21.7.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 199/9

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1117/2006

(2006. gada 20. jūlijs)

par nokaušanas piemaksu un papildmaksājumiem saskaņā ar veterināriem pasākumiem, kas nosaka dzīvnieku nokaušanu Nīderlandē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 50. panta otro ievilkumu,

tā kā:

(1)	Mutes un nagu sērgas laikā 2001. gadā un govju sūkļveida encefalopātijas laikā 2000. un 2003. gadā Nīderlandē liellopus nosūtīja uz kautuvi, lai tur tos nokautu.

(2)

Nīderlandes iestādes apturēja izmaksāt nokaušanas piemaksu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1254/1999 11. pantā, un attiecīgos papildmaksājumus, kas paredzēti minētās regulas 14. pantā, attiecībā uz lopkautuvēs nokautiem dzīvniekiem. Šo dzīvnieku ražotāji tomēr būtu varējuši saņemt šos tiešos maksājumus, ja būtu izpildīti atbilstības nosacījumi par attiecīgajiem dzīvniekiem.

(3)

Lai nodrošinātu ražotāju likumīgās cerības, ir jāuzskata, ka nokaušanas piemaksa un papildmaksājumi jāveic līdz 2006. gada 15. oktobrim par dzīvniekiem, kas 2001. gadā mutes un nagu sērgas epidēmijas laikā nokauti lopkautuvēs, piemērojot Padomes 1985. gada 18. novembra Direktīvu 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei (2).

(4)

Tā paša iemesla dēļ šī iespēja ir jāparedz arī attiecībā uz 2000., 2001., 2002. un 2003. gadā lopkautuvēs nokautiem dzīvniekiem, saistībā ar govju sūkļveida encefalopātijas kontroles pasākumiem, ko pieņēma saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (4).

(5)	Regulas (EK) Nr. 1254/1999 noteikumus, kas reglamentē tiešos maksājumus, atcēla ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (5), sākot no 2005. gada 1. janvāra. Līdz ar to atbilstīgi minētajiem noteikumiem vairs nevar atļaut šajā regulā paredzētos pasākumus; tas rada īpašu praktisku problēmu.

(6)	Jāparedz, ka saskaņā ar šo regulu veiktos maksājumus piešķir, nepārsniedzot limitus un kopējās summas.

(7)

Nokaušanas piemaksa un papildmaksājumi jau varētu būt iekļauti dzīvnieku vērtībā, uz kuras pamata nosaka atlīdzību, kas piešķirama saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (6) un Komisijas 2001. gada 16. augusta Lēmumu 2001/652/EK par finansiālo atbalstu mutes un nagu sērgas izskaušanai Nīderlandē 2001. gadā (7). Nokaušanas piemaksa un papildmaksājumi tādā gadījumā novestu pie pārmērīgas kompensācijas piešķiršanas saņēmējiem. Jāparedz, ka pirms kompetentās Nīderlandes iestādes piešķir nokaušanas piemaksu un papildmaksājumus, tās pārliecinās par to, ka tas nav iepriekšminētais gadījums.

(8)	Ņemot vērā to, ka ar šo regulu paredzēts nokārtot situācijas, kas attiecas uz 2000. līdz 2003. gadu, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Nokaušanas piemaksu un papildmaksājumus Nīderlandei var piešķirt līdz 2006. gada 15. oktobrim par dzīvniekiem, kas 2001. gadā nokauti lopkautuvēs mutes un nagu sērgas epidēmijas laikā saskaņā ar Direktīvu 85/511/EEK.

2. Nokaušanas piemaksu un papildmaksājumus var piešķirt arī par dzīvniekiem, kas saskaņā ar Direktīvu 90/425/EEK un Regulu (EK) Nr. 999/2001 nokauti lopkautuvēs govju sūkļveida encefalopātijas kontroles pasākumos laikposmā, kad tie tika piemēroti, agrākais no 2000. gada 1. janvāra un vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim.

2. pants

1. Piešķirot nokaušanas piemaksu, Nīderlandes kompetentā iestāde pārliecinās, ka dzīvnieki kaušanas brīdī atbilda šādiem atbilstības nosacījumiem:

a)	buļļi, vērši, govis un teles bija vismaz 8 mēnešus veci;

b)	teļi bija vairāk kā vienu mēnesi un mazāk kā septiņus mēnešus veci.

Piemaksu izmaksā ražotājam, kas attiecībā uz dzīvnieku ir ievērojis vismaz divus mēnešus ilgu turēšanas laiku, kurš beidzies mazāk nekā vienu mēnesi pirms nokaušanas.

2. Nokaušanas piemaksu piešķir valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas katru gadu ir 1 207 849 pieauguši liellopi un 1 198 113 teļi, neizmantotās daļas ietvaros.

Piemaksas summa par katru 1. panta a) apakšpunkta kritērijiem atbilstošu dzīvnieku ir 27 euro 2000. kalendārajā gadā, 53 euro 2001. kalendārajā gadā un 80 euro 2002. un 2003. kalendārajā gadā.

Piemaksas summa par katru 1. panta b) apakšpunkta kritērijiem atbilstošu dzīvnieku ir 17 euro 2000. kalendārajā gadā, 33 euro 2001. kalendārajā gadā un 50 euro 2002. un 2003. kalendārajā gadā.

3. pants

Nīderlandes kompetentā iestāde veic papildmaksājumus par katru dzīvnieku un par nokaušanas piemaksas vienību, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp jo īpaši specifiskām atbilstīgām ražošanas struktūrām un apstākļiem, vienlaicīgi nodrošinot vienādu attieksmi starp ražotājiem un izvairoties no tirgus un konkurences izkropļojumiem. Šie maksājumi nav saistīti ar tirgus cenu svārstībām.

Papildmaksājumus piešķir, pamatojoties uz neizmantoto daļu no kopējās summas, kas ir 8,4 miljoni 2000. gadam, 16,9 miljoni 2001. gadam un 25,3 miljoni ikgadu 2002. un 2003. gadam.

4. pants

Nokaušanas piemaksu un papildmaksājumus piešķir ar nosacījumu, ka tie nav bijuši ietverti vērtībā, uz kuras pamata nosaka atlīdzību, kas par attiecīgajiem dzīvniekiem piešķirama saskaņā ar Lēmumu 90/424/EEK un Lēmumu 2001/652/EK, un ka par tiem šajā sakarā faktiski nav samaksāts.

5. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 315, 26.11.1985., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(3) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(4) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1041/2006 (OV L 187, 8.7.2006., 10. lpp.).

(5) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 953/2006 (OV L 175, 29.6.2006., 1. lpp.).

(6) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu (EK) Nr. 2006/53/EK (OV L 29, 2.2.2006., 37. lpp.).

(7) OV L 230, 28.8.2001., 8. lpp.