18.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/3

(1)

Komisija 2006. gada 19. janvārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu (2), informējot par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes saldētu zemeņu importu Kopienā.

(2)

Procedūra tika uzsākta sakarā ar sūdzību, ko 2005. gada 5. decembrī iesniedza Polijas Saldēšanas nozares apvienība (sūdzības iesniedzējs) to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido ievērojamu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 25 %, no Kopienas kopējās saldētu zemeņu produkcijas. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par attiecīgā produkta dempingu un tādējādi izraisītu būtisku kaitējumu, un tie tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Par procedūras uzsākšanu Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, citiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, piegādātājiem, importētājiem, lietotājiem un zināmajām lietotāju asociācijām, uz ko tas attiecas, kā arī ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām laika periodā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Ražotāji, kuri iesniedza sūdzību, citi Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, ražotāji eksportētāji, importētāji, lietotāji un lietotāju asociācijas darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa.

(5)

Lai ĶTR ražotājiem eksportētājiem dotu iespēju iesniegt pieprasījumu tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķā režīma (AR) piešķiršanai, ja tie vēlētos to saņemt, Komisija attiecīgajiem Ķīnas uzņēmumiem nosūtīja tirgus ekonomikas režīma un atsevišķā režīma pieprasījuma veidlapas. Pieci uzņēmumi pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu vai AR gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER nosacījumiem, bet viens uzņēmums pieprasīja tikai AR.

(6)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka dempinga un kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu var piemērot izlases metodi. Lai Komisija varētu izlemt, vai nepieciešams izmantot izlases metodi, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, ražotājiem eksportētājiem un nesaistītiem importētājiem bija jāpaziņo par sevi Komisijai un, kā norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, jāsniedz pamatinformācija par savu darbību saistībā ar attiecīgo produktu izmeklēšanas periodā (no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Pēc iesniegtās informācijas izskatīšanas un ņemot vērā nelielo skaitu ĶTR ražotāju eksportētāju un nesaistītu importētāju, kas izteica vēlmi sadarboties, tika pieņemts lēmums, ka izlases metode vajadzīga tikai attiecībā uz Kopienas ražotājiem.

(7)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām attiecīgajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Atlases veidlapu aizpildīja 26 Kopienas ražotāji. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no astoņiem atlasītajiem Kopienas ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, pieciem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, diviem Ķīnā esošiem tirgotājiem, četriem nesaistītiem importētājiem un deviņiem nesaistītiem lietotājiem Kopienā. Informāciju iesniedza arī vēl kāds nesaistīts importētājs un kāds lietotājs. Tāpat informāciju iesniedza trīs importētāju asociācijas un četras lietotāju asociācijas.

(8)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai pagaidu kārtā noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Kopienas intereses, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(9)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību attiecībā uz tiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam nevarēja piešķirt TER, pārbaude ar mērķi noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogas valsts datiem, notika šādu uzņēmumu telpās:

ražotāji Turcijā:

(10)

Attiecībā uz Kopienas ražotājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu atlasīja astoņus uzņēmumus, balstoties uz lielāko reprezentatīvo Kopienas ražošanas apjomu (apmēram 14 %), kuru tās rīcībā esošajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Kopienas ražotāju asociāciju, kam nebija iebildumu. Turklāt pārējiem Kopienas ražotājiem kaitējuma analīzes nolūkos tika lūgts sniegt dažas vispārējas ziņas.

(11)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (izmeklēšanas periods jeb IP). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (pārskata periods).

(12)

Saldētas zemenes parasti izmanto pārtikas pārstrādes rūpniecībā, lai ražotu ievārījumus, augļu sulas, jogurtus un citus piena produktus. Tikai neliela daļa tiek pārdota mazumtirdzniecības un ēdināšanas nozarei tiešam patēriņam. Saldētas zemenes parasti jāpatērē viena gada laikā, lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas to garšas un krāsas īpašības. Parasti produktu ražo saskaņā ar standarta specifikāciju, ko maina, pielāgojot gala lietotāja prasībām.

(13)

Attiecīgais produkts ir zemenes, termiski neapstrādātas vai termiski apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldētas, ar vai bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā un ko šobrīd klasificē ar KN kodiem 0811 10 11, 0811 10 19 un 0811 10 90. Šie KN kodi ir sniegti vienīgi informācijai.

(14)

Izmeklēšanā atklājies, ka, neskatoties uz atšķirībām saistībā ar attiecīgā produkta šķirnēm, kvalitāti, izmēru un pārstrādājumu, visiem šā produkta veidiem ir vienas un tās pašas fiziskās un bioloģiskās īpašības un tie visi tiek izmantoti vienam mērķim. Līdz ar to tos uzskata par vienu produktu.

(15)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp attiecīgo produktu un Kopienas ražošanas nozares ražoto produktu. Šīs atšķirības saistītas galvenokārt ar atšķirībām izmantotajās zemeņu šķirnēs, kvalitātē un produkta gala lietojumā. Tomēr izmeklēšanā ir atklājies, ka visiem attiecīgā produkta veidiem, kas saražoti un pārdoti ĶTR iekšzemes tirgū un Turcijas, kura bija analogā valsts, iekšzemes tirgū, kā arī saldētām zemenēm, ko Kopienas ražotāji ražojuši un pārdevuši Kopienā, neskatoties uz dažu tādu faktoru atšķirībām kā, piemēram, kvalitāte un pārstrāde, izmērs un lielums, ir vienādas pamata fiziskās un bioloģiskās īpašības un izmantojums.

(16)

Tāpēc pagaidu kārtā tiek secināts, ka visi saldētu zemeņu veidi ir viens produkts un ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4.punkta nozīmē.

(17)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem, par ko tika konstatēts, ka viņi ievēro pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

(18)

Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

(19)

Šajā izmeklēšanā pieci ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un noteiktajā termiņā iesniedza aizpildītu TER pieprasījuma veidlapu. Ja filiāle vai kāds cits uzņēmums, kas ir saistīts ar pieteikuma iesniedzēju ĶTR, ir attiecīgā produkta eksportētājs, arī saistītā persona tika aicināta aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu un tās telpās tika veiktas pārbaudes. Komisijas konsekventā prakse ir izskatīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem.

(20)

Izmeklēšanā atklājās, ka viens no minētajiem pieciem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem atbilst visiem TER piešķiršanas nosacījumiem. Pārējās četras prasības bija jānoraida.

(21)

Nākamajā tabulā apkopota katra uzņēmuma, kam TER netika piešķirts, atbilstība pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(22)

Pamatojoties uz to, šādam ĶTR ražotājam eksportētājam tika piešķirts TER:

Yantai Yongchang Foodstuff

(23)

No četriem uzņēmumiem, kam nevarēja piešķirt TER, trīs neatbilda 1. kritērijam. Diviem uzņēmumiem, kas piederēja privātiem akcionāriem, bija īpaši īss uzņēmējdarbības atļauju derīguma termiņš, un tādēļ tie bija atkarīgi no iestāžu vēlmes izsniegt jaunu uzņēmējdarbības atļauju katru reizi, kad beidzās iepriekšējās atļaujas derīguma termiņš, tādējādi pieļaujot zināmu valsts iejaukšanos. Neskaidrība par uzņēmumu nākotni atspoguļojās arī tajā apstāklī, ka akcionāri nevēlējās nodrošināt uzņēmumus ar pietiekamu kapitāla daudzumu, kas ir ievērojama problēma kapitālintensīvajā saldētu zemeņu tirgū. Attiecībā uz trešo uzņēmumu tika secināts, ka iepirkšanas cenas svaigām zemenēm, t. i., galvenajam izejmateriālam saldētu zemeņu ražošanai/pārstrādei, bija noteiktas visai sezonai neatkarīgi no kvalitātes un sezonas izmaiņām. Tādējādi uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tā galveno izejmateriālu izmaksas lielā mērā atbilst to tirgus vērtībai.

(24)

Neskatoties uz to, ka divi uzņēmumi atbilda 1. kritērijam, jāatzīmē, ka visi pieci uzņēmumi saņēma subsīdiju. Tika konstatēts, ka visi uzņēmumi iepirka svaigas zemenes no vietējiem lauksaimniekiem. Lauksaimnieki par šo zemeņu pārdošanu nemaksāja PVN. Savukārt attiecīgā produkta ražotāji atskaitīja “domājamo PVN” par šiem iepirkumiem no PVN, kas bija jāmaksā par to pārdotajām saldētajām zemenēm. Tomēr pat tad, ja uzņēmumi šā mehānisma rezultātā guva labumu no zemākām izmaksām, kopējo izmaksu ietekme ir neliela, un šo uzņēmumu ieguvumi no šīm zemākajām izmaksām varētu tikt koriģēti ar normālās vērtības pielāgojumu.

(25)

Neviens no četriem uzņēmumiem, kuriem nepiešķīra TER, neatbilda 2. kritērija prasībām. Dažos gadījumos nebija konsekventas grāmatvedības un tika pārkāpti starptautiskie grāmatvedības standarti. Arī revīzijās nebija norādītas vairākas nesakritības grāmatvedībā un viena uzņēmuma smagais finansiālais stāvoklis. Šie fakti lika apšaubīt revīziju uzticamību un neatkarību. Divos citos gadījumos tika novērotas grāmatvedības neprecizitātes, kas ir pretrunā starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Arī te revīzijas nenorādīja uz šiem grāmatvedības likumu pārkāpumiem. Tādēļ tika secināts, ka visi četri konkrētie uzņēmumi nevar pierādīt, ka tiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kas tiek neatkarīgi revidēts saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

(26)

Trīs no četriem uzņēmumiem, kuriem nepiešķīra TER, neatbilda 3. kritērija prasībām. Vienā gadījumā nebija novērtētas un iekļautas bilancē zemes izmantošanas tiesības. Tāpat jāatzīmē, ka šis uzņēmums īrēja noliktavas no trešām personām, bet pieprasītajā īres maksā nebija atsevišķi norādītas elektrības izmaksas. Tam pašam uzņēmumam tika konstatēta nepareizi aprēķināta amortizācija un bija pierādījumi par bartera darījumiem saistībā ar pamatlīdzekļiem. Citā uzņēmumā zemes izmantošanas tiesības tika īrētas uz labvēlīgiem nosacījumiem, un tika atklāta ar amortizāciju saistīta nekonsekvence. Trešajā uzņēmumā seši no septiņiem aizņēmumiem nebija nodrošināti ne ar kādām garantijām. Šajos trīs gadījumos tika secināts, ka uzņēmumi neatbilst trešajam kritērijam, jo to ražošanas izmaksās un/vai finanšu situācijā ir ievērojami izkropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās sistēmas, kura nebija tirgus ekonomika.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumos, kad uzņēmumi var apliecināt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(28)

Atsevišķu režīmu varēja piešķirt šādam ražotājam eksportētājam:

Junao Foodstuff Co., Ltd.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem pārbaudīja, vai to saldētu zemeņu kopējie iekšzemes pārdošanas apjomi ir reprezentatīvi, proti, vai šo pārdošanas apjomu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā produkta kopējā eksporta apjoma uz Kopienu.

(30)

Tad Komisija noteica tos produkta veidus, kurus iekšzemes tirgū pārdod uzņēmums, kam kopumā ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu.

(31)

Katram veidam, ko ražotāji eksportētāji pārdod iekšzemes tirgū un kas tiek atzīts par tieši salīdzināmu ar to saldētu zemeņu veidu, kuru pārdod eksportam uz Kopienu, tika noteikts, vai pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nolūkos. Konkrēta produkta veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja šā produkta veida pārdotais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas perioda laikā bija vismaz 5 % no visa salīdzināmu, eksportam uz Kopienu pārdotu produktu kopapjoma.

(32)

Tad Komisija saistībā ar konkrēto uzņēmumu pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka katrs attiecīgā produkta veids, ko reprezentatīvā apjomā pārdod iekšzemes tirgū, tiek pārdots parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Pārbaude tika veikta, nosakot īpatsvaru katra produkta veida rentablam pārdošanas apjomam neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(33)

Normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam ir piešķirts TER, tika noteikta saskaņā ar iepriekš aprakstīto metodiku. Izmeklēšanā atklājās, ka ražotājam eksportētājam, kam piešķirts TER, bija kopumā reprezentatīvs pārdošanas apjoms. Tāpat tika atklāts, ka iekšzemes cenas veidojušās parastā tirdzniecības apritē, proti, iekšzemes cenas ir piemērojamas visiem Ķīnas ražotāja pārdotajiem produkta veidiem.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība tiem uzņēmumiem, kam nevarēja piešķirt TER, tika noteikta, ņemot vērā analogās valsts cenas vai salikto vērtību.

(35)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja savu ieceri izmantot ASV kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas par to izteikt savu viedokli.

(36)

Daži Eiropas pārstrādātāji iebilda pret šo priekšlikumu, norādot, ka ASV nav uzskatāma par piemērotu analogo valsti sakarā ar tās atšķirīgajām ražošanas tendencēm un īpaši darbaspēka izmaksām. Anketas tika izsūtītas visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem ASV, bet netika saņemta neviena atbilde. Tāpēc ASV nevarēja tikt izvēlēta par analogo valsti.

(37)

Tad Komisija izskatīja alternatīvus risinājumus, un tika konstatēts, ka par piemērotu analogo valsti varētu uzskatīt Turciju. Izmeklēšanā atklājās, ka Turcija ir minētā produkta konkurētspējīgs tirgus, kurā ir virkne dažāda lieluma iekšzemes ražotāju. Tika konstatēts, ka iekšzemes ražotāji ražo ĶTR saražotajam līdzīgus produkta veidus, ievērojot Eiropas pārstrādātāju noteiktās specifikācijas, un tiem ir līdzīgas ražošanas metodes. Tāpēc Turcijas tirgus tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai. Šādai analogās valsts izvēlei netika saņemti nekādi iebildumi.

(38)

Notika sazināšanās ar visiem zināmajiem ražotājiem Turcijā, un trīs uzņēmumi piekrita sadarboties. Tādēļ šiem ražotājiem tika nosūtīta anketa, un to atbildēs sniegtie dati tika pārbaudīti uz vietas.

(39)

Lai gan lietotājus pārstāvošā asociācija piekrita tam, ka Turcija tiek izvēlēta par analogo valsti, pret to iebilda viens eksportētājs, norādot, ka Turcijas zemenēm ir daudz labāka kvalitāte nekā Ķīnas zemenēm. Tika norādīts, ka tās bieži ir nekultivētas, salīdzinot ar ķīniešu kultivētajām zemenēm, un tām ir dažādas šķirnes.

(40)

Kad par analogo valsti tika izvēlēta Turcija, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam netika piešķirts TER vai tika piešķirts AR, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kura saņemta no trim ražotājiem analogajā valstī, proti, pamatojoties uz maksātajām vai maksājamajām cenām saskaņā ar iepriekš aprakstīto metodi.

(41)

Tika konstatēts, ka trīs Turcijas ražotāju līdzīgā produkta pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgo produktu, kuru uz Kopienu eksportēja ĶTR ražotāji eksportētāji.

(42)

Izmeklēšanā atklājās, ka to pārdošanas apjomi, pārdodot par neto pārdošanas cenu, kas ir ekvivalenta vienas vienības izmaksām vai tās pārsniedz, bija vairāk nekā 80 % no katra ražotāja kopējā pārdošanas apjoma. Tādēļ tika uzskatīts, ka to iekšzemes pārdošanas apjomi veidojušies parastā tirdzniecības apritē.

(43)

Tā kā attiecīgais produkts visos gadījumos tika eksportēts neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(44)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tāpat tika veiktas pienācīgas korekcijas saistībā ar transportu un apdrošināšanu, kredītu, komisijas maksu un bankas komisiju, ja tika secināts, ka tās ir vajadzīgas un precīzas un ka tās pamato pārbaudīti pierādījumi. Attiecībā uz normālo vērtību, kas noteikta analogajā valstī, tika veikta korekcija saistībā ar fiziskajām atšķirībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, jo tika atklāts, ka Turcijā ražotajām un pārdotajām zemenēm ir labāka kvalitāte nekā Ķīnas ražotāju eksportētajām zemenēm (sk. 40. apsvērumu). Tāpat Turcijas zemenēm bija labāka kvalitāte nekā Kopienas ražošanas nozares saražotajām zemenēm. Šī korekcija pagaidu kārtā tika noteikta 30 % apjomā no Turcijas pārdošanas vērtības. Šis procentuālais daudzums aptuveni atspoguļoja cenu atšķirību starp iekšzemes tirgū pārdotajām Turcijas zemenēm un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(45)

Uzņēmumam, kam piešķirts TER, uz Kopienu eksportētā attiecīgā produkta veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidu vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(46)

Uzņēmumam, kam piešķirts AR, analogajai valstij noteiktā vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(47)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidu vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(48)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības apjomu. Kopējais ĶTR izcelsmes attiecīgā produkta importa apjoms, kas aprēķināts, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem, tika salīdzināts ar eksporta apjomu, kas norādīts ĶTR eksportētāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka sadarbības līmenis ir zems, proti, 37 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Kopienu.

(49)

Dempinga starpība tad tika aprēķināta šādi. Tika noteikta eksporta cena eksportētājiem, kas sadarbojās, pamatojoties uz to sniegto pārbaudīto informāciju. Otrkārt, tika noteikta eksporta cena, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem, tādējādi ņemot vērā Statistikas biroja paziņoto daudzumu, kas pārsniedz eksportētāju, kuri sadarbojās, norādīto daudzumu. Tad abas eksporta cenas tika svērtas saskaņā ar to attiecīgajiem daudzumiem un tika salīdzinātas ar vidējo svērto normālo vērtību, kas bija noteikta analogajai valstij. Statistikas biroja dati bija jāizmanto, jo nebija pieejama plašāka informācija par eksporta cenām, lai noteiktu maksājumu visas valsts līmenī.

(50)

Pamatojoties uz minēto, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 66,9 % apmērā no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas.

(51)

Pašreizējās izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka saldētas zemenes Kopienā ražo:

(52)

Procedūru sāka pēc tam, kad Polijas saldēšanas nozares apvienība (sūdzības iesniedzējs) iesniedza sūdzību to 25 ražotāju vārdā, kuri pārstāv ievērojamu daļu no kopējā konkrēto saldēto zemeņu ražošanas apjoma Kopienā.

(53)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, kopā ar vēl vienu Kopienas ražotāju, kurš to atbalstīja un kurš sniedza atbildes atlases veikšanai, izmeklēšanas periodā bija saražojuši apmēram 41 000 tonnu saldētu zemeņu. Tas ir apmēram 29 % no līdzīga Kopienā saražotā produkta apjoma un tāpēc veido ievērojamu Kopienas ražošanas daļu. Tālab uzskatāms, ka 25 Kopienas ražotāji, kuri iesniedza sūdzību, un viens cits Kopienas ražotājs, kurš to atbalstīja, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Atsevišķas ieinteresētās personas apgalvoja, ka 26 uzņēmumi, kuri sadarbojās, ir atsaukuši savu atbalstu procedūrai. Tomēr, no otras puses, neviens no 26 uzņēmumiem savu atbalstu nav atsaucis.

(54)

Kā paskaidrots 10. apsvērumā iepriekš, ņemot vērā saldētu zemeņu ražotāju lielo skaitu Kopienā, Komisija veica atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, atlasot astoņus ražotājus, kam bija lielākais reprezentatīvais ražošanas apjoms, kuru bija iespējams pārbaudīt pieejamajā laika periodā.

(55)

To astoņu Kopienas ražotāju uzkrātā produkcija izmeklēšanas periodā, kurus izvēlējās atlasei un kuri pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, bija apmēram 19 200 tonnas vai 14 % no kopējā prognozētā saldētu zemeņu ražošanas apjoma Kopienā.

(56)

Pārskata periodā Kopienas patēriņš attīstījās šādi:

(57)

Kopienas patēriņu noteica, par pamatu ņemot saldētu zemeņu kopējo apjomu, ko saražoja Kopienas ražošanas nozare un citi šā produkta ražotāji Kopienā, tam pieskaitīja importu no visām trešām valstīm, bet atskaitīja visus eksporta apjomus. Rādītāji par attiecīgā produkta kopējo ražošanas apjomu, ko saražoja Kopienas ražošanas nozare un citi ražotāji Kopienā, ir iegūti no prognozēm, ko sniedza attiecīgās to dalībvalstu iestādes un asociācijas, kurās ražo saldētās zemenes, proti, IERiGEZ par Poliju, FruitVeb par Ungāriju, Assomela par Itāliju un Spānijas Lauksaimniecības ministrija. Par importētajiem un eksportētajiem daudzumiem ziņas sniedza Statistikas birojs.

(58)

Jānorāda, ka patēriņa skaitļos iekļauti arī uzkrātie saldēto zemeņu apjomi. Tomēr, tā kā par visiem līdzīgā produkta ražotājiem Kopienā nebija iespējams iegūt ticamus datus par pārdošanas apjomiem un krājumiem, tad par visticamākajiem uzskata datus par līdzīgā produkta kopējo ražošanas apjomu no visiem Kopienas ražotājiem.

(59)

Kā atspoguļots iepriekš sniegtajā tabulā, saldētu zemeņu patēriņš Kopienā pārskata periodā ir bijis diezgan nemainīgs, izņemot 2004. gadu, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņš palielinājās par 13 %. Tomēr šāds pieaugums izskaidrojams ar atdevi no lielā ražošanas līmeņa Kopienā labās ražas un lielo importa apjomu saglabāšanās dēļ. Izmeklēšanas periodā patēriņš nostabilizējās 2002. un 2003. gada līmenī.

(60)

Importa dinamika apjoma un tirgus daļas izteiksmē no attiecīgās valsts ir bijusi šāda:

(61)

Lai gan saldētu zemeņu patēriņš pārskata periodā bija stabils, vienlaikus imports no attiecīgās valsts palielinājās par 381 %. Tāpēc prognozētā ĶTR tirgus daļa pārskata periodā ievērojami palielinājās – no 4 % 2002. gadā līdz 20 % izmeklēšanas periodā.

(62)

Iepriekšējā tabulā parādītas ĶTR vidējo importa cenu pārmaiņas. Pārskata periodā cenas kopumā samazinājās par 38 %.

(63)

Izmeklēšanas periodā Kopienas tirgū tika veikts atlasīto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju un attiecīgās valsts importa cenu salīdzinājums. Atlasīto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju attiecīgās pārdošanas cenas bija cenas neatkarīgiem pircējiem, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas pēc ražotāja cenu līmeņa, t. i., neieskaitot kravas pārvadājuma izmaksas Kopienā, pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Šīs cenas salīdzināja ar Ķīnas ražotāju eksportētāju noteikto pārdošanas cenu atlaižu un rabatu neto vērtību un vajadzības gadījumā koriģēja uz CIF cenu pie Kopienas robežas, turklāt veicot atbilstošas korekcijas attiecībā uz muitošanas un pēcimportēšanas izmaksām.

(64)

Salīdzinot atklājās, ka izmeklēšanas periodā attiecīgais ievestais produkts Kopienā tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām procentuāli par 6,0 %, pamatojoties uz datiem, kurus iesniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un par 6,4 %, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem, kuri aptver visus importa apjomus. No šā cenu samazinājuma līmeņa un Kopienas ražošanas nozares cenu izmaiņām (sk. 74. apsvērumu), kā paskaidrots turpmāk, ir skaidrs, ka jau bija noticis ievērojams cenu samazinājums.

(65)

Atbilstoši ierastajai praksei turpmākajos apsvērumos kaitējuma izmeklēšanā savāktie dati ir sadalīti divās daļās. Pirmā daļa attiecas uz Kopienas ražošanas nozari, ko pārstāv astoņi atlasītie uzņēmumi. Otrajā daļā ir sniegti dati par visiem attiecīgā produkta ražotājiem Kopienā. Šos datus sniedz to dalībvalstu iestādes un asociācijas, kurās attiecīgo produktu ražoja.

(66)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem bija saistība ar nozares stāvokli no 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(67)

Turpmāk norādītie Kopienas ražošanas nozares dati ir astoņu izlasē ietverto un sadarboties piekritušo Kopienas ražotāju sniegtās informācijas apkopojums. Šie dati raksturo tos 26 ražotājus, kuri piekrita sadarboties un atbildēja uz atlases veidlapām.

(68)

Turpmāk sniegtajā tabulā ir atspoguļota atlasīto Kopienas ražotāju ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un tās izmantojuma dinamika.

(69)

Kā norādīts iepriekšējā tabulā, ražošanas apjoms pārskata periodā palielinājās par 26 %, bet ražošanas jauda saruka par 16 %. Ražošanas jaudas izmantojums minētajā periodā samazinājās par 36 %. Šāds samazinājums tikai daļēji var būt saistīts ar ražošanas jaudas pieaugumu. Galvenais ražošanas jaudas izmantojuma samazināšanās iemesls ir ražošanas apjoma, proti, ražas samazinājums attiecīgajā gadā.

(70)

Saldētu zemeņu ražošana ir cieši saistīta ar svaigu zemeņu ražošanu. Tāpēc izšķirīgs attiecīgā produkta ražošanas apjoma faktors ir ražas lielums un kvalitāte. 2003. gadā bija slikta raža, kas izraisīja ražošanas apjoma samazināšanos, savukārt 2004. gadā ražas pārpalikums radīja pretēju situāciju, kā rezultātā, salīdzinot ar 2002. gadu, ražošanas apjomi nedaudz pieauga. No 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam ražošanas apjoms saruka par 29 %. Tomēr, ievērojot to, ka saldētu zemeņu ražošana ir atkarīga no svaigu augļu ražas lieluma, šā produkta ražošanas apjoma sarukums no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam nav lietderīgi uzskatīt par kaitējuma rādītāju.

(71)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda atlasīto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju krājumu apjomu katra perioda beigās:

(72)

Jānorāda, ka krājumos esošās saldētās zemenes parasti jāpatērē un tādējādi jāpārdod viena gada laikā, lai nodrošinātu to raksturīgās garšas un krāsas saglabāšanu.

(73)

Pārskata periodā krājumi ir ievērojami palielinājušies. Krājumu apjoms 2003. gadā samazinājās sliktās ražas dēļ, kas savukārt šajā gadā ietekmēja izejvielu pieejamību Kopienas ražošanas nozarei. 2004. gadā krājumu apjoms ievērojami pieauga minētā gada ražas pārpalikuma dēļ. Salīdzinājumā ar 2002. gadu krājumu apjoms 2004. gadā palielinājās par 92 %. Pēc šādas milzīgas ražas krājumu apjoms atkal atgriezās ierastajā līmenī izmeklēšanas periodā, bet tas joprojām bija par 24 % augstāks nekā 2002. gadā. No 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam tika izpārdots diezgan liels daudzums krājumu, lai nodrošinātu šā produkta atbilstošo kvalitāti.

(74)

Turpmāk sniegtie skaitļi atspoguļo atlasīto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju pārdošanas apjomu, tirgus daļu un vidējās pārdošanas cenas.

(75)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi un tirgus daļa 2003. gadā samazinājās izejvielu, proti, zemeņu, trūkuma dēļ minētajā gadā. 2004. gadā pārdošanas apjomi un tirgus daļa vēl vairāk saruka, neskatoties uz to, ka ražošanas apjomi atkal sasniedza ierasto līmeni. Šāda pārdošanas apjomu samazināšanās izraisīja krājumu līmeņa palielināšanos. Izmeklēšanas periodā, izpārdodot krājumus, pārdošanas apjoms daļēji sasniedza iepriekšējo līmeni. Tomēr ieņēmumus no lielajiem pārdošanas apjomiem deva vidējā pārdošanas cena, kas ievērojami saruka no 1 019 euro par tonnu 2004. gadā līdz 671 euro par tonnu izmeklēšanas periodā, tas ir, par 34 %.

(76)

Pārskata periodā attiecīgā produkta, ko pārdeva atlasītie Kopienas ražošanas nozares pārstāvji, vidējās pārdošanas cenas samazinājās par 28 %, izraisot ievērojamu cenu samazināšanos izmeklēšanas periodā. Kā norādīts iepriekš, vidējās cenas visvairāk samazinājās no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam, kad pārdošanas cenas samazinājās par 34 %. No 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam krājumi bija jāpārdod par ļoti zemām cenām.

(77)

Turpmāk izklāstītā rentabilitāte ir saistīta ar pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū un ir izteikta kā ienākumi no apgrozījuma (RoT), ienākumi no ieguldījumiem (ROI) un naudas plūsma.

(78)

RoT no 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam rāda strauju kritumu. Tas atbilst gandrīz 300 % samazinājumam. Tas ir jo īpaši nopietns, jo acīmredzamajai peļņai, kas tika gūta 2002. un 2003. gadā, sekoja neatgūstami zaudējumi 12,5 % apmērā izmeklēšanas periodā.

(79)

RoT, RoI un naudas plūsma liecina par to, ka pārskata periodā atlasīto ražotāju stāvoklis ir pasliktinājies.

(80)

Atlasīto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju ieguldījumu dinamika ir izklāstīta tabulā turpmāk.

(81)

Neskatoties uz iepriekš minēto negatīvo rentabilitātes attīstību, Kopienas ražošanas nozare ir palielinājusi ieguldījumus attiecīgajā produktā, lai uzlabotu tās konkurētspēju saistībā ar attiecīgo produktu. Ieguldījumi galvenokārt tikai veikti, būvējot jaunas ēkas un modernizējot vecās uzglabāšanas ēkas un iekārtas. Šie pasākumi ir ievērojami sekmējuši atlasīto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju efektivitāti.

(82)

Komisijai netika sniegti pierādījumi par samazinātu vai palielinātu spēju pārskata periodā piesaistīt kapitālu.

(83)

Kā redzams iepriekš, atlasītie Kopienas ražošanas nozares pārstāvji ir pielāgojuši darbinieku skaitu ražošanas līmenim. Darbinieku skaits bija visaugstākais 2004. gadā sakarā ar atgriešanos pie augsta ražošanas apjoma pēc zema ražošanas apjoma 2003. gadā. Sakarā ar ražošanas samazināšanos izmeklēšanas periodā samazinājās ražīgums un nodarbināto skaits. Pārskata periodā samazinājās algu izmaksas. Ražīguma samazināšanās uz vienu darbinieku lielā mērā skaidrojama ar strauju ražošanas samazināšanos sakarā ar palielināto importu. Sagaidāms, ka Kopienas ražošanas nozares izmeklēšanas perioda laikā veiktie ieguldījumi palielinās nozares efektivitāti un ražīgumu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(84)

Dempinga starpības ir norādītas dempinga sadaļā iepriekš. Visas starpības, izņemot tam uzņēmumam, kam tika piešķirts TER, acīmredzami ir virs minimālās robežas. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(85)

Nevar uzskatīt, ka Kopienas ražošanas nozare atlabst no iepriekšēja dempinga ietekmes vai subsidēšanas, jo iepriekš nav veikta attiecīga izmeklēšana.

(86)

Par Kopienas ražošanu kopumā ir šādi dati.

(87)

Saistībā ar patēriņa datiem jāatceras, ka nav pieejami oficiāli skaitļi par kopējo Kopienas pārdošanas apjomu. Lai noteiktu Kopienas tirgū aktīvo ražotāju kopējo pārdošanas apjomu, šo ražotāju saražotais apjoms tika samazināts par eksporta apjomu.

(88)

Kā jau paskaidrots iepriekš, šīs tabula balstās uz attiecīgo saražoto daudzumu, atskaitot eksportu. Tādēļ tajā parādīti pārdošanai gatavie daudzumi, ko var pārdot vai nu tajā pašā sezonā, vai uzkrāt un pārdot nākamajā sezonā. Tādējādi dati balstās uz ražošanas, nevis pārdošanas apjomiem. Tomēr minētie dati liecina par samazinājumu izmeklēšanas periodā – tas attiecas gan uz kopējo pārdošanas apjomu (– 11 %), gan tirgus daļu (– 14 %) Kopienas ražošanas nozarei kopumā.

(89)

Vispirms jāatzīmē, ka pārskata periodā negatīva tendence bija šādiem kaitējuma rādītājiem: pārdošanas cenas un daudzumi, rentabilitāte, krājumi, jaudas izmantošana, ražošana, nodarbinātība, algas, ražīgums, skaidras naudas plūsma un tirgus daļa. Tomēr iepriekš minēto iemeslu dēļ ražošanas un jaudas izmantošanas tendences netiek uzskatītas par īpaši noderīgiem kaitējuma rādītājiem šim produktam. Turpretim pozitīva notikumu attīstība vērojama saistībā ar ieguldījumiem un ražošanas jaudu.

(90)

Jāatgādina, ka pārskata perioda laikā attiecīgā produkta importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR palielinājās par vairāk nekā 300 %, bet pārdošanas cenas krasi samazinājās (– 38 %). Turklāt izmeklēšanas perioda laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas būtiski pazeminājās dēļ attiecīgā produkta importa par dempinga cenām.

(91)

Tāpēc pārskata periodā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis būtiski pasliktinājās. Uzkrājumu līmenis palielinājās par 24 %, 2004. gada beigās sasniedzot ievērojamu līmeni. Vienlaikus pārdošanas cenas un sevišķi pārdošanas apjomi 2004. gadā ievērojami samazinājās. Tikai līdz izmeklēšanas periodam pārdošanas apjoms atgriezās 2002. gada līmenī, bet tas notika tādēļ, ka cenas tika samazinātas līdz tādam līmenim, kas nav ilgtspējīgs. Neskatoties uz ražošanas nozares nepārtrauktajiem ieguldījumiem, lai palielinātu tās konkurētspēju, šis cenu kritums lika rentabilitātei izmeklēšanas periodā strauji kristies līdz pat – 12,5 %. Samazinājās arī tās skaidras naudas plūsma un atdeve no ieguldījumiem, izmeklēšanas periodā sasniedzot negatīvu līmeni.

(92)

Tāpat izmeklēšanas periodā samazinājās kopējais nodarbināto cilvēku skaits un ražīgums

(93)

Secinājums – nodarītais kaitējums galvenokārt ir cenu samazinājuma un krājumu palielinājuma veidā. Tā rezultātā Kopienas ražotāji izmeklēšanas periodā cietuši ievērojamus zaudējumus.

(94)

Atceroties, ka patēriņš visā Kopienā un visas Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa bija jānovērtē, šis kaitējuma analīzes aspekts attiecināts tikai uz atlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares daļu.

(95)

Ņemot vērā visus šos faktorus, tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta nozīmē.

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tika pārbaudīti arī citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(97)

Jāatgādina, ka importa apjomi no ĶTR palielinājās apmēram par 380 % un to prognozētā tirgus daļa pārskata periodā gandrīz četrkāršojās. Turklāt, kā paskaidrots 62. apsvērumā, ĶTR importa cenas samazinājās par 38 % un bija vērojams būtisks cenu samazinājums.

(98)

Kopienas ražošanas nozares reakcija uz lielajiem importa apjomiem par ārkārtīgi zemām cenām bija pārdošanas cenu samazinājums 2004. gadā. Neskatoties uz šo samazinājumu, vidējā pārdošanas cena, kas bija raksturīga Ķīnas importam, saglabājās vairāk nekā par 30 % zemāka nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Tā rezultātā Kopienas pārdošanas apjomi šai periodā ievērojami samazinājās, un gada beigās Kopienas ražotājiem bija ārkārtīgi lieli krājumi. Ievērojot ierobežoto aukstās uzglabāšanas jaudu un jo īpaši to, ka saldētas zemenes var uzglabāt ierobežotu laiku, krājumi, kas bija radušies 2004. gada beigās, izmeklēšanas periodā bija jāizpārdod. Ņemot vērā to, ka Ķīnas cenas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2004. gadu vēl vairāk kritās, Kopienas ražošanas nozarei, lai minētos krājumus izpārdotu, atkal (gandrīz par 24 %) bija jāsamazina cenas. Izmeklēšanas periodā pārdošana tika veikta bez peļņas, un tā vairs nebija ilgtspējīga. Izmeklēšanas periodā stāvokli Kopienas ražošanas nozarē vēl vairāk pasliktināja ievērojamais importa apjomu pieaugums no ĶTR, kas veidoja gandrīz 40 %. Tāpēc ir skaidrs, ka pastāv cieša saikne starp ievērojamo importa apjomu pieaugumu par aizvien zemākām cenām un Kopienas ražošanas nozarē novēroto kaitējumu.

(99)

Importa apjoms no citām valstīm pārskata periodā samazinājās par 20 %. Tāpēc maz ticams, ka citu trešu valstu, piemēram, Marokas, izcelsmes imports būtu varējis būtiski veicināt Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Turpretim izrādās, ka trešu valstu ražotāji eksportētāji ĶTR veiktā importa rezultātā arī ir zaudējuši tirgus daļu. Turklāt vidējās cenas importam no citām trešām valstīm izmeklēšanas periodā bija par 78 % augstākas nekā cenas ĶTR ražojumiem un par apmēram 20 % augstākas nekā līdzīgas cenas Kopienas ražošanas nozarē. Tāpēc, ievērojot aizvien mazāko tirgus daļu un tās augstos cenu līmeņus, provizoriski jāsecina, ka trešu valstu ražotāju eksportētāju pārdošanas apjomi neradīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tabulā turpmāk norādīti importa apjomi un vidējās cenas importam, kura izcelsme ir galvenajās citās trešās valstīs (t. i., Marokā un Turcijā).

(100)

Tika arī norādīts, ka eksporta apjoma samazināšanās, jo īpaši uz ASV tirgu, ir veicinājusi Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Saskaņā ar Statistikas biroja datiem eksports no Kopienas pārskata laika posmā patiesi samazinājās no apmēram 19 000 tonnām 2002. gadā līdz 15 000 tonnām 2005. gadā. Tomēr, salīdzinot ar Kopienas tirgu, eksporta tirgus kopējā nozīmība ir diezgan neliela – patiesībā pārskata laika posmā eksports veido mazāk nekā 10 % no Kopienas patēriņa apjoma.

(101)

Attiecībā uz rādītājiem nebija iespējams nošķirt Kopienas un eksporta tirgu, piemēram, attiecībā uz ražošanas apjomu, jaudas izlietojumu, ieguldījumiem un nodarbinātību, bet tika konstatēts, ka to negatīvās izmaiņas acīmredzami pārsniedz līmeni, ko varētu saistīt ar eksporta apjoma samazināšanos. Šo rādītāju negatīvā attīstība jāvērtē gan kā sekas pārdošanas apjoma samazinājumam Kopienas tirgū, gan kā eksporta pārdošanas apjoma samazinājuma sekas.

(102)

Attiecībā uz rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumiem no ieguldījumiem jānorāda, ka to negatīvā attīstība daļēji bija sekas tam, ka Kopienas ražošanas nozare bija spiesta saglabāt ļoti zemu jaudas izlietojuma līmeni iepriekš minētā negatīvā pārdošanas apjoma samazinājuma dēļ gan Kopienā, gan eksporta tirgos. Turklāt Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas bija zem importa par dempinga cenām spiediena, kas arī negatīvi ietekmēja šos rādītājus.

(103)

Tāpēc pat tad, ja Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoma samazināšanās varētu būt veicinājusi radīto kaitējumu, kopējo darbību nevar uzskatīt par nozīmīgu un nevar pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei darīto kaitējumu.

(104)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka galvenais faktors, kas veicināja Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu, bija 2002. un 2003. gada sliktā raža un ar izejvielu, proti, zemeņu, trūkumu saistītais ražošanas apjoma samazinājums minētajos gados. Skaidrs, ka sliktās ražas izraisīja ražošanas apjoma samazināšanos. Taču maz ticams, ka tas būtu galvenais radītā kaitējuma faktors. Līdz ar ražošanas un pārdošanas apjomu samazināšanos saruka arī cenas, kurpretim parasti slikto ražu un piedāvājuma samazināšanās rezultātā cenas pieaug. Turklāt Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes pārbaude pārskata periodā liecina par to, ka līdz 2004. gadam nozare bija rentabla, lai gan bija vērojams nozīmīgs cenu samazinājums importam no ĶTR.

(105)

Turklāt tika arī apgalvots, ka Kopienas tirgū bija novērots attiecīgā produkta patēriņa samazinājums un ka tieši tas, nevis imports par dempinga cenām no ĶTR, ir Kopienas ražošanas nozarei radītā kaitējuma iemesls. Jāatgādina, ka dati par patēriņu šajā izmeklēšanā ir iegūti no datiem par ražošanas apjomu un ka tā rezultātā iegūtos patēriņa rādītājus varēja ietekmēt tas, ka tajos tika iekļauti arī produkta krājumi. Tāpēc jāņem vērā arī nelielais patēriņa apjoma samazinājums 2004. gadā. Šāds samazinājums varēja ietekmēt Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu. Tomēr pat tad, ja pārskata periodā patēriņš samazinājās, jāatgādina, ka imports no ĶTR šai periodā pieauga par 381 % cenās, kas minētajā laika posmā samazinājās par 38 %. Tāpēc uzskata, ka patēriņa samazinājums, kas varēja rasties, nevar būt vienīgais radītā kaitējuma iemesls.

(106)

Tika arī apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozares problēmas ir saistītas ar strukturālām problēmām, kas vērojamas šai nozarē, tostarp ar ražošanas sistēmu, kura varēja būt efektīvāka. Taču šajā ziņā netika sniegti konkrēti pierādījumi. Pat tad, ja pieņem, ka pārskata periodā strukturālās atšķirības nozarē radīja kaitējumu, jānorāda, ka minētajā periodā tā joprojām veica ieguldījumus. Šo ieguldījumu mērķis bija arī turpmāk uzlabot ražošanas nozares efektivitāti.

(107)

Kopienas ražošanas nozares finanšu rezultāti bija labi un konkurētspēja bija spēcīga līdz brīdim, kamēr neparādījās lieli tādu ĶTR izcelsmes produktu importa apjomi, kurus pārdeva par dempinga cenām. Arī izpētītie rādītāji liecina par to, ka kaitējums kļuva pamanāms tad, kad no Ķīnas par dempinga cenām saka importēt ievērojamus daudzumus saldētu zemeņu. Tāpēc provizoriski jāsecina, ka jebkādas iespējamās strukturālās atšķirības nevar būt vienīgais vai galvenais radītā kaitējuma iemesls.

(108)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei ir radījusi spekulēšana ar cenām un saldētu zemeņu piedāvājums Kopienas tirgū un ka tādējādi radušies zaudējumi ir pašu radīti. Tika apgalvots, ka Polijas ražotāji mākslīgi saglabāja augstas cenas sliktās 2003. gada ražas laikā, samazinot saldētu zemeņu piedāvājumu, un ka šī stratēģija 2004. gada sezonā turpinājās, tādējādi liekot lietotāju nozarei meklēt alternatīvu piedāvājumu ĶTR. Kopienas ražošanas nozarē tāpēc palika ievērojami krājumi, ko nācās pārdot par cenām, kuras nedeva peļņu.

(109)

Tomēr apgalvojumi par to, ka kaitējums bijis pašu radīts, netika pamatoti sīkāk. Turklāt šiem apgalvojumiem pamatu nedod arī atlasīto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju pārdošanas un krājumu datu analīze, kā norādīts 6.1.2. un 6.1.3. punktā. Augstās cenas 2003. gadā sakrita ar lielajām izejvielu izmaksām, kuru pamatā bija minētās sezonas sliktā raža. Krājumu līmeņi šā perioda beigās bija zemākie, pārskata periodā jelkad reģistrētie krājumu līmeņi. 2004. gadā ražošanas apjomi atkal sasniedza 2002. gada līmeni, un līdz ar šo palielinājumu bija vērojams pārdošanas cenu samazinājums. Neskatoties uz pārdošanas cenu samazinājumu, Kopienas ražošanas nozarei šajā gadā neizdevās izpārdot savu produkciju, kā rezultātā 2004. gada beigās bija vērojams ievērojams krājumu apjoma pieaugums. Kopienas ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nācās vēl vairāk samazināt pārdošanas cenas. Šo samazinājumu daļēji var skaidrot ar vajadzību izpārdot iepriekšējā gadā izveidotos krājumus. Tomēr galvenais cenu samazinājuma iemesls bija vajadzība reaģēt uz ĶTR importa dempinga cenām, kuras šajā gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, bija samazinājušās vēl par 24 %.

(110)

Pat tad, ja Kopienas ražošanas nozarei teorētiski būtu iespējams izpārdot lielāko daļu savu krājumu 2004. gadā, tie tiktu pārdoti par cenām, kas rada ievērojamus zaudējumus. Tāpēc ir skaidrs, ka Kopienas ražošanas nozarei bija nodarīts kaitējums gan 2004., gan 2005. gadā. Galvenā problēma, ar ko saskārās šī nozare, bija importa par dempinga cenām aizvien pieaugošais apjoms par ļoti zemām cenām un Kopienas ražošanas nozares cenu samazināšanās, nevis vadības lēmumi, kas būtu saistīti ar krājumos esošā attiecīgā produkta izpārdošanas savlaicīgumu.

(111)

Vēl viens faktors, par kuru tiek apgalvots, ka tas ir radījis kaitējumu, ir ASV dolāra (kam piesaistīts Ķīnas RMB) maiņas kursa samazināšanās pret euro. Pārskata periodā dolāra vērtība pret euro samazinājās apmēram par 34 %.

(112)

Kas attiecas uz kaitējuma apmēru, tad dolāra vērtības krišanās varētu būt veicinājusi attiecīgā ražojuma importu uz Kopienu. Tomēr nav nekādu pierādījumu tam, ka būtu kāda saikne starp cenu samazināšanos Ķīnas importam uz Kopienas tirgu un dolāra vērtības krišanos pret euro. To pierāda fakts, ka Ķīnas importa cenu samazinājums ir lielāks nekā dolāra vērtības krišanās pret euro, savukārt gadskārtējais salīdzinājums liecina par valūtas līmeņu svārstībām, kuras neatspoguļojās importa cenās. Izmeklēšanas periodā, piemēram, dolāra vērtība pret euro samazinājās par apmēram 10 %, bet Ķīnas importa cenas – par 24 %.

(113)

Jāatgādina, ka šajā gadījumā galvenie pierādījumi, kas liecina par kaitējumu, ir ražošanas apjoma samazināšanās, krājumu palielināšanās un cenu krišanās, kas pazemināja rentabilitāti. Paturot prātā to, ka ātri pieaugošie importa apjomi no ĶTR ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, nav nekādas norādes uz to, ka citi iepriekšminētie faktori varētu būt tik nozīmīgi, lai likvidētu cēloņsakarību starp produktu importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Izmeklēšanas gaitā nav konstatēti nekādi citi faktori, kas būtu radījuši būtisku kaitējumu.

(114)

Izanalizējot visus zināmos faktorus par stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, provizoriski jāsecina, ka pastāv cēloņsakarība starp produktu importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu.

(115)

Tika pārbaudīts, vai pastāv pārliecinoši iemesli, kuru rezultātā varētu secināt, ka antidempinga maksājumu noteikšana importam no attiecīgās valsts nav Kopienas interesēs. Lai noteiktu Kopienas intereses, tika izvērtēts, kas interesē visas dažādās iesaistītās personas, t. i., Kopienas ražošanas nozari, importētājus, pārstrādātājus/lietotājus un piegādātājus. Komisija jo īpaši saldētu zemeņu importētājiem un rūpnieciskajiem izmantotājiem nosūtīja anketas.

(116)

Kopienas ražošanas nozare cieš no saldētu zemeņu importa uzplūdiem par zemām cenām no ĶTR. Turklāt arī jāatgādina, ka iepriekš minētie Kopienas ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji liecināja par finanšu rezultātu pasliktināšanos pārskata periodā. Ņemot vērā kaitējuma dabu (t. i., galvenokārt samazinātas cenas un peļņu) un attiecīgā produkta importa palielināšanās tendenci, ja pasākumi netiktu veikti, Kopienas ražošanas nozares stāvokļa turpmāka pasliktināšanās būtu neizbēgama.

(117)

Izmeklēšanā atklājās, ka ražošanu Kopienā veic liels skaits saldēšanas nozares ražotāju, kuri attiecīgā produkta ražošanā un pārdošanā nodarbina apmēram 2 700 cilvēku. Saldētas zemenes kopumā ir nozīmīgs saldēšanas nozares produkts Kopienā. Attiecīgais produkts tiem, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, veidoja vairāk nekā 10 % no visa viņu uzņēmējdarbības apgrozījuma. Ja pasākumi netiktu veikti, cenas arī turpmāk samazinātos un Kopienas ražotājiem rastos vēl lielāki zaudējumi. Ievērojot Kopienas ražotāju slikto finanšu stāvokli, sagaidāms, ka, nepiemērojot pasākumus, īsā laika posmā daži Kopienas ražotāji būtu spiesti pārtraukt ražošanu. Tāpēc ļoti iespējams, ka šīs aptuveni 2 700 darba vietas būtu ievērojami jāsamazina. Turklāt, ja pasākumus nepiemērotu, dažādās lietotāju nozares vidēji ilgā un ilgā laika posmā noteikti ciestu no piegādes trūkuma, jo zemeņu samazinātās cenas dēļ lauksaimnieki vairs neaudzētu pārstrādes rūpniecībai paredzētas zemenes. Šajā nozarē darbaspēka zaudējuma ietekme būtu īpaši jūtama, jo daudzi Kopienas ražošanas nozares ražotāji atrodas lauku apgabalos, un tie ievērojami ietekmē vietējo iedzīvotāju nodarbinātības līmeni. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Kopienas ražošanas nozare neapšaubāmi gūtu labumu no antidempinga pasākumu piemērošanas.

(118)

Ja antidempinga pasākumi tiktu noteikti, Kopienas ražotājs, iespējams, varētu paaugstināt pārdošanas cenas līdz tādam līmenim, kas nodrošina pamatotu peļņas normu un ļauj atjaunot godīgu konkurenci starp Kopienas ražošanas nozari un ĶTR ražotājiem eksportētājiem. Turklāt pasākumu noteikšana arī dotu iespēju Kopienas ražošanas nozarei turpināt pārstrukturēšanu.

(119)

Tāpēc provizoriski jāsecina, ka antidempinga pasākumi tādējādi būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(120)

Četri nesaistīti importētāji atbildēja uz anketas jautājumiem. Vēl viens nesaistīts importētājs un trīs importētāju asociācijas rakstiski un mutiski darīja zināmu savu viedokli.

(121)

Tikai trīs no četriem uzņēmumiem, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, aizpildīja sadaļu par importa apjomu. Minētais apjoms izmeklēšanas periodā ir mazāk nekā 5 % no attiecīgā produkta kopējā importa apjoma no ĶTR.

(122)

Viens importētājs, kurš sadarbojās, piekrita pasākumu piemērošanai ar noteikumu, ka tie būtu nosakāmi uz ierobežotu laika periodu un tādā veidā, kas nodrošinātu efektīvu konkurenci.

(123)

Divi no importētājiem, kuri sadarbojās, iebilda pasākumu piemērošanai un uzsvēra, ka šāda rīcība nebūtu Kopienas interesēs, jo šī problēma ir raksturīga tikai Polijai, norādot, ka tikai vienas dalībvalsts ražošanas nozares intereses būtu jāizsver salīdzinājumā ar vairāku citu dalībvalstu interesēm gadījumos, kad antidempinga maksājumu noteikšanas dēļ importētājiem var rasties ekonomiski zaudējumi. Šie importētāji, kuri sadarbojās, arī uzsvēra, ka pasākumu noteikšana traucētu viņu saziņu ar ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kā arī tiem sniegto palīdzību, apmācot un izglītojot tos.

(124)

Tomēr antidempinga pasākumu mērķis nav nedz aizliegt importu, nedz arī kavēt importētāju darbību Kopienā. Jānorāda, ka visi importētāji, kuri sadarbojās, no Polijas attiecīgajiem ražotājiem arī iepērk ievērojamus daudzumus saldētu zemeņu un ka uzņēmumu darbība ietver arī attiecīgā produkta turpmāku pārstrādi.

(125)

Turklāt kopumā maksājums minimāli ietekmētu importētāju darbību. Importētāji parasti iegādājas visdažādākos pārtikas produktus. Saldētas zemenes parasti veido ne vairāk kā 10 % no šādu importētāju kopējā importa apjoma. Tāpēc maksājuma radītā ietekme, iespējams, mazināsies.

(126)

Tomēr, ievērojot to, ka šīs nozares importētāji tirgojas gan ar Polijas, gan Ķīnas piegādātājiem, un ņemot vērā mēreno maksājuma likmi, kāda tiktu noteikta, tirgus nebūtu slēgts importam no ĶTR, tāpēc sagaidāms, ka tas būtiski neietekmēs importētājus. Turklāt ir pieejami arī alternatīvi piegādes avoti no citām trešām valstīm bez nodokļa piemērošanas (piemēram, Maroka).

(127)

Uz anketas jautājumiem atbildēja deviņi lietotāju uzņēmumi, t. i., saldētu zemeņu pārstrādātāji. Tomēr dažas atbildes nebija pietiekami konkrētas, un tajās nebija svarīgu ziņu par attiecīgā produkta iepirkšanu un izmantošanu un par saistītām izmaksām. Informāciju sniedza arī trīs pārstrādātāju asociācijas un viens pārstrādātājs. Visas lietotāju organizācijas un pārstrādātāji, kuri šajā procedūrā izrādīja interesi, iebilda pasākumu piemērošanai. Kopumā lietotāju uzņēmumi, kuri, atbildot uz anketas jautājumiem, iesniedza attiecīgās ziņas par iegādi (līdz ar 4 %, ko veidoja importētāji), sastādīja vēl 12 % no importa apjomiem no attiecīgās valsts uz Kopienu. Lietotāju asociācijas, kuras šajā procedūrā ir sniegušas kādu informāciju, saskaņā ar to apgalvojumiem, ar savu locekļu palīdzību veido 170 000 tonnas vai 80 % no kopējā saldētu zemeņu patēriņa Kopienā.

(128)

Saldētas zemenes ir pusfabrikāts, kas galvenokārt paredzēts turpmākai pārstrādei, lai gan nelielu daļu pārdod mazumtirdzniecībā tiešam patēriņam. Tiek lēsts, ka saldētu zemeņu apjoms, ko tieši patērē sabiedriskās ēdināšanas nozare un mājsaimniecības, nepārsniedz 20 000 tonnas gadā. Galvenie saldētu zemeņu lietotāji ir pārstrādātāji, kas ražo ievārījumus un tādus augļu izstrādājumus, kurus galvenokārt izmanto piensaimniecības nozarē un morsa ražošanā. Zemeņu ievārījuma ražošana Kopienā ir diezgan stabila, un lēš, ka tās apjoms varētu būt 230 000–250 000 tonnas gadā. Prognozētais saldētu zemeņu patēriņš šajā nozarē ir aptuveni 100 000 tonnas gadā. Atšķirībā no ievārījumu, želejas un marmelādes ražošanas augļu izstrādājumu un jo īpaši piensaimniecības nozarē minētajā periodā ir bijusi vērojama nepārtraukta izaugsme. Zemenes piedāvā iecienītu garšu augļu izstrādājumu un piensaimniecības nozarē, tādējādi abās šajās nozarēs veidojot būtisku daļu no kopējās produkcijas. Lēš, ka svaiga piena un saldējuma ražošanas rūpniecība patērē apmēram 110 000 tonnas zemeņu. Lai gan zemeņu garša ir nozīmīga ar augļiem aromatizētu dzērienu kopējā ražošanas apjomā, to tomēr vairāk izmanto ievārījumu un augļu izstrādājumu ražošanas nozarē.

(129)

Kopumā izslēdzot augļu izstrādājumu segmentu, jo tie nav galaprodukti, ko pārdod patērētājiem, aptuveni vienādu daudzumu saldētu zemeņu galvenokārt izmanto ievārījumu ražošanā un piensaimniecības segmentā.

(130)

Rūpniecības nozares, kurās izmanto saldētas zemenes, ir norādījušas, ka dažādu šķirņu un kvalitātes saldētu zemeņu piegādes avots ir galvenais viņu ražošanas elements, jo receptēs, ko izmanto šī nozare, parasti lieto no dažādiem avotiem iegūtu zemeņu maisījumu. Faktori, kas veicina nozares paļaušanos uz visdažādākajiem izejvielu avotiem, ir dažādās patērētāju vēlmes un pieprasījums ES. Lietotāji, kuri sadarbojās, arī apgalvoja, ka, lai visu gadu nodrošinātu saldētu zemeņu piegādi pietiekamos apmēros, ir vajadzīgi vairāki piegādes avoti. Savukārt pārstrādes uzņēmumi, kuri sadarbojās izmeklēšanā, apgalvoja, ka pasākumu piemērošana nozarei izraisītu saldētu zemeņu piegādes trūkumu gan ražošanai vajadzīgā daudzuma, gan dažādo īpašību ziņā. Turklāt pasākumu piemērošana kavētu ievērojamos ieguldījumus, ko veic Ķīnas ražotāji eksportētāji un ko atbalsta lietotāji, lai nodrošinātu to, ka ĶTR ražotāji eksportētāji ievēro visus spēkā esošos nekaitīguma standartus.

(131)

Eiropas Savienībā saldētu zemeņu ražošana galvenokārt ir koncentrēta Polijā, kur ražo gandrīz vienīgi Senga Sengana šķirnes saldētas zemenes. Šī zemeņu šķirne ir iecienīta augļu pārstrādes rūpniecībā, jo saldēšanas procesā tā saglabā savas īpašības krāsas un garšas ziņā. Polijas saldētu zemeņu ražotāju lielā glabāšanas jauda ļauj nodrošināt piegādes visu cauru gadu pat tad, ja šajā valstī ik gadu sezonā ir tikai viena svaigu zemeņu raža. Redzams, ka saldētu zemeņu imports no Polijas kopā ar citiem importa avotiem, kurus neietekmēs antidempinga maksājumi (Turcija un Maroka), spēj garantēt nepārtrauktu visu to zemeņu šķirņu piegādi, kādas vajadzīgas pārstrādes (galvenokārt ievārījuma ražošanas) nozarē.

(132)

ĶTR ražotāji sāka eksportēt aizvien lielākus saldētu zemeņu daudzumus tikai 2003. gadā – sk. 60. apsvērumu. Minētajā gadā imports no ĶTR pieauga par 324 %. Redzams, ka visi pārējie piegādes avoti Kopienas pārstrādātājiem nodrošināja tādas šķirnes un tādas kvalitātes zemenes, kādas tiem bija vajadzīgas galaproduktu ražošanai. No ĶTR tika eksportētas visdažādāko šķirņu un kvalitātes saldētas zemenes, un piegādes tika uzsāktas jūnijā, vislielāko kāpumu sasniedzot augustā.

(133)

Kā norādīts 124. apsvērumā, antidempinga pasākumu mērķis nav aizliegt importu vai traucēt pārtikas pārstrādes rūpniecības darbību Kopienā. To mērķis arī nav ierobežot visu gadu notiekošās piegādes vai dažādu tādu šķirņu pieejamību, kuras vajadzīgas pārtikas pārstrādes rūpniecībā. Tieši otrādi, lietotāju nozare ir uzsvērusi, ka saldētu zemeņu pieejamība no Kopienas un jo īpaši no Polijas ir galvenais visdažādāko tādu produktu, kā ievārījumi, jogurti un augļu izstrādājumi, ražošanas elements Senga Sengana šķirnes konkrēto īpašību dēļ. Tāpēc jāuzskata, ka Kopienas ražošanas turpināšana ir arī lietotāju interesēs. Savukārt Kopienas pārstrādātāji, šķiet, daudz mazāk balstās uz saldētu zemeņu importu no ĶTR, ņemot vērā to piegādes avotus līdz 2002. gadam un to, ka tie importē ievērojamākus daudzumus no citām valstīm, piemēram, no Turcijas un Marokas. Tāpēc droši jāsecina, ka, apsverot šos faktus, piegādes trūkuma draudus antidempinga pasākumu dēļ var izslēgt. Šajā ziņā jānorāda, ka viens no galvenajiem Kopienas ievārījuma ražotājiem nav tieši importējis attiecīgo produktu no ĶTR.

(134)

Vairāki lietotāji, kuri sadarbojās, apgalvoja, ka, piemērojot pasākumus, ievērojami pieaugtu izmaksas, destabilizētos izejvielu cenas un tiktu traucēta konkurence Eiropas tirgū, kā rezultātā Polijas pārstrādātāji paliktu vienīgais saldētu zemeņu piegādes avots. Tika arī apgalvots, ka izejvielu izmaksu palielināšanos pārstrādes rūpniecībā ar pašreizējo tirgus struktūru nevar pārvietot uz mazumtirgotājiem izplatīšanas ķēdē.

(135)

Lietotāju nozarē atklājās, ka attiecīgais produkts veido būtisku ievārījumu ražošanas izmaksu daļu (ap 30–40 %). Tomēr jāatgādina, ka pati rūpniecība ir atzinusi, ka ievārījumos parasti ir no dažādiem avotiem piegādātas zemenes, no kurām Ķīnas izcelsmes zemenes sastāda ir ap 20 %. Ietekmes analīze liecina, ka uzņēmumiem būtu jāsedz izmaksu pieaugums tikai 2,5 % apmērā. Turklāt neviena no pārstrādes rūpniecības nozarēm – ne ievārījuma ražotāji, ne arī piena produktu ražotāji – nepaļaujas tikai uz produktiem, kas ietver saldētas zemenes. Tieši otrādi, šie produkti parasti veido tikai 10 % no kopējā minēto uzņēmumu apgrozījuma. Tāpēc kopumā pasākumi, ļoti iespējams, tikai daļēji ietekmēs ražošanas kopējās izmaksas un lietotāju rentabilitāti.

(136)

Turklāt, ņemot vērā uzņēmēju skaitu Eiropas tirgū un lielos importa apjomus, ko piegādā virkne trešu valstu, nav nekāda riska, ka konkurence Eiropas tirgū tiktu traucēta pat tad, ja eksporta apjomi no ĶTR ievērojami samazinātos.

(137)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet maz ticams, ka antidempinga pasākumu ieviešana radītu piedāvājuma trūkumu vai likvidētu konkurenci Kopienas tirgū, jo Ķīnas saldēto zemeņu tirgus daļa, visdrīzāk, daļa joprojām saglabāsies ievērojama, un turklāt ir vairāki citu trešu valstu ražotāji eksportētāji. Attiecībā uz izmaksu palielināšanos lietotājiem tika konstatēts, ka tās nebūtu būtiskas un nespētu būtiski ietekmēt pārtikas pārstrādes rūpniecības apjomus un konkurētspēju. Turklāt lietotāju nozare ir norādījusi, ka Polijas saldēto zemeņu produkcija augļu pārstrādes rūpniecībā ir būtiska un ka pasākumi, kas sekmē dzīvotspējīgas Kopienas produkcijas palielināšanu, dotu labumu arī lietotāju nozarei. Tāpēc tiek provizoriski uzskatīts, ka tas būtiski neietekmētu lietotājus.

(138)

Šajā izmeklēšanā neviens konkrēts lauksaimnieks informāciju nesniedza. Tāpēc informāciju saistībā ar šo nozari ieguva no Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta un attiecīgajām Polijas lauksaimniecības iestādēm, jo Polija ir galvenā saldēšanai paredzētu zemeņu audzētāja ES. Atšķirībā no citām dalībvalstīm, kuras galvenokārt koncentrējas uz svaigu produktu tirgu, Polijā audzētās zemenes gandrīz pilnībā ir paredzētas saldēšanai un turpmākai pārstrādei. Rādītāji liecina, ka zemeņu audzēšanas nozarē notiek konsolidēšanās, kā rezultātā rodas mazāks skaits lielāku uzņēmumu. Lēš, ka Polijā to ražotāju skaits, kas audzē produkciju pārdošanai, samazinājās no 153 000 1996. gadā līdz 96 700 2002. gadā. Lai gan gaidāms, ka pēdējos gados notikusī konsolidācija šo skaitu ir vēl vairāk samazinājusi, tomēr ir skaidrs, ka zemeņu audzēšana ir svarīgs saimnieciskās darbības faktors daudzām Polijas saimniecībām.

(139)

Pārstrādes rūpniecībai paredzētu svaigu zemeņu cena tradicionāli ir svārstījusies atkarībā no ražas piedāvājuma un lieluma. No 2004. gada cenas tomēr ir bijušas zemākas par ražošanas izmaksām, kā rezultātā lauksaimniekiem bija zaudējumi. Lētā importa no ĶTR pieaugums, kā rezultātā Kopienas ražošanas nozarei nācās samazināt izejvielu izmaksas, piedāvājot lauksaimniekiem aizvien zemākas cenas, ir galvenais iemesls, par kuru tiek apgalvots, ka tas ir šīs tendences pamatā. Gaidāms, ka tad, ja šāda cenu tendence attiecībā uz izejvielām saglabāsies, pastāv zināms risks, ka daži lauksaimnieki varētu pārtraukt zemeņu audzēšanu un tas varētu izraisīt piegādes trūkumu pārstrādes rūpniecībai. Ja pasākumi tiktu ieviesti, Kopienas ražošanas nozare, ļoti iespējams, varētu pārdot attiecīgo produktu par augstākām cenām, tādējādi arī piedāvājot augstākas cenas zemeņu piegādātājiem.

(140)

Ir skaidrs, ka pasākumi nestu labumu piegādātājiem, dodot tiem iespēju strādāt ar peļņu.

(141)

Pret ĶTR izcelsmes saldētu zemeņu importu vērstu pasākumu ieviešana acīmredzami būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs. Attiecībā uz importētājiem/tirgotājiem un lietotāju nozarēm ir sagaidāms, ka pasākumu ietekme uz saldētu zemeņu cenām būs niecīga. Turpretim, ja pasākumi netiktu ieviesti, tirgus daļas, cenu pazemināšanās un finansiālie zaudējumi, kas rastos Kopienas ražošanas nozarei, ieskaitot izejvielu piegādātājus, būtu daudz ievērojamāki.

(142)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski var secināt, ka nav pamatotu iemeslu, kas liegtu ieviest antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes saldētu zemeņu importam.

(143)

Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus par dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm, pasākumi jāievieš, lai novērstu turpmāko kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei rada imports par dempinga cenām no ĶTR.

(144)

Pasākumi jāpiemēro pietiekamā līmenī, lai novērstu šāda importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, ko varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importu par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgus ražojumus Kopienas tirgū. Aprēķinos izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas ir 6,5 % no apgrozījuma, pamatojoties uz peļņas līmeņa datiem pirms importa par dempinga cenām 2002. gadā. 2003. gadā netika ņemts vērā augstais peļņas līmenis, jo minētajā gadā peļņa un cenas bija īpaši augstas. Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski konstatēts, ka peļņas normu 6,5 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu līmeni, ko Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējoša dempinga. Tādējādi tika aprēķināta zaudējumus neradoša cena Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanai. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekš minēto 6,5 % peļņas normu.

(145)

Pēc tam tika noteikts nepieciešamais cenas palielinājums, salīdzinot vidējo svērto importa cenu ar vidējo kaitējumu neradošo cenu. Importa cenām tika pievienota 15,4 % korekcija, lai segtu parasto muitas nodokli (14,4 %) un importētājam radušās transportēšanas izmaksas (1 %).

(146)

Šāda salīdzinājuma rezultātā iegūtā starpība tad tika izteikta procentos no vidējās CIF importa vērtības. Izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgais produkts, ko abi ražotāji eksportētāji un Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienā, ir salīdzināms. Tāpēc šis aprēķins tika veikts, par pamatu ņemot vidējo cenu principu.

(147)

Provizoriskais vidējais svērtais kaitējuma apjoms uzņēmumiem, kuriem nebija piešķirts ne AR, ne TER, ir šāds:

(148)

Lai aprēķinātu valsts mēroga kaitējuma novēršanas pakāpi visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, jāņem vērā, ka sadarbības apjoms bija neliels. Tāpēc vidējo svērto apjomu aprēķināja, pamatojoties uz a) kaitējuma apjomu tiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem nebija piešķirts ne AR, ne TER, un b) vislielāko kaitējuma apjomu tiem uzņēmumiem, kuriem nebija piešķirts ne AR, ne TER, lai pārstāvētu tos uzņēmumus, kuri nesadarbojās. Valsts mēroga kaitējuma novēršanas pakāpe bija 34,2 %, kas bija divu iepriekšminēto elementu vidējais svērtais rādītājs.

(149)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, uzskatāms, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu jāievieš pagaidu antidempinga maksājumi attiecīgā produkta ĶTR izcelsmes importam. Antidempinga maksājumi jānosaka zemākās dempinga starpības un zemākā zaudējumu apmēra līmenī saskaņā ar noteikumu par mazākā maksājuma piemērošanu.

(150)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, atsevišķiem uzņēmumiem tika noteiktas antidempinga maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā. Tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēts attiecīgajā izmeklēšanā. Tāpēc šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi to attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus ražojuši konkrētie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Importētie produkti, ko ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tai skaitā personas, kas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem ir saistītas, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tām attiecas maksājuma likme, kuru piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(151)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājumu likmes (piemēram, pēc juridiskās vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) jānosūta Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomu vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomu, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

(152)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi piemēro ne tikai tiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu.

(153)

Ierosinātie provizoriskie antidempinga maksājumi ir šādi:

(154)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kura laikā ieinteresētās personas, kas pieteicās paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā periodā, var par sevi paziņot rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka atzinumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

European Commission

Directorate-General for Trade

Direction B

Office J-79 5/16

B-1049 Brussels