31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/11

(1)

Komisija 2005. gada 2. jūnijā publicēja paziņojumu (2) par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz atsevišķu Korejas Republikas izcelsmes blakusdurvju ledusskapju importu Kopienā. Komisija 2006. gada 1. martā ar Regulu (EK) Nr. 355/2006 (3) (“pagaidu regula”) noteica šim ražojumam pagaidu antidempinga maksājumus.

(2)

Pēc tam, kad būtiskie fakti un apsvērumi bija nodoti atklātībai, uz kā pamata pieņēma lēmumu noteikt pagaidu antidempinga pasākumus, vairākas ieinteresētās personas rakstveidā iesniedza informāciju, darot zināmus savus apsvērumus par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas lūdza iespēju tikt uzklausītām, tādu iespēju deva.

(3)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem.

(4)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēja ieteikt atsevišķu Korejas Republikas izcelsmes blakusdurvju ledusskapju importu aplikt ar galīgo antidempinga maksājumu un pilnīgi iekasēt summas, kas garantētas ar pagaidu maksājumu. Ieinteresētajām personām arī atvēlēja laiku, lai pēc to būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, balstoties uz kuriem tika noteikti galīgie pasākumi, tās iesniegtu savas piezīmes.

(5)

Tika ņemti vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstveidā iesniegtie komentāri un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīti konstatējumi.

(6)

Pagaidu regulas 11. un 12. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs atkārtoja un papildināja savus argumentus saistībā ar ražojuma klāstu.

(7)

Šis eksportētājs jo īpaši pieprasīja iekļaut ražojumu klāstā visus aukstuma kameras un saldētavas apvienojumus (“CRF”), kuru tilpība pārsniedz 400 litrus, jo šā ledusskapju klāsta segmentācija būtu pretrunā ar Kopienas iestāžu līdzšinējo praksi, neievērotu citu ieinteresēto personu pierādījumus un neņemtu vērā faktisko stāvokli tirgū (prasība i) apakšpunktā).

(8)

Bez tam šis eksportētājs arī apgalvoja, ka gadījumā, ja prasība i) apakšpunktā tiktu noraidīta, veicot CRF tirgus dalījumu segmentos, no aptvertā ražojumu klāsta tiktu izslēgti trīsdurvju blakusdurvju ledusskapji (kā aprakstīts pagaidu regulas 12. apsvērumā). Faktiski šis eksportētājs apgalvoja, ka būtiskas ir nevis modeļu ārējās pazīmes (proti, durvis), bet gan to iekšējā konfigurācija. Konkrēti eksportētājs uzskatīja, ka blakusdurvju ledusskapja raksturīgākā pazīme ir svaigo produktu un saldētavas nodalījumu izkārtojums (prasība ii) apakšpunktā).

(9)

Nosakot attiecīgo ražojumu, Kopienas iestāžu pieņemtā prakse ir galvenokārt ņemt vērā minētā ražojuma fiziskās un tehniskās pamatīpašības. Turklāt modeļus, kas klasificēti dažādos ražojumu segmentos, parasti uzskata par vienu ražojumu, ja vien atsevišķie segmenti nav skaidri nodalīti.

(10)

Rūpīgi izskatot visu šajā procedūrā ieinteresēto personu iesniegto informāciju, izmeklēšanā tika noskaidrots, ka CRF tirgus parasti ir iedalīts trīs segmentos: apakšā uzstādāmas saldētavas (t. i., svaigo produktu nodalījums ir virs saldētavas), augšā uzstādāmas saldētavas (t. i., saldētava ir virs svaigo produktu nodalījuma) un blakusdurvju ledusskapji (t. i., divi nodalījumi, kas atrodas blakus viens otram, ar atsevišķām durvīm katram nodalījumam). Šāda tirgus dalīšana trīs atsevišķos segmentos ir neapstrīdama un pazīstama šā konkrētā tirgus dalībniekiem. Vairākkārt rakstiski iesniegtajā informācijā to apstiprināja arī minētais eksportētājs. Turklāt šis eksportētājs, pamatojot sūdzību ar “pārējo ieinteresēto personu iesniegto informāciju”, fragmentāri atsaucas tikai uz kādu mājturības elektropreču ražotāju, kurš atbalsta pasākumus, bet neražo līdzīgu ražojumu (sk. pagaidu regulas 10. un 104. atsauci). Šajā informācijā mājturības elektropreču ražotājs norāda, ka ražojuma, kas nav līdzīgs ražojums, pārdevumus Kopienā nelabvēlīgi ietekmē imports par dempinga cenām. Tomēr tas, ka šim ražotājam varētu būt radīts kaitējums, neļauj neapgāžami pierādīt, ka visi CRF ar lielu tilpību (vairāk nekā 400 litri) uzskatāmi par attiecīgo ražojumu neatkarīgi no iepriekš minētajiem segmentiem, kuri uz tiem attiecas. Noskaidroja, ka šo divu ražojumu tehniskās un fiziskās īpašības patiešām ir pilnīgi atšķirīgas.

(11)

Tādēļ uzskata, ka trīs segmenti, kas veido kopējo CRF tirgu, ir skaidri nodalīti. Tika secināts, ka nav attaisnojami paplašināt attiecīgo ražojuma klāstu, lai tajā iekļautu visus CRF, kā to pieprasīja minētais eksportētājs. Līdz ar to prasība i) apakšpunktā bija jānoraida.

(12)

Prasības ii) apakšpunktā šis eksportētājs pieprasa izslēgt no attiecīgā ražojuma klāsta konkrētu CRF modeli (še turpmāk – “trīsdurvju modelis”), kurš jau aprakstīts pagaidu regulas 12. apsvērumā.

(13)

Kopš šīs procedūras sākuma Komisija definēja ražojuma klāstu uz ārējo īpašību pamata, proti, vismaz divām atsevišķām blakus novietotām durvīm. Šī pieeja ir pareiza gan fizisko īpašību ziņā, gan patērētāju uztverē. Divas blakus novietotas durvis ir uzreiz redzama īpašība. Patērētāju uztverē noteicošais bija tas, ka pats sūdzības iesniedzējs trīsdurvju modeli atkārtoti realizēja un reklamēja kā blakusdurvju ledusskapi. Komisija bija informēta, ka iekšējo nodalījumu izkārtojums bija citādāks nekā tipiskā blakusdurvju ledusskapī un trīsdurvju modelī, bet šo atšķirību neuzskatīja par izšķirošu, lai trīsdurvju blakusdurvju ledusskapjus izslēgtu no ražojuma definīcijas, jo šai sakarā nebija iesniegti neapgāžami pierādījumi. Uz tobrīd pieejamās informācijas pamata Komisija pagaidu regulas 14. apsvērumā norādīja, ka “nav vienoti lietotas blakusdurvju ledusskapju definīcijas”.

(14)

Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas šo jautājumu vēl pārbaudīja. Iepriekšminētais eksportētājs iesniedza papildu pierādījumus, kas apstiprināja blakusdurvju ledusskapju segmentu definīciju, pamatojoties uz nodalījumu iekšējo izkārtojumu un nevis uz durvju novietojumu. Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā, ņemot vērā šā eksportētāja iesniegtos papildu pierādījumus, vēl novērtēja dažu vadošo zinātniskās pētniecības institūtu un klasifikācijas iestāžu pausto nostāju (to vairākums blakusdurvju ledusskapjus klasificē, pamatojoties uz iekšējo izkārtojumu, nevis durvju novietojumu). Šādi secināja, ka fizisko īpašību ziņā trīsdurvju modeli nevar attiecināt uz blakusdurvju ledusskapju tirgus segmentu, kā minēts iepriekš 14. apsvērumā. Gan sūdzības iesniedzējs, gan Kopienas ražošanas nozare iesniedza patērētāju aptaujas, kuras atbalsta to attiecīgos uzskatus un ir pretrunā. Tāpēc šai sakarā nevarēja izdarīt skaidru secinājumu par labu vienam vai otram viedoklim.

(15)

No iepriekš teiktā izriet, ka trīsdurvju modelis jāattiecina uz apakšā uzstādāmu saldētavu un nevis uz blakusdurvju ledusskapju segmentu. Tādējādi prasības ii) apakšpunktā tika pieņemtas.

(16)

Tādēļ uzskatīja par atbilstošu caurlūkot ražojuma klāsta definīciju, kas noteikta pagaidu regulā. Tālab attiecīgo ražojumu galīgi definē kā saldētavas un aukstuma kameras apvienojumu, kura tilpība pārsniedz 400 litrus un kurā saldētavas un aukstuma kameras ir blakus viena otrai; tā izcelsme ir Korejas Republikā un pašlaik to klasificē ar KN kodu ex 8418 10 20.

(17)

Ņemot vērā, ka nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 18. līdz 22. apsvērumu par normālo vērtību.

(18)

Kā noteikts pagaidu regulas 23. apsvērumā, pārdevumu, kas tika veikti ar saistīto importētāju starpniecību, eksporta cenu Kopienā noteica pēc tālākpārdošanas cenas pirmajam neatkarīgajam pircējam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Eksporta cenas aprēķinā izmantoja peļņas normu uzņēmumam, ko uzskatīja par neatkarīgu attiecīgā ražojuma importētāju. Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā ieinteresētajām personām viens ražotājs eksportētājs iesniedza informāciju par to, ka peļņas normas aprēķinam izmantotais uzņēmums nebija nesaistīts importētājs, bet gan pirmais neatkarīgais pircējs vienam no tā saistītajiem importētājiem. Tādēļ nolēma, ka tā peļņas normu nevar izmantot eksporta cenu aprēķinam. Tādējādi bija jāmeklē alternatīvs avots samērīgas peļņas normas noteikšanai, kas paredzēts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Šajā izmeklēšanā nevarēja atrast alternatīvu informāciju par neatkarīga importētāja peļņu. Tādēļ, ņemot vērā to, ka abi ražojumi ir no viena mājturības elektropreču sektora un tiem ir kopīgi Korejas ražotāji eksportētāji, šai nolūkā uzskatīja par piemērotu izmantot 5 % peļņas normu, kas izmantota mikroviļņu krāsns antidempinga procedūrā (4).

(19)

Tā kā vairs nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 23. līdz 24. apsvērumu attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu.

(20)

Kā norādīts pagaidu regulas 26. apsvērumā, gadījumos, kad nebija iespējams tieši salīdzināt eksportētos modeļus un iekšzemes tirgū pārdotos modeļus, un lai noteiktu normālo vērtību, iespējami vairāk balstoties uz ražotāju eksportētāju pārdevumiem iekšzemes tirgū, pielāgoja dažiem modeļiem noteikto normālo vērtību, lai būtu redzama iekšzemes tirgū pārdoto un atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam eksportēto modeļu atšķirīgo fizisko īpašību tirgus vērtība. Divi ražotāji eksportētāji apstrīdēja provizoriski izdarīto korekciju.

(21)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nebija jāizdara nekādas korekcijas, jo pat tad, ja eksportēto modeļu un salīdzinājumam piedāvāto iekšzemes tirgū pārdoto modeļu fiziskās īpašības atšķirtos, tās nekādi neietekmētu tirgus cenu. Šo prasību noraidīja, jo reizēm tika konstatētas septiņas pazīmes (arī tik būtiskas kā ledus un ūdens padeves ierīce, durvju apdare un temperatūras regulēšanas sistēma) atšķirībām starp eksportētajiem modeļiem un salīdzinājumam piedāvātajiem modeļiem, ko pārdeva iekšzemes tirgū. Tādēļ atbilstoši parastai ekonomikas loģikai šādām atšķirībām vajadzētu ietekmēt šo modeļu tirgus vērtību.

(22)

Lai pienācīgi atspoguļotu fizisko īpašību atšķirību tirgus vērtību, Komisija, ievērojot šīs atšķirības, provizoriski koriģēja vērtības, kuras bija iesniedzis otrs ražotājs eksportētājs, kurš apstrīdēja iegūto aprēķinu. Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā uzņēmums uzsvēra dažus Komisijas pieejas aspektus, kuri varētu deformēt tādējādi aprēķināto normālo vērtību, un pieprasīja, lai eksportēto modeļu normālā vērtība tiktu aprēķināta, neiekļaujot attiecīgos pārdevumus iekšzemes tirgū. Šī prasība tika izmeklēta un konstatēts, ka Komisijas dažas uzņēmuma prasības sakarā izdarītās fizisko īpašību korekcijas, iespējams, ir deformējušas normālo vērtību. Tādēļ tika nolemts šim uzņēmumam aprēķināt normālo vērtību gadījumos, kad nevarēja tieši salīdzināt eksportētos modeļus ar iekšzemes tirgū pārdotajiem modeļiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(23)

Visi trīs ražotāji eksportētāji apstrīdēja provizorisko apņemšanos neizdarīt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu noteiktās korekcijas par kredīta izmaksām, kas tiem esot radušās saistībā ar vietējiem pārdevumiem. Visi trīs eksportētāji pierādīja, ka uzņēmumiem bija līgumiska vienošanās par kredītnoteikumiem, ko tie ievēroja. Viņi arī apliecināja, ka faktūrrēķinus iespējams saistīt ar maksājumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, konstatēja, ka iekšzemes kredītizmaksas ietekmē cenu salīdzināmību, kā to paredz pamatregulas 2. panta 10. punkts, tādēļ nolēma šīs izmaksas pielāgot.

(24)

Viens ražotājs eksportētājs prasīja neiekļaut dempinga aprēķinā sava saistītā importētāja bojātu un/vai nepareizi funkcionējošu ražojumu pārdevumus. Par šiem pārdevumiem, kuri veidoja ļoti nelielu daļu no uzņēmuma pārdevumiem Kopienas tirgū, bija sniegts atsevišķs ziņojums, un tie bija pārbaudīti uz vietas veiktajās pārbaudēs. Gūtie pierādījumi liecināja, ka šie pārdevumi patiešām attiecas uz nepareizi funkcionējošiem vai bojātiem ražojumiem un ka šo ražojumu pircēji un cenas ir pilnīgi atšķirīgi no normālo pārdevumu pircējiem un cenām. Tā kā uzņēmuma iekšzemes tirgū nav salīdzināmu pārdevumu, tad attiecībā uz šiem pārdevumiem nebija iespējams veikt jēgpilnu salīdzinājumu. Tāpēc šī prasība tika pieņemta.

(25)

Tas pats ražotājs eksportētājs apstrīdēja Komisijas provizorisko nodomu noraidīt uzrādītās jūras pārvadājumu kravas izmaksas, lai koriģētu eksporta cenu atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktam. Uzrādītās jūras pārvadājumu kravas izmaksas tika noraidītas, jo eksportētājam rēķinu par tām bija izrakstījis saistīts uzņēmums. Ražotājs eksportētājs pierādīja, ka šis saistītais uzņēmums ir loģistikas uzņēmums, kurš ir slēdzis līgumus par transporta pakalpojumiem ar neatkarīgām kuģniecības sabiedrībām. Turklāt tika pierādīts, ka saistītais uzņēmums ir izrakstījis ražotājam eksportētājam rēķinus par faktiskajām pārvadājumu izmaksām, par tādu summu, par kādu tas bija saņēmis rēķinus no neatkarīgajām kuģniecības sabiedrībām, ieskaitot samērīgu uzcenojumu par saviem pakalpojumiem. Tādēļ tika atzīts, ka norādītās jūras pārvadājumu kravas izmaksas ir uzskatāmas par ticamām, un aprēķini tika atbilstoši koriģēti.

(26)

Atskaitot veiktās korekcijas, kas noteiktas šīs regulas 22. līdz 25. apsvērumā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 25. līdz 30. apsvēruma saturu attiecībā uz normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu.

(27)

Visi trīs uzņēmumi apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantoja dempinga starpības aprēķināšanai. Kā paskaidrots pagaidu regulas 31. līdz 34. apsvērumā, lai dempinga aprēķinā atspoguļotu eksporta cenu atšķirības, kas dažādos reģionos veido modeli, un tādēļ, ka salīdzinājums gan starp vidējo svērto normālo vērtību un vidējām svērtām eksporta cenām, gan individuāliem eksporta darījumiem un iekšzemes tirgus tirdzniecības darījumiem pilnībā neatspoguļotu dempinga līmeni, vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar cenām visiem individuālajiem eksporta darījumiem uz Kopienu. Attiecībā uz visiem trim ražotājiem eksportētājiem apstiprinājās, ka pārdošanas cenas būtiski atšķiras starp dažādiem reģioniem, un jau pagaidu regulas 31. līdz 34. apsvērumam izklāstīto iemeslu dēļ bija pamats salīdzināt vidējo svērto normālo vērtību ar visu uz Kopienu veikto eksporta darījumu cenām. Tāpēc ražotāju eksportētāju prasības noraidīja.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minētos pielāgojumus, pēc dažu aprēķina kļūdu izlabošanas galīgi noteiktais dempinga apmērs, kas izteikts procentos no CIF Kopienas brīvās robežpiegādes neto cenas, ir šāds:

(29)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemta cita jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 37. līdz 40. apsvērumu.

(30)

Pēc pasākumu pagaidu noteikšanas tika caurlūkota ražojuma klāsta definīcija, kā skaidrots iepriekš 16. apsvērumā. Dati par trīsdurvju modeli tika attiecīgi izslēgti no kaitējuma analīzes. Katrā gadījumā jānorāda, ka izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozare neražoja šāda tipa ražojumu, un trīsdurvju modeļa importa apjoms no Korejas Republikas Kopienā bija neliels.

(31)

Tā kā konstatēja, ka Samsung Electronics Corporation (“Samsung”) bija de minimis dempinga starpība IP (sk. iepriekš 28. apsvērumu), nav nepieciešams šo importu nošķirt no pārējā Korejas Republikas izcelsmes importa. Šis imports turpmāk tekstā – “imports par dempinga cenām”. Tādējādi atceļ pagaidu regulas 44. līdz 47. apsvērumu ar turpmākiem apsvērumiem. Lai ievērotu konfidencialitāti, datus par importu no pārējiem diviem Korejas ražotājiem sniedz indeksētā veidā.

(32)

Pamatojoties uz to, importa par dempinga cenām apjoms strauji palielinājās (līdz 266 %) no 2002. gada līdz IP. No 2002. līdz 2003. gadam tas palielinājās par 83 %, 2004. gadā par papildu 153 procenta punktiem un izmeklēšanas periodā vēl par 30 procenta punktiem. Izmeklēšanas periodā importa par dempinga cenām apjoms bija no 180 000 līdz 250 000 gabaliem.

(33)

Attiecīgā tirgus daļa, kuru veidoja imports par dempinga cenām, pieauga par aptuveni 20 procentu punktiem no 2002. gada līdz IP un sasniedza līmeni no 42 līdz 50 % izmeklēšanas periodā. Rādītāju attīstība bija šāda: tirgus daļa pieauga par 21 % 2003. gadā, vēl par 43 procenta punktiem 2004. gadā un par 6 procenta punktiem IP. Kopumā tirgus daļu pieaugums bija 70 % no 2002. gada līdz IP.

(34)

Visbeidzot, vidējās cenas importam par dempinga cenām samazinājās aptuveni par 5 % no 2002. gada līdz IP, un, uz modeļu salīdzinājuma pamata, imports par dempinga cenām samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 34,4 % līdz 42 % atkarībā no attiecīgā eksportētāja.

(35)

Līdzīgi tiek atcelts pagaidu regulas 68. apsvērums. Korejas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām būtiski palielinājās: par 266 % no 2002. gada līdz IP; attiecīgā tirgus daļas, kuru veidoja imports par dempinga cenām, palielinājās par aptuveni 20 procenta punktiem no 2002. gada līdz IP. Vidējās cenas importam par dempinga cenām saglabājās zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām attiecīgajā periodā. Balstoties uz modeļu vidējo svērto salīdzinājumu, imports par dempinga cenām samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas no 34,4 % līdz 42 % atkarībā no attiecīgā eksportētāja, turpretī dažiem modeļiem cenu samazinājums bija vēl lielāks.

(36)

Neesot papildu jaunām un pamatotām ziņām vai argumentiem par kaitējumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 41. līdz 71. apsvērumu, izņemot 44. līdz 47. apsvērumu un 68. apsvērumu, kas aplūkoti iepriekš.

(37)

Kā minēts iepriekš, konstatēja, ka Samsung bija de minimis dempinga starpība IP. Tomēr importa par dempinga cenām ievērojamais pieaugums par 266 % no 2002. gada līdz IP, attiecīgās tirgus daļas pieaugums par aptuveni 20 procenta punktiem un cenu samazinājums sakrita ar Kopienas ražošanas nozares ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

(38)

Tā kā Samsung bija de minimis dempinga starpība IP, bija jāpārbauda, vai Samsung imports tomēr varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Lai ievērotu konfidencialitāti, ziņas par Samsung turpmāk sniegtas indeksētā veidā.

(39)

Samsung izcelsmes importa apjoms palielinājās par 88 % no 2002. gada līdz IP. Konkrēti, tas pieauga par 56 % no 2002. līdz 2003. gadam, vēl par 27 procenta punktiem 2004. gadā un par papildu 5 procenta punktiem IP. Izmeklēšanas periodā Samsung izcelsmes importa apjoms bija no 100 000 līdz 170 000 gabaliem.

(40)

Attiecīgā tirgus daļa, kuru veidoja Samsung izcelsmes imports, samazinājās par apmēram 5 procentu punktiem no 2002. gada līdz IP un sasniedza līmeni no 28 % līdz 36 % IP. Rādītāji bija šādi: tirgus daļa pieauga par 3 % 2003. gadā, tad noslīdēja par 13 procenta punktiem 2004. gadā un vēl par 2 procenta punktiem IP. Kopumā tirgus daļu samazinājums bija 12 % no 2002. gada līdz IP.

(41)

Visbeidzot Samsung izcelsmes importa vidējās cenas samazinājās par aptuveni 14 % no 2002. gada līdz IP, un, salīdzinot modeļus, Samsung izcelsmes imports samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 34,1 %.

(42)

Ņemot vērā Samsung izcelsmes importa apjoma pieaugumu un konstatēto cenu samazinājumu, nevar izslēgt, ka šis imports nav veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr ir arī novērots, ka i) Samsung izcelsmes imports palielinājās daudz lēnāk nekā Korejas Republikas izcelsmes imports no 2002. gada līdz IP; ii) pretēji pārējam Korejas izcelsmes importam, Samsung izcelsmes imports zaudēja tirgus daļu apmēram 5 procenta punktu apjomā no 2002. gada līdz IP; iii) izrietošā Samsung izcelsmes importa klātbūtne Kopienas tirgū IP gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē bija ievērojami mazāka nekā pārējā Korejas izcelsmes importa klātbūtne un iv) modeļu cenas salīdzinājums parādīja, ka Samsung cenas bija pastāvīgi augstākas nekā pārējā Korejas izcelsmes importa cenas, kaut arī Samsung cenas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(43)

Tādēļ secina, ka Samsung izcelsmes imports veicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, taču ievērojami mazākā mērā nekā pārējo divu Korejas ražotāju imports par dempinga cenām. Ietekme, kas saistīta ar Samsung izcelsmes importu, tādējādi netiek uzskatīta par pietiekamu, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un izrietošo kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(44)

Neesot papildu jaunām un pamatotām ziņām vai argumentiem, ar šo apstiprina pagaidu regulas 72. līdz 96. apsvērumu, izņemot 73. apsvēruma pirmo teikumu, kas aplūkots iepriekš.

(45)

Neesot papildu jaunām un pamatotām ziņām vai argumentiem par šo konkrēto aspektu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 97. līdz 114. apsvērumu.

(46)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu jānosaka galīgais antidempinga maksājums konstatētās dempinga starpības līmenī, taču ne augstākā līmenī kā pagaidu regulas 119. apsvērumā norādītā un šajā regula apstiprinātā kaitējuma starpība. Tā kā kaitējuma starpības bija vienmēr augstākas nekā dempinga starpības, pasākumu pamatā jābūt dempinga starpībām.

(47)

Tādējādi galīgie maksājumi būs šādi:

(48)

Ņemot vērā Korejas Republikas ražotājiem eksportētājiem konstatēto dempinga starpību apmēru un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējuma apmēru, uzskata, ka pilnīgi jāiekasē summas, kas garantētas, ar pagaidu regulu nosakot pagaidu antidempinga maksājumus, uzlikto galīgo antidempinga maksājumu apmērā. Tā kā trīsdurvju modelis tagad ir izslēgts no ražojuma definīcijas (sk. iepriekš 12. līdz 16. apsvērumu) un galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā provizoriski garantētās summas par trīsdurvju modeļu importu, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apmēru.

(49)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, atsevišķiem uzņēmumiem tika noteiktas antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda tika konstatēta izmeklēšanā attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas attiecināmi uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus saražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem ražojumiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās struktūrvienības, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(50)

Jebkura prasība piemērot šīs konkrēto uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) ir tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par uzņēmuma darbības izmaiņām attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksporta preču pārdevumiem, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem,