29.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 287/1


PADOMES REZOLŪCIJA

(2007. gada 16. novembris)

par Eiropas kultūras plānu

(2007/C 287/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

1)

Atgādinot Eiropas Kopienai nospraustos mērķus, jo īpaši tos, kas ir paredzēti Līguma 151. pantā,

2)

Atsaucoties uz UNESCO Kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas konvenciju,

3)

Ņemot vērā Komisijas paziņojumu (2007. gada 10. maijs) par Eiropas kultūras plānu aizvien lielākas globalizācijas apstākļos (1),

4)

Atgādinot Padomes 2007. gada 24. maija secinājumus par kultūras un jaunrades nozares ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā (2),

5)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, plānojot un īstenojot Padomes darba plānus laikā no 2002. līdz 2004. un no 2005. līdz 2007. gadam (3),

6)

Ņemot vērā Lisabonā 2007. gada 26. un 27. septembrī notikušā Eiropas pirmā kultūras foruma rezultātus,

7)

Pārliecībā, ka kultūra un tās īpatnības, tostarp daudzvalodība, ir būtiski svarīgi elementi Eiropas integrācijā, kas balstās uz kopīgām vērtībām un kopīgu mantojumu — procesā, kurā atzīst, respektē un veicina kultūru dažādību un kultūras nozīmi visdažādākās jomās,

8)

Uzsverot, ka kultūra un jaunrade ir būtiski personības attīstības, sociālās kohēzijas, ekonomiskās izaugsmes, jaunu darbavietu radīšanas, jauninājumu un konkurētspējas virzītājspēki,

9)

Atzīstot, ka kultūras nozīme būtu plašāk jāatzīst jaunajā Lisabonas programmas ciklā, kas sāksies 2008. gadā,

10)

Ņemot vērā to, ka kultūrai būtu jāatvēl nozīmīga vieta ES ārējās attiecībās kā starptautiskas sadarbības veicinātājai,

11)

Uzsverot kultūras ciešo saikni ar attīstību un paužot gandarījumu par to, ka dalībvalstis un Eiropas Kopiena aizvien aktīvāk iesaistās attiecīgā ārējā palīdzībā, lai veicinātu kultūras nozares dinamismu jaunattīstības valstīs, un ņemot vērā Komisijas ierosinājumu vēl vairāk mobilizēt un dažādot finansējumu, lai vietējā sabiedrība gūtu labāku piekļuvi kultūrai, kā arī attiecīgo valstu kultūras izstrādājumu piekļuvi Eiropas tirgiem,

12)

Uzsverot to, cik būtiski ir padziļināt kultūru dialogu starptautiskā līmenī, tostarp ar nestabilām valstīm, un iesaistīt nevalstiskas organizācijas, lai uzlabotu zināšanas un sapratni.

EIROPAS KULTŪRAS PLĀNS

1.

PAUŽ GANDARĪJUMU PAR Komisijas priekšlikumu izstrādāt Eiropas kultūras plānu, kas uzskatāms par būtiski svarīgu pasākumu, turpinot attīstīt sadarbību kultūras jomā un šajā ziņā palielinot Eiropas darbību saskaņotību un pamanāmību, reizē stiprinot kultūras nozīmi visdažādākās jomās;

Stratēģiski mērķi

2.

APSTIPRINA trīs Komisijas paziņojumā nospraustos stratēģiskos mērķus, lai kopīgi izstrādātu Eiropas kultūras plānu:

a)

veicināt kultūru daudzveidību un kultūru dialogu;

b)

saskaņā ar Lisabonas stratēģiju izaugsmei, nodarbinātībai, jauninājumiem un konkurētspējai veicināt kultūru kā jaunrades katalizatoru;

c)

veicināt kultūru kā būtisku Eiropas Savienības starptautisko attiecību elementu;

Konkrēti mērķi

3.

IR VIENISPRĀTIS, ka trīs minētie stratēģiskie mērķi būtu sīkāk jāizstrādā šādi:

A.

NO KULTŪRU DAUDZVEIDĪBAS VEICINĀŠANAS UN KULTŪRU DIALOGA VIEDOKĻA:

veicināt mākslinieku un citu profesionālu kultūras jomas darbinieku mobilitāti;

popularizēt kultūras mantojumu, t.i., veicinot kolekciju mobilitāti un digitalizāciju, lai dažādas kultūras un valodas izpausmes kļūtu vieglāk pieejamas plašai sabiedrībai;

veicināt kultūru dialogu kā ilgstošu procesu, kas dotu ieguldījumu Eiropas identitātē, pilsonībā un sociālajā kohēzijā, tostarp attīstot pilsoņu zināšanas par dažādām kultūrām;

B.

NO KULTŪRAS KĀ JAUNRADES KATALIZATORA VEICINĀŠANAS VIEDOKĻA:

veicināt labāku kultūras un izglītības sinerģiju izmantojumu, jo īpaši, veicinot izglītību dažādu mākslu jomās un aktīvu dalību kultūras darbībās, lai attīstītu jaunradi un jauninājumus;

uzlabot mācību iespējas vadības zinību, uzņēmējdarbības un vadības jomā, kuras būtu īpaši paredzētas kultūras un jaunrades jomas speciālistiem;

veicināt kultūras un jaunrades, tostarp audiovizuālās nozares attīstībai labvēlīgu vidi, pēc iespējas palielinot šo jomu un jo īpaši MVU potenciālu, proti — labāk izmantojot esošās programmas un ierosmes, un stimulējot kultūras nozares jaunrades partnerattiecības ar citām nozarēm — arī saistībā ar vietējo un reģionālo attīstību;

C.

NO KULTŪRAS KĀ BŪTISKA STARPTAUTISKO ATTIECĪBU ELEMENTA VIEDOKĻA:

palielināt kultūras nozīmi ES ārējās attiecībās un attīstības politikā;

atbalstīt UNESCO Kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas konvenciju un dot ieguldījumu, īstenojot to starptautiskā mērogā;

veicināt ES dalībvalstu un trešo valstu pilsonisko sabiedrību kultūru dialogu un sadarbību;

arī turpmāk veicināt ES dalībvalstu kultūras iestāžu, arī trešo valstu kultūras institūtu sadarbību ar to partneriem attiecīgās valstīs;

Subsidiaritāte un elastīgums

4.

UZSVER, ka saskaņā ar šiem mērķiem veiktām darbībām būtu jārada patiesa Eiropas nozīmes papildu vērtība, un tās jāveic, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, turklāt kopīgās ES mēroga pamatnostādnes neliedz dalībvalstīm nospraust un īstenot pašām savus politikas mērķus;

5.

UZSVER, ka minētie mērķi būtu jāuzskata par elastīgu sistēmu turpmākas rīcības koordinācijai kultūras jomā.

DARBA METODES

Dialogs ar kultūras nozari

6.

IR VIENISPRĀTIS, ka, lai izstrādātu un īstenotu Eiropas kultūras plānu, ir vajadzīgs ilgs, daudzslāņains un elastīgs dialogs ar kultūras jomā iesaistītajām pusēm, apspriedes ar nozares pārstāvjiem visos līmeņos (vietējā, reģionu, valstu un Eiropas mērogā);

7.

PAUŽ GANDARĪJUMU PAR Komisijas nodomu apzināt sarunu partnerus, kas pārstāvētu nozari, un sadalīt nozari sīkāk, lai izveidotu saziņas kanālus un strukturētu dialogu ar iesaistītajām pusēm;

8.

ņemot vērā pirmā, Lisabonā 2007. gada 26. un 27. septembrī notikušā Eiropas kultūras foruma pozitīvo ietekmi, PIEKRĪT TAM, ka savstarpēja, kā arī iekšēja pilsonisko sabiedrību sadarbība attiecīgu valstu un Eiropas līmenī ir būtiski svarīgs elements, lai regulāros ziņojumos apkopotu iesaistīto pušu viedokļus;

Atvērtā koordinācijas metode

9.

ATZĪST, ka Komisijas ierosinātā jaunā pieeja sadarbībai kultūras jomā, proti, izmantojot īpaši pielāgotu atvērtas koordinācijas metodi (open method of coordinationOMC), un ņemot vērā nozares īpatnības, nodrošinās elastīgu sistēmu — kas neuzliek saistības — kā strukturēt sadarbību, īstenojot stratēģiskos Eiropas kultūras plāna mērķus un veicinātu apmaiņu ar paraugpraksi;

10.

PIEŅEM LĒMUMU, ka:

a)

atvērtas koordinācijas metodi piemēros, izmantojot elastīgu, attiecīgai kultūras jomai piemērotu pieeju, reizē pilnībā respektējot dalībvalstu, kā arī to reģionālo un vietējo iestāžu kompetences, un saskaņā ar subsidiaritātes principu. Dalībvalstu dalība attiecīgās rīcībās un procedūrās būs brīvprātīga;

b)

īstenojot atvērtas koordinācijas metodi, īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu dažādām iesaistītajām pusēm uzkrauto finansiālo un administratīvo nastu saskaņā ar EK Līgumā izklāstīto proporcionalitātes principu (4);

c)

Eiropas kultūras plāna mērķus īstenos, par pamatu ņemot triju gadu darba plānus, kuros būs noteikts ierobežots skaits prioritāru jomu, ko Padome atzīst par piemērotām saistībā ar atvērtas koordinācijas metodi attiecīgajā laikā; pamatojoties uz šīm prioritārajām jomām, Komisija ierosinās konkrētas darbības darba plānā, kuras Ministru padome apspriedīs, papildinās, atjauninās un vajadzības gadījumā apstiprinās;

d)

Padome sadarbībā ar Komisiju būs galvenā, kas prioritārajām darbības jomām nodrošinās konsekvenci un vērsīs tās plašumā, kā arī stimulēs procesu;

e)

apspriedusies ar kompetentu Padomes struktūru [Kultūras lietu komiteju], Komisija sagatavos progresa ziņojumu iesniegšanai Padomē, inter alia, balstoties uz dalībvalstu informāciju, ko tās labprātīgi sniegs saskaņā ar iepriekš, 10. punkta a) un b) apakšpunktā izklāstītajiem principiem;

f)

lai Eiropas līmenī uzlabotu vispārēju izpratni par sadarbību kultūras jomā un tās pamanāmību, kultūras darbiniekus un plašu publiku informēs par plāna mērķiem un tā prioritārām darbībām;

11.

saskaņā ar 10. punkta c) apakšpunktu PIEKRĪT 2008.-2010. gada darba plānā pastiprināti pievērsties pielikumā uzskaitītajām prioritārajām darbības jomām;

12.

Padome sadarbībā ar Komisiju var pārskatīt atvērtās koordinācijas metodes piemērošanu kultūras jomā, ņemot vērā gūtos panākumus un iepriekš, e) punktā minēto ziņojumu un izvērtējumu;

13.

Eiropas Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju informēs par darba plānu īstenošanas gaitu;

Horizontālie aspekti

14.

AICINA Komisiju turpināt darbu kultūras statistikas definīciju un metodoloģiju jomā, lai varētu salīdzināt statistikas datus, ar ko pamatot uz faktiem balstītas politikas veidošanu un darbības;

15.

PAUŽ GANDARĪJUMU par to, ka Komisija ir izveidojusi dažādu dienestu grupu, lai nodrošinātu to, ka tās darbībā saskaņā ar citiem Līguma pantiem labāk būtu ņemti vērā kultūras aspekti, kā paredzēts EK Līguma 151. panta 4. punktā;

16.

IESAKA stiprināt kultūras aspektu saikni ar citiem Kopienas politikas virzieniem, koordinējot attiecīgu Padomes struktūru darbības ar kultūras lietām saistītos jautājumos un izveidojot efektīvu un saskaņotu mehānismu, kā regulāri ziņot par kultūras aspektiem un minētajā jomā veikt turpmākus pasākumus saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem;

17.

AICINA Eiropadomi apstiprināt šos secinājumus, kuros ir noteikta Eiropas kultūras plāna sistēma.


(1)  Dok. Nr. 9496/07 un papildu darba dokuments, kurā uzskaitītas Kopienas darbības kultūras jomā (dok. Nr. 9496/07 ADD1).

(2)  9021/07.

(3)  OV C 162, 6.7.2002. un dok. Nr. 13839/04.

(4)  Līguma 5. pants, kas skaidrots Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā Nr. 30 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, konkrēti — tā 9. punkts.


PIELIKUMS

PRIORITĀRAS DARBĪBAS JOMAS LAIKAM NO 2008. LĪDZ 2010. GADAM

Saskaņā ar minētajiem 10. punkta c) apakšpunkta un 11. punkta noteikumiem, stratēģiskajos Eiropas kultūras plāna mērķos ietilps šādas prioritāras darbības:

uzlabot apstākļus mākslinieku un citu profesionālu kultūras darbinieku mobilitātei;

veicināt piekļuvi kultūrai, jo īpaši — popularizējot kultūras mantojumu, daudzvalodību, digitalizāciju, kultūras tūrismu, sinerģiju ar izglītību, īpaši izglītību dažādu mākslu jomās, kā arī lielāku mobilitāti kolekcijām;

izstrādāt datus, statistiku un metodoloģiju kultūras jomā un uzlabot to salīdzināmību;

pēc iespējas palielināt kultūras un jaunrades nozaru, jo īpaši MVU potenciālu;

popularizēt un īstenot UNESCO Kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas konvenciju.