6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/49

(1)

Komisija 2003. gada 24. martā saņēma sūdzību, kas attiecās uz vairākiem iespējamiem atbalsta pasākumiem uzņēmumam Schneider Technologies AG (Schneider AG). Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju, uzņēmumu Gebrüder Schneider GmbH & Co. KG, runa ir par kontrolakciju sabiedrību, kurai piederēja Schneider AG akcijas un kas ir divu Schneider ģimenes brāļu īpašums.

(2)

Komisija 2004. gada 14. jūlijā uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūrupar trim Bavārijas Attīstības finansēšanas reģionālās iestādes jeb Bayrische Landesanstalt für Aufbaufinanzierung (LfA) aizdevumiem un diviem Bavārijas Pētniecības fonda jeb Bayrische Forschungsstiftung (BFS) aizdevumiem pētniecībai un attīstībai. Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī2005. gada 22. februārī (2). Komisija aicināja ieinteresētās puses izteikties par varbūtējo atbalstu. Netika saņemti nekādi trešo personu viedokļi (3). Atbildi par oficiālas izmeklēšanas ierosināšanu Vācija nosūtīja 2004. gada 16. un 24. septembra vēstulēs, kas tika reģistrētas tajā pašā dienā.

(3)

2005. gada 6. septembrī Komisija lūdza sniegt papildu informāciju, kuru Vācija sniedza 2005. gada 5. oktobra vēstulē (reģistrēta 2005. gada 6. oktobrī). Papildu informācija tika nosūtīta 2006. gada 6. februārī (reģistrēta 2006. gada 7. februārī).

(4)

Schneider AG, juridiskā adrese Tirkhaimā [Türkheim], Bavārijā, bija liels Vācijas uzņēmums, kas ražoja krāsu televizorus. Līdzās ražošanai 20. gs. 90. gados uzņēmums piedalījās plašā projektā, lai izstrādātu lāzera ekrāna tehnoloģiju, kas solīja skaidrāku attēlu, lielāku gaismas jaudu, neierobežotu ekrāna izmēru un elastīgumu attiecībā uz projekcijas virsmu. Laikā no 2000. līdz 2002. gadam abas darbības jomas tika nodotas divām jaundibinātām Schneider AG meitas sabiedrībām, proti, uzņēmumam Schneider Electronics AG (SE), kas pārņēma televizoru ražošanu, un uzņēmumam Schneider Laser Technologies AG (SLT).

(5)

LfA, kuras uzdevums ir ekonomikas veicināšana reģionos, no 1998. gada piederēja uzņēmuma Schneider AG akcijas. 1999. un 2000. gadā LfA ar līdzdalību 35,6 % apmērā bija lielākā akciju īpašniece. Lehman Brothers, privātai investīciju bankai, piederēja 26,6 % akciju, uzņēmumam Gebr. Schneider GmbH & Co.KG – 14,6 % un citiem privātiem investoriem – 23,2 %.

(6)

Šajā brīdī Schneider AG panākumu izredzes, ņemot vērā tā vadošo lomu lāzera ekrāna tehnoloģijā, tirgus vērtēja ļoti pozitīvi. Laika posmā no 1999. līdz 2000. gadam Schneider AG akciju kurss pieauga gandrīz desmit reizes; no 1999. līdz 2000. gadam – apmēram divarpus reizes. Uzskatam par uzņēmuma pozitīvu sagaidāmo nākotni piekrita arī otrs lielākais investors Lehman Brothers, kā to apliecina izpēte 2000. gada aprīlī, kurā, sākot ar 2000. gada beigām, tika prognozēta peļņa Sparte sadzīves elektronikai un, sākot ar 2001. gada pēdējo ceturksni, – lāzera ekrāna tehnoloģijai. No 1999. gada vidus līdz 2000. gada vidum Lehman Brothers nopirka akcijas no LfA [...] (4).

(7)

Uzņēmumu prognozes tomēr nepiepildījās tā, kā plānots. SE ražoja zemākas kvalitātes televizorus un nevarēja konkurēt ar galvenokārt no Āzijas ievesto lēto produkciju. Tā kā televizoru nozare nedeva peļņu, Schneider AG trūka līdzekļu, kas bija vajadzīgi SLT, lai turpinātu darbu lāzera tehnoloģijas izstrādē, kas virzījās uz priekšu būtiski lēnāk, nekā sākotnēji tika sagaidīts. Pirmais modelis kļuva pieejams tikai 2000. gada maijā – daudz vēlāk, nekā plānots, un tas bija piemērots tikai rūpnieciskām vajadzībām. Līdz 2002. gadam uzņēmums nebija izstrādājis privātiem pircējiem piemērotu preci, kas bija SLT īstais saimnieciskais mērķis.

(8)

2002. gada martā tika uzsākti trīs atsevišķi maksātnespējas procesi – pret uzņēmumu Schneider AG un tā diviem meitas uzņēmumiem. Maksātnespējas procesa administrators Schneider AG un SE aktīvus pārdeva Ķīnas elektronikas uzņēmumam TCL un uzņēmuma SLT īpašumus – uzņēmumam Jenoptik Laser, Optik, Systeme GmbH (turpmāk tekstā – LOS). TCL un LOS iesniedza visaugstākos cenas piedāvājumus.

(9)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica šaubas par šo abu pasākumu atbilstību.

(10)

Trīs LfA aizdevumi bija daļa 1999. gada rudenī LfA, Lehman Brothers, sūdzības iesniedzēja un banku kopfonda pieņemtās kopējās koncepcijas. Vācija paskaidroja, ka 1998. gadā uzņēmumam bija zaudējumi pēc tam, kad tas nesekmīgi mēģināja palielināt televizoru noietu specializētā mazumtirdzniecībā. Tādēļ vadība nolēma pārstrukturēt uzņēmumu un izveidot OEM (ražotāja) veikalu. Lai finansētu šo pārstrukturēšanu, avansētu lielu pasūtījumu ražošanu un segtu zaudējumus, uzņēmumam bija vajadzīgi brīvi līdzekļi.

(11)

Pirmais LfA aizdevums (“1. aizdevums”) 2,1 mlj. euro apmērā ar procentu likmi [...] % tika piešķirts 1999. gada septembrī. Otrais LfA aizdevums (“2. aizdevums”) 5,1 mlj. euro apmērā ar procentu likmi [...] % arī tika piešķirts 1999. gada septembrī. Trešais aizdevums (“3. aizdevums”) 5,6 mlj. euro apmērā tika piešķirts 2000. gada februārī, un tā procentu likme bija [...] %. Pirmie divi aizdevumi tika piešķirti uz vienu gadu, 3. aizdevuma termiņš bija līdz 2001. gada 31. decembrim, un līdz ar to tas bija gandrīz divi gadi.

(12)

2000. gada septembrī pirmie divi aizdevumi tika pagarināti līdz 2002. gada 30. septembrim, tātad par aptuveni diviem gadiem, un tika palielinātas procentu likmes: 1. aizdevumam līdz [...] % un 2. aizdevumam līdz [...] %. 2000. gada decembrī tika pagarināts arī 3. aizdevums līdz 2002. gada septembrim, un tā procentu likme tika palielināta līdz [...] %.

(13)

1. aizdevuma nodrošinājums būtībā bija hipotekārie parādi, visu prasījuma tiesību cesijas un īpašuma tiesību uz precēm nodošana kreditoram. Šim nodrošinājumam tomēr nebija priekšroka attiecībā pret kopfonda banku, kuru aizdevumi tika izsniegti jau iepriekš, prasījumiem. 2. un 3. aizdevums tika piešķirti bez papildu nodrošinājuma. Vācija paskaidroja, ka nodrošinājuma vietā puses vienojās par lielāku procentu likmi. Nodrošinājuma faktiskā vērtība LfA kā Schneider AG dalībniecei bija ļoti maza, jo saskaņā ar Vācijas tiesībām sabiedrības dalībnieka aizdevums visticamāk tiktu uzskatīts par iemaksu pamatkapitālā saskaņā ar Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 30. pantu.

(14)

Privātie partneri saskaņā ar kopējo koncepciju veica šādus ieguldījumus:

(15)

1994. un 1997. gadā Bavārijas Pētniecības fonds (BFS) piešķīra uzņēmumam divas dotācijas, kuru kopējais apmērs bija EUR 9 050 121,88 (5).

(16)

Pirmā dotācija EUR 6 498 468,68 (6) apmērā tika piešķirta 1994. gada 16. decembrī un bija paredzēta projekta “Lāzera ekrāna tehnoloģija” (“1. projekts”) finansēšanai. Projekta laikā, tas ir, no 1995. gada janvāra līdz 1997. gada jūnijam, šī dotācija tika izmaksāta vairākās daļās. Atbalstāmās izmaksas bija 12 484 972,74 euro, atbalsta intensitāte bija 48,9 %.

(17)

1. projekta mērķis bija radīt pamatus jaunām darba metodēm, projicējot lielus krāsainus attēlus ar augstu izšķirtspēju dažādās izmantošanas jomās un izstrādāt zinātniski tehniskos pamatus vēlākās sistēmas atsevišķām sastāvdaļām.

(18)

Piešķirot atbalstu, tika ņemtas vērā šādas projekta izmaksas (7):

(19)

Vācija apstiprināja, ka izmaksas ir radušās tiešā saistībā ar zinātniski pētniecisko projektu.

(20)

Saskaņā ar dotāciju nolīgumiem projekta rezultāti tika publicēti un kļuva atklāti pieejami.

(21)

Turklāt BFS 100 % apmērā finansēja Vircburgas universitātes zinātniski pētniecisko projektu “Zilais lāzers”. Projekta izmaksas bija 0,26 mlj. euro. 1. projekts un projekts “Zilais lāzers” pēc BFS vēlēšanās tika apvienoti ar mērķi iegūt zinātniski tehnoloģiskās prasmes.

(22)

Otrā dotācija EUR 2 551 653,20 apmērā tika piešķirta 1997. gada 23. jūlijā. Tā bija paredzēta projekta “Lāzera ekrāna tehnoloģija – sistēmas integrācija un modeļi” (turpmāk tekstā – “2. projekts”) finansēšanai uzreiz pēc 1. projekta pabeigšanas. Projekta laikā, tas ir, no 1997. gada aprīļa līdz 1999. gada septembrim, šī dotācija tika izmaksāta vairākās daļās. Atbalstāmās izmaksas bija aprēķinātas EUR 5 103 293,22 apmērā, tā kā atbalsta intensitāte sasniedza 50 %.

(23)

2. projekta ietvaros bija jāturpina attīstīt 1. projekta rezultāti; turklāt kopējā sistēmā bija jāmēģina integrēt svarīgākās atsevišķās sastāvdaļas. Turklāt darbi ietvēra pētījumus attēla radīšanai ar pikosekunžu impulsa lāzeriem, atsevišķu sastāvdaļu lāzera noturībai, kā arī monohronizētu lāzersistēmu miniaturizācijai.

(24)

Piešķirot atbalstu, tika ņemtas vērā šādas projekta izmaksas:

(25)

Vācija apstiprināja, ka izmaksas ir radušās tiešā saistībā ar zinātniski pētniecisko projektu.

(26)

Saskaņā ar dotāciju nolīgumiem projekta rezultāti tika publicēti un kļuva atklāti pieejami. Pēc pieprasījuma bija jāpiešķir lietošanas tiesības atbilstoši tirgus noteikumiem.

(27)

Attiecībā uz trim aizdevumiem Komisija sākotnēji uzskatīja, ka šie aizdevumi visticamāk atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāju principam. Tomēr tai nebija sīkākas informācijas, lai pieņemtu galīgo novērtējumu. Attiecībā uz pārējo daļu Komisija šaubījās, vai abi lāzera tehnoloģijas projekti atbilda Kopienas valsts atbalsta noteikumiem.

(28)

Netika saņemti nekādi trešo personu viedokļi.

(29)

Savos apsvērumos par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija paziņoja, ka aizdevumi nav valsts atbalsts, jo tie atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāju principam.

(30)

Attiecībā uz dotācijām pētniecībai un attīstībai Vācija paskaidroja, ka, pēc tās domām, abi projekti jāuzskata par rūpnieciskiem pētījumiem un līdz ar to dotācijas līdz 50 % no atbalstāmajām izmaksām atbilst noteikumiem par atbalstu pētniecībai un attīstībai. Attiecībā uz 2. projektu Vācija paskaidroja, ka projekta nosaukums “Sistēmas integrācija un modeļi” ir maldinošs, tā kā projekta mērķis ir projekta atsevišķu daļu sīkāka izpēte.

(31)

Saskaņā ar EK Līguma 87. pantu Kopējam tirgum neatbilst nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ja šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Lai konstatētu, vai valsts iestādes piešķirts uzņēmējsabiedrības dalībnieka atbalsts uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. pantu, jāpārbauda, vai līdzīgā situācijā aizdevumu ar salīdzināmiem nosacījumiem būtu izsniedzis tirgus ekonomikas ieguldītājs.

(32)

Pēc Komisijas domām, daudz kas liecina par to, ka trīs aizdevumi nebija uzskatāmi par valsts atbalstu, jo tie atbilda tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Pirmkārt, saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju 1999. un 2000. gada situācijā ekonomiski nebija nesaprātīgi uzņēmumam Schneider AG piešķirt aizdevumus ar procentu likmēm [...] %, [...] % un [...] % (Komisijas atsauces procentu likme: 4,76 %), kuras vēlāk tika palielinātas līdz [...] %, [...] % un [...] % (Komisijas atsauces procentu likme: 5,7 %). Tirgus cerības uz Schneider AG nākotnes peļņu, galvenokārt vadošās pozīcijas lāzertehnoloģijas nozarē dēļ, izpaudās, piemēram, tā, ka Schneider AG akciju kurss no 1998. līdz 2000. gadam pieauga apmēram desmit reizes un stratēģiskā investīciju banka Lehman Brothers pēc ļoti pozitīviem izpētes rezultātiem šajā laikposmā papildus nopirka [...] Schneider AG akcijas. 2000. gada jūlijā aptuveni 50 % no sabiedrības kapitāla piederēja apmēram 40 stratēģiskiem investoriem. Otrkārt, LfA izturējās ievērojami piesardzīgāk nekā privātais akciju īpašnieks Lehman Brothers. Lehman Brothers palielināja Schneider AG kapitālu 1999. gada decembrī par 25 mlj. euro un bija vadošais investors kapitāla palielināšanā 2000. gada februārī vēl par 46 mlj. euro. Neskatoties uz līdzdalību kapitāla palielināšanā februārī par apmēram 8,74 mlj. euro (kas jau lēmumā par procedūras uzsākšanu tika atzīta par atbilstošu tirgus investora principam), LfA piešķīra vēl 12,8 mlj. euro ar procentiem apliekama atmaksājama aizdevuma formā. Treškārt, LfA procentu likmes bija lielākas nekā kopfonda banku procentu likmes, un tas attiecās gan uz sākotnēji piešķirtajiem aizdevumiem (1999. gada septembrī un 2000. gada februārī), gan uz vēlāko aizdevumu pagarināšanu (2002. gada septembris un decembris).

(33)

Neskatoties uz to, pastāv nopietnas šaubas par aizdevumu veidu. Ņemot vērā LfA uzdevumu veicināt reģionālo ekonomiku un balstoties uz pieejamo informāciju, Komisija nevar izslēgt, ka investīciju mērķis bija pārvarēt Schneider AG smago situāciju un saglabāt reģionā darba vietas. Turklāt nav skaidrs, vai lielākas procentu likmes bija pietiekamas, lai kompensētu trūkstošo nodrošinājumu. Kad tika piešķirti aizdevumi, Schneider AG atradās smagā finansiālā situācijā, un nebija izslēgts, ka lāzertehnoloģijas izstrāde varētu neizdoties. Ir grūti novērtēt, vai lielākas procentu likmes bija pietiekamas, lai segtu šo risku.

(34)

Pēc Komisijas domām, var palikt nenoskaidrots jautājums, vai LfA aizdevumi uzskatāmi par valsts atbalstu vai nē. Pat, ja aizdevumus uzskatītu par neatbilstīgu valsts atbalstu, negatīvs lēmums par atbalsta atgriešanu būtu nepamatots, tā kā vairs nepastāv uzņēmums, kas tieši vai netieši ir saņēmis iespējamo valsts atbalstu.

(35)

Aizdevuma saņēmējs, vērtējot formāli, bija Schneider AG. SE un SLT tika nodibināti tikai pēc aizdevumu piešķiršanas, tomēr nav izslēgts, ka tie tika atbalstīti ar šiem aizdevumiem. Maksātnespējas procesi pret trim Schneider uzņēmumiem tika uzsākti 2002. gada martā, un visi trīs uzņēmumi tika likvidēti. Parādsaistības par aizdevumiem tika ieskaitītas konkursa masā.

(36)

Maksātnespējas procesa administrators pārdeva triju uzņēmumu aktīvus maksātnespējas tiesu uzraudzībā. Komisija uzskata, ka par atsevišķiem aktīviem tika samaksāta tirgus cena, līdz ar to atbalsta priekšrocības netika nodotas kādam no pircējiem.

(37)

Valsts finansējumu piešķīra Bavārijas federālā zeme ar BFS starpniecību. Tādējādi finansējumu veidoja valsts līdzekļi, un to ir īstenojusi valsts. Schneider AG tika sniegts atbalsts, finansējot 1. un 2. projekta SLT īstenoto daļu. Tā kā starp dalībvalstīm notiek izklaidei domātu elektronikas preču tirdzniecība, pasākums draud radīt konkurences traucējumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līdz ar to dotācijas 1. un 2. projektam ir uzskatāmas par valsts atbalstu.

(38)

Turpretim Vircburgas universitātes projektam “Zilais lāzers” piešķirtais valsts finansējums, pēc Komisijas domām, nav jāuzskata par valsts atbalstu. Projekts attiecās uz fundamentālu pētījumu ar mērķi vispārīgi veicināt zinātnes un tehnikas attīstību. Saskaņā ar 1986. gada Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (9) (kas bija spēkā 1994. gadā dotāciju piešķiršanas brīdī) 2.2. punktu fundamentālo pētījumu atbalstīšana parasti nav jāvērtē kā valsts atbalsts. “Tomēr izņēmuma gadījumos, ja šis pētījums tiek veikts īpašos uzņēmumos vai to labā, Komisija nevar izslēgt iespēju, ka uz atbalstu attiecas 92. panta 1. punkts [tagad 87. panta 1. punkts].” Šis nav šāds izņēmuma gadījums. Projekts netika īstenots par labu uzņēmumam Schneider. Atbalsta pieprasījumu neatkarīgi iesniedza Vircburgas universitāte, un dotācijas tika izmaksātas tieši universitātei. Kā Komisijai paziņoja Vācija, Schneider AG nebija būtiski universitātes pētījuma rezultāti, jo uzņēmumam bija savi apsvērumi, kā risināt ar zilo lāzeru saistītās problēmas. Schneider AG veica pētniecisko un izstrādes darbu neatkarīgi no projekta “Zilais lāzers” un universitātes projekta rezultātus neizmantoja saviem tehniskajiem risinājumiem. Abi projekti pēc BFS vēlēšanās tika apvienoti ar cerību kopīgi sadarboties, kas beigās tomēr neizdevās.

(39)

Dotācijas pētniecībai un attīstībai jāvērtē saskaņā ar 1986. gada (10) vai 1996. gada (11) Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes pētniecībai un attīstībai”), saskaņā ar kurām valsts atbalsts ir pieļaujams fundamentāliem pētījumiem, rūpnieciskiem (fundamentāliem) pētījumiem un pirmskonkurences attīstībai.

(40)

1. projektu var uzskatīt par rūpniecisku fundamentālu pētījumu saskaņā ar 1986. gada Nostādņu pētniecībai un attīstībai 1. pielikumu (12). Pētnieciskās darbības mērķis bija iegūt pilnīgi jaunas zināšanas, veicot jaunus teorētiskus un eksperimentālus darbus, par lielu krāsainu attēlu ar augstu izšķirtspēju projekciju izmantošanai dažādās jomās un izstrādāt tehnoloģiskos pamatus topošās lāzera ekrāna sistēmas atsevišķām sastāvdaļām.

(41)

BFS atbalstīja 48,98 % no projekta, tas ir, atbalsta intensitāte ir zemāka nekā rūpnieciskiem fundamentāliem pētījumiem noteiktais 50 % slieksnis.

(42)

Komisija uzskatīja, ka atbalstam pētniecībai un attīstībai bija stimulējošs efekts, jo bez valsts palīdzības projekts nebūtu īstenots. Projekts bija saistīts ar ļoti augstu tehnisko un ekonomisko risku, tehnoloģija bija ļoti jauna; tam bija nepieciešami fundamentāli pētījumi un lieli ieguldījumi. Tas apstiprinājās ārējā izpētē, ko pasūtījaBFS, pirms tā pieņēma lēmumu par dotāciju. Aptaujātie eksperti uzskatīja, ka, ņemot vērā lielo sarežģītību un augsto mērķi, projektu varēja īstenot tikai ar ievērojamu atbalstu. Lielākais tehnoloģiskais risks bija saistīts ar precīzu attēla atveidojumu. Turklāt eksperti apstiprināja, ka šī pilnīgi jaunā tehnoloģija radīja daudzas atsevišķas problēmas, kuras varēja atrisināt tikai intensīva, koncentrēta un finansiāli labi nodrošināta projekta pētniecībai un attīstībai ietvaros.

(43)

Attiecībā uz 2. projektu Vācija paziņoja, ka arī 2. projekts jāuzskata par fundamentālu pētījumu (13). Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju šī projekta ietvaros veiktie darbi, neskatoties uz tā maldinošo nosaukuma daļu (“Sistēmas integrācija un modeļi”), pēc to veida pilnīgi atbilda iepriekš minētajai definīcijai. Vācija paskaidroja, ka projekta mērķis bija pilnveidot tehnoloģijas atsevišķās sastāvdaļas. Šī iemesla dēļ BFS skatījumā projekts pilnīgi tika uzskatīts par rūpniecisku pētījumu. Turklāt pirmais modelis tika izstrādāts dažus mēnešus pēc 2. projekta pabeigšanas, un modelis bija paredzēts rūpnieciskām vajadzībām, nevis komerciāliem mērķiem, kā bija plānots iepriekš. Īstais pirmskonkurences pētījums notika tikai pēc 2. projekta un bez tālāka valsts finansējuma.

(44)

Komisijai jāapsver, vai projekts vismaz daļēji neattiecas uz pirmskonkurences attīstību (14). Atbalsts būtu jāierobežo līdz 25 % vai saskaņā ar 1996. gada Pamatnostādņu pētniecībai un attīstībai 5.5. un 5.9. punktu tam bija jāatbilst pieļaujamās atbalsta intensitātes vidējam svērtajam lielumam. Pēc Komisijas domām, atsevišķu sastāvdaļu integrācija kopējā sistēmā ietilpst pirmskonkurences attīstības definīcijā. Turklāt pirmais modelis tika izgatavots tikai dažus mēnešus pēc 2. projekta pabeigšanas, kas liecina par to, ka projekts mērķis bija pirmā modeļa izstrāde.

(45)

Tomēr turpmākai jautājuma analīzei vairs nebūtu priekšmeta, jo iespējamie neatbilstīgie atbalsti vairāk neapdraudētu tirgu. Dotācijas pētniecībai un attīstībai saņēma Schneider AG. SE un SLT tika nodibināti tikai vēlāk. Ir maz ticams, ka televizoru ražotājs SE guva labumu no atbalsta pētniecībai un attīstībai par lāzertehnoloģijas pētījumu, jo šis atbalsts pilnīgi tika izmantots veidā, par kuru puses bija vienojušās. SLT ar atbalstu varēja iegūt priekšrocības. Tomēr starplaikā uzņēmumi tika likvidēti, dotācijas pētniecībai un attīstībai tika ieskaitītas konkursa masā (15), un aktīvi tika pārdoti par tirgus cenām (sk. 36. apsvērumu).

(46)

Komisija uzskata, ka 2. projekta tehnoloģiskais un ekonomiskais risks vēl bija ļoti augsts, un SLT projektu nebūtu varējis īstenot bez BFS atbalsta. Tāpat kā pirmais projekts, arī otrais bija ārkārtīgi inovatīvs, un tam bija nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi.

(47)

Komisija secina, ka atbalsts pētījumiem un attīstībai EUR 6 498 468,68 apmērā 1. projektam un 50 % no atbalsta pētījumiem un attīstībai 2. projektam jeb EUR 1 275 826,60 atbilda Kopienas valsts atbalsta noteikumiem.

(48)

Attiecībā uz trim aizdevumiem par kopējo summu 12,8 mlj. euro un 50 % no atbalsta pētniecībai un attīstībai 2. projektam, pēc Komisijas domām, tās rīcībā esošā informācija nav pietiekama, lai pieņemtu galīgo novērtējumu. Tomēr izšķirošais jautājums par to, vai aizdevumi jāuzskata par valsts atbalstu un cik lielā mērā 2. projekts bija paredzēts rūpnieciskiem pētījumiem, var palikt nenoskaidrots. Iespējamo neatbilstīgo valsts atbalstu vairs nevar atprasīt, jo pēc visu faktisko vai potenciālo atbalsta saņēmēju likvidācijas un to aktīvu pārdošanas par tirgus cenām atbalsts vairāk nevar apdraudēt tirgu.

Līdz ar to Komisija secina, ka saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu uzsāktajai oficiālajai izmeklēšanas procedūrai vairs nav priekšmeta attiecībā uz trijiem aizdevumiem un daļu no 2. projekta,