(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) 2. panta otrajā daļā saistībā ar minētā panta pirmās daļas b) punktu paredzēts, ka Padome pieņem vispārīgus noteikumus attiecībā uz pasākumiem, lai veicinātu liellopu gaļas ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības labāku organizāciju.

(2)

Dalībvalstīs nereti pastāv atšķirīgas sistēmas tādu liellopu gaļas ražošanai, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, un atšķirīgas šo liellopu pazīmes. Kopienas galvenajos patēriņa tirgos gaļu no šīm dažādajām ražošanas sistēmām parasti tirgo ar vienu un to pašu komercnosaukumu.

(3)

Pieredze rāda, ka šāda prakse var traucēt tirdzniecību un sekmēt negodīgu konkurenci. Tādējādi tā tieši ietekmē iekšējā tirgus izveidi un darbību.

(4)

Tāpat šāda prakse var patērētājos radīt neizpratni un varētu būt maldinoša.

(5)

Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, tādu liellopu gaļas tirdzniecība, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, būtu jāorganizē tā, lai tā būtu pēc iespējas pārskatāmāka. Tas ļautu arī labāk organizēt šādu ražošanu. Šajā nolūkā būtu jāprecizē komercnosaukumi, ko visās dalībvalstu valodās lieto, tirgojot tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Tas uzlabos arī informāciju patērētājiem.

(6)

Dažos gadījumos tādu liellopu gaļai, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, ir nodrošināta aizsardzība saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2). Šajos gadījumos to tirgo ar aizsargātu norādi vai nosaukumu, un tādējādi uzņēmēji un patērētāji to var precīzi identificēt. Tādējādi šīs regulas noteikumi nedrīkstētu iespaidot šīs aizsargātās norādes un nosaukumus.

(7)

Dažādi pētījumi ir rādījuši, ka gaļas organoleptiskās īpašības, piemēram, mīkstums, garša un krāsa, mainās atkarībā no tā dzīvnieka vecuma, no kura gaļa iegūta, un izmantotās barības.

(8)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gadā rīkotas sabiedriskās apspriešanas rezultātiem vairumam patērētāju dzīvnieku vecums un tiem izmantotā barība ir svarīgi kritēji, konstatējot attiecīgās gaļas īpašības. No otras puses, dzīvnieku kautsvars šķiet mazāk būtisks.

(9)

Ražošanas sistēmas un barības veids, ko izmanto dzīvniekiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, ir saistīts ar dzīvnieku kaušanas vecumu. Kaušanas vecumu ir vieglāk pārraudzīt nekā izmantotās barības veidu. Tādējādi ar atšķirīgu komercnosaukumu ieviešanu atkarībā no dzīvnieku vecuma vajadzētu pietikt, lai nodrošinātu vajadzīgo pārskatāmību.

(10)

Saskaņā ar tās pašas apspriešanās rezultātiem lielākā daļa patērētāju uzskatīja, ka dzīvnieki, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus, pieder pie atsevišķas kategorijas. Šis vecuma ierobežojums lietots arī 130. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (3), lai noteiktu dzīvnieku atbilstību kaušanas piemaksas saņemšanai. Tādēļ šis vecuma ierobežojums būtu jāizmanto, lai to dzīvnieku kategoriju, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, iedalītu divās apakškategorijās.

(11)

Tāpat apspriešanā tika konstatēts, ka patērētājiem var būt dažādi priekšstati par vienu un to pašu komercnosaukumu. Tādēļ, izvēloties komercnosaukumus, ir lietderīgi pēc iespējas ņemt vērā paradumus un kultūras tradīcijas, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli atbilstīgi viņu priekšstatiem.

(12)

Tāpat būtu jānosaka, ka tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, identificē ar burtu, norādot kategoriju kurai šī gaļa pieder.

(13)

Uzņēmējiem, kas vēlas papildināt šajā regulā paredzētos komercnosaukumus ar citu brīvprātīgi sniegtu informāciju, vajadzētu būt iespējai to darīt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 16. un 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (4).

(14)

Lai nodrošinātu marķējumā norādītās informācijas pareizu lietošanu saskaņā ar šo regulu, visos ražošanas un tirdzniecības posmos būtu jāreģistrē ziņas, kas ļauj pārliecināties par marķējumā ietvertās informācijas pareizību. Šim nolūkam vajadzētu būt iespējai, veicot attiecīgus pielāgojumus, piemērot reģistrācijas sistēmu, kas minēta 1. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1825/2000 (2000. gada 25. augusts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 piemērošanai attiecībā uz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (5).

(15)

Dalībvalstīm būtu jānorīko iestādes, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes saistībā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, un būtu jāparedz, ka Komisija, vajadzības gadījumā veicot pārbaudes uz vietas, nodrošina, lai minētie nosacījumi tiktu izpildīti.

(16)

Konsekvences labad būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka no trešām valstīm importēta gaļa atbilst šīs regulas prasībām. Šajā sakarā gadījumos, kad pārbaudi veic neatkarīga ārēja struktūra, šai struktūrai ir pienākums sniegt pilnīgas garantijas attiecībā uz kompetenci, taisnīgumu un objektivitāti.

(17)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

(18)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6),

a)

vienīgi kautuvē – dzīvnieka identifikācijas numuru un dzimšanas datumu;

b)

atsauces numuru, kas ļauj konstatēt saistību starp, no vienas puses, to dzīvnieku identifikāciju, no kuriem gaļa iegūta, un, no otras puses, komercnosaukumu, kaušanas vecumu un gaļas marķējumā norādīto kategorijas identifikācijas burtu;

c)

datumu, kad dzīvnieki un gaļa ievesti uzņēmumā un izvesti no tā, lai nodrošinātu saikni starp ievešanu un izvešanu.