(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 397/2004 (2) (“galīgā regula”) Padome uzlika galīgu 13,1 % antidempinga maksājumu tādas balinātas, krāsotas vai apdrukātas Pakistānas izcelsmes gultas veļas importam, kas gatavota no kokvilnas šķiedrām, tīrām vai maisījumā ar ķīmiskajām šķiedrām vai liniem (kurā lini nav dominējošā šķiedra).

(2)

Šo pasākumu noteica, pamatojoties uz pieejamo informāciju, jo turpmāk minēto iemeslu dēļ nebija iespējams uz vietas pārbaudīt neticami augstos rādītājus sešu atlasīto uzņēmumu aizpildītajās anketās. Pārbaudot otru uzņēmumu, Komisija saņēma vēstuli, kurā bija izteikti nāves draudi amatpersonām, kas izdarīja pārbaudes. Ņemot vērā šīs vēstules īpašo, personisko raksturu, Komisija uzskatīja, ka drošības nosacījumi, kas vajadzīgi, lai veiktu pārbaudes, nav ievēroti un ka šie apstākļi ievērojami kavē izmeklēšanu. Tādēļ pārbaudes apmeklējumi bija jāpārtrauc.

(3)

Periodā kopš antidempinga pasākumu piemērošanas Komisija saņēma pietiekamu informāciju, kas norāda, ka drošības apstākļi ir mainījušies, t. i., ka iepriekš minētais šķērslis pārbaudes apmeklējumu veikšanai ir likvidēts. Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija nolēma uzsākt starpposma pārskatīšanu, pārbaudot vienīgi dempinga aspektus, lai pārskatītu atzinumu, pamatojot to ar datiem, kas pilnībā pārbaudīti un kas labāk atspoguļo Pakistānas eksportētāju stāvokli.

(4)

Komisija 2004. gada 3. augustā, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (3), uzsāka daļēju ex-officio starpposma pārskatīšanu, pārbaudot vienīgi dempingu, attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus noteica ar galīgo regulu.

(5)

Komisija zināmajiem iesaistītājiem ražotājiem eksportētājiem un importētajiem, kā arī to apvienībām, Pakistānas valsts iestādēm un Kopienas ražotāju apvienībām oficiāli paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā.

(6)

Vairāki ražotāji eksportētāji un Pakistānas gultas veļas eksportētāju apvienība, viena no Pakistānas gultas veļas ražotāju apvienībām, kā arī Kopienas Kokvilnas rūpniecības un tekstilrūpniecības saskarnozaru komiteja (EUROCOTON), kas bija sūdzības iesniedzēja sākotnējā izmeklēšanā, rakstveidā pauda savu viedokli. Uzklausīja visas personas, kas to pieprasīja noteiktajā laikā un kas pierādīja, ka uzklausīšana ir pamatota.

(7)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju un importētāju lielo skaitu, paziņojumā par uzsākšanu paredzēja izlases veida pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(8)

Lai Komisija varētu izlemt, vai vajadzēs izmantot izlases veida pārbaudi un, ja tas ir nepieciešams, lai veiktu atlasi, visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un to pārstāvjiem bija jāpaziņo par sevi un saskaņā ar paziņojumu par procedūras uzsākšanu jāsniedz pamatinformācija par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, 15 dienu laikā pēc uzsākšanas paziņojuma publicēšanas. Komisija, atlasot eksportētājus pārbaudei, apspriedās ar Pakistānas valsts iestādēm un ražotāju eksportētāju apvienību, kura par sevi paziņoja.

(9)

Pārbaudot iesniegto informāciju, nolēma, ka izlasē jāiekļauj tikai eksportētāji. Uz anketas jautājumiem noteiktajā laikā atbildēja un pieprasīto informāciju sniedza 110 uzņēmumi. Tomēr 11 no šiem uzņēmumiem ne ražo, ne eksportē attiecīgo ražojumu, un tādēļ izmeklēšanā tos nevar uzskatīt par ieinteresētajām personām. Turklāt viens uzņēmums sadarbojās tikai daļēji, jo tas nesniedza informāciju par pārdošanas apjomiem. Uzskatīja, ka sadarbojās 98 uzņēmumi.

(10)

Atlasi izdarīja saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo Pakistānas eksporta apjomu uz Kopienu, ko noteiktajā laikā bija iespējams praktiski pārbaudīt.

(11)

Komisija informēja Pakistānas valsts iestādes un ražotāju eksportētāju apvienības par nolūku atlasīt astoņus uzņēmumus, kuru eksporta apjoms ir 31 % no Pakistānas eksporta apjoma uz Kopienu. Tomēr Pakistānas valsts iestādes un viena eksportētāju apvienība iebilda pret šo priekšlikumu un ieteica pārbaudīt sešus uzņēmumus, proti, sākotnējā izmeklēšanā atlasītos uzņēmumus.

(12)

Pēc šīs apspriedes saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija tomēr uzskatīja, ka, lai nodrošinātu vislielāko reprezentācijas līmeni, ir pamats atlasīt astoņus uzņēmumus, jo i) tas ļaus aptvert lielāku eksporta apjomu, tostarp arī uzņēmumus, kas pārdod arī vietējā tirgū un ii) šos astoņus uzņēmumus noteiktajā laikā ir iespējams pārbaudīt.

(13)

Pieprasījumu noteikt atsevišķu dempinga starpību iesniedza 22 uzņēmumi, kas nebija iekļauti izlasē. Tomēr, ņemot vērā lielo pieprasījumu skaitu un pārbaudāmās informācijas apjomu (inter alia, daudzo pārbaudāmo ražojumu veidu dēļ), saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu uzskatīja, ka šādas atsevišķas pārbaudes veikt būtu pārāk apgrūtinoši un ka to dēļ nevarētu laikā pabeigt izmeklēšanu. Tādēļ atsevišķu dempinga starpību pieprasījumus neņēma vērā.

(14)

Komisija atlasītajiem uzņēmumiem nosūtīja anketu. Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no visiem astoņiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanai. Tomēr īpašu drošības apsvērumu dēļ pārbaudes uzņēmumu telpās nolēma neveikt. Tā vietā iesniegto informāciju pārbaudīja trešajā valstī, šajā gadījumā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), izmantojot saziņas sistēmas ar pārbaudāmo uzņēmumu galveno mītni. Tas ļāva nekavējoties saņemt jebkuru pieprasīto dokumentu. Sniegtos datus pārbaudīja šādos uzņēmumos:

(15)

Kopienas ražošanas nozare uzskatīja, ka izmeklēšana būtu jāpārtrauc, jo nav mainījusies Pakistānas drošības situācija. Tādēļ pārbaudes apmeklējumu AEE nevajadzēja veikt. Šajā sakarā būtu jāpiezīmē, ka pārbaužu laikā sniegtā informācija bija pietiekama, lai noteiktu dempinga apmēru. Tomēr Kopienas ražošanas nozares komentārus ņēma vērā, vērtējot ilglaicīgo apstākļu maiņu, kā norādīts 64. apsvērumā.

(16)

Izmeklēšanas periods (“IP”) ilga no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam.

(17)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, tāda balināta, krāsota vai apdrukāta Pakistānas izcelsmes gultas veļa, kas gatavota no kokvilnas šķiedrām, tīrām vai maisījumā ar ķīmiskajām šķiedrām vai liniem (kurā lini nav dominējošā šķiedra) un ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6302 21 00 (TARIC kodiem 6302 21 00 81, 6302 21 00 89), ex 6302 22 90 (TARIC kods 6302 22 90 19), ex 6302 31 00 (TARIC kods 6302 31 00 90) un ex 6302 32 90 (TARIC kods 6302 32 90 19) (“attiecīgais ražojums”). Gultas veļa ir palagi (pielāgoti matrača stūriem vai vienlaidu), segas pārvalki un spilvendrānas, kas iepakotas pārdošanai atsevišķi vai komplektos.

(18)

Kokvilnas šķiedru audumus, ko izmanto gultas veļas ražošanai, atšķir pēc diviem ciparu pāriem. Pirmais numuru pāris norāda attiecīgi šķēriem un audiem izmantoto pavedienu numuru (vai svaru). Otrais pāris norāda diegu skaitu centimetrā vai collā attiecīgi šķēriem un audiem.

(19)

Audumus balina, krāso vai apdrukā. Pēc tam tos piegriež un sašuj dažāda izmēra vienlaidu palagus, matrača stūriem pielāgotus palagus, segas pārvalkus un spilvendrānas. Gala ražojumu iepako tirdzniecībai atsevišķi vai komplektos.

(20)

Lai gan ir dažādi ražojuma veidi, kas atšķiras ar dažādiem aušanas veidiem, auduma apstrādi, noformējumu un izmēru, kā arī iepakojumu, tie visi šīs pārskatīšanas izmeklēšanas nolūkos ir viens ražojums, jo tiem ir vienādas fizikālās pamatīpašības un pielietojums.

(21)

Vairāki eksportētāji, kas sadarbojās, apstrīdēja šo apgalvojumu, bet savus iebildumus nekādā veidā nepamatoja, tādēļ tie bija jānoraida.

(22)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, tika atklāts, ka attiecīgajam ražojumam un gultas veļai, ko ražo un pārdod Pakistānas vietējā tirgū, ir vienādas fizikālās pamatīpašības, tehniskie parametri un pielietojums. Tādēļ šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(23)

Vairāki eksportētāji, kas sadarbojās, iebilda, ka attiecīgais ražojums un Pakistānas vietējā tirgū pārdotā gultas veļa ir dažādi ražojumi, jo tiem nav vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un pielietojums. Tomēr šos iebildumus nepamatoja ar pierādījumiem, tādēļ tie bija jānoraida.

(24)

Normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. pantu. Tādēļ vispirms par katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju noteica, vai tā pārdevumi vietējā tirgū ir reprezentatīvi salīdzinājumā ar tā attiecīgā ražojuma uz Kopienu eksportēto tirdzniecības kopapjomu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta pirmo teikumu viena izlasē iekļautā uzņēmuma līdzīgā ražojuma pārdevumus vietējā tirgu uzskatīja par reprezentatīviem, jo šis uzņēmums vietējā tirgū pārdeva vairāk nekā 5 % no tā eksporta tirdzniecības kopapjoma uz Kopienu.

(25)

Turklāt bez iepriekš minētā eksportētāja, kura reprezentatīvie pārdevumi pārsniedza 5 % no tā eksporta tirdzniecības kopapjoma uz Kopienu, trīs citi izlasē iekļautie eksportētāji pārdeva attiecīgo ražojumu vietējā tirgū, lai gan šo pārdevumu apjoms attiecīgi bija tikai 2,2 %, 0,5 % un 0,2 % no attiecīgā ražojuma uz Kopienu eksportētā pārdošanas apjoma. Pēc vietējā tirgus raksturlielumu un attiecīgo uzņēmumu tirdzniecības struktūras rūpīgas pārbaudes beigās secināja, ka šie pārdevumi nebija ievērojami un tos pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē nevar uzskatīt par reprezentatīviem.

(26)

Par ražotāju eksportētāju, kam vietējā tirgū bija reprezentatīvi pārdevumi, tālāk pārbaudīja, vai tā vietējā tirgū pārdotās gultas veļas veidi bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu. Noteikta ražojuma veida pārdevumus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū IP laikā pārdotais apjoms ir 5 % vai vairāk no visa identisku vai tieši salīdzināmu eksportam uz Kopienu pārdoto ražojumu kopapjoma.

(27)

Pēc tam pārbaudīja, vai uzņēmuma pārdevumus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē. Tiem ražojuma veidiem, kuru vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, kas vietējā tirgū praktiski tika maksāta par šo ražojuma veidu, neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli. Tiem ražojuma veidiem, kuru vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, uzskatīja, ka normālā vērtība būtu jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(28)

Uzņēmums apstrīdēja faktu, ka tā pārdevumi vietējā tirgū veikti parastā tirdzniecības apritē, jo vietējā tirgū pārdotie atlikumi neesot salīdzināmi ar eksportam pārdotajiem ražojumiem. Izmeklēšanas gaitā tika noteikts, ka atlikumi bija eksportam saražotās gultas veļas pārpalikušais apjoms, tātad vietējā tirgū un eksportam pārdotie ražojumi ir salīdzināmi. Tādēļ uzskata, ka uzņēmuma pārdevumi vietējā tirgū ir reprezentatīvi un veikti parastā tirdzniecības apritē.

(29)

Normālo vērtību aprēķināja, eksportēto ražojumu veidu ražošanas izmaksām pieskaitot saprātīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (PVA) un peļņas apjomu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu.

(30)

Šajā sakarā uzņēmums iebilda, ka PVA un peļņu varētu noteikt, pamatojoties uz visiem darījumiem, jo lielās ražojumu klāsta dažādības dēļ (uzņēmums iesniedza informāciju par vairāk nekā 500 dažādiem ražojuma veidiem) nav iespējams ticami noteikt, vai kāds darījums ir vai nav rentabls. Patiesi, attiecīgajam ražojumam ir ļoti daudz dažādu veidu ar dažādiem izmēriem, dizainu, krāsu, audumu utt. Nosakot dažādo ražojuma veidu ražošanas izmaksas, uzņēmuma izmantotās vispārējās izmaksu noteikšanas metodes radīja daudz lielākas neprecizitātes nekā tās, kas parasti rodas sarežģītu ražojumu gadījumos. Tādēļ uzskatīja, ka PVA un peļņa, ko izmantoja, lai aprēķinātu normālo vērtību, būtu jānosaka, pamatojoties uz visiem darījumiem ar attiecīgo ražojumu vietējā tirgū.

(31)

Kopienas ražošanas nozare iebilda pret metodi, ko izmantoja attiecībā uz šo uzņēmumu, apgalvojot, ka uzņēmuma parastā tirdzniecības apritē gūtās procentuālās peļņas noteikšanā būtu jāizmanto tikai rentabli darījumi. Šo prasību noraidīja, jo 30. apsvērumā minēto iemeslu dēļ nevar ticami noteikt, vai darījums ir vai nav rentabls. Turklāt tika noteikts, ka visi darījumi ir veikti parastā tirdzniecības apritē.

(32)

Septiņiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem normālā vērtība bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, jo nevienam no tiem nebija reprezentatīvu pārdevumu vietējā tirgū. Tādēļ visiem šiem eksportētājiem normālo vērtību aprēķināja, katra uz Kopienu eksportētā ražojuma ražošanas izmaksām pieskaitot pamatotu PVA izdevumu un peļņas daļu, to pēc vajadzības koriģējot, kā noteikts 36. apsvērumā. PVA izdevumus un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punktu, jo tikai vienam uzņēmumam bija reprezentatīvi pārdevumi vietējā tirgū. Tos nevarēja noteikt arī saskaņā ar 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo attiecīgo eksportētāju vispārējai ražojumu kategorijai parastā tirdzniecības apritē nebija reprezentatīvi pārdevumi.

(33)

PVA izmaksas un peļņu parasti noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz tā vienīgā uzņēmuma, kam bija reprezentatīvi pārdevumi un uz to divu uzņēmumu, kuru pārdevumi vietējā tirgū bija attiecīgi 2,2 % un 0,2 %, PVA izmaksu vidējo svērto vērtību. Patiesībā uzskatīja, ka pēdējo divu uzņēmumu pārdevumi vietējā tirgū, lai gan tie nebija tik reprezentatīvi, lai vietējā tirgus cenas izmantotu pašu normālās vērtības aprēķinam, bija pietiekami, lai saistītās PVA izmaksas un peļņu uzskatītu par ticamām ar nolūku piemērot pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Trešā uzņēmuma, kura pārdevumi vietējā tirgū nebija reprezentatīvi, PVA izmaksas un peļņu saskaņā ar 25. apsvērumu neņēma vērā, jo uzņēmums šajā pārdošanā guva lielus zaudējumus.

(34)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka, nosakot šī uzņēmuma PVA izmaksas, Komisijai vajadzētu piemērot pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu. Uzņēmums iebilda, ka jāizmanto visu tā vietējā tirgū pārdoto ražojumu PVA izmaksas, jo tie ir līdzīgi attiecīgajam ražojumam tāpēc ka pieder tai pašai ražojumu kategorijai. Šo iebildumu noraidīja, jo atklāja, ka ražojumi, kuri it kā piederot tai pašai ražojumu kategorijai kā gultas veļa, patiesībā pārsvarā ir pelēkais audums, proti, ražojuma sagatave, ko pārdod ražošanas nozares lietotājiem un nevis gatavais ražojums, kas domāts patērētājiem.

(35)

Vēl uzņēmums iebilda, ka, pat ja piemērotu pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, būtu jāizmanto uzņēmuma PVA izmaksas un peļņa. Tas piebilda, ka PVA izmaksas un peļņa, ko izmanto, aprēķinot normālo vērtību, lielā mērā attiecas uz citu uzņēmumu, kam ir cita, ar lielveikalu nesalīdzināma struktūra. Tomēr būtu jāpiebilst, ka pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma tirgotie ražojumi nepieder pie attiecīgās ražojumu kategorijas un to apjoms ir neliels. Tādēļ PVA izmaksas un peļņu nav saprātīgi pamatot ar tik neuzticamiem datiem.

(36)

Vairāki izlasē iekļautie uzņēmumi PVA izmaksās iekļāva dažādus posteņus, ko būtu jāmin pie ražošanas izmaksām. Tādēļ šos posteņus pārcēla uz ražošanas izmaksām. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu izmaksas parasti aprēķina, pamatojoties uz tās ieinteresētās personas grāmatojumiem, uz kuru attiecas izmeklēšana, ar noteikumu, ka šādi grāmatojumi ir saskaņā ar attiecīgās valsts grāmatvedības standartiem un pietiekami atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Turklāt būtu jāņem vērā arī iesniegtie pierādījumi par pareizu izmaksu sadalījumu, ja var pierādīt, ka šāds sadalījums ir vēsturiski pamatots. Piecu uzņēmumu atbildēs uz anketas jautājumiem iesniegtais izmaksu sadalījums bija ad hoc izmeklēšanas nolūkiem, un to nevarēja uzskatīt par saprātīgu, jo tas nesaskanēja ar uzņēmumu grāmatvedības revidētajiem pārskatiem. Tādēļ izdarīja korekcijas, lai noteiktu ražošanas izmaksas saskaņā ar attiecīgo uzņēmumu revidētajiem grāmatvedības pārskatiem.

(37)

Šiem pieciem uzņēmumiem noteica dažādos ražošanas izmaksās iekļautos izmaksu posteņus. Noteica attiecīga ražojuma procentuālo daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Lai noteiktu attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas atkarībā no pieejamās un pārbaudāmās informācijas, šo procentuālo daļu piemēroja vai nu katrai izmaksu posteņa vērtībai, vai kopējām grāmatvedības pārskatos minētajām attiecīgā ražojuma izmaksām.

(38)

Vienam uzņēmumam izdarīja 37. pasvērumā minētās korekcijas, lai ņemtu vērā ievērojamo atšķirību starp gultas veļas izmaksu struktūru un uzņēmuma otra visvairāk pārdotā ražojuma, proti, dzijas, izmaksu struktūru. Tā kā šis uzņēmums atbildēs uz anketas jautājumiem pārbaudāmā veidā bija sniedzis skaidrus datus par izmaksu sadalījumu starp šīm divām ražojumu kategorijām, radās iespēja precizēt sadalījumu pēc apgrozījuma, kas ļāva labāk sadalīt ražošanas izmaksas.

(39)

Kopienas ražošanas nozare iebilda pret metodi, ko izmantoja attiecībā uz šo uzņēmumu, minot, ka uzņēmumam nav vēsturiski pamatotas izmaksu sadalījuma sistēmas. Tomēr šo prasību noraidīja, jo 38. apsvērumā minētais izmaksu sadalījums nav balstīts uz uzņēmuma iesniegto izmaksu sadalījumu, bet gan uz pārbaudītiem grāmatvedības datiem, ko uzņēmums regulāri sagatavo.

(40)

Vienam uzņēmumam izdarīja vēl citu korekciju. Uzņēmumam ir divas ražotnes, bet gultas veļu ražo tikai vienā no tām. Tādēļ uzskatīja, ka vispareizāk ir ņemt vērā tikai datus par ražotni, kurā ražo gultas veļu.

(41)

Vairāki citi uzņēmumi apgalvoja, ka Kopienas iestāžu izmaksu sadalījumā būtu jāizdara vēl citas papildus korekcijas. Tomēr izmaksu sadalījuma metode pēc apgrozījuma neļauj piemērot īpašu, citādu metodi, piemērojot to tikai dažiem izmaksu posteņiem, ja vien nepierāda, ka šādu citādu, īpašu metodi var piemērot īpaši šiem dažiem posteņiem. Tā kā saskaņā ar 32. apsvērumu to nevarēja pierādīt, šo uzņēmumu sniegto informāciju un pierādījumus par attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām neuzskatīja par ticamiem, un iepriekš minētos iebildumus noraidīja.

(42)

Cits uzņēmums, kā atklāja pārbaudes apmeklējuma laikā, ražošanas izmaksas aprēķināja, no apgrozījuma atņemot peļņu un PVA izmaksas.

(43)

Pārējo divu uzņēmumu ražošanas izmaksas vispār uzskatīja par ticamām, tomēr bija jāizdara dažas korekcijas, pamatojoties uz pārbaudes apmeklējumu laikā gūto informāciju.

(44)

Daži no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka izejmateriālu izmaksās (lielākoties pelēkais audums (grey cloth), kuras tie uzskaitīja pie ražošanas izmaksām, jau daļēji bija iekļautas PVA izmaksas. Tā kā uzņēmumi nebija pilnībā integrēti, jo dažus pārstrādes posmus izdarīja apakšuzņēmēji, tie iebilda, ka, lai izvairītos no dubultas PVA izmaksu uzskaites, tās būtu jāatņem no ražošanas izmaksām. Tomēr būtu jāatgādina, ka normālā vērtība tika aprēķināta, izmantojot tā vienīgā uzņēmuma, kura pārdevumi vietējā tirgu bija reprezentatīvi, un to divu uzņēmumu, kuru pārdevumi vietējā tirgū attiecīgi bija 2,2 % un 0,2 %, PVA izmaksas un peļņu, un ka šie trīs eksportētāji paši iepirka lielāko daļu no pelēkā auduma. Vēl būtu jāpiebilst, ka katrā izejmateriālu pirkuma cenā iekļautas PVA izmaksas, taču tās ir piegādātāja, nevis attiecīgā eksportētāja PVA izmaksas. Tādēļ šo prasību noraidīja.

(45)

Septiņi no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem visu eksporta apjomu uz Kopienu pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu to eksporta cenas noteica, ievērojot šo neatkarīgo pircēju faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

(46)

Astotajam atlasītajam ražotājam eksportētājam Kopienā bija saistīts importētājs. Šī eksporta cenas aprēķināja, ievērojot cenas, par kādām importētie ražojumi pirmo reizi tika pārdoti neatkarīgajam pircējam, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā.

(47)

Tomēr, ņemot vērā vairāku uzņēmumu prasību, novecojuši krājumi un piegādes ar gaisa transportu (ar CIF vai CFR noteikumiem) netika ņemti vērā dempinga aprēķinos, jo šis pārdošanas apjoms neietilpst parastā tirdzniecības apritē. Šis pārdošanas apjoms ir nenozīmīgs (mazāk kā 2 % no visa eksporta apjoma).

(48)

Tomēr Kopienas ražošanas nozare iebilda pret šo metodi attiecībā uz piegādēm ar gaisa transportu un novecojušiem krājumiem, apgalvojot, ka no piegādes veida nevar noteikt, vai pārdošana veikta parastā tirdzniecības apritē, un ka šos pārdevumus būtu jāņem vērā tad, ja tie attiecīgajā nozarē būtu bieži sastopami. Iebildumu noraidīja, jo, lai gan lielākā daļa uzņēmumu saņēma piegādes ar gaisa transportu un pārdeva novecojušus krājumus, šie pārdevumi nozarē nav bieži sastopami, tāpēc ka saskaņā ar 47. apsvērumu piegādes ar gaisa transportu un novecojuši krājumi ir ļoti ierobežoti.

(49)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika veiktas atbilstīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Atbilstīgas korekcijas attiecībā uz importēšanas izmaksām, netiešajiem nodokļiem, atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, kravu apstrādes, kraušanas un papildu izmaksām, kā arī kredīta izmaksām, komisijas naudu, procentiem un valūtas konversācijas izmaksām izdarīja gadījumos, kad tās tika atzītas par racionālām, precīzām un ar pārbaudītiem pierādījumiem pamatotām. Veica arī korekciju attiecībā uz tirdzniecības procesa posmu, lai atspoguļotu to, ka vietējo tirdzniecību veic tieši ar gala patērētājiem, savukārt eksportu veica ar tirgotājiem, starpniekiem un izplatītājiem.

(50)

Viens eksportētājs iebilda pret korekcijām attiecībā uz komisijas maksu, sakot, ka saistītais tirgotājs, kurš darbības ziņā bija līdzīgs aģentam, kas par savu darbu saņem komisijas maksu, patiesībā ir tikai paplašināta uzņēmuma eksporta nodaļa un neveic atsevišķu uzņēmējdarbību. Korekciju atzina par pamatotu un prasību noraidīja, jo atklāja, ka saistītais tirgotājs veica neatkarīgas pārdošanas darbības (piemēram, iegādājoties un pārvaldot daļu no kvotu apjoma), ko eksportētājs pats nevarēja veikt, un tas radīja ievērojamus izdevumus. Turklāt saistītais tirgotājs par savu darbību attiecībā uz attiecīgā ražojuma pārdošanu Kopienā saņēma ievērojamu starpību, kas uzskatāma par komisijas maksu.

(51)

Vairāki eksportētāji iebilda, ka būtu jāveic korekcijas attiecībā uz bankas pakalpojumu izmaksām un kredīta izmaksām. Tie iebilda, ka vietējā tirgus ražojuma gala patērētāju maksājuma veids parasti ir kredītkartes. Tomēr, pārbaudot uzņēmumus, kas pārdeva vietējā tirgū, atklāja, ka pārdevumi gala patērētājiem veikti par skaidru naudu. Tādēļ prasību noraidīja.

(52)

Viens uzņēmums iebilda, ka būtu jāizdara korekcija attiecībā uz kokvilnas cenu pieaugumu izmeklēšanas periodā. Tomēr kokvilnas cenu pieauguma iemesls bija tirgus cenu pieaugums pasaulē, tādējādi tas nebija raksturīgs tikai Pakistānai. Kokvilnas cenu pieauguma ietekme bija jūtama 3 izmeklēšanas perioda mēnešus, bet attiecīgo ražojumu pārdeva visā izmeklēšanas periodā. Turklāt cenu pieaugumam bija vienīgi pārejošs raksturs, jo pasaules tirgus cenas ir mainīgas, šim izejvielu veidam tā ir parasta parādība. Šādas izejmateriāla cenu izmaiņas būtu jāuzskata par parastu uzņēmējdarbības parādību. Turklāt uzņēmuma iesniegtā informācija (kokvilnas iepirkuma cenas no 1997. līdz 2005. gadam ĶTR) norādīja uz cenu pazemināšanos, augstākās cenas bija 1997. gadā. Ievērojamas izejvielu cenu svārstības parasti var ņemt vērā, ik mēnesi vai reizi ceturksnī veicot normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu. Tomēr tas šeit netika prasīts. Tādēļ prasību noraidīja.

(53)

Visi uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu pieprasīja korekciju attiecībā uz nodokļu atmaksu. Sākotnējā izmeklēšanā prasības par šādām korekcijām ievēroja tikai attiecībā uz summām, kas faktiski tika samaksātas par līdzīgu produktu vai par tajā iestrādātajiem materiāliem, kuri bija paredzēti patēriņam eksportētājvalstī, un pēc tam šīs summas tika atmaksātas, eksportējot attiecīgo ražojumu uz Kopienu. Šajā izmeklēšanā konstatēja, ka Pakistānas valdība bija atmaksājusi daudz lielākas summas nekā tās, ko uzņēmumi faktiski samaksāja par attiecīgajā ražojumā iestrādāto materiālu importu.

(54)

Atlasītie eksportētāji iebilda, ka Pakistānas valdība bija ieviesusi jaunu ražotāju eksportētāju importa maksājumu atmaksas aprēķinu sistēmu. Saskaņā ar šo jauno sistēmu atmaksājamās summas noteikšanai izmanto noteiktu standartu.

(55)

Šo sistēmu pārbaudīja, lai noteiktu, vai pastāv tieša saikne starp ražotāju eksportētāju nodokļa maksājumu un līdzīgajā ražojumā, kas paredzēts patēriņam eksportētājvalstī, iestrādātajiem materiāliem. Ja izlasē iekļautie eksportētāji pierādīja, ka importa maksājumi tikuši atlīdzināti, Kopienas iestādes prasību par korekciju attiecībā uz normālo vērtību vajadzības gadījumā atzina par pamatotu, ciktāl koriģējamās summas patiesi attiecās uz attiecīgo ražojumu vai uz tajā iestrādātajiem materiāliem, kas bijuši paredzēti patēriņam eksporta valstī un atlīdzināti pēc ražojuma eksporta uz Kopienu.

(56)

Atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu noteica atsevišķas dempinga starpības.

(57)

Dempinga starpības, ko izsaka procentos no neto cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu secina, ka Fairdeal Textiles (Pvt) Ltd dempinga starpība ir de minimis, jo tā dempinga starpība ir mazāka par 2 %.

(59)

Uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, dempinga starpību noteica, ievērojot izlasē iekļauto uzņēmumu vidējo svērto dempinga starpību, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no neto cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 5,8 %.

(60)

Vairāki eksportētāji, kas sadarbojās un nebija iekļauti izlasē, apgalvoja, ka tikuši diskriminēti, jo tiem piešķirts izlasē iekļauto uzņēmumu vidējais svērtais maksājums, nevis mazākais maksājums. Tie piebilda, ka šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 17. panta noteikumiem izlasē iekļāva astoņus uzņēmumus. Konstatējumus, kas gūti, pamatojoties uz šo eksportētāju sniegtajiem datiem, jāuzskata par reprezentatīviem Pakistānas gultas veļas ražošanas nozarei. Attiecībā uz maksājumu, ko piemēro izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, piemērot vienam atlasītajam eksportētājam noteikto mazāko maksājumu nevis vidējo svērto vērtību, kas reprezentē nozari kopumā, būtu pretrunā atlases veida pārbaudes mērķiem. Jebkurā gadījumā pamatregulas 9. panta 6. punktā noteikts, ka antidempinga maksājums, kas piemērojams to eksportētāju importam, kas pieteikušies, bet nav iekļauti izlasē, nedrīkst pārsniegt izlasē iekļautajām personām noteikto vidējo svērto dempinga starpību, un Kopienas iestāžu parasta prakse ir piemērot vidējo svērto starpību. Ņemot vērā iepriekš minēto, prasību noraidīja.

(61)

Lai noteiktu atlikušo dempinga starpību, vispirms noteica sadarbības līmeni. Salīdzinot Eiropas Kopienu Statistikas biroja datus par Pakistānas izcelsmes importu un atbildes uz anketas jautājumiem, secināja, ka sadarbības līmenis ir augsts (augstāks nekā 80 %). Tādēļ un arī tā iemesla dēļ, ka nebija norāžu par to, ka pārējo uzņēmumu dempinga cenas būtu mazākas, uzskatīja, ka pārējo uzņēmumu, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, dempinga starpība būtu jānosaka augstākās dempinga starpības apmērā, kas konstatēta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Šī metode ir saskaņā ar Kopienas iestāžu praksi un turklāt uzskatāma par nepieciešamu, lai neveicinātu nesadarbošanos. Tādēļ atlikušās dempinga starpības aprēķinātā likme ir 8,5 %.

(62)

Vairāki uzņēmumi, kurus uzskatīja par tādiem, kas nesadarbojās, apgalvoja, ka laicīgi nosūtījuši atbildes uz atlases veida pārbaudes anketas jautājumiem, iesniedzot tos attiecīgajai asociācijai vai tieši Komisijai. Šiem uzņēmumiem prasīja sniegt pierādījumus, ka atbildes patiesi iesniegtas pieprasītajos termiņos. Neviens no uzņēmumiem nespēja sniegt atbilstīgus pierādījumus, tāpēc prasību noraidīja.

(63)

Šīs pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis bija pamatot slēdzienu ar pārbaudītu informāciju, kas faktiski bija iespējams, jo mainījās drošības situācija. Nav norāžu par to, ka jaunā pārbaudītā informācija drīzumā nebūtu aktuāla.

(64)

Tomēr būtu jāatgādina, ka dažu paliekošu drošības apsvērumu dēļ pārbaudes izdarīja AAE. Neskatoties uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, pūlēm pārbaude trešajā valstī neatbilst parastai praksei, jo Komisijas izmeklētājiem nebija neierobežotas tiešas pieejas eksportētāju grāmatvedības pārskatiem un sistēmām. Tādēļ, ja pieejamie informācijas avoti norādīs uz izmaiņām vai citām neprecizitātēm trešajā valstī gūtajos konstatējumos, Kopienas iestādes pēc savas iniciatīvas vai pēc ieinteresēto personu pieprasījuma var veikt mainīto antidempinga maksājumu pārskatīšanu.

(65)

Ņemot vērā iepriekš minēto, spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz attiecīgā Pakistānas izcelsmes ražojuma importu būtu jāgroza, lai ņemtu vērā jaunās dempinga starpības.

(66)

Atbilstīgi pamatregulas 9. panta 4. punktam maksājumi nedrīkst pārsniegt konstatētā dempinga starpību, bet tiem vajadzētu būt mazākiem nekā starpībai, ja šāds mazāks maksājums ir atbilstīgs, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Ņemot vērā to, ka šajā starpposma pārskatīšanā pārbauda tika dempinga aspektus, uzlikto maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt sākotnējā izmeklēšanā noteikto kaitējuma apmēru.

(67)

Saskaņā ar galīgās regulas 134. apsvērumu sākotnējā dempinga starpība bija zemāka nekā galīgais kaitējuma novēršanas līmenis, tādēļ galīgais antidempinga maksājums ir mazākā dempinga starpība, proti, 13,1 %. Tā kā šajā starpposma pārskatīšanā atklātās dempinga starpības joprojām ir mazākas nekā kaitējuma apmērs, grozot antidempinga maksājumus, būtu jāievēro šīs mazākās dempinga starpības.

(68)

Tādēļ maksājuma līmenis būtu jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī, izņemot uzņēmumu, kuram saskaņā ar 58. apsvērumu noteikta de minimis dempinga starpība:

(69)

Visām iesaistītajām personām paziņoja būtiskos faktus, kas bija spēkā esošo pasākumu grozījumu iemesls, un deva iespēju izteikt apsvērumus. Komentāri tika saņemti un attiecīgajā gadījumā ņemti vērā. Visām iesaistītajām personām tika noteikts iebildumu izteikšanas termiņš pēc izziņošanas.

(70)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanas periodā sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu jāiekļauj noteikums, ka pēdējiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, jo pretējā gadījumā tiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārskatīšanu.

(71)

Viens Pakistānas ražotājs eksportētājs iesniedza cenu saistību piedāvājumu. Tomēr parasti ir simtiem dažādu gultas veļas ražojuma veidu, kuru atšķirības nav vienkārši pamanāmas importēšanas brīdī. Tādēļ ir praktiski neiespējami katram ražojuma veidam noteikt nozīmīgu minimālu importa cenu, ko Komisijas iestādēm būtu iespējams uzraudzīt un dalībvalstu iestādēm kontrolēt. Šo apstākļu dēļ uzskatīja, ka cenu saistības nav praktiski iespējamas, un tās nevarēja pieņemt.

(72)

Šī pārskatīšana neietekmē datumu, no kura saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā galīgā regula,