|
27.6.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 941/2006
(2006. gada 1. jūnijs),
ar ko Regulu (EK) Nr. 51/2006 groza attiecībā uz putasu un siļķēm
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 51/2006 (2) attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām ir noteiktas zvejas iespējas 2006. gadam un ar tām saistītie nosacījumi, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi. |
|
(2) |
Saskaņā ar 2006. gada 23. februārī notikušajām apspriedēm starp Kopienu un Farēru salām ir panākta vienošanās par savstarpēju piekļuvi putasu krājumiem un siļķu krājumiem abu pušu zvejas zonās. Šī vienošanās būtu jāīsteno. |
|
(3) |
Ņemot vērā to, ka kuģi, kas ICES VI a, b un VII b, c, j, k zonā un XII apakšzonā veica heka zveju ar žaunu tīkliem, nebija iesaistīti zvejas praksē, kuras iznākums bija aizliegums izmantot žaunu tīklus šajās zonās, ir lietderīgi atļaut turpināt šo zveju, atkāpjoties no aizlieguma. |
|
(4) |
Kopiena ir apspriedusies ar Norvēģiju par zvejas pārvaldību attiecībā uz Norvēģijas (Atlano-Scandian) siļķu zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, jo īpaši saistībā ar licencēšanas pasākumiem, kas būtu jāīsteno. |
|
(5) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 51/2006, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 51/2006 IA, IB un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Luksemburgā, 2006. gada 1. jūnijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētāja
U. HAUBNER
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 51/2006 pielikumus groza šādi:
|
1) |
IA pielikumā tekstu par putasu I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII a, b, d, e, XII un XIV zonā (EK un starptautiskie ūdeņi) aizstāj ar šādu tekstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
IA pielikumā pēc iepriekšminētā teksta iekļauj šādu tekstu:
|
|||||||||||||||
|
3) |
IB pielikumā tekstu par siļķēm I un II zonā (EK un starptautiskie ūdeņi) aizstāj ar šādu tekstu:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
4) |
III pielikumā A daļā pievieno šādus punktus:
|
|
5) |
IV pielikumā I un II daļu aizstāj ar šādām daļām: “I DAĻA Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
II DAĻA Licences un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi trešo valstu kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos
|
(1) Drīkst zvejot EK ūdeņos II, IV a, VI a apgabalā uz ziemeļiem no 56° 30′ Z; VI b, VII apgabalā uz rietumiem no 12° R.
(2) No tām līdz 500 tonnām drīkst būt argentīnas (Argentina spp.).
(3) Putasu nozveja var ietvert argentīnu (Argentina spp.) nenovēršamu nozveju.
(4) Drīkst zvejot EK ūdeņos VI a apgabalā uz ziemeļiem no 56° 30′ Z, VI b, VII apgabalā uz rietumiem no 12° R.
(5) No tām līdz 61 % drīkst nozvejot Norvēģijas ekonomiskajā zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu.
(6) No tām līdz 2,9 % drīkst nozvejot Farēru salu ūdeņos, Vb zonā.”
(7) Jāatskaita no Farēru salu nozvejas ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(8) Nozveja IVa zonā nepārsniedz 2 500 tonnas.
(9) Uz ziemeļiem no 56° 30′ Z.
(10) Uz rietumiem no 12° R.”
(11) Drīkst zvejot EK ūdeņos.”
(12) Šis piešķīrums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.
(13) Jāizvēlas no 11 licencēm makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00′ Z.
(14) Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos “Visu veidu zveja ar traļiem, ko zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.
(15) Šie skaitļi attiecas uz maksimālo klātesošo kuģu skaitu jebkurā laikā.
(16) Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.
(17) Attiecas tikai uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.
(18) Attiecas tikai uz EK ūdeņu Latvijas zonu.
(19) Licences garneļu zvejai Franču Gviānā izsniedz, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts iestāžu iesniegto nozvejas plānu, ko apstiprina Komisija. Katras licences derīguma termiņam jābūt ierobežotam ar zvejas laikposmu, kas paredzēts nozvejas plānā, kurš ir pamatā licences izdošanai.
(20) Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz 200.
(21) Zvejojamas tikai ar āķu jedām vai krātiņveida zivju lamatām (lutjānzivis) vai ar āķu jedām vai tīkliem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, dziļumos, kas ir lielāki par 30 m (haizivis). Lai izsniegtu šādas licences, ir jāpierāda, ka pastāv juridisks līgums starp kuģa īpašnieku, kas piesakās licencei, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Franču Gviānas departamentā, un ka tas ietver saistības vismaz 75 % no visas lutjānzivju nozvejas vai 50 % no visas haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai šīs zivis varētu pārstrādāt šā uzņēmuma ražotnē.
Iepriekšminētajam līgumam ir jābūt Francijas iestāžu apstiprinātam, nodrošinot, ka tas ir saderīgs ar līgumslēdzēja pārstrādes uzņēmuma faktisko jaudu un Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Attiecīgi apstiprinātā līguma kopiju pievieno licences pieteikumam.
Ja iepriekšminētā apstiprināšana ir noraidīta, Francijas iestādes informē par noraidījumu attiecīgo pusi un Komisiju un norāda tā iemeslus.
(22) Piemērojams no 2006. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim.
(23) Kamēr nav pabeigtas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2006. gadā.
(24) Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz pm.
(25) Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz 350.
(26) Zvejošanai tikai ar āķu jedām.
(27) No kuriem maksimālais zvejojošo ar žaunu tīkliem mencas vienlaikus zvejojošo kuģu skaits ir 10.”