30.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 90/12

(1)

No 2001. gada 1. jūnija parasto muitas nodokli tādu ķiploku importam, uz ko attiecas KN kods 0703 20 00, ir veidojis procentuālais (ad valorem) muitas nodoklis 9,6 % apmērā un īpaša summa EUR 1 200 par tonnu tīrsvara. Tomēr, pamatojoties uz vēstuļu apmaiņas veidā noslēgto Eiropas Kopienas un Argentīnas Republikas nolīgumu, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu, par koncesiju, kas paredzētas VVTT pievienotajā CXL grafikā, pārveidojumiem attiecībā uz ķiplokiem (2), kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2001/404/EK (3), tika atvērta ar īpašu nodokli neapliekama kvota 38 370 tonnu apmērā.

(2)

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Ķīnas Tautas Republiku atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktam un XXVIII pantam par koncesiju izmaiņām grafikos, kas attiecas uz Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku saistībā ar šo valstu pievienošanos Eiropas Savienībai (4), kurš apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2006/398/EK (5), paredz ķiploku tarifu kvotas palielinājumu Ķīnai par 20 500 tonnām.

(3)

Šo kvotu (turpmāk – VVTT kvotas) administrēšanas nosacījumi ir noteikti Komisijas 2005. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 1870/2005, ar ko atver un nosaka tarifu kvotu administrēšanu un ievieš ievešanas atļauju un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem, kas ievesti no trešām valstīm (6). Skaidrības labad minētā regula jāatceļ un no 2007. gada 1. aprīļa jāaizstāj ar jaunu regulu. Tomēr Regula (EK) Nr. 1870/2005 jāatstāj spēkā attiecībā uz ievešanas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar minēto regulu attiecībā uz importa tarifu kvotas periodu līdz 2007. gada 31. maijam.

(4)

Ķiplokus var ievest arī, nepiemērojot VVTT kvotu ar parasto nodevu, bet piemērojot atvieglotus noteikumus un saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Kopienu un atsevišķām trešām valstīm.

(5)

Ķiploki ir svarīgs Kopienas augļu un dārzeņu nozares produkts, kura gada produkcija ES ir aptuveni 250 000 tonnu. No trešām valstīm ik gadu arī ieved ievērojamu šā produkta daudzumu, proti, no 60 000 līdz 80 000 tonnām. Divas galvenās trešās piegādātājvalstis ir Ķīna (30 000 līdz 40 000 tonnu gadā) un Argentīna (aptuveni 15 000 tonnu gadā).

(6)

Ievešanas atļaujām par importa tarifu kvotu periodu no 2007. gada 1. janvāra piemēro Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (7). Regulā (EK) Nr. 1301/2006 jo īpaši noteikti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu ievešanas atļauju saņemšanai, pieteikumu iesniedzēju statusu un atļauju izdošanu. Minētā regula ierobežo atļauju derīguma termiņu līdz importa tarifu kvotas perioda pēdējai dienai. Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumi jāpiemēro importa tarifu kvotām, kas noteiktas saskaņā ar šo regulu, neskarot šajā regulā noteiktos papildu nosacījumus un atkāpes attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem un paziņojumiem Komisijai.

(7)

Ņemot vērā to, ka pastāv īpaša nodeva par nepreferenciālu ievešanu ārpus VVTT kvotas, VVTT kvotas administrēšanai ir jāievieš ievešanas atļauju sistēma. Šāda sistēma ļautu arī rūpīgi uzraudzīt visu ķiploku ievešanu. Šīs sistēmas sīki izstrādātajiem noteikumiem ir jāpapildina tie noteikumi vai arī jāatkāpjas no tiem noteikumiem, kuri paredzēti Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (8).

(8)

Lai iespējami rūpīgāk pārraudzītu visus ievedumus, jo īpaši ņemot vērā nesenos krāpšanas gadījumus, kas bijuši iespējami, sniedzot maldinošu aprakstu par produktu izcelsmi, visiem ķiploku ievedumiem un citiem tādu produktu ievedumiem, par kuriem varētu būt maldinošs ķiploku apraksts, jāparedz ievešanas atļaujas izdošana. Ir jāievieš arī divu veidu ievešanas atļaujas visiem ķiploku ievedumiem: atļaujas ievedumiem saskaņā ar VVTT kvotu un atļaujas visiem citiem ievedumiem.

(9)

Pašreizējo importētāju, kuri parasti ieved ievērojamus ķiploku daudzumus, kā arī jauno importētāju, kuri ir pievienojušies tirgum un kuriem jādod vienlīdzīgas iespējas pieprasīt atļaujas ķiplokiem saskaņā ar tarifu kvotām, interesēs ir, lai tradicionālie un jaunie importētāji tiktu šķirti. Ir jānodrošina skaidra šo divu importētāju kategoriju definīcija un jānosaka konkrēti kritēriji attiecībā uz pieteicēju statusu un iedalīto ievešanas atļauju izmantošanu.

(10)

Šo kategoriju importētājiem piešķiramie daudzumi būtu jānosaka, pamatojoties uz faktiski ievesto daudzumu, nevis uz izdotajām ievešanas atļaujām.

(11)

Jāparedz īpaši noteikumi, lai ļautu importētājiem no Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas izmantot priekšrocības, ko nodrošina importa kvotu mehānisms. Tiklīdz importētāji spēs izpildīt parastos noteikumus, īpašie noteikumi jāaizstāj ar šādiem noteikumiem.

(12)

Lai ņemtu vērā dažādos tirdzniecības modeļus Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā, šo valstu kompetentajām iestādēm ir jādod iespēja izvēlēties vienu no divām metodēm, ar kurām nosaka atskaites daudzumu attiecīgās valsts tradicionālajiem importētājiem.

(13)

Katras kategorijas importētāju iesniegtajiem atļauju pieteikumiem ķiploku ievešanai no trešām valstīm būtu jāpiemēro daži ierobežojumi. Šādi ierobežojumi vajadzīgi, lai ne tikai nodrošinātu importētāju konkurences aizsardzību, bet arī to, ka importētāji, kas faktiski darbojas augļu un dārzeņu tirgū, var aizstāvēt savas likumīgās tirdzniecības pozīcijas attiecībā uz citiem importētājiem, un lai neviens importētājs nevarētu kontrolēt tirgu.

(14)

Lai aizsargātu godīgu importētāju konkurenci un novērstu spekulācijas ievešanas atļauju piešķiršanā par ķiplokiem atbilstoši VVTT kvotai, kā arī lai novērstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, kas darbotos pret jauno un tradicionālo importētāju likumīgajām tirdzniecības pozīcijām, ir jāievieš stingrāka ievešanas atļauju pareizas izmantošanas kontrole. Tāpēc būtu jāaizliedz ievešanas atļauju nodošana citām personām un jāparedz sods gadījumiem, kad tiek iesniegti vairāki atļauju pieteikumi.

(15)

Ir jāparedz arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai līdz minimumam samazinātu ievešanas atļauju spekulatīvu pieteikumu iesniegšanu, kas var izraisīt tarifu kvotu nepilnīgu izmantošanu. Ņemot vērā produkta dabu un vērtību, ir jāparedz drošības naudas iemaksāšana par katru ķiploku tonnu, par kuru tiek iesniegts ievešanas atļaujas pieteikums. Drošības naudai būtu jābūt pietiekami lielai, lai neveicinātu spekulatīvus pieteikumus, bet vienlaikus – ne pārlieku augstai, lai neatbaidītu tos importētājus, kas faktiski ir iesaistīti ķiploku tirdzniecībā. Vispiemērotākais objektīvais drošības naudas apmērs ir 5 % no vidējās papildnodevas, kas piemērojama to ķiploku ievešanai, kuru KN kods ir 0703 20 00.

(16)

Lai uzlabotu kontroli un izvairītos no tirdzniecības plūsmu novirzes neprecīzas dokumentācijas dēļ, attiecībā uz ķiplokiem, ko ieved no konkrētām trešām valstīm, ir jāsaglabā esošā izcelsmes sertifikātu sistēma un prasība, ka šie ķiploki jātransportē tieši no izcelsmes trešās valsts uz Kopienu, un jāpaplašina valstu saraksts, ņemot vērā papildu informāciju. Šādus izcelsmes sertifikātus izdod kompetentās iestādes saskaņā ar 55. līdz 62. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (9).

(17)

Līdztekus Regulā (EK) Nr. 1301/2006 paredzētajam ir jāprecizē, kādai ir jābūt dalībvalstu un Komisijas saziņai, jo īpaši attiecībā uz tarifu kvotu pārvaldību, krāpšanas novēršanas un tirgus uzraudzības pasākumiem.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

“importa tarifu kvotas periods” ir laikposms no 1. jūnija līdz nākamā gada 31. maijam;

2)

“kompetentā iestāde” ir iestāde vai iestādes, kuras šīs regulas īstenošanai izraudzījusi dalībvalsts.

a)

ir ieguvuši un izmantojuši ievešanas atļaujas ķiplokiem atbilstoši Komisijas Regulai (EK) Nr. 565/2002 vai “A” atļaujas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1870/2005 vai šai regulai visos trīs iepriekšējos pabeigtos importa tarifu kvotas periodos un

b)

Kopienā ir ieveduši vismaz 50 tonnu augļu un dārzeņu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā, pēdējā pabeigtā importa tarifu kvotas periodā pirms pieteikumu iesniegšanas.

a)

pirmā punkta a) apakšpunktu nepiemēro un

b)

“ievešana Kopienā” nozīmē importu no tādām produkta izcelsmes valstīm, kuras nav Kopienas dalībvalstis 2006. gada 31. decembrī.

a)

pirmā punkta a) apakšpunktu nepiemēro un

b)

“ievešana Kopienā” nozīmē ievešanu no tādām produkta izcelsmes valstīm, kas nav Kopienas dalībvalstis 2007. gada 1. janvārī.

a)

70 % tradicionālajiem importētājiem;

b)

30 % jaunajiem importētājiem.

a)

tradicionālajiem importētājiem, kuri no 1998. līdz 2000. gadam ieveda ķiplokus valstīs, kas 1995. gada 1. janvārī bija Kopienas sastāvā, – maksimālais vienā gadā ievesto ķiploku daudzums 1998., 1999. un 2000. kalendāra gadā;

b)

tradicionālajiem importētājiem, kuri ieveduši ķiplokus laikā no 2001. gada līdz 2003. gadam Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā vai Slovākijā, – maksimālais ievesto ķiploku daudzums šādos laikposmos:

c)

tradicionālajiem importētājiem, kuri no 2003. līdz 2005. gadam ieveda ķiplokus Bulgārijā vai Rumānijā, – maksimālais ķiploku daudzums, kas ievests:

d)

tradicionālajiem importētājiem, uz kuriem neattiecas a), b) vai c) apakšpunkts, – maksimālais ķiploku daudzums, kas ievests vienā no pirmajiem trim pabeigtajiem importa tarifu kvotas periodiem, kuros tie saņēmuši ievešanas atļaujas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 565/2002 (10), Regulai (EK) Nr. 1870/2005 vai šai regulai.

a)

ir uzrādīts izcelsmes sertifikāts, ko izdevušas attiecīgās valsts kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 55. līdz 62. pantu;

b)

produkts no attiecīgās valsts atbilstīgi 16. pantam ir tieši transportēts uz Kopienu.

a)

produktus, ko transportē, nešķērsojot kādas citas trešās valsts teritoriju;

b)

produktus, kurus transportē caur vienu vai vairākām trešām valstīm, kas nav izcelsmes valsts, ar pārkraušanu vai īslaicīgu uzglabāšanu šajās valstīs vai bez tās, ja vien šo pārvešanu attaisno ģeogrāfiski iemesli vai transporta prasības un ja vien šie produkti atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

izcelsmes valstī izdotu vienotu transporta dokumentu par transportēšanu caur vienu vai vairākām tranzītvalstīm vai

b)

vienas vai vairāku tranzītvalstu muitas iestāžu izdotu apliecību, kurā ir:

c)

ja nevar sagādāt a) un b) apakšpunktā minētos pierādījumus, tad jāiesniedz jebkuri citi pamatojoši dokumenti.