27.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 70/17

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Itālijas stabilitātes programmu laikposmam no 2006. līdz 2011. gadam.

(2)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālā IKP pieaugums sākumā samazināsies no 1,6 % 2006. gadā līdz 1,3 % 2007. gadā. Vēlāk ekonomiskā izaugsme pakāpeniski palielināsies un 2011. gadā sasniegs 1,7 % no IKP. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, šķiet balstīts uz ticamiem pieņēmumiem par izaugsmi. Programmas prognozes par inflāciju programmas perioda pēdējos gados šķiet pārāk zemas.

(3)

2006. gada atjauninātā stabilitātes programma paredz, ka 2006. gadā deficīts būs 5,7 % no IKP (2). Tas ir pretrunā Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozei — 4,7 % no IKP. Komisijas scenārijā nav ņemta vērā novirze 0,9 % apmērā no IKP, lai dzēstu ar ātrvilcienu projektu (Ferrovie dello Stato — RFI/TAV) (3) saistīto dzelzceļa uzņēmuma parādu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts budžeta procesa pēdējā posmā. Savukārt Komisijas dienestu rudens prognozē minētais vispārējās valdības deficīts ir lielāks nekā iepriekšējā atjauninātajā stabilitātes programmā norādītie 3,5 % no IKP. Atšķirība 1,2 % apjomā no IKP ir skaidrojama ar vienreizējo pasākumu atšķirīgo ietekmi (0,8 % no IKP) un pastāvīgo negatīvo ietekmi, ko rada Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums par PVN piemērošanu uzņēmumu automašīnām (0,4 % no IKP).

(4)

Programmas budžeta stratēģijas mērķis ir 2007. gadā novērst pārmērīgo budžeta deficītu (plānots, ka deficīts samazināsies līdz 2,8 % no IKP) galvenokārt ar pastāvīgu pasākumu palīdzību. Tiek plānots, ka pēc tam valdības bilance programmas periodā pastāvīgi uzlabosies un 2011. gadā būs pozitīva — 0,1 % no IKP. Paredzams uzlabojums primārajā bilancē — no -0,9 % no IKP 2006. gadā līdz 5 % 2011. gadā. Līdz 2007. gadam pielāgojums galvenokārt saistīts ar ieņēmumiem. Attiecībā uz laikposmu pēc 2007. gada informācija ir sniegta tikai par korekciju apjomu, kas nepieciešams, lai sasniegtu ar tendencēm saistītos budžeta mērķus. Salīdzinot ar iepriekšējo programmu, mērķi, kas noteikti laikam no 2007. gada, kopumā nav mainījušies, neraugoties uz nelabvēlīgāku makroekonomisko scenāriju, tomēr, tā kā 2006. gada deficīta līmenis ir daudz augstāks, arī korekcijas 2007. gadā ir daudz lielākas.

(5)

Tiek plānots, ka strukturālā bilance (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, 2006. gadā uzlabosies: ja 2006. gadā būs vērojams deficīts aptuveni 4 % apmērā no IKP, tad programmas perioda beigās (2011. gadā) bilancē jau būs pārpalikums 0,25 % no IKP. Tāpat kā iepriekšējā atjauninātajā stabilitātes programmā vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz programmā minēto budžeta stāvokli ir līdzsvarots budžets strukturālā izteiksmē, ko programmā plānots sasniegt līdz programmas perioda beigām. Iepriekšējā atjauninātajā programmā VTM netika plānots sasniegt programmas periodā (kas beidzās 2009. gadā). Tā kā VTM ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 1,5 % no IKP), ar tā sasniegšanu tiks nodrošināta drošības rezerve pret pārmērīga deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un pienācīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā produkcijas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Budžeta rezultāti 2006. gadā varētu būt labāki, nekā prognozēts programmā, bet sliktāki — pēc 2007. gada. Attiecībā uz 2007. gadu programmas budžeta prognožu riski kopumā šķiet līdzsvaroti. Tomēr pozitīvi ir tas, ka, ņemot vērā tendences, kas izriet no datiem par skaidras naudas plūsmu, 2006. gadā deficīts izrādīsies mazāks nekā prognozētie 5,7 % no IKP; tas nozīmē, ka bāzes efekts 2007. gadā būs labāks, nekā plānots. Tomēr ar vairāku pasākumu efektivitāti, kas iekļauti 2007. gada budžetā, saistās riski. Nevar izslēgt apdraudējumu valsts finansēm vidējā termiņā, jo īpaši saistībā ar atkārtotu veselības aprūpes izdevumu pārtēriņu. Turklāt attiecībā uz laiku pēc 2007. gada nav sniegta sīkāka informācija par pielāgojuma stratēģiju, kas savukārt palielina ar plānoto fiskālo konsolidāciju saistītos riskus.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, kopumā šķiet, ka programmā izklāstītais budžeta stāvoklis ir tāds, lai saskaņā ar Padomes ieteikumu varētu novērst pārmērīgo deficītu līdz 2007. gadam, ar nosacījumu, ka budžeta pasākumi tiek pilnībā un efektīvi īstenoti. Kopumā ar 2007. gadā plānotajiem strukturālajiem pielāgojumiem 1,25 % apjomā no IKP saistās negatīvi riski. Tomēr pieejamie dati norāda, ka 2006. gadā strukturālie pielāgojumi būs labāki, nekā prognozēts (0,25 % no IKP), un tas varētu nozīmēt, ka 2007. gadā situācija uzlabosies. Budžeta stāvoklis var nenodrošināt pietiekamu drošības rezervi pret noteiktās IKP deficīta robežvērtības —3 % — pārkāpšanu parastu makroekonomisku svārstību rezultātā līdz 2010. gadam. Turklāt ar to var nepietikt, lai nodrošinātu VTM sasniegšanu programmas periodā, kā paredzēts programmā. Nākamajos gados pēc pārmērīga deficīta novēršanas pielāgojumu temps virzībā uz programmā netieši norādīto VTM kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka euro zonas un VKM II dalībvalstīs strukturālās bilances ikgadējā uzlabojuma kritērijam būtu jābūt 0,5 % no IKP un ka korekcijai būtu jābūt lielākai ekonomiskā uzplaukuma laikā, un tā varētu būt mazāka ekonomikas lejupslīdes laikā.

(8)

Tiek oficiāli lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā sasniedza 107,6 % no IKP, kas ir krietni vairāk nekā Līgumā paredzētā atsauces vērtība — 60 % no IKP. Programmā paredzēts, ka parāda attiecība pakāpeniski samazināsies un 2011. gadā sasniegs aptuveni 98 % no IKP. Šķiet, ka parāda attiecības dinamika būs labvēlīgāka, nekā paredzēts programmā 2006. gadā, ņemot vērā datus par skaidras naudas plūsmu. Riski attiecībā uz paredzamo parāda dinamiku 2007. gadā kopumā šķiet līdzsvaroti. Tā kā attiecībā uz laiku pēc 2007. gada trūkst sīkākas informācijas par pielāgojumu stratēģiju, tas palielina ar plānoto parāda samazināšanu saistītos riskus. Ņemot vērā riska novērtējumu, programmas periodā parāda attiecības samazināšanās varētu būt nepietiekama, lai tuvinātos atsauces vērtībai.

(9)

Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu un pensiju izdevumu pieaugums Itālijā ir mazāks nekā vidēji ES, pateicoties pieņemtajām pensiju reformām, ar nosacījumu, ka tās — un jo īpaši plānotie periodiskie aktuārie pielāgojumi atbilstīgi paredzamajam mūža ilgumam — tiek pilnībā īstenotas. Nodarbinātības, jo sevišķi gados vecāku ļaužu nodarbinātības palielināšanās uzlabotu darba ņēmēju pensijas nākotnē un sekmētu pensiju reformu īstenošanu. Sākotnējais budžeta stāvoklis, kaut arī nedaudz labāks nekā 2005. gadā, apdraud valsts finanšu ilgtspējību, pat neņemot vērā sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu. Turklāt pašreizējais kopējā parāda līmenis ir krietni augstāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību, un, lai to samazinātu, būs jāpanāk un ilgstoši jāsaglabā liels primārais pārpalikums. Kopumā šķiet, ka Itālijas valsts finanšu ilgtspējību apdraud vidējs risks.

(10)

Stabilitātes programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Tajā sniegta informācija par budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, un budžeta prognozēs, šķiet, ir ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Stabilitātes programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā, šķiet, atbilst valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Konkrēti abās programmās aplūkots jautājums par finanšu ilgtspējību un paredzēts samazināt nodarbinātības izmaksu un neto algas starpību laikā no 2007. līdz 2008. gadam.

(11)

Programmas budžeta stratēģija valsts finanšu jomā kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. gada līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā nav pilnībā sniegti visi obligātie un fakultatīvie dati (4).

i)

sasniegt plānoto fiskālo konsolidāciju 2007. gadā, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu atbilstīgi Padomes ieteikumam saskaņā ar 104. panta 7. punktu;

ii)

izmantot labāk nekā gaidītās budžeta tendences deficīta samazināšanai un, kad pārmērīgais deficīts būs novērsts, nodrošināt atbilstīgu virzību uz VTM, lai to sasniegtu vēlākais līdz programmas periodam beigām, kā arī nodrošināt to, ka attiecīgi samazina parāda un IKP attiecību;

iii)

ņemot vērā sevišķi augsto parāda līmeni, pilnībā īstenot pieņemtās pensiju reformas, tostarp plānotos periodiskos aktuāros pielāgojumus atbilstīgi paredzamajam mūža ilgumam, lai izvairītos no būtiskas to izdevumu palielināšanās, kas saistīti ar iedzīvotāju novecošanos; un

iv)

uzlabot budžeta procesu, palielinot tā pārskatāmību, sīkāk precizējot budžeta pasākumus ar laika ziņā ilgāku perspektīvu un efektīvus īstenošanas mehānismus, lai uzraudzītu un kontrolētu izdevumus, jo īpaši izdevumus veselības aprūpes jomā;