12.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/3

PADOMES REGULA (EK) Nr. 520/2007

(2007. gada 7. maijs),

ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Kopiena ar Lēmumu 98/392/EK (1) ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā ir izklāstīti principi un noteikumi attiecībā uz jūras dzīvo resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu. Izpildot savas plaša mēroga starptautiskās saistības, Kopiena atbalsta centienus, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(2)

Saskaņā ar Lēmumu 86/238/EEK (2) Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu, turpmāk – “ICCAT konvencija”, līgumslēdzēja puse.

(3)

ICCAT konvencijā paredz reģionālu sadarbību, lai saglabātu un apsaimniekotu tunzivju un tunzivīm līdzīgās sugas Atlantijas okeānā un tam blakusesošajās jūrās, izveidojot Starptautisku Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju, turpmāk – “ICCAT”, un pieņemot tādus ieteikumus attiecībā uz saglabāšanu un apsaimniekošanu Konvencijas rajonā, kuri kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm.

(4)

ICCAT ir ieteikusi virkni tehnisku pasākumu attiecībā uz konkrētiem tālu migrējošu sugu krājumiem Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, cita starpā nosakot zvejai atļauto zivju lielumu un svaru un ierobežojumus zvejot konkrētos apgabalos, laikposmos un ar noteiktiem zvejas rīkiem, kā arī ierobežojumus attiecībā uz ietilpību. Šie ieteikumi Kopienai uzliek saistības, un tādēļ tie būtu jāīsteno.

(5)

Kopiena ar Lēmumu 95/399/EK (3) ir apstiprinājusi Nolīgumu par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi. Šis nolīgums veido noderīgu sistēmu ciešākai starptautiskajai sadarbībai un tunzivju un tām radniecīgo sugu racionālai izmantošanai Indijas okeānā, izveidojot Indijas okeāna tunzivju komisiju, turpmāk – “IOTC”, un pieņemot tādus ieteikumus attiecībā uz saglabāšanu un apsaimniekošanu IOTC rajonā, kuri kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm.

(6)

IOTC ir ieteikusi dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumiem, īpaši zvejas intensitātes ierobežojumu. Attiecīgā rezolūcija Kopienai uzliek saistības, un tādēļ tā būtu jāīsteno.

(7)

Ar Lēmumu 2005/938/EK (4) Kopiena ir apstiprinājusi Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu. Tādēļ Kopienai būtu jāpiemēro tajā nolīgumā izklāstītie noteikumi.

(8)

Nolīguma mērķi ietver pakāpeniski samazināt delfīnu mirstību tunzivju zvejā ar riņķa vadiem Klusā okeāna austrumu daļā līdz tādam līmenim, kas tuvojas nullei, nosakot gada limitus, un tunzivju krājumu ilgtspējīgu attīstību nolīguma rajonā.

(9)

Kopiena ir ieinteresēta zvejā Klusā okeāna austrumu daļā, un tā ir piedalījusies procesā, kura mērķis ir pieņemt Konvenciju par Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (turpmāk – “Antigvas Konvencija”) nostiprināšanu. Ar Lēmumu 2005/26/EK (5) Kopiena parakstīja Antigvas Konvenciju un sāka pievienošanās procedūru šai jaunajai konvencijai. Kamēr Antigvas Konvencija nav stājusies spēkā, tikmēr Kopiena kā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (turpmāk – “IATTC”) sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse, ir nolēmusi piemērot IATTC pieņemtos lēmumus. Tādēļ šie pasākumi būtu jāiekļauj Kopienas tiesību aktos.

(10)

Kopiena saskaņā ar Lēmumu 2005/75/EK (6) kopš 2005. gada 25. janvāra ir puse Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, turpmāk – “WCPFC konvencija”.

(11)

WCPFC konvencijā paredzēta reģionālās sadarbības sistēma, lai uz ilgu laiku saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu tālu migrējošu zivju krājumus Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, tālab izveidojot Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas Zvejniecības komisiju (WCPFC).

(12)

Tādēļ Kopienai būtu jāpiemēro gan Konvencijā paredzētie noteikumi, gan arī WCPFC pieņemtie tehniskie pasākumi.

(13)

Šo reģionālo zivsaimniecības organizāciju pieņemtie tehniskie pasākumi ir transponēti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 973/2001 (2001. gada 14. maijs), ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālu migrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai (7).

(14)

Šo organizāciju pieņemtie jaunie tehniskie pasākumi, kā arī kopš iepriekš minētās regulas pieņemšanas spēkā stājušos pasākumu atjaunināšana prasa atcelt Regulu (EK) Nr. 973/2001 un aizstāt to ar šo regulu.

(15)

Zvejas intensitātes ierobežojumus jānosaka saskaņā ar 20. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (8).

(16)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šajā regulā paredzēti tehniski saglabāšanas pasākumi, ko piemēro I pielikumā minēto konkrēto tālu migrējošo zivju sugu krājumu nozvejai un lomu izkraušanai, kā arī nejauši zvejas rīkos iekļuvušo sugu zivju piezvejai.

2. pants

Darbības joma

Neskarot 9. pantu, šo regulu piemēro kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogiem un ir reģistrēti Kopienā (turpmāk – “Kopienas zvejas kuģi”).

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“tālu migrējošu zivju sugas” ir I pielikumā uzskaitītās sugas;

2)

“ICCAT minētās tunzivis un tām radniecīgās sugas” ir II pielikumā minētās sugas;

3)

“bojāgājušo delfīnu limits” ir Nolīguma par Starptautisko delfīnu saudzēšanas programmu V pantā noteiktais limits (10);

4)

“izklaides zveja” ir zvejas darbības, kam izmanto ūdeņu dzīvos resursus atpūtas vai sporta vajadzībām;

5)

“aptverošie tīkli” ir tīkli, ar ko ķer zivis, apņemot tās gan no sāniem, gan no apakšas; tiem var būt vai nebūt riņķa vada savilcējstrope;

6)

“riņķa vadi” ir jebkurš aptverošs tīkls, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķa vada savilcējstropi, kas stiepjas caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai stropei, tādējādi ļaujot tīkla linumu savilkt un noslēgt. Riņķa vadus var lietot mazo pelaģisko sugu zivju, lielo pelaģisko sugu zivju un bentisko zivju zvejai;

7)

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas veidots no galvenās auklas, kurai atzaru auklām (pavadiņām) piekārti daudz dažāda garuma āķi ar tādām atstarpēm, kādas piemērotas attiecīgajai zivju sugai. Āķu jedas var izlikt gan vertikāli, gan horizontāli jūras ūdens virsmai; tās var izlikt vai nu uz grunts, vai tuvu gruntij (gruntsāķu jeda), vai arī peldus, ūdens vidusslānī vai tuvu ūdens virsmai (āķu jeda pelaģiskajai zvejai);

8)

“āķi” ir saliekti, uzasināti tērauda stiepļu gabali, parasti ar atskabargām. Āķa gals var būt vai nu taisns, vai pat atliekts un saliekts. Kāts var būt dažāda garuma un veida, un šķērsgriezumā tas var būt apaļš (regulārs) vai saplacināts (izkalts). Āķa kopgarums ir visa kāta kopējais garums no tā āķa galotnes, ko lieto auklas stiprinājumam, kas parasti ir acs veida, līdz līkuma izliekuma tālākajam punktam. Āķa platumu mēra horizontāli vislielākajā atstatumā no kāta ārpuses līdz atskabargas ārpusei;

9)

“zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)” ir jebkura uz jūras ūdens peldoša ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;

10)

“tunzivju zvejas kuģis ar makšķerēm” ir kuģis, kam ir attiecīgās ierīces, lai zvejotu tunzivis ar makšķerēm.

4. pants

Zvejas apgabali

Šajā regulā lieto šādas jūras ūdeņu definīcijas:

1)

apgabals Nr. 1 –

visi Atlantijas okeāna un tam blakus esošo jūru ūdeņi, uz kuriem attiecas ICCAT konvencija, kā noteikts tās 1. pantā;

2)

apgabals Nr. 2 –

visi Indijas okeāna ūdeņi, uz kuriem attiecas Nolīgums par IOTC izveidi, kā noteikts tā 2. pantā;

3)

apgabals Nr. 3 –

visi Klusā okeāna austrumu daļas ūdeņi, kā noteikts Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu 3. pantā;

4)

apgabals Nr. 4 –

visi Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas ūdeņi, kā noteikts WCPFC konvencijas 3. pantā.

II   SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 1. APGABALĀ

1.   NODAĻA

Konkrētu tipu kuģu un zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

5. pants

Lielacu tunzivs aizsardzība konkrētos tropisko ūdeņu rajonos

1.   Zveja seineriem ar riņķa vadiem vai tunzivju zvejas kuģiem ar makšķerēm ir aizliegta laikposmā no 1. līdz 30. novembrim apgabalā, kura koordinātas ir šādas:

—

dienvidu robeža: 0° dienvidu platuma grādu,

—

ziemeļu robeža: 5° ziemeļu platuma grādi,

—

rietumu robeža: 20° rietumu garuma grādu,

—

austrumu robeža: 10° rietumu garuma grādu.

2.   Dalībvalstis katru gadu vēlākais 15. augustā nosūta Komisijai ziņojumu par šā pasākuma īstenošanu un vajadzības gadījumā arī to pārkāpumu sarakstu, kurus izdarījuši kuģi, kas kuģo ar Kopienas dalībvalstu karogu un pret ko tiesiski vēršas šo valstu kompetentās iestādes.

6. pants

Zilās tunzivs zveja Vidusjūrā

1.   Zilās tunzivs zveja ar riņķa vadu Vidusjūrā ir aizliegta no 16. jūlija līdz 15. augustam.

2.   No 1. jūnija līdz 31. jūlijam ir aizliegts Vidusjūrā zvejot zilās tunzivis, izmantojot peldošās āķu jedas no kuģiem, kuru garums pārsniedz 24 metrus. Kuģu garumu nosaka saskaņā ar III pielikumu.

3.   Laikā no 1. līdz 30. jūnijam aizliegts izmantot lidmašīnas un helikopterus zilo tunzivju zvejas atbalstam Vidusjūrā.

4.   Laika posmus un apgabalus, kas minēti šajā pantā, un III pielikumā minētos kuģu garumus Komisija var grozīt atbilstīgi ICCAT ieteikumiem, kas Kopienai uzliek saistības, un saskaņā ar 30. pantā izklāstīto procedūru.

7. pants

Svītrainās tunzivs, lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs zveja konkrētos Portugāles ūdeņu rajonos

Ir aizliegts paturēt uz kuģa svītrainās, lielacu vai dzeltenspuru tunzivis, kas nozvejotas, izmantojot riņķa vadus ūdeņos, uz ko attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) X apakšrajonā uz ziemeļiem no 36°30′ Z vai CECAF (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja) apgabalos uz ziemeļiem no 31° Z un uz austrumiem no 17°30′ R, vai arī – zvejot minētās sugas minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem.

2.   NODAĻA

Minimālais pieļaujamais izmērs

8. pants

Izmērs

1.   Ja zivs izmērs ir mazāks par IV pielikumā noteikto minimālo pieļaujamo izmēru, tad to uzskata par mazizmēra zivi.

2.   Zivju izmēru, kas noteikts IV pielikumā, Komisija var grozīt saskaņā ar ICCAT ieteikumiem, kas Kopienai uzliek saistības, un saskaņā ar 30. pantā izklāstīto procedūru.

9. pants

Aizliegumi

1.   Mazizmēra IV pielikumā uzskaitīto sugu zivis, kuras nozvejotas 1. apgabalā, nedrīkst turēt uz klāja vai pārkraut, izkraut, transportēt, uzglabāt, izlikt apskatei, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai laist tirgū. Šo sugu zivis ir nekavējoties atgriežamas atpakaļ jūrā.

2.   Kopienā ir aizliegts laist brīvā apgrozībā vai tirgū trešās valsts izcelsmes IV pielikumā uzskaitīto sugu mazizmēra zivis, kas nozvejotas 1. apgabalā.

10. pants

Izmēra noteikšana

1.   Visu sugu zivju, izņemot buruzivjveidīgo, garumu mēra līdz astes spuras sazarojuma vietai, tas ir, vertikālo attālumu, kurš savieno augšžokļa galu ar visīsāko astes spuras staru.

2.   Buruzivīm izmēru nosaka, mērot no apakšžokļa gala līdz astes spuras sazarojumam.

11. pants

Paraugu ņemšana no zilajām tunzivīm sprostos

1.   Katra dalībvalsts nosaka paraugu ņemšanas procedūru, ar ko novērtē nozvejoto zilo tunzivju skaitu sadalījumā pēc izmēra.

2.   Lai iegūtu paraugu sprostos esošo zivju sadalījumam pēc izmēra, ņem 100 īpatņus no 100 tonnām dzīvu zivju vai 10 % no kopējā sprostā esošā zivju skaita. Izmēra paraugu ņem, izaudzētās zivis izzvejojot audzētavā, saskaņā ar ICCAT noteikto ar II uzdevumu saistīto datu paziņošanas metodi.

3.   Ja zivis audzētas vairāk nekā gadu, izstrādā papildu metodes un paraugu ņemšanas paņēmienus.

4.   Paraugus ņem no visiem sprostiem, izzvejojot izaudzētās zivis izlases kārtā. Par iepriekšējā gadā veikto paraugu ņemšanu gūtos datus paziņo ICCAT līdz 31. jūlijam.

3.   NODAĻA

Kuģu skaita ierobežojumi

12. pants

Ziemeļatlantijas lielacu tunzivs un garspuru tunzivs

1.   Padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru nosaka to Kopienas zvejas kuģu skaitu un kopējās bruto reģistrētās tonnas (BRT), kuru garums ir virs 24 metriem un kuri kā mērķa sugu 1. apgabalā zvejo lielacu tunzivis. To nosaka:

a)

kā tādu Kopienas zvejas kuģu vidējo skaitu un BRT tilpību, kuri laikposmā no 1991. līdz 1992. gadam 1. apgabalā kā mērķa sugu zvejoja lielacu tunzivis, kā arī

b)

pamatojoties uz ierobežojumu, kas attiecas uz to Kopienas kuģu skaitu, kuri 2005. gadā zvejoja lielacu tunzivis, un ko paziņoja Starptautiskajai Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijai 2005. gada 30. jūnijā.

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome nosaka to Kopienas zvejas kuģu skaitu, kuri kā mērķa sugu zvejo Ziemeļatlantijas garspuru tunzivis. Kuģu skaitu nosaka kā tādu Kopienas zvejas kuģu vidējo skaitu, kuri laikposmā no 1993. līdz 1995. gadam kā mērķa sugu zvejoja Ziemeļatlantijas garspuru tunzivis.

3.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome pa dalībvalstīm sadala:

a)

saskaņā ar 1. punktu noteikto skaitu un BRT tilpību;

b)

saskaņā ar 2. punktu noteikto kuģu skaitu.

4.   Katra dalībvalsts ar parastajiem datu pārvades līdzekļiem katru gadu līdz 15. maijam nosūta Komisijai:

a)

to lielacu tunzivju zvejas kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un kuri ir garāki par 24 metriem;

b)

to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un piedalās Ziemeļatlantijas garspuru tunzivju zvejā.

Komisija katru gadu līdz 31. maijam nosūta šīs ziņas ICCAT sekretariātam.

5.   Visos šajos 4. punktā minētajos sarakstos norāda kuģim piešķirto iekšējo zvejas flotes reģistra numuru saskaņā ar I pielikumu Komisijas Regulā (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (11), kā arī izmantotā zvejas rīka tipu.

4.   NODAĻA

Sugas, kas nav mērķa sugas, un sporta un amatierzveja

13. pants

Marlinas

Dalībvalstis var veicināt to, ka lieto monošķiedras pavadiņu auklas ar šarnīra stiprinājumu, lai viegli varētu atbrīvot dzīvas zilās un baltās marlinas.

14. pants

Haizivis

1.   Dalībvalstis veicina nejauši nozvejotu haizivju, īpaši to mazuļu, atbrīvošanu.

2.   Dalībvalstis veicina haizivju izmetuma daudzuma samazināšanos, uzlabojot zvejas rīku selektivitāti.

15. pants

Jūras bruņurupuči

Dalībvalstis veicina nejauši noķerto jūras bruņurupuču atlaišanu atpakaļ jūrā.

16. pants

Sporta un amatierzveja Vidusjūrā

1.   Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai sporta un amatierzvejas laikā aizliegtu velkamo zvejas rīku, aptverošo tīklu, riņķvadu, dragu, žaunu tīklu, rāmju tīklu un āķu jedu izmantošanu tunzivju un tām radniecīgo sugu zivju zvejai Vidusjūrā.

2.   Dalībvalsts nodrošina, lai sporta un amatierzvejas pasākumu laikā Vidusjūrā nozvejotās tunzivis un tām radniecīgo sugu zivis nelaistu tirgū.

17. pants

Ziņojums

Dalībvalstis katru gadu vēlākais 15. augustā nosūta Komisijai ziņojumu par šīs nodaļas noteikumu izpildi.

III   SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 2. APGABALĀ

1.   NODAĻA

Kuģu skaita ierobežojumi

18. pants

Atļautais kuģu skaits

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome nosaka to Kopienas zvejas kuģu skaitu, kuri ir garāki par 24 metriem un kuriem atļauts zvejot 2. apgabalā. Kopienas zvejas kuģu skaits atbilst tam, kas reģistrēts 2003. gadā Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kuģu reģistrā. Kuģu skaita ierobežojumam jāatbilst bruto tilpībā (BT) izteiktajai kopējai tonnāžai; kuģus aizstājot ar citiem kuģiem, nedrīkst pārsniegt kopējo tonnāžu.

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome katrai dalībvalstij iedala noteiktu skaitu kuģu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

2.   NODAĻA

Sugas, kas nav mērķa sugas

19. pants

Haizivis

1.   Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai veicinātu nejauši nozvejoto haizivju, īpaši to mazuļu, atbrīvošanu.

2.   Dalībvalstis veicina haizivju izmetuma daudzuma samazināšanos.

20. pants

Bruņurupuči

1.   Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras bruņurupučiem, jo īpaši veicot 2., 3. un 4. punktā izklāstītos pasākumus.

2.   Visus zvejas rīkus var izmantot ar šādiem nosacījumiem:

a)

rīkus attiecīgi lieto, rūpējoties arī par nejauši noķerto (ar āķiem var tīkliem) vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču atdzīvināšanu vai tūlītēju atlaišanu atpakaļ jūrā;

b)

uz klāja ir vajadzīgās ierīces, lai nodrošinātu nejauši vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču atbrīvošanu.

3.   Riņķa vadu var izmantot ar šādiem nosacījumiem:

a)

ievēro pienākumu, cik vien iespējams, izvairīties no jūras bruņurupuču ietveršanas zvejas rīkā;

b)

attīsta un ievieš atbilstīgas zvejas rīku tehniskās īpašības, lai samazinātu jūras bruņurupuču piezveju;

c)

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atbrīvotu zvejas rīkos ietvertos vai sapītos jūras bruņurupučus;

d)

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārraudzītu zivju pievilināšanas ierīces, kurās var būt iekļuvuši jūras bruņurupuči, lai atbrīvotu sagūstītos bruņurupučus un savāktu neizmantotās zivju pievilināšanas ierīces.

4.   Āķu jedu var izmantot ar šādiem nosacījumiem:

a)

attīsta un ievieš tādu āķu formas, ēsmas tipa, izmantojamā dziļuma kombināciju un tīklu veidojumu, kā arī tādu zvejas praksi, kas ļauj samazināt nejauši vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču skaitu un mirstību;

b)

lai nodrošinātu nejauši vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču atbrīvošanu, uz klāja ir vajadzīgās ierīces, tostarp instrumenti bruņurupuču noņemšanai no āķa vai auklu un izkraušanas tīklu pārgriešanai.

IV   SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 3. APGABALĀ

21. pants

Pārkraušana

1.   Palīgkuģu izmantošana to kuģu atbalstam, kuri zvejo ar zivju pievilināšanas ierīcēm, ir aizliegta.

2.   Seineriem pārkraušana, atrodoties jūrā, ir aizliegta.

22. pants

Kuģu skaita ierobežojumi

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome nosaka, kāds ir to Kopienas seineru skaits, kuriem atļauts zvejot tunzivis 3. apgabalā. Nosaka tādu Kopienas zvejas kuģu skaitu, kāds 2002. gada 28. jūnijā ir bijis ierakstīts Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) kuģu reģistrā.

2.   Katru gadu pirms 10. decembra katra dalībvalsts nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un kuri paredz zvejot tunzivis 3. apgabalā. Kuģus, kas nav iekļauti šajā sarakstā, uzskata par reaktīviem kuģiem, un tiem kārtējā gada laikā zveja nav atļauta.

3.   Sarakstos norāda kuģim piešķirto iekšējo zvejas flotes reģistra numuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumu, kā arī izmantotā zvejas rīka tipu.

23. pants

Delfīnu aizsardzība

Tikai tādiem Kopienas zvejas kuģiem, kuri darbojas atbilstīgi Nolīgumā par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu izklāstītajiem nosacījumiem, kam ticis iedalīts bojāgājušo delfīnu limits (BDL), 3. apgabalā veicot dzeltenspuru tunzivju zveju, ir atļauts ietvert delfīnu barus vai grupas ar riņķa vadiem.

24. pants

BDL pieteikumi

Dalībvalstis katru gadu līdz 15. septembrim nosūta Komisijai:

a)

tādu kuģu sarakstu, kuri kuģo ar to karogiem, kuru kravnesība ir lielāka par 363 tonnām (400 tonnu neto) un kuri ir pieteikušies BDL saņemšanai visam nākamajam gadam;

b)

tādu kuģu sarakstu, kuri kuģo ar to karogiem, kuru kravnesība ir lielāka par 363 tonnām (400 tonnu neto) un kuri ir pieteikušies BDL saņemšanai par nākamā gada pirmo vai otro pusgadu;

c)

attiecībā uz katru kuģi, kas pieprasa BDL, sertifikātu, ar ko apliecināts, ka kuģim ir visi delfīnu aizsardzībai vajadzīgie rīki un tehnika un ka tā kapteinis ir pabeidzis apstiprinātu mācību kursu par delfīnu glābšanu un atbrīvošanu;

d)

tādu kuģu sarakstu, kas kuģo ar to karogiem un kas nākamajā gadā varētu darboties attiecīgajā apgabalā.

25. pants

BDL sadale

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikumi BDL saņemšanai atbilstu nosacījumiem, kas izklāstīti Nolīgumā par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu, un IATTC pieņemtajiem saglabāšanas pasākumiem.

2.   Komisija pārbauda sarakstus, pārliecinoties par to atbilstību Nolīgumam par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu un IATTC pieņemtajiem saglabāšanas pasākumiem, un nosūta tos IATTC direktoram. Ja Komisija pārbaudē atklāj, ka pieteikums neatbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tad tā tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti par neiespējamību pārsūtīt IATTC direktoram visu minēto pieteikumu vai tā daļu un norāda iemeslus.

3.   Komisija nosūta katrai dalībvalstij kopējo BDL, kas jāsadala pa kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu.

4.   Katra dalībvalsts katru gadu līdz 15. janvārim nosūta Komisijai BDL sadalījumu pa kuģiem, kas kuģo ar tās karogu.

5.   Komisija katru gadu līdz 1. februārim nosūta IATTC direktoram BDL sarakstu un to sadalījumu pa Kopienas zvejas kuģiem.

26. pants

Tādu citu sugu aizsardzība, kas nav mērķa sugas

1.   Seineri zvejai ar riņķa vadu cik vien iespējams tūlīt atbrīvo visus jūras bruņurupučus, visas haizivis, svītrainās tunzivis, rajas, dorado un pārējās zivis, kas nav mērķa sugas.

2.   Zvejniekus mudina attīstīt un izmantot tehniku un aprīkojumu, lai nodrošinātu ātru un drošu šādu dzīvnieku atlaišanu.

27. pants

Bruņurupuči

1.   Ik reizi, kad pamana tīklā iekļuvušu jūras bruņurupuci, dara visu iespējamo, lai to glābtu no iepīšanās tīklā, vajadzības gadījumā izmantojot arī motorlaivu.

2.   Ja bruņurupucis iekļuvis tīklā, tad tīkla uztīšanas iekārtu aptur, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens, un iekārtu neiedarbina, pirms bruņurupucis nav atbrīvots no tīkla un atlaists jūrā.

3.   Ja jūras bruņurupuci izceļ uz kuģa, tad liek lietā visus līdzekļus, lai uzturētu to pie dzīvības pirms ielaišanas atpakaļ ūdenī.

4.   Tunzivju zvejas kuģiem ir aizliegts mest jūrā sāls maisus vai citus plastmasas atkritumus.

5.   Ja iespējams, atlaiž tos jūras bruņurupučus, kas sapinušies zivju pievilināšanas ierīcēs un citos zvejas rīkos.

6.   Zivju pievilināšanas ierīces, ko neizmanto zvejai, savāc.

V   SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 4. APGABALĀ

28. pants

Atkritumu samazināšana

Dalībvalstis veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu atkritumus, zivju izmetumus jūrā, zivju iekļūšanu nozaudētos vai pamestos zvejas rīkos, zvejas kuģu radīto piesārņojumu, neparedzēto sugu zivju un dzīvnieku zvejošanu, kā arī netiešu ietekmi uz saistītajām vai atkarīgajām sugām, īpaši uz sugām, kam draud izmiršana.

VI   SADAĻA

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

29. pants

Jūras zīdītājdzīvnieki

1.   Ir aizliegts jebkuru jūras zīdītāju baru vai grupu ietvert ar riņķa vadiem.

2.   Panta 1. punktu piemēro visiem Kopienas zvejas kuģiem, izņemot 23. pantā minētos kuģus.

VII   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Komitoloģija

Pasākumus, kas jāveic saskaņā ar 6. panta 4. punktu un 8. panta 2. punktu, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

31. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001.

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 7. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER

(1)  OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(3)  OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.

(4)  OV L 348, 30.12.2005., 26. lpp.

(5)  OV L 15,19.1.2005., 9. lpp.

(6)  OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.

(7)  OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).

(8)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(10)  OV L 348, 30.12.2005., 28. lpp.

(11)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).

I PIELIKUMS

Tālu migrējošu zivju sugu saraksts

—

Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga

—

Zilā tunzivs: Thunnus thynnus

—

Lielacu tunzivs: Thunnus obesus

—

Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis

—

Pelamīda: Sarda sarda

—

Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares

—

Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus

—

Mazās tunzivis: Euthynnus spp.

—

Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii

—

Fregates makreļtunzivis: Auxis spp.

—

Jūras plaužu dzimta: Bramidae

—

Marlinas: Tetrapturus spp.; Makaira spp.

—

Buruzivs: Istiophorus spp.

—

Zobenzivs: Xiphias gladius

—

Sairas: Scomberesox spp.; Cololabis spp.

—

Parastā korifena, mazā korifena: Coryphaena hippurus; Coryphaena equiselis

—

Haizivis: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae Rhincodon typus; Carcharhinide; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae

—

Vaļveidīgie (vaļi un cūkdelfīni): Physeteridae; Balenidae; Eschrichtiidae; Monodontidae; Ziphiidae; Delphinidae

II PIELIKUMS

ICCAT tunzivju un tām radniecīgo sugu saraksts

—

Zilā tunzivs: Thunnus thynnus

—

Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii

—

Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares

—

Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga

—

Lielacu tunzivs: Thunnus obesus

—

Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus

—

Mazā tunzivs: Euthynnus alletteratus

—

Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis

—

Pelamīda: Sarda sarda

—

Fregates makreļtunzivs: Auxis thazard

—

Fregates makreļtunzivs: Auxis rochei

—

Vienkrāsas bonita: Orcynopsis unicolor

—

Neīstā makrele (vahu): Acanthocybium solandri

—

Austrumu plankumainā makrele: Scomberomorus maculatus

—

Karaliskā makrele: Scomberomorus cavalla

—

Rietumāfrikas spāņu makrele: Scomberomorus tritor

—

Dienvidatlantijas spāņu makrele: Scomberomorus brasilliensis

—

Krāsainā spāņu makrele: Scomberomorus regalis

—

Atlantijas buruzivs: Istiophorus albicans

—

Melnā marlina: Makaira indica

—

Zilā marlina: Makaira nigricans

—

Baltā marlina: Tetrapturus albidus

—

Zobenzivs: Xiphias gladius

—

Rietumatlantijas šķēpszivs: Tetrapturus pfluegeri

III PIELIKUMS

Kuģa garums (6. panta 2. punkts)

ICCAT šādi definējusi kuģa garumu:

—

pēc 1982. gada 18. jūlija uzbūvēta kuģa garums ir 96 % no kopējā garuma, mērot pa ūdenslīniju 85 % augstumā līdz zemākajai sānu malai no ķīļa augšējā punkta, vai arī garums, kāds izmērīts no vadņa priekšpuses līdz stūres asij pa šo ūdenslīniju, ja šāds rādītājs ir lielāks. Kuģiem, kuru konstrukcijā ir galsvere, ūdenslīnija, pa ko mēra šo garumu, ir paralēla konstrukcijas ūdenslīnijai,

—

pirms 1982. gada 18. jūlija uzbūvēta kuģa garums ir tas, kas ierakstīts valstu reģistros vai citā kuģu reģistrā.

IV PIELIKUMS

MINIMĀLIE PIEĻAUJAMIE IZMĒRI

(8. panta 1. punkts)

Dzīvnieku suga

Minimālie pieļaujamie izmēri

Ziemeļu tunzivs (Thunnus thynnus) (1)

6,4 kg vai 70 cm

Ziemeļu tunzivs (Thunnus thynnus) (2)

10 kg vai 80 cm

Zobenzivs (Xiphias gladius) (3)

25 kg vai 125 cm (zemākais apakšžoklis)

(1)  Šo minimālo pieļaujamo izmēru piemēro vienīgi attiecībā uz Atlantijas okeāna austrumu daļu.

(2)  Šo minimālo pieļaujamo izmēru piemēro vienīgi attiecībā uz Vidusjūru.

(3)  Šo minimālo pieļaujamo izmēru piemēro vienīgi attiecībā uz Atlantijas okeānu.