8.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 68/15

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu polietilēnteraftalāta (PET) plēves importam, uz ko attiecas KN kodi ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 un kuras izcelsmes valsts ir Indija (“galīgie kompensācijas pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 3,8 % līdz 19,1 % apmērā un piemēroja importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 19,1 % apmērā.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu Indijas un Korejas Republikas izcelsmes PET plēves importam. Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 0 % līdz 62,6 % apmērā Indijas izcelsmes PET plēves importam (turpmāk “galīgie antidempinga pasākumi”), izņemot importu no pieciem Indijas uzņēmumiem (Ester Industries Limited (turpmāk “Ester”), Flex Industries Limited (turpmāk “Flex”), Garware Polyester Limited (turpmāk “Garware”), MTZ Polyesters Limited (turpmāk “MTZ”) un Polyplex Corporation Limited (turpmāk “Polyplex”)), no kuriem ar Komisijas Lēmumu (2001/645/EK) (4) pieņēma saistības.

(3)

Jānorāda, ka uzņēmums, kurš agrāk bija pazīstams ar nosaukumu MTZ Polyesters Limited, ir mainījis nosaukumu. Tā jaunais nosaukums ir MTZ Polyfilms Limited. Šī nosaukuma maiņa nekādi nav ietekmējusi Regulā (EK) Nr. 2597/1999 konstatētos faktus un uzņēmuma tiesības gūt labumu no individuālās maksājuma likmes, ko tam piemēroja, kad tam bija iepriekšējais nosaukums. Komisija 2005. gada 17. februārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5), paziņoja par MTZ nosaukuma maiņu. Turpmāk jānorāda, ka MTZ no 2005. gada jūlija mainīja savu adresi, taču nekādu citu izmaiņu attiecībā uz uzņēmuma īpašumtiesībām, struktūru un darbību nebija. Tāpēc būtu jāmaina uzņēmuma adrese.

(4)

Padome ar Regulām (EK) Nr. 1975/2004 (6) un (EK) Nr. 1976/2004 (7) Indijas izcelsmes PET plēves importam piemērotos galīgos kompensācijas un antidempinga pasākumus attiecināja arī uz tāda paša ražojuma importu, kas sūtīts no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai muitas deklarācijā kā ražojuma izcelsmes valsts ir vai nav minēta Brazīlija vai Izraēla.

(5)

Komisija 2002. gada 28. jūnijā (8) sāka daļēju starpposma pārskatu tikai par galīgo kompensācijas pasākumu veidu, īpaši izskatot tikai viena Indijas ražotāja eksportētāja piedāvātā pasākuma pieņemamību atbilstīgi pamatregulas 19. pantam. Šī izmeklēšana ir pabeigta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 365/2006 (9).

(6)

Komisija 2003. gada 22. novembrī (10) sāka daļēju starpposma pārskatu tikai par galīgo antidempinga pasākumu veidu. Šī izmeklēšana ir noslēgusies ar Padomes Regulu (EK) Nr. 365/2006.

(7)

Komisija 2005. gada 4. janvārī (11) sāka daļēju starpposma pārskatu tikai par galīgo antidempinga pasākumu līmeni. Šī izmeklēšana ir noslēgusies ar Padomes Regulu (EK) Nr. 365/2006, kas grozīja galīgo antidempinga pasākumu līmeni.

(8)

Komisija 2005. gada 23. augustā (12) sāka pārskatīt Regulas (EK) Nr. 1975/2004 un (EK) Nr. 1976/2004 sakarā ar kāda Izraēlas ražotāja iesniegto pieprasījumu par atbrīvošanu no paplašinātajiem pasākumiem. Šī izmeklēšana ir noslēgusies ar Padomes Regulu (EK) Nr. 101/2006.

(9)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par gaidāmo galīgo spēkā esošo kompensācijas pasākumu termiņa beigšanos (13), Komisija no tamlīdzīga ražojuma Kopienas ražotājiem, proti, no DuPont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH, Nuroll SpA un Toray Plastics Europe (turpmāk “pieprasījuma iesniedzēji”), saņēma lūgumu sākt Padomes Regulas (EK) Nr. 2597/1999 pārskatīšanu saistībā ar termiņa beigšanos saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Pieprasījuma iesniedzēji pārstāv ievērojamu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 % no kopējā Kopienā saražotās PET plēves daudzuma.

(10)

Pieprasījums pamatojās uz to, ka pasākumu izbeigšanās, iespējams, izraisītu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos Kopienas ražošanas nozarē.

(11)

Pirms pārskatīšanas saistībā ar termiņa beigšanos uzsākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 9. punktu un 22. panta 1. punktu Komisija informēja Indijas valdību (turpmāk “IV”) par pienācīgi dokumentēta pārskatīšanas lūguma saņemšanu un uzaicināja to apspriesties, lai noskaidrotu situāciju sakarā ar sūdzības saturu un panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu. Tomēr Komisija no Indijas valdības nav saņēmusi atbildi attiecībā uz piedāvājumu apspriesties.

(12)

Komisija pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēju sniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija uzsāka Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/1999 noteikto pārskatīšanu saistībā ar termiņa beigšanos, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (14).

(13)

Izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim (turpmāk “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Tendenču pārbaude kaitējuma kontekstā aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(14)

Par izmeklēšanas uzsākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, izejvielu ražotājus, lietotājus un Indijas valdību. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to pieprasīja un kuras pierādīja, ka ir konkrēti iemesli, kādēļ tās būtu jāuzklausa. Personu rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un vajadzības gadījumā ņemti vērā.

(15)

Ņemot vērā pieprasījumā minēto acīmredzami lielo PET plēves ražotāju eksportētāju skaitu Indijā, paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu bija minēts, ka subsidēšanas izmeklēšanā ir paredzēts izmantot parauga atlases metodes. Lai izlemtu, vai atlase būs vajadzīga un, ja būs, tad lai to veiktu, visiem ražotājiem eksportētājiem lūdza pietiekties un, kā norādīts paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību attiecībā uz minēto ražojumu izmeklēšanas periodā. Pēc sniegtās informācijas pārbaudes, ievērojot lielo to ražotāju eksportētāju skaitu, kuri izteica vēlēšanos sadarboties, tika nolemts, ka izlase ir vajadzīga.

(16)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām ieinteresētajām personām vai tām personām, kuras bija pieteikušās pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā minētajā termiņā. Atbildes tika saņemtas no četriem Kopienas ražotājiem, astoņiem ražotājiem eksportētājiem, viena importētāja/lietotāja, viena izejvielu piegādātāja un Indijas valdības.

(17)

No astoņiem Indijas ražotājiem eksportētājiem četrus uzņēmumus (Ester, Flex, Garware un Jindal Poly Films Limited (turpmāk “Jindal”)) izvēlējās paraugam. Attiecībā uz tiem konstatēja, ka tie pārstāv lielāko PET plēves produkcijas, pārdošanas un eksporta apjomu uz Kopienu, un tos pamatoti varēja izpētīt pieejamajā laikposmā atbilstīgi pamatregulas 27. panta 1. punktam.

(18)

Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (15) publicētu paziņojumu paziņoja, ka uzņēmums, kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu Jindal Polyester Limited, ir mainījis adresi. Tāpēc būtu jāmaina uzņēmuma adrese.

(19)

Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (16) publicētu paziņojumu paziņoja, ka uzņēmums, kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu Jindal Polyester Limited, ir mainījis nosaukumu, un tagad tā nosaukums ir Jindal Poly Films Limited. Tāpēc būtu jāmaina uzņēmuma nosaukums.

(20)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu un kaitējumu, kā arī lai noteiktu, vai ir iespējama subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās, un vai pasākumu saglabāšana būtu Kopienas interesēs. Pārbaudes nolūkā tika apmeklēti zemāk minēto ieinteresēto personu uzņēmumi:

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 30. pantu Indijas valdību un pārējās ieinteresētās personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēts ierosināt pasākumu turpināšanu. Tām tika dots pietiekami daudz laika komentāru sniegšanai. Dažas personas komentārus sniedza rakstiski. Turklāt Indijas valdībai piedāvāja un tā pieņēma apspriešanos atbilstīgi pamatregulas 10. panta 11. punktam. Visu iesniegto informāciju un komentārus attiecīgi ņēma vērā.

(22)

Ražojums, uz kuru attiecas šis pārskats, ir tas pats ražojums, uz kuru attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 2597/1999, proti, Indijas izcelsmes PET plēve ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 (turpmāk “attiecīgais ražojums”).

(23)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un PET plēvei, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū Indijā, kā arī PET plēvei, ko Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopienā, ir tādas pašas fizikālās pamatīpašības un tādi paši lietošanas veidi, tādēļ tie ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 5.punkta izpratnē.

(24)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika pētītas turpmāk minētās shēmas, kuras, kā domājams, ietver subsīdiju piešķiršanu:

(25)

Iepriekšējā punkta a) līdz e) apakšpunktā minētās shēmas pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (1992. gada Nr. 22), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (turpmāk “Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Eksporta un importa politikas” dokumentos, ko ik pēc 5 gadiem izdod un regulāri atjaunina Tirdzniecības ministrija. Viens eksporta un importa politikas dokuments ir svarīgs šīs izskatāmās lietas izmeklēšanas perioda sakarā, t. i., piecu gadu plāns laikposmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (turpmāk “EXIM politikas 2002–2007 dokuments”). Bez tam Indijas valdība arī izklāsta EXIM politikas 2002–2007 dokumenta izpildes kārtību izdevumā “Procedūras rokasgrāmata laikposmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 31. martam, I sējums” (turpmāk “HOP I 2002–2007”) (17). Arī Procedūras rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunināts.

(26)

Shēma f) pamatojas uz 1961. gada Likuma par ienākuma nodokli, kurā ar Finanšu likumu katru gadu ievieš grozījumus.

(27)

Shēma g) pamatojas uz 1949. gada Banku darbības likuma 21. un 35. A iedaļas, kura atļauj Indijas Rezervju Bankai (turpmāk “RBI”) dot norādījumus komercbankām par eksporta kredītiem.

(28)

Shēma h) ir neplānota subsidēšana, kurai Indijas likumos juridisku pamatojumu nevarēja atrast.

(29)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, Komisija arī pētīja vairākas subsidēšanas shēmas, kuras, iespējams, atļauj izmantot reģionālās pārvaldes vai iestādes dažos Indijas štatos.

(30)

Shēma ir sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 2002–2007 4.1.–4.30. nodaļā.

(31)

ALS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 32. apsvērumā. Šīs apakšshēmas cita starpā atšķiras izmantošanas iespēju ziņā. ALS fiziskā eksporta iespējas un ALS ikgadējo pieprasījumu var izmantot ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. ALS pusfabrikātu piegādēm var izmantot ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam. Eksportam paredzēto ALS var izmantot galvenie uzņēmēji, kas ir “eksportam domāto” kategoriju piegādātāji, kā minēts dokumenta EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 8.2. punktā, piemēram, tie, kas apgādā uz eksportu orientētas ražotnes (turpmāk “EOR”). Visbeidzot, pusfabrikātu piegādātājiem, kas apgādā eksporta ražotājus, ir tiesības izmantot “domātā eksporta” priekšrocības atbilstīgi ARO apakšshēmām un apmaiņas pirkumus ar iekšzemes kredītvēstuli.

(32)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādiem mērķiem:

(33)

No četriem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem tikai viens izmeklēšanas periodā izmantoja ALS. Precīzāk būtu teikt, ka šis eksporta produkcijas ražotājs izmantoja divas apakšshēmas, respektīvi, i) un ii) punktā iepriekš minētās. Šis eksportētājs, kurš sadarbojās, paskaidroja, ka, lai gan tas 1999. gadā galīgo kompensācijas pasākumu piemērošanas laikā izmantoja Nodokļu tiesību reģistra grāmatu (turpmāk “DEPB”, kopš tā laika viņš nolēma pārtraukt DEPB izmantošanu un tā vietā izmantot ALS.

(34)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, atļaujas īpašniekam ir juridisks pienākums uzturēt “pareizu un atbilstīgu atskaiti par importētu preču patēriņu un izmantošanu, kas saistās ar atļaujas izmantošanu” konkrēti norādītā veidā (kā noteikts dokumenta HOP I 2002–2007 4.30. nodaļā) (turpmāk “patēriņa reģistrs”). Pārbaudē tika gūti pierādījumi tam, ka uzņēmums patēriņa reģistru uztur pareizi.

(35)

Attiecībā uz i) punktā minēto apakšshēmu gan atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, gan eksportēšanas pienākumu (arī attiecībā uz domātu eksportu) Indijas valdība ir noteikusi pēc apjoma un vērtības, kas arī tiek dokumentēts atļaujā. Turklāt importēšanas vai eksportēšanas brīdī valsts amatpersonām attiecīgie darījumi ir jādokumentē atļaujā. Šajā shēmā atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz resursu un ražojumu standarta normām (turpmāk “SION”). Tādas standarta normas ir noteiktas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam, un tiek publicētas dokumentā HOP I 2002–2007.

(36)

Iepriekš 32. apsvēruma ii) punktā minētās apakšshēmas gadījumā (ALS ikgadējam pieprasījumam) atļaujā dokumentē tikai ievedmuitas atvieglojumu pēc vērtības. Atļaujas īpašnieka pienākums ir “uzturēt importēto resursu ciešu saistību ar saražoto produkciju” (HOP I 2002–2007 4.24.A c) punkts).

(37)

Importētos materiālu resursus nevar pārvest uz citu vietu, un tie ir jāizmanto paredzētās eksporta produkcijas izgatavošanai. Eksportēšanas pienākums ir jāizpilda noteiktā laikā pēc atļaujas izsniegšanas (18 mēnešu laikā ar iespēju divas reizes šo termiņu pagarināt uz 6 mēnešiem.)

(38)

Pārbaudē tika iegūti pierādījumi, ka uzņēmuma konkrētais galveno izejvielu patēriņš viena kilograma PET plēves saražošanai, kā minēts 18. papildinājuma reģistrā, bija mazāks nekā attiecīgā SION. Citiem vārdiem, attiecīgajam eksportētājam saskaņā ar SION bija atļauts bez ievedmuitas nodokļa importēt vairāk konkrēto izejvielu nekā tiek faktiski patērēts ražošanas procesā. Uzņēmums apgalvoja, ka Indijas valdība šo iegūto pārpalikumu noregulēs, kad būs pagājis atļauju derīguma termiņš, t. i., 30 mēneši pēc tās izsniegšana, jo parasti praksē tiek izmantota iespēja to divas reizes pagarināt uz 6 mēnešiem – skat. iepriekš 37. punktu. Tomēr, ja pirmā licence uzņēmumam ir izsniegta 2003. gada 31. janvāri, uzņēmums Komisijas dienestu veiktās pārbaudes vietā un laikā, t. i., 2005. gada maijā, nevarētu pamatot savu apgalvojumu. 2005. gada decembrī, kad uzņēmums sniedza komentārus par konstatētajiem faktiem, tas nesniedza nevienu pierādījumu tam, ka pārmaksātie nodokļi ir koriģēti. SION nepārprotami rada pārmērīgas muitas nodokļu atlaides. Indijas valdība nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka tā pēc atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās sistemātiski koriģē pārmērīgās atlaides, kā arī nepierādīja, vai ir kāda racionāla sistēma pārmērīgu atlaižu regulēšanai.

(39)

Papildus konstatētajiem faktiem Indijas valdība norādīja, ka 2005. gadā trīs gadījumos tā bija izmainījusi ALS, lai cita starpā labāk kontrolētu, kā ražotāji eksportētāji to izmanto, un ka izmaiņas un kontroles metožu uzlabošana neizraisītu muitas nodokļa pārsnieguma atmaksu. Tāpēc tika apgalvots, ka nebūtu jākompensē ALS radītās un aprēķinā iekļautās subsīdijas.

(40)

Būtu jānorāda, ka minētās ALS izmaiņas notika pēc izmeklēšanas perioda beigām un pēc Komisijas dienestu veiktā pārbaudes apmeklējuma, tāpēc nebija iespējams pārbaudīt praksē. Turklāt ar publisku paziņojumu, ko publicēja 2005. gada 10. oktobrī, HOP I 2002–2007 4.26. punktu papildināja ar šādu tekstu: “licencēšanas iestāde arī uzsāk rīcību pret licences saņēmēju, ja netiek iesniegts pienācīgi aizpildīts 23. pielikumā minētais dokuments (vēl viens patēriņa reģistra nosaukums)”. Taču nav nekādas norādes par to, kāda šī rīcība varētu būt.

(41)

Tāpēc uzskata, ka nav pārbaudīts, kā iepriekšminētās izmaiņas, ko ieviesa Indijas iestādes, tika īstenotas praksē. Jo īpaši nav norādīts, kādas ir bijušas sekas tam, ka netika iesniegts patēriņa reģistrs. Tāpēc turpmāk izklāstītie secinājumi balstās uz konstatētajiem faktiem, kas atklāti izmeklēšanas periodā.

(42)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta izpratnē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, kas dod labumu izmeklēšanā iesaistītajiem eksportētājiem.

(43)

Turklāt ALS fiziskam eksportam un ALS ikgadējam pieprasījumam ir nepārprotama saistība ar likumu par eksportēšanas darbību, tādēļ šī licencēšana ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Bez apņemšanās ražojumu eksportēt uzņēmums nevar izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības.

(44)

Šajā gadījumā izmantotās apakšshēmas nevar uzskatīt par pieļaujamām eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmām vai šīs sistēmas aizvietotājām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Apakšshēmas neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas ietverti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojošas atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Indijas valdība nav efektīvi piemērojusi savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apliecinātu, vai un kādā apjomā resursi ir patērēti eksporta produkcijas ražošanai (pamatregulas II pielikuma II.4) punkts un aizvietojošu atmaksāšanas shēmu gadījumā pamatregulas III pielikuma II.2) punkts). Attiecīgā ražojuma SION nebija pietiekami precīzas. SION pašas par sevi nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo šo pārāk dāsno standarta normu uzbūve nedod iespēju Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, cik resursu ir patērēts eksporta produkcijas ražošanā. Turklāt Indijas valdība neveic efektīvu kontroli, pamatojoties uz patēriņa reģistru.

(45)

Tāpēc apakšshēmām ir kompensācijas raksturs.

(46)

Eksportētāja saņemtā subsīdija ALS izmantošanas gadījumā tika aprēķināta šādi. Aprēķinā dalāmais lielums norāda nesaņemtos ievedmuitas nodokļus (muitas pamatnodokli un īpašo muitas papildnodokli) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar abām ALS apakšshēmām un izmantoti attiecīgajam ražojumam izmeklēšanas periodā (dalāmais lielums). Kā noteikts pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, maksājumus, kas bijuši jākārto subsīdijas iegūšanai, atskaita no subsīdijas apjoma, ja par to saņemts pamatots pieprasījums. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, summas dalītājs aprēķinā rāda attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu izmeklēšanas periodā.

(47)

Uzņēmums, kas izmantoja šo shēmu, izmeklēšanas periodā ieguva subsīdiju 6,0 % apmērā.

(48)

DEPB ir sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 4.3. punktā un HOP I 2002–2007 dokumenta 4. nodaļā. Sākotnējās izmeklēšanas laikā bija divu veidu DEPB – pirmseksporta un pēceksporta shēma. 2000. gada aprīlī pirmseksporta shēma vairs netika veikta, tādēļ iespējamā subsidēšana tika pētīta tikai pēceksporta stadijā.

(49)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot. Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā trīs uzņēmumi izmanto šīs shēmas piedāvātas priekšrocības.

(50)

Eksportētājs, kam ir tiesības izmantot DEPB, var lūgt DEPB kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEPB procentu likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes pamatojas uz SION, ņemot vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodevas piekritību šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(51)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma brīdī eksportētājs jāsagatavo deklarācija, kas iesniedzama Indijas iestādēm, norādot, ka eksports notiek saskaņā ar piešķīruma shēmu ievedmuitas maksājumiem. Lai preci varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras gaitā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā cita starpā tiek parādīts DEPB kredīta apjoms, kas eksportētājam jāsaņem par šo eksporta darījumu. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu labumu tas iegūs. Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, Indijas valdība nevar lemt par DEPB kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPB kredīta likme, no kā aprēķina iegūto labumu, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu datumu grozīt iegūtā labuma līmeni.

(52)

Tika arī konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPB kredītu var iegrāmatot komercdarbības atskaitēs kā ienākumu uzkrājumu, kad ir izpildīts eksportēšanas pienākums. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa operācijām, importējot preces, ko var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPB kredītus var brīvi pārskaitīt, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas.

(53)

DEPB kredīti var attiekties uz līdz pat 25 eksporta darījumiem un, tos kārtojot elektroniski, tajos var ietvert neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski nav nekādu stingri noteiktu termiņu DEPB kredīta pieprasīšanai, jo laikposmu, kas minēts HOP I 2002–2007 dokumenta 4.47. nodaļā, vienmēr sāk skaitīt, sākot ar pēdējo DEPB pieteikumā minēto eksporta darījumu.

(54)

Indijas valdība un viens eksportētājs Komisijas dienestiem norādīja, ka šo shēmu drīz vairs neizmantos un aizstās ar shēmu, kas it kā esot “atbilstīga PTO”. Sākumā bija plānots, ka DEPB darbība izbeigsies 2005. gada 1. aprīlī. Tomēr, tā kā aizstājoša shēma nebija sagatavota ieviešanai, DEPB darbību pagarināja līdz 2006. gada 1. aprīlim. Ja līdz minētajai dienai jaunā shēma nebūs gatava ieviešanai, DEPB paliks spēkā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

(55)

Pēc faktu konstatēšanas Indijas valdība un divi eksportētāji, kuri izmantoja šīs shēmas priekšrocības, komentēja iepriekš izklāstīto DEPB analīzi. Viņi i) apgalvoja, ka, iespējams, DEPB kredītu summu var iegūt tikai tad, ja ievedmuitas nodokli piemēro eksportētu preču izejvielām, ii) apstrīdēja Komisijas izmantoto nodokļa aprēķināšanas metodiku, kuras pamatā bija “uzkrājumu” princips, salīdzinot ar iepriekš 1999. gada procedūrā izmantoto metodiku, kuras rezultātā noteica galīgos kompensācijas pasākumus un kas balstījās uz “saņemšanas” principu, iii) pieprasīja nekavējoties pārtraukt DEPB piemēroto procedūru, pamatojoties uz to, ka Indijas valdība bija paziņojusi par tās pārtraukšanu no 2006. gada 1. aprīļa, un iv) apgalvoja, ka tā neizslēgšana no aprēķina būtu ASCM 27. pantā ietverto noteikumu pārkāpums par labu jaunattīstības valstīm.

(56)

Ne Indijas valdība, ne eksportētāji nav sīkāk pamatojuši i) iedaļā izteikto apgalvojumu. Tas katrā ziņā ir pretrunā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem, kā minēts 50. līdz 53. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(57)

Attiecībā uz ii) iedaļā minēto apgalvojumu šajā izmeklēšanā izmantotās metodikas mērķis ir labāk atspoguļot to, kā subsidēšana ietekmēja eksportētāju, kuri sadarbojās, finansiālo stāvokli attiecīgajā izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā uzskatīja, ka labums tiek piešķirts saņēmējam brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu tiek veikts eksporta darījums. To cita starpā apstiprina DEPB kredītu summu iegrāmatošana pēc uzkrāšanas principa saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem. Turklāt jānorāda, ka Komisijas dienesti šo metodiku ir izmantojuši jau vairākkārt, galvenokārt grafīta elektrodu sistēmas gadījumā (18) un ka šīs metodikas rezultātā nenotiek pilnīga shēmas pārvērtēšana, par kuru konstatēts, ka tai patiesi ir kompensējams raksturs. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(58)

Attiecībā uz iii) iedaļā izteikto apgalvojumu patiesi tika konstatēts, ka Indijas valdība agrāk ir paziņojusi par DEPB atcelšanu. Tā bija jāpārtrauc 2005. gada 31. martā, taču Indijas valdība to pagarināja līdz 2005. gada 30. septembrim. Pēc tam tā šīs shēmas darbības termiņu pagarināja līdz 2006. gada 1. aprīlim. Šādos apstākļos joprojām nav skaidrs, vai DEPB patiesi no 2006. gada 1. aprīļa tiks atcelts (skatīt 123. apsvērumu).

(59)

Kas attiecas uz iv) iedaļā izteikto apgalvojumu, netiek pārkāpti jaunattīstības valstīm paredzētie noteikumi, kas ietverti ASCM 27. pantā. Minētais pants patiesībā neliedz PTO loceklim veikt kompensējošu darbību, kas novērstu zaudējušus radošo ietekmi, ko izraisa kāda cita locekļa īstenota subsidēšana. Tā kā ir konstatēts, ka DEPB ir kompensējošs raksturs, tad šis apgalvojums tiek noraidīts.

(60)

DEPB nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta izpratnē. DEPB kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu vēlāk izmanto ievedmuitas nodokļa atmaksāšanai, tādā veidā samazinot Indijas valdības ieņēmumus no muitas nodokļiem, kas citā gadījumā būtu saņemami. Bez tam DEPB kredīts dod labumu eksportētājam, jo tas uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(61)

Turklāt DEPB ir saistīta ar eksportēšanas darbību, tādēļ minētā shēma uzskatāma par specifisku un kompensējamu, kā noteikts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(62)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas ietverti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojošas atmaksāšanas shēmas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem resursiem. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apliecinātu, kuri resursi ir patērēti eksportējamās produkcijas ražošanas procesā un vai ir bijis pārmaksāts ievedmuitas nodoklis tādā nozīmē, kā to nosaka pamatregulas I pielikuma i) punkts, II pielikums un III pielikums. Visbeidzot jāsaka, ka eksportētājam ir tiesības iegūt labumu no DEPB neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē kādus resursus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti materiālu resursi. Tātad pat tiem eksportētājiem, kas sagādā visus vajadzīgos resursus uz vietas un neimportē nekādas preces ražošanas resursu vajadzībām, arī ir tiesības izmantot DEPB sava labuma iegūšanai.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamu subsīdiju lielums tika aprēķināta kā labums, ko gūst saņēmējs, kas arī tika konstatēts izskatāmās lietas izmeklēšanas laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē.

(64)

Ievērojot tikko teikto, ir uzskatāms, ka no DEPB izmantošanas iegūto labumu būtu pareizi vērtēt kā summu, kas kredītu veidā nopelnīta par visiem eksporta darījumiem, kas notikuši, izmeklēšanas periodā izmantojot šo shēmu.

(65)

Ja tika saņemts pamatots pieprasījums, maksājumi, kas bijuši jākārto subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā kredīta apjoma, un subsidētās summas parādās kā dalāmais lielums atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(66)

Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdijas ir saistītas ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirtas, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Šīs shēmas piedāvātas priekšrocības izmeklēšanas periodā izmantoja trīs uzņēmumi, iegūstot subsīdijas 9,0 % līdz 11,0 % apmērā.

(67)

Šīs shēmas ir sīkāk aprakstītas 6. nodaļā (EOR) un 7. nodaļā (SEZ) attiecīgi EXIM politikas 2002–2007 un HOP I 2002–2007 dokumentos.

(68)

Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, katrs uzņēmums, kas principā apņemas eksportēt visas savas saražotās preces vai pakalpojumus, var piederēt pie SEZ vai EOR shēmas. Izmeklēšanas periodā tika atklāts, ka viens uzņēmums izmanto EOR shēmas piedāvātās priekšrocības.

(69)

SEZ ir īpaši iezīmēta beznodokļu teritorija, un saskaņā ar EXIM politikas 2002–2007 dokumentu, aplūkojot tirdzniecības operācijas, muitas nodokli un citus nodokļus, tādu zonu uzskata par ārvalstu teritoriju.

(70)

Savukārt EOR ir elastīgākas ģeogrāfiskās robežas, un šādas ražotnes var izveidot jebkurā Indijas vietā. EOR ir shēma, kas papildina SEZ.

(71)

Lai pieteiktos EOR vai SEZ statusa iegūšanai, ir sīki jāraksturo nākamo piecu gadu laikposms, tostarp plānotais produkcijas daudzums, paredzētā eksporta vērtība, importa pieprasījums un vietējo resursu pieprasījums. Ja pārvaldes iestādes apstiprina uzņēmuma pieteikumu, uzņēmumam tiek paziņoti ar šo apstiprinājumu saistītie noteikumi un nosacījumi. Nolīgums, ar kuru uzņēmums tiek atzīts par SEZ/EOR, ir spēkā piecus gadus. Nolīgumu var atjaunot atkārtotam termiņam.

(72)

EXIM politikas 2002–2007 dokumentā ir noteikts svarīgs EOR vai SEZ pienākums – sasniegt ārējā tirdzniecības bilancē neto (turpmāk “NFE”) ieņēmumus, t. i., pārskata periodā (5 gados) eksporta kopvērtībai jābūt lielākai par importēto preču kopvērtību.

(73)

EOR/SEZ ražotnēm pienākas šādas priekšrocības:

(74)

Ražotnes, kas darbojas saskaņā ar šīm shēmām, uzrauga muitas ierēdņi, kā noteikts Muitas likuma 65. iedaļā. Ar likumu ir noteikts, ka šādām ražotnēm īpašā formātā atbilstīgi jāatskaitās par visiem importa darījumiem, par visu importēto materiālu patēriņu, izmantošanu un par eksportu. Šo atskaišu dokumenti pēc pieprasījuma būtu periodiski jāiesniedz kompetentām iestādēm (turpmāk “ceturkšņa un pusgada darba atskaites”). Tomēr “nevienā brīdī [EOR vai SEZ ražotnei] nedrīkst pieprasīt katra importa sūtījuma korelāciju ar eksportu, pārvešanu uz citām ražotnēm, tirdzniecību iekšzemes tarifa teritorijā (DTA) vai uzkrājumiem”, kā noteikts HOP I 2002–2007 14.-I pielikuma 10.2. punktā un 14.-II pielikuma 13.2. punktā.

(75)

Iekšzemes pārdošanas apjomi tiek nosūtīti un reģistrēti uz pašsertificēšanas pamata. EOR eksporta sūtījumus uzrauga muitas/akcīzes amatpersona, kas ir EOR pastāvīgs darbinieks.

(76)

Izskatāmajā gadījumā EOR shēmu kādu laiku no izmeklēšanas perioda izmantoja tikai viens eksportētājs, kurš sadarbojās. Tā kā SEZ shēmu neizmantoja, tad nav jāanalizē šīs shēmas kompensēšanas iespēja. Eksportētājs, kurš sadarbojās, izmantoja EOR, lai importētu izejvielas un ražošanas līdzekļus bez ievedmuitas nodokļa un lai tam tiktu atmaksāts centralizētais mazumtirdzniecības nodoklis, kas samaksāts par vietēji iepirktām precēm. Šis eksportētājs neizmantoja atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem par izejvielām, jo EOR ražotnē, lai iegūtu PET plēvi, kā izejvielas izmanto PET granulas. Tās ražo citā šā uzņēmuma filiālē no izejvielām, kas iegādātas atbilstīgi ALS. Tādā veidā uzņēmums izmantoja iepriekš 73. punkta i) un iii) apakšpunktā minētās priekšrocības.

(77)

Viens uzņēmums, kurš izmantoja EOR piedāvātās priekšrocības, sniedza komentārus par dažiem precizējumiem atbilstīgās subsīdijas normas aprēķināšanā. Gadījumos, kad šie komentāri tika atzīti par pamatotiem, aprēķinus attiecīgi koriģēja.

(78)

EOR atbrīvojums no divu veidu ievedmuitas nodokļiem (turpmāk “muitas pamatnodoklis” un “īpašais muitas papildnodoklis”), kā arī centralizētā mazumtirdzniecības nodokļa atmaksāšana, ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Valdība nesaņēma ieņēmumus, kas būtu saņemami, ja netiktu izmantota šī shēma, turklāt EOR tiek piešķirts labums pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē, jo uzņēmums ietaupīja likvīdos līdzekļus tāpēc, ka nebija jāmaksā parasti maksājamie nodokļi.

(79)

Tādējādi atbrīvojums no muitas pamatnodokļa un īpašā muitas papildnodokļa, kā arī mazumtirdzniecības nodokļa atmaksāšana ir subsidēšana pamatregulas 2. panta izpratnē. Šie labumi ir saistīti ar Likumu par eksporta darbību, tādēļ uzskatāmi par specifiskiem un kompensējamiem, kā noteikts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā. EOR mērķis produkciju eksportēt, kā paskaidrots EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 6.1. punktā, ir obligāts nosacījums (sine qua non), lai varētu izmantot šādus stimulus.

(80)

Bez tam tika apstiprināts, ka Indijas valdībai nav efektīvas pārbaudes sistēmas vai procedūras, kas ļautu apstiprināt, vai bez muitas nodokļa un/vai bez mazumtirdzniecības nodokļa sagādātie resursi tiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā un kādā daudzumā tie tiek patērēti (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts, bet aizvietojošu nodokļa atmaksāšanas shēmu gadījumā – III pielikuma II daļas 2. punkts). Turklāt atbrīvojums no muitas nodokļiem par ražošanas līdzekļiem noteikti nav pieļaujama ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas shēma.

(81)

Indijas valdība nav veikusi sīkāku izpēti, pamatojoties uz faktiski iesaistītajiem resursiem, lai gan to normāli vajadzētu darīt, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts), un Indijas valdība arī nav pierādījusi, ka ir notikusi nodokļa pārmērīga atlaišana.

(82)

Kompensējamais labums attiecīgi ir visu ievedmuitas nodokļu (muitas pamatnodokļa un īpašā muitas papildnodokļa) atlaišana, kas parasti jāmaksā importēšanas gadījumā, kā arī mazumtirdzniecības nodokļa atmaksāšana, un abi gadījumi bija sastopami pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(83)

Dalāmais lielums tika aprēķināts šādi. Subsīdijas lielums, ko saņēma eksportētājs saskaņā ar šo shēmu, tika aprēķināts, pamatojoties uz atmaksāto mazumtirdzniecības nodokli par pirkumiem ražošanas sektora vajadzībām, t. i., tostarp par detaļām un iesaiņošanas materiāliem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Subsīdijas iegūšanai vajadzīgie maksājumi tika atskaitīti, kā noteikts pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(84)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa ir piešķirta par eksporta apgrozījumu, kas radies visu eksporta preču pārdošanas rezultātā izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas izteikts kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbību un to nepiešķīra, atsaucoties uz saražotajiem, apstrādātajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem. Tādā veidā iegūtās subsīdijas norma bija 0,02 %.

(85)

Ievērojot pamatregulas 7. panta 3. punktu, labums, ko uzņēmums ir guvis, izmantojot šo shēmu, ir aprēķināts, pamatojoties uz nesamaksātā muitas nodokļa lielumu par importētajiem ražošanas līdzekļiem un atmaksāto mazumtirdzniecības nodokli par pirktajiem ražošanas līdzekļiem, un abi gadījumi attiecas uz periodu, kura laikā attiecīgās produkcijas ražošanas nozarē šādi ražošanas līdzekļi parasti tiek amortizēti. Tādā veidā aprēķinātais daudzums, kas attiecināms uz IP, ir koriģēts, pieskaitot uz šo periodu attiecināmos procentus, lai atspoguļotu iegūtā labuma vērtību laikposmā un tādā veidā noteiktu pilnu labuma apjomu, ko saņēmējs ir guvis šīs shēmas izmantošanas rezultātā. Subsīdijas iegūšanai vajadzīgie maksājumi no šīs summas tika atskaitīti, kā noteikts pamatregulas 7. panta 1.punkta a) apakšpunktā, iegūstot subsīdijas apjomu kā aprēķinā dalāmo summu. Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. punktu un 3. punktu, šis subsīdijas apjoms ir piešķirts par eksporta apgrozījumu ražošanas nozarē izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā un ir izsakāms kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darījumiem un tā netika piešķirta, atsaucoties uz saražotajiem, apstrādātajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem. Tādā veidā iegūtās subsīdijas norma bija 5,0 %.

(86)

Tāpēc kopējā subsīdijas norma, attiecīgajam uzņēmumam izmantojot EOR shēmu, ir 5,0 %.

(87)

EPCG sīkāks apraksts atrodams EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 5. nodaļā un HOP I 2002–2007 dokumenta 5. nodaļā.

(88)

Ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesīgi izmantot šo shēmu. Atklājās, ka četri no atlasītajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā izmantoja šo shēmu.

(89)

Ja uzņēmumam ir jāizpilda noteikums par eksportēšanu, tas drīkst importēt ražošanas līdzekļus (jaunus, bet pēc 2003. gada 1. aprīļa arī lietotus, kas nav vecāki par 10 gadiem), maksājot par tiem samazinātas likmes muitas nodokli. Šim nolūkam Indijas valdība uz pieprasījuma pamata un par samaksu izsniedz EPCG. Kopš 2000. gada aprīļa šī shēma nodrošina ievedmuitas nodokļa samazinājumu 5 % apmērā, kas tiek piemērots visiem ražošanas līdzekļiem, kas importēti saskaņā ar šo shēmu. Līdz 2000. gada 31. martam bija spēkā 11 % muitas tarifs (kas ietvēra 10 % virsmaksu), un, ja tika importētas preces ar lielu vērtību, tika piemērots nulles tarifs. Lai izpildītu eksportēšanas pienākumu, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā laikposmā ir jāizmanto noteikta daudzuma eksportpreču ražošanai.

(90)

Pēc faktu konstatēšanas Indijas valdība apgalvoja, ka, pievienojot procentus, lai noteiktu pilnu priekšrocību summu, nav pamata pieņēmumam, ka uzņēmums, izmantojot aizdevumus, būtu finansējis visu papildu muitas nodokļu summu, un ka tāpēc jāņem vērā katra uzņēmuma parādu – pašu kapitāla attiecība izmeklēšanas periodā, bet aprēķināšanai jāizmanto tikai proporcionālā summa.

(91)

Uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai uzņēmums bija aizņēmies naudu vai izmantoja savus līdzekļus savu saistību finansēšanai, tas jebkurā gadījumā radītu maksu. Saistībā ar aizņēmumiem šī maksa ir procenti, kas par tiem ir jāmaksā. Attiecībā uz pašu līdzekļiem maksa uzņēmumam ir iepriekš paredzēti procenti par investīcijām. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(92)

Trīs uzņēmumi, kuri izmantoja EPCG shēmas piedāvātās priekšrocības, sniedza komentārus par dažiem precizējumiem atbilstīgās subsīdijas normas aprēķināšanā. Gadījumos, kad šie komentāri tika atzīti par pamatotiem, aprēķinus attiecīgi koriģēja.

(93)

EPCG nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta izpratnē. Muitas nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina tās ieņēmumus, kas būtu saņemami citā gadījumā. Bez tam muitas nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo ievedmuitas nodokļu ietaupījums uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(94)

Turklāt EPCG shēma ir atkarīga no likuma par eksporta darbību, jo šādas atļaujas nevar iegūt bez apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

(95)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai aizvietojošu sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(96)

Dalāmā summa tika aprēķināta, kā paskaidrots zemāk. Subsīdijas lielumu aprēķināja, kā noteikts pamatregulas 7. panta 3. punktā, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem periodā, kas PET plēves ražošanas nozarē sakrīt ar šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu. Šim lielumam tika pieskaitīti procenti, lai parādītu laika gaitā iegūtā labuma kopējo vērtību. Maksājumi, kas bija jākārto subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti, kā noteikts pamatregulas 7. panta 1.punkta a) apakšpunktā.

(97)

Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu, šis subsīdijas apjoms ir piešķirts eksporta apgrozījuma periodā, kamēr notika izskatāmās lietas izmeklēšana, un aprēķinā periods parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsidēšana ir atkarīga no eksporta darbības. Četru paraugam izvēlēto uzņēmumu iegūto subsīdiju apjoms bija 1,3 % līdz 2,7 %.

(98)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir paskaidrots EXIM politikas 2002–2007 dokumenta 4.2.1.–4.2.7. punktā un HOP I 2002–2007 dokumenta 4.31.–4.36. punktā.

(99)

Tā kā neviens no četriem atlasītajiem uzņēmumiem no BDPA neieguva labumu, BDPA darbības kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(100)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir ietverts 1961. gada Likumā par ienākuma nodokli (turpmāk “LIN”), kurā ar Finanšu likumu katru gadu ievieš grozījumus. Finanšu likums katru gadu nosaka iekasējamo nodokļu bāzi, kā arī dažādus pieprasītos izņēmuma gadījumus un nodokļu samazinājumus. Eksportējoši uzņēmumi var prasīt atbrīvojumu no ienākuma nodokļa, ievērojot minēta likuma 10.A, 10.B un 80.HHC iedaļu.

(101)

Tā kā neviens no četriem paraugam izvēlētajiem uzņēmumiem neieguva labumu atbilstīgi LIN 10.A un 10.B iedaļai, šajās iedaļās ietverto normu darbības kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(102)

Divi no izmeklēšanā ietvertajiem eksportētājiem norādīja, ka tie ir guvuši labumu no daļēja atbrīvojuma no ieņēmuma nodokļa par eksporta tirdzniecībā iegūtu peļņu izmeklēšanas periodā, kā noteikts LIN 80.HHC iedaļā. Tomēr, ievērojot, ka šī LIN ietvertā norma ir atcelta, sākot ar finanšu gadu, kas sākas 2004. gada 1. aprīlī un beidzas 2005. gada 31. martā, kā arī turpmāk, pieteikuma iesniedzējam pēc 2004. gada 31. marta vairs nebūs iespējams no tās gūt labumu. Labuma gūšana, izmantojot LIN 80.HHC iedaļu, netiks kompensēta, kā noteikts pamatregulas 15. panta 1. punktā.

(103)

Šī shēma ir sīkāk aprakstīta Indijas Centrālās Bankas (turpmāk “RBI”) galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 5/04.02.01/2002-03 (Eksporta kredīts ārvalstu valūtā) un galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 10/04.02.01/2003-04 (Rūpiju eksporta kredīts), kas adresēts visām Indijas komercbankām.

(104)

Ražotājiem eksportētājiem un eksportētājiem tirgotājiem ir tiesības izmantot šo shēmu. Tika konstatēts, ka no tās izmeklēšanas periodā labumu guva trīs uzņēmumi.

(105)

Izmantojot šo shēmu, RBI stingri nosaka augstāko procentu likmju robežu, kas attiecināma uz eksporta kredītiem gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, un komercbankas var piemērot eksportētājam šīs procentu likmes, “lai piedāvātu eksportētājiem kredītus par starptautiski konkurētspējīgām likmēm”. EKS sastāv no divām apakšshēmām – pirmseksporta (“iesaiņošanas kredīta”) EKS, kas ietver eksportētājam izsniegtos kredītus pirkuma, pārstrādes, apstrādes, saiņošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un pēceksporta kredīta shēmas, kas nodrošina darba kapitāla aizdevumus eksporta norēķinu finansēšanai. RBI arī norāda, cik lielu neto kreditēšanas apjomu katra banka var piešķirt eksporta darbības finansēšanai.

(106)

Kā norādīts RBI galvenajos apkārtrakstos, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākiem procentiem, salīdzinot ar parastiem komercdarbības kredītiem (“skaidrās naudas kredītiem”), ko nosaka vienīgi tirgus apstākļi.

(107)

Divi uzņēmumi, kuri varēja izmantot eksporta kredītu shēmas piedāvātās priekšrocības, sniedza komentārus par dažiem precizējumiem atbilstīgās subsīdijas normas aprēķināšanā. Gadījumos, kad šie komentāri tika atzīti par pamatotiem, aprēķinus attiecīgi koriģēja.

(108)

Pirmkārt, samazinot finansēšanas izmaksas salīdzinājumā ar tirgus procentu likmēm, iepriekš aprakstītās labvēlīgās procentu likmes šādam eksportētājam dod labumu pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē. Neraugoties uz to, ka saskaņā ar EKS piedāvātos izdevīgos kredītus izsniedz komercbankas, iegūtais labums ir valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) apakšpunkta izpratnē. RBI ir valsts organizācija, kura pēc definīcijas pieder pie valsts pārvaldes sistēmas, kā paskaidrots pamatregulas 1. panta 3. punktā, un RBI sniedz norādījumus komercbankām par labvēlīgu finanšu kredītu izsniegšanu eksportējošiem uzņēmumiem. Šāda izdevīga finansēšana ir pielīdzināma subsidēšanai, kas uzskatāma par specifisku un kompensējamu, jo šīs labvēlīgās procentu likmes ir saistītas ar eksporta darbību, kā norādīts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(109)

Subsīdija ir aprēķināta, balstoties uz starpību, ko veido par izmeklēšanas periodā izmantoto eksporta kredītu maksātie procenti un summa, kas būtu jāmaksā, ja būtu noteikta tāda pati procentu likme kā par parastiem atsevišķu uzņēmumu izmantotiem komerckredītiem. Šāda subsīdija (dalāmais lielums) ir piešķirta par visu kopējo eksporta apgrozījumu periodā izskatāmās lietas izmeklēšanas laikā, kas izteikts kā attiecīgās summas dalītājs saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbību un nav piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem. Četri atlasītie uzņēmumi izmantoja eksporta kredītu shēmas piedāvātās priekšrocības. Subsīdijas, ko tie ieguva, bija 0,01 %–1,3 % apmērā.

(110)

Tā kā neviens no paraugam izvēlētajiem četriem uzņēmumiem neizmantoja šo īpašo shēmu savā labā, kompensēšanas iespējas nav jāanalizē sīkāk.

(111)

Tika konstatēts, ka neviens eksporta produkcijas ražotājs neizmanto Utārpradešas štata pārvaldes komplekso stimulu shēmu.

(112)

Lai veicinātu ražošanas nozaru ienākšanu štata mazāk attīstītajās teritorijās, GOM kopš 1964. gada ir piešķīrusi stimulus jaunām ražotnēm, kas tiek izveidotas štata jaunattīstības reģionos, izmantojot shēmu, ko parast dēvē par “Komplekso stimulu shēmu”. Kopš shēmas ieviešanas tajā vairākas reizes ir izdarīti grozījumi un “1993. gada shēma” ir bijusi spēkā no 1993. gada 1. oktobra līdz 2001. gada 31. martam, bet jaunākā versija – 2 001. gada shēma – sāka darboties 2001. gada 31. martā un būs spēkā līdz 2006. gada 31. martam. GOM ieviestā KSS sastāv no vairākām apakšshēmām, no kurām galvenās ir: i) atbrīvojums no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa un ii) pašvaldības teritorijā ievesto pārtikas un mājsaimniecības preču nodokļa atmaksāšana.

(113)

Lai uzņēmums varētu šo shēmu izmantot, tam ir jāiegulda līdzekļi vājāk attīstītā teritorijā, izveidojot jaunu ražošanas uzņēmumu vai ar lieliem kapitālieguldījumiem paplašinot vai daudzveidojot esoša ražošanas uzņēmuma darbību. Vājāk attīstītās teritorijas ir iedalītas kategorijās atkarībā no to ekonomiskās attīstības pakāpes (piem., vāji attīstīta, vājāk attīstīta, visvājāk attīstīta). Stimulu apjoma noteikšanā galvenais kritērijs ir tas, kurā teritorijā darbojas vai darbosies uzņēmums, kā arī tiek ņemts vērā uzņēmuma ieguldīto līdzekļu apjoms.

(114)

Atbrīvojums no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa – preces parasti apliek ar centralizēto mazumtirdzniecības nodokli (tirdzniecības darījumos starp pavalstīm) vai ar štata tirdzniecības nodokli (darījumos vienas štata robežās), un šī nodokļa lielums ir atkarīgs no štata(-iem), kur notiek darījumi. Preču importa un eksporta darījumus neapliek ar tirdzniecības nodokli, bet saskaņā ar noteiktu likmi tāds nodoklis ir jāmaksā par iekšzemes tirgus darījumiem. Izmantojot nodokļa atbrīvojuma shēmu, īpaši noteiktām ražotnēm nav jāmaksā tirdzniecības nodoklis par saviem tirgus darījumiem. Tāpat īpaši noteiktas ražotnes ir atbrīvotas no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa, ja tās pērk preces no piegādātāja, kuram pašam ir tiesības šo shēmu izmantot. Lai gan tirdzniecības darījumā nevar gūt labumu īpašā ražotne, kas preci pārdod, labumu šajā darījumā gūst īpašā ražotne, kas preci pērk. Diviem no paraugam izvēlētajiem uzņēmumiem piederēja katram viena ražotne, kam bija tiesības izmeklēšanas periodā izmantot GOM piedāvāto KSS. Saskaņā ar šo shēmu abas ražotnes bija atbrīvotas no tirdzniecības nodokļa par noteiktiem iekšzemes pirkumiem no piegādātājiem, kuriem pašiem bija tiesības izmantot šo nodokļa atbrīvojuma shēmu.

(115)

Pilsētas muitas nodokļa atmaksāšana – tas ir nodoklis, ko uzliek Indijas pašvaldības, t. sk. GOM, par precēm, kas tiek ievestas pilsētas vai rajona teritorijā. Rūpniecības uzņēmumiem ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto pilsētas muitas nodokli no GOM, ja uzņēmums atrodas attiecīgās štata īpaši norādītā pilsētā vai rajonā. Atmaksājamās summas kopējais lielums nedrīkst pārsniegt 100 % no ieguldīto ražošanas līdzekļu vērtības. Tika konstatēts, ka no abiem uzņēmumiem, kuriem katram ir pa vienai ražotnei, kam bija tiesības izmeklēšanas periodā izmantot GOM piedāvāto KSS, tikai viens uzņēmums izmantoja GOM atmaksāto pilsētas muitas nodokli.

(116)

Viens uzņēmums, kurš izmantoja Indijas valdības piedāvātās PSI shēmas sniegtās priekšrocības, sniedza komentārus par dažiem precizējumiem atbilstīgās subsīdijas normas aprēķināšanā. Gadījumos, kad šie komentāri tika atzīti par pamatotiem, aprēķinus attiecīgi koriģēja.

(117)

GOM piedāvātā KSS nodrošina subsīdijas Pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Abas iepriekš aprakstītās apakšshēmas ir GOM finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina GOM ieņēmumus, kas citā gadījumā būtu saņemami. Bez tam šis atbrīvojums/atmaksāšana dod labumu uzņēmumam, jo uzlabo tā likviditāti.

(118)

Šo shēmu var izmantot tikai tie uzņēmumi, kas ir ieguldījuši līdzekļus īpaši norādītās ģeogrāfiskās teritorijās Maharaštras štata jurisdikcijā. Shēmu nevar izmantot uzņēmumi, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Gūtā labuma apjoms ir atkarīgs no konkrētā rajona. Šī shēma ir specifiska, kā noteikts pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 3. punktā, tādēļ ir kompensējama.

(119)

Attiecībā uz atbrīvojumu no mazumtirdzniecības nodokļa, subsīdija tika aprēķināta, pamatojoties uz parasti maksājamā tirdzniecības nodokļa lielumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, bet nodoklis netika maksāts, izmantojot minēto shēmu. Tāpat attiecībā uz pilsētas muitas nodokli eksportētāja gūtais labums tika aprēķināts kā izmeklēšanas periodā atmaksātā pilsētas muitas nodokļa summa. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šie subsīdijas apjomi (aprēķinā dalāmais lielums) ir piešķirti par visu tirdzniecības apjomu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas tiek izteikts kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija nav saistīta ar eksportu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem. Šajā periodā divi uzņēmumi guva labumu no šīs shēmas. Tie abi ieguva subsīdijas 1,6 % apmērā.

(120)

Kompensējamo subsīdiju lielums, kas noteikts saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, un izteikts atbilstīgi preces vērtībai, apskatītajiem ražotājiem eksportētājiem svārstās no 11,7 % līdz 15,2 %. Šie subsidēšanas apjomi pārsniedz minimālo robežu, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā.

(121)

Tāpēc uzskata, ka, ievērojot pamatregulas 18. pantu, izmeklēšanas periodā subsidēšana turpinājās.

(122)

Ievērojot pamatregulas 18. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanās radītu iespējamību, ka subsidēšana turpināsies vai atkārtosies.

(123)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā atlasītie attiecīgā ražojuma eksportētāji Indijā joprojām izmanto kompensējamo subsīdiju piedāvātās priekšrocības, ko nodrošināja Indijas iestādes. Izņemot vienu uzņēmumu, pārskatīšanas laikā konstatētās subsīdijas normas bija lielākas nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Kaut gan dažas programmas, kurām bija kompensējošs raksturs, 1999. gadā (piem., DEPB pirms eksporta) tika pārtrauktas, citām programmām, kas 1999. gadā nebija spēkā (piem., ALS), bija kompensējošs raksturs, kā pierādījās šajā izmeklēšanā. Iepriekš analizētās subsīdiju shēmas dod atkārtotu labumu. Izņemot DEPB (sk. 54. apsvērumu), nav norādījumu par to, ka šo programmu darbība tuvākajā laikā tiks pakāpeniski izbeigta vai mainīta. Kā apgalvo Indijas valdība, DEPB aizstājošu shēmu ir plānots ieviest ne agrāk kā 2006. gada 1. aprīlī. Apstākļi, kas veidosies, to aizstājot ar shēmu, kas it kā esot “atbilstīga PTO”, bet par kuru Komisijai trūkst informācijas, savlaicīgi būs jāvērtē. Turklāt jānorāda, ka viens eksportētājs, kurš sadarbojās un kurš agrāk izmantoja DEPB shēmas piedāvātās priekšrocības, šīs izmeklēšanas periodā vairs to nevarēja izmantot (skatīt 33. apsvērumu). Šis eksportētājs tomēr pašreizējās izmeklēšanas periodā izmantoja ALS piedāvātas priekšrocības, kas arī savā ziņā ir nodokļu atmaksas shēma. Ja DEPB bija paredzēts atcelt 2006. gada 1. aprīlī un ja pēc šīs dienas eksportētājiem vairs nebija paredzētas nekādas priekšrocības, tiek uzskatīts, ka, izmantojot alternatīvu kompensējošu subsīdiju shēmu (ALS), iespējams, subsidēšana turpināsies gandrīz tādā pašā apjomā, kāds tika konstatēts attiecībā uz DEPB. Tikmēr attiecīgā ražojuma eksportētāji joprojām saņems kompensējamas subsīdijas. Turklāt jāatgādina, ka visiem attiecīgā ražojuma eksportētājiem ir tiesības izmantot vairākas apskatītas programmas. Šādos apstākļos uzskatīja par pamatotu secināt, ka subsidēšana droši vien arī turpinātos.

(124)

Tā kā bija liecības tam, ka subsidēšana turpinājās pārskata laikā un, iespējams, turpināsies arī nākotnē, jautājumam par atkārtotas subsidēšanas atkārtošanās iespējamību vairs nav būtiskas nozīmes.

(125)

Kopienā līdzīgu ražojumu izgatavo 10 ražotāji, kas veido Kopienas produkcijas kopapjomu pamatregulas 9. panta 1. punkta izpratnē.

(126)

Jāatzīmē, ka sākotnējā izmeklēšanā Kopienas ražošanas nozarē konstatēja astoņus ražotājus. Jaunajās dalībvalstīs darbojas vēl divi ražotāji. Seši no šiem uzņēmumiem neatbalstīja iesniegto lūgumu un nesadarbojās ar Komisiju minētajā izmeklēšanā. Iesniegto sūdzību uzturēja četri ražotāji, kas arī piekrita sadarboties:

(127)

Šie uzņēmumi pilnā mērā izmeklēšanas gaitā sadarbojās ar Komisiju. Izmeklēšanas periodā tie pārstāvēja 86 % no Kopienas produkcijas kopapjoma.

(128)

Tāpēc uzskatāms, ka iepriekš minētie četri Kopienas ražotāji pārstāv lielāko daļu no Kopienā ražotās līdzīgās produkcijas kopapjoma. Tādēļ tiek uzskatīts, ka iepriekš minētie četri Kopienas ražotāji pārstāv visu Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta izpratnē un turpmāk tiks saukti par “Kopienas ražošanas nozari”.

(129)

Tālāk aprakstītās cenu tendences pamatojas uz Eurostat minētajām importa cenām un ietver gan parastos muitas nodokļus, gan antidempinga maksājumus, ja tādi ir spēkā, kā arī aprēķinātās pēcimporta izmaksas.

(130)

Ražojuma patēriņš Kopienā tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdotajiem apjomiem Kopienas tirgū, uz Eurostat datiem par visu ES importu un citu Kopienā strādājošu ražotāju pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū.

(131)

No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienā patēriņš samazinājās par 7 %. Konkrētāk runājot, tas 2001.–2002. gadā kopumā saglabājās stabils, 2002.–2003. gadā un visbeidzot izmeklēšanas periodā samazinājās par vienu procentu punktu.

(132)

Importa apjoms, kura izcelsme ir attiecīgās valsts, attiecīgā periodā ir palielinājies par 107 % un sasniedzis 12 679 tonnas izmeklēšanas periodā, kas atbilst 5,0 % tirgus daļai. Sākotnējās izmeklēšanas perioda laikā attiecīgās valsts tirgus daļa bija 9,6 %, bet 2001. gadā pēc attiecīgu pasākumu ieviešanas tā bija samazinājusies līdz 2,3 %.

(133)

Importa cenas, izvedot ražojumu no attiecīgās valsts, nedaudz palielinājās, respektīvi, par 2 procentu punktiem, 2001.–2003. gadā, t. i., kad tika ieviesti noteikti kompensācijas pasākumi, taču pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās par 5 procentu punktiem.

(134)

Pamatojoties uz modeļu salīdzinājumu, izmeklēšana parādīja, ka izmeklēšanas periodā atkarībā no eksportētāja, kurš sadarbojās, imports no attiecīgās valsts izmeklēšanas periodā bija par 2 līdz 21 % lētāks nekā imports no Kopienas ražošanas nozares. Šo salīdzinājumu veica, balstoties uz eksportētāju, kuri sadarbojās, faktiskajām eksporta cenām uz Kopienu. Izmeklēšanas gadījumi, kas minēti 5., 6. un 7. apsvērumā, liecināja par to, ka liela daļa eksporta cenu uz Kopienu tika noteikta nedaudz augstāk par viszemākajām importa cenām (turpmāk “VIC”), ko noteica, ievērojot saistības, kas pieņemtas galīgo antidempinga pasākumu kontekstā (skatīt 2. apsvērumu) un ka Indijas eksporta cenas uz citām trešām valstīm bija ievērojami zemākas par cenām uz Kopienu. Tāpēc, ja aprēķini par cenu samazināšanu būtu veikti, pamatojoties uz eksporta cenām uz citām trešām valstīm, cenu samazinājuma starpības būtu lielākas nekā tikko iepriekš minētās.

(135)

Izmeklēšanā, kas minēta 6. apsvērumā, tika secināts, ka pasākumi nebija piemēroti attiecīgajam ražojumam un ka tie būtu jāatceļ. Šie apstākļi lielā mērā izskaidro iepriekšminētās novērotās tendences attiecībā uz importu no Indijas un to, kādēļ Kopienas ražošanas nozare nav pilnā mērā atguvusies no agrākās subsidēšanas (sk. 161. apsvērumu).

(136)

Kā minēts 4. apsvērumā, atklājās arī sākotnējo pasākumu apiešana saistībā ar importu no Indijas, un tas notika, ražojumu importējot caur Brazīliju un Izraēlu. Tāpēc pasākumus, kurus noteica importam, kura izcelsme bija Indijā, 2004. gada novembrī attiecināja arī uz tādas pašas PET plēves importu no Brazīlijas un Izraēlas neatkarīgi no tā, vai muitas deklarācijā kā izcelsmes valsts bija vai nebija minēta Brazīlija vai Izraēla, izņemot ražojumus, ko patiesi ražoja Brazīlijas vai Izraēlas uzņēmējs. Kā minēts 8. apsvērumā, no paplašināto pasākumu darbības tika atbrīvots otrs Izraēlas ražotājs. Divas iepriekš minētās procedūras liecināja, ka ļoti neliela daļa no Kopienā no Brazīlijas un Izraēlas importētā ražojuma importa 2003. gadā patiesi bija attiecināmas uz Brazīlijas uzņēmēju (aptuveni 10 tonnas) un Izraēlas uzņēmēju (aptuveni 180 tonnas). Jāatgādina, ka iepriekš minēto antidempinga pasākumu paplašināšanas un kompensācijas pasākumu ieviešana notika pēc tam, kad atklājās 137. un 138. apsvērumā aprakstītās tendences.

(137)

Importa apjoms no Brazīlijas 2001.–2002. gadā divkāršojās, 2003. gadā nedaudz samazinājās un visbeidzot izmeklēšanas periodā vēl samazinājās gandrīz līdz 2001. gada līmenim, kas, iespējams, notika tādēļ, ka 2004. gadā sākās iepriekš minētā pasākumu apiešanas izmeklēšana. Tāpat importa tirgus daļa, importējot produkciju no Brazīlijas, palielinājās no 0,5 % 2001. gadā līdz 0,9 % 2002. gadā, bet pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 0,5 %. 2001. gadā Brazīlijas importa cenas bija ļoti zemas. Šīs importa cenas palielinājās visā izmeklēšanas periodā un sasniedza aptuveni EUR 1 800 par tonnu, kas ir nedaudz mazāk nekā importa cenas, produkciju importējot no Indijas.

(138)

Importa apjoms no Izraēlas stabili pieauga no aptuveni 3 600 tonnām 2001. gadā līdz aptuveni 4 800 tonnām izmeklēšanas periodā. Importa tirgus daļa, importējot produkciju no Izraēlas, palielinājās no 1,3 % 2001. gadā līdz 1,9 % izmeklēšanas periodā. Izraēlas importa cenas samazinājās no aptuveni EUR 2 000 par tonnu 2001. gadā līdz aptuveni EUR 1 800 par tonnu izmeklēšanas periodā. Arī Izraēlas eksporta cena izmeklēšanas periodā ir bijusi nedaudz zemāka par importa cenu, produkciju importējot no Indijas.

(139)

Kā minēts 2. apsvērumā, Padome 2001. gadā ieviesa galīgus antidempinga pasākumus attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes PET plēves importu, un šie pasākumi bija no preces vērtības aprēķināta (ad valorem) muitas nodokļa likme 0 līdz 13,4 % apmērā. No Korejas Republikas Kopienā importētās PET plēves daudzums samazinājās no aptuveni 34 000 tonnām 2001. gadā līdz aptuveni 23 200 tonnām izmeklēšanas periodā, kad tika ieviesti iepriekš minētie pasākumi. Korejas ražojuma tirgus daļa arī samazinājās par aptuveni 3 procentu punktiem no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam laikam. Korejas ražojumu cenas samazinājās par 7 % 2001.–2002. gadā, palielinājās par 3 procentu punktiem 2003. gadā un vēl par vienu procentu punktu izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem, Korejas eksporta cenas nemainīgi bija augstākas par Indijas eksporta cenām, tomēr zemākas par Kopienas ražošanas nozares piedāvātajām cenām.

(140)

Importa apjoms no citām iepriekš neminētām trešajām valstīm samazinājās no aptuveni 41 000 tonnām 2001. gadā, kas atbilst 15 % tirgus daļai, līdz aptuveni 40 000 tonnām izmeklēšanas periodā, kas atbilst 16 % tirgus daļai. Tirgus daļa pieauga, jo patēriņš (summas dalītājs) samazinājās vairāk nekā iepriekš minētais imports (dalāmais lielums). Vidējās importa cenas no iepriekš neminētām trešajām valstīm vispirms palielinājās no aptuveni EUR 5 300 par tonnu 2001. gadā līdz aptuveni EUR 6 000 par tonnu 2002. gadā, bet pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās līdz aptuveni EUR 4 800 par tonnu. Šādas cenas ir ievērojami augstākas par Indijas un Kopienas ražošanas nozares cenām. No šīm trešajām valstīm lielākā atsevišķā eksportētājvalsts, kas importēja produkciju Kopienā, bija ASV un tās eksportētās produkcijas apjomi izmeklēšanas periodā bija aptuveni 17 500 tonnas. Importējot Kopienā produkciju no ASV, cenas (aptuveni EUR 6 700 par tonnu izmeklēšanas periodā) arī bija ievērojami augstākas par cenām, importējot produkciju no attiecīgās valsts, un augstākas par Kopienā piedāvātajām cenām izmeklēšanas periodā.

(141)

Kā noteikts pamatregulas 8. panta 5. punktā, Komisija izskatīja visus svarīgos ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(142)

Kopienas ražošanas nozares produkcija 2002. gadā palielinājās par 10 %, salīdzinot ar 2001. gadu, bet pēc tam samazinājās, turpmākajos gados paliekot 2001. gada līmenī.

(143)

Ražošanas jauda nedaudz (par 3 %) samazinājās no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tā kā produkcijas apjoms palika stabils, bet tajā pat laikā jaudas nedaudz kritās, rezultātā nedaudz uzlabojās jaudas izmantošana.

(144)

Materiālu uzkrājumi pārskata perioda beigās Kopienas ražošanas nozarē pēc 2002. gada ievērojamā pieauguma, salīdzinot ar 2001. gadu, ir nepārtraukti kritušies. Izmeklēšanas periodā uzkrājumu līmenis bija jau par 28 % zemāks nekā 2001. gadā. Tomēr, tā kā tamlīdzīgus ražojumus parasti izgatavo pēc pasūtījuma, uzkrāto materiālu līmenis nav sevišķi nozīmīgs.

(145)

Kopienas ražošanas nozares nesaistītiem klientiem pārdotie apjomi Kopienas tirgū vispirms 2002. gadā ieviesto pasākumu rezultātā palielinājās, bet tad no 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam laikam samazinājās par 12 procentu punktiem.

(146)

Kopienas ražošanas nozarei piederošā tirgus daļa no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās aptuveni par 2 procentu punktiem. Konkrēti Kopienas ražošanas nozare 2002. gadā ieguva apmēram 4 procentu punktus pēc tam, kad tika ieviesti gan kompensācijas, gan antidempinga pasākumi, zaudēja gandrīz 5 procentu punktus 2003. gadā un visbeidzot izmeklēšanas periodā zaudēja vēl 1 procentu punktus. Tendence un sasniegtais līmenis liecināja par zināmu uzlabošanos attiecībā uz to, kas bija vērojams pirms kompensācijas pasākumu ieviešanas, kad Kopienas ražošanas nozarei piederošā tirgus daļa no aptuveni 57 % bija kritusies līdz aptuveni 50 %.

(147)

Kopienas patēriņš no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 7 %. Kopienas ražošanas nozare zaudēja apmēram 2 procentu punktus no tirgus daļas, kamēr attiecīgais imports ieguva 2,7 procentu punktus no tirgus daļas.

(148)

Nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 8 % no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(149)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā gada laikā vienas personas saražoto produkciju, no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 8 %.

(150)

Vidējās cenas par pārdoto produkcijas vienību Kopienas ražošanas nozarē no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam ir palielinājušās par 4 %. Šī cenu dinamika vispār sakrīt ar ražošanas izmaksu un galveno izejvielu sadārdzinājumu, kas bija vērojams attiecīgā periodā.

(151)

No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam laikam vidējā darba alga palielinājās par 12 % un tas ir vairāk par vidējo nominālo darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu (6 %), kas bija vērojams tajā pašā laikposmā Kopienas ekonomikā kopumā.

(152)

Ikgadējā Kopienas investīciju plūsma attiecībā uz aplūkojamo ražojumu kopš 2002. gada ir nemitīgi samazinājusies. 2002. gadā vērojamo investīciju palielinājumu var izskaidrot ar investēšanu iekārtās un mašīnās viena ražotāja labā un ar investīcijām, lai atvieglotu cita ražotāja dažu ražošanas līniju slēgšanu.

(153)

Kopienas ražošanas nozares ienesīgums, lai arī tas attiecīgā periodā pakāpeniski uzlabojās, joprojām bija negatīvs no 2001. gada (–5,2 %) līdz izmeklēšanas periodam (–2,5 %). Atdevei no ieguldījuma (ROI), kas izteikta kā peļņa procentos no iegrāmatotās investīciju neto vērtības, visā izmeklēšanas periodā kopumā bija raksturīgas tādas pašas tendences kā ienesīgumam.

(154)

Skaidrās naudas plūsmas situācija pasliktinājās no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam, un tas notika galvenokārt sakarā ar citādām operācijām, piemēram, līdzekļu amortizēšanu un inventāra kustību.

(155)

Izmeklēšana pierādīja, ka Kopienas ražotāju kapitāla pieprasījumu ir nelabvēlīgi ietekmējusi to grūtā finansiālā situācija. Lai gan vairāki uzņēmumi pieder pie lielākiem uzņēmumiem, kapitāla pieprasījums netiek vienmēr apmierināts vēlamajā pakāpē, jo finanšu resursi parasti tiek piešķirti visienesīgākajiem uzņēmumiem grupā. Relatīvo nespēju iegūt kapitālu var saistīt ar samazināto ieguldījumu apjomu, kas dokumentēts 152. apsvērumā.

(156)

Analizējot faktisko subsīdiju normu ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari un ievērojot no attiecīgās valsts importētos apjomus un importa cenas, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu, jo īpaši attiecīgā ražojuma tirgū, kas ir caurskatāms un tādēļ viegli ietekmējams ar cenām.

(157)

Lai gan iepriekš apskatītie rādītāji liecina par nelielu ekonomikas un finanšu situācijas uzlabošanos Kopienas ražošanas nozarē, ņemot vērā noteikto kompensācijas pasākumu ieviešanu 1999. gadā un antidempinga pasākumu ieviešanu 2001. gadā, šie rādītāji arī liecina, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām ir vāja un viegli ietekmējama.

(158)

Kā redzams 132.–135. apsvērumā, importa apjoms no attiecīgās valsts no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam ir divkāršojies. Ņemot vērā, ka patēriņš tajā pašā periodā samazinājās par 7 %, Indijas eksportētāju tirgus daļa izmeklēšanas periodā strauji pieauga no 2,3 % 2001. gadā līdz 5,0 % izmeklēšanas periodā. Tajā pašā laikā Indijas eksporta cenas, izvedot ražojumu uz Kopienu, joprojām bija relatīvi stabilas – aptuveni EUR 2 000 par tonnu, un līdz ar to Indija piedāvāja ievērojami zemākas cenas, salīdzinot ar Kopienas ražošanas nozares cenām.

(159)

No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam vairāki rādītāji veidojās pozitīvi: uzlabojās jaudu izmantošana un darba ražīgums Kopienas ražošanas nozarē, samazinājās materiālu un gatavās produkcijas uzkrājumi pārskata perioda noslēgumā. Cena par pārdoto ražojuma vienību pieauga atbilstīgi izejvielu cenas pieaugumam no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam, uzlabojās rentabilitāte, taču tas izmeklēšanas periodā joprojām bija negatīvs tāpat kā atdeve no ieguldījuma. Pozitīvi veidojās darba algu rādītāji.

(160)

Tam var pretnostatīt citus rādītājus, kas veidojās negatīvi: Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa nedaudz samazinājās, kritās produkcijas un ražošanas jaudu līmenis, pārdotie apjomi un nodarbinātības līmenis; kopējā skaidrās naudas plūsma un investīcijas sašaurinājās. Tādēļ var teikt, ka Kopienas ražošanas nozarē kopš 2001. gada izpaudās jauktas tendences – daži rādītāji veidojās pozitīvi, bet vairāki citi rādīja negatīvu tendenci.

(161)

Ja salīdzinām tikko aprakstītās tendences ar tām, kas aprakstītas Regulā, ar ko tiek noteikti pagaidu un galīgie kompensācijas pasākumi, atkal iegūstam jauktu vērtējumu. Attiecībā uz tirgus daļu Kopienas ražošanas nozare no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam zaudēja apmēram 2 procentu punktus, tomēr četros gados pirms noteiktu kompensācijas pasākumu ieviešanas tā bija zaudējusi gandrīz 7 procentu punktus. Tāpēc var uzskatīt, ka ar pasākumiem ir panākts viens paredzētais mērķis, proti, ir palēnināta tirgus daļas sašaurināšanās. No otras puses, Kopienas ražošanas nozares ienesīgums izmeklēšanas periodā ir pasliktinājies, salīdzinot ar laiku, kad vēl nebija ieviesti noteikti kompensācijas pasākumi. Ja ar importu caur Brazīliju un Izraēlu šie pasākumi nebūtu apieti, situācija varbūt būtu labvēlīgāka. Ir arī jāatceras, ka šo pasākumu efektivitāti un līdz ar to kompensējošo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozarei kaitējošo situāciju nopietni traucēja tas, ka šie pasākumi labi nefunkcionēja, kā minēts 135. apsvērumā.

(162)

Tādēļ ir jāsecina, ka situācija Kopienas ražošanas nozarē nav uzlabojusies tādā mērā, kā varēja gaidīt pēc galīgu kompensācijas un antidempinga pasākumu ieviešanas. Tādēļ Kopienas ražošanas nozarē situācija joprojām ir vāja.

(163)

Līdztekus sākotnēji noteikto pasākumu apiešanai un tam, ka pasākums nedeva vēlamo rezultātu, analizēti tika arī citi faktori, piemēram, imports no citām valstīm un iespējamā Kopienas ražošanas nozares vājā rentabilitāte, ar ko varētu izskaidrot tās nemainīgi vājo finansiālo situāciju. Izrādījās, ka šajā jautājumā nevar izslēgt iespēju, ka imports no Korejas Republikas un patēriņa samazināšanās kaut kādā ziņā ir ietekmējis šo vājo situāciju. Tomēr ar šiem diviem faktoriem vien nevar izskaidrot Kopienas ražošanas nozares pašreizējo stāvokli. Vēl daudz svarīgāks jautājums ir tas, kā Kopienas ražošanas nozare attīstīsies, kad kompensācijas pasākumi būs atcelti, un vai ir iespējama kaitējuma atkārtošanās. Šis jautājums ir apskatīts turpmākajā nodaļā.

(164)

Pēc faktu konstatēšanas divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka imports no ASV, algu paaugstināšana Kopienas ražošanas nozarē un patēriņa apjoma samazināšanās Kopienā ir faktori, kas būtiski ietekmē nestabilo stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Attiecībā uz importu no ASV jāatgādina (skatīt 145. apsvērumu), ka vidēji importa cenas no šīs valsts bija ievērojami augstākas par importa cenām no attiecīgās valsts un arī augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām izmeklēšanas periodā. Turklāt tika konstatēts, ka importa cenas no šīs valsts ir ievērojami augstākas nekā cenas, kas minētas iepriekš visā pārbaudes periodā. Tāpēc var secināt, ka šim faktoram nebija nelabvēlīgas ietekmes uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Jānorāda, ka attiecībā uz algu izmaksām uz vienu nodarbināto attiecīgajā laikposmā (12 %) šā faktora negatīvo ietekmi uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē lielā mērā līdzsvaro paralēli notiekošais nodarbinātības līmeņa kritums pārbaudes periodā, kas ietekmēja algu izmaksas tikai par 3,3 %. Tāpēc apgalvojumu par to, ka šis faktors būtiski ietekmēja stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, nevar pieņemt. Iepriekš patiesi tiek atzīts, ka attiecībā uz patēriņa apjoma samazināšanos šim faktoram var būt zināma ietekme uz nestabilo stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Tomēr to nevar uzskatīt par nozīmīgu, ņemot vērā to, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazināšanās nesaistītiem pasūtītājiem veidoja tikai 2 % iepretim 7 %, kas bija patēriņa apjoma samazinājums. Ievērojot F un G nodaļā minētos konstatētos faktus un pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka imports no ASV nav varējis negatīvi ietekmēt stāvokli Kopienas ražošanas nozarē un ka diviem pārējiem iepriekšminētajiem faktoriem labākajā gadījumā varētu būt bijusi maznozīmīgāka loma.

(165)

Kā jau bija redzams, kompensācijas pasākumu ieviešana ļāva Kopienas ražošanas nozarei tikai kaut kādā mērā atgūties no nodarītā kaitējuma. Ievērojot vairākus jau minētos elementus, situācija nozarē joprojām ir vāja un nedroša. Tādēļ tika aplūkoti vairāki faktori, lai noteiktu, vai situācija Kopienas ražošanas nozarē paliks nemainīga vai pasliktināsies, ja tiktu atļauts pasākumus vairs neievērot.

(166)

Analizējot jautājumu par to, vai ir iespējama kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās, ja tiktu atcelti pasākumi, īpaši tika izmantota izmeklēšanā iesaistīto eksporta produkcijas ražotāju sniegtā informācija. Tika pētīta arī pārējo eksportētāju importa cenu informācija, kas pamatojās uz Eurostat datiem. Tika analizēta arī izmeklēšanā iesaistīto eksporta produkcijas ražotāju cenu noteikšanas politika, vedot ražojumu uz citām valstīm, eksporta cenas, vedot ražojumu uz Kopienu, ražošanas jaudas un materiālu uzkrājumi. Visbeidzot tika vērtēta pasākumu atcelšanas iespējamā ietekme uz citu importa darījumu cenām.

(167)

Tika konstatēts, ka vidējā pārdošanas cena eksporta gadījumā uz valsti, kas nav ES dalībvalsts, ir ievērojami zemāka par vidējo eksporta cenu, ja ražojumu ved uz Kopienu, un arī zemāka par cenām iekšzemes tirgū. Uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tiek vesti lieli eksporta preču daudzumi, kas veido 73 % no eksporta kopapjoma. Tādēļ tika uzskatīts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā eksportētājiem būs stimuls pārvietot ievērojamu daļu eksporta no trešajām valstīm uz pievilcīgāko Kopienas tirgu, izmantojot cenas, kuras, pat ja tās palielinātos, joprojām būtu zemākas par pašreizējām cenām, eksportējot ražojumu uz Kopienu.

(168)

Izmeklēšanā iesaistītajiem Indijas ražotājiem vidēji bija ievērojami lielas brīvās jaudas, kas gandrīz trīs reizes pārsniedza uz Kopienu eksportētos apjomus izmeklēšanas periodā. Tāpat gatavās produkcijas vidējie uzkrājumi ir ievērojami lieli, kas IP beigās bija 16 % no apjomiem, kas eksportēti uz Kopienu. Tādēļ ir jaudas, kas ļauj ievērojami palielināt uz Kopienu eksportētos apjomus, īpaši tādēļ, ka nav pazīmju, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt papildu produkcijas daudzumus. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka diez vai Indijas iekšējais tirgus, ievērojot vismaz četru citu konkurējošo ražotāju klātbūtni, varētu absorbēt šo četru izmeklēšanā iesaistīto eksporta produkcijas ražotāju visas neizmantotās jaudas.

(169)

Ražotājiem attiecīgā valstī ir potenciāls, lai palielinātu un/vai pārorientētu savus eksporta apjomus uz Kopienas tirgu. Izmeklēšana pierādīja, ka, pamatojoties uz salīdzināmu ražojumu veidiem, izmeklēšanā iesaistītie eksporta produkcijas ražotāji pārdod aplūkojamo ražojumu par zemāku cenu nekā Kopienas ražošanas nozare (cenu pazeminājuma līmenis ir 2–21 %). Ļoti iespējams, ka šīs zemās cenas būtu spēkā vai pat vēl samazinātos tādēļ, ka citur pasaulē tiek piedāvātas vēl zemākas cenas, kā minēts 134. apsvērumā, arī lai atgūtu tirgus daļu, kas ražotājam piederēja pirms pasākumu ieviešanas. Šāda cenu politika, ievērojot arī attiecīgās valsts eksportētāju spēju piegādāt ievērojami lielu attiecīgā ražojuma daudzumu Kopienas tirgum, visticamāk pastiprinātu cenu depresijas tendenci tirgū un negaidīti varētu negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares ekonomikas situāciju.

(170)

Kā norādīts iepriekš, Kopienas ražošanas nozarē situācija joprojām ir vāja un nedroša. Domājams, ka Kopienas ražošanas nozarē, tai saskaroties ar augošiem importa preču apjomiem no attiecīgās valsts par subsidētām cenām, samazinātos preču noiets, tirgus daļa, pārdošanas cenas un rezultātā pasliktinātos tās finansiālā situācija līdz līmenim, kāds atklājās sākotnējā izmeklēšanā. Ievērojot to, ir jāsecina, ka pasākumu atcelšanas rezultātā visticamāk pasliktinātos jau tā vājā situācija, un atkārtotos Kopienas ražošanas nozarei vēl vairāk kaitējoši apstākļi.

(171)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tika pētīts, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana būtu pretēja Kopienas interesēm kopumā. Kopienas intereses tika noteiktas, vērtējot visas ar šo lietu saistītās dažādās intereses.

(172)

Ir jāatceras, ka sākotnējā izmeklēšanā pasākumu ieviešana netika uzskatīta par pretēju Kopienas interesēm. Turklāt tas, ka patlaban veiktā izmeklēšana kalpo lietas izskatīšanai, tātad tiek analizēta situācija, kad kompensācijas pasākumi jau bija spēkā, dod iespēju novērtēt jebkādu neparedzētu negatīvu ietekmi uz iesaistītajām pusēm, ko varēja radīt kompensācijas pasākumi.

(173)

Pamatojoties uz to, tika pētīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējošas subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Kopienas interesēs.

(174)

Kopienas ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tā ir strukturāli dzīvotspējīga. To apstiprināja tās eksports, kas ir palicis stabili augstā līmenī kopš 2001. gada, un tās ekonomiskā stāvokļa pozitīvā attīstība, kas bija vērojama pēc kompensācijas pasākumu ieviešanas 1999. gadā. Īpaši tas, ka Kopienas ražošanas nozare vairs faktiski nezaudēja savu tirgus daļu dažus gadus pirms IP, krasi atšķiras no situācijas pirms pasākumu ieviešanas. Bez tam Kopienas ražošanas nozare pieredzēja zaudējumu samazināšanos no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Turklāt jāatceras, ka tika atklāta pasākumu apiešana ar importu caur Brazīliju un Izraēlu un ka pasākumi nefunkcionēja kā paredzēts. Ja nebūtu šādu notikumu, situācija Kopienas ražošanas nozarē būtu pat labvēlīgāka.

(175)

Var pamatoti gaidīt, ka Kopienas ražošanas nozarei joprojām nāks par labu patlaban spēkā esošie pasākumi un tā turpmāk atveseļosies, droši vien atgūstot tirgus daļu un uzlabojot ienesīgumu. Ja pasākumus nesaglabātu, domājams, ka Kopienas ražošanas nozarei vēl lielāku kaitējumu nodarītu pieaugošais imports par subsidētām cenām no attiecīgās valsts un ka tās patlaban sliktā finansiālā situācija vēl vairāk pasliktinātos.

(176)

Kā norādīts 20. apsvērumā, tikai viens importa uzņēmums, kurš ir arī attiecīgā ražojuma lietotājs, pilnā mērā sadarbojās ar Komisiju šīs izmeklēšanas gaitā. Lai ievērotu konfidencialitāti, šeit nevar atklāt precīzos skaitļus, kas raksturo šo importētāju/lietotāju. Tomēr, tā kā šī importētāja/lietotāja kopējā apgrozījuma apjoms ir relatīvi liels, ir uzskatāms, ka tas pārstāv situāciju, kādā atrodas pārējie importētāji/lietotāji Kopienā. Šis importētājs iegādājas PET plēvi no dažādiem avotiem, tostarp no Indijas un no Kopienas ražošanas nozares. Šī uzņēmuma otrreizējās pārdošanas darījumu apjoms IP, pārdodot Indijā iegūtu attiecīgo ražojumu, bija mazāks par 20 % no tā kopējā apgrozījuma. Izmeklēšanā iesaistītā importētāja/lietotāja rentabilitātes rādītājs bija 5–10 % IP realizētā apgrozījuma.

(177)

Turpmāk jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu ieviešanu manāmi nejustu ne ražojuma importētāji, ne lietotāji. Neraugoties uz to, ka pasākumi bija spēkā piecus gadus, Kopienas importētāji/lietotāji joprojām saņēma materiālu piegādes, tostarp arī no Indijas. Netika arī izteikti nekādi norādījumi par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus. Turklāt jāatceras, ka attiecībā uz ieviesto pasākumu ietekmi uz lietotājiem, sākotnējā izmeklēšanā radās secinājums, ka, ievērojot PET plēves izmaksu niecīgo daļu plēves izmantotāju nozarēs, nebūtu domājams, ka jebkāds izmaksu sadārdzinājums ievērojami ietekmētu izmantošanas nozari. Pēc pasākumu ieviešanas arī nekas neliecināja par pretējo. Tādēļ tiek secināts, ka kompensācijas pasākumu saglabāšana acīmredzot nopietni neskars importētājus/lietotājus, kas darbojas Kopienā.

(178)

Sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozares piegādātāji gūtu labumu no pasākumu ieviešanas. Kā norādīts iepriekš, tikai viens piegādātājs bija gatavs iesaistīties šajā izmeklēšanā un apstiprināja šo faktu, jo šis piegādātājs piegādā materiālus gandrīz vienīgi Kopienas ražotājiem, un tas ciestu, ja pasliktinātos Kopienas ražotāju finansiālais stāvolis. Tādēļ jāuzskata, ka pasākumu turpināšana pozitīvi ietekmētu piegādātājus.

(179)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka saistībā ar Kopienas interesēm nav nepārvaramu iemeslu, lai nesaglabātu patlaban spēkā esošos kompensācijas pasākumus.

(180)

Visām personām tika darīti zināmi svarīgākie fakti un apsvērumi, kas dod pamatu ieteikt esošo pasākumu saglabāšanu. Personām arī bija piedāvāts laiks, kurā pēc šīs informācijas saņemšanas tās varēja izteikt savas pretenzijas.

(181)

No iepriekš minētā jāsecina, ka, ievērojot pamatregulas 21. panta 2. punktu, ir jāsaglabā kompensācijas pasākumi attiecībā uz Indijas izcelsmes PET plēves importu. Jāatgādina, ka pie šiem pasākumiem pieder procentuālie nodokļi.

(182)

Kā paskaidrots 4. apsvērumā, spēkā esošo kompensācijas maksājumu papildus tika attiecināta arī uz PET plēves importu, ja sūtījums nāk no Brazīlijas vai Izraēlas neatkarīgi no tā, vai muitas deklarācijā kā izcelsmes valsts ir vai nav norādīta Brazīlija vai Izraēla. Kompensācijas pasākumiem, kas jāsaglabā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, kā paskaidrots 181. apsvērumā, vajadzētu būt tādiem pasākumiem, kurus attiecinātu arī uz PET plēves importu, kas tiek sūtīta no Brazīlijas vai Izraēlas neatkarīgi no tā, vai muitas deklarācijā kā ražojuma izcelsmes valsts ir vai nav minēta Brazīlija vai Izraēla. Brazīlijas un Izraēlas ražotāji eksportētāji, kas bija atbrīvoti no tādu paplašināto pasākumu piemērošanas, kas bija noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1976/2004 un kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 101/2006, arī jāatbrīvo no tādu pasākumu piemērošanas, kas ieviesti ar šo regulu.

(183)

Uzņēmumiem individuāli noteiktās kompensācijas maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā, atspoguļo pārskatīšanā konstatēto situāciju attiecībā uz eksportētājiem, kuri sadarbojās. Tāpēc šīs likmes attiecas vienīgi uz šo uzņēmumu, t. i., uz konkrēti nosauktas juridiskas personas, saražotā attiecīgā ražojuma importu. Cita, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosauktas adreses un nosaukuma uzņēmuma, tostarp ar tādu uzņēmumu saistītas juridiskas personas, saražota ražojuma importa gadījumā nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(184)

Visi lūgumi piemērot šīs individuāli noteiktās kompensācijas maksājuma likmes (piem., ja mainās juridiskās personas nosaukums vai tiek izveidota jauna ražotne vai tirdzniecības centrs), jāadresē Komisijai (19), pievienojot attiecīgo informāciju, īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, iekšzemes un eksporta tirdzniecību, ja, piemēram, tādā sakarā mainās nosaukums vai ražošanas vai tirdzniecības objekti. Ja vajadzīgs, pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju regula tiks grozīta, attiecīgi ieviešot labojumus to uzņēmumu sarakstā, kuriem ir individuāli noteiktas maksājumu likmes.

(185)

Lai nodrošinātu kompensācijas maksājuma pareizu piemērošanu, atlikušā maksājuma līmenis jāpiemēro ne vien izmeklēšanā neiesaistītiem eksportētājiem, bet arī tiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanas periodā nav neko eksportējuši. Tomēr šie uzņēmumi, ja tie atbilst pamatregulas 20. panta prasībām, tiek aicināti iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi minētajam pantam, lai to situāciju izskatītu individuāli,