EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 104. panta 12. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Ar Lēmumu 2003/487/EK (1) pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, tika nolemts, ka Francijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome ņēma vērā, ka 2002. gadā vispārējās valdības deficīts bija 3,1 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP, un gan Francijas valsts iestādes, gan Komisijas dienesti prognozēja, ka arī 2003. gadā tas pārsniegtu 3 %, savukārt valsts bruto parāda kopapjoms bija 58,2 % no IKP, un ļoti iespējams, ka tas 2003. gadā varētu pārsniegt Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 %.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (PBDNP) īstenošanu (2), Padome 2003. gada 3. jūnijā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Francijai adresētu ieteikumu, lai līdz 2004. gada beigām novērstu pārmērīga budžeta deficīta stāvokli. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

Komisija 2003. gada oktobrī uzskatīja, ka Francijas veiktie pasākumi nav bijuši pietiekami, lai atbilstu 2003. gada 3. jūnija ieteikumam, un ieteica paātrināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Tā vietā Padome 2003. gada 25. novembrī pieņēma secinājumus par ieteikumiem Francijai, lai novērstu deficītu līdz 2005. gadam, kurus Eiropas Kopienu Tiesa anulēja 2004. gada 13. jūlijā (3). Komisija 2004. gada 14. decembrī pieņēma paziņojumu Padomei, kurā secināja, ka 2005. gads būtu jāuzskata par attiecīgo novēršanas termiņu. Tajā arī secināja, ka Francijas līdz tam laikam veiktās darbības visumā atbilsta pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2005. gadam, pamatojoties uz cikliski koriģētu korekciju apmēram 1 % apjomā laikposmā no 2004. gada līdz 2005. gadam. Padome 2005. gada 18. janvārī piekrita šim viedoklim.

(4)	Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(5)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot šo protokolu, dalībvalstīm jāsniedz dati par vispārējās valdības deficītu un valsts parāda kopapjomu un citiem saistītajiem mainīgajiem lielumiem divas reizes gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4).

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktu, pēc tam, kad Francija līdz 2006. gada 1. oktobrim sniedza paziņojumu, un uz Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēm, var secināt, ka:

—	pēc tam, kad vispārējās valdības deficīts palielinājās no 3,2 % no IKP 2002. gadā līdz 4,2 % no IKP 2003. gadā, tas samazinājās līdz 3,7 % no IKP 2004. gadā un turpināja samazināties līdz 2,9 % no IKP 2005. gadā, kas ir zem budžeta deficīta atsauces vērtības – 3 % no IKP;

—

laikposmā no 2004. gada līdz 2005. gadam strukturālas korekcijas (proti, uzlabojumi cikliski koriģētā bilancē, izņemot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus) sasniedza 1 procentu punktu no IKP: 0,4 % 2004. gadā un 0,6 % 2005. gadā. Tiešām, lai gan pamata deficīta samazinājumu 2005. gadā zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības – 3 % – cita starpā izraisīja būtiski vienreizēji ieņēmumi un augstāki nodokļu ieņēmumi nekā gaidītie, deficīta samazinājumu ietekmēja arī labāka izdevumu kontrole valsts un veselības aprūpes nozares līmenī. It īpaši, gada izdevumu palielinājums veselības aprūpes nozarē strauji samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, jo sāk nest augļus pasākumi, par kuriem vienojās, veicot 2004. gada veselības aprūpes reformu;

—

kas attiecas uz 2006. gadu, Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēs paredzēts, ka deficīts turpmāk samazināsies līdz 2,7 % no IKP, kas ir labāks rādītājs nekā atjauninātajā 2006. gada janvāra stabilitātes programmā noteiktais mērķis (2,9 %). Paredzēts, ka deficīta samazinājumu izraisīs gada izdevumu pieauguma tempa turpmāka samazināšanās veselības aprūpes nozarē un nepārtraukta izdevumu kontrole valsts līmenī, kas, paredzēts, sasniegs mērķi – nulles apjoma izdevumu pieaugumu. Vienreizēju pasākumu izmantošana nepārsniegtu 1/4 % no IKP. Rudens prognozēs 2007. gadam paredzēts, ka deficīts turpinās samazināties līdz 2,6 % no IKP (vienreizēju pasākumu izmantošanai nepārsniedzot 0,05 % no IKP) un 2,2 % no IKP 2008. gadā (pieņemot, ka netiks mainīta politika un nav vienreizēju pasākumu). Tas norāda, ka deficīta attiecība pret IKP ir samazinājusies līdz vērtībai, kas mazāka par robežlielumu – 3 % no IKP, darot to ticamā un ilgtspējīgā veidā. Paredzēts, ka uzlabojums strukturālajā bilancē (cikliski koriģētajā bilancē, izņemot vienreizējos pasākumus) būs 0,5 %, 0,3 % un 0,6 % no IKP attiecīgi 2006., 2007. un 2008. gadā. Šie notikumi jāvērtē arī attiecībā pret progresu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu vidējā termiņa mērķi (VTM) – līdzsvarotu strukturālu stāvokli, kā to noteikušas Francijas iestādes;

—

pēc tam, kad parāda attiecība pret IKP palielinājās no 58,2 % no IKP 2002. gadā līdz 66,6 % no IKP 2005. gadā, 2003. gadā pārkāpjot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP, 2006. gada otrajā ceturksnī tā samazinājās līdz 65,4 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēm ir paredzēts, ka valsts bruto parāda kopapjoms turpinās samazināties līdz 64,7 % no IKP 2006. gadā un apmēram 63 % no IKP līdz 2008. gadam (pieņemot, ka netiks mainīta politika).

(7)	Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts Francijā ir novērsts un tādējādi Lēmums 2003/487/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.