16.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/71


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2007/110/KĀDP

(2007. gada 15. februāris),

ar ko pagarina un groza pilnvaras Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 18. panta 5. punktu un 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 20. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2006/119/KĀDP, ar ko līdz 2007. gada 28. februārim pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā (1).

(2)

Padome 2006. gada 7. jūnijā apstiprināja Eiropas Savienības politiku par personāla drošību, ko izvieto operatīvai darbībai ārpus Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu.

(3)

Padome 2005. gada 14. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2005/797/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju palestīniešu teritorijās, EUPOL COPPS  (2), kurā ESĪP noteikta īpaša loma.

(4)

Padome 2005. gada 25. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa) (3) kurā ESĪP arī noteikta īpaša loma.

(5)

Pārskatot Vienoto rīcību 2006/119/KĀDP, ESĪP pilnvaras būtu jāgroza un jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(6)

ESĪP īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Eiropas Savienības Īpašais pārstāvis

Ar šo Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvja (ESĪP) Tuvo Austrumu miera procesā Marc OTTE kunga pilnvaru termiņš ir pagarināts līdz 2008. gada 29. februārim.

2. pants

Politikas mērķi

1.   ESĪP pilnvaru pamatā ir Eiropas Savienības politikas mērķi attiecībā uz Tuvo Austrumu miera procesu.

2.   Šie mērķi ir:

a)

atrisinājums, kas paredz divu valstu – Izraēlas un demokrātiskas, dzīvotspējīgas, miermīlīgas un suverēnas palestīniešu valsts – pastāvēšanu, kuras eksistē viena otrai līdzās ar atzītām un drošām robežām, uztur normālas attiecības ar kaimiņvalstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes rezolūcijām 242 (1967), 338 (1973), 1397 (2002) un 1402 (2002) un Madrides Konferences principiem;

b)

atrisinājums Izraēlas un Sīrijas, kā arī Izraēlas un Libānas attiecībās;

c)

taisnīgs sarežģītā Jeruzalemes jautājuma risinājums un taisnīgs, dzīvotspējīgs un visu pušu atbalstīts palestīniešu bēgļu problēmas atrisinājums;

d)

miera konferences sasaukšana attiecīgā laikā, kurai būtu jāpievēršas politiskiem un saimnieciskiem aspektiem, kā arī ar drošību saistītiem jautājumiem, jāapstiprina politiska risinājuma parametri un jāizstrādā īstenojams un precīzs darbību grafiks;

e)

stabila un efektīva, palestīniešu pārziņā esoša policijas mehānisma izveide saskaņā ar labākajiem starptautiskiem standartiem sadarbībā ar Eiropas Kopienas iestāžu izveides programmām, kā arī ar citiem starptautiskiem centieniem plašākā drošības jomas sakarā, ietverot arī krimināltiesību sistēmas reformu;

f)

turpināt nodrošināt trešās puses klātbūtni Rafas šķērsošanas punktā, lai sadarbībā ar Kopienas centieniem iestāžu izveidē dotu ieguldījumu Rafas šķērsošanas punkta atvēršanā un veicinātu Izraēlas valdības un palestīniešu pašpārvaldes savstarpēju uzticēšanos.

3.   Šo mērķu pamatā ir Eiropas Savienības apņēmība:

a)

starptautiskajā sabiedrībā, jo īpaši Tuvo Austrumu Kvartetā, sadarboties ar pusēm un partneriem, lai izmantotu jebkuru iespēju visām reģiona tautām nodrošināt mieru un cilvēku cienīgu nākotni;

b)

turpināt atbalstīt palestīniešu politiskās un administratīvās reformas, vēlēšanu procesu un drošības sistēmas reformas;

c)

visiem spēkiem atbalstīt miera stiprināšanu, kā arī palestīniešu ekonomikas atveseļošanu, kura būtu neatņemama reģiona attīstības sastāvdaļa.

4.   ESĪP atbalsta ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja (ĢS/AP) darbu reģionā, arī Tuvo Austrumu Kvartetā.

3. pants

Pilnvaras

Lai sasniegtu politikas mērķus, ESĪP ir pilnvarots:

a)

nodrošināt aktīvu un efektīvu Eiropas Savienības ieguldījumu darbībās un ierosmēs, ar kurām panākt Izraēlas un Palestīnas, kā arī Izraēlas un Sīrijas un Izraēlas un Libānas konflikta galīgu atrisinājumu;

b)

veicināt un uzturēt ciešus kontaktus ar visām Tuvo Austrumu miera procesa pusēm, citām reģiona valstīm, Tuvo Austrumu Kvarteta dalībniekiem un citām būtiskām valstīm, kā arī ar ANO un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām, lai sadarbībā ar tām stiprinātu miera procesu;

c)

nodrošināt nepārtrauktu Eiropas Savienības klātbūtni uz vietas un attiecīgos starptautiskos forumos, kā arī dot ieguldījumu krīžu pārvarēšanā un novēršanā;

d)

novērot un atbalstīt pušu miera sarunas un vajadzības gadījumā piedāvāt Eiropas Savienības padomus un starpniecību;

e)

dot ieguldījumu, ja to lūdz, pušu panākto starptautisko nolīgumu īstenošanā, un iesaistīties diplomātiskos pasākumos, ja šos nolīgumus neievēro;

f)

pievērst īpašu uzmanību faktoriem, kas ietekmē Tuvo Austrumu miera procesa reģionālos mērogus;

g)

konstruktīvi sadarboties ar līgumslēdzējām pusēm miera procesā, lai veicinātu demokrātijas pamatnormu, tostarp cilvēktiesību un tiesiskuma, ievērošanu;

h)

sekmēt ES cilvēktiesību politikas un ES cilvēktiesību pamatnostādņu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm konfliktu skartās zonās, īpaši pārraugot norises šajā jomā un pievēršoties tām;

i)

ziņot par iespējām Eiropas Savienībai iesaistīties miera procesā un par to, kā labāk īstenot Eiropas Savienības ierosmes un centienus, kas saistīti ar miera procesa turpmāko virzību, piemēram, Eiropas Savienības ieguldījumu palestīniešu reformās, arī aptverot politiskos attiecīgo Eiropas Savienības attīstības projektu aspektus;

j)

pārraudzīt, kādas darbības puses veic, īstenojot Ceļa karti un risinot jautājumus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt sarunas par pastāvīgo statusu, dodot iespēju Tuvo Austrumu Kvartetam labāk novērtēt, kā puses ievēro saistības;

k)

veicināt sadarbību par drošības jautājumiem 1998. gada 9. aprīlī izveidotajā Eiropas Savienības un palestīniešu Pastāvīgajā drošības komitejā, kā arī ar citiem līdzekļiem;

l)

palīdzēt reģiona sabiedriskās domas veidotājiem labāk izprast Eiropas Savienības nozīmi;

m)

izstrādāt un īstenot ES programmu drošības jautājumos. Lai to nodrošinātu, ESĪP var palīdzēt eksperts, kam uzticēts īstenot operatīvus, ar drošības jautājumiem saistītus projektus;

n)

vajadzības gadījumā dot norādījumus misijas vadītājam/Palestīniešu policijas atbalsta Eiropas Savienības koordinācijas biroja (EUPOL COPPS) policijas komisāram;

o)

vajadzības gadījumā dot norādījumus Rafas robežšķērsošanas punkta Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas (ES RPM Rafa) vadītājam.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP ir atbildīgs par pilnvaru īstenošanu ĢS/AP pakļautībā un tiešā vadībā. ESĪP sniedz pārskatu Komisijai par visiem izdevumiem.

2.   Politikas un drošības komiteja (“PDK”) uztur īpašus sakarus ar ESĪP, un tā ir galvenais kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK nodrošina ESĪP stratēģisku virzību un sniedz politiskus priekšlikumus atbilstīgi pilnvarām.

5. pants

Finansējums

1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētais bāzes finansējums laikposmam no 2007. gada 1. marta līdz 2008. gada 29. februārim ir EUR 1 700 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no šā panta 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, tomēr izņēmuma kārtā avansa maksājumi nepaliek Kopienas īpašumā.

3.   Izdevumus apsaimnieko, pamatojoties uz ESĪP līgumu ar Komisiju. Izdevumi ir atbilstīgi no 2007. gada 1. marta.

4.   Prezidentvalsts, Komisija un/vai dalībvalstis attiecīgi nodrošina materiālo un tehnisko atbalstu reģionā.

6. pants

Komandas izveide

1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgiem pieejamiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par komandas izveidi saziņā ar prezidentvalsti, saņemot ĢS/AP palīdzību un pilnībā līdzdarbojoties Komisijai. ESĪP dara prezidentvalstij un Komisijai zināmu galīgo komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes var ierosināt darbinieku norīkošanu darbā pie ESĪP. To darbinieku atalgojumu, kurus kāda dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde norīko darbā pie ESĪP, sedz attiecīgā dalībvalsts vai Eiropas Savienības iestāde.

3.   Lai pieņemtu darbā kandidātus ar visaugstāko kvalifikāciju, visiem A kategorijas amatiem, kuros nebūs norīkoti darbinieki, Padomes Ģenerālsekretariāts vajadzības gadījumā izsludina konkursu, kā arī paziņo par tiem dalībvalstīm un ES iestādēm.

4.   Privilēģijas, imunitāti un papildu garantijas, kas vajadzīgas ESĪP un viņa personāla misijas veikšanai un sekmīgai norisei, savstarpēji nosaka attiecīgās puses. Šajā sakarā dalībvalstis un Komisija sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

7. pants

Drošība

1.   ESĪP un tā komandas locekļi ievēro drošības principus un obligātos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (4), jo īpaši darbojoties ar klasificētu ES informāciju.

2.   Saskaņā ar Eiropas Savienības politiku par personāla drošību, ko izvieto ārpus Eiropas Savienības, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP veic visus praktiski iespējamus pasākumus visa savā tiešajā pakļautībā esošā personāla drošībai atbilstīgi savām pilnvarām un drošības apstākļiem ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, jo īpaši:

i)

izveidojot misijai paredzētu īpašu drošības plānu, kura pamatā ir Padomes Sekretariāta norādes, ietverot misijai paredzētus fiziskus, organizatoriskus un procesuālus drošības pasākumus un vadības pasākumus saistībā ar drošu personāla pārvietošanos uz misijas teritoriju un pārvietošanos tajā, drošības incidentu pārvarēšanu, kā arī plānu ārkārtas situācijām un misijas evakuācijai;

ii)

nodrošinot, ka visam personālam, kas izvietots ārpus Eiropas Savienības, ir augsta riska apdrošināšana atbilstīgi misijas teritorijas apstākļiem;

iii)

nodrošinot, ka visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Eiropas Savienības, tostarp vietējie līgumdarbinieki, pirms vai pēc ierašanās misijas teritorijā ir piedalījušies atbilstīgās drošības apmācībās, kuru pamatā ir apdraudējumu klasifikācija, ko misijas teritorijai piešķīris Padomes Sekretariāts;

iv)

nodrošinot, ka īsteno visus saskaņotos ieteikumus, kas doti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un rakstiski ziņojot ĢS/AP, Padomei un Komisijai par ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem atbilstīgi vidusposma ziņojumu un pilnvaru īstenošanas ziņojumu procedūrai;

v)

vajadzības gadījumā un saskaņā ar atbildību komandķēdē nodrošinot, lai visos ES elementos, kas piedalās krīzes pārvarēšanas operācijā vai operācijās ģeogrāfiskā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, īstenotu konsekventu pieeju attiecībā uz personāla drošību.

8. pants

Pakļautība

Parasti ESĪP ir personīgi pakļauts ĢS/AP un PDK, bet viņš var būt pakļauts arī attiecīgai darba grupai. Regulārus rakstiskus ziņojumus iesniedz ĢS/AP, Padomei un Komisijai. Pēc ĢS/AP un PDK ieteikuma ESĪP var būt pakļauts arī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomei.

9. pants

Koordinācija

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības ārējo darbību konsekvenci, ESĪP saskaņo darbību ar ĢS/AP, prezidentvalsts un Komisijas darbību. ESĪP sniedz regulārus informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Komisijas delegācijām. ESĪP uz vietas uztur ciešu saikni ar prezidentvalsti un pārstāvniecību vadītājiem, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP uztur sakarus arī ar citām starptautiskām un reģionālām struktūrām uz vietas.

10. pants

Pārskatīšana

Šīs vienotās rīcības īstenošanu un saderību ar citām Savienības darbībām attiecīgajā reģionā regulāri pārskata. Līdz 2007. gada jūnija beigām ESĪP iesniedz progresa ziņojumu ĢS/AP, Padomei un Komisijai, un līdz 2007. gada novembra vidum – pilnīgu pilnvaru īstenojuma ziņojumu. Šie ziņojumi ir pamats vienotās rīcības izvērtēšanai attiecīgās darba grupās un PDK. Ņemot vērā vispārējās darbības prioritātes, ĢS/AP sniedz ieteikumus PDK par Padomes lēmumiem par pilnvarojuma pagarināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

12. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 15. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

W. SCHÄUBLE


(1)  OV L 49, 21.2.2006., 8. lpp.

(2)  OV L 300, 17.11.2005., 65. lpp.

(3)  OV L 327, 14.12.2005., 28. lpp.

(4)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/952/EK (OV L 346, 29.12.2005., 18. lpp.).