27.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/1

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 4. decembris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku laikposmam no 2007. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 15. jūnijam

(2007/854/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 300. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Kopiena un Gvinejas-Bisavas Republika ir apspriedušas jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zvejniecību ir Gvinejas-Bisavas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)	Apspriešanās rezultātā 2007. gada 23. maijā tika parafēts partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

(3)	Ar šo jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē atceļ līdzšinējo Eiropas Kopienas un Gvinejas-Bisavas Republikas valdības zvejniecības nolīgumu.

(4)

Lai garantētu Kopienas kuģu zvejas darbību turpināšanos, ir būtiski, ka jaunais partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē tiek piemērots pēc iespējas drīzāk. Tādēļ Puses ir parafējušas nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, paredzot no 2007. gada 16. jūnija provizoriski piemērot parafēto protokolu, kas pievienots jaunajam partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē.

(5)	Kopienas interesēs ir apstiprināt minēto nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā.

(6)	Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Kopienas vārdā ir apstiprināts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku laikposmam no 2007. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 15. jūnijam, ņemot vērā Padomes lēmumu par minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā, Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē, tā protokola un pielikumu teksti ir pievienoti šim lēmumam.

2. pants

1. Protokolā paredzētās zvejas iespējas dalībvalstīm sadala šādi:

garneļu zvejā:

Spānija	1 421	tonnas (GRT)
Itālija	1 776	tonnas (GRT)
Grieķija	137	tonnas (GRT)
Portugāle	1 066	tonnas (GRT)

zivju/galvkāju zvejā:

Spānija	3 143	tonnas (GRT)
Itālija	786	tonnas (GRT)
Grieķija	471	tonnas (GRT)

tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām:

Spānija	10	kuģi
Francija	9	kuģi
Portugāle	4	kuģi

kuģiem zvejai ar makšķerēm:

Spānija	10	kuģi
Francija	4	kuģi

2. Ja ar 1. punktā minēto dalībvalstu iesniegtajiem licences pieprasījumiem protokolā paredzētās zvejas iespējas tiek apgūtas nepilnīgi, Komisija var izskatīt jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus licences pieprasījumus.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar 1. pantā minēto nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Gvinejas-Bisavas zvejas zonā saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (1).

4. pants

Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīties personas, kuras ir tiesīgas parakstīt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai padarītu to saistošu Kopienai.

Briselē, 2007. gada 4. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS

(1) OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku laikposmā no 2007. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 15. jūnijam

Godātais kungs!

Esmu gandarīts, ka Gvinejas-Bisavas Republikas un Eiropas Kopienas sarunvedējiem ir izdevies panākt vienprātību par Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gvinejas-Bisavas Republiku un Eiropas Kopienu, kā arī par protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, un tā pielikumu.

Šo sarunu rezultāts ir iepriekšējā līguma sekmīga turpināšanās – tā stiprinās mūsu attiecības zivsaimniecības nozarē un izveidos reālu partnerattiecību struktūru, kura ļaus Gvinejas-Bisavas ūdeņos īstenot ilgtspējīgu un atbildīgu zivsaimniecības politiku. Tālab ierosinu abām pusēm vienlaikus sākt nolīguma, protokola, tā pielikuma un papildinājumu teksta apstiprināšanas un ratifikācijas procedūru saskaņā ar Gvinejas-Bisavas Republikā un Eiropas Kopienā spēkā esošo procedūru, kura jāievēro, lai minētie dokumenti varētu stāties spēkā.

Lai nebūtu jāpārtrauc Kopienas kuģu zvejas darbība Gvinejas-Bisavas ūdeņos un atsaucoties uz 2007. gada 23. maijā parafētajiem nolīgumu un protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu laikposmam no 2007. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 15. jūnijam, man ir gods paziņot, ka Gvinejas-Bisavas Republikas valdība ir gatava šā nolīguma un šā protokola provizoriskai piemērošanai no 2007. gada 16. jūnija līdz dienai, kad tie stāsies spēkā atbilstīgi minētā nolīguma 19. pantam, ja Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Šādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic vēlākais 2008. gada 30. aprīlī.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsiet Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.

Ar cieņu –

Gvinejas-Bisavas Republikas valdības vārdā

Godātais kungs!

Man ir gods apliecināt, ka esmu saņēmis šādu Jūsu vēstuli ar šīsdienas datumu:

“Esmu gandarīts,

ka Gvinejas-Bisavas Republikas un Eiropas Kopienas sarunvedējiem ir izdevies panākt vienprātību par Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gvinejas-Bisavas Republiku un Eiropas Kopienu, kā arī par protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, un tā pielikumu.

Šādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic vēlākais 2008. gada 30. aprīlī.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsiet Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.”

Man ir gods apliecināt Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.

Ar cieņu –

Eiropas Savienības Padomes vārdā

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku laikposmam no 2007. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 15. jūnijam

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKA, turpmāk “Gvineja-Bisava”,

abas kopā turpmāk sauktas par “Pusēm”,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un Gvinejas-Bisavas ciešo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Kotonū nolīgumu, ar ko izveido ciešu sadarbības saikni starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvineju-Bisavu, no otras puses, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt,

IEVĒROJOT to, ka Kopiena un Gvineja-Bisava ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un ka saskaņā ar šo konvenciju Gvineja-Bisava ir izveidojusi ekskluzīvu ekonomikas zonu, kura sniedzas 200 jūras jūdžu attālumā no tās krastiem un kurā tā realizē savas suverēnās tiesības šīs zonas izpētē, saglabāšanā un pārvaldīšanā,

APŅEMOTIES ievērot lēmumus un saistošos ieteikumus, kurus pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (turpmāk – ICCAT), Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja (CECAF) vai cita reģionāla vai starptautiska šā apgabala organizācija, kurā Puses ir dalībnieces vai kurā tās ir pārstāvētas,

APŅEMOTIES saskaņā ar principiem, kas ietverti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zivsaimniecību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu, un jo īpaši nostiprināt kontroles sistēmu pār zvejas darbību kopumā, lai nodrošinātu minēto resursu uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu efektivitāti, kā arī jūras vides aizsardzību,

APSTIPRINOT, ka suverēno tiesību īstenošanai, kuru piekrastes valstis attiecībā uz dzīvajiem resursiem to jurisdikcijā esošajos ūdeņos veic, lai šos resursus pētītu, izmantotu, saglabātu un pārvaldītu, ir jānotiek saskaņā ar starptautisko tiesību normām,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka cieša zinātniskā un tehniskā sadarbība apstākļos, kuri nodrošina zivju krājumu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, veicinās attiecīgo ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu zivsaimniecībā,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu;

CIEŠĀ APŅĒMĪBĀ panākt virzību uz atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību,

NOLEMJOT tādēļ sekmēt partnerattiecību nozīmes pieaugumu Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikā, jo īpaši lai noteiktu piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei,

VĒLOTIES pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Gvinejas-Bisavas zvejas zonās un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejniecības ieviešanai šajās zvejas zonās,

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās jomās un tādēļ veikt un izvērst ieguldījumus Gvinejā-Bisavā ar abu Pušu uzņēmumu līdzdalību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai Gvinejas-Bisavas zvejas zonās ieviestu atbildīgu zvejniecību, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozari,

—	nosacījumi, ar kādiem Kopienas zvejas kuģi piekļūst Gvinejas-Bisavas zvejas zonām,

—	zvejniecības uzraudzības kārtība Gvinejas-Bisavas zvejas zonās, lai nodrošinātu iepriekš minēto nosacījumu ievērošanu, zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

—	uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot ekonomisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā, protokolā un tā pielikumos:

a)	“Gvinejas-Bisavas zvejas zonas” ir Gvinejas-Bisavas suverenitātē vai jurisdikcijā esošie ūdeņi. Šajā nolīgumā paredzētā Kopienas kuģu zvejas darbība var notikt tikai zonās, kurās zvejot ir atļauts ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem;

b)	“Ministrija” ir valdības departaments, kura pārziņā atrodas zivsaimniecības nozare;

c)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

d)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

e)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Gvinejas-Bisavas pārstāvji un kuras funkcijas ir izklāstītas šā nolīguma 10. pantā;

f)	“uzraudzības iestāde” ir zvejas uzraudzību nodrošinošā iestāde;

g)	“Delegācija” ir Eiropas Komisijas delegācija Gvinejā-Bisavā;

h)	“ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki no valstīm, kas nav Eiropas valstis un ir parakstījušas Kotonū nolīgumu. Tādējādi Gvinejas-Bisavas jūrnieks ir ĀKK jūrnieks;

i)	“kuģa īpašnieks” ir persona, kura ir juridiski atbildīga par attiecīgo zvejas kuģi.

3. pants

Nolīguma pamatprincipi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību un zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonās, nediskriminējot nevienu no dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Puses apņemas ieviest dialoga un iepriekšējas apspriešanās principu, jo īpaši attiecībā uz Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas īstenošanu, no vienas puses, un Kopienas politiku un pasākumiem, kuri var ietekmēt Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozari, no otras puses.

3. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem.

4. Puses turklāt sadarbojas, veicot iepriekšēju darbības laika un pēcdarbības izvērtējumu pasākumiem, programmām un darbībām, kas vajadzīgas šā nolīguma īstenošanai.

5. Gvinejas-Bisavas un/vai ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Gvineja-Bisava pastāvīgi vērtē resursu stāvokli Gvinejas-Bisavas zvejas zonā. Tālab ik gadu pārmaiņus Kopienā un Gvinejā-Bisavā tiek rīkotas kopējas zinātniskas sanāksmes.

2. Pamatojoties uz ikgadējās zinātniskās sanāksmes rezultātiem un ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko informāciju un saistošos ieteikumus un rezolūcijas, kurus pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) un Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja (CECAF) vai kāda cita reģionāla vai starptautiska šīs jomas organizācija, kurā Puses ir dalībnieces vai kurā tās ir pārstāvētas, Puses apspriežas 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai ar kopīgu vienošanos vajadzības gadījumā pieņemtu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai.

3. Puses apņemas tieši vai kompetentās starptautiskajās vai reģionālajās organizācijās apspriesties par to, kā nodrošināt zvejas resursu pārvaldību un saglabāšanu, un par sadarbību attiecīgo zinātniskās izpētes rezultātu izmantošanā.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve zvejniecībām Gvinejas-Bisavas zvejas zonās

1. Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi Gvinejas-Bisavas normatīvajiem aktiem. Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes paziņo Komisijai par visiem minētajos tiesību aktos izdarītajiem grozījumiem. Neskarot noteikumus, par kuriem Puses varētu vienoties, Kopienas kuģiem šie tiesību aktu grozījumi jāsāk ievērot vienu mēnesi pēc to paziņošanas.

2. Gvineja-Bisava apņemas ļaut Kopienas kuģiem veikt zvejas darbības Gvinejas-Bisavas zvejas zonās saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumiem.

3. Gvineja-Bisava nodrošina protokolā paredzētās zvejas kontroles faktisko veikšanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar Gvinejas-Bisavas iestādēm, kuras atbild par minēto kontroli.

4. Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai ar Kopienas dalībvalsts karogu peldošie kuģi ievērotu šā nolīguma noteikumus, kā arī tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Gvinejas-Bisavas jurisdikcijā, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju.

6. pants

Zvejas nosacījumi

1. Kopienas kuģi var veikt zvejas darbības Gvinejas-Bisavas zvejas zonās tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas licence. Kopienas kuģu zvejas licenci jābūt izdevušām Gvinejas-Bisavas kompetentajām iestādēm pēc Kopienas kompetento iestāžu pieprasījuma. Licences saņemšanas procedūra, iekasējamās maksas un zinātnisko novērotāju izmaksu segšana, kā arī citi nosacījumi Kopienas kuģu veiktajai zvejai Gvinejas-Bisavas zvejas zonās ir noteikti pielikumos.

2. Ministrija var piešķirt Kopienas kuģiem zvejas licences spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām, kā arī eksperimentālajai zvejai. Tomēr šo licenču piešķiršanai vajadzīgs abu Pušu labvēlīgs atzinums.

3. Ar šā nolīguma protokolu nosaka zvejas iespējas, kuras Gvineja-Bisava piešķir Kopienas kuģiem Gvinejas-Bisavas zvejas zonās, kā arī šā nolīguma 7. pantā paredzēto finansiālo ieguldījumu.

4. Puses nodrošina šo procedūru un nosacījumu pareizu īstenošanu, izmantojot pienācīgu administratīvu sadarbību starp to kompetentajām iestādēm.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Kopiena piešķir Gvinejai-Bisavai finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šim ieguldījumam ir divas savstarpēji saistītas daļas, proti:

a)	finansiāla kompensācija par Kopienas kuģu piekļuvi Gvinejas-Bisavas zvejas zonām, neskarot Kopienas kuģu maksas par licenču saņemšanu;

b)	Kopienas finansiāls atbalsts tādas valsts zivsaimniecības politikas īstenošanai, kuras pamatā ir atbildīga zvejniecība un zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana Gvinejas-Bisavas ūdeņos.

2. Iepriekš 1. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālo atbalstu nosaka, vienojoties un saskaņā ar protokola noteikumiem par Pušu izvirzītajiem mērķiem, kas īstenojami saskaņā ar Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozares politiku.

3. Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a)	neparedzēti apstākļi, kas nav dabas parādības un kas traucē zvejot Gvinejas-Bisavas ūdeņos;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, ja saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju krājumu stāvoklis to ļauj;

d)	Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e)	šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 14. pantu;

f)	šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 15. pantu vai protokolu.

8. pants

Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū

1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2. Puses atbalsta informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses izveido labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4. Puses jo īpaši atbalsta abpusēji izdevīgu investīciju piesaisti saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas un Kopienas tiesību aktiem.

9. pants

Administratīvā sadarbība

Puses, tiecoties nodrošināt zvejas resursu uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu efektivitāti:

—	katra izvērš administratīvu sadarbību, lai nodrošinātu to, ka Pušu kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus un Gvinejas-Bisavas jūras zvejniecības noteikumus,

—	sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, jo īpaši ar informācijas apmaiņu un ciešu administratīvu sadarbību.

10. pants

Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma izpildes uzraudzībai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	pārrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanas pareizību, izšķir domstarpības;

b)	uzrauga un novērtē šā partnerattiecību nolīguma devumu Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas īstenošanā;

c)	nodrošina vajadzīgo saziņu Puses savstarpēji interesējošos zivsaimniecības jautājumos;

d)	darbojas kā forums izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

e)	vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu;

f)	nosaka praktiskos pasākumus administratīvajā sadarbībā, kas paredzēta šā nolīguma 9. pantā;

g)	uzrauga un novērtē stāvokli šā nolīguma 8. pantā paredzētajā sadarbībā starp uzņēmējiem un vajadzības gadījumā iesaka veidus un līdzekļus minētās sadarbības veicināšanai;

h)	veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas, tostarp funkcijas saistībā ar nelegālas zvejas apkarošanu un ar administratīvo sadarbību.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Gvinejā-Bisavā un Kopienā, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

11. pants

Piemērošanas joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Gvinejas-Bisavas teritorijā un Gvinejas-Bisavas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

12. pants

Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro četrus gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas. To pagarina uz turpmākiem četru gadu laikposmiem, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav saņemts paziņojums par nolīguma darbības izbeigšanu.

13. pants

Domstarpību izšķiršana

Domstarpības par šā nolīguma piemērošanu Puses apspriež Apvienotajā komitejā.

14. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1. Šā nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas neparedzēti apstākļi, piemēram, ja ir samazinājušies attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu.

3. Ar 2. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā tiek izbeigta šā nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

15. pants

Nolīguma darbības apturēšana

1. Nolīguma darbību var apturēt pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja radušās nopietnas nesaskaņas par šā nolīguma noteikumu piemērošanu. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma, neskarot protokola 9. panta 4. punktu.

16. pants

Protokols un pielikumi

Protokols, tā pielikumi un papildinājumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.

17. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Gvinejas-Bisavas ūdeņos reglamentē Gvinejā-Bisavā piemērojamie tiesību akti, izņemot tad, ja šajā nolīgumā vai tā protokolā, pielikumos vai papildinājumos ir noteikts citādi.

18. pants

Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Ekonomikas kopienas un Gvinejas-Bisavas Zvejniecības nolīgumu par zveju pie Gvinejas-Bisavas krastiem, kurš stājās spēkā 1980. gada 29. augustā.

Tomēr protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts šajā nolīgumā laikposmam no 2007. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 15. jūnijam, piemēro minētā protokola 1. panta 1. punktā paredzētajā laikposmā, un minētais protokols ir šā nolīguma sastāvdaļa.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PROTOKOLS

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku laikposmam no 2007. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 15. jūnijam

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Zvejas iespējas, kas no 2007. gada 16. jūnija uz četriem gadiem piešķirtas saskaņā ar nolīguma 5. un 6. pantu, ir šādas:

—

vēžveidīgajiem un bentiskajām sugām:

a)	garneļu saldētājtraleri: 4 400 tonnu (GRT) gadā;

b)	zivju un galvkāju saldētājtraleri: 4 400 tonnu (GRT) gadā;

—

tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā):

c)	tunzivju saldētājseineri un kuģi zvejai ar āķu jedām: 23 kuģi;

d)	kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm: 14 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar protokola 5. un 6. pantu.

3. Saskaņā ar nolīguma 6. pantu kuģi, kas peld ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, veikt zvejas darbības Gvinejas-Bisavas zvejas zonās var tikai tad, ja tiem ir zvejas licence, kura izdota saskaņā ar protokolu un tā pielikumiem.

2. pants

Finansiālais ieguldījums, īpašais maksājums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums par protokola 1. pantā minēto laikposmu gadā ir EUR 7 000 000.

2. Tomēr, ja Kopienas kuģiem uzlabojas protokola 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto zvejas iespēju izmantojums, Kopiena, nepārsniedzot šajā protokolā noteiktās zvejas iespējas, piešķir Gvinejai-Bisavai izmantojamo zvejas iespēju palielinājumam proporcionālu papildu summu, kuras maksimālais apmērs gadā ir EUR 1 000 000. Puses vienojas vēlākais trīs mēnešus pēc protokola spēkā stāšanās dienas Apvienotajā komitejā noteikt atskaites periodu, bāzes indeksu un konkrētu maksāšanas kārtību.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi protokola 5., 6., 7., 8., 9., 11. un 12. pantam.

4. Finansiālo ieguldījumu, kas noteikts 1. punktā, Kopiena izmaksā vēlākais 2008. gada 30. aprīlī par pirmo gadu un vēlākais 15. jūnijā par turpmākajiem gadiem.

5. Atbilstīgi protokola 8. pantam lēmumus par finansiālā ieguldījuma sadali pieņem saskaņā ar Gvinejas-Bisavas likumu par finansēm, un līdzekļu izmantošana ir ekskluzīvā Gvinejas-Bisavas iestāžu kompetencē.

6. Papildus 1. punktā minētajai summai Kopiena izmaksā īpašu summu, kuras apmērs gadā ir EUR 500 000 un kura paredzēta ar zvejas produktiem saistītas veterinārās un higiēnas un fitosanitārās sistēmas ieviešanai. Tomēr vajadzības gadījumā Puses var nolemt daļu no šā īpašā maksājuma novirzīt arī Gvinejas-Bisavas zvejas zonu uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmas nostiprināšanai. Minēto summu pārvalda saskaņā ar protokola 3. pantu.

7. Neskarot protokola 3. pantu, 6. punktā paredzēto īpašo maksājumu veic vēlākais 2008. gada 30. aprīlī par pirmo gadu un vēlākais 15. jūnijā par turpmākajiem gadiem.

8. Šajā pantā paredzētos maksājumus ieskaita Valsts kases kontā, kurš atvērts Gvinejas-Bisavas Centrālajā bankā, un konta rekvizītus Ministrija paziņo reizi gadā.

3. pants

Īpašais maksājums, lai atbalstītu ar zvejas produktiem saistīto veterināro un higiēnas un fitosanitāro nosacījumu uzlabošanu, un zvejas uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai

1.	Protokola 2. panta 6. punktā minēto Kopienas īpašo maksājumu izmanto, lai zivsaimniecības nozarē atbalstītu atbilstību veterinārajiem un higiēnas standartiem, un vajadzības gadījumā – Gvinejas-Bisavas īstenotās uzraudzības, kontroles un pārraudzības politikai.

2.	Atbilstīgo summu pārvalda Gvineja-Bisava saskaņā ar pasākumiem un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām, par kuru veikšanu Puses ir vienojušās.

Neskarot Pušu izvirzītos mērķus un saskaņā ar protokola 8. un 9. pantu, Puses vienojas galveno uzmanību pievērst:

pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot ar zvejas produktiem saistītos veterināros un higiēnas un fitosanitāros nosacījumus, proti, kompetentās iestādes darbības nostiprināšanai, CIPA (Centro de Investigação Pesqueira Apliquada) atbilstības ISO 9000 standartam nodrošināšanai, personāla apmācībai un vajadzīgā tiesiskā regulējuma atbilstības nodrošināšanai,

un, vajadzības gadījumā;

b)	atbalsta pasākumiem zvejas uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, proti, Gvinejas-Bisavas ūdeņu uzraudzībai no jūras un no gaisa, zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) izveidošanai, pārkāpumu tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas uzlabošanai.

4.	Apstiprināšanai nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā ik gadu tiek iesniegts attiecīgs detalizēts ziņojums.

5.	Tomēr no protokola piemērošanas pirmā gada Kopiena patur tiesības apturēt protokola 2. panta 6. punktā paredzētās īpašās summas izmaksāšanu, ja rodas domstarpības par pasākumu programmām vai – izņemot ārkārtējus apstākļus – ja sasniegtie rezultāti nesaskan ar minētajām programmām.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, pamatojoties uz ilgtspējīgas pārvaldības principiem, un jo īpaši atbalstot sadarbību, kas atbildīgas zvejniecības jomā notiek apakšreģiona mērogā, konkrēti Apakšreģionālajā zvejniecības komisijā (CSRP).

2. Protokola piemērošanas laikā Puses sadarbosies, lai sīkāk izpētītu konkrētus jautājumus saistībā ar resursu stāvokli Gvinejas-Bisavas zvejas zonās; tālab vismaz reizi gadā notiek Apvienotās zinātniskās komitejas sanāksme saskaņā ar nolīguma 4. panta 1. punktu. Ja to pieprasa kāda no Pusēm un ja vajadzīgs saskaņā ar nolīgumu, šī Apvienotā zinātniskā komiteja var sanākt arī biežāk.

3. Pamatojoties uz ikgadējās apvienotās zinātniskās sanāksmes rezultātiem un ņemot vērā saistošos ieteikumus un rezolūcijas, ko pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) un Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja (CECAF) vai kāda cita reģionāla vai starptautiska šīs jomas organizācija, kurā Puses ir dalībnieces vai kurā tās ir pārstāvētas, Puses apspriežas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai ar kopīgu vienošanos vajadzības gadījumā pieņemtu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai.

5. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl nolīguma 4. panta 2. punktā minētās ikgadējās apvienotās zinātniskās sanāksmes secinājumi apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Gvinejas-Bisavas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Kopienas samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 2. panta 1. punktā minēto summu.

2. Ja turpretim Puses vienojas veikt pasākumus, kas minēti nolīguma 4. panta 2. punktā un ietver 1. pantā noteikto zvejas iespēju samazināšanu, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina. Neskarot protokola 8. pantu, Eiropas Kopiena var apturēt finansiālā ieguldījuma maksājumus, ja tā nespēj izmantot protokolā paredzētās zvejas iespējas.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to vienojas un ja pārskatīšanu veic saskaņā ar ikgadējās apvienotās zinātniskās sanāksmes ieteikumiem par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

4. Par šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzēto zvejas iespēju pārskatīšanu Puses vienojas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

6. pants

Jaunas zvejas iespējas un eksperimentālā zveja

1. Ja Kopienas zvejas kuģi vēlas izmantot protokola 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Kopiena un Gvineja-Bisava apspriežas par šādas atļaujas saņemšanas iespējām. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju piešķiršanas nosacījumiem un, ja vajadzīgs, izdara grozījumus protokolā un tā pielikumā.

2. Puses var veikt eksperimentālās zvejas reisus Gvinejas-Bisavas zvejas zonās saskaņā ar nolīguma 4. pantā paredzētās Apvienotās zinātniskās komitejas atzinumu. Tālab, ja kāda no Pusēm to pieprasa, Puses apspriežas un katrā atsevišķā gadījumā nosaka attiecīgos jaunos zvejas resursus, nosacījumus un citus parametrus.

3. Eksperimentālās zvejas atļaujas izdod izmēģinājuma nolūkā un uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

4. Ja eksperimentālās zvejas reisu rezultātus Puses atzīst par labvēlīgiem, tad, vienlaikus rūpējoties par ekosistēmu un jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, Kopienas kuģiem uz laiku līdz protokola piemērošanas beigām, ievērojot pieļaujamo zvejas piepūli, var piešķirt jaunas zvejas iespējas saskaņā ar protokola 5. pantā paredzēto apspriešanās procedūru. Finansiālo ieguldījumu palielina saskaņā ar protokola 5. pantu.

5. Eksperimentālajā zvejā gūtā nozveja pieder kuģa īpašniekam. Aizliegts zvejot nereglamentēta izmēra zivis un to sugu zivis, kuru zveju, turēšanu uz kuģa un tirdzniecību neatļauj Gvinejas-Bisavas tiesību akti.

7. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana neparedzētu apstākļu gadījumā

1. Ja rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē veikt zvejas darbības Gvinejas-Bisavas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), Eiropas Kopiena var apturēt protokola 2. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus un īpašo maksājumu veikšanu. Lēmumu par maksājumu apturēšanu pieņem pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc Puses izteikta pieprasījuma, un ar nosacījumu, ka Eiropas Kopiena ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu apturēšanas dienai.

2. Protokola 2. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus un īpašā maksājuma veikšanu atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir vienojušās par to, ka zvejas darbības traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zvejas darbības atsākt.

3. Derīguma termiņu licencēm, kuras izdotas Kopienas kuģiem un kuru darbība tiek apturēta, tiklīdz ir pārtraukti finansiālā ieguldījuma maksājumi, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas darbību pārtraukuma ilgumam.

8. pants

Partnerattiecību nolīguma ieguldījums Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas īstenošanā

1. Protokola 2. panta 1. punktā paredzētā finansiālā ieguldījuma daļa – 35 % no kopsummas jeb EUR 2 450 000 – sekmē Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas izstrādāšanu un īstenošanu, lai ieviestu atbildīgu zvejniecību tās ūdeņos.

2. Gvineja-Bisava ir atbildīga par atbilstīgās summas pārvaldību saskaņā ar mērķiem, kurus Puses izvirzījušas, savstarpēji vienojoties, un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām, jo īpaši attiecībā uz zvejas resursu labu pārvaldību, zinātniskās pētniecības darba stiprināšanu, Gvinejas-Bisavas kompetento iestāžu kontroles spējas palielināšanu un zvejas produktu ieguves apstākļu uzlabošanu.

3. Neskarot Pušu izvirzītos mērķus un saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Gvinejas-Bisavas stratēģijā zivsaimniecības nozares ilgtspējīgai attīstībai, un lai nodrošinātu ilgstspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, Puses vienojas galveno uzmanību pievērst šādām atbalsta jomām: zvejas darbību uzraudzība, kontrole un pārraudzība, zinātniskā pētniecība un zvejniecības jomas pārvaldība un attīstība.

9. pants

Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas īstenošanai paredzētā atbalsta sniegšanas metodes

1. Neskarot 8. panta 3. punktu, pēc protokola stāšanās spēkā Eiropas Kopiena un Ministrija nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu pamatnostādnes Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības politikas prioritāšu īstenošanai, lai ieviestu ilgtspējīgu un atbildīgu zvejniecību, un jo īpaši tās prioritātes, kas minētas 8. panta 2. punktā;

b)	gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, kā arī kritēriji un rādītāji, kas jāizmanto ikgadējā iegūto rezultātu novērtējumā. Pamatelementi, kas raksturo mērķus un darbības rādītājus, kuri jāsasniedz saskaņā ar protokolu, ir norādīti IV pielikumā.

2. Šo pamatnostādņu, mērķu, kritēriju un novērtējuma rādītāju grozījumus Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Protokola piemērošanas pirmajā gadā, tiklīdz Apvienotā komiteja apstiprina pamatnostādnes, mērķus, kritērijus un novērtējuma rādītājus, Eiropas Kopiena ir jāinformē par to, kā Gvineja-Bisava paredzējusi izlietot protokola 8. panta 1. punktā minēto finansiālo atbalstu.

4. Ik gadu vēlākais četrus mēnešus pēc protokola spēkā stāšanās dienas (pirmajā gadā) vai vēlākais 15. jūnijā (turpmākajos gados) Ministrija Eiropas Kopienai paziņo par to, kā tiek plānots izmantot minēto finansiālo atbalstu.

5. Apstiprināšanai nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā ik gadu tiek iesniegts ziņojums par plānoto un finansēto pasākumu īstenošanas gaitu, rezultātiem un konstatētajām grūtībām.

6. Tomēr Eiropas Kopiena patur tiesības pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā koriģēt vai apturēt protokola 8. panta 1. punktā noteiktās summas izmaksāšanu, ja konkrētajā brīdī zivsaimniecības politikas īstenošanas faktisko rezultātu gadskārtējais novērtējums tam dod attiecīgu pamatojumu.

10. pants

Kopienas uzņēmēju ekonomiskā integrēšanās Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozarē

1. Puses apņemas veicināt Kopienas uzņēmēju ekonomisko integrēšanos Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozarē kopumā.

2. Puses apņemas veicināt Kopienas un Gvinejas-Bisavas kopuzņēmumu veidošanu, lai kopīgi izmantotu zvejas resursus Gvinejas-Bisavas ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

3. Ar kopuzņēmumiem saprot apvienības, kuras ar līgumu uz noteiktu laiku ir izveidojuši Kopienas kuģu īpašnieki un fiziskas vai juridiskas personas Gvinejā-Bisavā, lai kopīgi zvejotu vai apgūtu Gvinejas-Bisavas zvejas kvotas, izmantojot vienu vai vairākus kuģus, kas peld ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, un lai dalītos peļņā vai zaudējumos, kurus nes kopīgi veiktā saimnieciskā darbība.

4. Gvineja-Bisava piešķir atļaujas, kas vajadzīgas, lai zvejas resursu izmantošanai izveidotie kopuzņēmumi varētu darboties šīs valsts zvejas zonās.

5. Kopienas kuģi, kuri iesaistās kopuzņēmumos saskaņā ar spēkā esošo protokolu, attiecībā uz šā protokola 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām zvejas kategorijām ir atbrīvoti no licences maksas. Turklāt, sākot ar trešo protokola piemērošanas gadu, Gvineja-Bisava paredz finansiālu atbalstu šādu kopuzņēmumu veidošanai. Šāda atbalsta kopējais apjoms nepārsniedz 20 % no kopējās summas, kas kuģu īpašnieku maksu veidā samaksāta saskaņā ar protokolu.

6. Apvienotā komiteja paredz finansiālos un tehniskos noteikumus, kas ļauj sniegt šādu atbalstu un veicināt kopuzņēmumu veidošanu saskaņā ar protokolu.

11. pants

Domstarpības un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visas Pušu domstarpības par protokola un tā pielikumu interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2. Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu domstarpības uzskata par nopietnām un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts iepriekš 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

12. pants

Protokola piemērošanas apturēšana, ja Gvineja-Bisava nepilda savas apņemšanās par atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību

Ievērojot protokola 4. pantu, ja Gvineja-Bisava nepilda savu apņemšanos virzīties uz atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību, jo īpaši izpildot Gvinejas-Bisavas valdības izstrādātos gada plānus zvejniecības pārvaldībai, protokola piemērošanu var pārtraukt saskaņā ar 11. panta 3. un 4. punktu.

Zvejniecības pārvaldības plāns protokola piemērošanas pirmajam gadam ir pievienots protokola III pielikumā. Turpmākajos gados Puses pilda atjauninātā zvejniecības pārvaldības plāna prasības, kuras ik gadu nosaka nolīguma 10. pantā paredzētā Apvienotā komiteja.

13. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 4. pantu, ja Eiropas Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, protokola piemērošanu var apturēt ar šādiem nosacījumiem:

a)	Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 30 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu;

b)	ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots iepriekš a) punktā noteiktajā termiņā, Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes ir tiesīgas apturēt protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju.

Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikti attiecīgie maksājumi.

14. pants

Atcelšana

Ar šo protokolu un tā pielikumiem atceļ un aizstāj spēkā esošo Eiropas Ekonomikas kopienas un Gvinejas-Bisavas Zvejniecības protokolu par zveju pie Gvinejas-Bisavas krastiem.

15. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. Tos piemēro no 2007. gada 16. jūnija.

I PIELIKUMS

KOPIENAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS NOSACĪJUMI GVINEJAS-BISAVAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

Zvejas licenču pieprasīšana un izdošana

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi visiem kuģiem

1. Tikai uz licenci tiesīgi kuģi var saņemt šādu licenci, lai zvejotu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Gvinejā-Bisavā. To saistībām pret Gvinejas-Bisavas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Gvinejā-Bisavā veic saskaņā ar šīs valsts un Kopienas noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem.

3. Zvejas licenci pieprasījušos Kopienas kuģus var pārstāvēt Gvinejā-Bisavā rezidējošs aģents. Aģenta nosaukumu un adresi norāda licences pieprasījumā.

4. Kopienas kompetentās iestādes vismaz 20 dienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma ar Gvinejā-Bisavā atrodošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību iesniedz Ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

5. Pieprasījumus Ministrijai iesniedz, izmantojot Gvinejas-Bisavas valdības piedāvātās veidlapas, kuru paraugs pievienots 1. papildinājumā. Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ar licences pieprasījumiem saņemtos datus uzskatītu par konfidenciāliem. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar zivsaimniecības nolīguma īstenošanu.

6. Licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījumu par maksas nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku, kā arī VII nodaļas 13. punktā paredzētās summas samaksas pierādījumu,

—	citus dokumentus vai apliecinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

7. Maksas ieskaita Gvinejas-Bisavas iestāžu norādītajā bankas kontā.

8. Licences maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

9. Visiem kuģiem licences izdod 20 dienās pēc tam, kad Ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti licences saņem ar Gvinejā-Bisavā atrodošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību.

10. Ja licences parakstīšanas dienā Eiropas Komisijas delegācijas biroji ir slēgti, licenci var nosūtīt tieši kuģa aģentam, un tās kopiju nosūta Delegācijai.

11. Licenci izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot cits kuģis.

12. Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam kuģim ar līdzīgiem raksturlielumiem. Ja aizstājējam kuģim reģistrētā bruto tilpība (GRT) ir lielāka par aizstājamā kuģa GRT, licences maksas starpību sedz proporcionāli atbilstīgajam laikam.

13. Aizstājamā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību nogādā anulēto licenci Ministrijai.

14. Jaunā licence kļūst derīga dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto licenci Ministrijai. Eiropas Komisijas delegāciju Gvinejā-Bisavā informē par licences tiesību tālāknodošanu.

15. Neskarot I nodaļas 2. iedaļas 1. punktu, licencei vienmēr jāatrodas uz kuģa.

16. Puses vienojas veicināt tādas licenču sistēmas ieviešanu, kurā iepriekš minētās informācijas un dokumentu apmaiņa pilnībā notiek elektroniski. Puses vienojas veicināt drīzu papīra licenču aizstāšanu ar elektronisku to ekvivalentu, piemēram, ar to kuģu sarakstu, kuriem ir atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

17. Puses apņemas Apvienotajā komitejā visas protokolā iekļautās atsauces uz GRT aizstāt ar GT un attiecīgi koriģēt visus saistītos noteikumus. Pirms šādas aizstāšanas Puses tiekas attiecīgās tehniskajās apspriedēs.

2. IEDAĻA

Īpaši noteikumi tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām

1. Licencei vienmēr jāatrodas uz kuģa. Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisku sarakstu, kuri ir pieprasījuši zvejas licences saskaņā ar protokolu. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu dara zināmu Gvinejas-Bisavas iestādēm. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta Gvinejas-Bisavas iestādēm, Gvinejas-Bisavas kompetentā iestāde attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām iestādēm un Eiropas Komisijas delegācijai Gvinejā-Bisavā. Šādā gadījumā Eiropas Komisijas delegācija kuģa īpašniekam nosūta apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru viņš glabā uz kuģa un kurš aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai, ko veic Gvinejas-Bisavas kompetentā iestāde.

2. Licences ir derīgas vienu gadu. Tās var atjaunot.

3. Maksas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz gada likmēm, kas norādītas protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās. Licencēm, kas izdotas uz trim vai uz sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli laikam, pieskaitot attiecīgi 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izmaksas.

4. Licences izdod pēc tam, kad saskaņā ar atbilstīgo tehnisko datu lapu ir veikti vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm.

5. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par kārtējo gadu, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais nākamā gada 15. jūnijā, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto Português de Investigaçao Maritima).

6. Šo paziņojumu nosūta vienlaikus Ministrijai un kuģu īpašniekiem.

7. Visus papildu maksājumus kuģu īpašnieki vēlākais 31. jūlijā gadā, kurā sagatavots galīgais paziņojums par maksām, samaksā kompetentajām Gvinejas-Bisavas iestādēm, attiecīgās summas ieskaitot 1. iedaļas 7. punktā minētajā kontā.

8. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 3. punktā noteiktais avansa maksājums, starpību kuģa īpašniekam neatlīdzina.

3. IEDAĻA

Īpaši noteikumi traleriem

1. Papildus šīs nodaļas 1. iedaļas 6. punktā minētajiem dokumentiem visiem licences pieprasījumiem, kurus iesniedz par šajā iedaļā minētajiem kuģiem, jāpievieno:

—	apliecināta kopija dalībvalsts izdotam dokumentam, kurš apliecina kuģa tilpību, kas izteikta kā GRT, un

—	Ministrijas izdots atbilstības apliecinājums par to, ka kuģis ir izgājis tehnisko pārbaudi, kas veikta saskaņā ar VIII nodaļas 3.2. punktu.

2. Ja licences pieprasījumu iesniedz par kuģi, kuram jau ir bijusi izdota licence saskaņā ar protokolu un kura tehniskie raksturlielumi nav mainījušies, minēto pieprasījumu ar Bisavā atrodošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību iesniedz Ministrijai, tam pievienojot vienīgi pierādījumu par to, ka ir veiktas attiecīgajiem laikposmiem atbilstīgās maksas un ir iemaksāta VII nodaļas 13. punktā paredzētā summa. Ministrija atļauj izdot jaunu licenci, kurā iekļauj atsauci uz pirmo licences pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar spēkā esošo protokolu.

3. Licences derīguma termiņu nosaka, pamatojoties uz šādiem gadu ilgiem laikposmiem:

—	pirmais laikposms: no 2007. gada 16. jūnija līdz 2007. gada 31. decembrim,

—	otrais laikposms: no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim,

—	trešais laikposms: no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim,

—	ceturtais laikposms: no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim,

—	piektais laikposms: no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 15. jūnijam.

4. Licence nedrīkst stāties spēkā vienā no minētajiem laikposmiem un beigties citā laikposmā.

5. Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem laikposmiem, kas sākas 1. janvārī, 1. aprīlī, 1. jūlijā vai 1. oktobrī, izņemot protokola pirmo un pēdējo laikposmu, kad tas ilgst no 2007. gada 16. jūnija līdz 2007. gada 30. septembrim un 2011. gada 1. aprīļa līdz 2011. gada 15. jūnijam.

6. Licences derīguma termiņš ir viens gads, seši mēneši vai trīs mēneši. To var atjaunot.

7. Licencei pastāvīgi jāatrodas uz kuģa.

8. Maksas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz gada likmēm, kas norādītas protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās. Licencēm, kas izdotas uz trim vai uz sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli laikam, pieskaitot attiecīgi 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izmaksas.

II NODAĻA

Zvejas zonas

Protokola 1. pantā minētie Kopienas kuģi zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

III NODAĻA

Nozvejas datu paziņošanas kārtība kuģiem, kam atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas ūdeņos

1. Šajā pielikumā Kopienas kuģa reisa ilgums ir:

—	laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

—	laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī, vai

—	laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Gvinejā-Bisavā.

Visiem kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas ūdeņos, nozvejas dati jāpaziņo Ministrijai, ievērojot šādu kārtību.

2.1. Ziņojumā jānorāda katrā atsevišķā reisā gūtās nozvejas. Ikviena zvejas reisa beigās un katrā ziņā pirms kuģa iziešanas no Gvinejas-Bisavas ūdeņiem nozvejas datus pa faksu, pa pastu vai pa e-pastu paziņo Ministrijai, bet šā paziņojuma kopiju ar Komisijas delegācijas Gvinejā-Bisavā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai. Ja paziņošanai izmanto elektronisko pastu, ziņojuma saņemšanas apstiprinājumu abi tā saņēmēji nekavējoties elektroniskā veidā nosūta kuģim, papildus nosūtot kopiju viens otram. Tunzivju zvejas kuģi šādus paziņojumus nosūta katra tirdzniecības gada beigās.

2.2. Oriģināleksemplārus nozvejas datu paziņojumiem, kuri pa faksu vai pa e-pastu nosūtīti licences gadu ilgā derīguma laikā I nodaļas 2. iedaļas 2. punkta nozīmē (tunzivju zvejas kuģiem) un 3. iedaļas 3. punkta nozīmē (traleriem), 45 dienās pēc pēdējā reisa, kas veikts minētajā termiņā, nosūta Ministrijai, izmantojot fizisku datu nesēju. Cietās kopijas nosūta Eiropas Komisijas delegācijai Gvinejā-Bisavā.

2.3. Nozvejotos daudzumus tunzivju zvejas kuģi un kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla lapā, kuras paraugs pievienots 2. papildinājumā. Par laiku, kurā kuģis nav atradies Gvinejas-Bisavas ūdeņos, zvejas žurnālā veic ierakstu “Ārpus Gvinejas-Bisavas EEZ”.

2.4. Traleri nozveju deklarē, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pievienots 3. papildinājumā, un norāda kopējos nozvejotos daudzumus katrai sugai par katru kalendāra mēnesi vai tā daļu.

2.5. Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis.

3. Ja netiek ievēroti šīs nodaļas noteikumi, Gvinejas-Bisavas valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot kuģa īpašniekam sankcijas saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā – neatjaunot licenci. Par to informē Eiropas Komisiju.

Puses vienojas meklēt risinājumu, lai izveidotu sistēmu elektroniskai šīs informācijas apmaiņai.

IV NODAĻA

Piezveja

Piezvejas apjomu katrā no protokolā paredzētajām zvejas kategorijām nosaka saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem un norāda atbilstīgajās tehnisko datu lapās.

V NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

Kuģu īpašnieki, kuriem saskaņā ar nolīgumu ir izdotas zvejas licences, piedalās Gvinejas-Bisavas valstspiederīgo praktiskajā arodapmācībā un dod ieguldījumu darba tirgus uzlabošanā ar šādiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

1. Katrs tralera īpašnieks apņemas nodarbināt:

—	trīs zvejniekus, ja kuģa GRT ir mazāka nekā 250 tonnas,

—	četrus zvejniekus, ja kuģa GRT ir no 250 līdz 400 tonnām,

—	piecus zvejniekus, ja kuģa GRT ir no 400 līdz 650 tonnām,

—	sešus zvejniekus, ja kuģa GRT ir lielāka nekā 650 tonnas.

2. Kuģu īpašnieki tiecas nodarbināt iespējami vairāk Gvinejas-Bisavas jūrnieku.

3. Kuģu īpašnieki ar aģentu starpniecību brīvi izvēlas zvejniekus, kurus tie nodarbina uz saviem kuģiem.

4. Kuģa īpašnieks vai viņa aģents Ministrijai paziņo uz attiecīgā kuģa nodarbināto Gvinejas-Bisavas jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

5. Uz ES kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6. Gvinejas-Bisavas jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji saziņā ar Ministriju; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7. Gvinejas-Bisavas jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un Gvinejas-Bisavas iestādes. Tomēr Gvinejas-Bisavas jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Gvinejas-Bisavas kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un – nekādā ziņā – par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

8. Uz Kopienas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9. Ja Gvinejas-Bisavas jūrniekus uz kuģa nenodarbina iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgo Kopienas kuģu īpašniekiem par attiecīgo zvejas gadu iespējami drīz jāsamaksā vienotas likmes summa, kuras apmērs atbilst uz kuģa nenodarbināto jūrnieku atalgojumam.

10. Šo summu iemaksā īpašā kontā, kuru iepriekš norādījušas Gvinejas-Bisavas kompetentās iestādes, un to izmantos, lai papildinātu finansējumu valsts arodizglītības struktūrām zvejniecības jomā.

VI NODAĻA

Tehniskie pasākumi

1. Kuģiem, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, jāievēro ICCAT pieņemtie pasākumi un saistošie ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajām zvejas darbībām.

2. Konkrēti pasākumi attiecībā uz traleriem ir paredzēti atbilstīgajās tehnisko datu lapās.

3. Zvejas aizliegumus vai zvejas zonu slēgšanu bioloģiskās atjaunošanās laikā Gvineja-Bisava nediskriminējošā veidā piemēro visiem kuģiem, kuri piedalās attiecīgajā zvejā, vai tie būtu pašu kuģi, Kopienas kuģi vai kuģi, kas peld ar trešo valstu karogu.

4. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz ietekmes analīzi, Puses Apvienotajā komitejā vienojas par koriģējošu pasākumu piemērošanu saistībā ar bioloģisko atjaunošanos.

5. Ja Gvinejai-Bisavai jāveic ārkārtas pasākumi, kuri ietver zvejas aizliegšanu iepriekš 3. punktā neminētos apstākļos vai šāda aizlieguma paturēšanu spēkā uz ilgāku laiku, nekā paredzēts, tiek sasaukta Apvienotā komiteja, lai novērtētu to, kāda būs šādu pasākumu piemērošanas ietekme uz Kopienas kuģiem.

6. Ja 4. un 5. punkta piemērošana ir saistīta ar zvejas aizlieguma laikposmu pagarināšanu, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai koriģētu finansiālā ieguldījuma apjomu atbilstīgi zvejas iespēju samazinājumam, kuru Kopienai rada šie pasākumi.

VII NODAĻA

Novērotāji uz traleriem

Kuģi, kuriem atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, uzņem Gvinejas-Bisavas izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus noteikumus:

1.1. Katrs traleris uzņem uz kuģa novērotāju, kuru izraudzījusies par zivsaimniecību atbildīgā ministrija. Šādā gadījumā ostu, kurā novērotājs uzkāpj uz kuģa, nosaka pēc vienošanās starp ministriju, kas atbild par zivsaimniecības nozari, un kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem.

1.2. Ministrija izveido to kuģu sarakstu, kuriem jāuzņem novērotāji, un sagatavo izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3. Reizē ar licences izdošanu Ministrija paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem vai viņu aģentiem tā novērotāja vārdu, kurš izraudzīts uzņemšanai uz kuģa.

2. To, cik ilgi novērotājs paliek uz kuģa, nosaka Ministrija, bet parasti šis laiks nepārsniedz novērotāja pienākumu izpildei vajadzīgo laiku. Ministrija kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par to informē tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un Gvinejas-Bisavas iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4. Pirmā zvejas reisa sākumā novērotāju uz kuģa uzņem Gvinejas-Bisavas ostā, bet licences atjaunošanas gadījumā – kuģa īpašnieka izraudzītā ostā.

5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā datumā un ostā plānots uzņemt novērotājus.

6. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas Gvinejas-Bisavas novērotājs, iziet no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, un tās izdevumus sedz kuģa īpašnieks.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Gvinejas-Bisavas ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

8.1. Kuģa zvejas darbību novērošana.

8.2. Zvejojošu kuģu atrašanās vietas koordinātu pārbaude.

8.3. Bioloģisko paraugu ņemšana zinātniskajām programmām.

8.4. Izmantotā zvejas rīka norādīšana.

8.5. Zvejas žurnālā reģistrēto datu pārbaude attiecībā uz Gvinejas-Bisavas ūdeņos gūto nozveju.

8.6. Piezvejas procentuālā daudzuma pārbaude un izmetumu apjoma novērtēšana.

8.7. Nozvejas datu, tostarp uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas datu, pārraidīšana pa radio vismaz reizi nedēļā.

9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10. Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei; dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam; kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1. veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

11.2. saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti;

11.3. sagatavo ziņojumu par savu darbību, kuru nosūta kompetentajām Gvinejas-Bisavas iestādēm. Minētās iestādes, veikušas šā ziņojuma apstrādi, nedēļas laikā nosūta ziņojuma kopiju Eiropas Kopienas delegācijai Bisavā.

12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta kompetentajām Gvinejas-Bisavas iestādēm, un šā ziņojuma kopiju nosūta Eiropas Komisijai. Novērotājs ziņojumu paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs nokāpj no kuģa, vienu ziņojuma kopiju nodod kuģa kapteinim.

13. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, ņemot vērā praktiskās iespējas, kas pieejamas uz kuģa.

Lai palīdzētu segt izmaksas, kas saistītas ar novērotāja atrašanos uz kuģa, vienlaikus ar citām maksām kuģa īpašnieks pārskaita Gvinejas-Bisavas iestādēm arī summu, kuras apjoms par vienu kuģi, kurš veic zvejas darbības Gvinejas-Bisavas ūdeņos, ir EUR 12 par GRT tonnu gadā (proporcionāli iesaistītajam laikam).

14. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Ministrija.

VIII NODAĻA

Novērotāji uz tunzivju zvejas kuģiem

Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām valstīm iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās reģionālās zivsaimniecības organizācijas izvēli.

IX NODAĻA

Uzraudzība

1. Saskaņā ar I nodaļas 2. iedaļas 1. punktu Eiropas Kopienas rīcībā ir pastāvīgi atjaunināts to kuģu saraksts, kam saskaņā ar protokolu ir izdotas zvejas licences. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu nosūta par zvejas kontroli atbildīgajām Gvinejas-Bisavas iestādēm.

2. Kopienas kuģus, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, iepriekšējā punktā minētajā sarakstā iekļauj pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā minētā avansa iemaksu. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nosūta apliecinātu minētā tunzivju zvejas kuģu saraksta kopiju, kuru viņš glabā uz kuģa un kurš aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai, ko veic Gvinejas-Bisavas kompetentā iestāde.

3. Traleru tehniskās pārbaudes

3.1. Reizi gadā, kā arī pēc tilpības vai zvejas kategorijas maiņas, kuras rezultātā zvejo ar citiem zvejas rīkiem, Kopienas traleriem jāpiesakās Gvinejas-Bisavas ostā pārbaudei, ko paredz spēkā esošie tiesību akti. Šādai pārbaudei jānotiek 48 stundu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā.

3.2. Ja pārbaude pabeigta ar apmierinošu rezultātu, kuģa kapteinim izsniedz sertifikātu, kura derīguma termiņš ir tāds pats kā zvejas licencei un kurš tiek automātiski atjaunots, ja kuģa licenci atjauno attiecīgā gada laikā. Tomēr maksimālais derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Šim sertifikātam vienmēr jābūt uz kuģa.

3.3. Tehniskajā pārbaudē novērtē kuģa tehnisko parametru un zvejas rīku atbilstību prasībām, kā arī pārliecinās par noteikumu ievērošanu attiecībā uz kuģa apkalpi.

3.4. Kuģa īpašnieks sedz maksu par pārbaudi pēc Gvinejas-Bisavas tiesību aktos noteiktā tarifa. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko citi kuģi parasti maksā par tiem pašiem pakalpojumiem.

3.5. Ja kuģa īpašnieks neievēro iepriekš 3.1. punktā un 3.2. punktā paredzētos noteikumus, zvejas licences darbība tiek automātiski apturēta līdz attiecīgo saistību izpildei.

4. Ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

Eiropas Kopienas kuģi, kuri zvejas darbības Gvinejas-Bisavas zvejas zonā veic saskaņā ar nolīgumu, pa radio paziņo par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai datumu, laiku un kuģa atrašanās vietu ikreiz, kad šis kuģis ieiet Gvinejas-Bisavas zvejas zonā vai iziet no tās.

Attiecīgo radio izsaukuma signālu, frekvenci un radiostacijas darba laiku par zivsaimniecību atbildīgā ministrija kuģa īpašniekiem paziņo tad, kad tā izdod licenci.

Ja informāciju pa radio paziņot nav iespējams, kuģi drīkst izmantot citus sakaru līdzekļus, piemēram, teleksu, faksu (numuri 20 11 57, 20 19 57, 20 69 50) vai telegrāfu.

4.1. Kopienas kuģi vismaz 24 stundas iepriekš ziņo Ministrijai par plānoto ienākšanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā vai par iziešanu no tās. Tunzivju zvejas kuģiem šis termiņš ir sešas stundas.

4.2. Ziņojot par iziešanu no zvejas zonas, kuģi dara zināmu gan atrašanās vietu, gan uz kuģa esošās nozvejas apjomu pa sugām. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu vai – kuģiem, kuri nav aprīkoti ar faksu, – pa radio vai pa e-pastu.

4.3. Ja kuģis zvejo, neinformējot par to Ministriju, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez licences.

4.4. Izdodot zvejas licenci, kuģiem paziņo arī attiecīgos faksa un tālruņa numurus un e-pasta adreses.

5. Kontroles procedūras

5.1. Gvinejas-Bisavas ūdeņos zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi atļauj uzņemt uz kuģa par zvejas darbību inspekciju un kontroli atbildīgās Gvinejas-Bisavas amatpersonas un atvieglo viņu pienākumu izpildi.

5.2. Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

5.3. Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu sertifikātu.

6. Kuģa aizturēšana

6.1. Ministrija ar Gvinejā-Bisavā atrodošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību ne vēlāk kā pēc 48 stundām informē Eiropas Komisiju par visiem Kopienas kuģu aizturēšanas gadījumiem Gvinejas-Bisavas ūdeņos un par piemērotajām sankcijām.

6.2. Eiropas Komisija vienlaikus saņem īsu ziņojumu par kuģa aizturēšanas apstākļiem un iemesliem.

7. Aizturēšanas protokols

7.1. Kuģa kapteinis paraksta piekrastes valsts kompetento iestāžu sagatavoto aizturēšanas protokolu.

7.2. Parakstīšanās neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos.

7.3. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem kapteinim var būt jāieved kuģis kompetento iestāžu norādītā ostā.

8. Informatīva sanāksme pēc aizturēšanas

8.1. Pirms lemt par jebkādiem pasākumiem attiecībā uz kuģa kapteini vai apkalpi vai attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot pasākumus potenciālā pārkāpuma pierādījumu saglabāšanai, pēc Kopienas pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc minētās informācijas saņemšanas Eiropas Komisija un Ministrija tiekas informatīvā sanāksmē, kurā var piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvis.

8.2. Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās aizturēšanas.

9. Izlīgums

9.1. Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk vēlākais četras darbdienas pēc kuģa aizturēšanas.

9.2. Izlīguma gadījumā naudas soda lielumu nosaka atbilstīgi Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

9.3. Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Ministrijas norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām, kā arī no naudas soda un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

9.4. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestais naudas sods ir mazāks par iemaksāto drošības naudu, Ministrija atbrīvo šo summu starpību.

9.5. Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

—	ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības vai ja

—	ir iemaksāta 9.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Ministrija pieņēmusi uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

10. Noteikumu ievērošana

Informāciju par Kopienas kuģu izdarītajiem pārkāpumiem ar Delegācijas starpniecību regulāri nosūta Komisijai.

11. Pārkraušana citā kuģī

11.1. Visi Kopienas kuģi, kuri nozvejas pārkraušanu citā kuģī vēlas veikt Gvinejas-Bisavas ūdeņos, to dara Gvinejas-Bisavas ostās.

11.2. Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo Ministrijai šāda informācija:

—	pārkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds,

—	kravas kuģa vārds,

—	citā kuģī pārkraujamie daudzumi tonnās, norādot sugas,

—	citā kuģī pārkraušanas diena.

11.3. Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācija un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Gvinejas-Bisavas zvejas zonā vai iziet no tās.

11.4. Nozvejas pārkraušana citā kuģī, ja to veic jebkādā iepriekš neminētā veidā, Gvinejas-Bisavas zvejas zonā ir aizliegta. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

12. Gvinejas-Bisavas ostā nozveju izkraujošu vai citā kuģī pārkraujošu Kopienas kuģu kapteiņi ļauj Gvinejas-Bisavas inspektoriem pārbaudīt minētās darbības un sadarbojas ar viņiem šā uzdevuma izpildē. Pēc tam, kad inspekcijas un kontroles darbības ostā ir pabeigtas, kuģa kapteinim izdod attiecīgu sertifikātu.

X NODAĻA

Zvejas kuģu satelītnovērošana

Puses Apvienotajā komitejā vienojas par pasākumiem saskaņā ar nolīgumu zvejojošo Kopienas zvejas kuģu satelītnovērošanai, ja ir izpildīti tehniskie nosacījumi.

Papildinājumi

1.	Zvejas licences pieprasījuma veidlapa

2.	Nozvejas un zvejas piepūles statistikas datu lapa

3.	Tunzivju zvejas žurnāls

1. PAPILDINĀJUMS

2. PAPILDINĀJUMS

3. PAPILDINĀJUMS

II PIELIKUMS

1. DATU LAPA – 1. ZVEJAS KATEGORIJA

ZIVJU UN GALVKĀJU SALDĒTĀJTRALERI

1. Zvejas zona

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.

2. Atļautie zvejas rīki

Atļauts izmantot parastos durvju traļus un citus selektīvos zvejas rīkus.

Atļauts zvejot no izliekamiem blokiem.

Jebkura veida zvejas rīkos ir aizliegts izmantot jebkādus paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalku no linuma vai no cita materiāla. Šādu apvalku piestiprina tikai pie traļa āmja priekšējām un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts, ja vien tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram minimālais acs izmērs izstieptā veidā ir 300 mm.

Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm

4. Bioloģiskā atjaunošanās

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

Ja Gvinejas-Bisavas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus šajā jomā, Puses Apvienotajā komitejā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, kura apstiprināta kopējā zinātniskā sanāksmē, vienojas par piemērotāko bioloģiskās atjaunošanās periodu.

5. Piezveja

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

Beidzoties zvejas reisam, kas definēts protokola pielikuma III nodaļā, uz zivju traleriem esošās vēžveidīgo un galvkāju piezvejas daudzums attiecībā pret kopējo nozveju, kas gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, abos gadījumos nedrīkst būt lielāks par 9 %.

Beidzoties zvejas reisam, kas definēts protokola pielikuma III nodaļā, uz galvkāju traleriem esošās vēžveidīgo piezvejas daudzums attiecībā pret kopējo nozveju, kas gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, nedrīkst būt lielāks par 9 %.

Ja atļautais piezvejas daudzums ir pārsniegts, sankcijas piemēro atbilstīgi Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

Vajadzības gadījumā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai koriģētu atļauto piezvejas daudzumu.

6. Atļautā tilpība/Maksas

Atļautā tilpība (GRT) gadā

4 400

Maksas (EUR) par GRT tonnu gadā

EUR 229/GRT tonna/gadā

Licencēm, kas izdotas uz trim vai uz sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli laikam, pieskaitot attiecīgi 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izmaksas.

7. Piezīmes

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi ir paredzēti protokola pielikumā.

2. DATU LAPA – 2. ZVEJAS KATEGORIJA

GARNEĻU TRALERI

1. Zvejas zona

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.

2. Atļautie zvejas rīki

Atļauts izmantot parastos durvju traļus un citus selektīvos zvejas rīkus.

Atļauts zvejot no izliekamiem blokiem.

Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

40 mm

Gvineja-Bisava apņemas vēlākais 12 mēnešus pēc protokola stāšanās spēkā grozīt savus tiesību aktus, lai minimālais atļautais linuma acu izmērs būtu 50 mm, kā to prasa apakšreģionā spēkā esošie tiesību akti, un lai šī prasība attiektos uz visām flotēm, kuras zvejo vēžveidīgos Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

4. Bioloģiskā atjaunošanās

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

5. Piezveja

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

Beidzoties zvejas reisam, kas definēts protokola pielikuma III nodaļā, uz garneļu traleriem esošās galvkāju un zivju piezvejas daudzums attiecībā pret kopējo nozveju, kas gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, abos gadījumos nedrīkst būt lielāks par 50 %.

Ja atļautais piezvejas daudzums ir pārsniegts, sankcijas piemēro atbilstīgi Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

6. Atļautā tilpība/Maksas

Atļautā tilpība (GRT) gadā

4 400

Maksas (EUR) par GRT tonnu gadā

EUR 307/GRT tonna/gadā

Licencēm, kas izdotas uz trim vai uz sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli laikam, pieskaitot attiecīgi 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izmaksas.

7. Piezīmes

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi ir paredzēti protokola pielikumā.

3. DATU LAPA – 3. ZVEJAS KATEGORIJA

KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERĒM

1. Zvejas zona

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.

Kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm ir atļauts zvejot dzīvo ēsmu, kuru izmanto zvejas darbībās, kas norisinās Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

2. Atļautie zvejas rīki un tehniskie pasākumi

Makšķeres.

Riņķvadi ar dzīvo ēsmu: 16 mm

Kuģiem, kuri zvejo tālu migrējošo sugu zivis, jāievēro Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) pieņemtie pasākumi un saistošie ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajai zvejai.

3. Piezveja

Saskaņā ar ICCAT un FAO saistošajiem ieteikumiem aizliegts zvejot milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), pelēko smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus).

4. Atļautā tilpība/Maksas

Maksa par nozvejoto tonnu	EUR 25 par tonnu
Ikgadējā maksa	EUR 500 par 20 tonnām
To kuģu skaits, kam atļauts zvejot	14

5. Piezīmes

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi ir paredzēti protokola pielikumā.

4. DATU LAPA – 4. ZVEJAS KATEGORIJA

TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR ĀĶU JEDĀM

1. Zvejas zona

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.

2. Atļautie zvejas rīki un tehniskie pasākumi

Zvejas vadi un peldošas āķu jedas.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

Saskaņā ar ICCAT standartiem.

4. Piezveja

5. Atļautā tilpība/Maksas

Maksa par nozvejoto tonnu	EUR 35 par tonnu
Ikgadējā maksa	EUR 3 150 par 90 tonnām
To kuģu skaits, kam atļauts zvejot	23

6. Piezīmes

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi ir paredzēti protokola pielikumā.

III PIELIKUMS

Pārvaldības plāns 2007. gadam – vēžveidīgie un bentiskās sugas

Sugas	GRT 2006	GRT 2007	GRT starpība	GRT starpība, %
Vēžveidīgie	11 000	8 000	–3 000	–27 %
Galvkāji	8 000	5 600	–2 400	–30 %
Bentisko sugu zivis	12 000	18 000	6 000	50 %
Pelaģisko sugu zivis	20 000	23 000	3 000	15 %
Tunzivis	49 000	49 000	0	0 %
KOPĀ	100 000	103 600	3 600	0

Šā nolīguma darbības laikā, ja vien netiek sniegts labvēlīgs zinātnisks atzinums, Gvineja-Bisava samazina garneļu un galvkāju zvejas piepūli, 2007. gadā saglabājot spēkā iepriekš noslēgtos nolīgumus ar trešām valstīm un ar Eiropas Kopienu.

Tomēr, ja trešām valstīm iedalītās zvejas iespējas 2007. gada 1. janvārī ir palikušas neapgūtas, šīs iespējas 2008. gadā un turpmāk vairs netiks izmantotas.

Zvejas iespējas minētajās kategorijās netiek iedalītas fraktētajiem kuģiem.

Visu to nolīgumu darbība, kas noslēgti ar Eiropas uzņēmējsabiedrībām vai apvienībām, vai uzņēmumiem, tiek pilnībā pārtraukta un oficiāli izbeigta trīsdesmit dienu laikā no protokola spēkā stāšanās dienas.

IV PIELIKUMS

Pamatelementi, kas raksturo mērķus un darbības rādītājus, kuri jāsasniedz saskaņā ar protokola 3., 8. un 9. pantu

Stratēģiskās prioritātes un mērķi

Darbības rādītāji

1.	Veterināro un higiēnas apstākļu uzlabošana zivsaimniecības nozares attīstībai

1.1.	Sagatavošanās darbi, lai saņemtu piekrišanu eksportam

Parlamenta izstrādāti vai pieņemti un iestāžu īstenoti noteikumi par obligātajiem veterinārajiem un higiēnas standartiem, kurus piemēro zvejas kuģiem, laivām un zvejniecības uzņēmumiem.

Ir kompetentā iestāde.

Nodrošināta CIPA (Centro de Investigação Pesqueira Apliquada) atbilstība standartiem (ISO 9000).

Ir laboratorija mikrobioloģisko un ķīmisko analīžu veikšanai.

Pieņemts un tiesību aktos iestrādāts garneļu zvejas uzraudzības un analīzes plāns (PNVAR 2008).

Apmācīts noteikts skaits veterināro un higiēnas inspektoru.

Veterināro un higiēnas standartu jomā apmācīts noteikts skaits šīs jomas darbinieku un Ministrijas ierēdņu.

Saņemta piekrišana eksportam uz ES.

1.2.	Rūpnieciskās zvejas un mazapjoma zvejas flotes modernizēšana un veterināro un higiēnas apstākļu uzlabošana

Standartiem atbilst noteikts skaits rūpnieciskās zvejas kuģu.

Noteikts skaits koka laivu aizstāts ar laivām no piemērotākiem materiāliem (absolūtos skaitļos un procentuāli).

Noteikts skaits laivu apgādāts ar leduskastēm.

Noteikts lielāks skaits izkraušanas vietu.

Mazapjoma zvejas un piekrastes zvejas kuģi atbilst veterinārajiem un higiēnas standartiem (absolūtos skaitļos un procentuāli).

1.3.	Infrastruktūras, jo īpaši ostu infrastruktūras, attīstīšana

Renovēta Bisavas osta un paplašināta zvejas osta.

Renovēts un standartiem atbilstīgs Bisavas ostas zivju tirgus mazapjoma un rūpniecisko nozveju izkrāvumiem.

Starptautisko standartu ievērošana Bisavas ostā (ratificēta SOLAS konvencija).

No ostas aizvākti kuģu vraki.

1.4.	Zvejas produktu kvalitātes uzlabošana (veterinārie, higiēnas un fitosanitārie nosacījumi, ko piemēro izkrautajiem un apstrādātajiem produktiem)

Pielāgota un darbojas zvejas produktu inspekcijas sistēma.

Tirgus dalībnieki informēti par veterinārajiem un higiēnas noteikumiem (organizēti kursi un apmācīts noteikts skaits cilvēku).

Darbojas analīžu laboratorija.

Iekārtots noteikts skaits vietu mazapjoma nozveju izkraušanai un apstrādei.

Tiek veicināta tehniskā un komerciālā partnerība ar ārvalstu privātuzņēmējiem.

Sākta Gvinejas-Bisavas produktu ekomarķēšanas sistēmas ieviešana.

2.	Zvejas zonas uzraudzības, kontroles un pārraudzības uzlabošana

2.1.	Tiesiskā regulējuma uzlabošana

Pieņemts zivsaimniecības un aizsardzības ministriju nolīgums par pārraudzību un kontroli.

Pieņemts un īstenots valsts plāns par uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

2.2.	Uzraudzības, kontroles un pārraudzības nostiprināšana

Darbojas neatkarīgi (zvērināti) inspektori (pieņemts darbā un apmācīts noteikts skaits cilvēku), un likumā par finansēm ir paredzēts atbilstīgs budžeta piešķīrums.

Uzraudzībai jūrā veltīto dienu skaits: 250 dienas gadā līdz protokola piemērošanas laikposma beigām.

Veikts noteikts skaits inspekciju ostā un jūrā.

Veikts noteikts skaits inspekciju no gaisa.

Publicēts noteikts skaits statistikas biļetenu.

Noteiktā procentuālajā daļā teritorijas nodrošināts radara segums.

Noteiktam procentuālajam daudzumam flotes nodrošināts VMS pārklājums.

Izmantoto pārraudzības metožu vajadzībām pielāgota mācību programma (mācību stundu skaits, apmācīto tehnisko darbinieku skaits u. c.).

2.3.	Kuģu aizturēšanas pārraudzība

Uzlabota kuģu aizturēšanas, sankciju un sodanaudas samaksas sistēmas pārredzamība.

Pilnveidoti noteikumi par sodanaudas samaksu un ieviests aizliegums maksāt “sodanaudas”, kas nav finansiālas dabas.

Uzlabota sodanaudas iekasēšanas sistēma.

Regulāri publicēta gada statistika par iekasētajām sodanaudām.

Izveidots to kuģu “melnais saraksts”, kuriem piemērotas sankcijas.

Sagatavota un reizi gadā publicēta statistika par piemērotajām sankcijām.

Publicēts FISCAP gada ziņojums.

3.	Zvejas pārvaldības uzlabošana

3.1.	Garneļu un galvkāju zvejas piepūles pārvaldība

2007. gadā saglabāti spēkā ar trešām valstīm un Eiropas Kopienu noslēgtie nolīgumi. Tomēr, ja trešām valstīm iedalītās zvejas iespējas 2007. gada 1. janvārī ir palikušas neapgūtas, šīs iespējas 2008. gadā un turpmāk vairs netiek izmantotas.

Zvejas iespējas netiek iedalītas fraktētajiem kuģiem.

Trīsdesmit dienu laikā no protokola spēkā stāšanās dienas pilnībā pārtraukta un oficiāli izbeigta visu to nolīgumu darbība, kas noslēgti ar Eiropas uzņēmējsabiedrībām vai apvienībām, vai uzņēmumiem.

3.2.	Pētnieciskā darba modernizēšana un nostiprināšana zvejniecības jomā

Nostiprināts CIPA pētnieciskais potenciāls.

3.3.	Zvejas resursu pilnīgāka apzināšana

Veikti gadskārtēji tralējumi.

Novērtēts zināms krājumu skaits.

Ir pētniecības programmas.

Sniegts zināms skaits ieteikumu un kontrolēta to ievērošana saistībā ar galveno zvejas resursu stāvokli (jo īpaši zvejas aizliegumi un pārzvejoto krājumu saglabāšanas pasākumi).

Gadskārtējs zvejas piepūles novērtējums sugām, kurām izstrādāts resursu izmantojuma plāns.

Izveidoti līdzekļi zvejas piepūles praktiskajai pārvaldībai (datu bāze, statistiskās uzraudzības instrumenti, par flotes pārvaldību atbildīgo dienestu sadarbība, statistikas biļetenu publicēšana u. c.).

3.4.	Kontrolēta zvejniecības jomas attīstība

Pirms kārtējā gada sākuma pieņemts rūpnieciskās zvejas pārvaldības gada plāns.

Pieņemts un īstenots pārmērīgi izmantoto resursu izmantojuma plāns.

Sagatavots un pastāvīgi atjaunināts EEZ zvejojošo kuģu saraksts, arī attiecībā uz mazapjoma zveju.

Sagatavots, īstenots un novērtēts zināms skaits resursu izmantojuma plānu.

3.5.	Zivsaimniecības un jūras ekonomikas ministrijas tehnisko dienestu un nozares pārvaldībā iesaistīto dienestu darbības efektivitātes uzlabošana

Nostiprināta administratīvā veiktspēja.

Izstrādāta un ieviesta apmācību un kvalifikācijas saglabāšanas programma (noteikts skaits apmācīto darbinieku, mācību stundu u. c.).

Nostiprināts partnerības koordinācijas, apspriešanās un sadarbības mehānisms.

Nostiprināta zvejas datu vākšanas un statistiskās uzraudzības sistēma.

3.6.	Licenču pārvaldības un kuģu uzraudzības sistēmas nostiprināšana

Stundu skaits, kas veltīts tehnisko darbinieku apmācībai.

Apmācīto tehnisko darbinieku skaits.

Izveidots atbildīgo dienestu un statistikas dienestu sadarbības tīkls.