PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 II, V, VI, VIII, IX un XI pielikumu groza šādi.

Regulas (EK) Nr. 999/2001 II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“II PIELIKUMS

GSE STATUSA NOTEIKŠANA

A NODAĻA

Kritēriji

Dalībvalstu, trešo valstu vai to reģionu (turpmāk – “valstis vai reģioni”) GSE statusu nosaka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti a) līdz e) apakšpunktā.

Valstī vai reģionā:

a)	veic riska analīzi saskaņā ar B nodaļas noteikumiem, identificējot visus potenciālos GSE sastopamības faktorus un to vēsturisko perspektīvu valstī vai reģionā;

b)	darbojas pastāvīga GSE uzraudzības un kontroles sistēma, kas galvenokārt saistīta ar B nodaļā aprakstītajiem riskiem un atbilst obligātajām uzraudzības prasībām, kas noteiktas D nodaļā;

c)	darbojas izglītojoša programma veterinārārstiem, lauksaimniekiem un strādniekiem, kas saistīti ar liellopu pārvadāšanu, tirdzniecību un kaušanu, lai sekmētu ziņošanu par visiem gadījumiem, kad konstatē GSE atbilstīgas slimības pazīmes mērķa apakšpopulācijās, kas definētas šā pielikuma D nodaļā;

d)	ir spēkā pienākums ziņot par visiem liellopiem, kam ir GSE atbilstīgas slimības pazīmes, un izmeklēt tos;

e)	apstiprinātā laboratorijā veic izpēti smadzenēm un citiem audiem, kas paņemti saskaņā ar b) apakšpunktā minētās uzraudzības un kontroles sistēmas pamatnoteikumiem.

B NODAĻA

Riska analīze

1. Riska analīzes struktūra

Riska analīze ietver sastopamības novērtējumu un iedarbības novērtējumu.

2. Sastopamības novērtējums (ārējs faktors)

2.1.

Sastopamības novērtējums paredz izvērtēt iespējamību, ka GSE ierosinātājs ir vai nu ievests valstī vai reģionā ar precēm, kas varbūtēji ir inficētas ar GSE ierosinātāju, vai jau atrodas valstī vai reģionā.

Ņem vērā šādus riska faktorus:

a)	GSE ierosinātāja esību vai neesību valstī vai reģionā un, ja konstatē ierosinātāja klātbūtni, tad tā izplatību, pamatojoties uz uzraudzības pasākumu rezultātiem;

b)	gaļas un kaulu miltu vai dradžu ražošanu no autohtonām atgremotāju populācijām;

c)	ievestus gaļas un kaulu miltus vai dradžus;

d)	ievestus liellopus, aitas un kazas;

e)	ievestu dzīvnieku barību vai barības sastāvdaļas;

f)	atgremotāju izcelsmes ievestus produktus lietošanai pārtikā, kas varētu būt saturējuši V pielikuma 1. punktā uzskaitītos audus un varētu būt izbaroti liellopiem;

g)	atgremotāju izcelsmes ievestus produktus, ko lieto in vivo liellopiem.

2.2.

Veicot sastopamības novērtējumu, jāņem vērā īpašas slimības apkarošanas shēmas, uzraudzība un citas epidemioloģiskās izmeklēšanas (jo īpaši GSE uzraudzība, ko veic liellopu populācijā), kas saistītas ar 2.1. punktā minētajiem riska faktoriem.

3. Iedarbības novērtējums

Iedarbības novērtējums ietver iespējamības novērtējumu attiecībā uz to, vai liellopi nonāk saskarsmē ar GSE izraisītāju, ņemot vērā šādus apstākļus:

a)	GSE izraisītāja pārstrādi un amplifikāciju, ja liellopi tiek baroti ar atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem vai citu barību vai barības sastāvdaļām, kurā ir minētās gaļas, kaulu miltu vai dradžu piemaisījumi;

b)	atgremotāju liemeņu (tostarp kritušu dzīvnieku), blakusproduktu un kautuvju atkritumu izmantošanu, apstrādes procesu parametrus un dzīvnieku barības ražošanas metodes;

c)	to, vai atgremotājus baro vai nebaro ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, tostarp pasākumus, lai nepieļautu infekcijas izplatīšanos caur dzīvnieku barību;

d)	liellopu populācijām īstenotās GSE uzraudzības līdzšinējo līmeni un šādas uzraudzības rezultātus.

C NODAĻA

Kategoriju definīcija

I. VALSTS VAI REĢIONS AR NENOZĪMĪGU GSE RISKU

Valsts vai reģions:

1)	kurā ir veikta riska analīze saskaņā ar B nodaļu, lai identificētu vēsturiskos un pašreizējos riska faktorus;

2)	kurā ir pieņemti piemēroti īpaši pasākumi visu identificēto risku mazināšanai attiecībā uz turpmāk tekstā definēto laikposmu;

3)	kurā ir spēkā D nodaļā aprakstītā B tipa uzraudzība, kā arī ir sasniegts attiecīgais punktu skaits saskaņā ar minētās nodaļas 2. tabulu; un

valstī vai reģionā:

ir šāda situācija:

i)	valstī vai reģionā nav konstatēts neviens GSE gadījums vai ir pierādīts, ka visos GSE gadījumos slimības izraisītājs ir ievests un ir pilnībā iznīcināts;

ii)	ne mazāk kā septiņus gadus ir bijuši izpildīti šā pielikuma A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji; un

iii)	ne mazāk kā astoņus gadus atgremotāji nav baroti ne ar gaļas un kaulu miltiem, ne dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un to apstiprina atbilstošs kontroles un revīzijas līmenis;

vai šāda situācija:

i)	valstī vai reģionā ir bijis konstatēts viens vai vairāki autohtoni GSE gadījumi, bet visi autohtoni GSE inficētie ir dzimuši pirms 11 gadiem vai senāk;

ii)	ne mazāk kā septiņus gadus ir bijuši izpildīti A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji;

iii)	ne mazāk kā astoņus gadus atgremotāji nav baroti ne ar gaļas un kaulu miltiem, ne dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un to apstiprina atbilstošs kontroles un revīzijas līmenis;

iv)

pastāvīgi tiek identificēti turpmāk minētie dzīvnieki, ja tie valstī vai reģionā ir dzīvi, tiek kontrolēta to pārvietošana, un šādi dzīvnieki tiek pilnībā iznīcināti, ja tie nokauti vai miruši:

—	visi dzīvnieki, kas inficējušies ar GSE,

—	visi liellopi, kuri pirmā dzīves gada laikā audzēti kopā ar dzīvniekiem, kas inficēti ar GSE to pirmā dzīves gada laikā, un attiecībā uz kuriem pētījumos ir pierādīts, ka tie šajā laikposmā lietojuši to pašu barību, kas ir potenciāli inficēta; vai

—	ja otrajā apakšpunktā minēto pētījumu rezultāti nav izšķiroši – visi liellopi, kas dzimuši tajā pašā ganāmpulkā, kurā dzimuši ar GSE inficētie dzīvnieki, un atradušies šajā ganāmpulkā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc to dzimšanas.

II. VALSTS VAI REĢIONS AR KONTROLĒTU GSE RISKU

Valsts vai reģions:

1)	kurā ir veikta riska analīze, pamatojoties uz informāciju, kas izklāstīta B nodaļā, lai identificētu vēsturiskos un pašreizējos riska faktorus;

2)	kurā ir pieņemti piemēroti īpaši pasākumi visu identificēto risku mazināšanai, bet šie pasākumi nav pieņemti attiecībā uz atbilstošo laikposmu;

3)	kurā ir spēkā D nodaļā aprakstītā A tipa uzraudzība, kā arī ir sasniegts attiecīgais punktu skaits saskaņā ar 2. tabulu. A tipa uzraudzību var aizstāt ar B tipa uzraudzību, ja ir sasniegts attiecīgais punktu skaits; un

valstī vai reģionā:

ir šāda situācija:

nav konstatēts neviens GSE gadījums vai ir pierādīts, ka visos GSE gadījumos slimības izraisītājs ir ievests un ir pilnībā iznīcināts, ir izpildīti šā pielikuma A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji, un atgremotāji nav baroti ne ar gaļas un kaulu miltiem, ne dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un to apliecina atbilstošs kontroles un revīzijas līmenis;

ii)	A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji ir bijuši izpildīti mazāk nekā septiņus gadus; un/vai

iii)	nav iespējams pierādīt, ka astoņus gadus ir kontrolēta atgremotāju barošana ar gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem;

vai šāda situācija:

i)	nav konstatēts neviens GSE gadījums, ir izpildīti A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji, un atgremotāji nav baroti ne ar gaļas un kaulu miltiem, ne dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un to apliecina atbilstošs kontroles un revīzijas līmenis;

ii)	šā pielikuma A nodaļas c) līdz e) apakšpunktā minētie kritēriji ir bijuši izpildīti mazāk nekā septiņus gadus; un/vai

iii)	nav iespējams pierādīt, ka vismaz astoņus gadus ir kontrolēta atgremotāju barošana ar gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem;

iv)

—	visi dzīvnieki, kas inficējušies ar GSE; un

—	visi liellopi, kuri pirmā dzīves gada laikā audzēti kopā ar dzīvniekiem, kas inficēti ar GSE to pirmā dzīves gada laikā, un attiecībā uz kuriem pētījumos ir pierādīts, ka tie šajā laikposmā lietojuši to pašu barību, kas ir potenciāli inficēta; vai

—	ja otrajā ievilkumā minēto pētījumu rezultāti nav izšķiroši – visi liellopi, kas dzimuši tajā pašā ganāmpulkā, kurā dzimuši ar GSE inficētie dzīvnieki, un atradušies šajā ganāmpulkā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc to dzimšanas.

III. VALSTS VAI REĢIONS AR NENOTEIKTU GSE RISKU

Valsts vai reģions, kurā nav veikta GSE statusa noteikšana vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri valstij vai reģionam ir jāizpilda, lai to klasificētu kādā no kategorijām.

D NODAĻA

Obligātās uzraudzības prasības

1. Uzraudzības tipi

Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

a)	A tipa uzraudzība Piemērojot A tipa uzraudzību, GSE var noteikt tādam izplatības modelim (1) attiecīgajā valstī vai reģionā, kurā pieaugušu liellopu populācijā ir ne mazāk kā viens slimības gadījums uz 100 000, ar ticamības līmeni 95 %.

B tipa uzraudzība

Piemērojot B tipa uzraudzību, GSE var noteikt tādam izplatības modelim attiecīgajā valstī vai reģionā, kurā pieaugušu liellopu populācijā ir ne mazāk kā viens slimības gadījums uz 50 000, ar ticamības līmeni 95 %.

B tipa uzraudzību var īstenot valstis vai reģioni ar nenozīmīgu BSE riska statusu, lai pārliecinātos par riska analīzes secinājumu pareizību, piemēram, pierādot visu identificēto riska faktoru mazināšanas pasākumu efektivitāti, izmantojot uzraudzību, kuras mērķis ir palielināt iespējamību, ka tiek konstatēti minēto pasākumu trūkumi.

Pēc tam, kad, izmantojot A tipa uzraudzību, ir sasniegts attiecīgais punktu skaits, B tipa uzraudzību var veikt arī valstīs vai reģionos ar kontrolētu GSE riska statusu, lai saglabātu A tipa uzraudzības laikā gūto atziņu ticamību.

Šā pielikuma mērķiem uzraudzības veikšanas nolūkā liellopi iedalīti šādās četrās apakšpopulācijās:

a)	liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem un kuriem vērojamas GSE atbilstīgas uzvedības izmaiņas vai slimības pazīmes (varbūtēji inficēti liellopi);

liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem, nestaigājoši, guloši, kuri bez palīdzības nevar piecelties vai staigāt; liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem un kuri nosūtīti ārkārtas nokaušanai vai nokaušanai pirmskaušanas apskatē konstatētu normai neatbilstošu pazīmju dēļ (nokaušana ievainojuma dēļ vai ārkārtas nokaušana);

c)	liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem, kuriem konstatēta nāve vai tie nogalināti saimniecībā transportēšanas laikā vai kautuvē (kritušie dzīvnieki);

d)	liellopi, kuri regulārās kaušanas laikā vecāki par 36 mēnešiem.

2. Uzraudzības stratēģija

2.1.

Uzraudzības stratēģiju izveido tā, lai nodrošinātu, ka paraugi ir reprezentatīvi attiecībā uz valsts vai reģiona ganāmpulku un ka tajā ņemti vērā demogrāfiskie faktori, piemēram, ražošanas tips un ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kā arī kultūrai unikālas zootehniskās prakses potenciālā ietekme. Izmantotā pieeja un izdarītie pieņēmumi pilnībā jādokumentē, un minētie pieraksti jāglabā septiņus gadus.

2.2.

Lai īstenotu GSE uzraudzības stratēģiju, pieaugušu liellopu populācijas vecuma sastāvu un to liellopu skaitu, kas pārbaudīti attiecībā uz GSE, ņemot vērā iedalījumu pēc vecuma un apakšpopulācijām attiecīgajā valstī vai reģionā, valsts nosaka, pamatojoties uz dokumentētu uzskaiti vai ticamām aplēsēm.

3. Punktu vērtības un sasniedzamais punktu skaits

Uzraudzības paraugu lielums ir atbilstošs 2. tabulā noteiktajiem mērķa lielumiem, pamatojoties uz 1. tabulā minētajām “procentuālajām vērtībām”. Visus varbūtēji inficētos dzīvniekus izmeklē neatkarīgi no tā, cik punkti ir savākti. Valsts ņem paraugus vismaz no trim apakšpopulācijām (tās pavisam ir četras). Kopējo punktu skaitu paņemtajiem paraugiem aprēķina laikposmam, kas nepārsniedz septiņus secīgus gadus, lai sasniegtu attiecīgo punktu skaitu. Kopējo savākto punktu skaitu periodiski salīdzina ar attiecīgās valsts vai reģiona sasniedzamo punktu skaitu.

1. tabula

Uzraudzības punktu vērtības paraugiem, kas ņemti no dzīvniekiem attiecīgajā apakšpopulācijā un vecuma kategorijā

Uzraudzības apakšpopulācija
Regulārā kaušana (2)	Krituši dzīvnieki (3)	Nokaušana ievainojuma dēļ (4)	Varbūtēji inficēts dzīvnieks (5)
Vecums ≥ 1 gadu un < 2 gadiem
0,01	0,2	0,4	nepiemēro
Vecums ≥ 2 gadiem un < 4 gadiem (jauns pieaudzis liellops)
0,1	0,2	0,4	260
Vecums ≥ 4 gadiem un < 7 gadiem (vidēja vecuma liellops)
0,2	0,9	1,6	750
Vecums ≥ 7 gadiem un < 9 gadiem (pusmūža liellops)
0,1	0,4	0,7	220
Vecums ≥ 9 gadiem (vecs liellops)
0,0	0,1	0,2	45

2. tabula

Sasniedzamais punktu skaits dažāda lieluma pieaugušu liellopu populācijām valstī vai reģionā

Sasniedzamais punktu skaits valstīs vai reģionos
Pieaugušu liellopu populācijas lielums (24 mēnešus veci un vecāki)	A tipa uzraudzība	B tipa uzraudzība
≥ 1 000 000	300 000	150 000
800 000 –1 000 000	240 000	120 000
600 000 –800 000	180 000	90 000
400 000 –600 000	120 000	60 000
200 000 –400 000	60 000	30 000
100 000 –200 000	30 000	15 000
50 000 –100 000	15 000	7 500
25 000 –50 000	7 500	3 750

4. Specifiskie mērķi

Katrā no minētajām valsts vai reģiona apakšpopulācijām valsts kā specifisku pārbaužu mērķi var izraudzīties liellopus, kas identificējami kā ievesti no valstīm vai reģioniem, kuros konstatēta GSE, un liellopus, kuri baroti ar potenciāli inficētu dzīvnieku barību no valstīm vai reģioniem, kuros ir konstatēta GSE.

5. GSE uzraudzības modelis

Valsts var izvēlēties, vai izmantot pilnu GSE uzraudzības modeli vai alternatīvu metodi, kas balstīta uz GSE uzraudzības modeli GSE esības/izplatības novērtēšanai.

6. Uzraudzības saglabāšana

Kad ir sasniegts attiecīgais punktu skaits un lai valstij vai reģionam saglabātu kontrolēta GSE riska vai nenozīmīga riska statusa apzīmējumu, uzraudzību var samazināt uz B tipa uzraudzību (ja visi pārējie rādītāji saglabājas pozitīvi). Tomēr, lai šajā nodaļā noteiktās prasības tiktu izpildītas arī turpmāk, ikgadējai uzraudzībai, ko veic nepārtraukti, joprojām jāaptver vismaz trīs no četrām aprakstītajām apakšpopulācijām. Turklāt neatkarīgi no tā, cik punkti ir savākti, izmeklē visus liellopus, kas varbūtēji inficēti ar GSE. Pēc tam, kas sasniegts paredzētais punktu skaits, valsts vai reģiona ikgadējās uzraudzības punktu skaits nedrīkst būt mazāks kā viena septītdaļa no kopējā B tipa uzraudzības sasniedzamo punktu skaita.”

Regulas V pielikumu aizstāj ar šādu tekstu.

“V PIELIKUMS

ĪPAŠAIS RISKA MATERIĀLS

1. Īpašā riska materiāla definīcija

Ar īpašo riska materiālu apzīmē šādus audus, ja tie iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī vai kādā no tās reģioniem ar kontrolētu vai nenoteiktu GSE riska statusu:

attiecībā uz liellopiem:

i)	par 12 mēnešiem vecāku dzīvnieku galvaskausu, izņemot apakšžokli, bet ietverot smadzenes un acis, kā arī muguras smadzenes;

ii)	par 24 mēnešiem vecāku liellopu mugurkaulu, izņemot astes skriemeļus, kakla, krūškurvja un jostas skriemeļu muguras apofīzes un šķērsapofīzes, kā arī Cristasacralis mediana un krusta kaula spārnu, bet ietverot dorsālo gangliju saknītes, un

iii)	visu vecumu dzīvnieku mandeles, zarnas no divpadsmitpirkstu zarnas līdz taisnajai zarnai un apzarni;

attiecībā uz aitām un kazām:

i)	par 12 mēnešiem vecāku dzīvnieku galvaskausu vai tādu dzīvnieku galvaskausu, kam smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs, tajā skaitā smadzenes un acis, mandeles un muguras smadzenes, un

ii)	visu vecumu dzīvnieku liesu un līkumaino zarnu.

2. Atkāpe, ko var paredzēt dalībvalstis

Atkāpjoties no 1. punkta, šajā punktā minētos audus, kuru izcelsme ir dalībvalstīs ar nenozīmīgu GSE risku, tomēr uzskata par īpašu riska materiālu.

3. Iezīmēšana un iznīcināšana

Īpašo riska materiālu tūlīt pēc izņemšanas iezīmē ar krāsu vai – vajadzības gadījumā – citā veidā un pilnībā iznīcina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1774/2002, un jo īpaši tās 4. panta 2. punktā.

4. Īpašā riska materiāla izņemšana

4.1.

Īpašo riska materiālu izņem:

a)	kautuvēs vai – vajadzības gadījumā – citās vietās, kur veic kaušanu;

b)	attiecībā uz liellopu mugurkaulu – izciršanas uzņēmumos;

c)	vajadzības gadījumā – starpapstrādes uzņēmumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 10. pantā, vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 23. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv), vi) un vii) daļu apstiprinātos un reģistrētos izmantošanas un savākšanas centros.

4.2.

Atkāpjoties no 4.1. punkta, var atļaut izmantot alternatīvu testu īpašā riska materiāla izņemšanai, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	kautuvēs testi ir jāveic visiem dzīvniekiem, kam ir izņemams īpašais riska materiāls;

b)	no kautuves nedrīkst izvest nevienu pārtikai vai dzīvnieku barībai paredzētu liellopu, aitu vai kazu produktu, kamēr kompetentā iestāde nav saņēmusi un apstiprinājusi visu nokauto un varbūtēji inficēto dzīvnieku testu rezultātus, ja kādam no tiem ir apstiprināta GSE diagnoze;

c)	ja alternatīva testa rezultāts ir pozitīvs, visus liellopu, aitu un kazu audus, kas kautuvē ir varbūtēji inficēti, iznīcina saskaņā ar 3. punktu, izņemot gadījumu, ja visas inficētā dzīvnieka daļas, tajā skaitā ādu, var identificēt un turēt atsevišķi.

4.3.

Atkāpjoties no 4.1. punkta, dalībvalstis var izlemt, ka atļauj:

a)	izņemt aitu un kazu muguras smadzenes izciršanas uzņēmumos, kas šim nolūkam ir attiecīgi pilnvaroti;

b)	atdalīt liellopu mugurkaulu no liemeņiem vai liemeņu daļām gaļas veikalos, kas šim nolūkam īpaši pilnvaroti, tiek uzraudzīti un reģistrēti;

c)	galvas gaļas iegūšanu no liellopiem izciršanas uzņēmumos, kuri saskaņā ar 9. punktā minētajiem noteikumiem īpaši pilnvaroti šādam nolūkam.

4.4.

Šajā nodaļā paredzētie noteikumi par īpašā riska materiāla iegūšanu neattiecas uz 1. kategorijas materiāliem, kas definēti Regulā (EK) Nr. 1774/2002 un ko kompetento iestāžu uzraudzībā lieto apdraudēto un aizsargājamo nekrofāgo sugu putnu barošanai.

5. Pasākumi attiecībā uz mehāniski atdalītu gaļu

Neskatoties uz 5. panta 2. punktā minētajiem atsevišķajiem lēmumiem un atkāpjoties no 9. panta 3. punkta, visās dalībvalstīs mehāniski atdalītas gaļas ražošanai ir aizliegts izmantot liellopu, aitu un kazu kaulus vai neatkaulotus izcirtņus.

6. Pasākumi attiecībā uz audu saplosīšanu

Neskatoties uz 5. panta 2. punktā minētajiem atsevišķajiem lēmumiem un atkāpjoties no 8. panta 3. punkta, līdz brīdim, kamēr visas dalībvalstis klasificē kā valstis ar nenozīmīgu GSE risku, visās dalībvalstīs attiecībā uz govīm, aitām vai kazām, kuru gaļa paredzēta lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā, ir aizliegta centrālās nervu sistēmas audu saplosīšana, pēc apdullināšanas ievietojot galvaskausa smadzeņdaļā koniskas formas instrumentu.

7. Liellopu mēļu izņemšana

Visu vecumu liellopu mēles, kas paredzētas lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā, izņem kautuvēs ar šķērsenisku griezienu priekšā zemmēles kaula saitītei.

8. Liellopu galvas gaļas iegūšana

8.1.

Par 12 mēnešiem vecāku liellopu galvas gaļu iegūst kautuvēs saskaņā ar kontroles sistēmu, ko atzinusi kompetentā iestāde, lai nodrošinātu, ka tiek novērsta iespējamā centrālās nervu sistēmas audu iekļūšana galvas gaļā. Sistēmā obligāti jāiekļauj šādi noteikumi:

a)	iegūšana notiek speciāli tam paredzētā teritorijā, kas fiziski atdalīta no pārējām kaušanas līnijas daļām;

ja galvas tiek aizvāktas no konveijera vai āķiem pirms galvas gaļas iegūšanas, tad priekšējais audu kanāls un lielais pakauša caurums jānoslēdz ar ūdensnecaurlaidīgu un izturīgu aizbāzni. Ja iegarenās smadzenes tiek ņemtas kā paraugs GSE laboratorijas pārbaudei, tad lielo pakauša caurumu noslēdz tūlīt pēc minētā parauga ņemšanas;

c)	galvas gaļu neiegūst no galvām, kurām ir bojātas vai īsi pirms vai tūlīt pēc kaušanas zaudētas acis vai kuras ir citādi bojātas veidā, kā rezultātā galva var tikt inficēta ar centrālās nervu sistēmas audiem;

d)	galvas gaļu neiegūst no galvām, kas nav bijušas pienācīgi noslēgtas saskaņā ar b) apakšpunktu;

e)	neierobežojot vispārējos higiēnas noteikumus, ir spēkā īpašas norādes darbam, lai novērstu galvas gaļas inficēšanu ieguves laikā, it īpaši gadījumā, kad ieguves laikā ir pazaudēts b) apakšpunktā minētais aizbāznis vai tikušas bojātas acis;

f)	lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti inficēšanās mazināšanas pasākumi, ir izstrādāts paraugu ņemšanas plāns, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus.

8.2.

Atkāpjoties no 8.1. punkta prasībām, dalībvalstis var nolemt kautuvē piemērot alternatīvu kontroles sistēmu govju galvas gaļas iegūšanai, kas līdzvērtīgā apmērā samazina iespēju, ka centrālās nervu sistēmas audi inficē galvas gaļu. Lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti inficēšanās mazināšanas pasākumi, ir izstrādāts paraugu ņemšanas plāns, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus. Dalībvalstis, kas izmanto šo atkāpi, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību par savām kontroles sistēmām un paraugu ņemšanas rezultātiem informē Komisiju un citas dalībvalstis.

8.3.

Ja gaļu iegūst, nenoņemot liellopu galvu no konveijera vai āķiem, 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro.

9. Liellopu galvas gaļas iegūšana apstiprinātos gaļas izciršanas uzņēmumos

Atkāpjoties no 8. punkta, dalībvalstis var atļaut galvas gaļas iegūšanu no liellopiem izciršanas uzņēmumos, kuri īpaši pilnvaroti šim nolūkam un ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	transportēšanai uz gaļas izciršanas uzņēmumu paredzētās galvas, glabāšanas laikā un vedot no kautuves uz gaļas izciršanas uzņēmumu, ir novietotas uz statīva;

pirms pārvietošanas no konveijera vai āķiem uz statīviem priekšējais audu kanāls un lielais pakauša caurums ir pienācīgi noslēgts ar ūdensnecaurlaidīgu un izturīgu aizbāzni. Ja iegarenās smadzenes tiek ņemtas kā paraugs GSE laboratorijas pārbaudei, tad lielo pakauša caurumu noslēdz tūlīt pēc minētā parauga ņemšanas;

c)	nepieļauj tādu galvu pārvešanu uz sevišķi apstiprinātu gaļas sadalīšanas uzņēmumu, kas nav pienācīgi noslēgtas saskaņā ar b) apakšpunktu, kas ir bojātas vai kam īsi pirms vai tūlīt pēc kaušanas ir zaudētas acis, vai kas citādi bojātas, kā rezultātā galvā var iekļūt centrālās nervu sistēmas audi;

d)	lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti infekcijas mazināšanas pasākumi, izstrādāts izlases pārbaužu plāns kautuvēm, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus;

galvas gaļas iegūšanu veic, ievērojot kontroles sistēmu, ko atzinusi kompetentā iestāde, lai novērstu galvas gaļas iespējamo inficēšanu. Sistēmā obligāti iekļauj šādus noteikumus:

i)	pirms galvas gaļas ieguves sākšanas visas galvas vizuāli pārbauda attiecībā uz infekcijas vai bojājuma pazīmēm un attiecībā uz to, vai tās ir pienācīgi noslēgtas;

ii)

galvas gaļu neiegūst no galvām, kas nav bijušas pienācīgi noslēgtas, kam ir bojātas acis vai kas ir citādi bojātas veidā, kura rezultātā galvā var nonākt centrālās nervu sistēmas audi. Galvas gaļu neiegūst arī no tādām galvām, par kurām ir aizdomas, ka tās varētu būt inficējušās no minētajām galvām;

iii)	neierobežojot vispārējos higiēnas noteikumus, ir spēkā īpašas norādes darbam, lai novērstu galvas gaļas inficēšanu transportēšanas un ieguves laikā, it īpaši gadījumā, kad ieguves laikā ir pazaudēts aizbāznis vai tikušas bojātas acis;

f)	lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti pasākumi infekcijas mazināšanai, ir izstrādāts izlases pārbaužu plāns gaļas izciršanas uzņēmumiem, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus.

10. Tirdzniecības un eksporta noteikumi

10.1.

Dalībvalstis var atļaut nosūtīt īpašu riska materiālu saturošas galvas un nesadalītus liemeņus uz citu dalībvalsti tikai pēc tam, kad šī otra dalībvalsts ir piekritusi saņemt šo materiālu un ir apstiprinājusi īpašos nosūtīšanas un pārvadāšanas nosacījumus.

10.2.

Atkāpjoties no 10.1. punkta, liemeņus, pusliemeņus vai pusliemeņus, kas sadalīti ne vairāk kā trīs vairumtirdzniecības izcirtņos, un ceturtdaļliemeņus, kuros nav nekāda cita īpašā riska materiāla kā vien mugurkauls, tostarp dorsālo gangliju saknītes, no dalībvalsts drīkst nosūtīt uz citu dalībvalsti, nesaņemot iepriekšēju tās piekrišanu.

10.3.

Īpašo riska materiālu saturošas liellopu, aitu un kazu galvas un svaigu gaļu aizliegts eksportēt ārpus Kopienas.

11. Kontrole

11.1.

Dalībvalstis veic biežas valsts kontroles, lai pārliecinātos par šā pielikuma pareizu piemērošanu, un nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai izvairītos no inficēšanās, jo īpaši kautuvēs, gaļas izciršanas uzņēmumos vai citās vietās, kur tiek izņemts īpašais riska materiāls, piemēram, gaļas veikalos vai 4.1. punkta c) apakšpunktā minētajos uzņēmumos.

11.2.

Konkrētāk, dalībvalstis izveido sistēmu, lai nodrošinātu un pārbaudītu, ka ar īpašo riska materiālu rīkojas un to iznīcina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001 un Regulu (EK) Nr. 1774/2002.

11.3.

Izveido mugurkaula izņemšanas kontroles sistēmu, kā norādīts 1. punkta a) apakšpunktā. Sistēmā obligāti iekļauj šādus pasākumus:

a)	ja nav vajadzīga mugurkaula izņemšana, liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus, kas satur mugurkaulu, identificē ar skaidri redzamu zilu svītru marķējumā, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1760/2000;

gaļas sūtījumiem pievienotajā tirdzniecības pavadzīmē jābūt iekļautai konkrētai informācijai par to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaitu, kuriem ir vajadzīga mugurkaula izņemšana, kā arī to liemeņu skaitu, kuriem nav vajadzīga mugurkaula izņemšana. Ja veic ievešanu, vajadzības gadījumā Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 (*1) 2. panta 1. punktā minētajā dokumentā iekļauj šo konkrēto informāciju;

c)	gaļas veikali glabā vismaz gadu b) apakšpunktā minētos tirdzniecības dokumentus.

(*1) OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.” "

3.	Regulas VI pielikumu aizstāj ar šādu tekstu: “VI PIELIKUMS DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI, KAS IEGŪTI NO 9. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAJIEM ATGREMOTĀJU AUDIEM, VAI SATUR ŠOS AUDUS”.

Regulas VIII pielikumu groza šādi:

A nodaļu groza šādi:

i)	I daļas virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu: “I. Nosacījumi attiecībā uz aitām un kazām, to spermu un embrijiem”;

ii)	II daļu aizstāj ar šādu tekstu: “II. Nosacījumi attiecībā uz liellopiem Apvienotā Karaliste nodrošina, ka liellopi, kas dzimuši vai audzēti tās teritorijā pirms 1996. gada 1. augusta, no tās teritorijas netiek nosūtīti uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.”;

C nodaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“C NODAĻA

Nosacījumi attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dažiem dzīvnieku izcelsmes produktiem

A IEDAĻA

Produkti

Regulas 16. panta 3. punktā minēto aizliegumu neattiecina uz šādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem ar noteikumu, ka tie ir iegūti no liellopiem, aitām un kazām, kas atbilst B nodaļas prasībām:

—	svaigu gaļu,

—	maltu gaļu,

—	gaļas izstrādājumiem,

—	gaļas produktiem.

B IEDAĻA

Prasības

A iedaļā minētajiem produktiem jāatbilst šādām prasībām:

a)	dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, nav baroti ar gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un tiem veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, nav nokauti, pēc apdullināšanas injicējot gāzi galvaskausa smadzeņdaļā, nav nogalināti ar to pašu metodi un nav nokauti, pēc apdullināšanas veicot smadzeņu audu saplosīšanu ar galvaskausa smadzeņdaļā ievietotu koniskas formas instrumentu;

liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nav iegūti no:

i)	V pielikumā aprakstītā īpašā riska materiāla;

ii)	nervu un limfoidālajiem audiem, kas skarti atkaulošanas laikā; un

iii)	mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem.”

Regulas IX pielikumu groza šādi:

a)	svītro A nodaļu;

B, C un D nodaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“B NODAĻA

Liellopu ievedumi

A IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku

Ievedot liellopus no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	dzīvnieki ir dzimuši un pastāvīgi audzēti valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenozīmīgu GSE risku;

b)	dzīvnieki ir identificēti ar pastāvīgu identifikācijas sistēmu, kas ļauj izsekot to izcelsmei līdz ciltsmātei un ganāmpulkam, un tie nav II pielikuma C nodaļas I daļas 4. punkta b) apakšpunkta iv) daļā minētie inficēšanās riskam pakļautie liellopi; un

ja attiecīgajā valstī ir bijuši autohtoni GSE gadījumi – dzīvnieki ir dzimuši pēc tam, kad stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, vai pēc pēdējā autohtonā GSE inficētā dzīvnieka dzimšanas, ja tas noticis pēc barības aizlieguma stāšanās spēkā.

B IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku

Ievedot liellopus no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu valsts vai reģions ir klasificēts kā valsts vai reģions ar kontrolētu GSE risku;

b)	dzīvnieki ir identificēti ar pastāvīgu identifikācijas sistēmu, kas ļauj izsekot to izcelsmei līdz ciltsmātei un ganāmpulkam, un tie nav II pielikuma C nodaļas II daļas 4. punkta b) apakšpunkta iv) daļā minētie inficēšanās riskam pakļautie liellopi;

c)	dzīvnieki ir dzimuši pēc tam, kad stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, vai pēc pēdējā autohtonā GSE inficētā dzīvnieka dzimšanas, ja tas noticis pēc barības aizlieguma stāšanās spēkā.

C IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku

Ievedot liellopus no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu valsts vai reģions nav klasificēts vai ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenoteiktu GSE risku;

b)	dzīvnieki ir identificēti ar pastāvīgu identifikācijas sistēmu, kas ļauj izsekot to izcelsmei līdz ciltsmātei un ganāmpulkam, un tie nav II pielikuma C nodaļas II daļas 4. punkta b) apakšpunkta iv) daļā minētie inficēšanās riskam pakļautie liellopi;

c)	dzīvnieki ir dzimuši ne mazāk kā divus gadus pēc tam, kad stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, vai pēc pēdējā autohtonā GSE inficētā dzīvnieka dzimšanas, ja tas noticis pēc barības aizlieguma stāšanās spēkā.

C NODAĻA

Tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumi, kas iegūti no liellopiem, aitām un kazām

A IEDAĻA

Produkti

Ņemot vērā izcelsmes valsts GSE riska kategoriju, noteikumi, kas izklāstīti B, C un D iedaļā, ir jāizpilda attiecībā uz šādiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (*2) definētiem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktiem:

—	svaigu gaļu,

—	malto gaļu un gaļas izstrādājumiem,

—	gaļas produktiem,

—	kausētiem dzīvnieku taukiem,

—	dradžiem un

—

želatīnu.

B IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku

Ievedot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu valsts vai reģions ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenozīmīgu GSE risku;

b)	dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī ar nenozīmīgu GSE risku, un tiem veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

ja valstī vai reģionā ir bijuši autohtoni GSE gadījumi:

i)	dzīvnieki ir dzimuši pēc tam, kad stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem; vai

ii)	liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nesatur Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūti, vai nav iegūti no mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem.

C IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku

Ievedot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu valsts vai reģions ir klasificēts kā valsts vai reģions ar kontrolētu GSE risku;

b)	dzīvniekiem, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, ir veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

dzīvnieki, no kuriem iegūti eksportam paredzētie liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, nav nokauti, pēc apdullināšanas injicējot gāzi galvaskausa smadzeņdaļā, nav nogalināti ar to pašu metodi vai nav nokauti, pēc apdullināšanas veicot smadzeņu audu saplosīšanu ar galvaskausa smadzeņdaļā ievietotu koniskas formas instrumentu;

d)	liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nesatur Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūti, vai nav iegūti no mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem.

Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, atļauts ievest liemeņus, pusliemeņus vai ne vairāk kā trīs vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus un ceturtdaļliemeņus, kuros nav nekāda cita īpašā riska materiāla kā vien mugurkauls, tostarp dorsālo gangliju saknītes.

Ja nav vajadzīga mugurkaula izņemšana, liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus, kas satur mugurkaulu, identificē ar zilu svītru marķējumā, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1760/2000.

Veicot ievešanu, Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā minētajā dokumentā jānorāda to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaits, kuriem ir vajadzīga mugurkaula izņemšana, kā arī to liemeņu skaits, kuriem nav vajadzīga mugurkaula izņemšana.

D IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku

Ievedot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, nav baroti ar gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un tiem veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nav iegūti no:

i)	V pielikumā aprakstītā īpašā riska materiāla;

ii)	nervu un limfoidālajiem audiem, kas skarti atkaulošanas laikā;

iii)	mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem.

Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, atļauts ievest liemeņus, pusliemeņus vai ne vairāk kā trīs vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus un ceturtdaļliemeņus, kuros nav nekāda cita īpašā riska materiāla kā vien mugurkauls, tostarp dorsālo gangliju saknītes.

Ja nav vajadzīga mugurkaula izņemšana, liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus, kas satur mugurkaulu, identificē ar skaidri redzamu zilu svītru marķējumā, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1760/2000.

Veicot ievešanu, Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā minētajā dokumentā jānorāda konkrēta informācija par to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaitu, kuriem ir vajadzīga mugurkaula izņemšana un kuriem nav vajadzīga mugurkaula izņemšana.

D NODAĻA

Liellopu, aitu un kazu izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu un no tiem iegūtu pārstrādes produktu ievedumi

A IEDAĻA

Dzīvnieku blakusprodukti

Šī nodaļa attiecas uz šādiem Regulā (EK) Nr. 1774/2002 minētiem liellopu, aitu un kazu izcelsmes dzīvnieku blakusproduktiem un no tiem iegūtiem pārstrādes produktiem:

—	kausētiem taukiem,

—	lolojumdzīvnieku barību,

—	asins produktiem,

—	pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām,

—	kauliem un kaulu produktiem,

—	3. kategorijas materiālu un

—

želatīnu.

B IEDAĻA

Ievedot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes dzīvnieku blakusproduktus un no tiem iegūtus pārstrādes produktus, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	dzīvnieku blakusprodukts nesatur V pielikumā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūts, vai nav iegūts no mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem;

dzīvnieki, no kuriem iegūts šis dzīvnieku blakusprodukts, nav nokauti, pēc apdullināšanas injicējot gāzi galvaskausa smadzeņdaļā, nav nogalināti ar to pašu metodi un nav nokauti, pēc apdullināšanas veicot smadzeņu audu saplosīšanu ar galvaskausa smadzeņdaļā ievietotu koniskas formas instrumentu;

vai

dzīvnieku blakusprodukts nesatur liellopu, aitu un kazu izcelsmes materiālu, un nav no tā iegūts, izņemot materiālu, kas iegūts no dzīvniekiem, kas ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenozīmīgu GSE risku.

(*2) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.” "

F nodaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“F NODAĻA

Tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumi, kas iegūti no savvaļas un saimniecībās audzētiem briežu dzimtas dzīvniekiem

Ja Regulā (EK) Nr. 853/2004 definētu svaigu gaļu, malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas iegūti no saimniecībās audzētiem briežu dzimtas dzīvniekiem, ieved Kopienā no Kanādas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, veterinārajiem sertifikātiem pievieno deklarāciju, ko parakstījusi ražotājas valsts kompetentā iestāde, ar šādu formulējumu:

“Šis produkts satur vai ir iegūts tikai no tādu saimniecībās audzētu briežu dzimtas dzīvnieku gaļas, izņemot subproduktus un mugurkaula smadzenes, kuri ir hispatoloģiski, imunohistoķīmiski vai ar citām kompetentu iestāžu atzītām diagnostikas metodēm pārbaudīti attiecībā uz hroniskās novājēšanas slimības esību, un pārbaudes rezultāti ir negatīvi, kā arī šis produkts nav iegūts no dzīvniekiem, kas cēlušies no ganāmpulkiem, kuros ir apstiprināta hroniskā novājēšanas slimība vai kuros ir oficiālas aizdomas par to.”

Ja Regulā (EK) Nr. 853/2004 definētu svaigu gaļu, malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas iegūti no savvaļas briežu dzimtas dzīvniekiem, ieved Kopienā no Kanādas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, veterinārajiem sertifikātiem pievieno deklarāciju, ko parakstījusi ražotājas valsts kompetentā iestāde, ar šādu formulējumu:

“Šis produkts satur vai ir iegūts tikai no tādu savvaļas briežu dzimtas dzīvnieku gaļas, izņemot subproduktus un mugurkaula smadzenes, kuri ir hispatoloģiski, imunohistoķīmiski vai ar citām kompetentu iestāžu atzītām diagnostikas metodēm pārbaudīti attiecībā uz hroniskās novājēšanas slimības esību, un pārbaudes rezultāti ir negatīvi, kā arī šis produkts nav iegūts no dzīvniekiem, kas cēlušies no reģiona, kurā pēdējo trīs gadu laikā ir apstiprināta hroniskā novājēšanas slimība vai kurā ir oficiālas aizdomas par to.” ”;

d)	svītro G nodaļu.

6.	Svītro XI pielikumu.

(*1) OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.”

(*2) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.” ”

(1) Izplatības modeli izmanto, lai noteiktu apsekojuma testu lielumu, ko izsaka kā sasniedzamos punktus. Ja faktiskā izplatība ir lielāka nekā izvēlētais izplatības modelis, visdrīzāk, ka pētījums atklās slimību.

(2) Liellopi, kas regulārās kaušanas laikā vecāki par 36 mēnešiem.

(3) Liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem, kuriem konstatēta nāve vai tie nogalināti saimniecībā transportēšanas laikā vai kautuvē (kritušie dzīvnieki).

(4) Liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem, nestaigājoši, guloši, kuri bez palīdzības nevar piecelties vai staigāt; liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem un kuri nosūtīti ārkārtas nokaušanai vai nokaušanai pirmskaušanas apskatē konstatētu normai neatbilstošu pazīmju dēļ (nokaušana ievainojuma dēļ vai ārkārtas nokaušana).

(5) Liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem un kuriem vērojamas GSE atbilstīgas uzvedības izmaiņas vai slimības pazīmes (varbūtēji inficēti liellopi).