27.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/41

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1905/2006,

(2006. gada 18. decembrī),

ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 179. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā

(1)

Tiek ierosināta jauna plānošanas un piegādes palīdzības struktūra, lai Kopienas ārējo palīdzību padarītu efektīvāku. Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2) izveido Pirmspievienošanās instrumentu (IPA), kas ietver Kopienas palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Regula (EK) Nr. 1934/2006 (3) paredz vispārīgus noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (ENPI) izveidošanai. Padomes Regula (EK) Nr. 1638/2006 (4) izveido instrumentu rūpnieciski attīstītajām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. Regula (EK) Nr. …/2007 (5) izveido stabilitātes instrumentu. Regula (EK) Nr. 1717/2006 izveido instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (6). Regula (EK) Nr. 1889/2006 (7) izveido finansēšanas instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību un veicināšanai pasaules mērogā. Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (8) attiecas uz humāno palīdzību. Ar šo Regulu izveido finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (DCI), kas nodrošina tiešu atbalstu Eiropas Kopienas sadarbības politikas attīstībai.

(2)	Kopiena īsteno sadarbības politiku attīstības jomā, kuras mērķis ir — mazināt nabadzību, panākt ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā.

(3)	Kopiena īsteno sadarbības politiku, kas sekmē Kopienas un partnervalstu un reģionu uzņēmēju sadarbības, partnerattiecību un kopuzņēmumu attīstību un veicina dialogu starp attiecīgo nozaru politiskiem, ekonomiskiem un sociāliem partneriem.

(4)

Kopienas sadarbības politikas attīstības jomā un starptautiskās darbības mērķis ir sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 2000. gada 8. septembrī pieņemtos Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), kā piemēram, panākt galējas nabadzības un bada izskaušanu, un galvenos attīstības mērķus un principus, ko Kopiena un tās dalībvalstis ir apstiprinājušas saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un citām kompetentām starptautiskām organizācijām, kas darbojas attīstības sadarbības jomā.

(5)	Lai panāktu attīstības politikas saskaņotību, ir svarīgi, lai Kopienas politika, kas neattiecas uz attīstību, atbalstītu jaunattīstības valstu centienus TAM sasniegšanā, saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 178. pantu.

(6)	Politiska vide, kas garantē mieru un stabilitāti, cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu ievērošanu, tiesiskumu, labu pārvaldību un dzimumu līdztiesību, ir nozīmīga ilgtermiņa attīstībai.

(7)	Droša un ilgtspējīga ekonomiskā politika ir attīstības priekšnosacījums.

(8)

Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) locekļi 4. ministru konferencē Dohā apņēmās attīstības stratēģijās integrēt tirdzniecību un nodrošināt ar tirdzniecību saistītu tehnisku un iespēju veidošanas palīdzību, kā arī vajadzīgos pasākumus nolūkā veicināt tehnoloģiju nodošanu, izmantojot tirdzniecību un tās labā, stiprināt saikni starp ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un tirdzniecību, kā arī tirdzniecības un vides savstarpēju saikni, palīdzēt jaunattīstības valstīm to dalībā jaunās tirdzniecības sarunās un īstenot to sasniegtos rezultātus.

(9)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgais paziņojums attiecībā uz Eiropas Savienības attīstības politiku: “Eiropas konsenss attīstības jomā” (2005. gada 20. decembris) (9) un jebkādi turpmākie grozījumi nosaka Kopienas darbību struktūru attīstības jomā. Pamatojoties uz to, būtu jāplāno un jāīsteno palīdzība attīstības jomā un sadarbības stratēģijas.

(10)	Sadarbība attīstības jomā būtu jāīsteno, izmantojot ģeogrāfiskās un tematiskās programmas. Ģeogrāfiskām programmām būtu jāatbalsta attīstība un jāstiprina sadarbība ar Latīņamerikas, Āzijas, Vidusāzijas, Tuvo Austrumu un Dienvidāfrikas valstīm.

(11)

Kopiena un tās dalībvalstis ir noslēgušas partnerattiecību un sadarbības nolīgumus ar dažām no šīm partnervalstīm un reģioniem, lai sniegtu nozīmīgu ieguldījumu partnervalstu ilgtermiņa attīstībā un to iedzīvotāju labklājībā. Partnerattiecību un sadarbības nolīgumi balstās uz tādu kopīgu un universālu vērtību ievērošanu un veicināšanu kā cilvēktiesības, pamatbrīvības, demokrātijas principi un tiesiskums. Šajā saistībā būtu jāpievērš uzmanība tiesībām uz pienācīgu darbu un to cilvēku tiesībām, kam ir īpašas vajadzības. Kopienas un partnervalstu divpusējo attiecību uzturēšana un padziļināšana, kā arī daudzpusējo iestāžu konsolidēšana ir svarīgi faktori, lai sniegtu ievērojamu ieguldījumu pasaules ekonomikas līdzsvarā un attīstībā, kā arī stiprinātu Kopienas un partnervalstu un reģionu nozīmi un vietu pasaulē.

(12)

Lai gan tematiskajās programmās galvenokārt būtu jāatbalsta jaunattīstības valstis, divām saņēmējvalstīm, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kas neatbilst prasībām, lai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK) to noteiktu par Oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju, un uz kurām attiecas 2. panta 4. punkta otrās daļas pirmais ievilkums, arī vajadzētu būt iespējai piedalīties tematiskajās programmās ar noteikumiem, kādi izklāstīti šajā regulā. Kopienai būtu jāfinansē tematiskās programmas valstīs, reģionos un teritorijās, kuras var saņemt palīdzību šajā regulā minētajā ģeogrāfiskajā programmā, palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006, vai uz kurām attiecas ģeogrāfiskā sadarbība saistībā ar Eiropas Attīstības Fondu (EAF). Padomes Lēmumā 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (10), kas ir piemērojams līdz 2011. gada 31. decembrim, izklāsta nosacījumus par aizjūras zemju un teritoriju atbilstību attīstības palīdzības tematiskām darbībām, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un kuras šī regula negroza.

(13)

Tematiskām programmām būtu jānodrošina izteikta papildu vērtība un būtu jāietver pasākumi, kas papildina ģeogrāfiskās programmas, kuras ir galvenais pamats Kopienas sadarbībai ar trešām valstīm. Sadarbībai attīstības jomā, kas īstenota, izmantojot tematiskās programmas, vajadzētu būt saistītai ar šajā regulā un Regulā EK) Nr. 1638/2006minētajām ģeogrāfiskajām programmām, kā arī ar ģeogrāfisko sadarbību saistībā ar Eiropas Attīstības Fondu (EAF). Tematiskās programmas ir saistītas ar konkrētu darbības jomu, kurā ir ieinteresēta partnervalstu grupa, kuru nenosaka pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, vai sadarbības pasākumiem, kas attiecas uz dažādiem reģioniem vai partnervalstu grupām, vai starptautisku rīcību, kas nav paredzēta kādai konkrētai ģeogrāfiskai teritorijai. Tām ir arī svarīga nozīme, ārēji attīstot Kopienas politiku un nodrošinot nozaru saskaņu un skaidrību.

(14)

Tematiskajām programmām būtu jāatbalsta darbības tādās jomās kā cilvēka un sabiedrības attīstība, vide un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, tostarp enerģijas, nevalstiskās struktūras un pašvaldības, nodrošinātība ar pārtiku, migrācija un patvēruma politika. Tematisko programmu saturs ir sagatavots, pamatojoties uz Komisijas paziņojumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

(15)	Tematiskajai programmai vides un ilgtspējīgas resursu, ieskaitot enerģijas, apsaimniekošanas jautājumos būtu jāveicina, inter alia, starptautiskā vides pārvaldība un ES vides un enerģijas politikas ārzemēs.

(16)	Tematiskai programmai migrācijas un patvēruma jautājumos būtu jāveicina Eiropadomes Briseles sanāksmes 2005. gada 15. decembra secinājumos minētie mērķi, proti — pastiprināt Kopienas finansiālo palīdzību jomās, kas attiecas uz migrāciju vai ir saistītas ar to tās attiecībās ar trešām valstīm.

(17)

Kopienas politika attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku tiek attīstīta, lai atbalstītu plaša mēroga stratēģijas attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku valsts, reģionu un pasaules līmenī, ierobežotu pārtikas palīdzības sniegšanu humanitārās situācijās un lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz vietējo ražošanu un tirgu, un jāņem vērā to valstu īpašais stāvoklis, kas ir strukturāli vājas un lielā mērā atkarīgas no palīdzības nodrošinātības ar pārtiku jomā, lai izvairītos pārmērīgi samazināt Kopienas palīdzību šādām valstīm.

(18)

Atbilstīgi Padomes 2005. gada 24. maija secinājumiem būtu jāatbalsta darbības, lai uzlabotu reproduktīvo un seksuālo veselību jaunattīstības valstīs un lai garantētu ar to saistīto tiesību ievērošanu, un sniegtu finansiālu palīdzību un attiecīgu pieredzi, lai tādējādi veicinātu vienotu pieeju un reproduktīvās un seksuālās veselības un tiesību atzīšanu, kā definēts ICPD Rīcības programmā, tostarp drošu mātes stāvokli un plašu pieeju vispusīgam drošu un uzticamu reproduktīvās un seksuālās veselības pakalpojumu klāstam. Ja īsteno sadarbības pasākumus, attiecīgā gadījumā stingri jāievēro ICPD pieņemtie lēmumi.

(19)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 266/2006 (2006. gada 15. februāris), ar ko ievieš papildu pasākumus Cukura protokola valstīs, kuras ietekmē ES cukura režīma reforma (11), būtu jānodrošina palīdzība tām ĀKK valstīm, kas parakstījušas Cukura protokolu un kuras ietekmē kopējā cukura tirgus reforma, un šī palīdzība jāvirza, lai atbalstītu to pielāgošanās procesu.

(20)

Lai nodrošinātu palīdzības apjomu un konsekvenci, vienlaikus samazinot partnervalstu izmaksas, īstenojot Kopienas politiku attīstības jomā, ir būtiski svarīgi palielināt palīdzības efektivitāti un panākt to, ka palīdzība ir papildinošāka un labāk saskaņota un ka palīdzības sniegšanas procedūras ir pielīdzinātas un saskaņotas gan starp Kopienu un tās dalībvalstīm, gan attiecībās ar citiem līdzekļu devējiem un partneriem attīstības veicināšanā — minētais tika apstiprināts Deklarācijā, kuru pieņēma Augsta līmeņa forums par harmonizāciju, kas notika Parīzē, 2005. gada martā.

(21)	Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ir jāīsteno diferencēta pieeja — atkarībā no attīstības konteksta un vajadzībām izstrādājot īpašas, partnervalstīm vai reģioniem pielāgotas programmas, pamatojoties uz to vajadzībām, stratēģijām, prioritātēm un līdzekļiem.

(22)

Partnervalstu iesaistīšanās attīstības stratēģiju piemērošanā ir attīstības politikas panākumu atslēga, un tādēļ būtu jāveicina visplašākā iespējamā visu sabiedrības slāņu līdzdalība. Lai nodrošinātu rezultativitāti un pārredzamību, kā arī sekmētu valstu līdzdalību, līdzekļu devēju sadarbības stratēģijas un to īstenošanas procedūras būtu pēc iespējas jāpielāgo partnervalstu stratēģijām un procedūrām.

(23)

Ņemot vērā to, ka jānodrošina rezultatīva saikne starp humāno palīdzību un ilgtermiņa palīdzību attīstības jomā, pasākumus, kurus var finansēt atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1638/2006, saskaņā ar šo regulu principā nebūtu jāfinansē, izņemot, ja ir jānodrošina, ka sadarbība pēc krīzes pārvarēšanas turpinās, līdz tiek panākti stabili, attīstībai piemēroti apstākļi.

(24)

Atbalsta atsaiste atbilstīgi ESAO/APK labākajai praksei ir galvenais faktors, lai nodrošinātu palīdzības papildu vērtību un palielinātu vietējās spējas. Noteikumi attiecībā uz dalību konkursos un subsīdiju līgumos, kā arī noteikumi attiecībā uz preču izcelsmi būtu jānosaka saskaņā ar jaunākajām attīstības tendencēm attiecībā uz atbalsta atsaisti.

(25)

Palīdzība būtu jāpārvalda saskaņā ar Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12) iekļautajiem noteikumiem par ārējo palīdzību, kā arī attiecīgiem noteikumiem, kuru mērķis ir aizsargāt Kopienas finansiālās intereses.

(26)	Ar šo regulu izveido tādu finanšu shēmu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, kas būs galvenā atsauce Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (13) 38. punkta nozīmē.

(27)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (14)

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — ierosināto sadarbību ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem, kas nav Kopienas dalībvalstis un nav atbilstīgas, lai saņemtu Kopienas palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 vai Regulu (EK) Nr. 1638/2006 — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības apjoma dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(29)	Pieņemot šo regulu, būtu jāatceļ vairākas pašreizējās regulas, lai pārstrukturētu ārējās darbības instrumentus, jo īpaši attiecībā uz sadarbību attīstības jomā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgais mērķis un darbības joma

1. Kopiena finansē pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt sadarbību ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem — iekļauti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (ESAO/APK) palīdzības saņēmēju sarakstā — un kuri uzskaitīti I pielikumā (turpmāk “partnervalstis un reģioni”). Komisija groza I pielikumu atbilstīgi regulāriem ESAO/APK pārskatiem par palīdzības saņēmēju sarakstu un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

2. Kopiena finansē tematiskās programmas valstīs, reģionos un teritorijās, kuras var saņemt palīdzību šajā regulā minētajā ģeogrāfiskajā programmā, palīdzību, kas minēta 5. līdz 10. pantā Regulā (EK) Nr. 1638/2006, vai uz kurām attiecas ģeogrāfiskā sadarbība saistībā ar Eiropas Attīstības Fondu (EAF).

3. Šajā regulā reģions ir definēts kā ģeogrāfiska vienība, kas aptver vairākas jaunattīstības valstis.

I SADAĻA

MĒRĶI UN PRINCIPI

2. pants

Mērķi

1. Sadarbības primārais un galvenais mērķis, kas izriet no šīs regulas, ir partnervalstīs un reģionos izskaust nabadzību saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, tostarp īstenot TAM, kā arī veicināt demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu. Atbilstīgi šim mērķim sadarbība ar partnervalstīm un reģioniem:

—	stiprina un atbalsta demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, labu pārvaldību, dzimumu līdztiesību un saistītus starptautiskos tiesību aktus;

—	veicina partnervalstu un reģionu, un jo īpaši visvairāk atpalikušo valstu un reģionu, ilgtspējīgu attīstību — tostarp politisko, ekonomisko, sociālo un vides aspektu attīstību;

—	sekmē vienmērīgu un pakāpenisku šo valstu integrāciju pasaules ekonomikā;

—	palīdz attīstīt starptautiskus pasākumus, lai saglabātu un uzlabotu vides kvalitāti, kā arī pasaules dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, tostarp cīņu pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības sekmēšanu;

—	stiprina attiecības starp Kopienu un partnervalstīm un reģioniem.

2. Šajā regulā paredzētā Kopienas sadarbība atbilst saistībām un mērķiem attīstības sadarbības jomā, ko Kopiena ir apstiprinājusi saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām starptautiskām organizācijām, kas darbojas attīstības sadarbības jomā.

3. Līguma XX sadaļā paredzētā Kopienas attīstības politika nodrošina juridisko sistēmu sadarbībai ar partnervalstīm un reģioniem. Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgais 2005. gada 20. decembra paziņojums par Eiropas Savienības politiku attīstības jomā: “Eiropas konsenss par attīstību”, un jebkādi turpmākie grozījumi nodrošina struktūru, sniedz norādījumus un norāda uz jomām, kurām jāpievērš uzmanība, kas palīdzēs īstenot šajā regulā paredzēto Kopienas sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem.

4. Pasākumus, kas minēti 1. panta 1. punktā, izstrādā tā, lai tie atbilstu ESAO/APK noteiktajiem oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritērijiem.

Pasākumus, kas minēti 1. panta 2. punktā, izstrādā tā, lai tie atbilstu ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem, ja vien:

—	saņēmēja iezīmes neliek veikt citus pasākumus, vai

—	ar šo programmu netiek īstenota vispārēja iniciatīva, kopienas politikas prioritāte vai starptautiskas saistības vai Kopienas apņemšanās, kā minēts 11. panta 2. punktā, un šim pasākumam nepiemīt iezīmes, kas atbilstu šādiem kritērijiem.

Vismaz 90 % no tematiskajās programmās paredzētajiem izdevumiem ir aprēķināti tā, lai atbilstu kritērijiem OAP saņemšanai, ko noteikusi ESAO/APK, neskarot 2. panta 4. punkta otrās daļas pirmo ievilkumu.

5. Šajā regulā paredzēto Kopienas palīdzību neizmanto, lai finansētu ieroču vai munīcijas iegādi, operācijas, kas saistītas ar militārajiem vai aizsardzības jautājumiem.

6. Pasākumus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1717/2006 un jo īpaši tās 4. pants, un kuri ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu saskaņā ar šo regulu, principā nefinansē saskaņā ar šo regulu, izņemot, ja ir jānodrošina, ka sadarbība pēc krīzes pārvarēšanas turpinās, līdz tiek panākti stabili, attīstībai piemēroti apstākļi.

Neskarot vajadzību nodrošināt to, ka sadarbība pēc krīzes pārvarēšanas turpinās, līdz tiek panākti stabili, attīstībai piemēroti apstākļi, pasākumus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1257/96 un kuri atbilst tās finansēšanas kritērijiem, nefinansē saskaņā ar šo regulu.

3. pants

Vispārējie principi

1. Kopiena ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tā ar dialoga un sadarbības palīdzību cenšas panākt un stiprināt partnervalstu un reģionu apņēmību ievērot šīs vērtības.

2. Īstenojot šo regulu, jāpiemēro diferencēta pieeja atkarībā no attīstības konteksta un vajadzībām, lai partnervalstīm vai reģioniem piedāvātu īpašu, katrai partnervalstij vai reģionam pielāgotu sadarbību, pamatojoties uz to vajadzībām, stratēģijām, prioritātēm un līdzekļiem.

Piešķirot kopējos resursus Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, priekšroka jādod vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm ar zemiem iedzīvotāju ienākumiem. Pienācīga uzmanība jāpievērš, lai atbalstītu nabadzīgāko iedzīvotāju daļu valstīs ar vidējiem iedzīvotāju ienākumiem un jo īpaši valstīs ar zemiem iedzīvotāju ienākumiem, no kurām daudzām ir līdzīgas problēmas kā zemu ienākumu valstīm.

3. Visās programmās jāuzsver šādi transversāli jautājumi: cilvēktiesību veicināšana, dzimumu līdztiesība, demokrātija, laba pārvaldība, bērnu un pamatiedzīvotāju tiesības, vides ilgtspējība un HIV/AIDS apkarošana. Turklāt, īpaša uzmanība jāpievērš tiesiskuma stiprināšanai, piekļuvei tiesu iestādēm un pilsoniskas sabiedrības atbalstam.

4. Visās politikās, kas var ietekmēt partnervalstis un reģionus, Kopiena ņem vērā Līguma XX sadaļā un šīs regulas 2. pantā noteiktos mērķus. Pasākumos, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Kopiena arī cenšas panākt saskaņotību ar tās ārējās darbības citām jomām. Šo saskaņotību nodrošina, definējot politiku, veicot stratēģisko plānošanu, pasākumu plānošanu un īstenošanu.

5. Kopiena un dalībvalstis uzlabo koordināciju un saskaņo to sadarbības politikas attīstības jomā, ņemot vērā partnervalstu un reģionu prioritātes valsts un reģionu līmenī. Kopienas politika attīstības sadarbības jomā papildina dalībvalstu īstenoto politiku.

6. Komisija un dalībvalstis cenšas nodrošināt biežu un regulāru informācijas apmaiņu, tostarp ar citiem līdzekļu devējiem, un veicina visu iesaistīto partneru labāku koordināciju un papildināmību, izstrādājot kopīgas daudzgadu programmas, pamatojoties uz partnervalstu nabadzības samazināšanas vai līdzvērtīgām stratēģijām un valsts budžeta procesiem, vienotiem ieviešanas mehānismiem, tostarp kopēju analīzi, kopīgu līdzekļu devēju misijām un līdzfinansējuma veidu izmantošanu.

7. Kopiena un dalībvalstis — atbilstīgi to kompetences jomām — sekmē daudzpusēju pieeju visai pasaulei aktuālajām problēmām un sadarbību ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām un struktūrām, piemēram, starptautiskām finanšu iestādēm, ANO aģentūrām, fondiem un programmām un ar divpusējiem līdzekļu devējiem.

8. Kopiena sekmē starptautiskiem labas prakses principiem atbilstīgu un rezultatīvu sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem. Tā balstās uz šādiem principiem:

veicināt tādu attīstības procesu, ko vada un kurā aktīvi iesaistās partnervalsts. Kopiena aizvien vairāk pielāgo savu atbalstu partnervalstu attīstības stratēģijām, reformu politikai un procedūrām. Kopiena darbojas, lai stiprinātu partnervalstu valdību un līdzekļu devēju savstarpējo atbildību, iesaista vietējos speciālistus un darbiniekus;

b)	sekmēt iekļaujošu un līdzdarbību veicinošu pieeju attīstībai un visu sabiedrības slāņu plašu iesaistīšanos attīstības procesā un valstī notiekošajā dialogā, tostarp politiskajā dialogā;

attīstīt rezultatīvus sadarbības veidus un instrumentus, kā noteikts 25. pantā, saskaņā ar ESAO/APK labu pieredzi, kas pielāgota īpašajiem apstākļiem katrā dalībvalstī vai reģionā, galveno uzmanību pievēršot uz programmām balstītām pieejām, paredzama atbalsta finansējuma nodrošināšanai, valsts sistēmu izveidei un izmantošanai, un uz rezultātiem balstītām pieejām attīstības jomā, attiecīgā gadījumā ietverot tūkstošgades attīstības mērķu uzdevumus un rādītājus;

veicināt politikas un plānošanas ietekmi, koordinējot un saskaņojot līdzekļu devēju darbību, lai mazinātu pārklāšanās un dublēšanās gadījumus, uzlabotu papildināmību, kā arī atbalstītu līdzekļu devēju plašās ierosmes. Koordinācija notiek partnervalstīs un reģionos, izmantojot saskaņotas pamatnostādnes un koordinācijas un atbalsta efektivitātes labas prakses principus;

e)	izveidot TAM profilu valsts stratēģijas dokumentos un tās daudzgadu programmā.

9. Komisija informē un uztur regulāru viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu.

10. Komisija meklē regulāras informācijas apmaiņas iespējas ar pilsonisko sabiedrību.

II SADAĻA

ĢEOGRĀGISKĀS UN TEMATISKĀS PROGRAMMAS

4. pants

Kopienas atbalsta īstenošana

Atbilstīgi šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem Kopienas palīdzība tiek īstenota, izmantojot ģeogrāfiskās un tematiskās programmas, kas noteiktas 5. līdz 16. pantā, un programmu, kas paredzēta 17. pantā.

5. pants

Ģeogrāfiskās programmas

1. Ģeogrāfiskā programma attiecas uz sadarbību attiecīgās darbības jomās ar partnervalstīm vai reģioniem, ko nosaka pēc ģeogrāfiskā principa.

2. Atbilstīgi šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem Kopienas atbalsts Latīņamerikai, Āzijai, Vidusāzijai, Tuvajiem Austrumiem, kā tas noteikts I pielikumā, kā arī Dienvidāfrikai, attiecas uz darbībām šādās sadarbības jomās:

a)	atbalstīt tādu politikas jomu īstenošanu, kuru mērķis ir mazināt nabadzību un sasniegt TAM;

Humānā attīstība

nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības, jo īpaši attiecībā uz pamatizglītību un veselību, jo īpaši:

Veselība:

palielināt piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un nodrošināt tos iedzīvotāju grupām ar mazākiem ienākumiem un sabiedrības atstumtām grupām, galveno uzmanību pievēršot atbilstīgajiem TAM, īpaši lai samazinātu bērnu mirstību, uzlabotu mātes un bērna veselību un seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, kā noteikts ICPD Kairas tikšanās programmā, kurā apskatītas ar nabadzību saistītas slimības, jo īpaši HIV/AIDS, tuberkuloze un malārija;

ii)	uzlabot veselības aizsardzības sistēmas, lai veselības nozarē novērstu humāno resursu krīzi;

iii)	palielināt iespējas sabiedrības veselības jomā, kā arī pētniecībā un attīstībā;

Izglītība

iv)	galveno prioritāti piešķirt kvalitatīvai pamatizglītībai, kam seko arodapmācība, kā arī nevienlīdzības likvidēšanai izglītības pieejamībā;

v)	mērķis ir līdz 2015. gadam nodrošināt pamatizglītību visiem un likvidēt dzimumu nevienlīdzību izglītībā;

vi)	veicināt arodmācības, augstāko izglītību, kultūras, zinātnisko un tehnisko sadarbību, akadēmisko un kultūras apmaiņu, kā arī sekmēt savstarpējo saprašanos starp partnervalstīm un reģioniem un Kopienu;

Sociālā kohēzija un nodarbinātība

c)	veicināt sociālo kohēziju, kā Kopienas un partnervalstu attiecību politikas prioritāti, galveno uzmanību pievēršot sociālajai un fiskālajai politikai, tādējādi apkarojot nabadzību, nevienlīdzību un mazāk aizsargāto grupu atstumtību;

d)	veicināt un aizsargāt dzimumu līdztiesību, pamatiedzīvotāju tiesības un bērnu tiesības, tostarp atbalstīt ANO Konvencijas par bērnu tiesībām īstenošanu;

e)	stiprināt iestāžu sistēmu, lai sekmētu un veicinātu mazu un vidēju uzņēmumu veidošanos, lai veicinātu darbavietu veidošanos.

Pārvaldība, demokrātija, cilvēktiesības un atbalsts iestāžu reformām

sekmēt un aizsargāt pamatbrīvības un cilvēktiesības, nostiprināt demokrātiju, tiesiskumu, tiesas pieejamību, labu pārvaldību, tostarp pasākumus, lai cīnītos pret korupciju, inter alia veidojot iespējas un stiprinot iestāžu un likumdošanas bāzi, jo īpaši valsts administrācijas jomā, politiku plānošanā un īstenošanā, un valsts finanšu un valsts resursu pārvaldē;

g)	atbalstīt aktīvu pilsonisko sabiedrību, tostarp pilsoniskas sabiedrības organizācijas, kas pārstāv nabadzībā dzīvojošus cilvēkus, kā arī sekmēt pilsonisko dialogu, līdzdalību un samierināšanos, un iestāžu izveidi;

h)	veicināt sadarbību un politikas reformu drošības un tiesiskuma jomā, jo īpaši attiecībā uz patvēruma sniegšanu un migrāciju, narkotiku apkarošanu un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, korupcijas un nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas apkarošanu;

i)	veicināt sadarbību un politikas reformu migrācijas un patvēruma jomā ar partnervalstīm un sekmēt spēju palielināšanas centienus, lai palīdzētu formulēt un īstenot migrācijas politiku par labu attīstībai;

j)	atbalstīt efektīvu daudzpusēju darbību, jo īpaši pievienojoties un efektīvi īstenojot starptautiskos tiesību aktus un daudzpusējus nolīgumus, kas attiecas uz attīstības jomu;

Tirdzniecība un reģionālā integrācija

sniegt palīdzību partnervalstīm un reģioniem tirdzniecības, ieguldījumu un reģionālās integrācijas jomā, tostarp tehnisko palīdzību un stiprināt spēju izstrādāt un īstenot pareizu tirdzniecības politiku, veicināt labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi, pareizu ekonomikas un finanšu politiku un privātā sektora attīstību, lai partnervalstis un reģioni iegūtu no to integrācijas pasaules ekonomikā un tiktu atbalstīts sociālais taisnīgums un ekonomikas izaugsme par labu nabadzīgajiem;

l)	atbalstīt pievienošanos PTO un PTO nolīgumu īstenošanu, sniedzot tehnisko palīdzību un veicinot iespēju veidošanu, jo īpaši īstenojot ar tirdzniecību saistītus intelektuālā īpašuma aspektus (TRIPS), jo īpaši sabiedrības veselības jomā;

atbalstīt ekonomisko un tirdzniecības sadarbību un stiprina investīciju attiecības starp Eiropas Kopienu un partnervalstīm un reģioniem, tostarp izmantojot pasākumus, lai veicinātu un nodrošinātu, ka privātās personas, tostarp vietējie un Eiropas uzņēmumi, veicina sociāli atbildīgu ekonomisko attīstību, tostarp ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartus;

Vide un dabas resursu ilgtspējīga attīstība

n)	veicināt ilgtspējīgu attīstību, izmantojot vides aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, tostarp bioloģisko daudzveidību un energoefektivitāti;

o)	atbalstīt pilsētas vides uzlabojumus,

p)	ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus, kā arī drošu un ilgtspējīgu ķimikāliju un atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā to ietekmi uz veselību;

q)	nodrošināt, ka tiek ievērota un atbalstīta tādu starptautisko nolīgumu vides jomā īstenošana, kā, piemēram, konvencija par bioloģisko daudzveidību, Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos un Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām;

r)	izveidot iespējas būt gataviem ārkārtas situācijām un dabas katastrofu novēršanai;

Ūdensapgāde un enerģētika

s)	atbalstīt ilgtspējīgu ūdens resursu pārvaldi, īpašu uzsvaru liekot uz vispārēju piekļuvi dzeramajam ūdenim un sanitārijai un uz ilgtspējīgu un efektīvu ūdens resursu izmantošanu, tostarp lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām;

t)	veicināt ilgtspējīgas enerģētikas tehnoloģiju plašāku izmantošanu;

Infrastruktūra, sakari un transports

u)	sniegt ieguldījumu ekonomikas infrastruktūras attīstībā, tostarp atbalstot reģionālo integrāciju, veicinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju plašāku izmantošanu.

Lauku attīstība un teritorijas plānošana, lauksaimniecība un nodrošinātība ar pārtiku.

v)	atbalstīt ilgtspējīgu lauku attīstību, jo īpaši, lai nodrošinātu ar pārtiku;

Pēckrīzes situācijas un nestabilas valstis

vidējā un ilgā termiņā atjaunot un rehabilitēt reģionus un valstis, kas cieš no konfliktiem, cilvēku vai dabas izraisītām katastrofām, tostarp atbalstīt mīnu apkarošanas, demobilizācijas un reintegrēšanas darbības, vienlaikus nodrošinot saikni starp atbrīvošanu, rehabilitāciju un attīstību saskaņā ar 2. panta 6. punktu, paturot prātā Kopienas un tās dalībvalstu kompetenci;

x)	veikt vidēja un ilga termiņa darbības, kuru mērķis ir tādu personu saimnieciskā patstāvība un integrācija vai reintegrācija, kas zaudējuši saiknes ar dzimto zemi;

y)	nestabilās vai neveiksmi cietušās valstīs, kas atbalsta pamatpakalpojumu sniegšanu un veido likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes;

z)	risināt Kopienai un tās partneriem kopīgās attīstības problēmas, jo īpaši atbalstīt nozaru dialogus, divpusēju nolīgumu īstenošanu un jebkuru citu darbības jomu atbilstīgi šīs regulas darbības jomai.

6. pants

Latīņamerika

Ar Kopienas atbalstu Latīņamerikai veicina darbības, kas atbilst 5. pantam un šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Īpašu uzmanību pievērš šādām sadarbības jomām, kas atspoguļo īpašo situāciju Latīņamerikā:

veicināt sociālo kohēziju, kas ir Kopienas un Latīņamerikas attiecību kopīgais mērķis un politikas prioritāte, tādējādi apkarojot nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību. Īpašu uzmanību pievērš sociālajai labklājībai un nodokļu politikai, rezultatīviem ieguldījumiem, lai izveidotu vairāk un labākas darba vietas, diskriminācijas un narkotiku ražošanas, lietošanas un tirdzniecības apkarošanas politikai, kā arī sociālo pamatpakalpojumu uzlabošanai, jo īpaši veselības un izglītības jomā;

b)	veicināt lielāku reģionālo integrāciju, tostarp atbalstīt reģionālās integrācijas dažādos procesus un infrastruktūru tīkla iekšēju savietojamību, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) un citu iestāžu atbalstītām darbībām;

c)	atbalstīt labas pārvaldības un valsts iestāžu stiprināšanu, cilvēktiesību aizsardzību, tostarp bērnu un pamatiedzīvotāju tiesību aizsardzību;

d)	atbalstīt ES un Latīņamerikas kopīgu augstākās izglītības telpas izveidi;

e)	veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, īpašu uzmanību veltot mežu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.

7. pants

Āzija

Ar Kopienas atbalstu Āzijai vecina darbības, kas atbilst 5 pantam un šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Īpašu uzmanību pievērš šādām sadarbības jomām, kas atspoguļo īpašo situāciju Āzijā:

a)	sasniegt TAM veselības aizsardzības jomā, tostarp attiecībā uz HIV/AIDS apkarošanu, un izglītības jomā, izmantojot, inter alia, politikas dialogu nozaru reformai;

b)	risināt pārvaldes jautājumus jo īpaši nestabilās valstīs, lai palīdzētu veidot likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes, aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību, kā arī lai stiprinātu cilvēktiesību, tostarp bērnu tiesību, aizsardzību;

c)	veicināt lielāku reģionālo integrāciju un sadarbību, atbalstot reģionālās integrācijas dažādos procesus un dialogu;

d)	sniegt ieguldījumu epidēmiju un zoonožu kontrolē, kā arī skarto nozaru atjaunošanā;

e)	veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, īpašu uzmanību veltot mežu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai;

f)	apkarot narkotiku ražošanu, lietošanu un tirdzniecību, kā arī cita veida nelikumīgu tirdzniecību.

8. pants

Vidusāzija

Ar Kopienas atbalstu Vidusāzijai veicina darbības, kas atbilst 5. pantam un šīs regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Īpašu uzmanību pievērš šādām sadarbības jomām, kas atspoguļo īpašo situāciju Vidusāzijā:

veicināt konstitucionālās reformas un likumdošanas, administratīvo un reglamentējošo saskaņošanu ar Kopienu, tostarp stiprināt valsts pārvaldes iestādes un struktūras, kas atbildīgas par politikas rezultatīvu īstenošanu tajās jomās, uz ko attiecas partnerības un sadarbības nolīgumi (PSN), kā piemēram, vēlēšanu struktūras, parlamenti, valsts pārvaldes reforma un valsts finanšu pārvalde;

b)	veicināt tirgus ekonomikas attīstību un partnervalstu integrāciju PTO, vienlaikus risinot pārejas sociālos aspektus;

c)	atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vides attīstību robežreģionos;

d)	apkarot narkotiku ražošanu, lietošanu un tirdzniecību, kā arī cita veida nelikumīgu tirdzniecību.

e)	apkarot HIV/AIDS;

veicināt reģionālu sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1638/2006 un citi Kopienas instrumenti, jo īpaši tos, ar ko veicina sadarbību vides — sevišķi, ūdens un sanitārijas –, izglītības, enerģētikas un transporta nozarē, tostarp starptautiskā transporta un enerģētikas darbības aizsardzību un drošību, savstarpējo sadarbību, sadarbības tīklus un to darbības, atjaunojamos enerģijas avotus, energoefektivitāti.

9. pants

Tuvie Austrumi

Ar Kopienas atbalstu Tuvajiem Austrumiem veicina darbības, kas atbilst 5. pantam un šās regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Īpašu uzmanību pievērš šādām sadarbības jomām, kas atspoguļo īpašo situāciju Tuvajos Austrumos:

a)	veicinot sociālo kohēziju, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, īpaši saistībā ar iekšzemes dabas resursu izmantošanu, un lai nodrošinātu politisko vienlīdzību, jo īpaši, veicinot cilvēktiesības, tostarp dzimumu līdztiesību;

b)	veicināt ekonomikas dažādošanu, tirgus ekonomikas attīstību un partnervalstu integrāciju PTO;

c)	veicināt reģionu sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1638/2006un citi Kopienas instrumenti, atbalstot reģionālos integrācijas centienus attiecībā uz ekonomiku, enerģētiku, transportu un bēgļiem;

d)	atbalstīt starptautisku nolīgumu noslēgšanu un starptautisko tiesību aktu, jo īpaši ANO rezolūciju un daudzpusēju konvenciju efektīvu īstenošanu;

e)	risināt pārvaldes jautājumus it īpaši nestabilās valstīs, lai palīdzētu veidot likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes, aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību, kā arī lai stiprinātu cilvēktiesību, tostarp bērnu tiesību, aizsardzību;

10. pants

Dienvidāfrika

Ar Kopienas atbalstu Dienvidāfrikai veicina darbības, kas atbilst 5. pantam un šās regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Īpašu uzmanību pievērš šādām sadarbības jomām, kas atspoguļo īpašo situāciju Dienvidāfrikā:

a)	atbalstīt demokrātiskas sabiedrības, labas pārvaldības un tiesiskas valsts nostiprināšanos un veicināt reģionu un kontinenta stabilitāti un integrāciju;

b)	sniegt atbalstu pielāgošanās centieniem reģionā, kas risinās sakarā ar brīvās tirdzniecības zonu izveidi saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecību starp Kopienu un Dienvidāfriku (15), attīstību un sadarbību un citiem reģionāliem pasākumiem;

c)	atbalstīt cīņu pret nabadzību, nevienlīdzību un sociālo atstumtību, tostarp risinot agrāk sliktos apstākļos dzīvojušo kopienu pamatvajadzības;

d)	risināt HIV/AIDS pandēmiju un tās ietekmi uz Dienvidāfrikas sabiedrību.

11. pants

Tematiskās programmas

1. Papildus programmām, kas minētas 5. līdz 10. pantā, tematiska programma ir saistīta ar konkrētu darbības jomu, kurā ir ieinteresētas vairākas partnervalstis, kuras nenosaka pēc to ģeogrāfiskās atrašanās vietas, vai sadarbības pasākumiem, kas attiecas uz dažādiem reģioniem vai partnervalstu grupām, vai starptautisku rīcību, kas nav paredzēta kādai konkrētai ģeogrāfiskai teritorijai.

2. Tematiskajās programmās veiktās darbības, kas atbilst šās regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem, sniedz pievienoto vērtību un papildina darbības, ko finansē no ģeogrāfiskajām programmām, un ir saistītas ar tām. Šīm darbībām piemēro šādus principus:

Kopienas politikas mērķus nevar piemēroti vai efektīvi sasniegt ar ģeogrāfisko programmu palīdzību, un programmu īsteno starpniekorganizācija vai ar starpniekorganizācijas palīdzību, piemēram, nevalstiskas struktūras, citas nevalstiskas struktūras, starptautiskas organizācijas vai daudzpusēji mehānismi. Tas ietver visaptverošas ierosmes, ar kurām atbalsta Tūkstošgades attīstības mērķus, ilgtspējīgu attīstību vai vispārēju sabiedrisku labumu un darbības dalībvalstīs un kandidātvalstīs, atkāpjoties no 24. panta, kā paredzēts attiecīgajā tematiskajā programmā,

un/vai

šādas darbības partnervalstīs un reģionos:

—	vairāku reģionu un/vai transversālas darbības, tostarp eksperimentāli projekti un novatoriska politika;

—	darbības gadījumos, kad par darbību nepastāv vienošanās ar partnervalsts valdību;

—	darbības, kas saistītas ar tādas īpašas tematiskās programmas mērķi, kas atbilst Kopienas politikas prioritātei vai Kopienas starptautiskam pienākumam vai saistībām;

—	ja vajadzīgs, darbības gadījumos, kuros nav ģeogrāfiskas programmas, vai arī tā ir atlikta.

12. pants

Ieguldījums cilvēkos

1. Kopienas palīdzības mērķis tematiskajā programmā “Ieguldījums cilvēkos” ir atbalstīt darbības jomas, kas tieši ietekmē tālāk definētos cilvēku dzīves standartus un labklājību, un koncentrēties uz nabadzīgākajām un viszemāk attīstītajām valstīm un vissliktākajā stāvoklī esošajām iedzīvotāju grupām.

2. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, un saskaņā ar 11. pantu programmā iekļauj šādas darbības jomas:

laba veselība visiem sabiedrības locekļiem:

cīņa pret nabadzības izraisītajām slimībām, pievēršoties būtiskākajām pārnēsājamām slimībām, kas minētas Eiropas rīcības programmā cīņai ar HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi, jo īpaši:

—	palielināt galveno farmaceitisko līdzekļu un diagnostikas pieejamību šo trīs slimību ārstēšanā saskaņā ar TRIPS Līguma noteikumiem, kā precizēts Dohas Deklarācijā par TRIPS Līgumu un sabiedrības veselību;

—	veicināt valsts un privātās investīcijas jaunu ārstēšanas metožu, jaunu medikamentu, jo īpaši vakcīnu, mikrobicīdu un novatorisku ārstēšanas formu pētniecībā un izstrādē;

—	atbalstīt globālas ierosmes, kas saistībā ar nabadzības mazināšanu vēršas pret infekcijas slimībām, tostarp atbalstot Vispasaules fondu HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai.

ii)

saskaņā ar principiem, par ko vienojās ICPD (Starptautiska konference par iedzīvotājiem un attīstību) un ICPD + 5 atbalsts darbībām, lai uzlabotu reproduktīvo un seksuālo veselību jaunattīstības valstīs un garantētu tiesības uz labu reproduktīvo un seksuālo veselību sievietēm, vīriešiem un pusaudžiem, un sniegtu finansiālu palīdzību un attiecīgu pieredzi, lai tādējādi veicinātu vispusēju pieeju un reproduktīvās un seksuālās veselības un tiesību atzīšanu, kā definēts ICPD Rīcības programmā, tostarp drošu mātes stāvokli un plašu pieeju vispusīgam drošu un uzticamu reproduktīvās un seksuālās veselības pakalpojumu, materiālu, izglītības un informācijas klāstam, tostarp informācijai par visu veidu ģimenes plānošanas metodēm, tostarp:

—	samazināt māšu mirstības un saslimstības līmeni, jo īpaši tajās valstīs un tām iedzīvotāju grupām, kurās šis līmenis ir visaugstākais;

iii)

uzlabot taisnīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, precēm un veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp, risinot cilvēkresursu īpašo krīzi.

—	pasākumus, lai vērstos pret cilvēkresursu krīzi veselības aizsardzības jomā;

—	veselības informācijas sistēmas, kas spēj iegūt, novērtēt un analizēt sadalītus datus par rezultātiem, lai nodrošinātu labāku veselības aizsardzību un attīstības panākumus, kā arī piegādes sistēmas ilgtspējību;

—	uzlabotu vakcinācijas un imunizācijas praksi un veicinātu piekļuvi esošajām vai jaunām vakcīnām un to pieejamību;

—	taisnīgus mehānismus, lai finansētu vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei;

iv)	saglabāt līdzsvarotu pieeju profilakses, ārstēšanas un aprūpes jomā, par galveno prioritāti uzskatot profilaksi, atzīstot to, ka tās efektivitāte palielinās, ja to saista ar ārstēšanu un aprūpi.

Izglītība, zināšanas un prasmes:

i)	īpaša uzmanība veltīta darbībām, kas veiktas saistībā ar tūkstošgades attīstības mērķiem, lai līdz 2015. gadam nodrošinātu pamatizglītību visiem, un Dakāras pasākumu sistēmu: izglītība visiem;

ii)

pamata, vidējā un augstākā izglītība, kā arī arodizglītība un apmācība, lai uzlabotu visu bērnu un, arvien vairāk, jebkāda vecuma sieviešu un vīriešu piekļuvi izglītībai, lai uzlabotu zināšanas, prasmes un izredzes tikt nodarbinātam darba tirgū, veicinot aktīvu pilsonību un pašapliecināšanos visas dzīves garumā;

iii)	visaptverošas, obligātas, bezmaksas un kvalitatīvas pamatizglītības līdz 15 gadu vecumam veicināšana, jo īpaši pievēršot uzmanību tam, cik izglītības programmas ir pieejamas meitenes, bērniem no konflikta zonām un bērniem no sabiedrības atstumtām vai mazāk aizsargātām sociālajām grupām;

iv)	līdzekļu izstrāde, kā novērtēt mācīšanās rezultātus, lai labāk novērtētu izglītības kvalitāti, jo īpaši lasīt-, rakstīt- un skaitītprasmi un būtiskas dzīves prasmes;

v)	atbalsta sniedzēju darbības saskaņotības un pielāgotības veicināšana, lai ar starptautisku vai daudzvalstu iniciatīvu sekmētu visaptverošu, obligātu, bezmaksas un kvalitatīvu izglītību;

vi)	atbalstīt integrējošas, uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidi un veicināt digitālās plaisas, zināšanu un informācijas plaisas mazināšanu.

vii)	uzlabot zināšanas un jauninājumus ar zinātnes un tehnoloģijas palīdzību, kā arī elektroniskās saziņas tīklu attīstību un piekļuvi tiem, lai palielinātu sociālo un ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgo attīstību saistībā ar ES pētniecības politikas starptautisko dimensiju.

Dzimumu līdztiesība:

veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesības, īstenot vispārējās saistības, kas izklāstītas Pekinas deklarācijā un rīcības platformā un Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ar šādiem pasākumiem:

—	atbalsta programmām, kas palīdz sasniegt Pekinas rīcības platformas mērķus, īpašu uzsvaru liekot uz dzimumu līdztiesību pārvaldē un politiskajā un sociālajā pārstāvniecībā, kā arī citas rīcības, lai sievietēm radītu iespējas;

—

stiprinot galveno iesaistīto personu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sieviešu organizāciju un tīklu institucionālo un operatīvo kapacitāti, atbalstot to centienus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, līdzdalības iespējas ekonomikas un sociālajā dzīvē, tostarp ziemeļu — dienvidu un dienvidu — dienvidu tīklu izveidi un veicināšanu;

—	uzraudzībā un statistiskās kapacitātes veidošanā iekļaut dzimumu perspektīvu, atbalstot tādu datu un rādītāju izstrādi un izplatīšanu, kas sadalīti grupās pēc dzimuma, kā arī dzimumu līdztiesības datos un rādītājos;

—	samazināt pieaugušo analfabētisma līmeni, īpašu uzsvaru liekot uz sieviešu prasmi lasīt un rakstīt;

—	pasākumi, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm.

Citi cilvēka un sabiedrības attīstības aspekti

Kultūra:

—	veicināt kultūru dialogu, kultūru dažādību un vienlīdz lielu cieņu pret visām kultūrām;

—	veicināt starptautisko sadarbību, lai jaunattīstības valstīs stimulētu kultūras industriju ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, lai pilnībā izmantotu tās potenciālu cīņā pret nabadzību, tostarp risinot tādus jautājumus kā piekļuve tirgum un intelektuālā īpašuma tiesības;

—	veicināt cieņu pret vietējo iedzīvotāju un minoritāšu sociālām, kultūras un garīgām vērtībām saistībā ar vispārējām cilvēktiesībām, lai cīnītos pret nevienlīdzību un netaisnību etniski daudzveidīgās sabiedrībās;

—	atbalstīt kultūru kā daudzsološu ekonomikas sektoru attīstībai un izaugsmei.

ii)

Nodarbinātība un sociālā kohēzija:

—

veicināt integrētu sociālo un ekonomikas pieeju, tostarp veicinot produktīvu nodarbinātību, pienācīgu darbu visiem, sociālo kohēziju, cilvēkresursu attīstību, taisnīgumu un sociālo drošību, nodarbinātības jautājumu plānošanu un nodarbinātības kvalitātes uzlabošanu neformālajā sektorā un darbaspēka asociāciju pilnvarošanu saskaņā ar attiecīgo SDO konvenciju principiem un Kopienas starptautiskajām saistībām šajās jomās.

—

sekmēt programmu “pienācīgu darbu visiem” kā vispārēju mērķi, tostarp ar globālām un citām daudzvalstu ierosmēm, lai īstenotu starptautiski atzītos ILO pamata darba standartus, novērtētu tirdzniecības ietekmi uz pienācīga darba iespējām, ilgtspējīgus un piemērotus mehānismus taisnīgam finansējumam, sociālās aizsardzības sistēmu efektīvāku darbību un plašāku piemērojamību;

—	atbalstīt tādas ierosmes, kas veicina darba apstākļu uzlabošanu, kā arī pielāgošanos tirdzniecības liberalizācijai, tostarp nodarbinātības dimensiju attīstības politikā, lai palīdzētu izplatīt Eiropas sociālās vērtības;

—	palīdzēt sekmēt globalizācijas sociālo dimensiju un ES pieredzi šajā jomā.

iii)

Jaunieši un bērni:

—	apkarot visus bērnu darba veidus, bērnu tirdzniecību un vardarbību pret bērniem un veicināt tādus rīcības plānus, kuros ņem vērā jauniešu un bērnu īpašo ievainojamību un potenciālu, aizsargāt viņu tiesības un intereses, izglītību, veselību un iztikas līdzekļus, sākot ar dalību un neatkarību;

—	uzlabot jaunattīstības valstu uzmanību un spējas attīstīt rīcības plānus par labu jauniešiem un bērniem;

—	atbalstīt konkrētas stratēģijas un pasākumus, lai risinātu noteiktas problēmas un izaicinājumus, kas ietekmē jauniešus un bērnus, visās attiecīgajās rīcībās ņemot vērā viņu intereses. Būtu jānodrošina bērnu un jauniešu dalība.

—

izmantot Kopienas kā galvenā publiskā attīstības atbalsta līdzekļu devēja lomu starptautisko iestāžu vidū, lai rosinātu daudzpusējos līdzekļu devējus izdarīt spiedienu, veidojot politiku, lai izskaustu bērnu darba sliktākos veidus, tostarp bīstamu darbu, un lai veicinātu cīņu pret visiem bērnu darba veidiem, bērnu nelikumīgo tirdzniecību un vardarbību pret bērniem, un sekmētu bērnu un jauniešu nozīmi attīstībā.

13. pants

Vide un dabas resursu, tostarp enerģijas, ilgtspējīga apsaimniekošana

1. Vides un dabas resursu, tostarp ūdens un enerģijas, ilgtspējīgas apsaimniekošanas tematiskās programmas mērķis ir pievērsties attīstības vides dimensijai un citiem ārējiem plāniem, kā arī palīdzēt veicināt Kopienas vides un enerģētikas politiku ārvalstīs Kopienas un partnervalstu un reģionu kopīgās interesēs.

2. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un saskaņā ar 11. pantu, programmā iekļauj šādas darbības jomas:

strādāt, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm sasniegt TAM vides ilgtspējības jomā, veicinot spējas saistībā ar vides integrāciju jaunattīstības valstīs, atbalstot pilsoniskās sabiedrības struktūras, pašvaldības un konsultatīvas platformas, vides uzraudzību un novērtējumu, attīstot novatoriskas pieejas un mērķsadarbību, lai dalītos pieredzē un pastiprinātu sadarbību šajās jomās ar galvenajām valstīm;

veicināt Kopienas iniciatīvu īstenošanu un starptautiskā un reģionālā līmenī noslēgtu saistību īstenošanu, atbalstot ilgtspējīgu attīstību, tostarp darbības, lai pievērstos esošajiem un turpmākajiem klimata izmaiņu jautājumiem, bioloģiskajai dažādībai, pārtuksnešošanai, mežiem, augsnes degradācijai, nelegālai mežistrādei un mežu pārvaldei, zivsaimniecībai un jūras resursiem, atbilstībai vides standartiem (attiecībā uz produktiem un ražošanas procesiem), drošai ķīmisku vielu un atkritumu apsaimniekošanai, gaisa piesārņojumam, ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam un ar vides jautājumiem saistītai migrācijai. Tajā ietilpst arī centieni sekmēt labu mežu pārvaldību un cīnīties pret nelikumīgu mežizstrādi, jo īpaši saistībā ar FLEGT, un novatoriskus pasākumus mežu saglabāšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, aktīvi iesaistoties vietējām kopienām un tautām, kas atkarīgas no meža resursiem.

Attiecībā uz ūdeni ar tematisko programmu plāno izveidot sistēmu ūdens resursu ilgtermiņa aizsardzībai un sekmēt ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, atbalstot politiku saskaņošanu;

c)	labāk integrēt vides mērķus, atbalstot metodisko darbu, stiprinot Kopienas pieredzi vides jomā un veicinot saskaņotību;

stiprināt Kopienas un tās dalībvalstu vides pārvaldību un starptautiskās rīcības vadību, strādājot, lai panāktu saskaņu starp vidi un pārējiem ilgtspējīgas attīstības starptautiskās pārvaldības pīlāriem un palīdzot reģionālai un starptautiskai vides uzraudzībai un novērtējumam, sniedzot papildu atbalstu daudzpusēju vides nolīgumu sekretariātiem, veicinot daudzpusēju vides nolīgumu efektīvu atbilstību un to īstenošanas pasākumus, tostarp ar spēju palielināšanas palīdzību, atbalstot starptautiskas organizācijas un procesus, atbalstot pilsonisko sabiedrību un politikas ideju laboratorijas un uzlabojot starptautisko sarunu efektivitāti;

atbalstīt ilgtspējīgas enerģētikas iespējas partnervalstīs un reģionos, integrējot ilgtspējīgu enerģētiku attīstības plānos un stratēģijās, attīstīt iestāžu atbalstu un tehnisko palīdzību, izveidot labvēlīgu likumdošanas un politikas sistēmu, lai atjaunojamās enerģijas avotiem piesaistītu jaunus uzņēmumus un investorus, pastiprināt enerģijas kā tāda līdzekļa nozīmi, ar ko izveidot ienākumu avotu nabadzīgajiem iedzīvotājiem, veicināt novatoriskas finansēšanas pieejas un veicināt reģionālo sadarbību starp valdībām, nevalstiskām organizācijām un privāto sektoru minētajās jomās. Kopienas stratēģiskie pasākumi dos īpašu ierosmi izmantot neizsīkstošās enerģijas avotus, palielināt energoefektivitāti un piemērotas regulējuma sistēmas izveidei enerģētikas jomā attiecīgajās valstīs un reģionos, un aizstāt īpaši kaitīgos enerģijas avotus ar tādiem, kas ir mazāk kaitīgi.

14. pants

Nevalstiskās struktūras un pašvaldības attīstības jomā

1. Nevalstisko struktūru un pašvaldību attīstības jomā tematiskās programmas mērķis ir atbalstīt iniciatīvas, ko veic Kopienas un partnervalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pašvaldības attīstības jomā saskaņā ar šās regulas mērķi, un stiprināt to spējas politikas veidošanas procesā, lai:

veicinātu integrētu un neatkarīgu sabiedrību, lai

i)	palīdzētu iedzīvotājiem, kam nav pieejami plaša patēriņa pakalpojumi un resursi un kas ir izslēgti no politikas veidošanas procesiem,

ii)	stiprinātu partnervalstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību spējas, lai vienkāršotu to dalību nabadzības samazināšanas un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju definēšanā un īstenošanā,

iii)	vienkāršotu valsts un nevalstisko struktūru mijiedarbību dažādās jomās;

paaugstināt Eiropas iedzīvotāju zināšanu līmeni par attīstības jautājumiem un mobilizēt Kopienā un kandidātvalstīs aktīvu publisko atbalstu nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgas attīstības stratēģijām partnervalstīs, lai padarītu attiecības starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm taisnīgākas, un stiprināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi, tiecoties pēc šiem mērķiem;

c)	panākt efektīvāku sadarbību, sekmēt sinerģiju un vienkāršot strukturētu dialogu starp pilsoniskās sabiedrības tīkliem to organizācijās un ar Kopienas iestādēm.

2. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un saskaņā ar 11. pantu, programmā iekļauj šādas darbības jomas:

darbības jaunattīstības valstīs un reģionos, ar ko

i)	stiprina līdzdalības pieaugumu un procesus, un visu dalībnieku, īpaši neaizsargāto un atstumto grupu, iesaisti;

ii)	atbalsta iesaistīto dalībnieku spēju attīstības procesus valsts, reģiona vai pašvaldības līmenī;

iii)	veicina savstarpējas saprašanās procesus;

iv)	veicina pilsoņu aktīvu iesaistīšanos attīstības procesos un stiprina to spējas rīkoties;

palielināt sabiedrības informētību par attīstības jautājumiem un veicināt izglītību attīstības jomā Kopienā un kandidātvalstīs, lai nostiprinātu attīstības politiku Eiropas sabiedrībās, mobilizētu lielāku sabiedrības atbalstu Kopienā un kandidātvalstīs, lai cīnītos pret nabadzību un par taisnīgākām attiecībām starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, lai Kopienā palielinātu izpratni par jautājumiem un grūtībām, ar ko saskaras jaunattīstības valstis un to iedzīvotāji, un lai veicinātu globalizācijas sociālo dimensiju;

c)	koordinācija un komunikācija starp pilsoniskās sabiedrības un pašvaldību tīkliem to organizāciju iekšienē un starp dažādām pusēm, kas iesaistītas Eiropas un globālajās publiskajās debatēs par attīstību.

3. Atbalstu pašvaldībām partnervalstīs parasti sniedz saistībā ar valsts stratēģijas dokumentiem, izņemot, ja tie nenodrošina piemērotu atbalstu, īpaši tādās situācijās kā sarežģītas partnerattiecības, nestabilas valstis un situācijas pēc konflikta.

Aprēķinot Kopienas līdzfinansējumu pašvaldību atbalstam, ņems vērā to ieguldījumu kapacitāti.

15. pants

Nodrošinātība ar pārtiku

1. Pārtikas nodrošināšanas tematiskās programmas mērķis ir uzlabot nabadzīgāko un neaizsargātāko iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku un veicināt TAM nabadzības un bada izskaušanai attīstību, izmantojot vairākas darbības, ar ko nodrošina Kopienas rīcības vispārējo saskaņotību, papildināmību un nepārtrauktību, tostarp saistībā ar pāreju no palīdzības uz attīstību.

2. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un saskaņā ar 11. pantu, programmā iekļauj šādas darbības jomas:

a)	veicināt starptautiska sabiedriska labuma sniegšanu, jo īpaši izpēti un tehniskos jauninājumus par labu nabadzīgajiem, kā arī spēju attīstību, zinātnisku un tehnisku sadarbību un mērķsadarbību jaunattīstības valstu starpā un starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm;

atbalstīt globālas, kontinentālas un reģionālas programmas, ar kurām īpaši

i)	atbalsta informēšanu par nodrošinātību ar pārtiku un agru brīdināšanu,

ii)	atbalsta nodrošinātību ar pārtiku īpašās jomās, piemēram, lauksaimniecībā, tostarp veidojot reģionālās lauksaimniecības politikas un piekļuvi zemei, lauksaimniecības preču tirdzniecību un dabas resursu pārvaldību,

iii)	veicina, stiprina un papildina valsts pārtikas nodrošināšanas un nabadzības samazināšanas stratēģijas īsā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un

iv)	atbalsta politikas ekspertu un nevalstisko struktūru sadarbību, lai sekmētu programmu vispārējai nodrošinātībai ar pārtiku;

atbalstīt un turpināt programmu nodrošināšanai ar pārtiku. Kopiena turpinās starptautiskās sarunās risināt galvenos jautājumus saistībā ar nodrošināšanu ar pārtiku un veicinās attīstības partneru un līdzekļu devēju politikas un palīdzības sniegšanas veidu saskaņošanu, atbilstību un tuvināšanu. Jo īpaši būtu jāstiprina pilsoniskās sabiedrības loma jautājumos, kas saistīti ar pārtikas nodrošinājumu;

risināt pārtikas nodrošinājuma jautājumus īpašās pārejas procesu un valstu nestabilitātes situācijās, pildot galveno lomu, lai saistītu palīdzību, rehabilitāciju un attīstību. Ar tematisko programmu:

i)	atbalsta pasākumus, lai aizsargātu, saglabātu un atjaunotu ražošanas un sociālos līdzekļus, kas ir būtiski svarīgi nodrošinājumam ar pārtiku, lai vienkāršotu ekonomisko integrāciju un ilgtermiņa rehabilitāciju, un

ii)	atbalsta krīžu novēršanu un pārvarēšanu, lai mazinātu satricinājumu radīto iespaidu un stiprinātu iedzīvotāju dzīvesprieku;

izstrādāt novatoriskus pārtikas nodrošinājuma plānus, stratēģijas un pieejas un stiprināt iespēju, ka tos atkārtos un izplatīs no vienas jaunattīstības valsts citā. Pasākumu jomā var ietilpt lauksaimniecība, tostarp zemes reforma un zemes politika, dabas resursu ilgtspējīga pārvalde un piekļuve tiem, pārtikas nodrošinājums saistībā ar lauku un vietējo attīstību, tostarp infrastruktūra, barība, demogrāfija un darbs, migrācija, veselības aprūpe un izglītība. Tiks nodrošināta saskaņa un papildināmība ar citām Kopienas programmām šajā jomā.

16. pants

Migrācija un patvērums

1. Tematiskās sadarbības programmas ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma jomā mērķis ir atbalstīt šīs valstis to centienos nodrošināt migrācijas plūsmu labāku pārvaldi visos aspektos. Tematiskās programmas galvenā tēma būs migrācija uz ES, bet tajā ņems vērā arī attiecīgās migrācijas plūsmas no vienas jaunattīstības valsts uz citu.

2. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un saskaņā ar 11. pantu, programmā iekļauj šādas darbības jomas:

sekmēt saikni starp migrāciju un attīstību, īpaši, veicinot diasporu ieguldījumu to izcelsmes valsts attīstībā un pastiprinot migrantu atgriešanās nozīmi; mazināt “smadzeņu aizplūšanu” un veicināt kvalificēto migrantu apļveida migrāciju; vienkāršot migrantiem finanšu pārskaitījumus uz izcelsmes valsti; atbalstīt migrantu labprātīgu atgriešanos un reintegrāciju un attīstīt spējas migrācijas pārvaldīšanai; sekmēt spēju palielināšanas centienus, lai palīdzētu valstīm formulēt migrācijas politiku par labu attīstībai un kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas;

veicināt labi pārvaldītu darbaspēka migrāciju, jo īpaši, informējot par legālo migrāciju un ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem Kopienas dalībvalstu teritorijā; sniedzot informāciju par darbaspēka migrācijas iespējām un vajadzībām dalībvalstīs un par kvalifikāciju, kas vajadzīga tiem, kas vēlas migrēt no trešām valstīm; atbalstot legālās migrācijas kandidātu apmācību pirms izceļošanas; un veicinot tiesību aktu sistēmas definēšanu un īstenošanu attiecībā uz migrējošiem strādniekiem trešās valstīs;

apkarot nelegālo imigrāciju un vienkāršot nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, tostarp starp trešām valstīm, un jo īpaši apkarot cilvēku kontrabandu un tirdzniecību; samazināt nelegālo imigrāciju un palielināt izpratni par risku, kas ar to saistīts; uzlabot spējas robežu, vīzu un pasu pārvaldes jomā, tostarp dokumentu un biometrisko datu ievadīšanas drošības un viltotu dokumentu atklāšanas jomā; efektīvi ieviest ar Kopienu noslēgtos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem; un palīdzēt trešām valstīm nelegālās imigrācijas pārvaldē un to politikas koordinācijā;

aizsargāt migrantus, tostarp visneaizsargātākos, piemēram, sievietes un bērnus, pret ekspluatāciju un sociālo atstumtību ar tādiem pasākumiem kā trešo valstu likumdošanas attīstība migrācijas jomā; atbalstīt integrāciju un nediskrimināciju, kā arī pasākumus, lai aizsargātu migrantus no rasisma un ksenofobijas; novērst un apkarot cilvēku kontrabandu un tirdzniecību un jebkāda veida verdzību;

veicināt patvēruma sniegšanu un starptautisko aizsardzību, tostarp ar reģionālu aizsardzības programmu palīdzību, jo īpaši, lai stiprinātu iestāžu spējas; atbalstīt patvēruma meklētāju un bēgļu reģistrēšanu; veicināt bēgļu aizsardzības starptautiskās normas un instrumentus; atbalstīt uzņemšanas apstākļu un vietējās integrācijas uzlabošanu un meklēt ilgtspējīgus risinājumus.

17. pants

ĀKK Cukura protokola valstis

1. ĀKK Cukura protokola valstis — minētas III pielikumā –, ko ietekmējusi Kopienas cukura reforma, gūst labumu no papildu pasākumiem. Kopienas palīdzību šīm valstīm virza, lai atbalstītu to pielāgošanās procesu, jo sakarā ar cukura tirgus kopējās organizācijas reformu tās sastopas ar jauniem nosacījumiem cukura tirgū. Sniedzot Kopienas palīdzību, ņem vērā valstu piemērošanās stratēģijas un īpašu nozīmi pievērš šādām sadarbības jomām:

a)	uzlabot cukura un cukurniedru nozares konkurētspēju, kur tas ir ilgtspējīgs process, ņemot vērā ražošanas ķēdes dažādo iesaistīto pušu apstākļus;

b)	veicināt ekonomisko dažādošanu jomās, kas atkarīgas no cukura nozares;

c)	risināt plašāku ietekmi, ko radījis pielāgošanās process, kas — iespējams — saistīta, bet neaprobežojas ar nodarbinātību un sociālajiem pakalpojumiem, zemes izmantojumu un vides atjaunošanu, enerģētikas sektoru, izpēti un jauninājumiem un makroekonomisko stabilitāti.

2. No summas, kas minēta IV pielikumā, Komisija nosaka maksimālo pieejamo summu katrai cukura protokola valstij 1. punktā minēto darbību finansēšanai, balstoties uz katras valsts vajadzībām, jo īpaši saistītām ar reformas ietekmi uz cukura nozari attiecīgajā valstī un cukura nozares nozīmību ekonomikā. Sadales kritēriju novērtējumu balsta uz datiem par ražām līdz 2004. gadam.

Komisija, rīkojoties saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto procedūru, nosaka papildu norādījumus attiecībā uz kopējās summas sadali starp saņēmējiem.

III SADAĻA

LĪDZEKĻU PLĀNOŠANA UN PIEŠĶIRŠANA

18. pants

Līdzekļu plānošanas un piešķiršanas pamatstruktūra

1. Attiecībā uz ģeogrāfiskajām programmām Komisija izstrādā stratēģijas dokumentu un provizorisku daudzgadu programmu katrai partnervalstij vai reģionam atbilstīgi 19. pantam un pieņem gada rīcības programmu katrai partnervalstij vai reģionam atbilstīgi 22. pantam.

Attiecībā uz tematiskajām programmām Komisija izstrādā tematiskās stratēģijas dokumentus atbilstīgi 20. pantam un pieņem rīcības programmas atbilstīgi 22. pantam.

Ārkārtas gadījumos Kopienas atbalsts var notikt arī īpašu pasākumu veidā, kas nav paredzēti stratēģijas dokumentos vai provizoriskās daudzgadu programmās atbilstīgi 23. pantam.

2. Komisija nosaka katras ģeogrāfiskās programmas provizoriskos daudzgadu līdzekļu piešķīrumus, izmantojot standarta, objektīvus un pārskatāmus resursu piešķiršanas kritērijus, kas balstīti uz attiecīgās partnervalsts vai reģiona vajadzībām un darbības rezultātiem, un paturot prātā īpašās grūtības, ar ko saskaras valstis vai reģioni krīzes, konflikta, vai dabas katastrofas apdraudējuma situācijā, kā arī ievērojot dažādu programmu specifiku.

Vajadzību kritēriji ietver apdzīvotību, ienākumus uz vienu cilvēku un nabadzības izplatību, ienākumu sadali un sociālās attīstības līmeni. Darbības rezultātu kritēriji ietver politisko, ekonomisko un sociālo attīstību, labas pārvaldības attīstību un palīdzības efektīvu izmantošanu, un jo īpaši veidu, kādā valsts izmanto ierobežotos līdzekļus attīstībai, sākot ar saviem pašu līdzekļiem.

3. Lai pastiprinātu sadarbību starp ES attālākajiem reģioniem un kaimiņu partnervalstīm un reģioniem, Komisija var tajā iekļaut īpašu finanšu sadalījumu.

19. pants

Ģeogrāfiskās stratēģijas dokumenti un provizoriskas daudzgadu programmas

1. Sagatavojot un īstenojot stratēģijas dokumentus, piemēro atbalsta efektivitātes principus: valstu atbildību, partnerattiecības, koordināciju, saskaņošanu, pielīdzināšanu saņēmējvalsts vai reģiona sistēmām un koncentrēšanos uz rezultātiem, kā noteikts 3. panta 5. līdz 8. punktā.

2. Stratēģijas dokumenti ir izstrādāti tikai uz šīs regulas spēkā esamības laiku, lai nodrošinātu piemērotu struktūru sadarbībai starp Kopienu un attiecīgo partnervalsti vai reģionu nolūkā, kas atbilst šīs Regulas vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un principiem. Provizoriskas daudzgadu programmas balstās uz stratēģijas dokumentiem.

Stratēģijas dokumentus pārskata vidusposmā, vai ad hoc, ja tas nepieciešams, vajadzības gadījumā piemērojot principus un procedūras, kas noteiktas PSN, kas noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem;

3. Stratēģijas dokumentus, ja iespējams, izstrādā, balstoties uz dialogu ar partnervalsti vai reģionu, piesaistot pilsonisko sabiedrību, reģionālās un vietējās varas iestādes, lai nodrošinātu procesa pietiekamu piemērošanu attiecīgajā partnervalstī vai reģionā un lai sekmētu atbalstu valsts mēroga attīstības stratēģijām — jo īpaši nabadzības samazināšanas stratēģijām.

4. Provizoriskas daudzgadu programmas tiek izstrādātas, balstoties uz stratēģijas dokumentiem par katru partnervalsti un reģionu. Tās, ciktāl iespējams, ir vienošanās rezultāts ar partnervalstīm vai reģionu.

Provizoriskās daudzgadu programmās precizē Kopienas finansējumam izraudzītās prioritārās jomas, īpašos mērķus, gaidāmos rezultātus un sasniegumu rādītājus.

Programmās nosaka arī provizorisko finanšu sadalījumu gan kopumā, gan katrai prioritārai nozarei; vajadzības gadījumā to var piešķirt pa daļām. Šis sadalījums atbilst IV pielikumā iekļautajam provizoriskajam sadalījumam.

Šīs programmas vajadzības gadījumā koriģē, ņemot vērā stratēģijas dokumentu ikvienu termiņa vidusposma vai ad hoc pārskatu.

Pēc pārskatiem provizoriskais daudzgadu sadalījums var tikt palielināts vai samazināts, it īpaši attiecībā uz īpašām vajadzībām, piemēram, pēckrīzes situācijās, vai, ja darbība bijusi izcila vai neapmierinoša.

5. Krīžu, pēckonflikta, draudu demokrātijai, tiesiskai valstij, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām gadījumā var tikt īstenota valsts vai reģiona sadarbības stratēģijas ad hoc pārskatīšana, izmantojot īpašas steidzamības procedūru. Šāds pārskats varētu novest pie valsts vai reģiona stratēģijas, kas paredzēta pārejas sekmēšanai uz ilgstošu attīstību un sadarbību.

6. Saskaņā ar 2. panta 6. punktu stratēģija nodrošina, ka šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst un novērš dublēšanos ar citos Kopienas instrumentos noteiktiem pasākumiem, kuri ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu, it īpaši ar Regulu (EK) Nr. 1717/2006 un Regulu (EK) Nr. 1257/96. Ja partnervalstis vai partnervalstu grupas ir tieši saistītas ar krīzi vai pēckrīzi, vai ir to skartas, provizoriskas daudzgadu programmas liek īpašu uzsvaru uz koordinācijas pastiprināšanu starp palīdzību, rehabilitāciju un attīstību, lai palīdzētu tiem nodrošināt pāreju no ārkārtējas situācijas uz attīstības posmu; programmās valstīm un reģioniem, kas ir regulāri pakļauti dabas katastrofām, liek uzsvaru uz gatavību katastrofām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku novēršanu.

7. Lai veicinātu reģionālo sadarbību, Komisija, attiecībā uz šajā nodaļā minētajiem sadarbības pasākumiem pieņemot 22. pantā minētās gada rīcības programmas vai 23. pantā minētos īpašos pasākumus, var nolemt, ka V pielikumā iekļautās valstis atbilst piešķiršanas nosacījumiem, ja īstenojamam projektam vai programmai ir reģionāls vai pārrobežu raksturs. Šos nosacījumus var paredzēt šajā un 20. pantā minētajos stratēģijas dokumentos un provizoriskās daudzgadu programmās.

8. Komisija un dalībvalstis plānošanas procesa sākuma fāzē konsultējas savstarpēji, kā arī ar citiem līdzekļu devējiem un sabiedrotajiem attīstības veicināšanā, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un reģionālajām un vietējām varas iestādēm, lai nodrošinātu, ka to sadarbības pasākumi papildina cits citu.

20. pants

Stratēģijas dokumenti tematiskajām programmām

1. Tematiskās stratēģijas dokumenti attiecas tikai uz šīs regulas spēkā esamības laiku. Tie nosaka Kopienas stratēģiju attiecībā uz doto tēmu, Kopienas prioritātes, situāciju starptautiskā līmenī un galveno partneru rīcību. Tiem ir jāatbilst šīs regulas un tās IV pielikuma vispārējam pamatmērķim, darbības jomai, mērķiem un principiem.

Tematiskās stratēģijas dokumenti precizē prioritārās jomas, kas izvēlētas Kopienas finansējumam, īpašos mērķus, gaidāmos rezultātus un sasniegumu rādītājus.

Tematiskās stratēģijas dokumentos nosaka arī provizorisko finanšu sadalījumu gan kopumā, gan katrai prioritārai nozarei; vajadzības gadījumā to var piešķirt pa daļām.

Tematiskās stratēģijas dokumenti tiek pārskatīti vidusposmā, vai, vajadzības gadījumā, ad hoc.

2. Komisija un dalībvalstis plānošanas procesa sākuma fāzē konsultējas savstarpēji, kā arī ar citiem līdzekļu devējiem un sabiedrotajiem attīstības veicināšanā, tostarp pilsoniskās sabiedrības un pašvaldību pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka to sadarbības pasākumi papildina cits citu.

3. Tiek noteikti resursi un rīcības prioritātes dalībai globālās ierosmēs.

21. pants

Stratēģijas dokumentu un provizorisku daudzgadu programmu pieņemšana

Komisija pieņem 19. un 20. pantā minētos stratēģijas dokumentus un provizoriskās daudzgadu programmas, kā arī to pārskatus, kas minēti 19. panta 2. punktā un 20. panta 1. punktā, un 17. pantā minētos papildinošos pasākumus, atbilstīgi procedūrai, kas minēta 35. panta 2. punktā.

IV SADAĻA

ĪSTENOŠANA

22. pants

Gada rīcības programmu apstiprināšana

1. Komisija pieņem gada rīcības programmas, kas izstrādātas, balstoties uz stratēģijas dokumentiem un provizoriskām daudzgadu programmām, kas minētas 19. un 20. pantā.

Izņēmuma kārtā, piemēram, ja rīcības programma vēl nav pieņemta, Komisija, balstoties uz 19. un 20. pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem un provizoriskām daudzgadu programmām, var pieņemt pasākumus ārpus gada rīcības programmas ar tiem pašiem noteikumiem un procedūrām kā rīcības programmās.

2. Gada rīcības programmās nosaka mērķus, iesaistīšanās jomas, gaidāmos rezultātus, vadības metodes, kā arī kopējo plānoto finansējuma apjomu. Tajās aprakstītas finansējamās rīcības, katrai rīcībai piešķirtā finansējuma apjoms un provizorisks to īstenošanas grafiks. Mērķi būs izmērāmi un izpildāmi konkrētā laikā.

3. Komisija pieņem gada rīcības programmas atbilstīgi procedūrai, kas minēta 35. panta 2. punktā.

4. Projekta līmenī veic piemērotu vides pētījumu, tostarp ietekmes uz vidi novērtējumu vifei jutīgiem projektiem, jo īpaši svarīgākajiem jaunajiem infrastruktūras objektiem. Ja nepieciešams, sektorālo programmu īstenošanā izmanto stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Tiek nodrošināta vides novērtējumā ieinteresēto personu iesaistīšana un rezultātu pieejamība sabiedrībai.

23. pants

Tādu īpašu pasākumu apstiprināšana, kas nav paredzēti stratēģiskajos dokumentos vai provizoriskās daudzgadu programmās

1. Neparedzētu un pienācīgi pamatotu vajadzību vai apstākļu gadījumos, kas saistīti ar dabas katastrofām, iedzīvotāju sacelšanos vai krīzes situācijām un kuros finansējumu nevar piešķirt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1717/2006, vai Regulu Nr. 1257/96, Komisija pieņem īpašus pasākumus, kas nav paredzēti stratēģijas dokumentos un provizoriskās daudzgadu programmās (turpmāk “īpaši pasākumi”).

Īpašus pasākumus var arī izmantot, lai finansētu pasākumus, kas atvieglotu pāreju no ārkārtas palīdzības uz ilgtermiņa attīstības rīcību, tostarp tādus pasākumus, kas paredzēti, lai labāk sagatavotu iedzīvotājus atkārtotām krīzēm.

2. Īpašie pasākumi nosaka mērķus, iesaistīšanās jomas, gaidāmos rezultātus, vadības metodes, kā arī kopējo finansējuma apjomu. Tajās aprakstītas finansējamās rīcības, katrai rīcībai piešķirtā finansējuma apjoms un provizorisks to īstenošanas grafiks. Tajās definē tos snieguma rādītāju veidus, kas jāuzrauga, īstenojot īpašos pasākumus.

3. Kad šādu pasākumu izmaksas pārsniedz EUR 10 miljonus, Komisija tos apstiprina saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto vadības procedūru. Komisija viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informatīvos nolūkos nosūta dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam īpašos pasākumus, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 10 miljonus.

4. Veicot grozījumus īpašajos pasākumos, piemēram, tehniskas korekcijas, īstenošanas perioda pagarināšanu, līdzekļu pārasignāciju plānotajā budžetā, budžeta palielināšanu par summu, kas lielāka par 20 % no sākotnējā budžeta, vai budžeta samazināšanu, nevajag sekot 35. panta 2. punktā minētajai procedūrai, ja šie grozījumi neietekmē Komisijas lēmumā izklāstītos sākotnējos mērķus.

24. pants

Atbilstība

1. Neskarot 31. pantu, saskaņā ar šo regulu, lai īstenotu 22. punktā minētās gada rīcības programmas vai 23. punktā minētos īpašos pasākumus, uz finansējumu inter alia var pretendēt:

a)	partnervalstis un reģioni, un to iestādes;

b)	decentralizētas partnervalstu struktūras, piemēram, pašvaldības, provinces, departamenti un reģioni;

c)	jauktas struktūras, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni kopā ar Kopienu;

d)	starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālas organizācijas, ANO struktūras, dienesti un misijas, starptautiskas un reģionālas finanšu iestādes un attīstības bankas, ciktāl tās veicina šīs regulas mērķu īstenošanu;

e)	Kopienas iestādes un struktūras, bet tikai, lai realizētu tāda veida atbalsta pasākumus, kas minēti 26. pantā;

f)	ES aģentūras;

šādas dalībvalstu, partnervalstu un reģionu vai jebkuras trešās valsts iestādes un struktūras, atbilstīgi 31. pantā paredzētajiem noteikumiem par Kopienas ārējās palīdzības pieejamību, ja tās palīdz sasniegt šīs regulas mērķus:

i)	valsts vai ar valsti saistītās struktūras, pašvaldības un apvienības vai tās pārstāvoši grupējumi;

ii)	sabiedrības, firmas un citas privātas organizācijas un uzņēmumi;

iii)	finanšu iestādes, kas piešķir, sekmē un finansē privātas investīcijas partnervalstīs un reģionos;

iv)	nevalstiskas struktūras, kā noteikts 2. punktā;

v)	fiziskas personas.

2. Nevalstiskas bezpeļņas struktūras, kas ir tiesīgas saņemt finansiālu atbalstu saskaņā ar šo regulu, ir: nevalstiskas organizācijas, pamatiedzīvotāju organizācijas, mazākumtautību un/vai etnisko minoritāšu organizācijas, vietējās tirgotāju asociācijas un vietējās pilsoņu grupas, kooperatīvi, arodbiedrības, ekonomiskās un sociālās intereses pārstāvošas organizācijas, korupcijas un krāpšanas apkarošanas un labas pārvaldes nodrošināšanas organizācijas, pilsoņu tiesību organizācijas un organizācijas, kas cīnās pret diskrimināciju, vietējās organizācijas (tostarp tīkli), kas darbojas reģionālas decentralizētas sadarbības un integrācijas jomā, patērētāju organizācijas, sieviešu un jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, pētniecības un zinātnes organizācijas, universitātes, baznīcas un reliģiskas apvienības vai kopienas, plašsaziņas līdzekļi un visas nevalstiskās apvienības un neatkarīgie fondi, tostarp neatkarīgi politiskie fondi, kas var veicināt šīs regulas mērķu sasniegšanu.

25. pants

Finansējuma veidi

1. Kopienas finansējumu piešķir šādi:

a)	projekti un programmas;

budžeta palīdzība, ja partnervalsts valsts izdevumu vadība ir pietiekami pārskatāma, droša un efektīva un ja partnervalsts ir īstenojusi pietiekami formulētu un izstrādātu nozaru vai makroekonomikas politiku, ko pozitīvi novērtējuši tās galvenie līdzekļu devēji; tostarp, attiecīgā gadījumā, starptautiskas finanšu iestādes. Komisija konsekventi izmanto pieeju, kas vērsta uz rezultātiem un attīstības rādītājiem, un skaidri definē un uzrauga tās nosacītību un atbalsta partnervalstu centienus izstrādāt parlamentāru kontroli un revīzijas iespējas, kā arī palielināt pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai. Budžeta atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka ir bijis apmierinošs progress, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz ietekmi un rezultātiem;

c)	nozares atbalsts;

izņēmuma gadījumos nozaru vai vispārējas programmas importam, kas var būt:

i)	importa nozaru programmas skaidrā naudā,

ii)	importa nozaru programmas ar palīdzību ārvalstu valūtā nozaru importa finansēšanai vai

iii)	vispārējas importa programmas ar palīdzību ārvalstu valūtā, lai finansētu vispārēju importu, kas attiecas uz plašu produktu klāstu;

līdzekļi, kas nodoti EIB vai citu finanšu starpnieku rīcībā, balstoties uz Komisijas programmām, kas paredzētas, lai sniegtu aizdevumus (īpaši investīciju un attīstības atbalstam privātajā sektorā), riska kapitāls (pakārtotu vai nosacītu aizdevumu formā), vai citus mazākus pagaidu līdzdalības veidus uzņēmumu kapitālā, kā arī ieguldījumus garantijas fondos atbilstīgi 32. pantā paredzētajiem nosacījumiem, tādā apmērā, lai Kopienas finansiālais risks aprobežotos ar šiem līdzekļiem;

f)	procentu izmaksas subsidēšana, it īpaši aizdevumiem vides jomā;

g)	parādu atvieglojuma programmas, par kurām panākta starptautiska vienošanās;

h)	subsīdijas, kas paredzētas tādu projektu finansēšanai, ko iesniegušas 24. panta 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā, kā arī g) apakšpunkta i) līdz v) daļā minētās iestādes;

i)	subsīdijas, kas paredzētas tādu iestāžu darbības izmaksu finansēšanai, kas minētas 24. panta 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktā, kā arī g) apakšpunkta i), iii) un iv) daļā;

j)	sadraudzības programmu finansēšana starp valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēts veikt dalībvalsts valsts struktūru pienākumus, un attiecīgām partnervalsts vai reģiona struktūrām;

k)	ieguldījumi starptautiskos fondos, it īpaši tajos, ko vada starptautiskas vai reģionālas organizācijas;

l)	ieguldījumi valsts fondos, ko dibinājušas partnervalstis un reģioni, lai piesaistītu vairāku līdzekļu devēju vienoto līdzfinansējumu, vai ieguldījumi fondos, ko dibinājis viens vai vairāki līdzekļu devēji, lai kopīgi īstenotu projektus;

m)	kapitāla ieguldījums starptautiskās finanšu institūcijās un reģionālās attīstības bankās;

n)	cilvēku un materiālie resursi, kas nepieciešami partnervalstu un reģionu projektu un programmu efektīvai administrācijai un pārraudzībai.

2. Kopienas palīdzība nav izmantojama, lai finansētu nodokļus, muitas nodokļus un citas izmaksas saņēmējvalstī.

26. pants

Atbalsta pasākumi

1. Ar Kopienas finansējumu var segt izmaksas, kas attiecas uz sagatavošanu, apsekošanu, kontroli, revīziju un novērtēšanas pasākumiem, kas tieši nepieciešami šīs regulas īstenošanai un tās mērķu sasniegšanai, piemēram attiecībā uz pētījumiem, sanāksmēm, informatīvo akciju, informētības palielināšanas, apmācību un publikācijas darbībām, kā arī izmaksas, kas saistītas ar informācijas apmaiņai paredzētajiem informātikas tīkliem, kā arī izdevumus cita veida administratīvajai un tehniskajai palīdzībai, pēc kuras var griezties programmas pārvaldes nolūkos. Tā arī segs izdevumus par Komisijas delegācijām administrēšanas atbalstam, kas nepieciešams, lai vadītu saskaņā ar šo regulu finansētās darbības.

2. Šo atbalsta aktivitāšu kopumam nav noteikti jābūt iekļautam provizoriskajās daudzgadu programmās, un tādēļ tos var finansēt ārpus stratēģiskajiem dokumentiem un provizoriskajām daudzgadu programmām. Tomēr tās var arī finansēt saskaņā ar provizoriskajām daudzgadu programmām.

Komisija saskaņā ar 23. panta 3. un 4. punktu pieņem palīdzības pasākumus, kas nav iekļauti provizoriskajās daudzgadu programmās.

27. pants

Līdzfinansējums

1. Finansētajiem pasākumiem var piešķirt līdzfinansējumu, inter alia no:

a)	dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām iestādēm, un jo īpaši to valsts un daļēji valsts aģentūrām;

b)	citām līdzekļu devējvalstīm, un it īpaši no to valsts un daļēji valsts aģentūrām;

c)	starptautiskām organizācijām, tostarp reģionālām organizācijām, un it īpaši no starptautiskajām un reģionālajām finanšu iestādēm;

d)	uzņēmumiem, firmām, citām privātām organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, un citām nevalstiskām struktūrām;

e)	partnervalstīm vai reģioniem, kas saņem finansējumu.

2. Paralēla līdzfinansējuma gadījumā projektu vai programmu sadala vairākās skaidri nosakāmās sastāvdaļās — no kurām katru finansē cits partneris, nodrošinot līdzfinansējumu tādā veidā, ka vienmēr var noteikt finansējuma mērķi.

Kopīgā līdzfinansējuma gadījumā projekta vai programmas kopējās izmaksas sadala starp partneriem, nodrošinot to, ka līdzfinansējumu un resursus apvieno tā, ka projektā vai programmā vairs nav iespējams noteikt kādas specifiskas darbības finanšu avotu.

3. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā Komisija var saņemt un pārvaldīt līdzekļus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto struktūru vārdā, lai īstenotu kopīgos pasākumus. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. pantu šādus līdzekļus uzskata par asignētiem ieņēmumiem.

28. pants

Vadības metodes

1. Saistībā ar šo regulu finansētos pasākumus īsteno atbilstīgi Regulai (EK, Euratom) 1605/2002.

2. Līdzfinansējuma gadījumā un citos pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var izlemt uzticēt sabiedrības vadības uzdevumus, un it īpaši budžeta izpildes pienākumus, iestādēm, kas minētas Regulas (EK, Euratom) 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

3. Decentralizētas vadības gadījumā Komisija var izlemt izmantot saņēmējas partnervalsts vai reģiona iepirkuma vai subsīdiju piešķiršanas procedūras, ja pārbaudē apstiprināts, ka partnervalsts vai reģions ievēro Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 attiecīgos kritērijus, ar nosacījumu, ka:

—	saņēmējas partnervalsts vai reģiona metodes atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem un novērš interešu konfliktu;

—	saņēmēja partnervalsts vai reģions apņemas regulāri pārbaudīt, lai Eiropas Savienības vispārējā budžeta finansētās darbības tiek pienācīgi īstenotas, veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un vajadzības gadījumā uzsākt procedūras, lai atgūtu nepamatoti izmaksātos līdzekļus.

29. pants

Budžeta saistības

1. Budžeta saistības tiek pildītas, pamatojoties uz Komisijas pieņemtajiem lēmumiem saskaņā ar 22. panta 1. punktu, 23. panta 1. punktu un 26. panta 1. punktu.

2. Kopienas finansējums sniedzams šādās juridiskās formās, inter alia, kā:

—	finansēšanas līgumi;

—	subsīdiju līgumi;

—	iepirkuma līgumi;

—	darba līgumi.

30. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Ikviens līgums, kas izriet no šīs regulas, ietver noteikumus, kas nodrošina Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, it īpaši attiecībā uz nelikumībām, krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, atbilstoši Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 2988/1995 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (16), Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 2185/1996 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (18).

2. Līgumi tieši paredz īpašas tiesības Komisijai un Revīzijas palātai veikt revīziju, tostarp dokumentu revīziju vai revīziju uz vietas jebkuram līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam, kas ir saņēmis Kopienas finansējumu. Tie arī īpaši pilnvaro Komisiju veikt pārbaudes un revīzijas uz vietas, kā paredzēts Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3. Visi līgumi, kas noslēgti, lai īstenotu palīdzību, nodrošina Komisijas un Revīzijas palātas 2. punktā paredzētās tiesības pēc līgumu īstenošanas un tās laikā.

31. pants

Valsts iepirkuma procedūras, subsīdiju piešķiršanas procedūras, izcelsmes noteikumi

1. Tiesības piedalīties tādu iepirkuma vai subsīdiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ir visām tām fiziskām personām, kas ir Kopienas dalībvalsts valstspiederīgie, un juridiskām personām, kas ir reģistrētas Eiropas Kopienas dalībvalstī, Eiropas Kopienas atzītā oficiālā kandidātvalstī vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstī.

Kā definēts 5. līdz 10. pantā, ģeogrāfisku programmu finansēto iepirkuma vai subsīdiju līgumu iegūšanā var piedalīties visas fiziskas personas, kas ir kādas jaunattīstības valsts valstspiederīgās, vai juridiskas personas, kas ir reģistrētas jebkurā jaunattīstības valstī, kura ir atbilstīga saskaņā ar šās regulas I pielikumu.

Kā definēts 11. līdz 16. pantā un 17. pantā paredzētajā programmā, tematisku programmu finansēto iepirkuma vai subsīdiju līgumu piešķiršanā var piedalīties visas fiziskas personas, kas ir jaunattīstības valsts valstspiederīgie, vai juridiskas personas, kas ir reģistrētas jaunattīstības valstī, kā noteikusi ESAO/APK, un kā definēts II pielikumā, papildus fiziskām vai juridiskām personām, kas ir atbilstīgas, pamatojoties uz tematisko programmu vai 17. pantā paredzēto programmu. Komisija publicē un atjaunina II pielikumu atbilstīgi regulāriem ESAO/APK pārskatiem par palīdzības saņēmēju sarakstu un par to informē Padomi.

2. Saskaņā ar šo regulu finansēto iepirkuma vai subsīdiju līgumu piešķiršanā var piedalīties arī visas fiziskas personas, kas ir tādas valsts valstspiederīgās, vai juridiskas personas, kas ir reģistrētas tādas valsts teritorijā, kas nav minēta 1. punktā, gadījumos, kad nodibināta abpusēja pieeja to ārējai palīdzībai.

Savstarpēju piekļuvi piešķir, ja vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgām dalībvalstis un attiecīgās saņēmējvalstis.

Savstarpēju piekļuvi ievieš ar īpašu lēmumu par attiecīgo valsti vai attiecīgo valstu reģionālo grupu. Šādu lēmumu pieņem saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēo procedūru, un tas ir spēkā vismaz vienu gadu.

Savstarpējas piekļuves piešķiršana balstās uz Kopienas un citu atbalsta sniedzēju salīdzinājumu, un to īsteno nozares līmenī, kā noteikusi ESAO/APK, vai visas valsts līmenī, neatkarīgi no tā, vai tā ir atbalsta sniedzēja valsts vai saņēmējvalsts. Lēmums piešķirt šādu savstarpējību atbalsta sniedzējai valstij ir balstīts uz minētā atbalsta sniedzēja sniegtā atbalsta pārredzamību, konsekvenci un proporcionalitāti, tostarp uz tā kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem. Šajā punktā izklāstītā procesa laikā konsultējas ar saņēmējvalstīm.

Savstarpēju piekļuvi vismazāk attīstītajās valstīs, kā to noteikusi ESAO/APK, automātiski piešķir ESAO/APK locekļiem.

3. Saskaņā ar šo Kopienas instrumentu finansēto piegādes vai subsīdiju līgumu piešķiršanā var piedalīties starptautiskas organizācijas.

4. Iepriekš minētais neskar to kategoriju organizāciju piedalīšanos, kuras atbilst pēc būtības vai atrašanās vietas saistībā ar veicamās rīcības mērķiem.

5. Ekspertu valstspiederībai nav nozīmes. Tas neskar kvalitatīvās un finanšu prasības, kas noteiktas Kopienas noteikumos par valsts iepirkumu.

6. Visu piegāžu un materiālu izcelsmei, kuri iepirkti saskaņā ar līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, jābūt Kopienā vai atbilstīgā valstī, kā noteikts šīs regulas 1. un 2. punktā. Termins “izcelsme” šīs regulas vajadzībām ir definēts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos par izcelsmes noteikumiem muitas vajadzībām.

7. Atbilstīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut piegādes konkursos piedalīties fiziskām un juridiskām personām no valstīm, kurām ir tradicionāli ekonomiskie, tirdzniecības vai ģeogrāfiskie sakari ar kaimiņvalstīm vai citām trešām valstīm, kā arī izmantot piegādes vai materiālus ar citu izcelsmi.

8. Atbilstīgi pamatotos izņēmuma gadījumos Komisija var atļaut piegādes konkursos piedalīties fiziskām personām un juridiskām personām, kas ir reģistrētas valstīs, kas nav 1. un 2. punktā minētās valstis vai tādu valstu valstpiederīgie, vai pirkt piegādes vai materiālus ar dažādu izcelsmi, kas nav minēta 6. punktā.

Izņēmumus var pamatot ar ražojumu un pakalpojumu nepieejamību attiecīgo valstu tirgos īpašas steidzamības dēļ vai arī gadījumos, kad atbilstības noteikumu dēļ projekta, programmas vai darbības izpilde nav iespējama vai ir pārāk sarežģīta.

9. Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, ko īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību, atbilstīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 1. un 2. punktu, kā arī visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar šādas organizācijas noteikumiem, raugoties, lai visiem atbalsta sniedzējiem tiktu garantēta vienlīdzīga attieksme. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm, materiāliem un ekspertiem.

Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums aptver darbību, kuru līdzfinansē trešā valsts atbilstīgi 2. punktā noteiktajam savstarpīgumam, vai reģionāla organizācija, vai dalībvalsts, attiecīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, kā arī visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar šādas trešās valsts, reģionālas organizācijas vai dalībvalsts noteikumiem. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm, materiāliem un ekspertiem.

10. Tās palīdzības vajadzībām, ko sniedz tieši ar nevalstisku struktūru palīdzību saskaņā ar 14. pantā minēto tematisko programmu, 1. punkta noteikumi neattiecas uz atbilstības kritērijiem, kas noteikti subsīdiju saņēmēju atlasei.

Šo subsīdiju saņēmējiem jāievēro šā panta noteikumi, ja palīdzības īstenošanā nepieciešams organizēt iepirkuma līgumu konkursu.

11. Lai paātrinātu nabadzības izskaušanu, veicinot vietējās iespējas, tirgus un iepirkumus, īpašu uzmanību pievērš vietējam un reģionālajam valsts iepirkumam partnervalstīs.

Konkursa dalībnieki, kam piešķir līgumus, ievēro starptautiski atzītos pamata darba standartus, piem., SDO pamata darba standartus, konvencijas par biedrošanās brīvību un tiesībām risināt kolektīvās sarunas, par piespiedu darba izskaušanu, par diskriminācijas nodarbinātībā un profesijā un bērnu darba izskaušanu.

Ja uzskatīs par atbilstīgu, jaunattīstības valstu piekļuve Kopienas palīdzībai tiks nodrošināta ar visu šādu tehnisko palīdzību.

32. pants

Līdzekļi, kas nodoti Eiropas Investīciju bankai un citām finanšu starpniecības iestādēm

1. Līdzekļus, kas minēti 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā, pārvalda EIB, citas finanšu starpniecības iestādes vai jebkura cita banka vai organizācija, kurai ir nepieciešamā kapacitāte šādu līdzekļu pārvaldīšanai.

2. Katrā atsevišķā gadījumā Komisija pieņem 1. panta īstenošanas noteikumus attiecībā uz risku sadalīšanu, atlīdzību fondus pārvaldošajai finanšu starpniecības iestādei, fondu peļņas izmantošanu un atgūšanu, kā arī darbības slēgšanu.

33. pants

Vērtēšana

1. Komisija regulāri uzrauga un pārskata savas programmas un novērtē ģeogrāfiskās un tematiskās politikas un programmu, nozaru politikas rezultātus, kā arī plānošanas efektivitāti, lai attiecīgā gadījumā, izmantojot neatkarīgu ārējo vērtējumu, pārbaudītu, vai mērķi ir sasniegti, un ļautu izstrādāt ieteikumus turpmāko operāciju uzlabošanai. Ņems vērā Eiropas Parlamenta vai Padomes priekšlikumus attiecībā uz neatkarīgu ārējo vērtējumu. Īpašu uzmanību pievērš sociālajiem sektoriem un progresam, kas panākts, lai sasniegtu TAM.

2. Komisija informācijas nolūkā nosūta novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un 35. pantā minētajai komitejai. Īpašus novērtējumus dalībvalstis var pieprasīt pārrunāt 35. panta 3. punktā minētajā komitejā. Rezultātus izmanto programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.

3. Novērtējot saskaņā ar šo regulu sniegto Kopienas palīdzību, Komisija iesaista visas ieinteresētās puses, tostarp nevalstiskas struktūras un pašvaldības.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Gada ziņojums

1. Komisija novērtē saskaņā ar šo regulu īstenoto pasākumu attīstību un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada pārskatu par sniegtās palīdzības īstenošanu un rezultātiem, kā arī, cik vien lielā mērā iespējams, par palīdzības galveno ietekmi un rezultātiem. Pārskatu iesniedz arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2. Gada ziņojumā ietver informāciju par iepriekšējā gadā finansētajiem pasākumiem, uzraudzības un novērtējuma rezultātiem, attiecīgo partneru iesaistīšanu, kā arī budžetā paredzēto saistību un maksājumu izpildi, norādot sadalījumu katrā partnervalstī, reģionā un sadarbības jomā. Ziņojumā novērtē palīdzības rezultātus, pēc iespējas lielākā mērā izmantojot īpašus un izmērojamus rādītājus, kā arī ziņojuma nozīmi šīs regulas mērķu sasniegšanā. Īpašu uzmanību pievērš sociālajiem sektoriem un progresam, kas panākts, lai sasniegtu TAM mērķus.

35. pants

Komiteja

1. Komisijai darbā palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 30 dienas.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. EIB novērotājs piedalās komitejas darbā, kad izskata jautājumus, kas saistīti ar banku.

36. pants

Tādas trešās valsts līdzdalība, kas saskaņā ar šo regulu nav atbilstīga

Neskarot 3. panta 5. punktu, lai nodrošinātu Kopienas palīdzības saskaņotību un efektivitāti, Komisija, pieņemot 22. pantā minētās rīcības programmas, vai 23. pantā minētos īpašos pasākumus, var nolemt, ka valstis, teritorijas un reģioni, kam ir tiesības uz Kopienas palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 vai Regulu (EK) Nr. 1638/2006, un saskaņā ar EAF, var saņemt palīdzību no pasākumiem saskaņā ar šo regulu, ja īstenotajam ģeogrāfiskajam vai tematiskajam projektam, vai programmai ir globāls, reģionāls vai pārrobežu raksturs. Šo finansējuma iespēju var paredzēt stratēģijas dokumentos un provizoriskās daudzgadu programmās, kas minētas 19. un 20. pantā. Noteikumi par atbilstību, kas paredzēti 10. pantā, un 31. panta noteikumi par piedalīšanos valsts iepirkuma un subsīdiju piešķiršanas procedūrās, kā arī izcelsmes noteikumi tiek piemēroti tādā veidā, lai attiecīgās valstis, teritorijas un reģioni varētu piedalīties.

37. pants

Palīdzības pārtraukšana

Nepārkāpjot noteikumus par palīdzības pārtraukšanu, kas iekļauti partnerības un sadarbības nolīgumos, kas noslēgti ar partnervalstīm un reģioniem, ja partnervalsts neievēro 3. panta 1. punktā minētos principus un ja konsultācijās ar partnervalsti nevar panākt abām pusēm pieņemamu risinājumu, vai arī, ja atsakās no konsultācijām vai īpašas steidzamības gadījumos, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var veikt piemērotas darbības attiecībā uz palīdzību, kas partnervalstij piešķirta saskaņā ar šo regulu. Šādi pasākumi var būt arī pilnīga vai daļēja palīdzības pārtraukšana.

38. pants

Finanšu noteikumi

1. Bāzes finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 16 897 miljoni.

2. Provizoriskās summas, kas piešķirtas katrai 5. līdz 10. pantā, 11. līdz 16. pantā un 17. pantā minētajai programmai, ir noteiktas IV pielikumā. Šīs summas ir noteiktas laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

3. Apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānā noteiktos limitus.

4. Provizoriska summa EUR 465 miljonu apmērā ir iekļauta tematisko programmu kopējā summā, lai finansētu pasākumus, no kuriem ENPI valstis gūst labumu.

39. pants

Atcelšana

1. No 2007. gada 1. janvāra atceļ šādas regulas:

a)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2110/2005 (2005. gada 14. decembris) par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai (19);

b)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 806/2004 (2004. gada 21. aprīlis) par dzimumu līdztiesības veicināšanu attīstības sadarbībā (20);

c)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 491/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko izveido finansiālas un tehniskas palīdzības migrācijas un patvēruma jomā programmu trešām valstīm (AENEAS) (21);

d)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1568/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par atbalstu cīņā ar nabadzības izraisītajām slimībām (HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi) jaunattīstības valstīs (22);

e)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1567/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par atbalstu politikas izstrādei un pasākumiem attiecībā uz reproduktīvo un seksuālo veselību un ar to saistītām tiesībām jaunattīstības valstīs (23);

f)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2130/2001 (2001. gada 29. oktobris) par darbībām, lai atbalstītu personas, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīs (24);

g)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2494/2000 (2000. gada 7. novembris) par pasākumiem, kas veicina tropu mežu un citu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu jaunattīstības valstīs (25);

h)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2493/2000 (2000. gada 7. novembris) par pasākumiem, lai veicinātu vides aspekta pilnīgu iekļaušanu jaunattīstības valstu attīstības procesā (26);

i)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1726/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par sadarbību ar Dienvidāfriku attīstības jomā (27);

j)	Padomes Regula (EK) Nr. 1659/98 (1998. gada 17. jūlijs) par decentralizētu sadarbību (28);

k)	Padomes Regula (EK) Nr. 1658/98 (1998. gada 17. jūlijs) par līdzfinansējuma darbībām, ko kopā ar Eiropas nevalstiskajām organizācijām (NVO) veic jomās, kurās ir ieinteresētas jaunattīstības valstis (29);

l)	Padomes Regula (EK) Nr. 1292/96 (1996. gada 27. jūnijs) par pārtikas atbalsta politiku, pārtikas atbalsta vadību un īpašiem pasākumiem pārtikas drošības atbalstam (30);

m)	Padomes Regula (EEK) Nr. 443/92 (1992. gada 25. februāris) par finansiālu un tehnisku palīdzību Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm un ekonomisku sadarbību ar tām (31);

2. Atceltās regulas joprojām paliek saistošas tiesību aktiem un saistībām līdz 2007. budžeta gadam. Uzskata, ka atsauces uz atceltajām regulām attiecas uz šo regulu.

40. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz novērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanu pirmajos trijos gados, vajadzības gadījumā kopā ar likumdošanas priekšlikumu, lai veiktu vajadzīgos grozījumus, tostarp IV pielikumā minēto finansējuma sadalījumu.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Šī regula un pielikumi uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 18. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-E. ENESTAM

(1) Eiropas Parlamenta 2006. gada 18. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 23. oktobrī Lēmums. Padomes 2006. gada 12. desembris Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. desembris Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2) OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

(3) OV L 310, 9.11.2006, 1. lpp.

(4) OV L 405, 30.12.2006., 40. lpp.

(5) OV L 327, 24.11.2006, 1. lpp.

(6) Šo regulu pieņems vēlāk.

(7) OV L 386, 29.12.2006, 1. lpp.

(8) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1.lpp.)

(9) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

(10) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(11) OV L 50, 21.2.2006., 1. lpp.

(12) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(13) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(14) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(15) Nolīgums par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses (OV L 311, 4.12.1999., 3. lpp.).

(16) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(17) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(18) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(19) OV L 344, 27.12.2005., 1. lpp.

(20) OV L 143, 30.4.2004., 40. lpp.

(21) OV L 80, 18.3.2004., 1. lpp.

(22) OV L 224, 6.9.2003., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.

(23) OV L 224, 6.9.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.

(24) OV L 287, 31.10.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.

(25) OV L 288, 15.11.2000., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.

(26) OV L 288, 15.11.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.

(27) OV L 198, 4.8.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.

(28) OV L 213, 30.7.1998., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 625/2004 (OV L 99, 3.4.2004., 1. lpp.).

(29) OV L 213, 30.7.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2110/2005.

(30) OV L 166, 5.7.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1726/2001 (OV L 234, 1.9.2001., 10. lpp.).

(31) OV L 52, 27.2.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2112/2005 (OV L 344, 27.12.2005., 23. lpp.).

I PIELIKUMS

VALSTIS, KAS ATBILST ĢEOGRĀFISKAJĀM UN TEMATISKAJĀM PROGRAMMĀM

Latīņamerika

Argentīna

Bolīvija

Brazīlija

Čīle

Kolumbija

Kostarika

Kuba

Ekvadora

Salvadora

10.

Gvatemala

11.

Hondurasa

12.

Meksika

13.

Nikaragva

14.

Panama

15.

Paragvaja

16.

Peru

17.

Urugvaja

18.

Venecuēla

Āzija

19.	Afganistāna

20.	Bangladeša

21.

Butāna

22.

Kambodža

23.

Ķīna

24.

Indija

25.	Indonēzija

26.	Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

27.

Laosa

28.

Malaizija

29.	Maldīvu salas

30.

Mongolija

31.	Mjanma/Birma

32.

Nepāla

33.

Pakistāna

34.

Filipīnas

35.

Šrilanka

36.

Taizeme

37.

Vjetnama

Vidusāzija

38.	Kazahstāna

39.	Kirgizstānas Republika

40.	Tadžikistāna

41.	Turkmenistāna

42.	Uzbekistāna

Tuvie Austrumi

43.

Irāna

44.

Irāka

45.

Omāna

46.	Saūda Arābija

47.

Jemena

Dienvidāfrika

48.	Dienvidāfrika

II PIELIKUMS

APK SARAKSTS AR OAP SAŅĒMĒJIEM

Spēkā no 2006. gada ziņojumiem par 2005., 2006. un 2007. gadu

Vismazāk attīstītas valstis

Citas valstis ar zemiem ienākumiem

(NKI uz vienu iedzīvotāju < USD 825, 2004. gadā)

Valstis un teritorijas ar mazākajiem ienākumiem no vidējiem

(NKI uz vienu iedzīvotāju USD 826- USD 3 255, 2004. gadā)

Valstis un teritorijas ar lielākajiem ienākumiem no vidējiem

(NKI uz vienu iedzīvotāju USD 3 256- USD 10 065, 2004. gadā)

Afganistāna

Angola

Bangladeša

Benina

Butāna

Burkinafaso

Burundi

Kambodža

Kaboverde

Centrālāfrikas Republika

Čada

Komoru salas

Kongo Dem. Rep.

Džibutija

Ekvatoriālā Gvineja

Eritreja

Etiopija

Gambija

Gvineja

Gvineja-Bisava

Haiti

Kiribati

Laosa

Lesoto

Libērija

Madagaskara

Malāvija

Maldīvu salas

Mali

Mauritānija

Mozambika

Mjanma

Nepāla

Nigēra

Ruanda

Rietumsamoa

Santome un Prinsipi

Senegāla

Sjeraleone

Zālamana salas

Somālija

Sudāna

Tanzānija

Timorleste (bijusī Austrumtimora)

Togo

Tuvalu

Uganda

Vanuatu

Jemena

Zambija

Kamerūna

Kongo Dem. Rep.

Kotdivuāra

Gana

Indija

Kenija

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika

Kirgizstānas Rep.

Moldova

Mongolija

Nikaragva

Nigērija

Pakistāna

Papua-Jaungvineja

Tadžikistāna

Uzbekistāna

Vjetnama

Zimbabve

Albānija

Alžīrija

Armēnija

Azerbaidžāna

Baltkrievija

Bolīvija

Bosnija un Hercegovina

Brazīlija

Ķīna

Kolumbija

Kuba

Dominikānas Republika

Ekvadora

Ēģipte

Salvadora

Fidži

Gruzija

Gvatemala

Gajāna

Hondurasa

Indonēzija

Irāna

Irāka

Jamaika

Jordānija

Kazahstāna

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonija Republika

Māršala Salu Republika

Mikronēzijas Federatīvās Valstis

Maroka

Namībija

Niue

Palestīnas Administratīvās Teritorijas

Paragvaja

Peru

Filipīnas

Serbija un Melnkalne

Šrilanka

Surinama

Svazilenda

Sīrija

Taizeme

* Tokelau

Tonga

Tunisija

Turkmenistāna

Ukraina

* Volisa un Futuna

* Angvilla

Antigva un Barbuda

Argentīna

Barbadosa

Beliza

Botsvāna

Čīle

Kuka salas

Kostarika

Horvātija

Dominika

Gabona

Grenāda

Libāna

Lībija

Malaizija

Maurīcija

* Majota

Meksika

* Montserrata

Nauru

Omāna

Palau

Panama

Saūda Arābija (1)

Seišela salas

Dienvidāfrika

* Sv. Helēnas sala

Sentkitsa un Nevisa

Sentlūsija

Sentvinsenta un Grenadīnas

Trinidāda un Tobāgo

Turcija

* Tērksas un Kaikosas salas

Urugvaja

Venecuēla

* Teritorija

(1) Saūda Arābija 2004. gadā tika pāri augsta līmeņa ienākumu valsts slieksnim. Saskaņā ar APK noteikumiem šā saraksta pārskatīšanai, tā tiks izslēgta no šī saraksta 2008. gadā, ja 2005. un 2006. gadā tā joprojām būs valsts ar augstiem ienākumiem. OAP atbalsts, ko tā saņēma no APK locekļiem, 2003. gadā bija 9,9 miljoni un 2004. gadā — 9,0 miljoni (sākotnēji).

III PIELIKUMS

ĀKK CUKURA PROTOKOLA VALSTIS

Barbadosa

Beliza

Gajāna

Jamaika

5.	Sentkitsa un Nevisa

6.	Trinidāda un Tobāgo

Fidži

8.	Kongo Republika

9.	Kotdivuāra

10.

Kenija

11.	Madagaskara

12.

Malāvija

13.

Maurīcija

14.

Mozambika

15.	Svazilenda

16.

Tanzānija

17.

Zambija

18.

Zimbabve

IV PIELIKUMS

PROVIZORISKI FINANŠU PIEŠĶĪRUMI LAIKPOSMĀ NO 2007. LĪDZ 2013. GADAM (MILJONI EUR)

Kopā	16 897
Ģeogrāfiskās programmas:	10 057
Latīņamerika	2 690
Āzija	5 187
Vidusāzija	719
Dienvidāfrika	481
Tuvie Austrumi	980
Tematiskās programmas:	5 596
Ieguldījums cilvēkos	1 060
Vide un dabas resursu ilgtspējīga attīstība	804
Nevalstiskās struktūras un pašvaldība, kas attīstās	1 639
Nodrošinātība ar pārtiku	1 709
Migrācija un patvērums	384
ĀKK Cukura protokola valstis	1 244

V PIELIKUMS

VALSTIS UN TERITORIJAS, KAS NAV JAUNATTĪSTĪBAS VALSTIS UN TERITORIJAS

1.	Austrālija

Bahreina

Bruneja

Kanāda

5.	Ķīnas Taibeja

Honkonga

Japāna

Koreja

Makao

10.	Jaunzēlande

11.

Kuveita

12.

Katara

13.

Singapūra

14.	Apvienotie Arābu Emirāti

15.	Amerikas Savienotās Valstis