4.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/1


PADOMES ATZINUMS

2007. gada 10. jūlijs

par atjaunināto Austrijas stabilitātes programmu 2006.-2010. gadam

(2007/C 182/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

(1)

Padome 2007. gada 10. jūlijā izskatīja atjaunināto Austrijas stabilitātes programmu 2006.-2010. gadam. Pēc vispārējām vēlēšanām 2006. gada oktobrī jaunu valdību izveidoja 2007. gada janvārī, kas Parlamentam 2007. gada 29. martā iesniedza budžetu diviem gadiem — 2007. un 2008. gadam. Tajā pašā dienā, t.i., trīsarpus mēnešus pēc 15. decembra, kas ir rīcības kodeksā Austrijai noteiktais termiņš, iesniedza arī atjaunināto stabilitātes programmu.

(2)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēts, ka, sasniedzis 2006. gadā savu cikla maksimumu 3,1 % apjomā, reālais IKP pieaugums palēnināsies līdz vidēji 2,5 % pārējā programmas periodā. Ņemot vērā pašreiz pieejamo informāciju, šis scenārijs šķiet līdz 2008. gadam balstīts uz piesardzīgiem pieauguma pieņēmumiem — jaunākie dati norāda uz lielāka pieauguma iespējamību. Attiecībā uz programmas perioda vēlākajiem gadiem prognozes šķiet ticamas, pat ja paredzētie pieauguma tempi ir nedaudz lielāki nekā Komisijas dienestu aprēķinātais vidējais potenciālais pieaugums. Programmā paredzētā inflācija šķiet ticama.

(3)

2006. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 1,1 % no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā stabilitātes programmas atjauninājumā noteikto mērķi — 1,7 % no IKP. Šis uzlabojums, pārsniedzot mērķi, ir labākas cikla attīstības rezultāts nekā iepriekš paredzēts. Lai arī ieņēmumu attiecība pret IKP, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājās, tā pārsniedza mērķi par vairāk nekā vienu procenta punktu. Lielāks IKP pieaugums nekā paredzēts veicināja izdevumu attiecības samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr izdevumu attiecība palielinājās, pārsniedzot mērķi par vairāk nekā 0,5 procentu punktu, kas norāda, ka budžeta izpilde nebija tik stingra kā plānots.

(4)

Galvenais budžeta stratēģijas mērķis ir cikla laikā saglabāt līdzsvarotu budžetu, izmantojot administratīvās reformas sniegtos ieguvumus, vienlaicīgi palielinot izdevumus vairākās kategorijās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu šajā ir paredzēta budžeta konsolidācijas atlikšana uz programmas pēdējiem gadiem. Tajā ir atspoguļota valdības vispārējā nostādne — vēlme situāciju uzlabot no 1,1 % no IKP liela deficīta 2006. gadā līdz pārpalikumam 0,4 % apjomā 2010. gadā. Uz programmas pēdējiem diviem gadiem atlikto konsolidāciju ir plānots veikt, samazinot izdevumus, proti, galvenokārt ierobežojot sociālos izdevumus un pakāpeniski samazinot izdevumus dažās atsevišķās jomās. Salīdzinot ar iepriekšējo programmu, jaunākajā programmas atjauninājumā plānotās korekcijas ir atliktas vēlreiz, ņemot vērā kopumā labvēlīgāko makroekonomisko scenāriju.

(5)

Budžeta korekciju atlikšana ir atspoguļota arī strukturālajā bilancē (t.i., cikliski koriģētajā bilancē, no kuras atskaitīti vienreizējie un citi pagaidu pasākumi), kas aprēķināta atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodikai; tā uzlabosies ļoti pakāpeniski — ja 2006. gadā deficīts bija aptuveni 1 % apmērā no IKP, tad programmas perioda beigās ir paredzēts sasniegt nelielu pārpalikumu. Saskaņā ar programmu, korekcijas ietekmē militāro ierīču iepirkšana no 2007. līdz 2009. gadam, kas programmā, atšķirībā no Komisijas dienestu pavasara prognozes, ir uzskatīta par deficītu palielinošu vienreizēju pasākumu. Tāpat kā iepriekšējā stabilitātes programmas atjauninājumā, šajā programmā minētais vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli ir līdzsvarots budžets strukturālā izteiksmē. Tomēr programmas mērķis ir gandrīz sasniegt VTM līdz 2009. gadam un to nedaudz pārsniegt 2010. gadā, nevis to sasniegt jau 2008. gadā, kā tas bija paredzēts iepriekšējā atjauninājumā. Tā kā VTM izvirza augstākas prasības par minimālo kritēriju (deficīts ir noteikts apmēram 1,5 % no IKP), to sasniedzot, vajadzētu nodrošināt rezervi pret pārmērīga deficīta rašanos. VTM iekļaujas robežās, kas Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Kopumā programmā iekļautie budžeta prognožu riski attiecībā uz 2007. un 2008. gadu šķiet līdzsvaroti, taču, lai arī makroekonomiskās aplēses ir ticamas, 2009. un 2010. gadā budžeta rezultāti varētu būt sliktāki, nekā programmā prognozēts. Ir paredzēts, ka pēdējos divos gados izdevumu attiecība pret IKP nozīmīgi samazināsies. Atsevišķu izdevumu, konkrēti, par militārajām ierīcēm, pakāpeniskai samazināšanai, kā arī bezdarbnieku pabalstu un 2004. gada pensiju reformas rezultātā iegūto pensiju izdevumu ietaupījumiem vajadzētu palīdzēt samazināt izdevumu attiecību programmas pēdējos gados. No otras puses, programmas laikā papildu līdzekļus ir paredzēts piešķirt izglītībai, P&A un infrastruktūrai, lai gan nav skaidrs, cik efektīva būs plānotā valsts pārvaldes darbības uzlabošana. Visbeidzot, programma norāda uz iespējamību vēl vairāk samazināt nodokļus, ko finansētu no plānotā izdevumu samazinājuma.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, programmā norādītais budžeta stāvoklis var izrādīties nepietiekams, lai nodrošinātu VTM sasniegšanu līdz 2010. gadam, kā tas ir paredzēts. Saskaņā ar Komisijas dienestu pavasara prognozi strukturālais deficīts 2007. un 2008. gadā palielināsies. Tomēr visā programmas periodā ir nodrošināta pietiekama rezerve, lai parastu makroekonomisko svārstību rezultātā nepārsniegtu budžeta deficīta kritēriju 3 % no IKP. Programmā paredzētais korekciju temps, lai tuvotos VTM, ir nepietiekams un ir jāpaātrina, jo īpaši 2007. un 2008. gadā, lai panāktu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīs strukturālās bilances gada uzlabojuma kritērijs ir 0,5 % no IKP un ka korekcijai jābūt lielākai ekonomikas uzplaukuma laikā, bet tā varētu būt mazāka ekonomiskās lejupslīdes periodā. Konkrēti, laikā no 2007. līdz 2009. gadam, kad Austrijā ir paredzēts ekonomiskais uzplaukums, ir plānots vienīgi ierobežots strukturālās bilances uzlabojums. Šis secinājums ir spēkā pat tad, ja militāro ierīču iegādi uzskata par deficītu palielinošu vienreizēju pasākumu, kā tas ir norādīts programmā.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā ir samazinājies līdz 62,2 % no IKP, joprojām pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 % no IKP. Programmā ir paredzēts, ka līdz 2008. gadam parāda attiecība samazināsies līdz atsauces vērtībai un ka tā turpinās samazināties, programmas perioda beigās sasniedzot 56,8 % no IKP. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, parāda attiecība, šķiet, samazinās pietiekami, lai programmas perioda beigu posmā sasniegtu atsauces vērtību, un ir paredzēts, ka 2007. gadā parāda attiecība gandrīz to sasniegs.

(9)

Sabiedrības novecošanās ietekme uz budžetu ilgtermiņā Austrijā ir krietni mazāka nekā vidēji ES; prognozēts, ka pensiju izdevumi kā daļa no IKP ilgtermiņā samazināsies, jo to ietekmēs 2004. gadā veiktā pensiju sistēmas reforma, kas samazinās izdevumus. Sākotnējais budžeta stāvoklis ar strukturālu primāro pārpalikumu palīdz mazināt novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Primāro pārpalikumu palielināšana vidējā laikā, kā tas ir paredzēts programmā, kā arī vecāka gadagājuma strādājošo nodarbinātības līmeņa paaugstināšana palīdzētu ierobežot ar valsts finanšu ilgtspējību saistītos riskus. Kopumā šķiet, ka Austrijas valsts finanšu ilgtspējību apdraud mazs risks.

(10)

Stabilitātes programmā ir ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada septembra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tas sniedz informāciju par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm visumā atbilst budžeta prognozēm. Šķiet, ka stabilitātes programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrēti, abās programmās ir paredzēti izdevumu samazinājumi administratīvās reformas rezultātā, bet izdevumu palielinājums P&A jomā.

(11)

Programmas budžeta stratēģija daļēji atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamiem datiem, kas norādītas stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, Austrijas programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (2).

Kopumā Padome uzskata, ka, ņemot vērā labas izaugsmes prognozes, programmā paredzētā virzība uz VTM sasniegšanu ir lēna. Paredzēts izmantot lielākoties uz vēlākiem gadiem atliktas korekcijas, galvenokārt ierobežojot izdevumus, kas ir izklāstīts nepilnīgi. Lai gan Austrijā pastāv labvēlīga ekonomiskā situācija un nav sasniegts VTM, strukturālā deficīta uzlabojums nav paredzēts pirms 2009. gada. Ir risks, ka pēc 2008. gada noteiktos budžeta mērķus varētu neizpildīt un VTM nesasniegt līdz programmas perioda beigām. Prognozēts, ka valsts parāds 2007. gadā sasniegs atsauces vērtību 60 % no IKP un turpmākajos gados turpinās samazināties.

Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, Padome aicina Austriju izmantot labvēlīgo ekonomisko situāciju un to, ka 2006. gadā deficīts bija mazāks nekā paredzēts, lai 2008. gadā veicinātu un nostiprinātu nepieciešamās korekcijas, kā arī turpinātu fiskālo konsolidāciju VTM sasniegšanai, jo īpaši, stingri īstenojot izdevumu ierobežojumus un izmantojot visus neparedzētos ieņēmumus no nodokļiem, lai veiktu konsolidāciju.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

 

 

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Reālais IKP

(izmaiņas %)

SP 2007. g. marts

2,0

3,1

2,7

2,3

2,5

2,6

COM 2007. g. maijs

2,0

3,1

2,9

2,5

n.p.

n.p.

SP 2005. g. nov.

1,7

1,8

2,4

2,5

n.p.

n.p.

SPCI inflācija

(%)

SP 2007. g. marts

2,1

1,5

1,6

1,7

1,7

1,8

COM 2007. g. maijs

2,1

1,7

1,8

1,7

n.p.

n.p.

SP 2005. g. nov.

2,3

2,1

1,7

1,5

n.p.

n.p.

Starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu

(% no potenciālā IKP)

SP 2007. g. marts  (3)

– 1,1

– 0,3

0,1

– 0,1

0,1

0,3

COM 2007. g. maijs (7)

– 1,1

– 0,2

0,5

0,8

n.p.

n.p.

SP 2005. g. nov.  (3)

– 0,7

– 1,1

– 0,9

– 0,5

n.p.

n.p.

Vispārējās valdības bilance

(% no IKP)

SP 2007. g. marts

– 1,6

– 1,1

– 0,9

– 0,7

– 0,2

0,4

COM 2007. g. maijs

– 1,6

– 1,1

– 0,9

– 0,8

n.p.

n.p.

SP 2005. g. nov.

– 1,9

– 1,7

– 0,8

0,0

n.p.

n.p.

Primārā bilance (8)

(% no IKP)

SP 2007. g. marts

1,3

1,9

2,0

2,1

2,6

3,1

COM 2007. g. maijs

1,3

1,6

1,8

1,7

n.p.

n.p.

SP 2005. g. nov.

1,1

1,2

2,0

2,7

n.p.

n.p.

Cikliski koriģētā bilance

(% no IKP)

SP 2007. g. marts  (3)

– 1,1

– 1,0

– 0,9

– 0,7

– 0,2

0,2

COM 2007. g. maijs

– 1,1

– 1,0

– 1,1

– 1,2

n.p.

n.p.

SP 2005. g. nov.

– 1,6

– 1,2

– 0,4

0,2

n.p.

n.p.

Strukturālā bilance (4)

(% no IKP)

SP 2007. g. marts  (5)

– 1,1

– 1,0

– 0,8

– 0,4

– 0,2

0,2

COM 2007. g. maijs (6)

– 1,1

– 1,0

– 1,1

– 1,2

n.p.

n.p.

SP 2005. g. nov.

– 1,6

– 1,2

– 0,4

0,2

n.p.

n.p.

Valdības kopējais parāds

(% no IKP)

SP 2007. g. marts

63,5

62,2

61,2

59,9

58,5

56,8

COM 2007. g. maijs

63,5

62,2

60,6

59,2

n.p.

n.p.

SP 2005. g. nov.

63,4

63,1

61,6

59,5

n.p.

n.p.

Avots:

Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2007. gada pavasara ekonomikas prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini.


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

(2)  Tomēr nav sniegti fakultatīvie dati par nodarbinātību un nostrādātajām stundām, kā arī par algām valsts sektorā.

(3)  Komisijas dienestu aprēķini, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju, — potenciālais pieaugums laikposmā no 2006. līdz 2010. gadam tiek lēsts attiecīgi 2,3 %, 2,3 %, 2,4 %, 2,4 % un 2,3 %.

(4)  Cikliski koriģētā bilance (kā norādīta iepriekšējās rindās), neiekļaujot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus.

(5)  Deficītu palielinoši vienreizēji un citi pagaidu pasākumi, kā interpretēti programmā (militāru gaisa kuģu iegāde 0,2 % no IKP 2007. gadā, 0,4 % no IKP 2008. gadā un 0,1 % no IKP 2009. gadā).

(6)  Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozē militāru gaisa kuģu iegāde nav pieskaitīta vienreizējiem pasākumiem,

(7)  Pamatojoties uz aplēsto potenciālo pieaugumu no 2005. līdz 2008. gadam attiecīgi 2,3 %, 2,0 %, 2,2 % un 2,2 %.

(8)  Programmā un Komisijas dienestu prognozēs minētie primārās bilances aprēķini nav tieši salīdzināmi atšķirīgas FISIM apstrādes dēļ. Programmā sniegtie aprēķini atbilst rīcības kodeksā noteiktajām definīcijām. Lai Komisijas primārās bilances aprēķinus varētu salīdzināt ar programmas aprēķiniem, tie jākoriģē par aptuveni 0,1-0,2 % no IKP.

Avots:

Stabilitātes programma (SP); Komisijas dienestu 2007. gada pavasara ekonomikas prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini.