24.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/21

(1)

Atbilstīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas CXL grafikam Kopienai jāatver gada importa tarifu kvota attiecībā uz 169 000 nobarošanai paredzētu jaunbuļļu. Tomēr pēc sarunām, kuru rezultātā tika noslēgts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktam (2) un XXVIII pantam, kas apstiprināts saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/333/EK (3), Kopiena apņēmās iekļaut savā sarakstā šīs importa tarifu kvotas korekciju par 24 070 jaunbuļļiem attiecībā uz visām dalībvalstīm.

(2)

Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi šīs importa tarifa kvotas atvēršanai un pārvaldībai laika posmos no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 29. panta 1. punktu importu Kopienā pārvalda, izmantojot importa licences. Tomēr ir lietderīgi pārvaldīt šo kvotu, vispirms piešķirot ievešanas tiesības un tad izsniedzot ievešanas atļaujas, kā paredzēts 6. panta 3. punktā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (4). Tādējādi uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas ievešanas tiesības, kvotas perioda laikā varētu izlemt, kurā brīdī tie vēlas pieteikties ievešanas atļaujām, ņemot vērā faktisko tirdzniecības plūsmu. Jebkurā gadījumā ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006 ierobežo atļauju derīguma termiņu līdz importa tarifu kvotas perioda pēdējai dienai.

(4)

Jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jāiesniedz par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā ar dažiem noteikumiem papildinot Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē, un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 (5) atcelšanu un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (6).

(5)

Regulā (EK) Nr. 1301/2006 jo īpaši noteikti sīki izstrādāti nosacījumi attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu ievešanas tiesību saņemšanai, pieteikumu iesniedzēju statusu un ievešanas atļauju izsniegšanu. Minētās regulas nosacījumi no 2007. gada 1. jūlija jāpiemēro attiecībā uz ievešanas atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, neskarot šajā regulā noteiktos papildu nosacījumus.

(6)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie patiesi importē nozīmīgu apjomu no trešām valstīm. Ievērojot to, kā arī efektīvas pārvaldības nodrošināšanai jāpieprasa, lai attiecīgie tirgotāji būtu importējuši vismaz 50 dzīvniekus katrā no diviem laikposmiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. pantā, jo sūtījumu, kurā ir 50 dzīvnieku, var uzskatīt par ekonomiski rentablu. Turklāt administratīvu apsvērumu dēļ jāatļauj dalībvalstīm pieņemt tādu dokumentu apstiprinātas kopijas, kuri apliecina tirdzniecību ar trešām valstīm.

(7)

Tāpat, lai nepieļautu spekulāciju, jāievieš nodrošinājums ievešanas tiesībām, ievešanas atļaujas nedrīkst nodot citiem, kā arī ievešanas atļaujas tirgotājiem jāizsniedz tikai par tiem daudzumiem, par kuriem ir piešķirtas ievešanas tiesības.

(8)

Lai uzņēmējiem būtu obligāti jāiesniedz ievešanas atļaujas pieteikumi par visām piešķirtajām ievešanas tiesībām, jānosaka, ka pieteikumu iesniegšana attiecībā uz piešķirtajiem daudzumiem saistībā ar ievešanas tiesību nodrošinājumu ir pamatprasība atbilstīgi Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (7).

(9)

Pieredze liecina, ka kvotas pienācīgas pārvaldības labad jānosaka, ka atļaujas īpašnieks ir faktiskais importētājs. Tādēļ šādam importētājam aktīvi jāpiedalās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, pārvadāšanā un ievešanā. Tādējādi par pamatprasību attiecībā uz atļaujas nodrošinājumu atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2220/85 uzskatāma arī tādu pierādījumu uzrādīšana, kas apliecina šādas darbības.

(10)

Šīs tarifu kvotas piemērošanai ir nepieciešamas ievesto dzīvnieku konkrēto galamērķu efektīvas pārbaudes. Tādēļ dzīvnieki jānobaro tajā dalībvalstī, kura ir piešķīrusi ievešanas tiesības.

(11)

Lai garantētu to, ka dzīvnieki noteiktajās ražotnēs tiek nobaroti vismaz 120 dienas, jāiemaksā nodrošinājums. Nodrošinājumam jānosedz starpība, ko veido kopējā muitas tarifa nodoklis un samazinātais nodoklis, kuru piemēro dienā, kad attiecīgos dzīvniekus laiž brīvā apgrozībā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

dokumentu kopijas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. panta otrajā daļā un kas ir atbilstīgi apstiprinātas kompetentajā iestādē;

b)

faktūrrēķina oriģinālu vai apliecinātu kopiju, ko atļaujas īpašniekam izrakstījis pārdevējs vai tā pārstāvis, abi reģistrēti trešā valstī, kas ir eksportētājvalsts, kā arī apliecinājumu maksājumam, ko veicis atļaujas īpašnieks, vai neatsaucamu akreditīvu, ko atļaujas īpašnieks atvēris par labu pārdevējam;

c)

pavadzīmi vai, attiecīgā gadījumā, autopārvadājuma vai gaisa pārvadājuma dokumentu, kas par attiecīgajiem dzīvniekiem izrakstīts uz atļaujas īpašnieka vārda.

a)

8. ailē – izcelsmes valsti;

b)

16. ailē – vienu vai vairākus no šādiem KN kodiem: 0102 90 05, 0102 90 29 vai 0102 90 49;

c)

20. ailē – kvotas kārtas numuru (09.4005) un vienu no I pielikumā paredzētajām norādēm.

a)

viņš ir rakstiski uzņēmies saistības viena mēneša laikā informēt dalībvalsts kompetento iestādi par fermu vai fermām, kurās jaunlopi tiks nobaroti;

b)

viņš ir iemaksājis nodrošinājumu dalībvalsts kompetentajā iestādē tādā apjomā, kā noteikts katram atbilstošajam KN kodam II pielikumā. Importēto dzīvnieku nobarošana šajā dalībvalstī vismaz 120 dienas no dienas, kad pieņemta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ir galvenā prasība saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punktu.

a)

ir nobaroti fermā vai fermās, kas norādītas atbilstīgi 1. punktam;

b)

nav nokauti, pirms pagājušas 120 dienas no ievešanas dienas; vai

c)

ir nokauti veselības apsvērumu dēļ vai ir miruši no slimības vai nelaimes gadījumā pirms šā laikposma beigām.

—

15 % un par

—

2 % no atlikušās summas par katru kavējuma dienu.