27.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 941/2006

(2006. gada 1. jūnijs),

ar ko Regulu (EK) Nr. 51/2006 groza attiecībā uz putasu un siļķēm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 51/2006 (2) attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām ir noteiktas zvejas iespējas 2006. gadam un ar tām saistītie nosacījumi, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(2)

Saskaņā ar 2006. gada 23. februārī notikušajām apspriedēm starp Kopienu un Farēru salām ir panākta vienošanās par savstarpēju piekļuvi putasu krājumiem un siļķu krājumiem abu pušu zvejas zonās. Šī vienošanās būtu jāīsteno.

(3)

Ņemot vērā to, ka kuģi, kas ICES VI a, b un VII b, c, j, k zonā un XII apakšzonā veica heka zveju ar žaunu tīkliem, nebija iesaistīti zvejas praksē, kuras iznākums bija aizliegums izmantot žaunu tīklus šajās zonās, ir lietderīgi atļaut turpināt šo zveju, atkāpjoties no aizlieguma.

(4)

Kopiena ir apspriedusies ar Norvēģiju par zvejas pārvaldību attiecībā uz Norvēģijas (Atlano-Scandian) siļķu zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, jo īpaši saistībā ar licencēšanas pasākumiem, kas būtu jāīsteno.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 51/2006,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 51/2006 IA, IB un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2006. gada 1. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

U. HAUBNER


(1)   OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)   OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 51/2006 pielikumus groza šādi:

1)

IA pielikumā tekstu par putasu I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII a, b, d, e, XII un XIV zonā (EK un starptautiskie ūdeņi) aizstāj ar šādu tekstu:

“Suga

:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

:

I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII a, b, d, e, XII un XIV (EK un starptautiskie ūdeņi)

WHB/1 X 14

Dānija

52 529  (5)  (6)

Analītiska KPN

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu

Vācija

20 424  (5)  (6)

Spānija

44 533  (5)  (6)

Francija

36 556  (5)  (6)

Īrija

40 677  (5)  (6)

Nīderlande

64 053  (5)  (6)

Portugāle

4 137  (5)  (6)

Zviedrija

12 994  (5)  (6)

Apvienotā Karaliste

68 161  (5)  (6)

EK

344 063  (5)  (6)

Norvēģija

152 442  (1)  (2)

Farēru salas

45 000  (3)  (4)

KPN

2 000 000

2)

IA pielikumā pēc iepriekšminētā teksta iekļauj šādu tekstu:

“Suga

:

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

:

EK ūdeņi – II, IV a (8), VI a (9), VI b, VII (10)

WHB/24A567

Farēru salas

10 000  (7)

 

KPN

2 000 000

 

3)

IB pielikumā tekstu par siļķēm I un II zonā (EK un starptautiskie ūdeņi) aizstāj ar šādu tekstu:

“Suga

:

Siļķe

Clupea harengus

Zona

:

EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi – I un II

HER/1/2.

Beļģija

22

 

Dānija

21 243

 

Vācija

3 720

 

Spānija

70

 

Francija

917

 

Īrija

5 499

 

Nīderlande

7 602

 

Polija

1 075

 

Portugāle

70

 

Somija

329

 

Zviedrija

7 872

 

Apvienotā Karaliste

13 581

 

EK

62 000

 

Farēru salas

6 196  (11)

 

KPN

Nepiemēro

Nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu, bet piemēro minētās regulas 5. panta 2. punktu

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, turpmāk noteiktajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk kā šādus daudzumus:

 

II, V b uz ziemeļiem no 62° Z (Farēru salu ūdeņi) (HER/2A5B-F)

Beļģija

2

Dānija

2 117

Vācija

371

Spānija

7

Francija

91

Īrija

548

Nīderlande

758

Polija

107

Portugāle

7

Somija

32

Zviedrija

784

Apvienotā Karaliste

1 354

4)

III pielikumā A daļā pievieno šādus punktus:

“8.5.

Atkāpjoties no 8.3. un 8.4. punkta, kuģi, kas zvejo hekus, var izmantot žaunu tīklus ar linuma acs izmēru 120 mm attiecīgajos apgabalos jebkurā vietā, kur jūras kartē dziļums ir mazāks par 600 metriem.”

5)

IV pielikumā I un II daļu aizstāj ar šādām daļām:

“I   DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals

Zveja

Licenču skaits

Licenču sadalījums starp dalībvalstīm

Maksimālais klātesošo kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00′ Z

77

DK: 26, DE: 5, FR: 1, IRL: 7, NL: 9, SE: 10, UK: 17

57

Pie grunts dzīvojošās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ Z

80

FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1

50

Makreles, uz dienvidiem no 62° 00′ Z, zveja ar riņķvadu

11

DE: 1 (12), DK: 26 (12), FR: 2 (12), NL: 1 (12)

nepiemēro

Makreles, uz dienvidiem no 62° 00′ Z, zveja ar trali

19

nepiemēro

Makreles, uz ziemeļiem no 62° 00′ Z, zveja ar riņķvadu

11  (13)

DK: 11

nepiemēro

Tehniskiem mērķiem izmantojamās sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ Z

480

DK: 450, UK: 30

150

Farēru salu ūdeņi

Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām

26

BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18

13

Specializētā mencu un pikšu zveja ar tīklu, kura minimālais linuma acu izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ Z un uz austrumiem no 6° 30′ R

8  (14)

 

4

Zveja ar trali tālāk par 21 jūdzi no Farēru salu bāzes līnijas. Laikposmos no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61° 20′ Z un 62° 00′ Z un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām

70

BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20

26

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, minimālais linuma acu izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ Z un uz rietumiem no 9° 00′ R un apgabalā starp 7° 00′ R un 9° 00′ R dienvidos no 60° 30′ Z, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas 60° 30′ Z, 7° 00′ R un 60° 00′ Z, 6° 00′ R

70

DE: 8 (15), FR: 12 (15), UK: 0 (15)

20  (16)

Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acu izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes

70

 

22  (16)

Putasu zveja. Licenču kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, Farēru salu iestādēm ieviešot speciālus pieejas noteikumus apgabaliem, ko sauc par “putasu galvenajiem zvejas apgabaliem”

36

DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5

20

Zveja ar āķu jedām

10

UK: 10

6

Atlantijas makreļu zveja

12

DK: 12

12

Siļķu zveja uz ziemeļiem no 62° 00′ Z

21

DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SE: 3

21

Krievijas Federācijas ūdeņi

Visu veidu zveja

pm

 

pm

Mencu zveja

7  (17)

 

pm

Brētliņu zveja

pm

 

pm


II   DAĻA

Licences un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi trešo valstu kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos

Karoga valsts

Zveja

Licenču skaits

Maksimālais klātesošo kuģu skaits jebkurā laikā

Norvēģija

Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00′ Z

18

18

Farēru salas

Makreles, VI a (uz ziemeļiem no 56° 30′ Z), VII e, f, h; kumeļa skumbrijas, IV, VI a (uz ziemeļiem no 56° 30′ Z), VII e, f, h; siļķes, VI a (uz ziemeļiem no 56° 30′ Z)

14

14

Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00′ Z

21

21

Siļķes, III a

4

4

Esmarka mencu un brētliņu zveja rūpnieciskām vajadzībām, IV, VI a (uz ziemeļiem no 56° 30′ Z); tūbīšu dzimtas zivis, IV (ietverot nenovēršamo putasu piezveju)

15

15

Jūras līdakas un brosmes

20

10

Putasu, II, IV a, VI a (uz ziemeļiem no 56° 30′ Z), VI b, VII (uz rietumiem no 12° 00′ R)

20

20

Zilās jūras līdakas

16

16

Krievijas Federācija

Siļķes, III d (Zviedrijas ūdeņi)

pm

pm

Siļķes, III d (Zviedrijas ūdeņi, nezvejojoši bāzes kuģi)

pm

pm

Brētliņas

4  (18)

pm

Barbadosa

Tīģergarneles (19) (Franču Gviānas ūdeņi)

5

pm (20)

Lutjānzivis (21) (Franču Gviānas ūdeņi)

5

pm

Gviāna

Tīģergarneles (22) (Franču Gviānas ūdeņi)

pm

pm (23)

Surinama

Tīģergarneles (22) (Franču Gviānas ūdeņi)

5

pm (24)

Trinidāda un Tobāgo

Tīģergarneles (22) (Franču Gviānas ūdeņi)

8

pm (25)

Japāna

Tunzivis (26) (Franču Gviānas ūdeņi)

pm

 

Koreja

Tunzivis (27) (Franču Gviānas ūdeņi)

pm

pm (22)

Venecuēla

Lutjānzivis (22) (Franču Gviānas ūdeņi)

41

pm

Haizivis (22) (Franču Gviānas ūdeņi)

4

pm


(1)  Drīkst zvejot EK ūdeņos II, IV a, VI a apgabalā uz ziemeļiem no 56° 30′ Z; VI b, VII apgabalā uz rietumiem no 12° R.

(2)  No tām līdz 500 tonnām drīkst būt argentīnas (Argentina spp.).

(3)  Putasu nozveja var ietvert argentīnu (Argentina spp.) nenovēršamu nozveju.

(4)  Drīkst zvejot EK ūdeņos VI a apgabalā uz ziemeļiem no 56° 30′ Z, VI b, VII apgabalā uz rietumiem no 12° R.

(5)  No tām līdz 61 % drīkst nozvejot Norvēģijas ekonomiskajā zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu.

(6)  No tām līdz 2,9 % drīkst nozvejot Farēru salu ūdeņos, Vb zonā.”

(7)  Jāatskaita no Farēru salu nozvejas ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(8)  Nozveja IVa zonā nepārsniedz 2 500 tonnas.

(9)  Uz ziemeļiem no 56° 30′ Z.

(10)  Uz rietumiem no 12° R.”

(11)  Drīkst zvejot EK ūdeņos.”

(12)  Šis piešķīrums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

(13)  Jāizvēlas no 11 licencēm makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00′ Z.

(14)  Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos “Visu veidu zveja ar traļiem, ko zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.

(15)  Šie skaitļi attiecas uz maksimālo klātesošo kuģu skaitu jebkurā laikā.

(16)  Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.

(17)  Attiecas tikai uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.

(18)  Attiecas tikai uz EK ūdeņu Latvijas zonu.

(19)  Licences garneļu zvejai Franču Gviānā izsniedz, pamatojoties uz attiecīgās trešās valsts iestāžu iesniegto nozvejas plānu, ko apstiprina Komisija. Katras licences derīguma termiņam jābūt ierobežotam ar zvejas laikposmu, kas paredzēts nozvejas plānā, kurš ir pamatā licences izdošanai.

(20)  Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz 200.

(21)  Zvejojamas tikai ar āķu jedām vai krātiņveida zivju lamatām (lutjānzivis) vai ar āķu jedām vai tīkliem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, dziļumos, kas ir lielāki par 30 m (haizivis). Lai izsniegtu šādas licences, ir jāpierāda, ka pastāv juridisks līgums starp kuģa īpašnieku, kas piesakās licencei, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Franču Gviānas departamentā, un ka tas ietver saistības vismaz 75 % no visas lutjānzivju nozvejas vai 50 % no visas haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai šīs zivis varētu pārstrādāt šā uzņēmuma ražotnē.

Iepriekšminētajam līgumam ir jābūt Francijas iestāžu apstiprinātam, nodrošinot, ka tas ir saderīgs ar līgumslēdzēja pārstrādes uzņēmuma faktisko jaudu un Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Attiecīgi apstiprinātā līguma kopiju pievieno licences pieteikumam.

Ja iepriekšminētā apstiprināšana ir noraidīta, Francijas iestādes informē par noraidījumu attiecīgo pusi un Komisiju un norāda tā iemeslus.

(22)  Piemērojams no 2006. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim.

(23)  Kamēr nav pabeigtas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2006. gadā.

(24)  Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz pm.

(25)  Ikgadējais dienu skaits jūrā ir ierobežots līdz 350.

(26)  Zvejošanai tikai ar āķu jedām.

(27)  No kuriem maksimālais zvejojošo ar žaunu tīkliem mencas vienlaikus zvejojošo kuģu skaits ir 10.”