(1)

Par atbalstu, ko Itālija plāno piešķirt uzņēmumam Nuova Mineraria Silius, Komisijai tika paziņots ar 2005. gada 30. novembra vēstuli. Komisija 2005. gada 21. decembrī lūdza iesniegt papildu informāciju, ko Itālija nosūtīja ar 2006. gada 7. februārī reģistrētu vēstuli.

(2)

Komisija ar 2006. gada 26. aprīļa vēstuli informēja Itāliju par lēmumu attiecībā uz šo atbalsta pasākumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par minēto pasākumu.

(4)

2006. gada 12. maijā notika tikšanās ar Itālijas iestādēm, kuras uz lēmumu par procedūras uzsākšanu reaģēja ar 2006. gada 14. jūlija un 30. augusta vēstuli. Komisija ar 2006. gada 18. septembra vēstuli lūdza iesniegt papildu informāciju, un Itālija atbildēja ar 2006. gada 3. novembra un 31. decembra vēstuli.

(5)

Komisija saņēma ieinteresēto personu apsvērumus un pārsūtīja tos Itālijai, dodot iespēju atbildēt uz tiem. Itālijas iestādes atbildēja ar 2006. gada 3. novembra vēstuli.

(6)

Atbalsta saņēmējs būtu uzņēmums Nuova Mineraria Silius SpA (“NMS”), kas pilnībā pieder Sardīnijas autonomajam reģionam (regione autonoma Sardegna, “RAS” ). NMS veic fluorīta ieguvi (3) Silius pašvaldības teritorijā Sardīnijā. Uzņēmuma apgrozījums 2004. gadā (jaunākie pieejamie dati) bija 4,96 miljoni euro, un tajā strādāja 163 darbinieki.

(7)

Uzņēmumu NMS 1992. gadā izveidoja RAS un Minmet Financing Company. Vēlāk RAS īpašumtiesības nodeva publiskam uzņēmumam Ente Minerario Sardo (“EMSA”) (1996. gadā attiecīgi 97,5 %, bet pašlaik – 100 %). 1998. gadā tika uzsākts EMSA likvidācijas process. Likvidators saņēma mandātu iespēju robežās veikt privatizāciju vai, ja tas nav iespējams, likvidāciju. Tomēr, kad NMS neizdevās privatizēt un EMSA izbeidza darbību (2002. gada jūnijā), NMS nelikvidēja.

(8)

Pēc neveiksmīgā privatizācijas mēģinājuma Itālija paziņoja Komisijai par plānu uzņēmumā veikt jaunus ieguldījumus aptuveni 24 miljonu euro apmērā. Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju jaunie kapitālieguldījumi dotu iespēju sagatavot izmantošanai jaunas, dziļākas iegulas, no kurām varētu iegūt minerālus ar augstāku fluorīda saturu un līdz ar to palielināt raktuves kopējo ražošanas apjomu.

(9)

Itālija apgalvoja, ka tā par atbalsta pasākumu paziņoja tikai juridiskās noteiktības nolūkā, jo ierosinātais pasākums neietver valsts atbalstu divu iemeslu dēļ:

Pretējā gadījumā, ja Komisija secinātu, ka ierosinātais pasākums ietver valsts atbalstu, Itālija apgalvo, ka atbalsta elements aprobežotos ar to ieņēmumu daļu, kas gūta, pateicoties ieguldījumu projektam. Saskaņā ar Itālijas aprēķiniem šī daļa nebūtu lielāka par 26 % no ieguldījumiem, tādējādi nepārsniedzot konkrētajai teritorijai noteikto reģionālā atbalsta maksimālo apjomu (4).

(10)

Papildus paziņotajam pasākumam, kā liecina Itālijas iestāžu iesniegtā informācija, iepriekšējo gadu laikā NMS no sava vienīgā akcionāra RAS pastāvīgi saņēma publisko līdzekļu pārskaitījumus (5), kuru mērķis bija segt pastāvīgos zaudējumus, ko radīja darbība līdz likvidācijai. Kopš 1997. gada šie pārskaitījumi kopsummā sasniedza 90,7 miljonus euro, kuru sadalījums sniegts tālāk.

Šie pārskaitījumi ir iegrāmatoti uzņēmuma bilances kontos ar norādēm “ RAS, paredzamo zaudējumu segšana” un “ EMSA, paredzamo zaudējumu segšana”.

(11)

Papildus tam Itālijas iestādes apstiprināja, ka NMS ir saņēmis šādas publiskās subsīdijas:

(12)

Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu pauda šaubas par konkrētā pasākuma saderību ar kopējo tirgu, un jo īpaši atbilstību Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8) (tālāk tekstā – “pamatnostādnes”).

(13)

Uz Komisijas aicinājumu iesniegt apsvērumus par konkrēto pasākumu atsaucās trīs konkurenti.

(14)

Saskaņā ar pirmā konkurenta sniegto informāciju NMS krīzes situācijā ir bijis jau pēdējos 20 gadus un spējis izdzīvot, tikai pateicoties pastāvīgajiem publisko līdzekļu piešķīrumiem. Lai gan tirgus cenas pēdējo 5 gadu laikā ir ievērojami palielinājušās, kā rezultātā citi uzņēmumi ir paplašinājuši savas raktuves vai atvēruši jaunas raktuves, NMS turpināja darboties bez peļņas. Turklāt uzņēmumu bija neiespējami privatizēt, jo tas tika uzskatīts par nerentablu, neraugoties uz jau saņemto valsts atbalstu. Šis konkurents uzskata, ka atbalsta summas ir iespaidīgas, skandalozas un neticami nesamērīgas, par ko liecina tas, ka 2004. gadā tās bija vairāk nekā divreiz lielākas par uzņēmuma apgrozījumu.

(15)

Otrais konkurents pauda savu izbrīnu par radušos situāciju. NMS un citi Eiropas fluorīda ražotāji ievērojami cieta no deviņdesmito gadu nelabvēlīgajiem tirgus apstākļiem, ko izraisīja Ķīnas īstenotais dempings. Šī situācija uzlabojās tikai pēc 2000. gada. Lai gan bija zināms, ka NMS saņem publisko finansējumu, minētais konkurents apgalvo, ka tam nebija ieskata par atbalsta apjomu, kas šķiet esam nesaprātīgi liels. Pēc šā uzņēmuma aptuvenām aplēsēm pēdējo 5–6 gadu laikā NMS saņemtās subsīdijas apmēram desmitkārtīgi pārsniedza vidējos parastos ieguldījumus par tonnu, kādi ir šajā nozarē. Secinājumā šis konkurents atzīst, ka, būdams viens no Eiropas fluorīta ražotājiem tirgū, kuram raksturīga sīva konkurence, tas nevar pieņemt situāciju, ka vienu konkrētu uzņēmumu pie dzīvības vairāku gadu garumā uztur tikai ievērojami valsts piešķīrumi.

(16)

Trešais konkurents enerģiski iebilda pret atbalsta piešķiršanu NMS, norādot, ka šis atbalsts šķiet esam liels un nesamērīgs. Šis konkurents uzskata, ka finansiālā atbalsta summa, kas piešķirta uzņēmumam ar tik neliela mēroga ieguves darbībām, šķiet esam ārkārtīgi nerentabla izlietojuma piemērs un iespējams, ka subsīdijas tiek izmantotas tikai tam, lai raktuvē uzturētu ekonomiski neizdevīgas darba vietas.

(17)

Atbildot uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, Itālijas iestādes norādīja, ka RAS ir nolēmis neīstenot paziņoto atbalstu un, ņemot vērā uzņēmuma finansiālās grūtības, likvidēt šo uzņēmumu. Ar 2006. gada 30. augusta vēstuli Itālijas iestādes apstiprināja, ka NMS tiešām paredzēts likvidēt, kā nolemts 28. jūlija ārkārtas sēdē.

(18)

Papildus tam Itālija apgalvoja, ka: a) likvidējot NMS, nebūs iespējams atgūt RAS piešķirto finansējumu, b) uzņēmuma iziešana no tirgus nekādi tālāk neietekmēs Kopienas iekšējo tirdzniecību un c) šādos apstākļos izdotam piedziņas rīkojumam nebūtu nekāda konkrēta rezultāta. Ņemot to vērā, Itālija lūdza Komisiju neizdot piedziņas rīkojumu.

(19)

Attiecībā uz NMS konkurentu iesniegtajiem apsvērumiem Itālija uzskata, ka tiem vairs nav nozīmes, jo paziņojums ir atsaukts un uzņēmums tiks likvidēts.

(20)

EK Līguma 87. panta 1. punktā noteikts, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(21)

Komisija konstatē, ka iepriekš 8. līdz 10. punktā aprakstītie pasākumi ietver valsts līdzekļu piešķiršanu no konkrētās publiskās iestādes līdzekļiem. Tā kā valsts atbalsts paredzēts vienam konkrētam uzņēmumam, selektivitātes kritērijs ir izpildīts. Turklāt, tā kā NMS darbojās fluorīta tirgū, kurā notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm, ir izpildīts arī kritērijs par ietekmi uz Kopienas iekšējo tirdzniecību. Konkrēti, Itālijas iestāžu arguments, ka Kopienas iekšējā tirdzniecība netiktu ietekmēta, nav pamatots, jo saskaņā ar iedibināto judikatūru gadījumā, ja atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, nostiprina kāda uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Kopienas iekšējā tirgū, uzskatāms, ka konkrētais atbalsts negatīvi ietekmē konkurentus (9). Turklāt Kopienas iekšējās tirdzniecības faktu apstiprina apsvērumi, ko, atsaucoties uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, iesniedza dažādās dalībvalstīs darbojošies konkurējošie fluorīta piegādātāji.

(22)

Attiecībā uz sākotnējā paziņojumā izteikto argumentu, ka RAS būtu rīkojies līdzīgi kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, Komisija konstatē, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu ekonomiskos rezultātus un finanšu rādītāju attīstības tendences (10), NMS ir uzskatāms par “grūtībās nonākušu uzņēmumu” pamatnostādņu 2.1. iedaļas nozīmē.

(23)

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka iepriekšējos gados pastāvīgi vajadzēja segt NMS zaudējumus, bet finanšu situācija tā rezultātā nekādi neuzlabojās, šķiet praktiski neiespējami, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs piešķirtu vēl papildu līdzekļus 24 miljonu euro apmērā tādam projektam, kas līdz šim ir bijis nerentabls. Šo secinājumu vēl pastiprina tas, ka visi laikā no 1999. līdz 2002. gadam veiktie uzņēmuma privatizācijas mēģinājumi cieta neveiksmi. Par to pašu liecina arī nozares konkurentu reakcija.

(24)

Papildus tam RAS iepriekš necentās izsvērt likvidēšanas izmaksu apjomu attiecībā pret izmaksām, kādas radītu NMS darbības turpināšana. Tieši pretēji – kad 2002. gada jūnijā kļuva acīmredzams, ka privatizācijas mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi, RAS nepārprotami atsacījās uzņēmumu likvidēt.

(25)

Turklāt no paziņojuma bija skaidri noprotams, ka lielā mērā RAS subsidēja NMS sociālu apsvērumu dēļ, jo NMS bija viens no retajiem reģionā vēl palikušajiem rūpnieciskajiem uzņēmumiem. Taču šāda veida argumenti neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja loģikai.

(26)

Ņemot vērā visu minēto, Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu secināja – un arī tagad joprojām uzskata –, ka sākotnējā paziņojumā ierosinātie ieguldījumi, kā arī visi akcionāra iepriekš veiktie maksājumi zaudējumu segšanas nolūkā, kopsummā 114,7 miljoni euro, ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Atbalsts, kas bija paredzēts zaudējumu segšanai, ir pretlikumīgs, jo tas bija piešķirts, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Attiecībā uz atbalsta pasākumu, par ko iesniegts sākotnējais paziņojums, Itālijas iestādes apstiprināja, ka daļa līdzekļu atbalsta saņēmējam jau ir pārskaitīta, lai varētu veikt “dažus steidzamus un neatliekamus pasākumus”. Līdz ar to arī šī atbalsta daļa, kura summa nav zināma, bija pretlikumīga.

(27)

Attiecībā uz 11. punktā minētajiem valsts pasākumiem netiek apstrīdēts, ka tie uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr Itālija paziņoja, ka atbalsts saskaņā ar Likumu 752/82 vispār vēl nav piešķirts.

(28)

Iepriekš 8. līdz 10. punktā aprakstīto atbalsta pasākumu galvenais mērķis šķiet esam palīdzēt grūtībās nonākušam uzņēmumam. Tādos gadījumos, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, var piemērot vienīgi Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto atkāpi, ar kuru iespējams atļaut valsts atbalstu, kura mērķis ir veicināt konkrētu saimniecisko darbību attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(29)

Noteikumi, kas attiecas uz atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, ir izklāstīti attiecīgajās pamatnostādnēs.

(30)

Jauno pamatnostādņu pārejas noteikumi paredz, ka, ja atbalsta daļa vai viss atbalsts ir piešķirts pēc pamatnostādņu publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, proti, 2004. gada 1. oktobra, Komisija, izskatot jautājumu, vai glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, kas piešķirts bez tās atļaujas (pretlikumīgs atbalsts), ir saderīgs ar kopējo tirgu, balstās uz jaunajām pamatnostādnēm (104. punkts). Līdz ar to šajā lietā ir jāpiemēro jaunās pamatnostādnes, jo paziņojums tika iesniegts 2005. gadā un pēc 2004. gada 1. oktobra tika piešķirts valsts atbalsts vismaz 11 miljonu euro apmērā (no kopsummā 90,7 miljoniem euro, kas bija paredzēti zaudējumu segšanai, kā minēts 10. punktā).

(31)

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Likumu 488/92 un, iespējams, Likumu 752/82, to atbilstība arī ir jāvērtē pēc pamatnostādnēm, jo Komisija uzsver, ka atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var veicināt konkrētu saimniecisko darbību, neizraisot nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, tikai tad, ja ir ievēroti pamatnostādnēs ietvertie nosacījumi (11). Tā kā grūtībās nonākuši uzņēmumi ir nepārprotami izslēgti no Likuma 488/92 piemērošanas jomas, Komisija secina, ka NMS nebija tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Likuma 488/92 noteikumiem, jo atbalsta piešķiršanas laikā (2002. gada maijā) uzņēmums jau bija nonācis grūtībās (12).

(32)

Tā paša iemesla dēļ ir noraidāms Itālijas iestāžu arguments, ka esot jāuzskata, ka iespējamais atbalsts nepārsniedz Sardīnijai noteikto reģionālā atbalsta maksimumu.

(33)

Attiecībā uz NMS tiesīgumu saņemt pārstrukturēšanas atbalstu Komisija uzskata, ka pamatnostādnēs noteiktie atbalsta atbilstības kritēriji nav izpildīti. Konkrēti:

(34)

Komisija ņem vērā Itālijas paziņojumu, ka RAS ir nolēmis neīstenot paziņoto atbalstu aptuveni 24 miljonu euro apmērā un likvidēt NMS, ņemot vērā tā finansiālās grūtības. Neraugoties uz Itālijas argumentiem, Komisija uzsver, ka saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (14), tādos nelikumīga atbalsta gadījumos, kurš nav saderīgs ar kopējo tirgu, jāatjauno efektīva konkurence, un ka šajā nolūkā atbalsts, ieskaitot procentus, ir nekavējoties jāatgūst.

(35)

Komisija konstatē, ka Itālija, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, ir pretlikumīgi īstenojusi pasākumus, kuri ietver NMS zaudējumu atkārtotu segšanu, atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Likumu 488/92 un ministrijas 2000. gada 28. decembra dekrētu un, iespējams, paziņojumā aprakstītā pasākuma papildu atbalsta daļēju piešķiršanu. Papildus tam Komisija konstatē, ka sākotnējā paziņojumā aprakstītais atbalsts un atbalsts, kas piešķirts ar ministrijas 2000. gada 28. decembra dekrētu, ievērojot Itālijas Republikas Likuma 752/82 9. panta noteikumus, nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo tam nav piemērojama neviena no EK Līgumā paredzētajām atkāpēm. Līdz ar to tās minēto pasākumu daļas, par kurām atbalsts vēl nav piešķirts (15), nedrīkst īstenot, un jāatgūst jau samaksātais atbalsts, kopsummā 98,36 miljoni euro, ko veido 90,7 miljoni euro zaudējumu segšanai (sk. 10. punktu) un 7,66 miljoni euro, kas piešķirti saskaņā ar ministrijas 2002. gada 9. maija dekrētu (sk. 11. punktu),