27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/36

(1)

Slovākijas Republika 2005. gada 9. decembra vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta 2005. gada 14. decembrī, paziņoja Komisijai par savu lēmumu piešķirt reģionāla ieguldījuma atbalstu kuģu būvētavai “Slovenské lodenice Komárno”. Komisija pieprasīja informāciju, nosūtot vēstules 2005. gada 23. decembrī un 2006. gada 27. februārī, uz kurām Slovākijas Republika sniedza atbildes 2006. gada 26. janvāra un 2006. gada 23. marta vēstulēs, kuru saņemšana attiecīgi reģistrēta 2006. gada 31. janvārī un 2006. gada 4. aprīlī.

(2)

Komisija 2006. gada 7. jūnija vēstulē informēja Slovākijas Republiku par to, ka tā pieņēmusi lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz atbalstu.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt savus apsvērumus par šo pasākumu.

(4)

Slovākijas Republika 2006. gada 6. jūlija vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta 2006. gada 12. jūlijā, sniedza savus novērojumus par “Slovenské lodenice Komárno” kā atbalsta saņēmēju. Tā kā šos novērojumus Komisijai nosūtīja tieši Slovākijas Republika, Komisija uzskata, ka dalībvalstij bija iespēja paust savu attieksmi pret saņēmēja novērojumiem. Slovākijas Republika nesniedza nekādus turpmākus novērojumus. Komisija 2006. gada 30. oktobra vēstulē lūdza Slovākijas Republikai apstiprināt Komisijas izpratni par saņēmēja novērojumiem. Saņēmējs sniedza turpmākus paskaidrojumus sanāksmē, kas notika 2006. gada 14. decembrī. Slovākijas Republika atsaucās Komisijas 2006. gada 30. oktobrī izteiktajam lūgumam, 2007. gada 10. janvārī nosūtot vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta tajā pašā dienā un kurā arī apstiprināti paskaidrojumi, ko saņēmējs sniedzis minētajā sanāksmē.

(5)

Saņēmējs ir Slovākijas kuģubūves uzņēmums “Slovenské lodenice Komárno (SLK)”, kas ir akciju sabiedrība un atrodas Bratislavā pie Donavas upes – reģionā, kam saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir tiesības uz reģionālo atbalstu. Uzņēmums dibināts 2000. gadā. Tā akcionāri ir “Euram Bank AG Vienna” (70 %) un valsts (30 %). “Euram Bank AG Vienna” kļuva par akciju kontrolpaketes turētāju, 2003. gadā veicot divus kapitāla ieguldījumus. SLK ir liels uzņēmums, kura apgrozījums ir 1 424 miljardi SKK (3) (2004. gadā), un tajā strādā 910 darbinieku (2005. gadā). Pēc daļējas privatizācijas 2003. gadā uzņēmuma izlaide trīskāršojās (gadā kompensēto bruto tonnu izteiksmē), un 2004. gadā tā uzrādītā peļņa bija 26 miljoni SKK. Uzņēmumam nav finanšu problēmu.

(6)

SLK ražo nelielus jūras konteinerkuģus un balkerus, kuru maksimālā kravas kapacitāte ir 6 000 dwt jeb pilnās kravnesības tonnas. Saskaņā ar Slovākijas Republikas sniegto informāciju vadošā pozīcija tirgū ir Nīderlandes kuģu būvētavai “Damen” un Vācijas kuģu būvētavai “Flensburg”, kuras ražo kuģus ar 4 000–20 000 dwt. Polijas kuģu būvētava “Stocznia Północna” arī specializējas līdzīga lieluma konteinerkuģu būvēšanā. SLK neveic ne jūras kuģu remontu, ne rekonstrukciju. Viss SLK saražotais tiek sūtīts uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(7)

Laikā starp 2006. gadu un 2008. gadu SLK plāno īstenot ieguldījumu projektu ar nosaukumu “SLK tehniskās bāzes modernizācija”. Projekta mērķis ir modernizēt uzņēmuma ražošanu. Ieguldījumu projektā ietverti deviņi apakšprojekti (SP 01–SP 09), kuri raksturoti turpmāk; aprakstos ņemti vērā saņēmēja novērojumi, kuri iesniegti pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas, jo tie palīdzēja noskaidrot ieguldījuma būtību.

(8)

Kopējās izmaksas ir SKK 80 325 658, un tās saskan ar atbilstīgajām izmaksām reģionālajam ieguldījumu atbalstam. Izmaksās ietverti mašīnu un iekārtu iegādes izdevumi. Atbilstīgo ieguldījumu izmaksu pašreizējā vērtība ir SKK 76 100 000 (diskonta likme ir 7,55 %). Izmaksas pa dažādiem gadiem sadalītas šādi:

Tabula

Atbilstīgo izmaksu pašreizējā vērtība

(9)

Saskaņā ar Slovākijas Republikas teikto apakšprojekti SP 02–SP 09 ir pastāvīgi projekti, kurus SLK īstenos, pat ja netiks īstenots apakšprojekts SP 01.

(10)

Ieguldījumu projekts palielinās kuģu būvētavas tehnisko jaudu no 24 000 CGT jeb kompensētajām bruto tonnām līdz 28 500 CGT 2009. gadā, tādējādi ražošana palielināsies, saražojot gadā par diviem kuģiem vairāk. Vēl projekta īstenošanas rezultātā tiks saīsināts ražošanas cikls, ietaupītas izmaksas un uzlabota kvalitāte. Kuģu būvētavas produktivitāte palielināsies no 67 cilvēkstundām/CGT patlaban līdz 58 cilvēkstundām/CGT 2009. gadā, ņemot vērā darbu, kura veikšanai noslēgts apakšuzņēmuma līgums.

(11)

Ieguldījumu rezultātā tiks izveidotas 140 darbavietas kuģu būvētavā (tostarp 112 darbavietas būs tieši saistītas ar ražošanu, 20 – ar palīgdarbu izpildi un 8 darbavietas būs kantora darbiniekiem) un 50 netiešas darbavietas – reģionā, kur bezdarbs ir 14 %. Pēc apakšprojekta SP 09 īstenošanas liela daļa darbavietu, kas tieši saistītas ar ražošanu, tiks izveidotas, izmantojot iekšējos resursus. Pēc ieguldījumu veikšanas gada devums pieejamo cilvēkstundu izteiksmē palielināsies no 1 590 300 līdz 1 653 200.

(12)

Saņēmējs paziņoja, ka ieguldījumu rezultātus izmantos vismaz piecus gadus. SLK pieteicās atbalstam, nosūtot vēstuli 2005. gada 10. oktobrī. Ieguldījumi tika uzsākti 2006. gadā.

(13)

Pasākums, par kuru saņemta informācija, nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas aģentūra noraksta soda naudu, kas attiecas uz SLK kavētām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2003. gada 31. oktobra līdz 2004. gada 31. martam. Norakstāmā parāda kopsumma ir SKK 17 117 957. Sociālās apdrošināšanas aģentūra neveiks norakstīšanu, līdz tā nesaņems Komisijas piekrišanu. Atbalsta pašreizējā vērtība ir SKK 17 117 957, kas ir vienāda ar atbalsta intensitāti 22,49 % no atbilstīgajām izmaksām.

(14)

Citi finansējuma avoti ir SLK pašu kapitāls (SKK 19 025 000) un aizņēmums no privātas bankas (SKK 39 957 043).

(15)

Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru, pamatojoties uz šādiem faktiem. Pirmkārt, Komisija apšauba, ka apakšprojekti SP 01, SP 05 un SP 09 bijuši ieguldījumi esošās kuģu būvētavas modernizācijai, kuru mērķis ir palielināt esošo iekārtu produktivitāti, un ka tādēļ tie ir atbilstīgi reģionālā atbalsta saņemšanai.

(16)

Komisijai īpaši bija bažas par to, vai apakšprojekts SP 01, kas acīmredzami plānots jaunas ražošanas jaudas radīšanai, arī veidots tā, lai uzlabotu to iekārtu produktivitāti, kas jau atrodas kuģu būvētavā.

(17)

Komisijai arī bija aizdomas, ka apakšprojekts SP 05 ir drīzāk īrētu iekārtu nomainīšana ar uzņēmuma iekārtām, jo ieguldījums acīmredzami nedotu nekādu papildu efektivitāti. Komisijai tādas pašas bažas bija arī par apakšprojektu SP 09.

(18)

Otrkārt, Komisijai bija bažas par to, vai apakšprojekts SP 01, SP 02 un SP 03 ir atbilstīgs reģionālā atbalsta saņemšanai, jo to rezultātā varētu palielināties atbalsta saņēmēja tehniskā jauda. Komisija secināja, ka tai jāveic papildu analīze par atbalsta ieguldījumu ietekmi uz būvētavas jaudu.

(19)

Treškārt, saistībā ar bažām par atsevišķu ieguldījumu projekta daļu atbilstīgumu reģionālā atbalsta saņemšanai Komisija arī apšauba, vai ir ievērota maksimālā atļautā atbalsta intensitāte.

(20)

Visbeidzot, Komisijas sākotnējs secinājums ir, ka, pamatojoties uz tai pašreiz pieejamo informāciju, pārējie apakšprojekti atbilst valsts atbalsta programmā kuģu būvei (turpmāk – programma) noteiktajiem atbilstīguma kritērijiem (4).

(21)

Pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas atbalsta saņēmējs sniedza informāciju, kurā sīkāk paskaidroja ieguldījumu projekta pamatojumu un ietekmi.

(22)

Viņš paskaidroja, ka ieguldījumu projekta galvenā motivācija bija patlaban neatbilstīgais kuģu būvētavas izkārtojums, kā dēļ tā ir atkarīga no dabas apstākļiem, t. i., ūdens līmeņa Donavā. Patlaban korpusa sekcijas tiek montētas gan ražošanas zālēs zem jumta, gan brīvā dabā uz 4. un 5. sliežu ceļa. Pašreizējā izkārtojuma problēma ir tāda, ka sekciju izmēru, no vienas puses, ierobežo ražošanas zāļu augstums un, no otras puses, ceļamkrāna celtspēja 4. un 5. trasē (27 t). Tai ir divējādas sekas. Pirmkārt, lielo sekciju montāžu daļēji veic uz ūdens. Otrkārt, sekcijas bieži nesasniedz minimālo izmēru, lai varētu veikt aprīkošanu, īpaši cauruļvadu ierīkošanas gadījumā. Tādos gadījumos cauruļvadu ierīkošanu uz ūdens veic tikai pēc korpusa pabeigšanas, kas nav efektīvi.

(23)

Tā kā montāža un aprīkošana vismaz daļēji jāveic uz ūdens, būvētava ir lielā mērā atkarīga no ūdens līmeņa Donavā un upes dabiskajiem apstākļiem. Kad ūdens līmenis ir zems, ražošana jāaptur, jo tehniski nav iespējams turpināt montāžu zālēs (ierobežotā augstuma un vietas dēļ) vai esošajās brīvdabas iekārtās (ierobežotās ceļamkrāna jaudas dēļ).

(24)

Šo problēmu atrisina apakšprojekti SP 01 un SP 03. Ieguldījumi radītu jaunu montāžas jaudu, dodot iespēju būvētavai ražot lielākas sekcijas. Montāžas jauda brīvā dabā paaugstinātos līdz ar jaunas iekārtas uzstādīšanu uz 8. sliežu ceļa, aprīkojot to ar 50 t ceļamkrānu, kas atbilst ceļamkrāna celtspējai aprīkošanas vietā. Tādējādi procesu varētu racionalizēt. Turklāt tiktu modernizēta pašreizējā montāžas jauda uz 4. un 5. sliežu ceļa.

(25)

Tādējādi sekciju būvniecība daļēji notiktu ārpus ražošanas zālēm. Iepriekš, kad ūdens līmenis Donavā bija pārāk zems darbam uz ūdens, ražošanas zāles vienmēr bija pārblīvētas un rezultātā ražošanu vajadzēja apturēt. Atbrīvoto vietu izmantos ražošanas plūsmas racionalizēšanai montāžas zālēs, un kuģu būvētava varēs turpināt tos darbus, kas nav saistīti ar montāžu, bet gan ar krāsošanu, dažādu nelielu kuģu detaļu ražošanu utt.

(26)

Apakšprojekta SP 03 īstenošana saīsinās izplatīšanas tīklu, tādējādi samazinot elektroenerģijas zudumus.

(27)

Attiecībā uz apakšprojektu SP 02 atbalsta saņēmējs paskaidroja, kādi būtu efektivitātes ieguvumi, nomainot pašreizējo kameras dzinēju.

(28)

Attiecībā uz apakšprojektu SP 05 atbalsta saņēmējs sniedza līdzšinējā urbšanas instrumenta tehnisko iespēju salīdzinājumu ar jauno iekārtu, kā aprakstīts iepriekš 7. punktā.

(29)

Visbeidzot attiecībā uz apakšprojektu SP 09 atbalsta saņēmējs paskaidroja, ka slēgt apakšuzņēmuma līgumus par alumīnija un nerūsējošā tērauda metināšanu kļūst arvien problemātiskāk, ja pārstrādāto daļu tehniskās specifikācijas tiek mainītas ražošanas procesa laikā. Izrādās, ka šādas izmaiņas nav nekas neparasts un tādējādi atbalsta saņēmējs bieži ir pilnībā atkarīgs no apakšuzņēmuma līguma slēdzēju darbu grafika. Ja nepieciešamās iekārtas būtu būvētavas īpašumā, atbalsta saņēmējam būtu pietiekamas elastības iespējas, lai attiecīgi reaģētu uz šādām izmaiņām, un varētu ievērojami uzlabot darba plūsmu (par 20 % samazināt izmaksas, ražojot netērauda detaļas). Tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka alumīnija un nerūsējošā tērauda materiālus arvien vairāk izmanto tērauda vietā.

(30)

Atbildot uz bažām par to, ka apakšprojekts SP 01, SP 02 un SP 03 bija paredzēts kuģu būvētavas tehniskās jaudas palielināšanai, atbalsta saņēmējs iebilda, ka tehniskās jaudas palielināšana ir tikai produktivitātes paaugstināšanas sekas, ko panāk ar šo ieguldījumu palīdzību. Atbalsta saņēmējs apstiprināja, ka kopējā jauda 2009. gadā palielinātos no 24 000 CGT līdz 28 500 CGT, kas atbilstu palielinājumam vidēji par diviem kuģiem gadā atkarībā no kuģa lieluma un tipa. Teorētiski tērauda pārstrādes jauda palielinātos no 12 450 t līdz 15 700 t. Tomēr faktiski tērauda pārstrādes jauda paliktu 12 450 t iepriekšējās ražošanas fāzēs esošo sastrēgumu dēļ, kurus varētu novērst tikai ar ļoti lieliem ieguldījumiem, bet kuģu būvētava vidējā termiņā tādus neplāno.

(31)

Atbildot uz bažām par to, ka apakšprojekts SP 01, SP 05 un SP 09 nebija paredzēts esošo iekārtu produktivitātes paaugstināšanai, atbalsta saņēmējs ar skaitļu palīdzību pierādīja Komisijai faktisko produktivitātes pieaugumu. Atbalsta saņēmējs produktivitātes vispārējo palielinājumu izteica skaitliski, izmantojot šādus faktorus: ražošanas cikls samazinājies par 20, 12 vai 8 dienām atkarībā no kuģa tipa, darba apjoms samazinājies par aptuveni 12 000 cilvēkstundām uz vienu kuģi, tērauda rūpnieciskās ražošanas iekārtu produktivitāte pārstrādātā tērauda (t) izteiksmē uz vienu ražošanā iesaistīto darbinieku palielinājusies par 14 % (jeb no 13,65 līdz 15,60) un cilvēkstundu izteiksmē uz vienu tonnu pārstrādāta tērauda – par 31 % (jeb no 127 līdz 97).

(32)

Slovākijas Republika nosūtīja Komisijai atbalsta saņēmēja apsvērumus, nenorādot savus apsvērumus, un tas nozīmēja, ka tā piekrīt saņēmēja sniegtajai informācijai.

(33)

EK līguma 87. panta 1. punkts nosaka, ka atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai kam izmanto valsts resursus, un kas jebkādā veidā kropļo vai draud kropļot konkurenci, jo dod priekšroku dažiem uzņēmumiem vai dažu produktu ražošanai, ciktāl tas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, nav saderīgs ar kopējo tirgu. Saskaņā ar Eiropas Tiesas izveidotajām precedentu tiesībām kritērijs attiecībā uz tirdzniecības ietekmēšanu ir izpildīts, ja atbalsta saņēmēja uzņēmums veic ekonomisku darbību, kas ietver tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(34)

Šajā gadījumā parāda norakstīšanu nodrošina sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas ir centrālā valsts iestāde, kas nodrošina sociālās apdrošināšanas sistēmas pārvaldību. Tas nozīmē, ka finanšu pasākumos iekļauti valsts resursi un tos piedēvē valstij. Sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir tiesības pēc saviem ieskatiem “pamatotos gadījumos” pilnībā vai daļēji atbrīvot no soda naudas maksājumiem. Tādējādi tiek izpildīts atlases kritērijs. Pasākums nodrošina finansiālu priekšrocību SLK, kādu tas negūtu tirgū, jo parastos apstākļos tam būtu jamaksā soda nauda. SLK ražo jūras kuģus. Tā kā šos produktus pārdod, šis pasākums var kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Kaut gan uzņēmums tirgū darbojas nišā, kas ir saistīta ar nelieliem kuģiem ar 6 000 dwt, SLK potenciāli konkurē vismaz ar nelielu Polijas kuģu būvētavu, Nīderlandes kuģu būvētavu “Damen” un Vācijas kuģu būvētavu “Flensburg”. Tādējādi finanšu pasākums nozīmē valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un tas atbilstīgi jāvērtē.

(35)

Valsts atbalsta kopsumma ir SKK 17 117 957.

(36)

Kā jau norādīts lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Komisija pieņēmusi lēmumu nevērtēt, vai sociālās apdrošināšanas iemaksu neatgūšana par laika posmu no 2003. gada 31. oktobra līdz 2004. gada 31. martam nozīmē valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tas noticis pirms Slovākijas iestāšanās Eiropas Savienībā un pēc tam nav piemērots. Tādēļ Komisijai nav varas novērtēt pasākuma saderību ar kopējo tirgu. Informācija liecina, ka SLK veicis visas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas uzkrātas laika posmā no 2003. gada 31. oktobra līdz 2004. gada 31. martam, kas faktiski ir nepieciešams nosacījums soda naudas maksājuma norakstīšanai.

(37)

EK līguma 87. panta 2. un 3. punkts nosaka izņēmumus attiecībā uz valsts atbalsta vispārīgo saderību, kā noteikts tā paša panta 1. punktā.

(38)

Komisija publicējusi programmu, lai novērtētu atbalstu kuģu būvniecībai. Saskaņā ar programmu kuģu būvniecība Kopienā nozīmē būvēt komerciālus jūras pašgājējkuģus. SLK veic darbības, uz kurām attiecas šī definīcija, un tādējādi atbalsts SLK vērtējams no programmas viedokļa.

(39)

Programmas 26. punktā noteikts, ka reģionālo atbalstu kuģu būvniecībai, kuģu remontam vai kuģu rekonstrukcijai var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja atbalstu piešķir ieguldījumiem, kas paredzēti esošo būvētavu modernizācijai vai atjaunināšanai, tas nav saistīts ar attiecīgās kuģu būvētavas (būvētavu) finanšu restrukturizāciju, un atbalsta mērķis ir uzlabot esošo iekārtu produktivitāti.

(40)

Atbalsta intensitāte 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajos reģionos nedrīkst pārsniegt 22,5 % vai piemērojamo reģionālā atbalsta maksimālo līmeni atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir mazāks. Konkrētajā gadījumā piemēro 22,5 % kā maksimālo līmeni. Turklāt atbalstam jābūt ierobežotam – tas attiecas tikai uz atbilstīgajiem izdevumiem, kā tie definēti piemērojamās Kopienas pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu (“Reģionālā atbalsta pamatnostādnes”) (5).

(41)

Komisijas šaubas, vai šie apakšprojekti ir ieguldījumi esošās būvētavas modernizācijā, kuru mērķis ir uzlabot esošo iekārtu ražīgumu, ir mazinājušās.

(42)

Komisija uzskata, ka apakšprojekts SP 01 nav modernizācijas projekts, jo tas veicina ražošanas procesa racionalizāciju un risina pamatproblēmas, kas saistītas ar būvētavas pašreizējo izkārtrojumu. Pirmkārt, tas dos iespēju būvētavai ražot lielākas sekcijas uz sauszemes un tādējādi atbrīvos to no atkarības no Donavas upes dabiskajiem apstākļiem. Otrkārt, tiks uzlabota montāžas procesa efektivitāte, jo būvētava varēs būvēt lielākas sekcijas. Treškārt, sekciju aprīkošana tiks veikta ražošanas procesa agrākā fāzē, kas nodrošinās efektivitātes ieguvumus salīdzinājumā ar pašreizējo praksi, kad aprīkošana tiek veikta jau pabeigtos korpusos, īpaši tad, kad tiek ierīkoti cauruļvadi. Visbeidzot, jaunu iekārtu pastāvēšana ļaus labāk izmantot ražošanas zāles, kurās patlaban sastrēgumus rada sekciju būvniecība, un nākotnē tās izmantos citām darbībām, ko veic ražošanas procesa agrākās fāzēs.

(43)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija secina, ka, lai gan apakšprojekts SP 01 attiecas uz jaunu iekārtu, tas nenozīmē būvētavas modernizāciju kopumā (īpaši sekciju montāžas procesa modernizāciju) un neuzlabo esošo iekārtu produktivitāti, īpaši ražošanas zālēs.

(44)

Attiecībā uz apakšprojektu SP 05 modernāku un ātrāku urbšanas instrumentu var izmantot, jo, pateicoties tā tehniskajām īpašībām, ar to varēs apstrādāt detaļu plašāku klāstu, tādējādi palielinot elastīgumu “ražošanas un sistēmu uzstādīšanas” posmā. Ieguldījums nozīmē veikt patiesu modernizāciju, nevis tikai aizstāt īrētas iekārtas, ko būvētava izmantojusi līdz šim. Apakšprojekts uzlabos esošo iekārtu produktivitāti un, pat ja īrētus instrumentus neuzskata par esošām iekārtām, apakšprojekts palielina produktivitāti “ražošanas un sistēmu uzstādīšanas” posmā.

(45)

Apakšprojekts SP 09 paredzēts produktivitātes paaugstināšanai alumīnija un nerūsējošā tērauda metināšanas cehos, nepārprotami ietaupot izmaksas un ļaujot būvētavai operatīvi reaģēt uz biežām izmaiņām klientu specifikācijās, tādējādi likvidējot pašreiz vērojamos darba plūsmas pārrāvumus. Ieguldījums, kura rezultātā tiek izmantoti iekšējie resursi, nozīmē ražošanas procesa modernizāciju. Projekts paaugstinās esošo iekārtu produktivitāti un, pat ja īrētas iekārtas neuzskata par esošām iekārtām, projekts uzlabos ražošanas procesu kopumā.

(46)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija secina, ka apakšprojekts SP 05 un SP 09 nozīmē esošās būvētavas modernizāciju un produktivitātes paaugstināšanu salīdzinājumā ar esošajām iekārtām.

(47)

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija pauda bažas, vai, realizējot apakšprojektu SP 01, SP 02 un SP 03, tiks paaugstināta kuģu būvētavas jauda un vai šis palielinājums atbilstu programmai.

(48)

Komisija secināja, ka trīs minētie apakšprojekti atbilst prasībai par to, ka ieguldījums veicams esošās kuģu būvētavas modernizācijā, lai paaugstinātu esošo iekārtu produktivitāti. Attiecībā uz apakšprojektu SP 01 pamatojums sniegts 42. punktā. Par apakšprojektu SP 02 Komisija norāda, ka jaunais kameras dzinējs nozīmē kvalitatīvu uzlabojumu, jo palielinās ātrums, tiek mazāk patērēti materiāli un elektroenerģija un ir mazāka ietekme uz vidi. Apakšprojekts SP 03 dod divējādu labumu. Pirmkārt, sadales tīkla garuma samazināšana ļauj ietaupīt elektroenerģijas izmaksas. Otrkārt, uzlabojot sekciju montāžas uzstādījumu uz 4. un 5. sliežu ceļa, paaugstinās produktivitāte, līdzīgi kā apakšprojekta SP 01 rezultātā (spēja būvēt lielākas sekcijas, atbrīvojas vieta ražošanas zālēs, neatkarība no laika apstākļiem).

(49)

Attiecībā uz jaudu Komisija vispirms pārbaudīs šo apakšprojektu ietekmi uz būvētavas tehnisko jaudu (skatīt 50. un 51. punktu) un tikai pēc tam noteiks, vai tad, ja jauda palielināsies, to var uzskatīt par pamatotu (skatīt 52. un 53. punktu).

(50)

Pamatojoties uz atbalsta saņēmēja sniegto informāciju, Komisija izsaka novērojumu, ka, kaut gan apakšprojekts SP 02 nepalielina esošās iekārtas (automātiskās tērauda rūpnieciskās ražošanas sistēmas) jaudu, palielinājums ir tīri teorētisks. Jaunā jauda ir 15 700 t pārstrādāta tērauda, un tā ir konkrētās iekārtas jaunā maksimālā jauda. Tomēr, tā kā iepriekšējās ražošanas fāzēs ir sastrēgumi, faktiski pārstrādāta tērauda apjoms nemainīsies un būs 12 450 t. Atbalsta saņēmējs apstiprināja, ka būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi, lai likvidētu sastrēgumus tērauda rūpnieciskajā ražošanā, un ka patlaban netiek plānoti šādi ieguldījumi. Tādējādi Komisija secina, ka apakšprojekts SP 02 kopumā nepalielinās būvētavas jaudu un iespējamais palielinājums līdz 15 700 t ir tīri teorētisks.

(51)

Attiecībā uz apakšprojektiem SP 01 un SP 03 apstiprinājās, ka kopā tie palielinātu būvētavas jaudu no 24 000 CGT līdz 28 500 CGT, kas atbilst paaugstinājumam par aptuveni diviem kuģiem gadā atkarībā no saražoto kuģu izmēra un tipa. Komisija norāda, ka, nepalielinoties tērauda pārstrādes jaudai (skatīt 50. punktu), būvētavas tehnisko jaudu var palielināt tikai tērauda rūpnieciskajai ražošanai sekojošo procesu lielāka produktivitāte. Apakšprojekts SP 01 un SP 03 patiešām paaugstina sekciju montāžas procesa produktivitāti, jo ievērojami saīsinās būvēšanas laiks (ražošanas cikls saīsinās par apmēram 30 %, jo viena kuģa montāžai nepieciešamas vidēji 36 dienas, un samazinājums vidēji ir par 13 dienām uz vienu kuģi; skatīt 31. punktu). Jauda palielinās, montējot lielākas sekcijas, jo samazinās korpusa montāžas laiks. Tādējādi paaugstinās pabeigšanas līmenis, kas izpaužas kā CGT jeb kompensētās bruto tonnas kalendārā gada ietvaros.

(52)

Komisijai patlaban jākonstatē, vai jauda palielinās proporcionāli produktivitātei. Šim nolūkam Komisija norāda, ka ieguldījumu projekts dod ievērojamu ražošanas ieguvumu. Ražošanas cikls tiek saīsināts par vidēji 30 %. Uzlabojas visi produktivitātes rādītāji: kuģu būvētavas kopējā produktivitāte, izteikta cilvēkstundās uz CGT, palienās par 15 % (no 67 līdz 58), arī tērauda rūpnieciskās ražošanas iekārtas produktivitāte, izteikta pārstrādātā tēraudā (t) uz vienu ražošanā iesaistīto darbinieku, palielinās par 14 % (no 13,65 līdz 15,60) un par 31 % (no 127 līdz 97), izteikta cilvēkstundās uz vienu tonnu pārstrādātā tērauda. Komisija arī norāda, ka, kaut gan būvētavā tika radītas 140 jaunas darbavietas, kas nozīmē palielinājumu par 15 %, gada devums, izteikts pieejamajās cilvēkstundās, palielināsies tikai par 3,9 % (no 1 590 300 līdz 1 653 200). Tas nozīmē, ka jaunās tiešās darbavietas lielā mērā tiks radītas, izmantojot iekšējos resursus metināšanas darbu veikšanai (SP 09). Tas nozīmē, ka jauda tiks palielināta nevis tādēļ, ka tiks radītas papildu darbavietas, bet tādēļ, ka tiks modernizētas iekārtas un racionalizēta ražošanas plūsma.

(53)

Tā kā 1) ieguldījumi atbilst prasībai par esošās būvētavas modernizāciju un to mērķis un rezultāts ir uzlabot esošo iekārtu produktivitāti, 2) jaudas palielināšana ir tikai kuģu būvētavas modernizācijas un ar to saistīto ražošanas procesa korekciju rezultāts un 3) produktivitāte tiek ievērojami paaugstināta, jauda nepalielinās neproporcionāli produktivitātei.

(54)

Tādējādi Komisija secina, ka apakšprojekts SP 01, SP 02 un SP 03 ir atbilstīgs reģionālā atbalsta saņemšanai.

(55)

Komisija apstiprina savu sākotnējo secinājumu saistībā ar lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, ka pārējie apakšprojekti (SP 04, SP 06, SP 07 un SP 08) ir atbilstīgi reģionālā atbalsta saņemšanai.

(56)

Komisija arī norāda, ka visi apakšprojekti, par kuriem saņemta informācija, atbilst Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs noteiktajiem atbilstīguma kritērijiem (ieguldījumi pamatlīdzekļos: t. i., iekārtas un mašīnas, ko pirks saskaņā ar tirgus nosacījumiem un kas nenozīmē nolietotu aktīvu vienkāršu nomaiņu). Ieguldījumi nav saistīti ar finanšu restrukturizāciju.

(57)

Tā kā Komisijas bažas par ieguldījumu projekta daļas atbilstīgumu reģionālā atbalsta saņemšanai ir mazinājušās, Komisija secina, ka nodrošināta atbilstība maksimālajai atbalsta intensitātei, kas ir 22,5 % no programmā noteiktajām atbilstīgajām izmaksām.

(58)

Tā kā pašreizējais gadījums ir ad hoc valsts atbalsta dotācija vienreizējam projektam, Komisija arī novērtējusi tās ietekmi uz reģionālo attīstību saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm. Komisija secina, ka projekts dod ieguldījumu reģionālajā attīstībā, jo ar tā palīdzību tiek ievērojami modernizēta kuģu būvētava, tādējādi uzlabojot tās konkurences pozīciju tirgū un nodrošinot nodarbinātību reģionā, kurā bezdarba līmenis ir 14 %. Ieguldījuma rezultāti tiks izmantoti šajā uzņēmumā vismaz 5 gadus.

(59)

SLK pieteicās valsts atbalstam, pirms tika uzsākts darbs pie projekta, un tā ieguldījums projekta finansēšanā pārsniedz 25 %, kas atbilst Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm.

(60)

Komisija secina, ka plānotais reģionālais atbalsts SLK, kas veido 22,5 % no SKK 76 100 000, t. i., SKK 17 117 957, atbilst programmā izklāstītajiem nosacījumiem reģionālā atbalsta saņemšanai. Tādējādi plānotais atbalsts atbilst nosacījumiem, kurus uzskata par saderīgiem ar kopējo tirgu,