20.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 364/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1881/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2001. gada 8. marta Regula (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos (2), ir vairākkārt būtiski grozīta. Vēlreiz ir jāgroza konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamā koncentrācija, lai ņemtu vērā jaunākos datus un izmaiņas Pārtikas kodeksā. Vienlaikus vajadzības gadījumā ir jāprecizē dokumenta teksts. Tādēļ Regula (EK) Nr. 466/2001 ir jāaizstāj.

(2)

Sabiedrības veselības aizsardzības dēļ svarīgi saglabāt tādu piesārņotāju koncentrāciju, kas ir pieņemama no toksikoloģijas viedokļa.

(3)

Ņemot vērā dalībvalstu tiesību aktu atšķirības un iespējamos konkurences izkropļojumu draudus, konkrētiem piesārņotājiem jāpiemēro Kopienas pasākumi, lai nodrošinātu tirgus vienotību, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu.

(4)

Jānosaka stingras prasības attiecībā uz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kuras var izpildīt, veicot labu lauksaimniecības, zivsaimniecības un ražošanas praksi un ņemot vērā ar pārtikas patēriņu saistītos riskus. Maksimāli pieļaujamā koncentrācija jānosaka zemākajā saprātīgi sasniedzamajā līmenī (ALARA) tādiem piesārņotājiem, kas ir genotoksiski kancerogēni, vai gadījumos, kad to pašreizējā iedarbība uz iedzīvotājiem vai neaizsargātajām iedzīvotāju grupām ir tuvu pieļaujamam līmenim vai to pārsniedz. Šāda pieeja nodrošina, ka pārtikas uzņēmumi piemēro pēc iespējas stingrākus piesārņojuma novēršanas un mazināšanas pasākumus sabiedrības veselības aizsardzībai. Bez tam zīdaiņu un mazu bērnu veselības aizsardzībai, kas ir neaizsargāta iedzīvotāju grupa, ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas jāievēro, stingri atlasot zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas ražošanā izmantotās izejvielas. Stingrai izejvielu atlase ir arī vēlama dažu specifisku produktu ražošanā, piemēram, klijas tiešai lietošanai uzturā.

(5)

Lai ļautu piemērot maksimāli pieļaujamo koncentrāciju žāvētiem, atšķaidītiem, pārstrādātiem un saliktiem pārtikas produktiem, kam nav noteikta konkrēta Kopienas maksimāli pieļaujamā piesārņotāju koncentrācija, pārtikas uzņēmumiem jāuzrāda konkrētā koncentrācija un atšķaidījuma pakāpe, pievienojot attiecīgos eksperimentālos datus, kas attaisno ierosināto pakāpi.

(6)

Lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības veselības aizsardzību, produktus, kuros piesārņotāji pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, nedrīkst laist tirgū ne atsevišķi, ne sajaucot ar citiem pārtikas produktiem, ne arī izmantojot kā sastāvdaļu citos pārtikas produktos.

(7)

Ir atzīts, ka ar šķirošanas vai citas fizikālas apstrādes palīdzību var samazināt aflatoksīna saturu zemesriekstu, riekstu, žāvētu augļu un kukurūzas sūtījumos. Tādēļ, lai mazinātu ietekmi uz tirdzniecību, būtu lietderīgi pieļaut lielāku aflatoksīna saturu tajos produktos, kas nav paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai kā sastāvdaļa pārtikas produktos. Šādos gadījumos maksimāli pieļaujamā aflatoksīna koncentrācija jānosaka, ņemot vērā iepriekšminēto apstrādes veidu efektivitāti, lai samazinātu aflatoksīna saturu zemesriekstos, riekstos, žāvētos augļos un kukurūzā līdz līmenim, kas zemāks par šiem produktiem, kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai kā sastāvdaļa pārtikas produktos, noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(8)

Lai efektīvi ievērotu konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, ir lietderīgi sniegt šādiem gadījumiem atbilstīgus marķēšanas noteikumus.

(9)

Dažās dalībvalstīs klimatisko apstākļu dēļ ir grūti nodrošināt, ka tiek ievērota maksimāli pieļaujamā piesārņotāju koncentrācija svaigos salātos un svaigos spinātos. Šīm dalībvalstīm būtu jāļauj pagaidām dot atļaujas tādu svaigu salātu un svaigu spinātu realizācijai, kas audzēti un paredzēti patēriņam to teritorijā un kā nitrāta saturs pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju. Salātu un spinātu audzētājiem, kas reģistrēti dalībvalstīs, kuras devušas iepriekšminētās atļaujas, būtu pakāpeniski jāmaina savas lauksaimniecības metodes, piemērojot attiecīgās valsts līmenī ieteiktu labu lauksaimniecības praksi.

(10)

Dažās Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivju sugās var būt augsta dioksīna un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija. Liela daļa šo Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivju sugu pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, un tādēļ tās būtu jāizslēdz no lietošanas uzturā. Norādes liecina, ka zivju nelietošana uzturā var negatīvi ietekmēt sabiedrības veselību Baltijas jūras reģionā.

(11)

Zviedrijā un Somijā ir izveidota sistēma, kas nodrošina to, ka patērētāji ir pilnībā informēti par uztura ieteikumiem Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivju lietošanas uzturā ierobežojumiem noteiktām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, lai izvairītos no iespējamiem draudiem veselībai. Tādēļ ir lietderīgi Somijai un Zviedrijai piešķirt atkāpes konkrētu Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivju sugu, kas paredzētas lietošanai uzturā, pagaidu laišanai tirgū to teritorijā, kurās dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrācija pārsniedz šajā regulā noteikto koncentrāciju. Jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka zivis un zivju produkti, kuros pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija, netiek realizēti pārējās dalībvalstīs. Ik gadu Somija un Zviedrija ziņo Komisijai par saviem uzraudzības rezultātiem saistībā ar dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB koncentrāciju Baltijas jūras reģiona izcelsmes zivīs.

(12)

Lai nodrošinātu, ka maksimāli pieļaujamo koncentrāciju īsteno vienveidīgi, visā Kopienā kompetentajām iestādēm jāpiemēro vienādi paraugu ņemšanas un analīzes izpildes kritēriji. Bez tam ir svarīgi vienveidīgi ziņot un skaidrot analīzes rezultātus. Šajā regulā precizētie paraugu ņemšanas un analīzes pasākumi paredz vienveidīgus noteikumus par ziņošanu un skaidrošanu.

(13)

Dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ir jāveic konkrētu piesārņotāju uzraudzība un jāziņo par to koncentrāciju; jāziņo arī par attīstību saistībā ar profilakses pasākumu piemērošanu, lai ļautu Komisijai novērtēt vajadzību mainīt spēkā esošos pasākumus vai pieņemt papildu pasākumus.

(14)

Kopienas līmenī pieņemto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju var pārskatīt, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas atziņas un labas lauksaimniecības, zivsaimniecības un ražošanas prakses uzlabojumus.

(15)

Klijas un dīgļus var realizēt tiešai lietošanai uzturā, un tādēļ ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo dezoksinivalenola un zearalenona koncentrāciju šajos produktos.

(16)

Nesen Pārtikas kodeksā noteica Komisijas apstiprināto maksimāli pieļaujamo svina koncentrāciju zivīs. Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt pašreizējo noteikumu par svina saturu zivīs.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), definēti dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, un tāpēc atsevišķos gadījumos jāgroza dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ieraksti saskaņā ar minētajā regulā lietoto terminoloģiju.

(18)

Nepieciešams paredzēt, ka piesārņotāju maksimāli pieļaujamā koncentrācija neattiecas uz pārtikas produktiem, kas likumīgi laisti Kopienas tirgū pirms datuma, kad stājās spēkā šī maksimāli pieļaujamā koncentrācija.

(19)

Dārzeņi ir galvenais avots, kā nitrāti tiek uzņemti cilvēka organismā. Pārtikas zinātniskā komiteja (PZK) 1995. gada 22. septembrī (4) sniedza atzinumu, ka parasti kopējā nitrāta deva ir krietni zem pieļaujamās dienas devas (ADI), kas ir 3,65 mg uz kg ķermeņa svara (bw). Tomēr ieteicams mazināt nitrāta iedarbību, kas rodas, lietojot pārtiku un ūdeni.

(20)

Tā kā klimatiskie apstākļi būtiski ietekmē nitrātu koncentrāciju konkrētos dārzeņos, piemēram, salātos un spinātos, atkarībā no sezonas jānosaka atšķirīga maksimāli pieļaujamā nitrātu koncentrācija.

(21)

PZK 1994. gada 23. septembra atzinumā norādīts, ka aflatoksīni ir genotoksiski kancerogēni (5). Pamatojoties uz šo atzinumu, ir lietderīgi ierobežot kopējo aflatoksīna saturu pārtikā (aflatoksīnu B1, B2, G1 un G2 summa) un arī atsevišķi aflatoksīna B1 saturu, kas ir vistoksiskākā sastāvdaļa. Jāapsver iespēja pazemināt pašreizējo maksimāli pieļaujamo aflatoksīna M1 koncentrāciju zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā, ņemot vērā analītisko procedūru attīstību.

(22)

Pārtikas zinātniskā komiteja 1998. gada 17. septembrī (6) sagatavoja atzinumu saistībā ar ohratoksīnu A (OTA). Atbilstīgi Padomes 1993. gada 25. februāra Direktīvai 93/5/EEK par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē (SCOOP) novērtēja OTA devas (7), ko Kopienas iedzīvotāji uzņem ar uzturu (8). Pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2006. gada 4. aprīlī (9) pieņēma atjauninātu zinātnisko atzinumu saistībā ar ohratoksīnu A pārtikā, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus, un noteica pieļaujamo nedēļas devu (TWI) – 120 ng uz kg ķermeņa svara.

(23)

Uz šo atzinumu pamata ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju graudos, graudu produktos, rozīnēs, grauzdētā kafijā, vīnā, vīnogu sulā un zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā; patērējot visus šos produktus, uz cilvēkiem kopumā vai uz neaizsargātām patērētāju grupām, piemēram, bērniem, rodas ievērojama OTA iedarbība.

(24)

Ņemot vērā jaunāko EFSA zinātnisko atzinumu, apsvērs, vai ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo OTA koncentrāciju pārtikas produktos, piemēram, žāvētos augļos, izņemot rozīnēs, kakao un kakao produktos, garšaugos, gaļas produktos, negrauzdētā kafijā, alū un lakricā, un pārskatīt spēkā esošo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(25)

Pārtikas zinātniskā komiteja savā 2000. gada 8. marta sanāksmē apstiprināja pagaidu maksimālo pieļaujamo patulīna dienas devu (PMTDI) 0,4 μg uz kg ķermeņa svara (10).

(26)

Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK 2001. gadā īstenoja SCOOP uzdevumu, lai novērtētu ES dalībvalstu iedzīvotāju patulīna dienas devu (11).

(27)

Pamatojoties uz šo novērtējumu un ņemot vērā PMTDI, konkrētos pārtikas produktos jānosaka maksimāli pieļaujamā koncentrācija, lai aizsargātu patērētājus no nepieļaujama piesārņojuma. Jāpārskata un vajadzības gadījumā jāsamazina maksimāli pieļaujamā koncentrācija, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas un to, kā īstenots Komisijas 2003. gada 11. augusta Ieteikums 2003/598/EK par patulīna piesārņojuma novēršanu un samazināšanu ābolu sulā un ābolu sulas sastāvdaļās, ko pievieno citiem dzērieniem (12).

(28)

Pārtikas zinātniskā komiteja saistībā ar Fusarium toksīniem pieņēma vairākus atzinumus, kuros 1999. gada decembrī (13) noteica dezoksinivalenola pieļaujamo dienas devu (TDI) – 1 μg uz kg ķermeņa svara, 2000. gada jūnijā (14) noteica pieļaujamo zearalenona dienas devu (TDI) – 0,2 μg uz kg ķermeņa svara, 2000. gada oktobrī (15) noteica pagaidu fumonizīnu dienas devu (TDI) – 2 μg uz kg ķermeņa svara (atjaunināts 2003. gada aprīlī) (16), 2000. gada oktobrī (17) noteica nivalenola dienas devu (TDI) – 0,7 μg uz kg ķermeņa svara, 2001. gada maijā (18) noteica kombinēto pagaidu T-2 un HT-2 toksīna dienas devu (TDI) 0,06 μg uz kg ķermeņa svara un kombinēto pagaidu TDI 0,06 μg uz kg ķermeņa svara, 2002. gada februārī (19) novērtēja trihotecēnus kā grupu.

(29)

Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK izpildīja un 2003. gada septembrī pabeidza SCOOP uzdevumu “Datu vākšana par Fusarium toksīnu sastopamību pārtikā un tās devas novērtējums, ko ar pārtiku uzņem ES dalībvalstu iedzīvotāji” (20).

(30)

Balstoties uz zinātniskajiem atzinumiem un devas novērtējumu, ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo dezoksinivalenola, zearalenona un fumonizīnu koncentrāciju. Kontroles rezultāti attiecībā uz jaunāko ražu pierāda, ka kukurūzā un kukurūzas produktos var būt ļoti augsts fumonizīnu piesārņojums un ir lietderīgi veikt pasākumus nolūkā novērst, ka kukurūza un kukurūzas produkti ar tik nepieļaujami augstu piesārņojumu nokļūst pārtikas apritē.

(31)

Devas aprēķini norāda, ka T-2 un HT-2 toksīna klātbūtne var apdraudēt sabiedrības veselību. Tādēļ ir nepieciešama un prioritāra uzticamas un precīzas metodes attīstīšana, vairāku sastopamības datu vākšana un plašāka attiecīgo faktoru izmeklēšana/izpēte saistībā ar T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni graudos un graudu produktos, īpaši, auzās un auzu produktos.

(32)

Vienlaicīgas sastopamības dēļ nav jāparedz īpaši pasākumi saistībā ar 3-acetil deoksinivalenolu, 15-acetil deoksinivalenolu un fumonizīnu B3, jo pasākumi, īpaši attiecībā uz deoksinivalenolu un fumonizīnu B1 un B2, arī aizsargātu iedzīvotājus no nepieļaujamas 3-acetil deoksinivalenola, 15-acetil deoksinivalenola un fumonizīna B3 iedarbības. Šāda rīcība ir piemērota arī saistībā ar nivalenolu, kas zināmā mērā vienlaikus sastopams ar deoksinivalenolu. Bez tam nivalenola iedarbība uz cilvēku ir vērtēta kā ievērojami zemāka par pagaidu pieļaujamo dienas devu. Attiecībā uz pārējām trihotecēnēm, kas aplūkotas iepriekšminētajā SCOOP uzdevumā, proti, 3-acetildeoksinivalenols, 15-acetildeoksinivalenols, fuzarenons-X, T2-triols, diacetoksisirpenols, neozolaniols, monoacetoksisirpenols un verrukols, pieejamie ierobežotie dati norāda, ka tie nav plaši sastopami un parasti konstatētā koncentrācija ir maza.

(33)

Klimatiskie apstākļi augšanas un īpaši ziedēšanas laikā būtiski ietekmē Fusarium toksīnu saturu. Tomēr laba lauksaimniecības prakse, saskaņā ar ko līdz minimumam mazina riska faktorus, noteiktā mērā var novērst piesārņojumu ar Fusarium sēni. Komisijas 2006. gada 17. augusta Ieteikumā 2006/583/EK par Fusarium toksīnu novēršanu un samazināšanu labībā un labības produktos (21) ir vispārīgi principi, kā novērst un mazināt Fusarium toksīnu radītu piesārņojumu (zearalenons, fumonizīni un trihotecēni) graudos, kas jāīsteno, attīstot uz šiem principiem balstītu prakses valsts kodeksu.

(34)

Maksimāli pieļaujamā Fusarium toksīnu koncentrācija jānosaka neapstrādātiem graudiem, kas tirgū laisti pirmā posma apstrādei. Par pirmā posma apstrādi neuzskata tīrīšanas, šķirošanas un žāvēšanas procedūras, ciktāl tajās netiek iekļauta paša grauda kodola fiziska apstrāde. Par pirmā posma apstrādi uzskata tīrīšanu.

(35)

Tā kā var atšķirties, kādā līmenī neapstrādātus graudus attīra no Fusarium toksīniem, ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju graudu produktos, kas paredzēti galapatērētājam, un galvenajās pārtikas sastāvdaļās, kas iegūtas no graudiem, lai sabiedrības veselības aizsardzības nodrošināšanai būtu izstrādāti tiesību akti, kurus jāizpilda.

(36)

Vēl nav precīzi zināmi visi faktori, kas izraisa Fusarium toksīnu, īpaši zearalenona un fumonizīna B1 un B2, veidošanos kukurūzā. Tādēļ pārtikas uzņēmumiem ir atvēlēts termiņš, kurā viņi var izmeklēt, kas veicina šo mikotoksīnu veidošanos un kādi pasākumi jāveic, lai pēc iespējas saprātīgākā līmenī novērstu to klātbūtni. Ierosināts no 2007. gada piemērot maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas pamatota ar pašlaik pieejamajiem datiem par sastopamību, ja pirms šā datuma nav noteikta īpaša maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kuras pamatā ir dati par sastopamību un veidošanos.

(37)

Ņemot vērā zemo rīsos konstatēto piesārņojuma līmeni ar Fusarium toksīniem, rīsiem un rīsu produktiem neierosina ieviest maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(38)

Līdz 2008. gada 1. jūlijam jāapspriež, vai ir jāpārskata maksimāli pieļaujamā deoksinivalenola, zearalenona, fumonizīna B1 un B2 koncentrācija un vai ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo T-2 un HT-2 toksīnu koncentrāciju graudos un graudu produktos, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas par šiem toksīniem pārtikā.

(39)

Pārtikas zinātniskā komiteja 1992. gada 19. jūnijā (22) pieņēma tādu lēmumu saistībā ar svinu, kurā apstiprināja pagaidu pieļaujamo nedēļas devu (PTWI) – 25 μg uz kg ķermeņa svara, ko 1986. gadā ierosināja PTO. Komiteja savā atzinumā secināja, ka vidējais svina saturs pārtikā, šķiet, nerada nopietnas bažas.

(40)

Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK 2004. gadā izpildīja SCOOP 3.2.11. uzdevumu “ES dalībvalstu iedzīvotāju uztura iedarbības novērtējums attiecībā uz arsēnu, kadmiju, svinu un dzīvsudrabu” (23). Ievērojot šo novērtējumu un Pārtikas zinātniskās komitejas sagatavoto atzinumu, ir lietderīgi veikt pasākumus, lai pēc iespējas vairāk mazinātu svina klātbūtni pārtikā.

(41)

Pārtikas zinātniskā komiteja savā 1995. gada 2. jūnija (24) atzinumā saistībā ar kadmiju apstiprināja pagaidu dienas devu (PTWI) – 7 μg uz kg ķermeņa svara un ieteica pielikt lielākas pūles, lai mazinātu ar uzturu uzņemtā kadmija ietekmi, jo pārtikas produkti ir galvenais avots, no kura cilvēks uzņem kadmiju. SCOOP 3.2.11. uzdevumā bija novērtēta uztura ietekme; ņemot vērā šo novērtējumu un Pārtikas zinātniskās komitejas sagatavoto atzinumu, ir lietderīgi veikt pasākumus, lai pēc iespējas vairāk mazinātu kadmija klātbūtni pārtikā.

(42)

2004. gada 24. februārīEFSA pieņēma atzinumu saistībā ar dzīvsudrabu un metildzīvsudrabu pārtikā (25) un apstiprināja pagaidu pieļaujamo nedēļas devu – 1,6 μg uz kg ķermeņa svara. Metildzīvsudrabs ir visbīstamākā ķīmiskā forma un var sastādīt līdz pat 90 % no dzīvsudraba zvejas produktos. Ievērojot SCOOP 3.2.11. uzdevuma rezultātus, EFSA secināja, ka pārtikā, kas nav zvejas produkti, konstatētā dzīvsudraba koncentrācija neizraisa tik lielas bažas. Šajā citā pārtikā esošās dzīvsudraba formas pārsvarā nav metildzīvsudrabs un tādēļ uzskata, kas tās rada mazāku apdraudējumu.

(43)

Lai nepieļautu metildzīvsudraba ietekmi uz neaizsargāto iedzīvotāju grupu, ir lietderīgi noteikt ne tikai maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, bet arī mērķtiecīgi konsultēt patērētājus. Tālab Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē ir pieejams informatīvs paziņojums par metildzīvsudrabu zivīs un zivju produktos (26). Vairākas dalībvalstis ir arī publicējušas saviem iedzīvotājiem lietderīgus padomus.

(44)

Pārtikas zinātniskā komiteja savā 2001. gada 12. decembra (27) attiecībā uz neorganisko alvu atzinumā secināja, ka neorganiskās alvas koncentrācija – 150 mg/kg konservētos dzērienos un 250 mg/kg pārējos konservētos pārtikas produktos – dažiem cilvēkiem var izraisīt kuņģa kairinājumu.

(45)

Lai pasargātu sabiedrības veselību no šāda veselības apdraudējuma, jānosaka maksimāli pieļaujamā neorganiskās alvas koncentrācija konservētā pārtikā un konservētos dzērienos. Iekams nav pieejami dati par zīdaiņu un mazu bērnu jutīgumu pret neorganisko alvu pārtikā, piesardzības labad ir jāaizsargā šīs neaizsargātās iedzīvotāju grupas veselība un jānosaka zemāka maksimāli pieļaujamā koncentrācija.

(46)

Pārtikas zinātniskā komiteja attiecībā uz 3-monohlorpropān-1,2-diolu (3-MHPD) 2001. gada 30. maijā pieņēma zinātnisko atzinumu saistībā ar 3-MHPD pārtikā (28), ar ko atjaunināja savu 1994. gada 16. decembra (29) atzinumu, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām, un noteica pieļaujamo 3-MHPD dienas devu (TDI) – 2 μg uz kg ķermeņa svara.

(47)

Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK izpildīja un 2004. gada jūnijā (30) pabeidza SCOOP uzdevumu “Datu vākšana un apstrāde par 3-MHPD un saistītu vielu koncentrāciju pārtikā”. Uzturā 3-MHPD uzņem galvenokārt ar sojas mērci un sojas mērces produktiem. Šo uzņemšanu būtiski veicināja arī atsevišķu produktu, piemēram, maizes un nūdeļu, lietošana uzturā, tomēr nevis augstās 3-MHPD koncentrācijas šajos produktos, bet gan lielā patēriņa dēļ.

(48)

Atbilstīgi jānosaka maksimāli pieļaujamā 3-MHPD koncentrācija hidrolizētos augu proteīnos (HAP) un sojas mērcē, ņemot vērā ar šo pārtikas produktu patēriņu saistītos draudus. Dalībvalstīm prasīja pārbaudīt pārējos pārtikas produktus attiecībā uz 3-MHPD sastopamību, lai apspriestu vajadzību noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju vēl citos pārtikas produktos.

(49)

Saistībā ar dioksīniem un PHD Pārtikas zinātniskā komiteja 2001. gada 30. maijā pieņēma atzinumu par dioksīniem un dioksīniem līdzīgo PHD pārtikā (31), ar ko atjaunina tās 2000. gada 22. novembra atzinumu (32), kurā noteikta pieļaujamā dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD nedēļas deva (TWI) – 14 pg Pasaules Tirdzniecības Organizācijas toksiskuma ekvivalents (PVO TEQ) uz kg ķermeņa svara.

(50)

Šīs regulas izpratnē dioksīni attiecas uz 75 polihlordibenzo-p-dioksīnam (PHDD) struktūras ziņā radniecīgu vielu un 135 polihlordibenzofurānam (PHDF) radniecīgu vielu grupu, kurā 17 vielas ir toksikoloģiski bīstamas. Polihlordifenili (PHD) ir 209 dažādu radniecīgas struktūras vielu grupa, ko var iedalīt divās grupās atbilstīgi minēto vielu toksikoloģiskajām īpašībām: 12 radniecīgās vielas uzrāda dioksīniem līdzīgas toksiskās īpašības un tādēļ tās bieži apzīmē kā dioksīniem līdzīgie polihlorētie difenili. Pārējiem polihlordifeniliem nav dioksīniem līdzīga toksiskuma, bet ir atšķirīgs toksikoloģiskās iedarbības raksturojums.

(51)

Katrai dioksīniem vai dioksīnu tipa polihlordifeniliem radniecīgai vielai ir atšķirīgs toksiskuma līmenis. Lai varētu novērtēt šo dažādo radniecīgo vielu toksiskumu un veicināt riska novērtējumu un reglamentējošu kontroli, ir ieviests toksiskuma ekvivalences koeficienta (TEF) jēdziens. Tas nozīmē, ka analītiskos rezultātus attiecībā uz visiem toksikoloģiski bīstamajiem dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PHD izsaka kā atsevišķu izrēķināmu vienību, proti, koncentrācija, izteikta toksiskuma ekvivalentos (TEQ).

(52)

Iedarbības aprēķini, ņemot vērā SCOOP uzdevumu “ES dalībvalstu iedzīvotāju dioksīnu un saistīto PCB devu novērtējums”, kas pabeigts 2000. gada jūnijā (33), norāda, ka ievērojama Kopienas iedzīvotāju daļa uzņem lielāku devu nekā noteikto pieļaujamo dienas devu.

(53)

No toksikoloģiskā viedokļa pieļaujamajai koncentrācijai būtu jāattiecas gan uz dioksīniem, gan uz dioksīniem līdzīgajiem PCB, taču 2001. gadā Kopienas līmenī maksimāli pieļaujamā koncentrācija bija noteikta tikai dioksīniem un nebija noteikta dioksīniem līdzīgajiem PCB, jo tajā laikā bija ļoti maz datu par dioksīniem līdzīgo PCB izplatību. Tomēr kopš 2001. gada ir vairāk datu par dioksīniem līdzīgo PCB klātbūtni, tādēļ 2006. gadā noteica maksimāli pieļaujamo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas koncentrāciju, jo tas ir piemērotākais risinājums no toksikoloģijas viedokļa. Lai nodrošinātu netraucētu pāreju, līdzās dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas koncentrācijai, pārejas posmā paliek spēkā pašreizējā pieļaujamā dioksīnu koncentrācija. Minētajā pārejas posmā pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo dioksīnu koncentrāciju un maksimāli pieļaujamo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas koncentrāciju. Tāpēc līdz 2008. gada 31. decembrim izlems, vai var iztikt bez atsevišķi noteiktām maksimāli pieļaujamām koncentrācijām dioksīniem.

(54)

Lai veicinātu dinamisku pieeju pārtikā un dzīvnieku barībā esošu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB samazināšanai, Kopienas 2006. gada 6. februāra Ieteikumā 2006/88/EK par dioksīnu, furānu un polihlorbifenilu (PCB) klātbūtnes samazināšanu lopbarībā un pārtikā ir noteikti iedarbības līmeņi (34). Šie iedarbības līmeņi ir līdzeklis, kā kompetentās iestādes un uzņēmēji var konstatēt tos gadījumus, kad ir lietderīgi noskaidrot piesārņošanas avotu un veikt pasākumus tā mazināšanai vai likvidēšanai. Tā kā dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB avoti ir atšķirīgi, noteica individuālus iedarbības līmeņus dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem PCB. Šī dinamiskā pieeja, kas paredzēta dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB un, attiecīgi, to maksimālo koncentrāciju samazināšanai lopbarībā un pārtikā, noteiktā laikposmā būtu jāpārskata ar mērķi noteikt zemākas koncentrācijas. Šā iemesla dēļ līdz 2008. gada 31. decembrim pārbaudīs, vai var ievērojami samazināt dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB summas maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

(55)

Uzņēmējiem ir jāpieliek pūles, lai palielinātu spējas atdalīt no jūras dzīvnieku eļļas dioksīnus, furānus un dioksīniem līdzīgos PCB. Ievērojami mazākā koncentrācija, kas tiks izskatīta līdz 2008. gada 31. decembrim, pamatojas uz visefektīvākajām dekontaminācijas procedūras tehniskajām iespējām.

(56)

Attiecībā uz maksimālās koncentrācijas noteikšanu pārtikas produktos līdz 2008. gada 31. decembrim īpašu uzmanību pievērsīs vajadzībai noteikt īpašu zemāku maksimāli pieļaujamo zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB koncentrāciju, ņemot vērā datus, kas iegūti no 2005., 2006. un 2007. gada zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB kontroles programmām.

(57)

Saistībā ar policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem Pārtikas zinātniskā komiteja savā 2002. gada 4. decembra atzinumā (35) secināja, ka virkne policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) ir genotoksiski kancerogēni. Apvienotā FAO/PTO pārtikas piedevu ekspertu komiteja (JECFA) 2005. gadā veica riska novērtējumu par PAO un aprēķināja PAO iedarbības slieksni (MOE), kā pamatu ieteikumam par sastāvdaļām, kas ir gan genotoksiskas, gan kancerogēnas (36).

(58)

Saskaņā ar Pārtikas zinātniskās komitejas viedokli benzo(a)pirēnu var izmantot kā marķieri, lai noteiktu kancerogēno PAO klātbūtni pārtikā un ietekmi uz to, ieskaitot benzoantracēna, benzo(b)fluorantēna, benzo(j)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(ghi)perilēna, hrizēna, ciklopenta(c,d)pirēna, dibenzo(a,h)antracēna, dibenzo(a,e)pirēna, dibenzo(a,h)pirēna, dibenzo(a,i)pirēna, dibenzo(a,l)pirēna, indeno(l,2,3-cd)pirēna un 5-metilhrizēna klātbūtni un ietekmi. Ir vajadzīga šādu PAO relatīvo attiecību papildu analīze pārtikas produktos, lai sniegtu informāciju turpmākai pārskatīšanai par benzopirēna kā marķiera izmantošanas piemērotību. Ievērojot JECFA ieteikumu, jāanalizē benzo(c)fluorēns.

(59)

PAO var piesārņot pārtikas produktus kūpināšanas, karsēšanas un žāvēšanas procesu laikā, kad sadegšanas produkti var nonākt tiešā saskarē ar pārtikas produktiem. Bez tam vides piesārņojums var izraisīt piesārņojumu ar PAO, īpaši zivju un zvejniecības produktu piesārņojumu.

(60)

Saskaņā ar Direktīvu 93/5/EEK 2004. gadā izpildīja īpašu SCOOP uzdevumu “Datu vākšana par PAO sastopamību pārtikā” (37). Augstu piesārņojuma līmeni konstatēja žāvētos augļos, olīvu izspaidu eļļā, kūpinātās zivīs, vīnogu sēklu eļļā, kūpinātos gaļas produktos, svaigos mīkstmiešos, garšaugos/mērcēs un garšvielās.

(61)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību, nepieciešams noteikt maksimāli pieļaujamo benzopirēna koncentrāciju atsevišķos pārtikas produktos, kas satur taukus un eļļas, un pārtikas produktos, kuros kūpināšanas vai žāvēšanas process var izraisīt augstu piesārņojuma līmeni. Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nepieciešams noteikt arī pārtikas produktiem, ja vides piesārņojums, piemēram, kuģu naftas noplūdes, var izraisīt augstu piesārņojuma līmeni, jo īpaši zivīs un zivju produktos.

(62)

Dažos pārtikas produktos, piemēram, žāvētos augļos un pārtikas piedevās, ir konstatēts benzo(a)pirēns, bet no datiem neizriet, kādi ir saprātīgi sasniedzamie līmeņi. Jāveic turpmāka izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādi ir saprātīgi sasniedzamie līmeņi šajos pārtikas produktos. Tikmēr jāpiemēro maksimāli pieļaujamā koncentrācija benzo(a)pirēnam attiecīgajās sastāvdaļās, piemēram, eļļās un taukos, ko izmanto pārtikas piedevās.

(63)

Līdz 2007. gada 1. aprīlim jāpārskata maksimāli pieļaujamā PAO koncentrācija un tas, vai ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo PAO koncentrāciju kakao sviestā, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas par benzo(a)pirēna un citu kancerogēnu PAO sastopamību pārtikā.

(64)

Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Pielikumā norādītos pārtikas produktus tirgū nelaiž, ja pielikumā minēto piesārņotāju saturs tajos pārsniedz pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

2.   Pielikumā precizētā maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz attiecīgo pārtikas produktu ēdamo daļu, ja vien minētajā pielikumā nav noteikts citādi.

2. pants

Žāvēti, atšķaidīti, apstrādāti un salikti pārtikas produkti

1.   Žāvētiem, atšķaidītiem, apstrādātiem vai saliktiem pārtikas produktiem piemērojot pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, jāņem vērā šādi apsvērumi:

a)

piesārņotāja koncentrācijas izmaiņas, ko radījusi žāvēšana vai atšķaidīšana;

b)

piesārņotāja koncentrācijas izmaiņas, ko radījusi apstrāde;

c)

relatīvās sastāvdaļu attiecības produktā; un

d)

kvantitatīvās noteikšanas robeža.

2.   Pārtikas uzņēmums paziņo un pamato specifisko koncentrācijas un atšķaidījuma pakāpi attiecīgajām žāvēšanas, šķaidīšanas, apstrādes un/vai jaukšanas procedūrām vai attiecīgajiem žāvētiem, atšķaidītiem, apstrādātiem un/vai saliktiem pārtikas produktiem, kad kompetentā iestāde veic oficiālu pārbaudi.

Ja pārtikas uzņēmums nepaziņo vajadzīgo koncentrāciju vai atšķaidījuma pakāpi vai ja kompetentā iestāde uzskata, ka pakāpe ir nesaderīga, ņemot vērā sniegto pamatojumu, iestāde uz pieejamo datu pamata šo pakāpi nosaka pati un ar mērķi maksimāli aizsargāt cilvēka veselību.

3.   Panta 1. un 2. punktu piemēro, ciktāl šiem žāvētajiem, atšķaidītajiem, apstrādātajiem vai saliktajiem pārtikas produktiem nav noteikta īpaša maksimāli pieļaujamā koncentrācija Kopienā.

4.   Ciktāl Kopienas tiesību akti neparedz īpašu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai, dalībvalstis var noteikt zemāku koncentrāciju.

3. pants

Izmantošanas, jaukšanas un detoksikācijas aizliegums

1.   Pārtikas produktus, kas neatbilst pielikumā noteiktajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, neizmanto kā pārtikas sastāvdaļas.

2.   Pārtikas produktus, kas atbilst pielikumā noteiktajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, nejauc ar pārtikas produktiem, kas pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

3.   Pārtikas produktus, kas tiks šķiroti vai citādi fiziski apstrādāti, lai mazinātu piesārņojumu, nejauc ar pārtikas produktiem, kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā, vai ar pārtikas produktiem, kurus paredzēts izmantot kā sastāvdaļu pārtikas produktos.

4.   Piesārņotājus, kas uzskaitīti pielikuma 2. iedaļā (Mikotoksīni), saturoši pārtikas produkti netiek apzināti detoksicēti, tos ķīmiski apstrādājot.

4. pants

Īpaši noteikumi zemesriekstiem, riekstiem, žāvētiem augļiem un kukurūzai

Zemesriekstus, riekstus, žāvētus augļus un kukurūzu, kas neatbilst attiecīgajai maksimāli pieļaujamajai aflatoksīnu koncentrācijai, kas noteikta pielikuma 2.1.3., 2.1.5. un 2.1.6. punktā, var laist tirgū, ar nosacījumu, ka šie pārtikas produkti:

a)

nav paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai tos neizmanto kā sastāvdaļu pārtikas produktos;

b)

atbilst attiecīgajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai, kas noteikta pielikuma 2.1.1., 2.1.2, 2.1.4. un 2.1.7. punktā;

c)

tiek pakļauti apstrādei, kas sevī ietver šķirošanu vai citu fizisku apstrādi, un pēc tās nav pārsniegta pielikuma 2.1.3., 2.1.5. un 2.1.6. punktā noteiktā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, un šīs apstrādes dēļ nerodas citas kaitīgas atliekas;

d)

ir marķēti, skaidri norādot to izlietojumu, un ar norādi, ka “produktu pakļaus šķirošanai vai citai fiziskai apstrādei, lai mazinātu aflatoksīnu piesārņojumu, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos”. Norāde ir uz katra atsevišķa maisa, kastes utt. vai uz pavaddokumenta oriģināla. Sūtījuma/partijas identifikācijas kods ir neizdzēšams uz katra sūtījuma atsevišķā maisa, kastes utt. un pavaddokumenta oriģināla.

5. pants

Īpaši noteikumi par zemesriekstiem, atvasinātiem produktiem un graudiem

Uz katra atsevišķā maisa, kastes utt. etiķetes vai uz pavaddokumenta oriģināla jābūt skaidrai norādei par paredzamo izlietojumu. Šim pavaddokumentam jābūt skaidri saistītam ar sūtījumu, norādot sūtījuma identifikācijas kodu, kas ir uz sūtījuma katra atsevišķā maisa, kastes utt. Turklāt sūtījuma saņēmēja uzņēmējdarbībai, kas norādīta pavaddokumentā, jāsader ar paredzēto izlietojumu.

Ja nav skaidras norādes, ka visu zemesriekstu, atvasināto produktu un graudu paredzētais izlietojums nav lietošana uzturā, tiem piemēro pielikuma 2.1.3. un 2.1.6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

6. pants

Īpaši noteikumi par salātiem

Ja vien nav marķēts, ka salāti ir audzēti zem seguma (“zem seguma audzēti salāti”), piemēro pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju atklātā laukā audzētiem salātiem (“atklātā laukā audzēti salāti”).

7. pants

Pagaidu atkāpes

1.   Atkāpjoties no 1. panta, Beļģija, Īrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst atļaut laist tirgū svaigus spinātus, kas audzēti un paredzēti patēriņam to teritorijā, ar augstāku nitrātu koncentrāciju nekā to, kas noteikta pielikuma 1.1. punktā.

2.   Atkāpjoties no 1. panta, Īrija un Apvienotā Karaliste līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst atļaut laist tirgū svaigus salātus, kas audzēti un paredzēti patēriņam to teritorijā un kas novākti visa gada garumā, ar augstāku nitrātu koncentrāciju nekā to, kas noteikta pielikuma 1.3. punktā.

3.   Atkāpjoties no 1. panta, Francija līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst atļaut laist tirgū svaigus salātus, kas audzēti un paredzēti patēriņam tās teritorijā un kas novākti no 1. oktobra līdz 31. martam, ar augstāku nitrātu koncentrāciju nekā to, kas noteikta pielikuma 1.3. punktā.

4.   Atkāpjoties no 1. panta, Somija un Zviedrija līdz 2011. gada 31. decembrim drīkst laist savā tirgū Baltijas jūras reģiona izcelsmes lašus (Salmo salar), siļķes (Clupea harengus), upes nēģus (Lampetra fluviatilis), foreles (Salmo trutta), palijas (Salvelinus spp.) un repšu ikrus (Coregonus albula), kas ir paredzēti patēriņam to teritorijā un kuru dioksīnu un/vai dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD summas maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir lielāka nekā noteikts pielikuma 5.3. punktā, ja pastāv sistēma, kas nodrošina to, ka patērētājus pilnībā informē par uztura ieteikumiem attiecībā uz Baltijas jūras reģiona zvejas produktu patēriņa ierobežojumiem noteiktām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, lai izvairītos no iespējama veselības apdraudējuma. Somija un Zviedrija katru gadu līdz 31. martam Komisijai paziņo iepriekšējā gada kontroles rezultātus attiecībā uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD koncentrāciju Baltijas jūras reģiona izcelsmes zvejas produktos un paziņo par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu Baltijas reģiona zvejas produktos esošo dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD iedarbību uz cilvēkiem.

Somija un Zviedrija turpina piemērot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka zivis un zivju produkti, kas neatbilst pielikuma 5.3. punktam, netiek laisti citu dalībvalstu tirgos.

8. pants

Paraugu ņemšana un analīze

Paraugu ņemšana un analīze, lai oficiāli pārbaudītu pielikumā precizēto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, notiek saskaņā ar Komisijas Regulām (EK) Nr. 1882/2006 (38), (EK) Nr. 401/2006 (39), (EK) Nr. 1883/2006 (40) un Komisijas Direktīvām 2001/22/EK (41), 2004/16/EK (42) un 2005/10/EK (43).

9. pants

Uzraudzība un ziņojumi

1.   Dalībvalstis uzrauga nitrātu koncentrāciju dārzeņos, kas var saturēt ievērojamu nitrātu daudzumu, īpaši zaļo lapu dārzeņos, un rezultātus paziņo Komisijai katru gadu līdz 30. jūnijam. Šos rezultātus Komisija dara pieejamus dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstis un ieinteresētās personas katru gadu paziņo Komisijai izmeklēšanas rezultātus (arī sastopamības datus un jaunāko informāciju par novēršanas pasākumu piemērošanu), kas notikusi, lai izvairītos no ohratoksīna A, deoksinivalenola, zearalenona, fumonizīna B1 un B2, T-2 un HT-2 toksīna piesārņojuma. Komisija šos rezultātus dara pieejamus dalībvalstīm.

3.   Dalībvalstīm ir pienākums Komisijai iesniegt konstatējumus par aflatoksīniem, dioksīniem, dioksīniem līdzīgiem PCB, PCB, kas nav dioksīniem līdzīgi, un policikliskajiem aromātiskajiem ūdeņražiem, kas precizēts Komisijas Lēmumā 2006/504/EK (44), Komisijas Ieteikumā 2006/794/EK (45) un Komisijas Ieteikumā 2005/108/EK (46).

10. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 466/2001 ir atcelta.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

11. pants

Pārejas posma pasākumi

Šo regulu nepiemēro produktiem, kas laisti tirgū pirms a) līdz d) punktā minētajiem datumiem, saskaņā ar attiecīgajā datumā spēkā esošajiem noteikumiem:

a)

2006. gada 1. jūlijā saistībā ar maksimāli pieļaujamo deoksinivalenola un zearalenona koncentrāciju, kas noteikta pielikuma 2.4.1., 2.4.2., 2.4.4., 2.4.5., 2.4.6., 2.4.7., 2.5.1., 2.5.3., 2.5.5. un 2.5.7. punktā;

b)

2007. gada 1. jūlijā saistībā ar maksimāli pieļaujamo deoksinivalenola un zearalenona koncentrāciju, kas noteikta pielikuma 2.4.3., 2.5.2., 2.5.4., 2.5.6. un 2.5.8. punktā;

c)

2007. gada 1. oktobrī saistībā ar maksimāli pieļaujamo fumonizīnu B1 un B2 koncentrāciju, kas noteikta pielikuma 2.6. punktā;

d)

2006. gada 4. novembrī saistībā ar maksimāli pieļaujamo koncentrāciju dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB summai, kas noteikta pielikuma 5. iedaļā.

Par to, kad produkti ir laisti tirgū, pierādījumus sniedz attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais pārtikas uzņēmums.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1)  OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 77, 16.3.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 199/2006 (OV L 32, 4.2.2006., 32. lpp.).

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1662/2006 (OV L 320, 18.11.2006., 1. lpp.).

(4)  Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 38. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par nitrātiem un nitrītu, 1.–33. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_38.pdf

(5)  Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 35. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par aflatoksīniem, ohratoksīnu A un patulīnu, 45.–50. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_35.pdf

(6)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par ohratoksīnu A (sagatavots 1998. gada 17. septembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out14_en.html

(7)  Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.7. uzdevums “ES dalībvalstu iedzīvotāju ohratoksīna A devas novērtējums”. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/task_3-2-7_en.pdf

(8)  OV L 52, 4.3.1993., 18. lpp.

(9)  EFSA Pārtikas aprites piesārņotāju zinātniskās ekspertu grupas atzinums pēc Komisijas pieprasījuma par ohratoksīna A saturu pārtikā. http://www.efsa.europa.eu/etc/medialib/efsa/science/contam/contam_opinions/1521.Par.0001.File.dat/contam_op_ej365_ochratoxin_a_food_en1.pdf

(10)  Briselē 2000. gada 8.–9. martā notikušās Pārtikas zinātniskās komitejas 120. sanāksmes protokols, protokola punkts par patulīnu. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out55_en.pdf

(11)  Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.8. uzdevums “ES dalībvalstu iedzīvotāju patulīna devas novērtējums”. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/3.2.8_en.pdf

(12)  OV L 203, 12.8.2003., 34. lpp.

(13)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 1. daļa: deoksinivalenols (DON), (sagatavots 1999. gada 2. decembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out44_en.pdf

(14)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 2. daļa: Zearalenons (ZEA), (sagatavots 2000. gada 22. jūnijā). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out65_en.pdf

(15)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 3. daļa: Fumonizīns B1 (FB1 ), (sagatavots 2000. gada 17. oktobrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out73_en.pdf

(16)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par fumonizīnu B1, B2 un B3 (sagatavots 2003. gada 4. aprīlī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out185_en.pdf

(17)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 4. daļa: Nivalenols, (sagatavots 2000. gada 19. oktobrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out74_en.pdf

(18)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 5. daļa: T-2 toksīns un HT-2 toksīns, (sagatavots 2001. gada 30. maijā). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out88_en.pdf

(19)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par Fusarium toksīniem, 6. daļa: T-2 toksīna, HT-2 toksīna, nivalenola un deoksinivalenola grupas novērtējums, (pieņemts 2002. gada 26. februārī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out123_en.pdf

(20)  Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.10. uzdevums “Datu vākšana par Fusarium toksīnu sastopamību pārtikā un tās devas novērtējums, ko ar pārtiku uzņem ES dalībvalstu iedzīvotāji”. http://ec.europa.eu/food/fs/scoop/task3210.pdf

(21)  OV L 234, 29.8.2006., 35. lpp.

(22)  Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 32. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par “Iespējamo veselības apdraudējumu, ko rada svins pārtikā un dzērienos”, 7.–8. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_32.pdf

(23)  Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.11. uzdevums “ES dalībvalstu iedzīvotāju uztura iedarbības novērtējums attiecībā uz arsēnu, kadmiju, svinu un dzīvsudrabu”. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/scoop_3-2-11_heavy_metals_report_en.pdf

(24)  Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 36. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par 3-monohloro-propān-1,2-diols 3-MHPD, 31.–34. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_36.pdf

(25)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, atzinums pēc Komisijas pieprasījuma 2004. gada 24. februārī par dzīvsudrabu un metildzīvsudrabu (pieņemts 2004. gada 24. februārī). http://www.efsa.eu.int/science/contam/contam_opinions/259/opinion_contam_01_en1.pdf

(26)  http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/information_note_mercury-fish_12-05-04.pdf

(27)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par akūtiem draudiem, ko izraisa konservēta pārtika, (pieņemts 2001. gada 12. decembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out110_en.pdf

(28)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par 3-monohloro-propān-1,2-diolu (3-MHPD), ar ko atjaunina PZK 1994. gada atzinumu, (pieņemts 2001. gada 30. maijā). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out91_en.pdf

(29)  Pārtikas zinātniskās komitejas ziņojumi, 36. sērija, Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par kadmiju, 31.–34. lpp. http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/reports/scf_reports_36.pdf

(30)  Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.9. uzdevums “Datu vākšana un apstrāde par 3-monohloropropāndiolu (3-MHPD) un saistītām vielām pārtikas produktos”, 256 lpp. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/scoop_3-2-9_final_report_chloropropanols_en.pdf

(31)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par pārtikā esošu dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB riska novērtējumu. Atjauninātā versija, kurā ņemtas vērā jaunākās zinātnes atziņas, pieejama no dienas, kad pieņemts Pārtikas zinātniskās komitejas 2000. gada 22. novembra atzinums, (pieņemts 2001. gada 30. maijā). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out90_en.pdf

(32)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par pārtikā esošu dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB novērtējums (pieņemts 2000. gada 22. novembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out78_en.pdf

(33)  Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.5. uzdevums “ES dalībvalstu iedzīvotāju dioksīnu un saistīto PCB devu novērtējums”. http://ec.europa.eu/dgs/health_consumer/library/pub/pub08_en.pdf

(34)  OV L 42, 14.2.2006., 26. lpp.

(35)  Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums par pārtikā esošu policiklisku aromātisko ogļūdeņražu radītajiem cilvēka veselības draudiem (sagatavots 2002. gada 4. decembrī). http://ec.europa.eu/food/fs/sc/scf/out153_en.pdf

(36)  Dažu pārtikas piesārņotāju novērtējums, Apvienotās FAO/PTO pārtikas piedevu ekspertu komitejas ziņojums, Sešdesmit ceturtā sanāksme, Roma 2005. gada 8.–17. februāris, 1.–6. lpp. un 61.–81. lpp.

WHO Technical Report Series, No. 930, 2006 – http://whqlibdoc.who.int/trs/WHO_TRS_930_eng.pdf

(37)  Ziņojumi par uzdevumiem zinātniskai sadarbībai, 3.2.12. uzdevums “Datu vākšana par policiklisko aromātisko ogļūdeņražu sastopamību pārtikas produktos”. http://ec.europa.eu/food/food/chemicalsafety/contaminants/scoop_3-2-12_final_report_pah_en.pdf

(38)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 25. lpp.

(39)  OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.

(40)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 32. lpp.

(41)  OV L 77, 16.3.2001., 14. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/4/EK (OV L 19, 21.1.2005., 50. lpp.).

(42)  OV L 42, 13.2.2004., 16. lpp.

(43)  OV L 34, 8.2.2005., 15. lpp.

(44)  OV L 199, 21.7.2006., 21. lpp.

(45)  OV L 322, 22.11.2006., 24. lpp.

(46)  OV L 34, 8.2.2005., 43. lpp.

PIELIKUMS

konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamā koncentrācija pārtikas produktos (1)

1. sadaļa:   nitrāti

Pārtikas produkti (1)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg NO3/kg)

1.1

Svaigi spināti (Spinacia oleracea) (2)

Novākti no 1. oktobra līdz 31. maijam

3 000

Novākti no 1. aprīļa līdz 30. septembrim

2 500

1.2

Konservēti, dziļi saldēti vai saldēti spināti

 

2 000

1.3

Svaigi salāti (Lactuca sativa L.) (zem seguma audzēti un atklātā laukā audzēti salāti), izņemot 1.4. punktā uzskaitītos salātus

Novākti no 1. oktobra līdz 31. maijam:

 

zem seguma audzēti salāti

4 500

atklātā laukā audzēti salāti

4 000

Novākti no 1. aprīļa līdz 30. septembrim:

 

zem seguma audzēti salāti

3 500

atklātā laukā audzēti salāti

2 500

1.4

“Iceberg” tipa salāti

Zem seguma audzēti salāti

2 500

Atklātā laukā audzēti salāti

2 000

1.5

Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3)  (4)

 

200


2. sadaļa:   mikotoksīni

Pārtikas produkti (1)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (μg/kg)

2.1

Aflatoksīni

B1

B1, B2, G1 un G2 summa

M1

2.1.1

Zemesrieksti, kas pakļauti šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

8,0 (5)

15,0 (5)

—

2.1.2

Rieksti, kas pakļauti šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

5,0 (5)

10,0 (5)

—

2.1.3

Zemesrieksti, rieksti un to pārstrādātie produkti, ko paredzēts tieši lietot uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

2,0 (5)

4,0 (5)

—

2.1.4

Žāvēti augļi, kas pakļauti šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

5,0

10,0

—

2.1.5

Žāvēti augļi un to pārstrādātie produkti, ko paredzēts tieši lietot uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

2,0

4,0

—

2.1.6

Visi graudi un visi no graudiem atvasinātie produkti, ieskaitot pārstrādātus labības produktus, izņemot 2.1.7., 2.1.10. un 2.1.12. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

2,0

4,0

—

2.1.7

Kukurūza, kas pakļauta šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei, pirms tos lieto uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

5,0

10,0

—

2.1.8

Neapstrādāts piens (6), termiski apstrādāts piens un piens, kas paredzēts, lai ražotu produktus uz piena bāzes

—

—

0,050

2.1.9

Šādi garšaugu veidi:

 

Capsicum spp. (to žāvēti augļi, veseli vai malti, ieskaitot čilli, čilli pulveri, Kajennes piparus un papriku)

 

Piper spp. (to augļi, ieskaitot baltos un melnos piparus)

 

Myristica fragrans (muskatrieksts)

 

Zingiber officinale (ingvers)

 

Curcuma longa (garā kurkuma)

5,0

10,0

—

2.1.10

Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

0,10

—

—

2.1.11

Mātes piena aizstājējs zīdaiņiem un piebarošanas pārtika, arī piens zīdaiņiem un piena maisījumi piebarošanai (4)  (8)

—

—

0,025

2.1.12

Diētiskā pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem (9)  (10), kas īpaši paredzēta zīdaiņiem

0,10

—

0,025

2.2

Ohratoksīns A

 

2.2.1

Neapstrādāti graudi

5,0

2.2.2

Visi no neapstrādātiem graudiem atvasināti produkti, arī pārstrādāti graudu produkti un graudi, kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā, izņemot 2.2.9. un 2.2.10. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

3,0

2.2.3

Rozīnes (korintes, rozīnes un bezkauliņu rozīnes)

10,0

2.2.4

Grauzdētas kafijas pupiņas un grauzdēta malta kafija, izņemot beznosēdumu kafiju

5,0

2.2.5

Beznosēdumu kafija (šķīstošā kafija)

10,0

2.2.6

Vīns (arī dzirkstošais vīns, izņemot deserta vīnu un vīnu ar spirta koncentrāciju, kas nav mazāka par 15 tilp. %) un augļu vīns (11)

2,0 (12)

2.2.7

Aromatizēts vīns, aromatizētus vīnus saturoši dzērieni un aromatizētus vīnus saturoši kokteiļi (13)

2,0 (12)

2.2.8

Vīnogu sula, koncentrēta vīnogu sula, kas atjaunota, vīnogu nektārs, vīnogu misas un koncentrēta vīnogu misa, kas atjaunota, kas paredzēta tiešai lietošanai uzturā (14)

2,0 (12)

2.2.9

Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

0,50

2.2.10

Diētiska pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem (9), (10), kas īpaši paredzēta zīdaiņiem

0,50

2.2.11

Negrauzdēta kafija, žāvēti augļi, izņemot rozīnes, alus, kakao un kakao produktus, deserta vīnus, gaļas produktus, garšaugus un lakricu

—

2.3

Patulīns

 

2.3.1

Augļu sulas, koncentrētas augļu sulas, kas atjaunotas, un augļu nektāri (14)

50

2.3.2

Stiprie alkoholiskie dzērieni (15), sidrs un citi fermentētie dzērieni, kas atvasināti no āboliem vai ar ābolu sulas saturu

50

2.3.3

Produkti no ābolu gabaliņiem, to skaitā ābolu kompots un ābolu biezenis, kas paredzēti tiešam patēriņam, izņemot 2.3.4. un 2.3.5. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

25

2.3.4

Ābolu sula un produkti no ābolu gabaliņiem, arī ābolu kompots un ābolu biezenis zīdaiņiem un maziem bērniem (16), un šādi tiek marķēti un pārdoti (4)

10,0

2.3.5

Bērnu pārtika, kas nav apstrādātu graudaugu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (4)

10,0

2.4

Deoksinivalenols  (17)

 

2.4.1

Neapstrādāti graudi (18), (19), kas nav rupja maluma milti, auzas un kukurūza

1 250

2.4.2

Neapstrādāti rupja maluma milti un auzas (18), (19)

1 750

2.4.3

Neapstrādāta kukurūza (18)

1 750 (20)

2.4.4

Graudi tiešai lietošanai uzturā, graudu milti (ieskaitot kukurūzas miltus, kukurūzas rupja maluma miltus un kukurūzas putraimus (21)), klijas, kas realizētas kā galaprodukts tiešai lietošanai uzturā, un dīgļi, izņemot 2.4.7. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

750

2.4.5

Mīklas izstrādājumi (sausie) (22)

750

2.4.6

Maize (arī smalkmaizītes), mīklas izstrādājumi, biskvīti, graudaugu uzkodas un sausās brokastis

500

2.4.7

Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

200

2.5

Zearalenons  (17)

 

2.5.1

Neapstrādāti graudi (18), (19), kas nav kukurūza

100

2.5.2

Neapstrādāta kukurūza (18)

200 (20)

2.5.3

Graudi tiešai lietošanai uzturā, graudu milti, klijas, kas realizētas kā galaprodukts tiešai lietošanai uzturā, un dīgļi, izņemot 2.5.4., 2.5.7. un 2.5.8. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

75

2.5.4

Kukurūza tiešai lietošanai uzturā, kukurūzas milti, kukurūzas rupja maluma milti, kukurūzas putraimi, kukurūzas dīgļi un rafinēta kukurūzas eļļa (21)

200 (20)

2.5.5

Maize (ieskaitot smalkmaizītes), mīklas izstrādājumi, biskvīti, graudaugu uzkodas un sausās brokastis, izņemot kukurūzas uzkodas un kukurūzas sausās brokastis

50

2.5.6

Kukurūzas uzkodas un kukurūzas sausās brokastis

50 (20)

2.5.7

Apstrādātu graudaugu pārtikas produkti (izņemot apstrādātus kukurūzas pārtikas produktus) un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

20

2.5.8

Apstrādāta kukurūzas pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

20 (20)

2.6

Fumonizīni

B1 un B2 summa

2.6.1

Neapstrādāta kukurūza (18)

2 000 (23)

2.6.2

Kukurūzas milti, kukurūzas rupja maluma milti, kukurūzas putraimi, kukurūzas dīgļi un rafinēta kukurūzas eļļa (21)

1 000 (23)

2.6.3

Kukurūzas pārtikas produkti tiešai lietošanai uzturā, izņemot 2.6.2. un 2.6.4. punktā uzskaitītos pārtikas produktus

400 (23)

2.6.4

Apstrādāti kukurūzas pārtikas produkti un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (7)

200 (23)

2.7

T-2 un HT-2 toksīns  (17)

T-2 un HT-2 toksīnu summa

2.7.1

Neapstrādāti graudi (18) un graudu produkti

—


3. sadaļa:   metāli

Pārtikas produkti (1)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija

(mg/kg mitra svara)

3.1

Svins

 

3.1.1

Neapstrādāts piens (6), termiski apstrādāts piens un piens, kas paredzēts, lai ražotu produktus uz piena bāzes

0,020

3.1.2

Mātes piena aizstājējs zīdaiņiem un piebarošanas pārtika (4), (8)

0,020

3.1.3

Liellopu, aitas, cūku un mājputnu gaļa (izņemot subproduktus) (6)

0,10

3.1.4

Liellopu, aitas, cūku un mājputnu subprodukti (6)

0,50

3.1.5

Zivs muskuļu gaļa (24), (25)

0,30

3.1.6

Vēžveidīgie, izņemot krabja brūno gaļu un izņemot omāra galvu un krūškurvja gaļu, un līdzīgi lielie vēžveidīgie (Nephropidae un Palinuridae) (26)

0,50

3.1.7

Gliemenes (26)

1,5

3.1.8

Galvkāji (izņemot iekšējos subproduktus) (26)

1,0

3.1.9

Graudi un pākšaugi

0,20

3.1.10

Dārzeņi, izņemot kāpostu dārzeņi, lapu dārzeņi, svaigi augi un sēnes (27)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija kartupeļiem ir spēkā mizotiem kartupeļiem

0,10

3.1.11

Kāpostu dārzeņi, lapu dārzeņi un audzētas sēnes (27)

0,30

3.1.12

Augļi, izņemot ogas un sīkaugļus (27)

0,10

3.1.13

Ogas un sīkaugļi (27)

0,20

3.1.14

Tauki un eļļas, ieskaitot piena taukus

0,10

3.1.15

Augļu sulas, koncentrētas augļu sulas, kas atjaunotas, un augļu nektāri (14)

0,050

3.1.16

Vīns (ieskaitot dzirkstošo vīnu, bet ne deserta vīnu), sidrs, bumbieru vīns un augļu vīns (11)

0,20 (28)

3.1.17

Aromatizēts vīns, aromatizētus vīnus saturoši dzērieni un aromatizētus vīnus saturoši kokteiļi (13)

0,20 (28)

3.2

Kadmijs

 

3.2.1

Liellopu, aitas, cūku un mājputnu gaļa (izņemot subproduktus) (6)

0,050

3.2.2

Zirga gaļa, izņemot subproduktus (6)

0,20

3.2.3

Liellopu, aitas, cūkas, mājputnu un zirga aknas (6)

0,50

3.2.4

Liellopu, aitas, cūkas, mājputnu un zirga nieres (6)

1,0

3.2.5

Zivs muskuļu gaļa (24), (25), izņemot 3.2.6. un 3.2.7. punktā minētās sugas

0,050

3.2.6

Šādu zivju muskuļu gaļa (24), (25):

 

anšovi (Engraulis species)

 

pelamīda (Sarda sarda)

 

parastā jūras karūsa (Diplodus vulgaris)

 

zutis (Anguilla anguilla)

 

pelēkā kefale (Mugil labrosus labrosus)

 

Atlantijas stavrida (Trachurus species)

 

luvarus vai lufars (Luvarus imperialis)

 

sardīne (Sardina pilchardus)

 

sardīņveidīgo sugas (Sardinops species)

 

tunzivs (Thunnus sugas, Euthynnus sugas, Katsuwonus pelamis)

 

īsspuru jūrasmēle (Dicologoglossa cuneata)

0,10

3.2.7

Zobenzivs muskuļu gaļa (Xiphias gladius) (24), (25)

0,30

3.2.8

Vēžveidīgie, izņemot krabja brūno gaļu un izņemot omāra galvu un krūškurvja gaļu, un līdzīgi lielie vēžveidīgie (Nephropidae un Palinuridae) (26)

0,50

3.2.9

Gliemenes (26)

1,0

3.2.10

Galvkāji (izņemot iekšējos subproduktus) (26)

1,0

3.2.11

Graudaugi, izņemot klijas, dīgļus, kviešus un rīsus

0,10

3.2.12

Klijas, dīgļi, kvieši un rīsi

0,20

3.2.13

Sojaspupas

0,20

3.2.14

Dārzeņi un augļi, izņemot lapu dārzeņus, svaigus augus, sēnes, stublāju dārzeņi, pīniju rieksti, sakņu dārzeņi un kartupeļi (27)

0,050

3.2.15

Lapu dārzeņi, svaigi augi, audzētas sēnes un sakņu selerijas (27)

0,20

3.2.16

Stublāju dārzeņi, sakņu dārzeņi un kartupeļi, izņemot sakņu selerijas (27)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija kartupeļiem ir spēkā mizotiem kartupeļiem

0,10

3.3

Dzīvsudrabs

 

3.3.1

Zvejniecības produkti (26) un zivju muskuļu gaļa (24), (25), izņemot zivju sugas, kas uzskaitītas 3.3.2. punktā

Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro vēžveidīgajiem, izņemot krabju brūnajai gaļai un izņemot omāra galvu un krūškurvja gaļu, un līdzīgi lielie vēžveidīgie (Nephropidae un Palinuridae)

0,50

3.3.2

Šādu zivju muskuļu gaļa (24), (25):

 

jūrasvelns (Lophius species)

 

vilkzivs (Anarhichas lupus)

 

pelamīda (Sarda sarda)

 

zutis (Anguilla anguilla)

 

letrinīda, Atlantijas lielgalvis, trillija (Hoplostethus species)

 

makrūrzivs (Coryphaenoides rupestris)

 

paltuss (Hippoglossus hippoglossus)

 

marlina (Makaira species)

 

megrims (Lepidorhombus sugas)

 

kefale (Mullus sugas)

 

līdaka (Esox lucius)

 

vienkrāsas pelamīda (Orcynopsis unicolor)

 

Atlantijas menca (Tricopterus minutes)

 

baltacu haizivs (Centroscymnes coelolepis)

 

jūras plaudis (Raja species)

 

Atlantijas jūras asaris (Sebastes marinus, S. mentella, S. viviparus)

 

burzivs (Istiophorus platypterus)

 

lepidops (Lepidopus caudatus, Aphanopus carbo)

 

sparīda, pandora (Pagellus sugas)

 

haizivs (visas sugas)

 

čūskas makrele vai sviestazivs (Lepidocybium flavobrunneum, Ruvettus pretiosus, Gempylus serpens)

 

store (Acipense sugas)

 

zobenzivs (Xiphias gladius)

 

tunzivs (Thunnus sugas, Euthynnus sugas, Katsuwonus pelamis)

1,0

3.4

Alva (neorganiskā)

 

3.4.1

Konservēti pārtikas produkti, kas nav dzērieni

200

3.4.2

Konservēti pārtikas produkti, ieskaitot augļu sulas un dārzeņu sulas

100

3.4.3

Konservēta bērnu pārtika un apstrādāta graudaugu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem, izņemot žāvētus un pulverveida produktus (3), (29)

50

3.4.4

Konservēts mātes piena aizstājējs zīdaiņiem un piebarošanas pārtika (arī piens zīdaiņiem un piena maisījumi piebarošanai), izņemot žāvētus un pulverveida produktus (8), (29)

50

3.4.5

Konservēta diētiskā pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem (9), (29), kas paredzēta tieši bērniem, izņemot žāvētus un pulverveida produktus

50


4. sadaļa:   3-monohloropropān-1,2-diols (3-MHPD)

Pārtikas produkti (1)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija

(μg/kg)

4.1

Hidrolizētie augu proteīni (30)

20

4.2

Sojas mērce (30)

20


5. sadaļa:   dioksīni un PHD (31)

Pārtikas produkti

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija

Dioksīnu summa (PTO-PCDD/F-TEQ) (32)

Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD summa (PTO-PCDD/F-PCB-TEQ) (32)

5.1

Šādu dzīvnieku gaļa un gaļas produkti (izņemot ēdamos subproduktus): (6)

 

 

—

liellopi un aitas;

3,0 pg uz g tauku (33)

4,5 pg uz g tauku (33)

—

mājputni;

2,0 pg uz g tauku (33)

4,0 pg uz g tauku (33)

—

cūkas.

1,0 pg uz g tauku (33)

1,5 pg uz g tauku (33)

5.2

Sauszemes dzīvnieku, kas minēti 5.1. punktā (6), aknas un atvasinātie produkti

6,0 pg uz g tauku (33)

12,0 pg uz g tauku (33)

5.3

Zivs un zvejniecības produktu muskuļu gaļa un to produkti, izņemot zušu (25), (34)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir piemērojama vēžveidīgajiem, izņemot krabju brūno gaļu un omāru un līdzīgu lielo vēžveidīgo dzīvnieku (Nephropidae un Palinuridae) galvas un krūškurvja gaļu

4,0 pg uz g mitra svara

8,0 pg uz g mitra svara

5.4

Zušu muskuļu gaļa (Anguilla anguilla) un tās izstrādājumi

4,0 pg uz g mitra svara

12,0 pg uz g mitra svara

5.5

Neapstrādātas piens (6) un piena produkti (6), ieskaitot sviestu

3,0 pg uz g tauku (33)

6,0 pg uz g tauku (33)

5.6

Dējējvistu olas un olu produkti (6)

3,0 pg uz g tauku (33)

6,0 pg uz g tauku (33)

5.7

Šādu dzīvnieku tauki:

 

 

—

liellopu un aitu;

3,0 pg uz g tauku

4,5 pg uz g tauku

—

mājputnu;

2,0 pg uz g tauku

4,0 pg uz g tauku

—

cūku.

1,0 pg uz g tauku

1,5 pg uz g tauku

5.8

Jaukti dzīvnieku tauki

2,0 pg uz g tauku

3,0 pg uz g tauku

5.9

Augu eļļas un tauki

0,75 pg uz g tauku

1,5 pg uz g tauku

5.10

Jūras dzīvnieku eļļa (zivju eļļa, zivju aknu eļļa un citu cilvēku uzturam paredzētu jūras organismu eļļa)

2,0 pg uz g tauku

10,0 pg uz g tauku


6. sadaļa:   Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

Pārtikas produkti

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija

(μg/kg mitra svara)

6.1

Benzo(a)pirēns  (35)

 

6.1.1

Eļļas un tauki (bet ne kakao sviests), kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai izmantošanai kā sastāvdaļu pārtikas produktos

2,0

6.1.2

Kūpināta gaļa un kūpinātas gaļas produkti

5,0

6.1.3

Kūpinātas zivs muskuļu gaļa un kūpināti zvejniecības produkti (25), (36), bet ne gliemenes

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir piemērojama kūpinātiem vēžveidīgajiem, izņemot krabju brūno gaļu un omāru un līdzīgu lielo vēžveidīgo dzīvnieku (Nephropidae un Palinuridae) galvas un krūškurvja gaļu

5,0

6.1.4

Zivju, izņemot kūpinātu zivju, muskuļu gaļa (24), (25)

2,0

6.1.5

Vēžveidīgie, galvkāji, izņemot kūpinātus vēžveidīgos un galvkājus (26)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir piemērojama vēžveidīgajiem, izņemot krabju brūno gaļu un omāru un līdzīgu lielo vēžveidīgo dzīvnieku (Nephropidae un Palinuridae) galvas un krūškurvja gaļu

5,0

6.1.6

Gliemenes (26)

10,0

6.1.7

Pārstrādātu graudu pārtika un pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3), (29)

1,0

6.1.8

Mātes piena aizstājējs zīdaiņiem un piebarošanas pārtika, arī piens zīdaiņiem un piena maisījumi piebarošanai (8), (29)

1,0

6.1.9

Diētiska pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem (9), (29), kas īpaši paredzēta zīdaiņiem

1,0

(1)  Attiecībā uz augļiem, dārzeņiem un labību sniedz atsauci uz attiecīgajā kategorijā uzskaitītajiem pārtikas produktiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 178/2006 (OV L 29, 2.2.2006., 3. lpp.). Cita starpā tas nozīmē, ka griķus (Fagopyrum spp.) norāda pie “labības” un griķu produktus – pie “labības produktiem”.

(2)  Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nepiemēro svaigiem spinātiem, ko pakļauj pārstrādei un neiesaiņotus tieši transportē no lauka uz pārstrādes uzņēmumu.

(3)  Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Komisijas 1996. gada 16. februāra Direktīvā 96/5/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem (OV L 49, 28.2.1996., 17. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/13/EK (OV L 41, 14.2.2003., 33. lpp.).

(4)  Maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz produktiem, kas ir gatavi lietošanai (šādi tiek pārdoti vai atjaunoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem).

(5)  Maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz zemesriekstu un riekstu ēdamo daļu. Ja analizē zemesriesktus un riekstus čaumalās, aprēķinot aflatoksīna saturu, uzskata, ka viss piesārņojums ir uz ēdamās daļas.

(6)  Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.).

(7)  Maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz sausnu. Sausnu nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 401/2006.

(8)  Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Komisijas 1991. gada 14. maija Direktīvā 91/321/EK par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem (OV L 175, 4.7.1991., 35. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/14/EK (OV L 41, 14.2.2003., 37. lpp.).

(9)  Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Komisijas 1999. gada 25. marta Direktīvā 1999/21/EK par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem (OV L 91, 7.4.1999., 29. lpp.).

(10)  Piena un piena produktu gadījumā maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz produktiem, kas jau gatavi lietošanai, (šādi tiek pārdoti vai atjaunoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem) un uz sausnu tādu produktu gadījumā, kas nav piens un piena produkti. Sausnu nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 401/2006.

(11)  Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Padomes 1999. gada 17.maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu par nosacījumiem un pasākumiem Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā (OV L 157, 21.6.2005., 29. lpp.).

(12)  Maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz produktiem, ko iegūst, sākot no 2005. gada raas.

(13)  Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Padomes 1991. gada 10. jūnija Regulā (EEK) Nr. 160/91, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Maksimāli pieļaujamais OTA līmenis šiem dzērieniem ir atkarīgs no vīna un/vai vīnogu misas samēra galaproduktā.

(14)  Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvā 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem (OV L 10, 12.1.2002., 58. lpp.).

(15)  Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Padomes 1989. gada 29. maija Regulā (EEK) Nr. 1576/89, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu (OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.

(16)  Zīdaiņi un mazi bērni, kā noteikts Direktīvā 91/321/EEK un Direktīvā 96/5/EK.

(17)  Lai piemērotu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju deoksinivalenolam, zearalenonam, T-2 un HT-2 toksīnam, kas noteikts 2.4., 2.5. un 2.7. punktā, rīsus neiekļauj “graudos” un rīsu produktus – “graudu produktos”.

(18)  Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro neapstrādātiem graudiem, kas laisti tirgū pirmās pakāpes apstrādei. “Pirmās pakāpes apstrāde” nozīmē jebkādu graudu fizisku vai termisku apstrādi, kas atšķiras no žāvēšanas. Tīrīšanas, šķirošanas un žāvēšanas procedūras netiek uzskatītas par “pirmās pakāpes apstrādi”, ciktāl tajās netiek iekļauta paša grauda kodola fiziska apstrāde, un pēc tīrīšanas un šķirošanas pats grauds tiek saglabāts neskarts. Apvienotā ražošanas un apstrādes sistēmā maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro neapstrādātiem graudiem gadījumā, ja tie paredzēti pirmā posma apstrādei.

(19)  Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro novāktiem vai pārņemtiem graudiem, saskaņā ar Komisijas 2000. gada 19. aprīļa Regulu (EK) Nr. 824/2000, kas nosaka kārtību, kādā intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (OV L 100, 20.4.2000., 31. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1068/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 65. lpp.).

(20)  Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir spēkā no 2007. gada 1. jūlija.

(21)  Šajā kategorijā ir arī līdzīgi citādāk dēvēti produkti, piemēram, mannas putraimi.

(22)  Mīkla (sausā) ir mīkla ar aptuveni 12 % ūdens saturu.

(23)  Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir spēkā no 2007. gada 1. oktobra.

(24)  Šajā kategorijā uzskaitītās zivis, kā noteikts a) kategorijā, izņemot zivs aknas ar KN kodu 0302 70 00, 1. panta sarakstā Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000 (OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas un Slovēnijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem un Eiropas Savienības dibināšanas līgumu pielāgojumus (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.). Žāvētu, atšķaidītu, apstrādātu un/vai saliktu pārtikas produktu gadījumā spēkā ir 2. panta 1. un 2. punkts.

(25)  Ja zivi paredzēts ēst veselā veidā, maksimālais pieļaujamais piesārņotāju līmenis attiecināms uz visu zivi.

(26)  Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. panta saraksta c) un f) kategorijas pārtikas produkti (atbilstīgajā ailē uzskaitītās sugas). Žāvētu, atšķaidītu, apstrādātu un/vai saliktu pārtikas produktu gadījumā spēkā ir 2. panta 1. un 2. punkts

(27)  Maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir spēkā pēc augļu un dārzeņu mazgāšanas un ēdamās daļas atdalīšanas.

(28)  Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro produktiem, ko iegūst, sākot no 2001. gada augļu ražas.

(29)  Maksimālie pieļaujamie līmeņi attiecas uz pārdošanā esošajiem produktiem.

(30)  Maksimāli pieļaujamā koncentrācija norādīta šķidram produktam ar 40 % sausnas saturu, kas atbilst maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai 50 μg/kg sausnā. Koncentrācija proporcionāli jāpielāgo atbilstīgi produktu sausnas saturam.

(31)  Dioksīni (polihlordibenzdioksīnu (PHDD) un polihlordibenzfurānu (PHDF) summa, kas izteikta ar Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) noteikto toksiskuma ekvivalentu, izmantojot PVO TEF (toksiskuma ekvivalences koeficienti), un dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHD summa (PHDD, PHDF un polihlorētu difenilu (PHD) summa, kas izteikta ar PVO toksiskuma ekvivalentiem, izmantojot PVO TEF). PVO TEF, lai novērtētu cilvēku apdraudējumu, pamatojoties uz secinājumiem, kas izdarīti 1997. gada 15. līdz 18. jūnijā Stokholmā, Zviedrijā, notikušajā Pasaules veselības organizācijas sanāksmē (Van den Berg et al., (1998) Toxic Equivalency Factors (TEFs) for PCBs, PCDDs, PCDFs for Humans and for Wildlife. Environmental Health Perspectives, 106(12), 775).

Image

(32)  Augstākā pieļaujamā koncentrācija: Augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas dažādu radniecīgu vielu vērtības zem kvantitatīvās noteikšanas robežas ir vienādas ar kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(33)  Maksimālā pieļaujamā koncentrācija nav attiecināma uz pārtikas produktiem ar tauku saturu < 1 %.

(34)  Šīs kategorijas pārtikas produkti, kā definēts Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. panta a), b), c), e) un f) kategorijā, izņemot zivju aknas ar KN kodu 0302 70 00.

(35)  Benzo(a)pirēnu, kura maksimālie pieļaujamie līmeņi ir uzskaitīti, izmanto kā marķieri, lai noteiktu kancerogēno PAO klātbūtni un ietekmi. Tādēļ ar šiem pasākumiem saskaņo PAO koncentrāciju uzskaitītajos pārtikas produktos visās dalībvalstīs.

(36)  Šīs kategorijas pārtikas produkti, kā definēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 1. panta saraksta b), c) un f) kategorijā.