(1)

Komisija 2005. gada 25. jūnijā, publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras uzsākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2), paziņoja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes zamšādas importu Kopienā.

(2)

Antidempinga procedūra tika uzsākta pēc tam, kad 2005. gada maijā Lielbritānijas ādas izstrādājumu konfederācija (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido ievērojamu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 70 %, no Kopienas kopējās zamšādas produkcijas. Sūdzībā bija ietverti sākotnēji šķietami pamatoti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas ir uzskatāms par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par izmeklēšanas uzsākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, sūdzībā minētos Kopienas ražotājus, citus zināmos Kopienas ražotājus, ĶTR iestādes, ražotājus eksportētājus, importētājus, kā arī apvienības, kas bija zināmas, kā iesaistītās personas. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Viens eksportētājs no ĶTR, kā arī ražotāji un importētāji Kopienā rakstiski darīja zināmu savu viedokli. Visas personas, kuras iepriekš norādītajā laikā to pieprasīja un kuras norādīja iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa, tika uzklausītas.

(4)

Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju un importētāju paredzami lielo skaitu, izlases metožu piemērošana tika paredzēta paziņojumā par procedūras uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(5)

Lai Komisija varētu lemt, vai jāizmanto izlases metode un vajadzības gadījumā, lai veiktu atlasi, ražotājiem eksportētājiem un importētājiem bija jāpaziņo par sevi Komisijai un bija jāsniedz informācija par darbību, kā norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Neviens ražotājs eksportētājs neiesniedza komentārus par iespējamo atlasi.

(6)

Septiņi importētāji pieteicās un iesniedza informāciju šim nolūkam noteiktajā termiņā, bet tikai trīs uzņēmumi izteica vēlmi sadarboties izmeklēšanā. Ņemot vērā, ka importētāju, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem un apliecināja vēlmi sadarboties, bija maz, tika nolemts, ka izlases metode nav jāpiemēro. Anketas tika nosūtītas visiem trim importētājiem. Tomēr vēlāk neviens importētājs nesadarbojās izmeklēšanā un nepiekrita atsūtīt aizpildītas anketas. Divi importētāji paziņoja, ka attiecīgais ražojums neveido būtisku daļu viņu darbībā un, ņemot vērā viņiem pieejamos finanšu un cilvēkresursus, importētāji nevar palīdzēt izmeklēšanā.

(7)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieteikumu par tirgus ekonomikas režīmu (TER) atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai atsevišķu režīmu (AR) atbilstīgi pamatregulas 9. panta 5. punktam, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieteikuma veidlapas attiecīgi zināmajiem Ķīnas uzņēmumiem. Šajā sakarā neviens ražotājs eksportētājs nav pieprasījis TER vai AR.

(8)

Tā kā neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nav iesniedzis atbildes, ražotāju eksportētāju atlasi nebija jāveic. Tā kā saskaņā ar pamatregulu neviens ĶTR ražotājs eksportētājs noteiktajā termiņā nav iesniedzis vajadzīgo informāciju vai pieprasījis TER vai AR, tika nolemts, ka konstatējumu attiecībā uz dempinga novērtējumu var veikt atbilstīgi pamatregulas 18. pantam. ĶTR iestādes par to tika informētas, un tām nebija iebildumu.

(9)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām attiecīgajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Atbildes tika saņemtas no trijiem Kopienas ražotājiem, kas minēti sūdzības pieteikumā.

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga, tā radītā kaitējuma un Kopienas interešu provizoriskas noteikšanas nolūkā. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

Kopienas ražotāji

(11)

Tā kā pieteikumi par TER vai AR netika iesniegti un ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību ĶTR ražotājiem eksportētājiem, pārbaudes apmeklējums normālas vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogas valsts datiem, notika šādos uzņēmumos:

(12)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude notika no 2001. gada 1. janvāra līdz IP beigām (še turpmāk “attiecīgais periods”).

(13)

Zamšāda un mākslīgā zamšāda ir āda, ko parasti izgatavo no aitādas un jērādas, bet to var izgatavot arī no citu dzīvnieku ādas. To izgatavo no ādām, no kurām noņem apmatojuma struktūru, tad zamšādas gadījumā to miecē, izmantojot tikai zivju vai dzīvnieku eļļu, bet mākslīgās zamšādas gadījumā to daļēji miecē ar aldehīdiem vai citām miecvielām un tad izmanto zivju vai citu dzīvnieku eļļu. Pēc miecēšanas iegūtā āda ir žāvēta zamšāda, ko parasti tad pakļauj pēcapstrādes procesam, tostarp pulēšanai, lai ādai būtu mīksta un izskatītos kā pilnībā apstrādāts zamšs. Tā kā ražojuma pamatīpašības ir ūdens absorbcija un tas ir mīksts, kas ir iegūtas, ādu pilnībā vai daļēji miecējot zivju vai dzīvnieku eļļā, tas ir ideāli piemērots tīrīšanai un spodrināšanai.

(14)

Attiecīgais ražojums ir zamšāda vai mākslīga zamšāda, kas ir pēc formas piegriezta vai nepiegriezta, tostarp ĶTR izcelsmes (“attiecīgais ražojums”) zamšāda un mākslīga, žāvēta zamšāda (“zamšāda”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem 4114 10 10 un 4114 10 90 . Visu minēto ražojumu noformējums tika atzīts par pietiekami līdzīgu, lai procedūras nolūkā tos uzskatītu par vienu ražojumu, kam ir vienādas fiziskās pamatīpašības un pielietojums.

(15)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja piegādāto informāciju, atšķirības starp attiecīgo ražojumu un ASV ražoto un pārdoto zamšādu netika konstatētas, un lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, ASV bija izraudzīta kā analogā valsts.

(16)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja piegādāto informāciju, atšķirības netika konstatētas starp attiecīgo ražojumu un Kopienas ražošanas nozarē saražoto un Kopienā pārdoto zamšādu.

(17)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu un izmeklēšanas nolūkā, ĶTR ražotai un vietējā tirgū pārdotai zamšādai, ASV ražotai un pārdotai zamšādai un Kopienas ražošanas nozarē ražotai un Kopienas tirgū pārdotai zamšādai ir vienādas fiziskās pamatīpašības un pielietojums, un tādējādi tos uzskata par attiecīgajam ražojumam līdzīgiem ražojumiem.

(18)

Kā jau minēts 6. apsvērumā, tā kā neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nav iesniedzis atbildes, ražotāju eksportētāju izlases veida atlasi nebija jāveic.

(19)

Kā jau iepriekš minēts 7. apsvērumā, tā kā atbildes uz anketas jautājumiem un pieteikumi par tirgus ekonomikas režīmu vai atsevišķo režīmu netika iesniegti, neviens no šiem režīmiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR netika piešķirts.

(20)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam, normālā vērtība tika noteikta pamatojoties uz analogās valsts cenām vai salikto vērtību. Paziņojumā par procedūras uzsākšanu ASV bija paredzēta kā attiecīgā analogā valsts, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt to apsvērumus par šīs izvēles atbilstību. Par šo jautājumu piezīmes vai iebildumi netika saņemti.

(21)

Tomēr, sazinoties ar apvienībām vai tirdzniecības palātām trešās valstīs, tika veikta to valstu atbilstības pārbaude, kurās uzskatīja, ka iespējams pastāv zamšādas ražošana. Konstatēja, ka Brazīlijā un Indijā zamšādas ražošanas nav vai arī to nepārdod šo valstu vietējā tirgū. Pamatojoties uz Turcijas ražotāja iesniegto informāciju, Turcijas gadījumā ir norādīts, ka šajā valstī ir ļoti ierobežots vietējais tirgus. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika nolemts par analogo valsti izvēlēties ASV. Tādējādi viens ražotājs no ASV piekrita pilnībā sadarboties ar Komisiju.

(22)

ASV ir diezgan liels un atvērts vietējais zamšādas tirgus (tarifu aizsardzība 3,2 %), kur ir vairāki piegādātāji un ievērojams importa līmenis. Turklāt attiecīgā ražojuma ražošanā tāpat kā ĶTR ir izmantoti līdzīgi procesi.

(23)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no tādas trešās valsts ražotāja, kur ir tirgus ekonomika, proti, pamatojoties uz cenām, ko maksājuši vai maksā ASV vietējā tirgū par ražojuma veidiem, kuru, kā konstatēja, realizē parastā tirdzniecības apritē.

(24)

Rezultātā par normālo vērtību noteica sadarbībā iesaistītā ASV ražotāja vidējo svērto pārdošanas cenu vietējā tirgū, kas bija paredzēta nesaistītiem pircējiem.

(25)

Tā kā neviens ĶTR ražotājs eksportētājs nevēlējās sadarboties, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem par ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa vērtību un apjomu Kopienā, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tā ir pieejamā visticamākā informācija. Izmantotā informācija tika vēlreiz salīdzināta ar informāciju, ko iesniedza tirdzniecības uzņēmums no ĶTR. Dati, ko iesniedza tirdzniecības uzņēmums, atbilst statistikas datiem, ko izmanto eksporta cenas noteikšanai.

(26)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas, ja tās bija atbilstošas un pamatotas ar ticamiem pierādījumiem, attiecināja uz fiziskos īpašību atšķirībām, un atšķirībām cenu atlaidēs, transporta un apdrošināšanas izmaksās, iepakošanas izmaksās, kredīta un garantijas izmaksās.

(27)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu. Noteiktā valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 73,5 %.

(28)

Izmeklēšanā atklāja, ka līdzīgu ražojumu pašreiz Kopienā galvenokārt ražo astoņi ražotāji, kas saražo 95 % no visas Kopienas produkcijas, bet atlikušos 5 % ražo vairākas nelielas miecētavas Kopienas teritorijā.

(29)

Sūdzību atbalstīja astoņi Kopienas ražotāji (seši sūdzības iesniedzēji un divi uzņēmumi, kas atbalsta sūdzības iesniegšanu), no tiem trīs sūdzību iesniegušie uzņēmumi pilnībā sadarbojās. Viens uzņēmums, kas iesniedza sūdzību, neatbildēja uz visiem anketas jautājumiem un tādējādi to uzskatīja par uzņēmumu, kas nesadarbojas, lai gan tas atkārtoti izteica atbalstu sūdzības iesniegšanai. Vēl viens sūdzības iesniedzējs un viens uzņēmums, kas atbalsta sūdzības iesniegšanu, iesniedza tikai minimālu informāciju par savu produkciju. Abus uzņēmumus uzskatīja par tādiem uzņēmumiem, kas nesadarbojas ar izmeklēšanu. Pārējie divi no šiem uzņēmumi izmeklēšanā nesadarbojās.

(30)

Trīs uzņēmumi, kas sadarbojas, saražo vairāk nekā 56 % no Kopienas attiecīgā ražojuma produkcijas. Tādēļ uzskata, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(31)

Patēriņu noteica, pieskaitot Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjomus Kopienā, Kopienas ražotāju, kas nesadarbojās, noteiktos pārdošanas apjomus un importa kopapjomu kā izklāstīts Eurostat ziņojumā, ko attiecīgi koriģēja, ja bija pamatojums, jo dažu valstu statistika par importu bija neprecīza. Tā kā nebija pieejami citi informācijas avoti, tad informācija par to ražotāju pārdošanas apjomiem, kas nesadarbojās, tika balstīta uz sūdzības saturu un datiem, ko iesniedza trīs ražotāji, kas nesadarbojās. Attiecībā uz importu Eurostat rādītāji ir izteikti tonnās, tāpēc tika pielietots maiņas kurss, lai šos rādītājus izteiktu kvadrātpēdās. Redzams, ka attiecīgajā periodā pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma Kopienā ir mazliet palielinājies par 5 %, kas norāda, ka ikgadējais pieaugums ir apmēram 1 %.

(32)

ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms ir aprēķināts pēc Eurostat datiem un izteikts kvadrātpēdās, izmantojot metodoloģiju, kas aprakstīta 31. apsvērumā, un imports pieauga no apmēram 2,1 milj. kvadrātpēdām 2001. gadā līdz 6,6 milj. kvadrātpēdām izmeklēšanas periodā.

(33)

Attiecīgajā periodā ĶTR importa daļa Kopienas tirgū palielinājās no 10,7 % 2001. gadā līdz 31,7 % izmeklēšanas periodā. Šāds straujš tirgus daļas palielinājums notika uz relatīvi neliela patēriņa pieauguma fona.

(34)

Informācija saistībā ar attiecīgo importu tika iegūta no Eurostat datu bāzes, kurā importa apjomi ir aprēķināti, izmantojot 31. apsvērumā aprakstīto metodoloģiju. Šī informācija norāda, ka vidējās ĶTR izcelsmes CIF importa cenas svārstās attiecīgajā periodā. Cenas sākotnēji palielinājās par 25 % 2002. gadā, bet tad samazinājās par 20 % 2003. gadā. 2004. gada cenas pieauga par 9 %, bet IP samazinājās.

(35)

Lai aprēķinātu cenu samazinājuma līmeni izmeklēšanas periodā, tā attiecīgā ražojuma cenas, ko ir pārdevuši Kopienas ražošanas nozares ražotāji, tika salīdzinātas ar importa cenām Kopienas tirgū izmeklēšanas periodā, par pamatu izmantojot visu zamšādas veidu svērto vidējo cenu, pamatojoties uz Eurostat rādītājiem. Kopienas ražošanas nozares cenas koriģēja, ņemot vērā ražotāja cenas. Attiecīgā importa cenas bija CIF cenas ar atbilstošu pielāgojumu attiecībā uz konstatētām kvalitātes atšķirībām, muitas nodokļiem un pēcimporta izmaksām.

(36)

Šis salīdzinājums apliecināja, ka izmeklēšanas periodā attiecīgos ražojumus, kuru izcelsme ir ĶTR, Kopienā pārdeva par cenām, kuras bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, izsakot procentos tās bija zemākas par 30 % nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuriem bija saistība ar Kopienas ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas periodā.

(38)

Attiecīgajā periodā Kopienas nozares ražošanas jauda saglabājās stabila. Bet šajā periodā ražošana Kopienas nozarē nepārtraukti samazinājās kopumā līdz pat 20 %, un tās jaudas izmantojuma rādītājs no 71,2 % 2001. gadā samazinājās līdz 57 % izmeklēšanas periodā.

(39)

Lai gan patēriņa apjoms arī šajā periodā palielinājās, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi Kopienā strauji samazinājās attiecīgajā periodā par 17 procentu punktiem no 8,1 milj. kvadrātpēdām 2001. gadā līdz 6,7 milj. kvdrātpēdām izmeklēšanas periodā. Tas ir pilnībā atspoguļots datos par ražotāju tirgus daļu, kas nepārtraukti mazinājās no 41,1 % 2001. gadā līdz 32,3 % izmeklēšanas periodā.

(40)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu katra perioda beigās.

(41)

Krājumi strauji samazinājās par 26 procentu punktiem 2002. gadā, un tad līdz izmeklēšanas periodam pakāpeniski palielinājās. Šāda attīstība ir pateicoties Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, eksporta darbībai, kas ievērojami pieauga 2002. gadā galvenokārt saistībā ar apjomīgiem pārdošanas līgumiem ASV, bet 2004. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās, kā parādīts nākamajā tabulā.

(42)

Kopiena ražošanas nozare uzskatīja, ka eksporta darbības samazinājumu daļēji noteica konkurence ar Ķīnas eksportētājiem ASV tirgū. Šajā sakarā ir jāņem vērā tas, ka pastāvēja būtisks attiecīgā ražojuma, kura izcelsme ir ĶTR, importa pieaugums ASV no 780 tūkstoši kvadrātpēdām 2002. gadā līdz 1 209 tūkstoši kvadrātpēdām 2004. gadā.

(43)

Lai gan Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, ražošana samazinājās par 20 procentu punktiem attiecīgajā periodā, Kopienas patēriņš pieauga par 5 % šajā pat periodā, un turklāt attiecīgā importa apjoms trīskāršojās. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudēja daļu no tirgus, bet attiecīgi importa apjoms veiksmīgi tika palielināts.

(44)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis samazinājās par 6 %. Mērot produkcijā uz vienu nodarbināto personu gadā, šajā periodā nozares ražīgums samazinājās par 15 %.

(45)

Kopienas ražošanas nozares ražotāju vidējā tīrā pārdošanas cena samazinājās par 8 procentu punktiem laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam, bet 2004. gadā palielinājās par 1 procentu punktu. Izmeklēšanas periodā cenas atkal turpināja kristies un samazinājās par 3 procentu punktiem. Šī attīstība apliecina to, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā saskārās ar īpaši nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem.

(46)

Kopienas ražošanas nozares ienākums no tīrās pārdošanas Kopienas tirgū pirms nodokļu atskaitīšanas attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās, kā parādīts nākamajā tabulā.

(47)

Kopienas ražošanas nozare bija rentabla 2001. un 2002. gadā. Tomēr sākot no 2003. gada rentabilitāte būtiski samazinājās, izraisot lielus zaudējumus 2004. gadā un izmeklēšanas periodā.

(48)

Attiecīgā ražojuma ražošanā ieguldījumu līmenis, ko veica Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, attiecīgajā periodā pieauga apmēram no EUR 354 000 līdz EUR 407 000. Šis ieguldījumu pieaugums koncentrējās galvenokārt uz esošo aktīvu atjaunošanu un papildu un/vai jaunu iekārtu iegādi nolūkā labāk regulēt esošo ražošanu.

(49)

Kopienas ražošanas nozares ražotāju, kas sadarbojās, ienākums no ieguldījumiem, kas izsaka rezultātu pirms nodokļu atskaitīšanas procentos no attiecīgā ražojuma ražošanā izmantoto aktīvu vidējās sākuma un noslēguma neto uzskaites vērtības, laikposmā no 2001. gada līdz 2003. gadam bija pozitīvs, tādējādi atspoguļojot rentablu darbību. 2004. gadā un izmeklēšanas periodā Kopienas ražotāju ienākums no ieguldījumiem bija negatīvs, tādējādi atspoguļojot to, ka ražotāji strādāja ar zaudējumiem.

(50)

Kopienas ražošanas nozarei nebija nekādu pretenziju vai norāžu par to, ka tai savā darbībā būtu grūtības piesaistīt kapitālu. Tomēr jāpiebilst, ka zaudējumi 2004. gadā un izmeklēšanas periodā tam radīja diezgan nelabvēlīgu situāciju. Turklāt ir jāņem vērā, ka maziem un ģimenes uzņēmumiem, piemēram, Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās, ir tikai ārēji finansējuma avoti. Kopumā šie uzņēmumi nelabprāt uzņemas risku, bet mātesuzņēmumi lielāku uzņēmumu grupu gadījumā vairāk apņemas riskēt, pamatojoties uz savām ilgtermiņa uzņēmējdarbības perspektīvām, tādējādi uzskatot, ka nozares atgūšanās no pašreizējās situācijas būs iespējama.

(51)

Kopienas ražošanas nozares ražotāji, kas sadarbojās, reģistrēja pamatdarbības neto naudas plūsmu laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam. Tomēr naudas plūsma bija negatīva 2004. gadā un izmeklēšanas periodā, tādējādi atspoguļojot būtiskus zaudējumus, kas reģistrēti šajos gados. Līdzīga aina ir, ja izsaka naudas plūsmu procentos no apgrozījuma. Attiecīgajā periodā bija būtiskas īstermiņa naudas plūsmas izmaiņas, ko izraisīja krājuma līmeņa izmaiņas (sk. iepriekš 41. apsvērumu).

(52)

Kopienas ražošanas nozares ražotāju, kas sadarbojās, kopējie izdevumi par algām bija relatīvi stabili attiecīgajā periodā, izņemot 7 % samazinājumu 2003. gadā. Nākamajā tabulā izmaiņas algās ir mazāk ievērojamas, nekā izmaiņas dzīves dārdzībā.

(53)

Faktisko dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari nevar uzskatīt par niecīgu, ņemot vērā ĶTR importa apjomu un cenas.

(54)

Kopienas ražošanas nozarei nebija jāatgūstas no kaitējumu radošā dempinga līdzšinējās ietekmes.

(55)

Iepriekšminēto faktoru pārbaude liecina, ka laikposmā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam imports par dempinga cenām ir krasi pieaudzis apjoma un tirgus daļas ziņā. Faktiski importa apjoms pieauga gandrīz par trešdaļu attiecīgajā laikposmā un izmeklēšanas periodā sasniedza 31,7 % no tirgus daļas. Ir jāpiezīmē, ka izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām bija 72,7 % no attiecīgā ražojuma importa kopapjoma Kopienā. Turklāt izmeklēšanas perioda laikā pārdošanas cenas Kopienas ražošanas nozarē attiecīgā importa rezultātā būtiski samazinājās par 30 %.

(56)

Attiecīgajā periodā gandrīz visi kaitējuma rādītāji bija negatīvi. Ražošana un jaudas izmantojums samazinājās (attiecīgi – 20 % un – 14 procentu punkti), bet ņemot vērā Kopienas patēriņa pieaugumu par 5 % tajā pašā periodā, iespējams šo rādītāju attīstība varētu būt diezgan pozitīva. Pārdošanas apjoms un cenas arī ievērojami kritās (attiecīgi – 17 % un – 10 %).

(57)

Kopienas ražošanas nozare zaudēja būtisku tirgus daļu attiecīgajā periodā, kad kopējais Kopienas patēriņš pieauga no apmēram 19,8 miljoniem kvadrātpēdu līdz gandrīz 20,9 miljoniem kvadrātpēdu. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte (– 10 procentu punkti), naudas plūsma (– 20,6 % no apgrozījuma) un ieguvums no ieguldījumiem (– 37 procentu punkti) ļoti būtiski samazinājās.

(58)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pamatregulas 3. panta nozīmē Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu, ko raksturo straujš cenu samazinājums, rentabilitātes, kā arī ieguvuma no ieguldījumiem kritums.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu ir pārbaudīts, vai imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir ĶTR, Kopienas ražošanas nozarei ir nodarījis kaitējumu tādā līmenī, lai to varēja uzskatīt par būtisku. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(60)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR ir ievērojami palielinājies par 4,5 miljoniem kvadrātpēdām, un tirgus daļa ir pieaugusi par 21 procentu punktu. Importa cenas, kura izcelsme ir ĶTR, būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 30 %.

(61)

Importa par dempinga cenām ietekmi raksturo fakts, ka attiecīgajā periodā ĶTR ražotāji palielināja savu tirgus daļu uz Kopienas ražošanas nozares ražotāju rēķina.

(62)

Kopumā laikposmā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas ražošanas nozare zaudēja no tirgus daļas 8,8 procentu punktus, ko pilnībā ietvēra ĶTR izcelsmes importa tirgus daļas pieaugums.

(63)

Tirgus daļas zaudējums un neatbilstošas cenas Kopienas ražošanas nozarē sakrita ar Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ko apliecināja būtiski zaudējumi, straujš naudas plūsmas un ieguvuma no ieguldījumiem kritums, un kaitējums nodarbinātības attīstībai.

(64)

Šie faktori un tas, ka samazināto cenu dēļ Kopienas ražošanas nozare nespēja izmantot nelielā Kopienas tirgus pieauguma priekšrocības, izraisīja to, ka par spīti veiktajiem ieguldījumiem ražošanas iekārtu modernizēšanā, Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums minētajā periodā. Importa par dempinga cenām tirgus daļas palielinājums un importa cenu samazinājums notika vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares nosacījumu krasām izmaiņām.

(65)

Importa apjoms un cenas no parējām galvenajām importētājvalstīm ir norādīts nākamajā tabulā.

(66)

Imports no Turcijas būtiski palielinājās attiecīgajā periodā, veidojot 6,2 procentu punktus no tirgus daļas. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka minētā importa būtisku daļu 2003. gadā, 2004. gadā un izmeklēšanas periodā veica viens Kopienas ražotājs, kas sadarbojās. Importēto ražojumu neliela daļa papildināja ražotāja produkcijas klāstu un pārējie ražojumi pēc sagriešanas un atkārtotas iesaiņošanas tika atkārtoti eksportēti uz trešām valstīm. Tādējādi šie daudzumi nevarēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Atlikušie ražojuma daudzumi, kas importēti no Turcijas, attiecīgajā periodā veido mazu un diezgan vienmērīgu tirgus daļu 2 % apjomā, bet izmeklēšanas periodā, tie sasniedza 6 %. Minētā ražojuma daudzumu cenas bija zemākas par ĶTR izcelsmes importa cenām 2002., 2003. gadā un izmeklēšanas periodā, bet augstākas 2001. un 2004. gadā. Ņemot vērā iepriekšminēto, tika konstatēts, ka minētais imports varēja radīt, lai gan nenozīmīgus, zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(67)

Saistībā ar importu no citam valstīm, izņemot Turciju, lai gan attiecīgajā periodā minēto importu cenas bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozarē, tās bija daudz augstākas nekā ĶTR izcelsmes importa cenas visa attiecīgā perioda laikā, izņemot izmeklēšanas periodu. Importa apjomi pieauga no 1,7 miljoniem kvadrātpēdu 2001. gadā līdz 2,5 miljoni kvadrātpēdu izmeklēšanas periodā un attiecīgajā periodā veidoja tirgus daļas pieaugumu tikai par 3,2 procentu punktiem, salīdzinot ar ĶTR izcelsmes importa pieaugumu, kas tajā pašā laikā palielinājās par 21 procentu punktu. Tādēļ, ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski tiek secināts, ka imports no citām trešām valstīm nevarētu būt noteicošais iemesls tam, ka Kopienas ražošanas nozarei ir radies kaitējums.

(68)

Attiecīgā ražojuma Kopienas ražotājiem, kas nesadarbojās, tirgus daļa bija kritusies gandrīz no 40 % 2001. gadā līdz 24 % izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā minēto ražotāju pārdošanas apjomi būtiski pazeminājās līdz 36 %. Turklāt ražotāju, kas nesadarbojās, vidējās cenas ir tādā pašā līmenī kā sūdzības iesniedzēju ražotāju vidējās cenas. Tas norāda, ka tie ir līdzīgā stāvoklī kā Kopienas ražošanas nozare, t. i., tiem ir nodarīti būtiski zaudējumi, kurus rada imports par dempinga cenām. Tāpēc nevar secināt, ka citi Kopienas ražotāji radījuši būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(69)

Kopienas ražošanas nozares eksports, kā iepriekš jau parādīts tabulā 41. apsvērumā, attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, pretēji pārdošanai ES tirgū, kas samazinājās par 17 % tajā pašā periodā. Attiecīgajā periodā eksporta cenas vidēji bija rentablā vai bezpeļņas līmenī. Šajos apstākļos tika provizoriski konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības nesekmēja kaitējuma rašanos.

(70)

Ieinteresētās personas neminēja citus faktorus, kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, un tie netika konstatēti arī izmeklēšanas laikā.

(71)

Ir jāuzsver, ka kaitējums šajā gadījumā izpaudās galvenokārt kā cenu un pārdošanas samazināšana, kas izraisīja būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Tas sakrita ar strauji pieaugošo importu par dempinga cenām no ĶTR, kas būtiski bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Nav norādes, ka iepriekš minētie citi faktori varēja nodarīt Kopienas ražošanas nozarei materiālo kaitējumu.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi nošķirta un atdalīta no importa dempinga ietekmes, kas rada zaudējumus, tiek provizoriski secināts, ka pastāv cēloņsakarība starp ĶTR importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares materiāliem zaudējumiem.

(73)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija apsvēra vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējumu radošo dempingu, antidempinga pasākumu ieviešana nebūtu kopumā pretrunā Kopienas interesēm. Lai noteiktu Kopienas intereses, izvērtēja dažādu iesaistīto personu intereses, tas ir, Kopienas ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un tirgotāju intereses.

(74)

Lai novērtētu Kopienas intereses, Komisija analizēja iespējamo antidempinga pasākumu piemērošanas/nepiemērošanas ietekmi uz attiecīgajiem uzņēmumiem.

(75)

Kopienas ražošanas nozari veido galvenokārt mazie uzņēmumi. Ražošanas darbības patlaban ir tikai 57 % no nozares ražošanas jaudas.

(76)

Sagaidāms, ka, piemērojot pasākumus, tiks novērsti turpmākie tirgus izkropļojumi un cenu samazinājums. Pasākumi sekmēs to, ka Kopienas ražošanas nozare palielina pārdošanas apjomus un tādējādi atgūst zaudēto tirgus daļu, vienlaikus pārdot par cenu, kas sedz izmaksas un ļauj gūt peļņu. Ir sagaidāms, ka galvenokārt vienību pašizmaksu samazinājums (palielinātas pārdošanas rezultātā lielāks jaudas izmantojums un attiecīgi lielāks ražīgums) un mazākā mērā neliels cenu pieaugums ļaus Kopienas ražošanas nozarei uzlabot tās finansiālo situāciju.

(77)

Turpretim, ja nepiemēros antidempinga pasākumus, ļoti iespējams, ka negatīvā tendence Kopienas ražošanas nozarē turpināsies. Kopienas ražošanas nozarē jo īpaši ir izteikts ieņēmumu zudums cenu, tirgus daļas samazinājuma un būtisku zaudējumu dēļ. Patiesi, ņemot vērā ieņēmumu samazināšanos un radīto būtisko kaitējumu izmeklēšanas periodā, ļoti iespējams, ka, neieviešot pasākumus, Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis turpinās pasliktināties. Tas galu galā radīs ražošanas zaudējumus un ražotņu slēgšanu, kas tādējādi apdraudēs nodarbinātību un ieguldījumus Kopienā.

(78)

Attiecīgi provizoriski tiek secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no kaitējuma radoša dempinga un tas būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(79)

Kā iepriekš noteikts 6. apsvērumā trīs importētāji pieteicās pēc izmeklēšanas uzsākšanas, bet pēc tam visi atteicās sadarboties izmeklēšanā. Neviens no importētājiem neizteica savu viedokli par pasākumu iespējamo piemērošanu. Līdz ar to pilnīgu novērtējumu par pasākumu iespējamo piemērošanu vai nepiemērošanu nebija iespējams veikt. Tomēr jāatgādina, ka antidempinga pasākumi ir paredzēti nevis importa novēršanai, bet gan tam, lai nodrošinātu, ka imports netiek veikts par dempinga cenām, kas rada zaudējumus. Tā kā Kopienas tirgū joprojām tiks atļauts ievest preces par pienācīgi noteiktām cenām, un tā kā imports no trešām valstīm joprojām turpināsies, iespējams, ka antidempinga pasākumu piemērošana pret importu par dempinga cenām būtiski neietekmēs importētāju tradicionālo uzņēmējdarbību. Turklāt ir jāuzsver, ka no importētājiem saņemtie komentāri pret pasākumu ieviešanu nebija būtiski un tādējādi tika noraidīti.

(80)

Tādējādi provizoriski var secināt, ka antidempinga pasākumu piemērošanas/nepiemērošanas iespējamā ietekme uz nesaistītajiem importētajiem/tirgotājiem nebūtu būtiska.

(81)

Neviens lietotājs vai patērētāju apvienība nepieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā. Tā kā minētās personas nesadarbojās, provizoriski var secināt, ka jebkādu antidempinga pasākumu piemērošana viņu situāciju būtiski neietekmētu. Turklāt ražotāju lielais skaits Kopienā un importa apjoms no pārējām trešām valstīm nodrošinās to, ka lietotājiem un mazumtirgotājiem joprojām būs iespēja izvēlēties attiecīgo ražojumu par pieņemamām cenām no dažādiem piegādātājiem. Sagaidāms, ka pasākumi izraisīs cenu kāpumu Kopienas ražošanas nozares labā, lai tajā tiktu atjaunota rentabla situācija. Tomēr mazticams, ka šāds pieaugums būs nozīmīgs, jo būtisks importa apjoms no trešām valstīm par konkurētspējīgām cenām kavēs Kopienas ražošanas nozari pārmērīgi palielināt cenu kāpumu.

(82)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka šajā gadījumā nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt antidempinga pasākumus, un pasākumu piemērošana nebūtu pretrunā Kopienas interesēm.

(83)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(84)

Pagaidu pasākumu līmenim jābūt pietiekošam, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodara imports par dempinga cenām, bet nav jāpārsniedz konstatētie dempinga apjomi. Aprēķinot maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, tika atzīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt savas izmaksas un kopumā iegūt tādu peļņu pirms nodokļu atskaitīšanas, kas būtu sasniedzama normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(85)

Uzskata, ka laikposmā no 2001. gada līdz 2002. gadam Kopienas tirgū bija normāla konkurence, un tā kā nepastāvēja kaitējošs dempings, Kopienas ražošanas nozare sasniedza normālu peļņas normu, kas vidēji saglabājās 5 % līmenī. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski secināts, ka peļņas normu 5 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu līmeni, ko Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējoša dempinga.

(86)

Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, salīdzinot tādā pašā tirdzniecības līmenī vidējo svērto importa cenu, ko izmantoja, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, un cenu, kas nerada kaitējumu, ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cenu, kas nerada kaitējumu, noteica, koriģējot katra Kopienas ražošanas nozares ražotāja pārdošanas cenu līdz pašizmaksas līmenim un pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daļu no kopējās CIF importa vērtības.

(87)

Uz šī informācijas pamata konstatēja, ka kaitējuma novēršanas pakāpe ir 62 %.

(88)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi ĶTR izcelsmes zamšādas importam jānosaka ar viszemāko kaitējuma novēršanas pakāpi, jo tā bija zemāka par konstatēto dempinga starpību.

(89)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā ir paziņojušas par savu ieinteresētību, var rakstveidā darīt zināmus savus uzskatus un lūgt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi šīs regulas vajadzībām par maksājumu piemērošanu ir provizoriski un galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var pārskatīt,