29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/1

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Slovākijas konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 2009. gadam.

(2)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālais IKP pieaugs no 6,6 % 2006. gadā līdz 7,1 % 2007, gadā un pēc tam samazināsies līdz attiecīgi 5,5 % un 5,1 % 2008. gadā un 2009. gadā. Šīs scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, šķiet pamatots ar piesardzīgiem pieņēmumiem par pieaugumu 2006. gadam un ticamiem pieņēmumiem par pārējo programmas periodu. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju arī šķiet reālistiskas.

(3)

Attiecībā uz 2006. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē lēsts, ka vispārējās valdības deficīts ir 3,4 % no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi – 4,2 % no IKP. Cēloņi šim labākajam rezultātam ir daudz spēcīgākais IKP, nodarbinātības pieaugums, kā arī mazākas procentu un pensijas reformas izmaksas, nekā gaidīts. Tomēr daži no papildu ieņēmumiem, kas radās negaidītā pieauguma dēļ, tika iztērēti, nevis novirzīti ātrākai deficīta samazināšanai.

(4)

Tāpat, kā iepriekšējā atjauninājumā, galvenais jaunās programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir panākt valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību 2010. gadā, konkrēti, sasniedzot strukturālās bilances (t.i. cikliski koriģētās bilances, neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) budžeta stāvokļa vidējā termiņa mērķi (VTM) – 0,9 % no IKP. Saskaņā ar programmu nominālajam deficītam pakāpeniski jāsamazinās no 3,7 % no IKP 2006. gadā līdz 1,9 % no IKP 2009. gadā un primārajam deficītam jāsamazinās no 1,9 % no IKP 2006. gadā līdz 0,2 % no IKP 2009. gadā. Paredzētā fiskālā konsolidācija balstās uz izdevumu ierobežojumu gan attiecībā uz kārtējiem izdevumiem, gan kapitālizdevumiem (izdevumu attiecības samazināšanos par apmēram 3,25 procentu punktiem no IKP), ko mazāk nekā pilnīgi kompensē ieņēmumu attiecību samazinājums (1,5 procentu punkti). Salīdzinot ar iepriekšējo programmas atjauninājumu, jaunā programma kopumā apstiprina plānotās korekcijas atbilstīgi labvēlīgākam makroekonomiskajam scenārijam.

(5)

Tiek plānots, ka strukturālā bilance, kas aprēķināta atbilstīgi kopīgi saskaņotajai metodoloģijai, uzlabosies no apmēram – 3,5 % no IKP 2006. gadā līdz kādiem – 2,5 % no IKP 2009. gadā. Tāpat kā iepriekšējā programmas atjauninājumā vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli, kas izklāstīts programmā, ir strukturāls deficīts, kas mazliet mazāks par 1 % no IKP, kuru programmā paredzēts sasniegt nevis programmas periodā, bet līdz 2010. gadam. Tā kā vidējā termiņa mērķis ir stingrāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts aptuveni 2 % no IKP), to sasniedzot, vajadzētu būt īstenotam mērķim nodrošināt drošības rezervi pret pārmērīga deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā produkcijas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Budžeta prognožu riski programmā šķiet samērā līdzsvaroti. Makroekonomisko scenāriju riski kopumā neietekmē, savukārt nodokļu prognozes kopumā šķiet pamatotas ar piesardzīgiem pieņēmumiem. Programmā paredzētās fiskālās konsolidācijas pamatā ir galvenokārt izdevumu ierobežojums, bet programmā nav sniegta pietiekama informācija par pasākumiem, kas to sekmēs (pēc 2007. gada), un nav arī saistošas vidēja termiņa izdevumu shēmas. No otras puses, Slovākija pēdējos gados ir guvusi labas sekmes, kaut gan budžeta mērķu sasniegšanu veicināja lielāks pieaugums, nekā gaidīts, un mazāka ES fondu izmantošana, nekā gaidīta.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā kopumā šķiet atbilstošs pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai līdz 2007. gadam, kā ieteikusi Padome. Tomēr deficīta novēršanas periodā korekcijas programma strukturālā ziņā ir jāstiprina, ņemot vērā pieauguma prognožu optimistisko pārskatīšanu un ekonomiskā uzplaukuma laiku. Šķiet, ka turpmākajos gados budžeta stāvoklis programmā nenodrošina pietiekamu drošības rezervi pret deficīta robežvērtības 3 % no IKP pārsniegšanu parastu makroekonomisko svārstību gadījumā. Turklāt šķiet, ka tas nav pietiekams, lai nodrošinātu, ka VTM tiek sasniegts 2010. gadā, kā paredzēts programmā. Attiecībā uz programmā norādīto programmas vidējā termiņa mērķi turpmākajos gados pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas jākāpina korekciju temps, lai panāktu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīs strukturālās bilances ikgadējā uzlabojuma kritērijam būtu jābūt 0,5 % no IKP un ka korekcijai būtu jābūt lielākai ekonomiskā uzplaukuma laikā. Konkrēti, tiek prognozēts strukturālās bilances uzlabojums tikai 0,75 % no IKP laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam, kad gaidāms ekonomisks uzplaukums.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā ir sasniedzis 33,1 % no IKP un līdz ar to ir ievērojami mazāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 % no IKP. Programmā prognozēts, ka parāda attiecība programmas perioda laikā samazināsies par 3,4 procentu punktiem.

(9)

Novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Slovākijā ir mazāka par vidējo ES radītāju. jo nesenā pensiju reforma ietekmēja pensiju izdevumus, kas nepalielinās tik ļoti, cik daudzās citās valstīs. Sākotnējais budžeta stāvoklis ietver risku ilgtspējīgām valsts finansēm pat pirms tiek ņemta vērā iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu. Tādēļ valsts finanšu konsolidēšana sekmētu valsts finanšu ilgtspējas risku mazināšanu. Kopumā šķiet, ka Slovākijas finanšu ilgtspēju apdraud vidēji liels risks.

(10)

Konverģences programmā nav ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Tomēr tajā ir informācija par valsts reformu programmā paredzēto galveno reformu tiešajām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem, un šķiet, ka tās budžeta prognozēs ir ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Šķiet, ka konverģences programmā minētie pasākumi valsts finanšu jomā pilnībā neatbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrēti, izņemot izglītību, programmā uzskaitītās izdevumu prioritātes atšķiras no galvenajiem uzdevumiem, kas noteikti valsts reformu programmā. Turklāt ievērojamais atbalsts izglītībai, kas norādīts valsts reformu programmā, nav skaidri redzams 2007. gada budžetā vai konverģences programmā.

(11)

Programmā budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādīti stabilitātes un konverģences programmu rīcības kodeksā, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (2).

i)

izmantot lielās izaugsmes prognozes, lai uzlabotu strukturālo korekciju ar mērķi nodrošināt pārmērīgā deficīta novēršanu 2007. gadā ar lielāku rezervi un paātrināt VTM sasniegšanu; un

ii)

vēl stingrāk noteikt, ka centrālajai valdībai ir saistošas vidēja termiņa izmaksu robežvērtības.