(1)

Ar Nīderlandes Karalistes Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā 2006. gada 8. decembra vēstuli Nīderlandes valdība, atsaucoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. panta 4. punktu, darīja Komisijai zināmus īsas virknes hlorparafīnu (turpmāk tekstā – SCCP) lietošanas valsts noteikumus, ko tā uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā pēc tam, kad pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/45/EK, ar ko divdesmito reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz dažu bīstamo vielu un preparātu laišanas tirgū un lietošanas ierobežojumiem (1).

(2)

Šis 2006. gada 8. decembra paziņojums ir Nīderlandes Karalistes otrais paziņojums par atkāpi no Direktīvas 2002/45/EK noteikumiem. Pirmais lūgums atstāt spēkā valsts noteikumus tika iesniegts 2003. gada 17. janvārī. Komisija Lēmumā 2004/1/EK (2) noteica, ka Nīderlande varētu līdz 2006. gada 31. decembrim daļēji atstāt spēkā valsts noteikumus.

(3)

EK Līguma 95. panta 4. un 6. punktā ir noteikts:

(…)

(4)

Ar Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (3) un tās grozījumiem paredz noteikumus, kas ierobežo dažu bīstamu vielu un preparātu laišanu tirgū un lietošanu. Saskaņā ar 1. panta 1. punktu direktīvu piemēro tās I pielikumā iekļautajām bīstamām vielām un preparātiem.

(5)

Ar Direktīvu 2002/45/EK, kas pieņemta, pamatojoties uz EK Līguma 95. pantu, Direktīvas 76/769/EEK I pielikumā iekļauj jaunu 42. punktu attiecībā uz īsas virknes piesātinātajiem halogēnūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C10 līdz C13 (SCCP), paredzot noteikumus par šo vielu laišanu tirgū un lietošanu. Saskaņā ar 42.1. punktu SCCP kā vielas vai kā citu vielu vai preparātu sastāvdaļas tādā koncentrācijā, kas pārsniedz 1 %, nedrīkst laist tirgū lietošanai:

(6)

Direktīvas I pielikuma 42.2. punktā paredzēts, ka Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un OSPAR komisiju līdz 2003. gada 1. janvārim pārskata visus atlikušos SCCP lietojumus, ņemot vērā visus attiecīgos jaunākos zinātniskos datus par apdraudējumiem, ko SCCP rada veselībai un videi, un ka par šīs pārskatīšanas rezultātu tiek informēts Eiropas Parlaments.

(7)

Direktīvas 2. panta 1. punktā paredzēts, ka dalībvalstis vēlākais no 2004. gada 6. janvāra piemēro noteikumus direktīvas transponēšanai.

(8)

Direktīvu 76/769/EK atcels 2009. gada 1. jūnijā, un to aizstās ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (4), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH). SCCP ir iekļauti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 42. punktā, un attiecībā uz tiem ir noteikti Direktīvā 2002/45/EK paredzētie ierobežojumi.

(9)

Valsts noteikumus, kurus Nīderlandes Karaliste ir darījusi zināmus, ieviesa ar 1999. gada 3. novembra lēmumu, ar ko paredz noteikumus, kuri aizliedz lietot dažus īsas virknes hlorparafīnus (hlorparafīnu lēmums, ķīmisko vielu akts (WMS)) (Staatsblad van het Koninkrijk der Nederlanden, Jaargang 1999, 478).

(10)

Lēmuma 1. pantā paredzēts, ka tas attiecas uz piesātinātajiem halogēnūdeņražiem ar oglekļa atomu skaitu molekulā no C10 līdz C13 un hlorēšanas pakāpi vismaz 48 % no masas. Saskaņā ar 2. panta 1. punktu 1. pantā minētos SCCP nedrīkst lietot:

(11)

Sīks SCCP apraksts, lietojuma spektrs un apdraudējuma novērtējuma rezultāti, kas gūti, pamatojoties uz Padomes 1993. gada 23. marta Regulu (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu apdraudējuma faktoru novērtējumu un kontroli (5), ir iekļauti Lēmuma 2004/1/EK I iedaļas 4. daļā. Šajā iedaļā izklāstīta tikai jaunākā informācija, kas ir kļuvusi pieejama kopš 2004. gada janvāra.

(12)

Pēc iepriekšējā apdraudējuma novērtējuma un pārskatīšanas rezultātiem, ko sniegusi Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskā komiteja (CSTEE), Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 10. pantu pieņēma Regulu (EK) Nr. 642/2005 (6), ar ko nosaka prasības dažu prioritāro vielu ievedējiem un ražotājiem pārbaužu un informācijas jomā. Ar šo regulu noteikts, ka rūpniecības nozarei jāsniedz papildu informācija par vides apdraudējumu un jāveic bionoārdīšanās simulācijas testi, lai noteiktu pussabrukšanas laiku jūras vidē, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai varētu veikt ticamāku apdraudējuma novērtējumu.

(13)

Attiecīgā rūpniecības nozares asociācija (Euro Chlor) 2004. gadā iesniedza informāciju par to, ka SCCP patēriņš visās lietojuma jomās kopš 2001. gada ir samazinājies. Audumu un gumijas patēriņš ES 2003. gadā samazinājās līdz vienai trešdaļai no 2001. gada līmeņa, un 2004. gadā šī tendence turpinājās (jo īpaši audumu, krāsu un blīvējuma materiālu un līmvielu patēriņa ziņā). Tajā pašā laikposmā krāsu un blīvējuma materiālu/līmvielu patēriņš arī samazinājās par 50 %. Ja 2003. gadā vēl bija vērojams metālapstrādes eļļu patēriņš, tad 2004. gadā – pēc tam, kad stājās spēkā Direktīva 2002/45/EK, – to lietošana tika pārtraukta. Īsas virknes hlorparafīnu kopējais apjoms, ko patērēja visās lietojuma jomās, 2003. gadā bija mazāks nekā 1 000 tonnas un 2004. gadā – mazāks nekā 600 tonnas (7). Reaģējot uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 642/2005, rūpniecības nozarē veica papildu analītiskus laboratorijas testus. Šīs analīzes provizoriskie rezultāti, šķiet, norāda uz to, ka SCCP varētu atbilst noturīgu bioakumulatīvo un toksisko vielu (PBT) kritērijiem. Tiklīdz laboratorija apstiprinās gala rezultātus, galīgais ziņojums par testu tiks iesniegts Apvienotās Karalistes iestādēm, kas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93 darbojas kā ziņotājs.

(14)

Apvienotā Karaliste kā dalībvalsts, kura ziņo par SCCP, 2005. gada augustā sagatavoja atjauninātu ziņojumu par apdraudējuma faktoru novērtējumu saistībā ar SPPC ietekmi uz vidi (turpmāk tekstā – atjaunināts apdraudējuma faktoru novērtējums), ko apsprieda un pieņēma Jaunu un zināmu vielu tehniskās komitejas trešajā sanāksmē (TCNES III 2005). Attiecībā uz dažiem scenārijiem izmainīja sākotnējos secinājumus un identificēja jaunus apdraudējumus tādiem lietojumiem kā, piemēram, liesmas kavētājs audumiem papildu pārklājumos, krāsas un pārklājumi rūpnieciskam izmantojumam, gumijas kombinētie maisījumi un tās pārvēršana dažu atšķirīgu vides raksturlielumu ziņā. Tomēr, precizējot šo novērtējumu, kā pamatā bija 2004. gada tonnāžas dati attiecībā uz SCCP, secinājumi tika grozīti, norādot uz apdraudējumu, kas saistīts ar minēto vielu lietošanu audumu papildu pārklājumā un gumijas kombinētajos maisījumos/pārvēršanā. Komisija drīzumā publicēs pieņemto atjaunināto apdraudējuma novērtējumu. Vajadzības gadījumā atjauninātais apdraudējuma novērtējums 2007. gada otrajā pusgadā tiks nosūtīts izskatīšanai uz Zinātnisko veselības un vides apdraudējumu komiteju (SCHER).

(15)

Papildus iepriekšminētajiem Kopienas pasākumiem un rīcībai uz SCCP attiecas arī citi Kopienas tiesību akti. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 20. novembra Lēmumā Nr. 2455/2001/EK, ar ko izveido prioritāro vielu sarakstu ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (8), prioritāro bīstamo vielu sarakstā ir iekļauti SCCP ūdens resursu pamatdirektīvas 16. panta 3. punkta nozīmē. Saskaņā ar ūdens resursu pamatdirektīvu Komisija iesniedz priekšlikumus par kontroles pasākumiem, lai 20 gadu laikā pēc minēto priekšlikumu pieņemšanas dienas izbeigtu vai pakāpeniski pārtrauktu attiecīgo vielu izplūdes, emisijas un zudumus, kā arī priekšlikumus par kvalitātes standartiem, kas attiecas uz prioritāro vielu koncentrāciju virszemes ūdeņos, nogulsnēs un biotā.

(16)

Komisija 2006. gada 17. jūlijā pieņēma priekšlikumu direktīvai par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un par grozījumiem Direktīvā 2000/60/EK. Šajā priekšlikumā ir saglabāta SCCP kā prioritāro bīstamo vielu klasifikācija un izklāstīti vides kvalitātes standarti, kas attiecas uz šo vielu koncentrāciju virszemes ūdeņos. Minētajā priekšlikumā attiecībā uz jebkuru prioritāro vielu nav iekļauti īpaši pārbaudes pasākumi, jo citu spēkā esošo Kopienas tiesību aktu darbības joma skar daudz vides aizsardzības pasākumu, un šķiet, ka izmaksu ziņā būtu lietderīgāk un samērīgāk, ja dalībvalstis vajadzības gadījumā papildus spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem pasākumu programmā iekļautu attiecīgus kontroles pasākumus, kuri saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. pantu jāpilnveido, ņemot vērā katru upju baseinu.

(17)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (9) tiek īstenoti divu starptautisku instrumentu noteikumi par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (POP): 1998. gada Protokols par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (POP) (10), kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas konvenciju “Par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos”, un Stokholmas Konvencija par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (POP) (11). Šī regula stājās spēkā 2004. gada 20. maijā. Regula pārsniedz starptautisko nolīgumu darbības jomu, un tajā uzsvērts mērķis samazināt starptautiski atzītu POP ražošanu un lietošanu.

(18)

Ne Regulā (EK) Nr. 850/2004, ne arī abās starptautiskajās konvencijās nav īpašu noteikumu par SCCP. Tomēr abās konvencijās ir iestrādāti mehānismi, lai ierosinātu papildu vielu iekļaušanu, un procedūras minēto vielu novērtēšanai.

(19)

Eiropas Kopienas vārdā Komisija kopā ar dalībvalstīm, kuras ir POP protokola puses, 2005. gada 9. septembrī ierosināja grozīt protokola II pielikumu, iekļaujot tajā SCCP. Savā sanāksmē 2006. gada septembrī darba grupa, kas saskaņā ar protokolu izveidota, lai pārskatītu priekšlikumus par papildu vielu iekļaušanu, atbalstīja secinājumu attiecībā uz jautājumu, ka protokola nozīmē SCCP jāuzskata par POP un ka apdraudējuma raksturojumā ir sniegta pietiekama informācija, kas atspoguļo, ka SCCP ir potenciāls gaisa pārrobežu piesārņojuma pārnesei lielos attālumos (LRAT). Darba grupa vispārīgi secināja, ka apdraudējuma īpašības kopā ar uzraudzības datiem norāda uz potenciālu LRAT ietekmi uz vidi. Darba grupa uzskatīja, ka informācija, kas iekļauta grupas B virziena SCCP (apdraudējuma pārvaldības iespēju) pārskatīšanā, ir precīza, tomēr bija vajadzīga papildu informācija attiecībā uz dažādu apdraudējuma pārvaldības pasākumu sociāli ekonomiskā novērtējuma daudziem aspektiem. Protokola puses 2006. gada decembrī pieņēma zināšanai darba grupas ierosinātos secinājumus par SCCP jautājuma tehnisko saturu un vienojās, ka atbilstīgi tam, kas noteikts protokolā, šī viela jāuzskata par POP, un lūdza, lai darba grupa turpina B virziena SCCP pārskatīšanu un izstrādā apdraudējuma pārvaldības stratēģiju.

(20)

Turklāt Eiropas Kopienas vārdā Komisija kopā ar dalībvalstīm, kuras ir Stokholmas Konvencijas puses, 2006. gada 29. jūnijā ierosināja grozīt protokola attiecīgos pielikumus, iekļaujot tajos SCCP. Savā otrajā sanāksmē, kas notika no 2006. gada 6. līdz 10. novembrim, POP pārskatīšanas komiteja secināja, ka SCCP saskaņā ar Lēmumu POPRC-2/8 (12) atbilst skrīninga kritērijiem, kas uzskaitīti konvencijas D pielikumā. Šajā lēmumā ir arī ieteikts saskaņā ar konvencijas E pielikumu sagatavot apdraudējuma raksturojuma projektu.

(21)

Gadījumā, ja SCCP tiks iekļauti vienā no attiecīgajiem Stokholmas Konvencijas pielikumiem, Eiropas Komisija ierosinās Direktīvā 76/769/EEK vai Regulā (EK) Nr. 850/2004 iekļaut atbilstīgus noteikumus, un tā rezultātā pašreizējie ierobežojumi tiks pastiprināti.

(22)

Procesuālās darbības, kuras saistītas ar Nīderlandes Karalistes 2003. gada 17. janvāra pirmo paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu, ir aprakstītas Komisijas Lēmuma 2004/1/EK II iedaļā.

(23)

Komisija saskaņā ar EK Līguma 95. panta 6. punktu 2003. gada 16. decembrī paziņoja Nīderlandes Karalistei par tās pašas dienas Lēmumu 2004/1/EK, saskaņā ar ko Komisija apstiprināja valsts noteikumus par SCCP, kurus Nīderlande 2003. gada 21. janvārī bija darījusi zināmus, ciktāl tie neattiecas uz SCCP lietošanu kā citu tādu vielu vai preparātu sastāvdaļas koncentrācijā, kura nepārsniedz 1 %, ko paredzēts izmantot kā plastifikatorus krāsās, pārklājumos vai blīvējuma materiālos un kā liesmas kavētājus gumijā vai audumos. Šis izņēmums bija spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim.

(24)

Pēc tam, kad tika pieņemts Lēmums 2004/1/EK, ar ko Nīderlandei ļāva daļēji atstāt spēkā valsts noteikumus, Nīderlande neizdarīja grozījumus valsts noteikumos, lai tie būtu saskaņā ar minētā lēmuma noteikumiem.

(25)

Tā vietā Nīderlande iesniedza Eiropas Kopienu Tiesā prasību, pamatojoties uz EK līguma 230. pantu lūdzot anulēt Lēmumu 2004/1/EK (lieta T-234/04 un iepriekšējā lieta C-103/04), un šī lieta joprojām atrodas tiesvedībā Pirmās instances tiesā. Savā prasībā Nīderlande apstrīd faktu, ka attiecībā uz SCCP lietošanu ir vajadzīga atļauja tādu valsts pasākumu īstenošanai, kuri nav minēti Direktīvā 2002/45/EK.

(26)

Ar Nīderlandes Karalistes Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā 2006. gada 8. decembra vēstuli Nīderlandes valdība, atsaucoties uz EK Līguma 95. panta 4. punktu, otro reizi Komisijai darīja zināmus tos valsts noteikumus par SCCP lietošanu, kurus tā paredz paturēt spēkā arī pēc Direktīvas 2002/45/EK pieņemšanas.

(27)

2006. gada 8. decembra paziņojumam ir tas pats priekšmets, kas norādīts 2003. gada 17. janvāra paziņojumā, un tas ir bīstamo vielu akta hlorparafīnu lēmuma noteikumu apstiprināšana. Tā kā Nīderlande ar savu paziņojumu nav iesniegusi jaunus valsts noteikumus, Komisija uzskata, ka runa ir par 2003. gada janvārī paziņotajiem valsts noteikumiem, proti, par 1999. gada 3. novembra lēmumu, ar ko paredz noteikumus, kas aizliedz lietot dažus īsas virknes hlorparafīnus (hlorparafīnu lēmums, ķīmisko vielu akts (WMS)) (Staatsblad van het Koninkrijk der Nederlanden, Jaargang 1999, 478).

(28)

Komisija ar 2006. gada 15. decembra vēstuli un ar 2006. gada 20. decembra vēstuli informēja Nīderlandes valdību par to, ka tā saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu ir saņēmusi paziņojumu un ka 2006. gada 9. decembrī, t. i., nākamajā dienā pēc paziņojuma saņemšanas dienas, sākās sešu mēnešu termiņš, kas saskaņā ar EK Līguma 95. panta 6. punktu paredzēts paziņojuma pārbaudīšanai.

(29)

Komisija ar 2007. gada 30. janvāra vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par saņemto Nīderlandes paziņojumu. Komisija arī publicēja informāciju par paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (13), lai citām ieinteresētajām personām darītu zināmu, kurus valsts noteikumus Nīderlandes Karaliste plāno atstāt spēkā, kā arī pamatojumu tam. Paredzētajā termiņā (trīsdesmit dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas) neviena dalībvalsts vai cita ieinteresētā persona nebija iesniegusi apsvērumus.

(30)

Lēmuma 2004/1/EK 38. un 39. apsvērumā Komisija secināja, ka Nīderlandes Karalistes iesniegtais pieprasījums ir pieņemams. Šā lēmuma vajadzībām tiek norādīts uz minēto lēmumu. Tomēr ir lietderīgi atgādināt par aspektiem, kuru dēļ paziņotie valsts noteikumi ir nesavienojami ar Direktīvas 2002/45/EK prasībām.

(31)

Rezumējot, paziņotie valsts noteikumi atšķiras no Direktīvas 2002/45/EK prasībām šādā ziņā:

(32)

Saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu un 6. punkta pirmo daļu Komisija pārbauda, vai ir izpildīti visi nosacījumi, kas dod iespēju dalībvalstij atstāt spēkā savus noteikumus, atkāpjoties no minētajā pantā paredzētajiem Kopienas līmeņa harmonizēšanas pasākumiem.

(33)

Komisijai īpaši jānovērtē, vai valsts noteikumi ir vai nav pamatoti EK Līguma 30. pantā būtisko iemeslu dēļ vai arī to pamatotība saistībā ar vides vai darba vides aizsardzību, un vai samērīguma ziņā tie nepārsniedz pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu likumīgo mērķi. Turklāt, ja Komisija uzskata, ka valsts noteikumi atbilst iepriekšminētajiem noteikumiem, tai saskaņā ar EK Līguma 95. panta 6. punktu jāpārbauda, vai šādi valsts noteikumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(34)

Jāievēro, ka, ņemot vērā EK Līguma 95. panta 6. punktā noteikto termiņu, Komisijai, pārbaudot, vai saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu paziņotie valsts pasākumi ir pamatoti, jāievēro pamatojums, ko savā paziņojumā ir sniegusi dalībvalsts. Tas nozīmē, ka saskaņā ar EK Līguma noteikumiem pienākums sniegt pierādījumus par valsts noteikumu pamatotību ir tai dalībvalstij, kura pieprasa atstāt spēkā minētos noteikumus. Ievērojot EK Līguma 95. panta 4. un 6. punktā paredzētās procesuālās darbības, un jo īpaši skaidri noteiktu termiņu lēmuma pieņemšanai, Komisijai parasti jāaprobežojas ar to, ka tā pārbauda tās dalībvalsts sniegto pierādījumu attiecināmību, kura pieprasa atstāt spēkā valsts noteikumus, neizmeklējot iespējamos pamatojuma iemeslus.

(35)

Tomēr, ja Komisijai ir informācija, saskaņā ar ko varētu būt jāpārskata valsts noteikumi, kas atstāti spēkā, atkāpjoties no Kopienas harmonizēšanas pasākumiem, tā var ņemt vērā šādu informāciju, novērtējot paziņotos valsts noteikumus.

(36)

Valsts noteikumu pamatotība, ievērojot būtiskos iemeslus, ir izsmeļoši aplūkota Lēmuma 2004/1/EK III iedaļas 2. daļā. Saskaņā ar minētajā lēmumā (55. un 56. apsvērumā) iekļautajiem konstatējumiem valsts noteikumi, ciktāl tie aizliedz lietot SCCP kā citu vielu vai preparātu sastāvdaļu metālapstrādes eļļās, var būt pamatoti ar vajadzību aizsargāt vidi. Trūkstot jebkādai papildu informācijai, kas norāda uz to, ka likumīgo mērķi nav iespējams sasniegt, izmantojot tādus mazāk ierobežojošus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz mazākas koncentrācijas SCCP kā citu vielu un preparātu sastāvdaļas, tika secināts, ka valsts noteikumi, šķiet, nepārsniedz to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(37)

Turklāt Lēmuma 2004/1/EK 66. apsvērumā attiecībā uz paliekošajām SCCP lietojuma jomām, secināts, ka, ievērojot piesardzības principu, valsts noteikumus, ciktāl tie aizliedz SCCP kā vielu lietojumus, uz ierobežotu termiņu var atstāt spēkā, lai netiktu pārtraukti pašreizējie pasākumi, kuri, iespējams, var būt pamatoti, ņemot vērā sagaidāmo apdraudējuma novērtējumu.

(38)

Lēmuma 2004/1/EK 68. apsvērumā attiecībā uz aizliegumu lietot SCCP kā citu vielu un preparātu sastāvdaļas, kurš noteikts, pamatojoties uz SCTEE2003. gada 3. oktobra nostāju, pausts, ka valsts līmeņa pasākumi nav pamatoti, izņemot to lietojumu plastikā, kur, iespējams, var rasties problēmas.

(39)

Rezumējot, ar Lēmumu 2004/1/EK ir atļauti valsts noteikumi, ciktāl tie neattiecas uz SCCP lietojumiem, kuros tie ir kā citu tādu vielu vai preparātu sastāvdaļas koncentrācijā, kas nepārsniedz 1 %, ko paredzēts izmantot kā plastifikatorus krāsās, pārklājumos vai blīvējuma materiālos un kā liesmas kavētājus gumijā vai audumos. Lēmumu pieņēma, pamatojoties uz zinātniskajām atziņām, kas tajā laika bija pieejamas, kā arī uz piesardzības principu.

(40)

Nīderlande savā jaunajā pieprasījumā atšķirībā no 2003. gada pieprasījuma nesniedz nekādas jaunas ziņas.

(41)

Tomēr Eiropas līmenī ir bijusi notikumu attīstība, kas ir vairojusi pieejamo zināšanu bāzi. Regulā (EK) Nr. 642/2005 paredzētās bionoārdīšanās pārbaudes rezultāti, šķiet, liecina par to, ka mineralizācijas ātrums ir tik neliels, ka tiks izpildīts noturīgu bioakumulatīvo un toksisko vielu (PBT) noturības kritērijs.

(42)

No atjauninātā apdraudējuma novērtējuma projekta, ko Apvienotās Karalistes iestādes iesniedza TCNES III sanāksmē 2005. gadā, izriet, ka dažiem lietojumiem ir identificēti jauni apdraudējumi, un šā novērtējuma pamatā bija jaunākie SCCP patēriņa dati. Apvienotās Karalistes ziņotājs īpaši norādīja uz jauniem apdraudējumiem, kas saistīti ar SCCP lietošanu audumu papildu pārklājumā un gumijas kombinētajos maisījumos/pārveidošanā. Atjauninātais apdraudējuma novērtējums tika pieņemts, izmantojot rakstisku procedūru, un Komisija to drīzumā publicēs. Vajadzības gadījumā to nosūtīs izskatīšanai uz Zinātnisko veselības un vides apdraudējumu komiteju (SCHER).

(43)

Ja saistībā ar jaunajiem apdraudējumiem būs jāveic apdraudējumu pārvaldības papildu pasākumi dažās SCCP lietojuma jomās, kas nav metālapstrāde un ādas attaukošana, Komisija papildus jau pieņemtajiem noteikumiem, kas ir iekļauti Direktīvā 2002/45/EK, pieņems citus apdraudējuma samazināšanas pasākumus. Patlaban skaidri nav zināma šādu papildu ierobežojumu precīza darbības joma. Turklāt, pamatojoties uz to, ka patlaban novērtē Kopienas paziņojumus par SCCP kā kandidātiem atbilstīgi attiecīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Protokolam par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un Stokholmas Konvencijai par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, kā arī uz minēto vielu iespējamu iekļaušanu vienā vai abos starptautiskajos nolīgumos, saistībā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004 varētu tikt noteikti papildu ierobežojumi.

(44)

Visos gadījumos ir iespējams, ka šādi ierobežojumi skartu tādus lietojumus, kuri patlaban saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir atļauti, taču saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem – jau aizliegti.

(45)

Šādos apstākļos un ievērojot piesardzības principu, Nīderlandes piemērotos valsts noteikumus var uzskatīt par pilnībā pamatotiem līdz tam laikam, kad, pilnībā ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus, saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK vai Regulu (EK) Nr. 850/2004 tiks pieņemti Kopienas pasākumi.

(46)

Saskaņā ar Līguma 95. panta 6. punktu Komisijai ir jāpārbauda, vai paredzētie pasākumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis. Lai nebūtu diskriminācijas, saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru lietās līdzīgi apstākļi jāizvērtē līdzīgi un atšķirīgi apstākļi jāizvērtē atšķirīgi.

(47)

Valsts noteikumi ir vispārīgi, un SCCP lietojumam tos piemēro neatkarīgi no tā, vai viela ir ražota Nīderlandē vai ievesta no citām dalībvalstīm. Kamēr nav pierādīts pretējais, var secināt, ka valsts noteikumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis.

(48)

Parasti tādi valsts pasākumi, ar kuriem ražojumu lietošanu ierobežo lielākā mērā nekā ar Kopienas direktīvu, būtu šķērslis tirdzniecībai, jo ražojumus, ko likumīgi atļauts laist tirgū un lietot Kopienas pārējā teritorijā, attiecīgajā dalībvalstī noteiktā lietošanas aizlieguma rezultātā būtu aizliegts laist tirgū šajā dalībvalstī. EK Līguma 95. panta 6. punktā paredzēto priekšnoteikumu mērķis ir novērst to, ka ierobežojumus, kuru pamatā ir šā panta 4. un 5. punktā izklāstītie kritēriji, piemēro neatbilstīgu iemeslu dēļ, un faktiski tie ir saimnieciski pasākumi, lai kavētu ražojumu ievešanu no pārējām dalībvalstīm, un tie ir līdzeklis, lai netieši aizsargātu vietējo ražošanu.

(49)

Kā iepriekš konstatēts, valsts noteikumu faktiskais mērķis ir vides aizsardzība no apdraudējumiem, kas saistīti ar SCCP lietošanu. Tā kā nav pierādījumu tam, ka valsts noteikumi faktiski ir līdzeklis valstī izgatavotā ražojuma aizsardzībai, var secināt, ka tie nav slēpts ierobežojums tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

(50)

Šo nosacījumu nevar interpretēt tā, ka tas ierobežo tādu valsts pasākumu pieņemšanu, kas varētu ietekmēt iekšējā tirgus izveidi. Katrs valsts pasākums, ar ko atkāpjas no harmonizēšanas pasākuma, kura mērķis ir iekšējā tirgus izveidošana un darbība, būtībā ir pasākums, kas varētu ietekmēt iekšējo tirgu. Tādēļ, lai saglabātu EK Līguma 95. pantā noteiktās procedūras lietderīgumu, uzskatāms, ka iekšējā tirgus darbības šķērslis 95. panta 6. punkta nozīmē jāuzskata par tādu, kura sekas ir nesamērojamas ar izvirzīto mērķi.

(51)

Kā tika noskaidrots, valsts noteikumus var uz noteiktu termiņu atstāt spēkā tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar vides aizsardzību un kas, pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ir vienīgais pasākums, ar ko var nodrošināt Nīderlandes izvirzīto augsto aizsardzības līmeni. Tādēļ Komisija uzskata, ka līdz tam, kad noteiks vajadzīgos apdraudējuma samazināšanas pasākumus, var secināt, ka ir izpildīts nosacījums, saskaņā ar kuru nav šķēršļu iekšējā tirgus darbībai.

(52)

Kā izklāstīts šā lēmuma I iedaļas 3. punktā, Kopienas līmenī tika veikta virkne pasākumu, lai savāktu informāciju, kas vajadzīga, lai likvidētu vai samazinātu nedrošības faktorus, kuri saistīti ar SCCP radītā apdraudējuma novērtēšanu tajā laikā, kad pieņēma Lēmumu 2004/1/EK. Atjauninātā apdraudējuma novērtējuma rezultāti liecina par to, ka ir papildu apdraudējumi, kas savukārt nosaka to, ka Komisijai, iespējams, jāpieņem piemēroti apdraudējuma pārvaldības pasākumi.

(53)

Saskaņā ar Stokholmas Konvenciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Protokolu par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (POP) noris SCCP pārskatīšana, kuras rezultātā tos varētu iekļaut abos minētajos starptautiskajos instrumentos. Tas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/2004 liktu pieņemt Kopienas pasākumus.

(54)

Tā kā šādi jauni pasākumi, kas jāpieņem Kopienas līmenī, varētu skart SCCP lietošanas jomas, kas saskaņā ar Direktīvu 76/769/EEK patlaban ir atļautas, taču saskaņā ar Nīderlandes valsts tiesību aktiem – jau aizliegtas, un, ņemot vērā piesardzības principu, var secināt, ka valsts noteikumus var uz noteiktu laiku atstāt spēkā tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar vides aizsardzību un kas samērīguma ziņā nepārsniedz pasākumus, kuri vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ciktāl ar tiem aizliedz lietot SCCP kā citu vielu vai preparātu sastāvdaļas metālapstrādes eļļās, kā liesmas kavētājus gumijā, plastikā vai audumos, kā plastifikatorus krāsās, pārklājumos vai blīvējuma materiālos. Tāpēc valsts noteikumiem kopumā jāpiešķir izņēmuma atļauja.

(55)

Turklāt valsts noteikumi, ciktāl tos var uz noteiktu termiņu atstāt spēkā, nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībai starp dalībvalstīm, un tie nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(56)

Tādēļ Komisija uzskata, ka valsts noteikumus iepriekšminētajā apjomā var apstiprināt. Tomēr Komisija uzskata, ka to apstiprinājums zaudēs spēku tad, kad saskaņā vai nu ar Direktīvu 76/769/EEK, vai Regulu (EK) Nr. 850/2004 (vispiemērotāko instrumentu) tiks pieņemti Kopienas pasākumi par SCCP,