15.3.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 75/8 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 270/2007
(2007. gada 13. marts),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1973/2004, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 piemērošanai attiecībā uz šīs Regulas IV un IV a) sadaļā minētajām atbalsta shēmām un atmatā atstātas zemes izmantošanu izejvielu ražošanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas Līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (1), un jo īpaši tās 145. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 (2) 3. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis informē Komisiju par noteiktiem datiem. Attiecībā uz atbalstu par tabaku paziņojums par orientējošo atbalsta summu tiek prasīts attiecībā uz ražas novākšanas gadu, nevis nākamo gadu, kā norādīts minētā panta d) apakšpunktā, un šis pants attiecīgi jāgroza. |
(2) |
Attiecībā uz kultūratkarīgajiem maksājumiem par kokvilnu paziņojumi Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 3. panta 1. punktu un 171.ai panta 3. punktu nav nepieciešami. Tāpēc 171.ai panta 3. punkts ir jāsvītro. |
(3) |
Saskaņā ar 71.a panta 2. punkta d) apakšpunktu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (3), dalībvalstīm ir jāņem vērā samazinājumu vai izņēmumu piemērošana attiecībā uz individuāliem atbalsta pieprasījumiem, kad tās nosaka samazinājuma koeficientu, ko piemēro gadījumos, kad pārsniegts noteiktais budžeta maksimālais apjoms dažām atbalsta shēmām. |
(4) |
Regulas (EK) Nr. 1973/2004 4. pantā paredzēts, ka līdz attiecīgā gada 15. novembrim tiek fiksēti daži samazinājuma koeficienti. Tomēr dalībvalstis līdz minētajam datumam var arī nezināt, kādu vispārējo ietekmi radīs samazinājumu un attiecīgo izņēmumu piemērošana individuāliem atbalsta pieprasījumiem. Turklāt nav arī nepieciešams šādus koeficientus fiksēt līdz minētajam datumam. |
(5) |
Pieredze liecina, ka bieži līdz attiecīgā gada 15. novembrim ir grūti fiksēt turpmākus samazinājuma koeficientus, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1973/2004 4. pantā. Ņemot vērā, ka nav īpašas nepieciešamības šos koeficientus fiksēt tik agri un ka pietiek, ja dati Komisijai tiek paziņoti līdz nākamā gada 31. janvārim, bet noteikti līdz maksājumu piešķiršanai, 4. pantā ir jāievieš attiecīgi grozījumi. Šādi grozījumi ietekmētu minētās regulas 3., 61., 69., pantu, 171.bb pantu un tās III un VI pielikumu, kuros nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus. |
(6) |
Komisijas ziņojumā Padomei par pārskatu attiecībā uz atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 88. pantā, ir uzsvērta nepieciešamība pastiprināt interesi par šā atbalsta veidu gan lauksaimnieku, gan pārstrādātāju aprindās. Tāpēc ir nepieciešams vienkāršot Regulas (EK) Nr. 1973/2004 8. nodaļā iekļautos īstenošanas noteikumus. |
(7) |
Drošības maksas sistēma garantē, ka izejviela, kas audzēta, izmantojot atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību un kas tiek nodota uzpircējiem vai pirmapstrādātājiem galu galā tiek pārstrādāta, lai iegūtu enerģiju. Tomēr būtu lietderīgi atļaut dalībvalstīm aizstāt drošības maksas sistēmu ar līdzvērtīgu uzņēmēju “apstiprināšanas” sistēmu, kas būtu vienlīdz piemērota, lai nodrošinātu tikpat augstu [darbības] efektivitāti. Šādiem uzņēmējiem būtu jāievēro obligātās prasības un gadījumā, ja tās nenodrošina, uzņēmējiem piemērotu sankcijas, pamatojoties uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus valsts līmenī pieņem kompetentās iestādes. |
(8) |
Līgumsaistības ir efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki, kuri pieprasa atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, izaudzēto izejvielu arī nodod uzpircējiem vai pārstrādātājiem. Tomēr, ņemot vērā, ka tā dēvētās “pastāvīgās kultūras” (piemēram, pameži ar īsu augseku) pirmajā(-os) gadā(-os) pēc to sējas nedod “ražu”, līgumsaistības jāparedz tikai no pirmā ražas novākšanas gada. |
(9) |
Etalonražīguma rādītāji ir jāizmanto, lai aprēķinātu minimālo izejvielu daudzumu, kas lauksaimniekam jānodod, lai nodrošinātu, ka attiecīgās teritorijas tiek izmantotas enerģijas ražošanas iespējām. Tomēr dažu izejvielu neparedzēta lietošana praktiski nav iespējama, ņemot vērā to sākotnējo dabu, un arī tāpēc ir jānosaka etalonražīguma rādītāji. |
(10) |
Pienākums nodot visu novākto izejvielu ražu no attiecīgajām teritorijām neļauj aizstāt novākto izejvielu ar ekvivalentu tādas pašas izejvielas daudzumu. Šāds pienākums nav nepieciešams attiecībā uz viengadīgām kultūrām, un tas ir jāatceļ, tādējādi padarot shēmas piemērošanu elastīgāku, tajā pat laikā nemainot šīs shēmas pamatmērķi. |
(11) |
Lai izvairītos no pienākumu dublēšanas, būtu lietderīgi paredzēt, kur iespējams, ka paziņojumus maksātājai iestādei var iesniegt gan lauksaimnieks, gan uzpircējs vai pirmapstrādātājs. |
(12) |
Regulas (EK) Nr. 1973/2004 25. pants paredz iespēju dalībvalstīm atļaut lauksaimniekiem izmantot izejvielas viņu pašu saimniecībās tādiem mērķiem, kas saistīti ar enerģiju. Skaidrības un caurskatāmības labad, kā arī, ņemot vērā, ka šādas iespējas atļaušana ir ļoti specifiska, šādiem gadījumiem ir lietderīgi izstrādāt īpašus noteikumus. |
(13) |
Graudaugiem un eļļas sēklām, ko izmanto saimniecībā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1973/2004 25. panta 4. punktam, ir nepieciešama produkcijas denaturēšana. Ņemot vērā, ka šādas produkcijas daudzums varētu būt ierobežots un ka apstrāde varētu būt tehniski sarežģīta, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm noteikt atbilstošus pasākumus un pārbaudes attiecībā uz šādām darbībām. Šāda pieeja būtu jāattiecina uz novākto izejvielu apjoma noteikšanu. |
(14) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 24. panta 3. punkta trešo daļu pirmapstrādātāji un uzpircēji, kuri vēlas aizstāt izejvielas un starpproduktus vai blakusproduktus ar ekvivalentiem daudzumiem, informē kompetentās iestādes par šādu vēlmi. Turklāt, pamatojoties uz minēto noteikumu, ir jānodrošina saziņa starp dalībvalsts iestādēm gadījumā, ja šādi darījumi skar citas dalībvalstis, lai dalībvalstu iestādēm būtu pietiekami daudz informācijas par šādiem darījumiem. Tādējādi prasība izmantot minētās regulas 37. un 38. pantā prasīto T5 kopiju ir lieka un jāatceļ. |
(15) |
Lai saskaņotu noteikumus attiecībā uz platībatkarīgā atbalsta shēmām un vienkāršotu atbalsta pieprasījumu administrēšanu un pārbaudes, elementi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III pielikumā minētajos tiesību aktos vai kas varētu ietilpt labas lauksaimniecības un ekoloģiskuma nosacījumos, kuri norādīti minētās regulas 5. pantā un IV pielikumā, ir jāattiecina uz visām platībatkarīgā atbalsta shēmām, tostarp uz vienoto platībmaksājuma shēmu. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 796/2004 30. panta 3. punkts arī ir jāattiecina uz šo shēmu. |
(16) |
Informācija par ražu saskaņā ar maksājumu par laukaugu platību ir nepieciešama izdevumu aplēsēm. Turklāt atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1782/2003 104. pantam, aprēķinot atbalstu, ražas radītājus ņem vērā atkarībā no tā, vai kukurūza ir izdalīta atsevišķi vai ne. Tāpēc attiecīgi jāizdara grozījumi Regulas (EK) Nr. 1973/2004 IX pielikumā. |
(17) |
Tāpēc attiecīgi jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 1973/2004. |
(18) |
Tā kā šajā regulā paredzētie grozījumi attiecas uz atbalsta pieprasījumiem, kas jāiesniedz 2007. gadā, šai regulai būtu jāstājas spēkā 2007. gada 1. janvārī. Tomēr, ņemot vērā administratīvus ierobežojumus, dažiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā no 2008. gada 1. janvāra. |
(19) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1973/2004 groza šādi:
1) |
Regulas 3. panta 1. punktu groza šādi:
|
2) |
Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu tekstu. “4. pants Platību samazinājuma koeficentus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 75. pantu, 78. panta 2. punktu, 82. pantu, 85. pantu, 89. panta 2. punktu, 98. pantu un 143. pantu vai par daudzumiem un objektīvajiem kritērijiem gadījumos, kuri norādīti minētās regulas 95. panta 4. punktā, nosaka, pirms lauksaimniekiem tiek piešķirti maksājumi, bet ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31. janvārim, pamatojoties uz datiem, kas paziņoti saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punkta b)a un c) apakšpunktu.” |
3) |
8. nodaļu aizstāj ar šādu tekstu. “8. NODAĻA ATBALSTS PAR KULTŪRAUGIEM AR AUGSTU ENERĢĒTISKO VĒRTĪBU 1. IEDAĻA Definīcijas 23. pants Definīcijas Šajā nodaļā:
2. IEDAĻA Izejvielu izmantošana 24. pants Izejvielu izmantošana 1. Jebkuru lauksaimniecības izejvielu var audzēt platībās, uz kurām attiecas atbalsts, ar nosacījumu, ka šīs platības pamatā ir paredzēts izmantot produktu ar augstu enerģētisko vērtību ražošanai saskaņā ar noteikumiem 2. līdz 8. punktā. 2. Cukurbietes var audzēt 1. punktā minētajās platībās, ja vien visi starpprodukti tiek izmantoti produktu ar augstu enerģētisko vērtību ražošanai un visi blakusprodukti vai līdzprodukti, kas satur cukuru, tiek izmantoti atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 (4). 3. Attiecībā uz kaņepēm piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 795/2004 (5) 29. pantu un Regulas (EK) Nr. 796/2004 33. pantu. 4. Dalībvalstis var izslēgt lauksaimniecības izejvielas no atbalsta par kultūrām ar augstu enerģētisko vērtību piešķiršanas, ja šādi produkti rada grūtības tādos darbības aspektos kā materiālu pārbaude, sabiedrības veselība, vide, krimināltiesības vai gala produkta ar augstu enerģētisko samazināta vērtības likme. 5. Dalībvalstis var noteikt minimālās apstrādātās platības attiecībā uz visām izejvielām. 6. Produktu ar augstu enerģētisko vērtību ekonomiskajai vērtībai, kas panākta izejvielu pārstrādes procesā, jābūt augstākai nekā to kultūraugu vērtībai, kuri paredzēti citiem lietojumiem un iegūti tādā pārstrādē, kuru vērtības aprēķināšanas metode minēta šīs regulas 38. panta 6. punktā. 7. Atkāpjoties no 6. punkta prasībām, sojas pupas drīkst audzēt 1. punktā minētajās platībās, ja vien visi starpprodukti, izņemt sojas pupu miltus, tiek izmantoti produktu ar augstu enerģētisko vērtību ražošanai. 8. Produktus ar augstu enerģētisko vērtību iegūst vēlākais trešais pārstrādātājs. 3. IEDAĻA Līgums 25. pants Līgums 1. Lai ražotu 24. pantā minētās izejvielas, nepieciešams līgums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 90. pantam, ievērojot šīs nodaļas nosacījumus. 2. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, attiecībā uz tiem gadiem, kas ir pirms pirmā kultūraugu, kas nav viengadīgās kultūras, ražas novākšanas gada, atbalsta pieprasītāji, parakstot atbilstošu deklarāciju, apņemas attiecīgajā gadā sēt un izmantot izejvielas, kas tiks novāktas, lai ražotu produktus ar augstu enerģētisko vērtību. Deklarācijā ir jāiekļauj vismaz šāda informācija:
3. Atbalstot vienotu pieprasījumu iesniegšanas sistēmu, līdz Regulas (EK) Nr. 796/2004 11. pantā noteiktajam datumam atbalsta pieprasītāji kompetentajām iestādēm iesniedz tā līguma kopiju, kas noslēgts ar uzpircēju vai pirmapstrādātāju vai – attiecīgā gadījumā – 2. punktā minēto deklarāciju. Dalībvalsts var arī pieņemt lēmumu, ka šādu līgumu drīkst noslēgt vienīgi starp atbalsta pieprasītāju un pirmapstrādātāju. Dalībvalstis atbalsta pieprasītājiem var arī prasīt noslēgt līgumus par katru izejvielu atsevišķi. 4. Atbalsta pieprasītāji gādā, lai līgumā būtu minēti vismaz šādi fakti:
4. IEDAĻA Etalonražīguma rādītāji, izejvielu piegāde un piegādājamie daudzumi 26. pants Etalonražīguma rādītāji 1. Dalībvalstis, izmantojot atbilstošu kārtību, katru gadu savlaicīgi nosaka etalonražīguma rādītājus, kas jāpanāk attiecībā uz katru izejvielu veidu, un par to informē attiecīgo atbalsta pieprasītāju. 2. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nenoteikt etalonražīguma rādītāju kultūrām, kas nav viengadīgās kultūras. Tādā gadījumā, ja 27. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētās pārbaudes laikā tiek konstatēts neatbilstības risks attiecībā uz pienākumu nodot visu novākto izejvielu daudzumu, dalībvalsts, izmantojot atbilstošu procedūru, nosaka etalonražīguma rādītāju attiecībā uz kultūrām, kurām ir konstatēta minētā riska iespējamība. 27. pants Izejvielu piegāde un piegādājamie daudzumi 1. Atbalsta pieprasītāji uzpircējam vai pirmapstrādātājam piegādā:
Dalībvalstis nosaka atbilstošus pārbaudes pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots pienākums nodot visu pirmā punkta b) apakšpunktā noteikto izejvielu. 2. Atbalsta pieprasītāji, uzpircēji vai pirmapstrādātāji informē kompetento iestādi par izejvielu piegādi, nosūtot rakstisku deklarāciju, kuru parakstījis uzpircējs vai pirmapstrādātājs un atbalsta pieprasītājs. Deklarācijā ir jāiekļauj vismaz šāda informācija:
3. Uzpircēji vai pirmapstrādātāji pieņem piegādātās izejvielas, kā minēts 1. punktā, un nodrošina, ka ekvivalents šādas izejvielas daudzums tiek izmantots Kopienā viena vai vairāku produktu ar augstu enerģētisko vērtību ražošanai. 4. Uzpircēji piegādā pirmapstrādātājam(-iem) ekvivalentu daudzumu visam izejvielu daudzumam, kas pārņemts no atbalsta pieprasītājiem. 5. Pirmapstrādātājs var izmantot ekvivalentu izejvielas, starpproduktu vai blakusproduktu daudzumu, lai ražotu vienu vai vairākus produktus ar augstu enerģētisko vērtību. Pirmajā punktā minētajā gadījumā vai tad, ja uzpircējs pārdod novāktajam izejvielas daudzumam ekvivalentu daudzumu, pirmapstrādātājs vai uzpircējs sniedz attiecīgu informāciju kompetentajai iestādei, kurai iemaksāta 31. pantā minētā drošības nauda, vai – gadījumā, ja tiek piemērots 37. pants, – kompetentajai iestādei, kura atbild par attiecīgā uzpircēja vai pirmapstrādātāja apstiprināšanu. Ja šādu ekvivalentu daudzumu izlieto citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā izejvielas tika novāktas, tad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes viena otrai sniedz sīkas ziņas par šādiem darījumiem. 6. Saskaņā ar valstu nosacījumiem attiecībā uz līgumsaistību pārvaldību pirmapstrādātājs var pilnvarot trešās personas veikt izejvielas savākšanu no lauksaimnieka, kas pieprasa atbalstu. Vienīgi pārstrādātājs atbild par šajā nodaļā paredzēto pienākumu izpildi. 28. pants Ārkārtēji apstākļi Sevišķos vai ārkārtas apstākļos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punktā paredzēto atbalsta pieprasītājs var informēt kompetento iestādi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 796/2004 72. pantā noteikto kārtību, ka šādu apstākļu rezultātā tas nav varējis piegādāt 25. pantā minētajā līgumā paredzēto izejvielas daudzuma daļu vai visu daudzumu. Kompetentā iestāde pēc pietiekamu pierādījumu saņemšanas par šādiem ārkārtas apstākļiem var atļaut mainīt daudzumu, kas jāpiegādā uzpircējam vai pirmapstrādātājam. 5. IEDAĻA Atbalsta maksājuma noteikumi 29. pants Maksājums 1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 796/2004 51. pantā noteiktās sankcijas un šās regulas 30. pantu, atbalstu izmaksā tikai, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
2. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām un neskarot Regulas (EK) Nr. 796/2004 51. pantā paredzētos samazinājumus un izņēmumus, nedz arī šīs regulas 30. pantā noteiktās sankcijas, atbalsts par tiem gadiem, kas ir pirms pirmā ražas novākšanas gada par kultūrām, kuras nav viengadīgās kultūras, tiek izmaksāts ar nosacījumu, ka kompetentajai iestādei ir iesniegta 25. panta 2. punktā minētā deklarācija un ka kompetentā iestāde ir pārbaudījusi atbilstību 25. panta 2. punktam. 30. pants Sankcijas, kuras piemēro gadījumā, ja tiek iesniegta viltota piegādes deklarācija Ja pārbaudes laikā konstatē, ka 27. panta 2. punktā prasītā piegādes deklarācija ir viltota, atbalsta pieprasītājam tiek atņemtas tiesības pretendēt uz atbalstu. Ja atbalsts jau ir izmaksāts, to atgūst saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 73. panta noteikumiem. Attiecībā uz kultūrām, kuras nav viengadīgās kultūras, uz maksājumiem, kas jau ir veikti, var attiecināt atgūšanas nosacījumus līdz pēdējam attaisnotajam maksājumam. 6. IEDAĻA Uzpircēju un pirmapstrādātāju pienākumi 31. pants Drošības nauda 1. Uzpircēji vai pirmapstrādātāji kompetentajai iestādei iemaksā drošības naudu atbilstoši 2. punkta prasībām līdz termiņa beigām attiecībā uz grozījumiem par maksājumu pieprasījumiem attiecīgajā gadā konkrētajā dalībvalstī atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 796/2004 15. panta 2. punktam. Tomēr dalībvalstis var atteikties izpildīt prasību par drošības naudas iemaksu atbilstīgi nosacījumiem Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (6) 5. pantā. 2. Drošības naudas apmēru, kas jāmaksā par katru izejvielu, aprēķina, reizinot visu to platību summu, uz kurām attiecas attiecīgā uzpircēja vai pirmapstrādātāja parakstīts līgums un ko izmanto minētās izejvielas ražošanai, ar likmi EUR 60 par hektāru. 3. Gadījumā, ja tiek audzētas kultūras, kuras nav viengadīgās kultūras, drošības nauda tomēr ir jāiemaksā par to gadu, kad tiek novākta pirmā raža un uzskata, ka šī prasība ir izpildīta attiecībā uz nākamajiem gadiem līguma termiņa laikā. 4. Ja līgumus groza saskaņā ar 28. pantu, tad iemaksāto drošības naudas apmēru attiecīgi koriģē. 5. Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. līdz 24. pantu, ja drošības naudu ir iemaksājis uzpircējs, to atmaksā, tiklīdz attiecīgā izejviela ir piegādāta pirmapstrādātājam, ja uzpircēja kompetentajai iestādei ir pierādījumi, ka pirmapstrādātājs savā kompetentajā iestādē ir iemaksājis ekvivalentu drošības naudu. Attiecībā uz pirmapstrādi dalībvalstī, kurā piemēro 37. panta noteikumus, drošības nauda, kuru iemaksājies uzpircējs, atmaksā, tiklīdz attiecīgā izejviela ir piegādāta pirmapstrādātājam, kurš to attiecīgi apstiprina. 32. pants Primārās, sekundārās un pakārtotās prasības uzpircējiem un pārstrādātājiem 1. Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē galvenās prasības veido šādi pienākumi:
2. Pirmapstrādātāja pienākums pārstrādāt izejvielas līdz 31. jūlijam otrajā gadā pēc ražas novākšanas uzskatāms par sekundāro prasību Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē. 3. Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta pakārtotās prasības veido šādi pienākumi:
4. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta prasībām, pienākums uzpircējam vai pirmastrādātājam pieņemt vai veicināt pārbaudes, ko kompetentās iestādes veic uz vietas, vai nodrošināt šīs regulas 38. pantā minēto informāciju uzskatāms par primāro prasību. 7. IEDAĻA Īpaši noteikumi izejvielu izmantošanai saimniecībā 33. pants Izejvielu izmantošana saimniecībā 1. Neatkarīgi no 25. panta 1. punkta dalībvalstis atbalsta pieprasītājam var atļaut veikt šādas darbības:
2. Ja tiek piemērots šā panta 1. punkts, 25. pantu nepiemēro. Atbalsta pieprasītāji kompetentajām iestādēm var iesniegt rakstisku deklarāciju Regulas (EK) Nr. 796/2004 11. pantā noteiktajā termiņā, kā arī atbalstot vienoto pieprasījumu sistēmu, kurā būtu iekļauta vismaz šāda informācija:
3. Ja vien šajā iedaļā nav paredzēts citādi, šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecīgajiem lauksaimniekiem. 34. pants Izejvielu daudzums izmantošanai saimniecībā 1. Atbalsta pieprasītāji saimniecībā var izmantot:
Dalībvalstīm jāparedz piemēroti pārbaudes pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem. 2. Atbalsta pieprasītājiem ir pienākums dalībvalstu noteiktajā termiņā iesniegt kompetentajām iestādēm ražas novākšanas deklarāciju, kurā iekļauta vismaz šāda informācija:
3. Sevišķos vai ārkārtas apstākļos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punktā paredzēto atbalsta pieprasītājs var informēt kompetento iestādi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 796/2004 72. panta noteikumus, ka tas nevarēs veikt ražas novākšanu vai izmantot daļu izejvielas ražas vai to kopumā, kā paredzēts šā panta 1. punktā. Kompetentā iestāde pēc pietiekamu pierādījumu saņemšanas par šādiem ārkārtas apstākļiem var atļaut mainīt daudzumu, kas paredzēts izmantošanai saimniecībā. 35. pants Pārbaudes Neskarot pārbaudes pasākumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 796/2004 24. un 26. pantā un šīs regulas 37. panta 4. punktā un 37. panta 6. punktā, dalībvalstis, piemērojot šīs regulas 33. panta 1. punktu, nosaka piemērotus pārbaudes pasākumus, lai nodrošinātu šādu prasību izpildi:
36. pants Maksājumi 1. Neskarot samazinājumus un izņēmumus Regulas (EK) Nr. 796/2004 51. pantā un šā panta 2. punktā, atbalstu pieprasītājiem izmaksā tikai, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta prasības, ja tiek konstatēts, ka atbalsta pieprasītājs tīšuprāt ir iesniedzis šīs regulas 34. panta 2. punktā minēto ražas novākšanas deklarāciju, kurā paziņotie dati ir viltoti, pieprasījuma iesniedzējs zaudē tiesības saņemt atbalstu. Ja atbalsts jau ir izmaksāts, to atgūst saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 73. panta noteikumiem. Ja izejvielas nepārstrādā produktos ar augstu enerģētisko vērtību 33. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā termiņā, par attiecīgo novākto ražu izmaksāto atbalstu atgūst saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 73. pantu un lauksaimnieku nākamajā gadā izslēdz no pretendentu loka uz atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību. 36. a pants Dalībvalstis var pieņemt lēmumu piemērot šīs iedaļas noteikumus pēc 2008. gada 1. janvāra. 8. IEDAĻA Alternatīva apstiprināšanas sistēma 37. pants Alternatīva apstiprināšanas sistēma 1. Atkāpjoties no 31. panta prasībām, dalībvalstis var pieņemt lēmumu izveidot uzpircēju un pirmapstrādātāju “apstiprināšanas” sistēmu (turpmāk tekstā – “apstiprinātie uzņēmēji”). Dalībvalstis šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu publisko līdz 1. novembrim tajā gadā, kas ir pirms tā piemērošanas. Tomēr attiecībā uz 2007. gadu dalībvalstīm šāds lēmums ir jāpublisko līdz 2007. gada 1. martam. Ja vien šajā iedaļā nav paredzēts citādi, šīs nodaļas noteikumus piemēro dalībvalstīs, kuras izlēmušas piemērot pirmā punkta nosacījumus. 2. Ja dalībvalsts ir izlēmusi piemērot 1. punkta nosacījumus, tā pieņem nepieciešamos noteikumus un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šīs nodaļas noteikumi. Dalībvalstīm jo īpaši ir jānosaka nosacījumi, pēc kuriem uzņēmēji tiek apstiprināti, nodrošinot, lai būtu ievēroti vismaz šādi kritēriji:
3. Pirms 6. punktā minētā saraksta publicēšanas dalībvalstis nosaka pārbaudes kārtību attiecībā uz apstiprināto uzņēmēju apstiprināšanu. 4. Ja tiek konstatēts, ka apstiprinātais uzņēmējs neatbilst šajā nodaļā minētajiem noteikumiem vai valsts noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šādiem noteikumiem, vai ja uzpircējs vai pirmapstrādātājs nepieņem vai neveicina pārbaudes uz vietas, ko veic kompetentā iestāde, un/vai nesniedz informāciju, kas minēta 38. pantā, dalībvalsts var piemērot atbilstošu sodu. Soda apmēru aprēķina, ņemot vērā pārkāpuma nopietnību un proporcionāli drošības naudai, kas konfiscēta par neatbilstību prasībām atbilstoši 32. pantam. 5. Ja apstiprinātais uzņēmējs klajas nolaidības dēļ, ko definē dalībvalsts, neievēro šās nodaļas noteikumus vai arī neievēro valsts noteikumus, dalībvalstis var pieņemt lēmumu atcelt piešķirto apstiprinājumu uz dalībvalsts noteiktu laikposmu. 6. Līdz 15. decembrim gadā, kas ir pirms tā, par kuru tiek piešķirts atbalsts, dalībvalsts publisko visu apstiprināto uzpircēju un apstiprināto pirmapstrādātāju sarakstu. Tomēr par atbalstu, kas tiek piešķirts par 2007. gadu, apstiprināto uzpircēju un pirmapstrādātāju saraksts ir jāpublisko vēlākais līdz 2007. gada 15. aprīlim. 7. Ja dalībvalsts pieņem lēmumu piemērot 1. punktu, atbalstu izmaksā tikai atbalsta pieprasītājiem, kuri ir noslēguši līgumus ar apstiprinātajiem uzpircējiem vai pārstrādātājiem. 9. IEDAĻA Pārbaudes 38. pants Reģistrācija 1. Vismaz reizi mēnesī dalībvalsts kompetentā iestāde precizē, kāda reģistrācija ir jāveic uzpircējiem, pārstrādātājiem vai atbalsta pieprasītājiem, kas minēti 33. panta 1. punktā, un to, cik bieži šādi dati ir jāatjaunina, bet tas nedrīkst būt retāk kā reizi mēnesī. 2. Pārstrādātājiem jāreģistrē vismaz šāda informācija:
3. Uzpircējiem jāreģistrē vismaz šāda informācija:
4. Attiecībā uz 33. panta 1. punktā minētajiem atbalsta pieprasītājiem, tiem ir jāreģistrē vismaz krājumu apjoms, lai būtu iespējams izsekot darbībai ar novākto ražu un tās pārstrādei saimniecībā. 5. Uzpircēja vai pirmapstrādātāja kompetentā iestāde pārbauda, vai iesniegtais līgums atbilst 24. panta 1. punkta nosacījumiem. Ja līgumi neatbilst minētajiem nosacījumiem, par to informē atbalsta pieprasītāja kompetentās iestādes. 6. Lai aprēķinātu 24. panta 6. punktā minēto produktu ekonomisko vērtību, attiecīgās kompetentās iestādes, pamatojoties uz 2. punktā minēto informāciju, salīdzina visu attiecīgo produktu, kuriem ir augsta enerģētiskā vērtība, vērtību summu ar visu citu produktu vērtību summu, kas paredzēti citādai izmantošanai un iegūti ar tām pašām pārstrādes darbībām. Katru vērtību iegūst, sareizinot attiecīgo daudzumu ar rūpnīcas noteikto vidējo cenu, kuru pārbauda iepriekšējā tirdzniecības gadā. Ja šīs cenas nav pieejamas, kompetentā iestāde nosaka attiecīgās cenas, jo īpaši pamatojoties uz 39. panta 1. punktā minēto informāciju. 39. pants Pārstrādes pārbaudes 1. Pirmapstrādātāji savām kompetentajām iestādēm sniedz prasīto informāciju par attiecīgo pārstrādes ciklu, jo īpaši attiecībā uz cenām un tehniskās pārstrādes koeficientiem, ko izmanto, lai noteiktu gala produktu daudzumus, ko iespējams iegūt. 2. Dalībvalstu, kurās atrodas pieņemšanas punkti, kompetentās iestādes uzsāk pārbaudes vismaz 25 % no to teritorijās iekārtotajiem pieņemšanas punktiem, kurus izvēlas ar riska analīzes metodi. Šīs pārbaudes ietver komercdokumentu fiziskas pārbaudes un kontroli, lai pārbaudītu atbilstību starp izejvielu iepirkumiem un atbilstošajām piegādēm un atbilstību 32. pantā noteiktajām primārajām, sekundārajām un pakārtotajām prasībām. 3. To dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās notiek pārstrāde, pārbauda atbilstību 24. panta 1. punkta noteikumiem un 32. panta 2. punktā minētajām primārajām, sekundārajām un pakārtotajām prasībām vismaz 25 % to pārstrādātāju telpās, kas atrodas tās teritorijā, atlasē pamatojoties uz riska analīzi. Šīs pārbaudes attiecas vismaz uz šādiem elementiem:
Pirmās daļas b) punktā minēto pārbaužu mērķiem kompetentā iestāde jo īpaši balstās uz attiecīgo izejvielu pārstrādes tehniskajiem koeficientiem. Šādus koeficientus pielieto, ja tie pastāv Kopienas likumdošanā attiecībā uz eksportēšanu. Ja tādu nav, bet Kopienas tiesību aktos ir paredzēti citi koeficienti, piemēro tos. Visos pārējos gadījumos pārbaude tieši balstās uz koeficientiem, kurus vispārēji atzinusi attiecīgā pārstrādes rūpniecības nozare. 4. Šīs regulas 33. panta 1. punktā minētajām pārstrādes darbībām pārbaudes veic 10 % atbalsta pieprasītājiem, kurus izvēlas ar riska analīzes metodi, ņemot vērā:
5. Šā panta 4. punktā minētajās pārbaudēs jābūt vismaz šādiem faktiem:
6. Ja 4. punktā minētās pārbaudes gaitā konstatē pārkāpumus, kompetentā iestāde veic papildu pārbaudes gada gaitā un attiecīgi paaugstina to atbalsta pieprasītāju skaitu procentuāli, kuru saimniecībās veic pārbaudes uz vietas nākamajā gadā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 26. panta 3. punktu. 7. Ja tiek nodrošināts, ka noteikti pārbaužu elementi pēc 2., 3. un 4. punkta tiek veikti, pamatojoties uz paraugiem, tad līdz ar šādiem paraugiem ir jāgarantē, ka pārbaudes līmenis ir ticams un reprezentatīvs. 8. Pēc katras pārbaudes uz vietas nepieciešams pārbaudes ziņojums, kuru paraksta attiecīgās pārbaudes veicējs, sniedzot precīzas ziņas par veikto pārbaudi. Atskaitē ir jānorāda:
40. pants Papildu pasākumi un savstarpējais atbalsts 1. Dalībvalstis veic nepieciešamos papildu pasākumus šīs nodaļas noteikumu sekmīgai pielietošanai un sniedz savstarpēju atbalstu, lai veiktu šajā nodaļā paredzētās pārbaudes. Ja šajā nodaļā nav paredzēts piemērots samazinājums vai izslēgšana, dalībvalstis var noteikt piemērotas sankcijas valsts mērogā, kas vērstas pret tirgus dalībniekiem, kuri piedalās atbalsta piešķiršanas procedūrā. 2. Ciktāl vajadzīgs vai noteikts šajā nodaļā, dalībvalstis savstarpēji palīdz cita citai nodrošināt efektīvu kontroli un atļauj pārbaudīt iesniegto dokumentu autentiskumu un/vai apmainīto datu precizitāti. |
4) |
Regulas 61. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Ja 59. un 60. pantā minētās platības tiek pārsniegtas, attiecīgā dalībvalsts nosaka galīgā pārsnieguma procentu, kas samazināts līdz divām decimāldaļām, pirms lauksaimniekiem piešķir maksājumus un vēlākais līdz nākamā gada 31. janvārim.”; |
5) |
Regulas 69. pantu aizstāj ar šādu: “69. pants Paziņojumi Ja konstatēts, ka 59. un 60. pantā minētās platības ir pārsniegtas, attiecīgā dalībvalsts nosaka galīgo pārsnieguma procentu pirms maksājumu piešķiršanas lauksaimniekiem un vēlākais līdz nākamā gada 31. janvārim un paziņo to Komisijai vēlākais līdz nākamā gada 31. janvārim. Dati, kas izmantoti, lai aprēķinātu procentuālo daudzumu, par kādu pārsniegta pamatplatība, tiek paziņoti, izmantojot VI pielikumā norādīto veidlapu.” |
6) |
Regulas 136. pantā svītro norādi “30. panta 3. punktu”. |
7) |
Regulas 171.ai pantā svītro 3. punktu. |
8) |
Regulas 171.bb pantā 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Dalībvalstis precizē atbalsta summu par olīvu audžu ĢIS hektāru katrā olīvaudžu kategorijā līdz maksājumu piešķiršanai lauksaimniekiem un vēlākais līdz nākamā gada 31. janvārim.” |
9) |
Regulas III pielikumā svītro rindu “IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ: KATRA GADA 15. NOVEMBRIS”. |
10) |
Regulas VI pielikumā svītro rindu “IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ: KATRA GADA 15. NOVEMBRIS”. |
11) |
Minētās regulas IX pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2007. gada 1. janvāra. Tomēr Regulas (EK) Nr. 1973/2004 8. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 9. iedaļu atbilstoši grozījumiem šīs regulas 1. panta 3. punktā piemēro no 2008. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 13. martā
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2013/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 13. lpp.).
(2) OV L 345, 20.11.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1679/2006 (OV L 314, 15.11.2006., 7. lpp.).
(3) OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2025/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 81. lpp.).
(4) OV L 58, 28.5.2006., 1. lpp.
(5) OV L 141, 30.4.2004., 1. lpp.
(6) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.”
PIELIKUMS
“IX PIELIKUMS
attiecībā uz 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, c) apakšpunkta i) daļu un e) apakšpunkta i) daļu
PLATĪBATKARĪGIE MAKSĀJUMI PAR LAUKAUGIEM
Informācija tiek iesniegta kā vairākas tabulas, kuras tiek izveidotas pēc turpmāk norādītā modeļa:
— |
tabulas, kurās ir informācija par katru pamatplatību šīs regulas IV pielikuma nozīmē; |
— |
viena tabula, kurā summēta informāciju par katru dalībvalsti. |
Tabulas ir jāiesniedz datorizētā veidā.
Piezīmes:
Katrā tabulā jābūt informācijai par attiecīgo reģionu.
Tabulas 1. rinda attiecas vienīgi uz cietajiem kviešiem, uz kuriem attiecināma piemaksa platībatkarīgajam maksājumam, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 105. panta 1. punktā.
Rinda “Laukaugu platības, kas deklarētas kā lopbarības platības, attiecībā uz piemaksām par liellopiem un aitām” atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 102. panta 3. punktā minētajām platībām.
A paraugs: ja kukurūzu izdala atsevišķi (1):
Graudaugi |
Platība (ha) |
Raža (t/ha) |
Cietie kvieši, 105. panta 1. punkts |
|
|
Kukurūza (atsevišķa pamatplatība), 104. panta 2. punkts |
|
|
Citas kultūras: graudaugi, eļļas sēklas, šķiedras lini, kaņepes, 104. panta 2. punkts |
|
|
Proteīnaugi, 104. panta 2. punkts |
|
|
Brīvprātīgi atmatā atstātā zeme, 107. panta 6. punkts |
|
|
Laukaugu platības, kas deklarētas kā lopbarības platības attiecībā uz piemaksām par liellopiem un aitām |
|
|
Kopā |
|
|
B paraugs: ja kukurūzu neizdala atsevišķi (2):
Graudaugi |
Platība (ha) |
Raža (t/ha) |
Cietie kvieši, 105. panta 1. punkts |
|
|
Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IX pielikumā uzskaitītās kultūras, 104. panta 1. punkts |
|
|
Brīvprātīgi atmatā atstātā zeme, 107. panta 6. punkts |
|
|
Laukaugu platības, kas deklarētas kā lopbarības platības attiecībā uz piemaksām par liellopiem un aitām |
|
|
Kopā |
|
|
(1) Ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 104. pantu, “kukurūzas” ražu nosaka attiecīgā reģiona, kas tiek izmantots kukurūzas audzēšanai, reģionalizēšanas plānā; “graudaugu, kas nav kukurūza,” ražu attiecina uz graudaugiem, eļļas sēklām, linsēklām, šķiedras liniem un kaņepēm, ko audzē šķiedras ieguvei, bet vidējo graudaugu ražu attiecina uz proteīna kultūrām.
(2) Ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 104. pantu, vidējo graudaugu ražu nosaka attiecīgā reģiona, kas tiek izmantots kukurūzas audzēšanai, reģionalizēšanas plānā.”