ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1), un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

1. Ar šo regulu nosaka prasības lidojuma datu automātiskai apmaiņai, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām, kā arī civilajai un militārajai koordinācijai.

3. Šo regulu nepiemēro lidojuma datu apmaiņai starp gaisa satiksmes vadības vienībām, kas izmanto 2. punktā noteiktās lidojuma datu apstrādes sistēmas, kurām lidojuma dati, uz kuriem attiecas šī regula, tiek saskaņoti ar kopīgas sistēmas palīdzību.

1. Šīs regulas nolūkam tiek piemērotas Regulā (EK) Nr. 549/2004 minētās definīcijas.

2. Līdztekus 1. punktā minētajām definīcijām, piemēro sekojošas definīcijas:

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās sistēmas, kas apkalpo ACC, atbilstu I pielikuma A un B daļā noteiktajām savietojamības un darbības rezultātu prasībām.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas vienošanās dokumentā ir apņēmušies ieviest paziņošanas, sākotnējās koordinācijas, koordinācijas pārskatīšanas, koordinācijas atcelšanas, lidojuma pamatdatu vai to izmaiņu procesus starp ATC vienībām, izņemot ACC, nodrošina, lai 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās sistēmas atbilstu I pielikuma A un B daļā noteiktajām savietojamības un darbības rezultātu prasībām.

3. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas vienošanās dokumentā ir apņēmušies ieviest pirmspacelšanās paziņošanas un koordinācijas, frekvences maiņas vai sakaru uzņemšanas manuālajā režīmā procesus, nodrošina, lai 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās sistēmas atbilstu I pielikuma A un C daļā noteiktajām savietojamības un darbības rezultātu prasībām.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās sistēmas atbilstu I pielikuma A un B daļā noteiktajām savietojamības un darbības rezultātu prasībām attiecībā uz lidojuma pamatdatiem un to izmaiņu procesiem.

5. Kad gaisa satiksmes pakalpojumu vienības un kontrolējošās militārās vienības ir ieviesušas starp to sistēmām, kas minētas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, šķērsošanas nolūka paziņošanas, šķērsošanas atļaujas pieprasījuma, šķērsošanas pretpriekšlikuma vai šķērsošanas atcelšanas procesus, dalībvalstis nodrošina, lai šīs sistēmas atbilstu I pielikuma A un C daļā noteiktajām savietojamības un darbības rezultātu prasībām.

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, lai 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās sistēmas atbilstu II pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās sistēmas atbilstu II pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti.

1. Lidojumam uz kuru attiecas sākotnējā koordinācija, lidojuma nodošanas nosacījumi, par kuriem ir panākta vienošanās, ir operacionāli saistoši abām ATC vienībām, ja vien koordinācija nav atcelta vai pārskatīta.

2. Lidojumam, uz kuru attiecas koordinācijas pārskatīšana, lidojuma nodošanas nosacījumi, par kuriem ir panākta vienošanās, ir operacionāli saistoši abām ATC vienībām, ja vien koordinācija nav atcelta vai nosacījumi nav atkārtoti pārskatīti.

3. Ja pārskatīšanas pabeigšanas vai koordinācijas atcelšanas process nav apstiprināts saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, nododošā vienība uzsāk mutisku koordināciju.

Dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pirms tiek veiktas jebkādas izmaiņas pastāvošajās lidojuma datu apmaiņas automātiskajās sistēmās, uz kurām attiecas šī regula, vai pirms jaunu sistēmu ieviešanas, dalībnieki, uz kuriem tas attiecas, veic drošības novērtējumu, tai skaitā apdraudējuma identificēšanas, riska novērtēšanas un mazināšanas darbu.

Veicot šo drošības novērtējumu, III pielikumā noteiktās drošības prasības jāņem vērā kā šādu prasību minimumu.

Pirms izdot EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par lietošanas piemērotību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. pantā, 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto sistēmu komponentu ražotāji novērtē šo komponentu atbilstību vai lietošanas piemērotību atbilstīgi IV pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas var pierādīt V pielikuma nosacījumu izpildi, veic 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto sistēmu pārbaudi atbilstīgi IV pielikuma B daļā noteiktajām prasībām.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas nevar pierādīt V pielikuma nosacījumu izpildi, uztic 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto sistēmu pārbaudi pilnvarotai iestādei. Šī pārbaude tiek veikta atbilstīgi IV pielikuma C daļā noteiktajām prasībām.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto sistēmu pārbaude pierādītu to atbilstību šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības rezultātu, pakalpojumu kvalitātes un drošības prasībām.

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

1. Regulas (EK) Nr. 552/2004 10. panta 1. punktā paredzētos pārejas noteikumus piemēro 1. panta 2. punktā minētajām Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (turpmāk – EATMN) sistēmām sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecībā uz paziņošanas un sākotnējās koordinācijas procesiem.

Tos piemēro EATMN sistēmām no 2009. gada 1. janvāra attiecībā uz koordinācijas pārskatīšanas, koordinācijas atcelšanas, lidojuma pamatdatu un to izmaiņu procesiem.

2. Regulas (EK) Nr. 552/2004 10. panta 2. punktā paredzētos pārejas noteikumus piemēro 1. panta 2. punktā minētajām sistēmām no 2012. gada 31. decembra.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

No 2009. gada 1. janvāra šo regulu piemēro visām 1. panta 2. punktā minētajām EATMN sistēmām attiecībā uz koordinācijas pārskatīšanas, koordinācijas atcelšanas, lidojuma pamatdatu un to izmaiņu procesiem.

No 2012. gada 31. decembra šo regulu piemēro 1. panta 2. punktā minētajām EATMN sistēmām, kuras ir ekspluatācijā pirms šī datuma.

I PIELIKUMS

Savietojamības un darbības rezultātu prasības

(minētas 3. pantā)

A DAĻA. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1. SISTĒMAS PRASĪBAS

1.1.	Sistēma sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai vizualizētu, apstrādātu un apkopotu attiecīgajos procesos pārraidīto sistēmas informāciju.

1.2.	Sistēma var automātiski saņemt, saglabāt, apstrādāt, izvēlēties, parādīt uz ekrānpults un nodot lidojuma informāciju par paziņošanas, koordinācijas un nodošanas, un civilās un militārās koordinācijas procesiem.

1.3.	Ja neizdodas informācijas apmaiņa vai tiek konstatētas neatbilstības, sistēma pārraida brīdinājumu.

1.4.	Sistēma var dot brīdinājumus par sistēmas informācijas apmaiņu attiecīgajiem dispečerpunktiem.

1.5.	Sistēma dod iespēju ATC darbiniekiem izmainīt lidojumu informāciju atbilstīgi procesiem.

1.6.	Sistēma var dot ATC darbiniekiem informāciju par attiecīgās sistēmas informācijas apmaiņas procesu stāvokli.

2. SISTĒMAS INFORMĀCIJAS APMAIŅAS DATU REĢISTRĒŠANA

2.1.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs reģistrē sistēmas informācijas apmaiņas datus tā, lai būtu iespējama reģistrēto datu atlase un vizualizēšana.

B DAĻA. SISTĒMAS INFORMĀCIJAS APMAIŅAS ATBALSTĪTO OBLIGĀTO PROCESU PRASĪBAS

1. PAZIŅOŠANA

1.1. Attiecīgā lidojuma informācija

1.1.1.

Paziņošanas process ietver kā minimums šādu informāciju:

—	gaisa kuģa identifikācija,

—	SSR darba režīms un kods (ja dati ir pieejami),

—	izlidošanas lidlauks,

—	provizoriskie aprēķini,

—	galamērķa lidlauks,

—	gaisa kuģa numurs un tips,

—	lidojuma tips,

—	aparatūras funkcionālās spējas un statuss.

1.1.2.

Informācijā par “aparatūras funkcionālajām spējām un statusu” obligāti ietver samazinātu vertikālo diferencēšanas minimumu (turpmāk – “RVSM”) un funkcionālo spēju 8,33 KHz kā minimums.

1.1.3.

Informācijā par “aparatūras funkcionālajām spējām un statusu” var ietvert citus datus saskaņā ar vienošanās dokumentiem.

1.2. Piemērošanas noteikumi

1.2.1.

Katram atbilstošajam lidojumam, kas plāno šķērsot robežu, vismaz vienu reizi veic paziņošanas procesu, ja vien uz lidojumu neattiecas paziņošana pirms pacelšanās un koordinācijas process.

1.2.2.

Atbilstības kritēriji paziņojumam par lidojumu robežas šķērsošanu ir jābūt saskaņā ar vienošanās dokumentiem.

1.2.3.

Ja paziņošanas procesu nevar veikt abpusēji apstiprinātā laikā pirms sākotnējā koordinācijas procesa, darbību pārņem sākotnējās koordinācijas procesā.

1.2.4.

Paziņošanas process tiek veikts pirms sākotnējās koordinācijas procesa.

1.2.5.

Paziņošanas process tiek atkārtots katru reizi, ja pirms sākotnējās koordinācijas procesa tiek izmainīti šādi dati:

—

COP,

—	paredzamais SSR kods vadības nodošanas punktā,

—	galamērķa lidlauks,

—	gaisa kuģa tips,

—	aparatūras funkcionālās spējas un statuss.

1.2.6.

Ja tiek atklāta neatbilstība starp nodotajiem datiem un attiecīgajiem datiem saņēmējā sistēmā vai šāda informācija nav pieejama, saņemot nākamos sākotnējās koordinācijas datus, jāveic korekcijas un neatbilstība attiecīgajā pozīcijā jāizlabo.

1.3. Laika kritēriji paziņošanas procesa uzsākšanai

1.3.1.

Paziņošanas procesu uzsāk parametrā noteiktās minūtes pirms paredzamā laika COP.

1.3.2.

Paziņošanas parametram(-iem) jābūt iekļautam(-iem) vienošanās dokumentos starp attiecīgajām ATC vienībām.

1.3.3.

Paziņošanas parametru(-us) var noteikt katram koordinācijas punktam atsevišķi.

2. SĀKOTNĒJĀ KOORDINĀCIJA

2.1. Attiecīgā lidojuma informācija

2.1.1.

Sākotnējās koordinācijas process kā minimums ietver šādu informāciju:

—	gaisa kuģa identifikācija,

—	SSR darba režīms un kods,

—	izlidošanas lidlauks,

—	provizoriskie aprēķini,

—	galamērķa lidlauks,

—	gaisa kuģa numurs un tips,

—	lidojuma tips,

—	aparatūras funkcionālās spējas un statuss.

2.1.2.

Informācijā par “aparatūras funkcionālajām spējām un statusu” obligāti ietver RVSM un funkcionālo spēju 8,33 KHz kā minimums.

2.1.3.

Informācijā par “aparatūras funkcionālajām spējām un statusu” var ietvert citus datus, kas abpusēji apstiprināti vienošanās dokumentos.

2.2. Piemērošanas noteikumi

2.2.1.

Visiem atbilstošajiem lidojumiem, kas plāno šķērsot robežu, veic sākotnējās koordinācijas procesu.

2.2.2.

Atbilstības kritērijiem lidojumu robežas šķērsošanas sākotnējai koordinācijai jābūt saskaņā ar vienošanās dokumentiem.

2.2.3.

Ja vien sākotnējās koordinācijas process jau nav uzsākts manuāli, to uzsāk automātiski:

—	abpusēji noteiktā laika perioda parametrā pirms paredzamā laika koordinācijas punktā vai

—	laikā, kad lidojums ir abpusēji noteiktā attālumā no koordinācijas punkta,

saskaņā ar vienošanās dokumentiem.

2.2.4.

Lidojuma sākotnējās koordinācijas procesu veic tikai vienu reizi, ja vien nav uzsākts koordinācijas atcelšanas process.

2.2.5.

Pēc koordinācijas atcelšanas procesa var atkārtoti uzsākt sākotnējās koordinācijas procesu ar to pašu vienību.

2.2.6.

Par pabeigtu sākotnējās koordinācijas procesu, ieskaitot apstiprinājumu no saņēmējas vienības, paziņo nododošajai vienībai, kā rezultātā lidojums tiek uzskatīts par “koordinētu”.

2.2.7.

Ja sākotnējā koordinācija procesa beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, par lidojuma koordināciju atbildīgajā nododošās vienības dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

2.2.8.

Informācijai par sākotnējo koordināciju jābūt pieejamai saņēmējas vienības attiecīgajā dispečerpunktā.

3. KOORDINĀCIJAS PĀRSKATĪŠANA

3.1. Attiecīgā lidojuma informācija

3.1.1.

Koordinācijas pārskatīšanas process nodrošina sasaisti ar iepriekš koordinēto lidojumu.

3.1.2.

Koordinācija sniedz šādu lidojuma informāciju, ja tā ir mainīta:

—	SSR darba režīms un kods,

—	paredzētais laiks un lidojuma līmenis,

—	aparatūras funkcionālās spējas un statuss.

3.1.3.

Pēc abpusējas vienošanās koordinācijas pārskatīšanas dati sniedz šādu informāciju, ja tā ir mainīta:

—	koordinācijas punkts,

—

maršruts.

3.2. Piemērošanas noteikumi

3.2.1.

Koordinācijas pārskatīšanas procesu var veikt vienu vai vairākas reizes vienībā, kas tajā brīdī veic lidojuma koordinēšanu.

3.2.2.

Koordinācijas pārskatīšanas procesu veic, ja:

—	paredzētais laiks koordinācijas punktā pārsniedz iepriekš ziņoto vairāk par abpusēji noteikto pieļaujamo normu,

—	nodošanas līmenis(-ņi), SSR kods vai aparatūras funkcionālās spējas un statuss atšķiras no iepriekš ziņotā.

3.2.3.

Pēc abpusējas vienošanās koordinācijas pārskatīšanas procesu veic, ja ir novērotas jebkādas izmaiņas:

—	koordinācijas punktā,

—

maršrutā.

3.2.4.

Par pabeigtu koordinācijas pārskatīšanas procesu, ieskaitot apstiprinājumu no saņēmējas vienības, paziņo nododošajai vienībai.

3.2.5.

Ja koordinācija procesa pārskatīšanas beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, par lidojuma koordināciju atbildīgajā nododošās vienības dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

3.2.6.

Koordinācijas pārskatīšanas procesu veic nekavējoties pēc attiecīgo datu saņemšanas vai atjaunošanas.

3.2.7.

Koordinācijas pārskatīšanas process tiek aizkavēts pēc tam, kad lidojums ir abpusēji noteiktā laikā/attālumā no vadības nodošanas punkta saskaņā ar vienošanās dokumentiem.

3.2.8.

Informācijai par koordinācijas pārskatīšanu jābūt pieejamai saņēmējas vienības attiecīgajā dispečerpunktā.

4. KOORDINĀCIJAS ATCELŠANA

4.1. Attiecīgā lidojuma informācija

4.1.1.

Koordinācijas atcelšanas process nodrošina sasaisti ar iepriekšēju paziņošanas vai koordinācijas procesu, kas tiek atcelts.

4.2. Piemērošanas noteikumi

4.2.1.

Koordinācijas atcelšanas procesu koordinētajam lidojumam vienībā veic, ja:

—	vienība vairs nav nākamā vienība koordinācijas secībā,

—	nosūtītāja vienība ir atcēlusi lidojuma plānu un koordinācija vairs nav būtiska,

—	koordinācijas atcelšanas informācija ir saņemta no iepriekšējās vienības attiecībā uz lidojumu.

4.2.2.

Koordinācijas atcelšanas procesu paziņotajam lidojumam vienībā var veikt, ja:

—	vienība vairs nav nākamā vienība koordinācijas secībā,

—	nosūtītāja vienība ir atcēlusi lidojuma plānu un koordinācija vairs nav būtiska,

—	koordinācijas atcelšanas informācija ir saņemta no iepriekšējās vienības attiecībā uz lidojumu,

—	lidojums ir ceļā novēlojies un pārskatīto aprēķinu nevar noteikt automātiski.

4.2.3.

Par pabeigtu koordinācijas atcelšanas procesu, ieskaitot apstiprinājumu no saņēmējas vienības, paziņo nododošajai vienībai.

4.2.4.

Ja koordinācija procesa atcelšanas beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, par lidojuma koordināciju atbildīgajā nododošās vienības dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

4.2.5.

Informācijai par koordinācijas atcelšanu jābūt pieejamai informētās vienības vai vienības, kas ir atcēlusi koordināciju, attiecīgajā dispečerpunktā.

5. LIDOJUMA PAMATDATI

5.1. Attiecīgā lidojuma informācija

5.1.1.

Lidojuma pamatdatu process kā minimums ietver šādu informāciju:

—	gaisa kuģa identifikācija,

—	SSR darba režīms un kods.

5.1.2.

Jebkāda papildu informācija, kuru nodrošina lidojuma pamatdatu process, ir jāparedz abpusējās vienošanās dokumentā.

5.2. Piemērošanas noteikumi

5.2.1.

Lidojuma pamatdatu procesu veic automātiski katram atbilstošajam lidojumam.

5.2.2.

Atbilstības kritērijiem lidojuma pamatdatiem jābūt saskaņā ar vienošanās dokumentiem.

5.2.3.

Par pabeigtu lidojuma pamatdatu procesu, ieskaitot apstiprinājumu no saņēmējas vienības, paziņo nododošajai vienībai.

5.2.4.

Ja lidojuma pamatdatu procesa beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, atbilstošajā nododošās vienības dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

6. LIDOJUMA PAMATDATU IZMAIŅAS

6.1. Attiecīgā lidojuma informācija

6.1.1.

Lidojuma pamatdatu izmaiņu process nodrošina sasaisti ar lidojumu, kuram iepriekš veikts lidojuma pamatdatu process.

6.1.2.

Jebkāda cita lidojuma pamatdatu izmaņu procesā iegūta informācija un ar tās iegūšanu saistītie kritēriji ir jāparedz abpusējās vienošanās dokumentā.

6.2. Piemērošanas noteikumi

6.2.1.

Lidojuma pamatdatu izmaiņu procesu veic tikai lidojumam, par kuru iepriekš paziņots lidojuma pamatdatu procesā.

6.2.2.

Lidojuma pamatdatu izmaiņu procesu automātiski uzsāk atbilstīgi abpusēji apstiprinātiem kritērijiem.

6.2.3.

Par pabeigtu lidojuma pamatdatu izmaņu procesu, ieskaitot apstiprinājumu no saņēmējas vienības, paziņo nododošajai vienībai.

6.2.4.

Ja lidojuma pamatdatu izmaiņu procesa beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, par atbilstošajā nododošās vienības dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

6.2.5.

Informācijai par lidojuma pamatdatu izmaiņu procesu jābūt pieejamai saņēmējas vienības attiecīgajā dispečerpunktā.

C DAĻA. SISTĒMAS INFORMĀCIJAS APMAIŅAS ATBALSTĪTO FAKULTATĪVO PROCESU PRASĪBAS

1. PIRMSPACELŠANĀS PAZIŅOŠANA UN KOORDINĀCIJA

1.1. Attiecīgā lidojuma informācija

1.1.1.

Pirmspacelšanās paziņošanas un koordinācijas process kā minimums ietver šādu informāciju:

—	gaisa kuģa identifikācija,

—	SSR darba režīms un kods (ja dati ir pieejami),

—	izlidošanas lidlauks,

—	paredzētais pacelšanās laiks vai provizoriskie aprēķini pēc abpusējas vienošanās,

—	galamērķa lidlauks,

—	gaisa kuģa numurs un tips.

1.1.2.

Informācija no termināļa manevru zonas (TMA) vadības vienības vai ACC pirmspacelšanās paziņošanas un koordinācijas procesā ietver:

—	lidojuma tipu,

—	aparatūras funkcionālās spējas un statusu.

1.1.3.

Informācijā par “aparatūras funkcionālajām spējām un statusu” ietver RVSM un funkcionālo spēju 8,33 KHz, kā minimums.

1.1.4.

Informācijā par “aparatūras funkcionālajām spējām un statusu” var ietvert citus datus, kas abpusēji apstiprināti vienošanās dokumentos.

1.2. Piemērošanas noteikumi

1.2.1.

Pirmspacelšanās paziņošanas un koordinācijas procesu veic vienu vai vairākas reizes katram atbilstošajam lidojumam, kas plāno šķērsot robežas, ja lidojuma laiks no pacelšanās līdz koordinācijas punktam nav pietiekams, lai veiktu sākotnējo koordinācijas vai paziņošanas procesu.

1.2.2.

Atbilstības kritēriji lidojumu, kas šķērso robežu, pirmspacelšanās paziņojumam un lidojumu koordinācijai jābūt noteiktiem vienošanās dokumentos.

1.2.3.

Pirmspacelšanās paziņošanas un koordinācijas process tiek atkārtots katru reizi, kad pirms pacelšanās tiek izmainīti jebkādi dati, uz kuriem attiecas iepriekšējas pirmspacelšanās paziņošanas un koordinācijas process.

1.2.4.

Par pabeigtu pirmspacelšanās paziņošanas un koordinācijas procesu, ieskaitot apstiprinājumu no saņēmējas vienības, paziņo nododošajai vienībai.

1.2.5.

Ja pirmspacelšanās paziņošanas un koordinācijas procesa beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, par lidojuma paziņošanu/koordināciju atbildīgajā nododošās vienības dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

1.2.6.

Informācijai par pirmspacelšanās paziņošanu un koordināciju jābūt pieejamai informētās vienības attiecīgajā dispečerpunktā.

2. FREKVENCES MAIŅA

2.1. Attiecīgā lidojuma informācija

2.1.1.

Frekvences maiņas process kā minimums ietver šādu informāciju:

—	gaisa kuģa identifikācija.

2.1.2.

Frekvences maiņas process ietver šādu informāciju, ja dati ir pieejami:

—	atbrīvojuma norāde,

—	atļautais lidojuma līmenis,

—	piešķirtais kurss/ceļa līnija vai tiešā lidojuma atļauja,

—	piešķirtais ātrums,

—	piešķirtais augstuma uzņemšanas/samazināšanas ātrums.

2.1.3.

Pēc abpusējas vienošanās frekvences maiņas dati ietver šādu informāciju:

—	pašreizējā ceļa līnijas pozīcija,

—	paziņotā frekvence.

2.2. Piemērošanas noteikumi

2.2.1.

Nododošais dispečers manuāli uzsāk frekvences maiņas procesu.

2.2.2.

Par pabeigtu frekvences maiņas procesu, ieskaitot apstiprinājumu no saņēmējas vienības, paziņo nododošajai ATC vienībai.

2.2.3.

Ja frekvences maiņas procesa beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, nododošās ATC vienības attiecīgajā dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

2.2.4.

Informācijai par frekvences maiņu nekavējoties jābūt pieejamai saņēmējam dispečeram.

3. SAKARU UZŅEMŠANA MANUĀLAJĀ REŽĪMĀ

3.1. Attiecīgā lidojuma informācija

3.1.1.

Process sakaru uzņemšanai manuālajā režīmā kā minimums ietver gaisa kuģa identifikācijas informāciju.

3.2. Piemērošanas noteikumi

3.2.1.

Pārņēmēja vienība uzsāk procesu sakaru uzņemšanai manuālajā režīmā, kad sakari ir nodibināti.

3.2.2.

Par pabeigtu procesu sakaru uzņemšanai manuālajā režīmā, ieskaitot apstiprinājumu no nododošās vienības, paziņo pārņēmējai ATC vienībai.

3.2.3.

Ja procesa sakaru uzņemšanai manuālajā režīmā beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, pārņēmējas ATC vienības attiecīgajā dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

3.2.4.

Informācija par sakaru uzņemšanu manuālajā režīmā nekavējoties tiek nodota nododošās vienības dispečeram.

4. ŠĶĒRSOŠANAS NOLŪKA PAZIŅOJUMS

4.1. Attiecīgā lidojuma informācija

4.1.1.

Šķērsošanas nolūka paziņojuma process kā minimums ietver šādu informāciju:

—	gaisa kuģa identifikācija,

—	SSR darba režīms un kods,

—	gaisa kuģa numurs un tips,

—	atbildīgā sektora identifikators,

—	šķērsošanas maršruts, ieskaitot provizoriskos aprēķinus un lidojuma līmeni katrā maršruta punktā.

4.2. Piemērošanas noteikumi

4.2.1.

Šķērsošanas nolūka paziņojuma procesu uzsāk dispečers manuāli vai automātiski, kā noteikts vienošanās dokumentos.

4.2.2.

Par pabeigtu šķērsošanas nolūka paziņojuma procesu, ieskaitot apstiprinājumu no informētās vienības, paziņo vienībai, kas nodod paziņojumu.

4.2.3.

Ja šķērsošanas nolūka paziņojuma procesa beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, paziņojumu nododošajā vienībā pienāk brīdinājums.

4.2.4.

Informācijai par šķērsošanas nolūka paziņojumu jābūt pieejamai informētās vienības attiecīgajā dispečerpunktā.

5. ŠĶĒRSOŠANAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS

5.1. Attiecīgā lidojuma informācija

5.1.1.

Šķērsošanas atļaujas pieprasījuma process kā minimums ietver šādu informāciju:

—	gaisa kuģa identifikācija,

—	SSR darba režīms un kods,

—	gaisa kuģa numurs un tips,

—	atbildīgā sektora identifikators,

—	šķērsošanas maršruts, ieskaitot provizoriskos aprēķinus un lidojuma līmeni katrā maršruta punktā.

5.1.2.

Pēc abpusējas vienošanās šķērsošanas atļaujas pieprasījums ietver informāciju par aparatūras funkcionālajām spējām un statusu.

5.1.3.

Informācijā par “aparatūras funkcionālajām spējām un statusu” kā minimums ietver funkcionālo spēju RVSM.

5.1.4.

Informācijā par “aparatūras funkcionālajām spējām un statusu” pēc abpusējas vienošanās var ietvert citus datus.

5.2. Piemērošanas noteikumi

5.2.1.

Šķērsošanas atļaujas pieprasījumu sāk pēc dispečera ieskatiem saskaņā ar nosacījumiem vienošanās dokumentos.

5.2.2.

Par pabeigtu šķērsošanas atļaujas pieprasījuma procesu, ieskaitot apstiprinājumu no pieprasījumu saņēmējas vienības, paziņo pieprasītājai vienībai.

5.2.3.

Ja šķērsošanas atļaujas pieprasījuma procesa beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, pieprasītājas vienības attiecīgajā dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

5.2.4.

Informācijai par šķērsošanas atļaujas pieprasījumu jābūt pieejamai pieprasījumu saņēmējas vienības attiecīgajā dispečerpunktā.

5.3. Operacionālā atbilde

5.3.1.

Uz šķērsošanas atļaujas pieprasījumu atbild ar:

—	piedāvātā maršruta/gaisa telpas šķērsošanas detaļu akceptu vai

—	pretpriekšlikumu, ieskaitot citu/citas maršrutu/gaisa telpas šķērsošanas detaļas, kā noteikts tālāk 6. iedaļā, vai

—	piedāvātā maršruta/gaisa telpas šķērsošanas detaļu noraidījumu.

5.3.2.

Ja operacionālā atbilde nav saņemta abpusēji noteiktā laika posmā, pieprasītājas vienības attiecīgais dispečerpunkts izsūta brīdinājumu.

6. ŠĶĒRSOŠANAS PRETPRIEKŠLIKUMS

6.1. Attiecīgā lidojuma informācija

6.1.1.

Šķērsošanas pretpriekšlikuma process nodrošina sasaisti ar lidojumu, kuram iepriekš veikta koordinācija.

6.1.2.

Šķērsošanas pretpriekšlikuma process kā minimums ietver šādu informāciju:

—	gaisa kuģa identifikācija,

—	šķērsošanas maršruts, ieskaitot provizoriskos aprēķinus un lidojuma līmeni katrā maršruta punktā.

6.2. Piemērošanas noteikumi

6.2.1.

Šķērsošanas pretpriekšlikums piedāvā jaunu lidojuma līmeni un/vai maršrutu.

6.2.2.

Par pabeigtu šķērsošanas pretpriekšlikuma procesu, ieskaitot apstiprinājumu no sākotnējās pieprasītājas vienības, paziņo pretpriekšlikumu izteikušajai vienībai.

6.2.3.

Ja šķērsošanas pretpriekšlikuma procesa beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, pretpriekšlikumu izteikušās vienības attiecīgajā dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

6.2.4.

Informācijai par šķērsošanas pretpriekšlikumu jābūt pieejamai sākotnējās pieprasītājas vienības attiecīgajā dispečerpunktā.

6.3. Operacionālā atbilde

6.3.1.

Sākotnējā pieprasītāja vienība pēc šķērsošanas pretpriekšlikuma informācijas veiksmīgas apstrādes apstiprinājuma saņemšanas izsūta operacionālo atbildi.

6.3.2.

Operacionālā atbilde uz šķērsošanas pretpriekšlikumu attiecīgi ir apstiprinājums vai noraidījums.

6.3.3.

Ja operacionālā atbilde nav saņemta abpusēji noteiktā laika posmā, pretpriekšlikumu izteikušās vienības attiecīgais dispečerpunkts izsūta brīdinājumu.

7. ŠĶĒRSOŠANAS ATCELŠANA

7.1. Attiecīgā lidojuma informācija

7.1.1.

Šķērsošanas atcelšanas process nodrošina sasaisti ar iepriekšēju paziņošanas vai koordinācijas procesu, kas tiek atcelts.

7.2. Piemērošanas noteikumi

7.2.1.

Par lidojumu atbildīgā vienība uzsāk šķērsošanas atcelšanas procesu gadījumā, ja:

—	iepriekš lidojuma pamatdatu procesā paziņotais lidojums tomēr nešķērsos informētās vienības gaisa telpu vai vairs neattiecas uz informēto vienību,

—	šķērsošana nenotiks šķērsošanas paziņojumā noteiktajā maršrutā,

—	šķērsošana nenotiks saskaņā ar apspriežamajiem nosacījumiem vai saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās pēc gaisa telpas šķērsošanas dialoga.

7.2.2.

Šķērsošanas atcelšanas procesu uzsāk automātiski vai manuāli ar dispečera palīdzību saskaņā ar vienošanās dokumentiem.

7.2.3.

Par pabeigtu šķērsošanas atcelšanas procesu, ieskaitot apstiprinājumu no informētās vienības/vienības, kura saņēmusi pieprasījumu, paziņo atceļošajai vienībai.

7.2.4.

Ja šķērsošanas atcelšanas procesa beigas neizdodas apstiprināt saskaņā ar piemērojamām pakalpojumu kvalitātes prasībām, atceļošās vienības attiecīgajā dispečerpunktā pienāk brīdinājums.

7.2.5.

Informācijai par šķērsošanas atcelšanu jābūt pieejamai informētās vienības/vienības, kura saņēmusi pieprasījumu, attiecīgajā dispečerpunktā.

IV PIELIKUMS

A DAĻA. ATBILSTĪBAS VAI LIETOŠANAS PIEMĒROTĪBAS NOVĒRTĒJUMA PRASĪBAS 7. PANTĀ MINĒTAJIEM KOMPONENTIEM

1.	Pārbaudes pasākumiem jāpierāda komponentu atbilstība šīs regulas savietojamības un darbības rezultātu, pakalpojumu kvalitātes un drošības prasībām vai to lietošanas piemērotībai, pārbaudot komponentus darbībā testēšanas vidē.

Ražotājs veic atbilstības novērtēšanu, un jo īpaši:

—	nosaka piemērotu testēšanas vidi,

—	pārbauda, vai testu plānā aprakstīti komponenti testēšanas vidē,

—	pārbauda, vai testu plānā ietvertas visas piemērojamās prasības,

—	nodrošina tehnisko dokumentu un testu plāna konsekvenci un kvalitāti,

—	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju,

—	veic kontroli un testus, kā norādīts testu plānā,

—	sagatavo ziņojumu par kontroles un testu rezultātiem.

Ražotājs nodrošina, lai komponenti, kas īsteno informācijas apmaiņu, atbalstot lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesus un civilās un militārās koordinācijas procesus, testēšanas vidē atbilstu šīs regulas savietojamības un darbības rezultātu, pakalpojumu kvalitātes un drošības prasībām.

Apstiprinot veiksmīgu atbilstības vai lietošanas piemērotības pārbaudi, ražotājs uz savu atbildību sagatavo EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par lietošanas piemērotību, īpaši uzsverot komponenta atbilstību šīs regulas prasībām un saistītajiem izmantošanas nosacījumiem saskaņā ar savietojamības regulas III pielikuma 3. punktu.

B DAĻA. PRASĪBAS 8. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO SISTĒMU PĀRBAUDEI

1.	Sistēmu pārbaude pierāda šo sistēmu atbilstību šīs regulas savietojamības un darbības rezultātu, pakalpojumu kvalitātes un drošības prasībām mākslīgi radītā vidē, kas atspoguļo šo sistēmu darbības kontekstu.

2.	Sistēmām, kas īsteno informācijas apmaiņu, atbalstot lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesus un civilās un militārās koordinācijas procesus, veic pārbaudi atbilstīgi praksē atzītām testu metodēm.

3.	Testu ierīcēm, ko izmanto, lai pārbaudītu sistēmas, kas īsteno informācijas apmaiņu, atbalstot lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesu un civilās un militārās koordinācijas procesu, ir piemērotas funkcionālās spējas.

Pārbaudot sistēmas, kas īsteno informācijas apmaiņu, atbalstot lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesus un civilās un militārās koordinācijas procesus, iegūst tehniskos datus, kas prasīti savietojamības regulas IV pielikuma 3. punktā, un šādus datus:

—	īstenošanas apraksts,

—	kontroles un testu pārskats pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs veic pārbaudi, un jo īpaši:

—	izveido piemērotu mākslīgi radītu operatīvo un tehnisko vidi, kas atspoguļo reālo operatīvo vidi,

—	pārbauda, vai testu plānā aprakstīts, kā informācijas apmaiņa, ar ko atbalsta lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesus un civilās un militārās koordinācijas procesus, tiek integrēta sistēmā, kas pārbaudīta mākslīgi radītā operatīvā un tehniskā vidē,

—	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šīs regulas savietojamības un darbības rezultātu, pakalpojumu kvalitātes un drošības prasības,

—	nodrošina tehnisko dokumentu un testu plāna konsekvenci un kvalitāti,

—	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju,

—	veic kontroli un testus, kā norādīts testu plānā,

—	sagatavo pārskatu par kontroles un testu rezultātiem.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai, īstenojot informācijas apmaiņu, ar ko atbalsta lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesus un civilās un militārās koordinācijas procesus, sistēmās, kas darbojas mākslīgi radītā operatīvā vidē, tiktu ņemtas vērā šīs regulas savietojamības un darbības rezultātu, pakalpojumu kvalitātes un drošības prasības.

7.	Apstiprinot veiksmīgu atbilstības pārbaudi, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo sistēmas EK verificēšanas deklarāciju un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts savietojamības regulas 6. pantā.

C DAĻA. PRASĪBAS 8. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO SISTĒMU PĀRBAUDEI

1.	Sistēmu pārbaude pierāda šo sistēmu atbilstību šīs regulas savietojamības un darbības rezultātu, pakalpojumu kvalitātes un drošības prasībām mākslīgi radītā vidē, kas atspoguļo šo sistēmu darbības kontekstu.

2.	Sistēmām, kas īsteno informācijas apmaiņu, atbalstot lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesus un civilās un militārās koordinācijas procesus, veic pārbaudi atbilstīgi praksē atzītām testu metodēm.

3.	Testu ierīcēm, ko izmanto, lai pārbaudītu sistēmas, kas īsteno informācijas apmaiņu, atbalstot lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesu un civilās un militārās koordinācijas procesu, ir piemērotas funkcionālās spējas.

—	īstenošanas apraksts,

—	kontroles un testu pārskats pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā.

5.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs izveido piemērotu mākslīgi radītu operatīvo un tehnisko vidi, kas atspoguļo reālo operatīvo vidi, un uztic pārbaudes veikšanu pilnvarotai iestādei.

Pilnvarotā iestāde veic pārbaudi, un jo īpaši:

—	pārbauda, vai testu plānā aprakstīts, kā informācijas apmaiņa, ar ko atbalsta lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesus un civilās un militārās koordinācijas procesus, tiek integrēta sistēmā, kas pārbaudīta mākslīgi radītā operatīvā un tehniskā vidē,

—	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šīs regulas savietojamības un darbības rezultātu, pakalpojumu kvalitātes un drošības prasības,

—	nodrošina tehnisko dokumentu un testu plāna konsekvenci un kvalitāti,

—	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju,

—	veic kontroli un testus, kā norādīts testu plānā,

—	sagatavo pārskatu par kontroles un testu rezultātiem.

Pilnvarotā iestāde nodrošina, lai, īstenojot informācijas apmaiņu, ar ko atbalsta lidojumu paziņošanas, koordinācijas un nodošanas procesus un civilās un militārās koordinācijas procesus, sistēmās, kas darbojas mākslīgi radītā operatīvā vidē, tiktu ņemtas vērā šīs regulas savietojamības un darbības rezultātu, pakalpojumu kvalitātes un drošības prasības.

8.	Apstiprinot veiksmīgu pārbaudes pabeigšanu, pilnvarotā iestāde sagatavo atbilstības sertifikātu par paveiktajiem uzdevumiem.

9.	Pēc tam aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo sistēmas EK verificēšanas deklarāciju un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts savietojamības regulas 6. pantā.