4.2.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 166/2006

(2006. gada 18. janvāris)

par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto kārtību (2),

tā kā:

(1)

Kopienas Sestā Vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (3), pieprasa atbalstīt iespēju pilsoņiem piekļūt informācijai par vides stāvokli un tendencēm saistībā ar sabiedrības, ekonomikas un veselības nodrošināšanas tendencēm, kā arī vispārējās informētības par vidi uzlabošanu.

(2)

ANO/EEK Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk “Orhūsas Konvencija”), ko 1998. gada 25. jūnijā parakstīja Eiropas Kopiena, atzīst, ka lielāka sabiedrības piekļuve informācijai par vidi un šādas informācijas izplatīšana veicina vides jautājumu labāku izpratni, uzskatu brīvu apmaiņu, sabiedrības efektīvāku līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā un, visbeidzot, labāku vidi.

(3)

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri (turpmāk “PRTR”) ir rentabls līdzeklis, lai veicinātu vides rādītāju uzlabošanos, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi informācijai par piesārņojošām vielām un piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas un atkritumiem, un izmantotu tendenču noteikšanā, uzrādītu progresu piesārņojuma samazināšanā, uzraudzītu konkrētu starptautisko nolīgumu ievērošanu, noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar Kopienas un valsts vides politiskajām nostādnēm un programmām.

(4)	Integrēts un saskaņots PRTR nodrošina sabiedrībai, rūpniecībai, zinātniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, pašvaldību iestādēm, nevalstiskām organizācijām un citiem lēmumu pieņēmējiem stabilu datubāzi salīdzinājumiem un turpmākiem lēmumiem vides jautājumos.

(5)	Eiropas Kopiena 2003. gada 21. maijā parakstīja ANO/EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk “protokols”). Kopienas tiesību aktiem vajadzētu būt saskaņotiem ar šo protokolu, ņemot vērā protokola noslēgšanu no Kopienas puses.

(6)

Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (turpmāk “EPER”) tika ieviests ar Komisijas Lēmumu 2000/479/EK (4). Protokols balstās uz tiem pašiem principiem kā EPER, bet arī pārsniedz tos, ietverot pārskatus par vairākām piesārņojošām vielām, vairākām darbībām, emisijām zemē, emisijām no izkliedētiem avotiem un pārnesēm ārpus teritorijas.

(7)

Eiropas PRTR noteiktos mērķus un uzdevumus var sasniegt tikai tad, ja dati ir ticami un salīdzināmi. Līdz ar to ir nepieciešama piemērota datu apkopošanas un pārsūtīšanas sistēmas saskaņošana, lai nodrošinātu datu kvalitāti un salīdzināmību. Saskaņā ar protokolu Eiropas PRTR būtu maksimāli jāatvieglo sabiedrības piekļuve caur internetu. Emisijas un pārneses būtu viegli jāidentificē dažādos apstrādātos un neapstrādātos veidos, lai savlaicīgi būtu pieejama maksimāla informācija.

(8)	Lai tālāk sekmētu atbalstu pilsoņiem pieejamās informācijas par vides stāvokli un tendencēm nodrošināšanai, kā arī kopumā palielinātu izpratni par vidi, Eiropas PRTR būtu jāietver saites uz citām līdzīgām dalībvalstu, trešo valstu un starptautisko organizāciju datu bāzēm.

(9)	Saskaņā ar protokolu Eiropas PRTR būtu jāietver arī informācija par īpašām atkritumu apglabāšanas darbībām, par kurām jāziņo kā par emisijām zemē; par tādām reģenerācijas darbībām kā notekūdeņu dūņu un mēslojuma izkliedēšana šajā kategorijā neziņo.

(10)	Lai sasniegtu Eiropas PRTR mērķi nodrošināt sabiedrību ar ticamu informāciju un ļautu pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus, datu apkopošanai un pārskatu sniegšanai ir jāparedz samērīgi, bet stingri termiņi; tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz dalībvalstu sniegtajiem pārskatiem Komisijai.

(11)

Ziņošana par emisijām no apsaimniekošanas objektiem, lai arī ne vienmēr sistemātiski, pilnīgi un salīdzināmi, ir labi izveidota procedūra daudzās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā būtu jāuzlabo ziņojumi par difūzajām emisijām no piesārņojuma avotiem, lai ļautu lēmumu pieņēmējiem šīs emisijas labāk ietvert kontekstā un izvēlēties visefektīvāko risinājumu piesārņojuma mazināšanai.

(12)

Dalībvalstu paziņotajiem datiem vajadzētu būt augstas kvalitātes, jo īpaši attiecībā uz to pilnību, konsekvenci un ticamību. Ir ļoti svarīgi saskaņot gan operatoru, gan dalībvalstu turpmākos pasākumus, lai uzlabotu sniegto datu kvalitāti. Tādēļ Komisija kopā ar dalībvalstīm uzsāks darbu pie kvalitātes nodrošināšanas.

(13)	Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju sabiedrībai būtu jāsniedz piekļuve Eiropas PRTR iekļautajai informācijai, nenorādot pamatojumu, galvenokārt nodrošinot, ka Eiropas PRTR paredz tiešu elektronisko piekļuvi caur internetu.

(14)	Piekļuvei informācijai, ko nodrošina Eiropas PRTR, būtu jābūt neierobežotai, un izņēmumi šim noteikumam ir iespējami tikai tur, kur to skaidri atļauj pašreizējie Kopienas tiesību akti.

(15)

Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju turpmākā Eiropas PRTR izstrādē būtu jānodrošina sabiedrības līdzdalība ar iespējām laikus un efektīvi iesniegt piezīmes, informāciju, analīzi vai ar lēmumu pieņemšanas procesu saistītus atzinumus. Iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai apstrīdēt administratīvā procesā vai tiesas procesā valsts iestāžu aktus vai nolaidīgu rīcību uz pieprasījuma pamata.

(16)	Lai palielinātu Eiropas PRTR lietderību un ietekmi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, izstrādājot Eiropas PRTR īstenošanu atbalstošus ieteikumus, veicinot sabiedrības izpratni un nodrošinot atbilstīgu un savlaicīgu tehnisko palīdzību.

(17)	Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(18)

Tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nespēj pietiekami labi sasniegt šīs regulas mērķi, proti, palielināt sabiedrības piekļuvi informācijai par vidi, izveidojot integrētu, saskaņotu Kopienas mēroga elektronisko datubāzi, un tā kā nepieciešamība salīdzināt datus visās dalībvalstīs pieprasa augsta līmeņa saskaņošanu un tādējādi to var sasniegt labāk Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī regula paredz tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(19)	Lai vienkāršotu un pilnveidotu prasības par ziņošanu, būtu jāgroza Padomes Direktīva 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (6) un Padomes Direktīva 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (7).

(20)

Viens no Eiropas PRTR mērķiem ir informēt sabiedrību par nozīmīgām piesārņojošo vielu emisijām, kas radušās jo īpaši Direktīvā 96/61/EK minēto darbību rezultātā. Tas nozīmē, ka saskaņā ar šo regulu sabiedrība būtu jāinformē par emisijām no iepriekš minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām iekārtām.

(21)

Lai samazinātu ziņojumu dubultošanos, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra sistēmas tiktāl, ciktāl tas ir praktiski iespējams, saskaņā ar protokolu var integrēt to ar esošajiem informācijas avotiem, piemēram, ziņošanas mehānismiem, ko nosaka licences vai darbības atļaujas. Saskaņā ar protokolu šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest detalizētāku vai sabiedrībai pieejamāku piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, nekā to nosaka šis protokols,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka integrētu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru Kopienas mērogā (turpmāk “Eiropas PRTR”) sabiedrībai pieejamas elektroniskas datubāzes veidā un paredz noteikumus tās darbībai, lai ieviestu ANO un EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (turpmāk “protokols”), un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegtu ieguldījumu vides piesārņojuma novēršanā un mazināšanā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;

2)	“kompetentā iestāde” nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu struktūru vai struktūras, ko iecēlušas dalībvalstis;

3)	“iekārta” nozīmē stacionāru tehnisku vienību, kurā veic vienu vai vairākas I pielikumā uzskaitītās darbības un jebkuras citas tieši saistītas darbības, kurām ir tehniska saistība ar šajā vietā veiktajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;

4)	“apsaimniekošanas objekts” nozīmē vienu vai vairākas iekārtas vienā vietā, kuru vada tā pati fiziskā vai juridiskā persona;

5)	“teritorija” nozīmē apsaimniekošanas objekta ģeogrāfisko atrašanās vietu;

6)	“operators” nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas vada vai kontrolē apsaimniekošanas objektu vai, ja paredzēts valsts tiesību aktos, persona, kam piešķirta noteicoša ekonomiska ietekme attiecībā uz apsaimniekošanas objekta darbību;

7)	“pārskata gads” nozīmē kalendāro gadu, par kuru jāapkopo dati par piesārņojošo vielu izmešiem un pārnesēm ārpus teritorijas;

8)	“viela” nozīmē jebkuru ķīmisku elementu un tā savienojumus, izņemot radioaktīvas vielas;

9)	“piesārņojošā viela” nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un ievadīšanu vidē;

10)	“emisija” nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, ierasta vai neierasta, to skaitā izliešanu, emisiju, izvadīšanu, ievadīšanu, apglabāšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas;

11)	“pārnese ārpus teritorijas” nozīmē reģenerācijai vai apglabāšanai paredzēto atkritumu un attīrīšanai paredzēto notekūdeņu piesārņojošo vielu pārvietošanu ārpus apsaimniekošanas objekta robežām;

12)	“difūzi avoti” nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var nokļūt zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota;

13)	“atkritumi” nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā noteikts Padomes Direktīvas 75/442/EEK (1975. gada 15. jūlijs) par atkritumiem (8) 1. panta a) apakšpunktā;

14)	“bīstamie atkritumi” nozīmē jebkuru vielu vai priekšmetu, kā noteikts Direktīvas 91/689/EEK 1. panta 4. punktā;

15)

“notekūdeņi” nozīmē komunālos, iekšzemes vai rūpnieciskos notekūdeņus, kā noteikts 2. pantā Padomes Direktīvā 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (9), un jebkurus citus izmantotus ūdeņus, kas to sastāvā esošo vielu vai priekšmetu dēļ ir pakļauti regulēšanai ar Kopienas tiesību aktiem;

16)	“apglabāšana” nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II. A pielikumā;

17)	“reģenerācija” nozīmē jebkuru no darbībām, kas paredzētas Direktīvas 75/442/EEK II. B pielikumā.

3. pants

Eiropas PRTR saturs

Eiropas PRTR ietver informāciju:

a)	par piesārņojošo vielu emisijām, kas minētas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un par ko jāziņo to apsaimniekošanas objektu operatoriem, kuri veic I pielikumā minētās darbības;

b)	par atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, kas minēta 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un par piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas minētas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par kurām jāsniedz pārskats to apsaimniekošanas objektu operatoriem, kuri veic I pielikumā uzskaitītās darbības;

c)	attiecīgos gadījumos par piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem emisiju avotiem, kas minēti 8. panta 1. punktā.

4. pants

Projekts un struktūra

1. Komisija publicē Eiropas PRTR, kurā sniegti dati gan apkopotā, gan neapkopotā veidā, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

a)	apsaimniekošanas objektu un attiecīgos gadījumos tā mātessabiedrību, un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu, tostarp upes baseinu;

darbību;

c)	atgadījumu dalībvalsts vai Kopienas līmenī;

d)	attiecīgos gadījumos – piesārņojošo vielu vai atkritumiem;

e)	ikvienu vidi (gaiss, ūdens, zeme), kurā piesārņojošā viela ir ievadīta;

f)	attiecīgos gadījumos – atkritumu pārnesēm ārpus teritorijas un to galamērķa vietu;

g)	notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu pārnesēm ārpus teritorijas;

h)	difūzajiem emisiju avotiem;

i)	apsaimniekošanas objekta īpašnieku vai operatoru.

2. Eiropas PRTR ir paredzēts maksimālai sabiedrības piekļuves atvieglošanai, ļaujot informācijai parastos darbības apstākļos būt nepārtrauktai un uzreiz pieejamai internetā un citos elektroniskajos līdzekļos. Tā projektā ņemta vērā turpmākā paplašināšanās iespēja un ietverti visi par iepriekšējiem pārskata gadiem ziņotie dati, līdz vismaz pēdējiem desmit iepriekšējiem pārskata gadiem.

3. Eiropas PRTR ietver saites uz:

a)	dalībvalstu valsts PRTR;

b)	citām saistītām pastāvošām, sabiedrībai pieejamām datubāzēm par tematiem, kas saistīti ar PRTR, ietverot protokola citu pušu valsts PRTR, un, ja iespējams, citu valstu PRTR;

c)	apsaimniekošanas objektu tīmekļa vietnēm, ja tās pastāv un ja apsaimniekošanas objekts brīvprātīgi ievieto saites uz tām.

5. pants

Operatoru sniegtie ziņojumi

1. Katra apsaimniekošanas objekta, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, kas minēti šajā pielikumā, operatori paziņo katru gadu savai kompetentajai iestādei par apjomiem kopā ar norādēm par to, vai informācijas pamatā ir turpmāk minētie mērījumi, aprēķini vai novērtējums:

a)	jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas emisijas gaisā, ūdenī vai zemē, kurām pārsniegts II pielikumā minētais attiecīgais slieksnis;

pārneses ārpus teritorijas bīstamiem atkritumiem, kas pārsniedz 2 tonnas gadā, vai sadzīves atkritumiem, kas pārsniedz 2 000 tonnu gadā, jebkurai reģenerācijas vai apglabāšanas darbībai, izņemot 6. pantā minētās apglabāšanas darbības “attīrīšana augsnē” un “iesūknēšana”, attiecīgi norādot ar “R” (reģenerācija) vai “D” (apglabāšana), vai atkritumi ir paredzēti reģenerācijai vai apglabāšanai, un bīstamo atkritumu pārrobežu pārvedumiem – atkritumu reģenerētāja vai apglabātāja vārds (nosaukums) un adrese, kā arī faktiskā reģenerācija vai apglabāšanas vieta;

c)	pārneses ārpus teritorijas jebkurām II pielikumā minētām piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārsniedzot II pielikuma 1.b slejā noteikto slieksni.

Katra tāda apsaimniekošanas objekta operatori, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs piemērojamiem jaudas sliekšņiem, iesniedz savai kompetentajai iestādei informāciju, kurā saskaņā ar III pielikumu norāda apsaimniekošanas objektu, ja vien šī informācija jau nav kompetentās iestādes rīcībā.

Ja norādīts, ka dati ir balstīti uz mērījumiem vai aprēķiniem, ziņo par to analītisko un/vai aprēķināšanas metodi.

Saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu ziņojot par II pielikumā minētajām emisijām, iekļauj informāciju par visām emisijām no visiem I pielikumā minētajiem avotiem, kas atrodas apsaimniekošanas objekta teritorijā.

2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ietver informāciju par emisijām un pārnesēm, kas ir visu ar nodomu veikto, nejaušo, ierasto un neierasto darbību kopsumma.

Sniedzot šo informāciju, operatori, ja vien tas ir iespējams, sniedz visu informāciju, kas ir saistīta ar nejaušām noplūdēm.

3. Katra apsaimniekošanas objekta operators ar noteiktu periodiskumu apkopo informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu apsaimniekošanas objekta emisijas un pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas ziņojuma sniegšanas prasībām saskaņā ar 1. punktu.

4. Gatavojot ziņojumu, attiecīgais operators izmanto vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietvert monitoringa datus, emisiju faktorus, masas bilances vienādojumus, netiešu monitoringu vai citus aprēķinus, tehnisko pētījumu slēdzienus un citas metodes atbilstīgi 9. panta 1. punktam un saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm, ja tās ir pieejamas.

5. Katra attiecīgā apsaimniekošanas objekta operators saglabā dalībvalsts kompetentajām iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem ziņojumā sniegtā informācija, tika iegūta piecu gadu laikposmā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī apraksta datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

6. pants

Emisijas zemē

Par atkritumiem, kas ir pakļauti apglabāšanas darbībai “attīrīšana augsnē” vai “iesūknēšanai”, kā minēts Direktīvas 75/442/EEK II. A pielikumā, kā par emisijām zemē ziņo tikai tā apsaimniekošanas objekta operators, kurā šie atkritumi radušies.

7. pants

Dalībvalstu sniegtie pārskati

1. Dalībvalstis nosaka, ņemot vērā šā panta 2. un 3. punktā minētās prasības, datumu, līdz kuram operatori iesniedz visus datus, kas minēti 5. panta 1.un 2. punktā, un informāciju, kas minēta 5. panta 3., 4.un 5. punktā, to kompetentajai iestādei.

2. Dalībvalstis sniedz Komisijai visus datus, kas minēti 5. panta 1. un 2. punktā, elektroniskā veidā saskaņā ar III pielikumā norādīto formātu un šādu grafiku:

a)	par pirmo pārskata gadu – 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām;

b)	par visiem nākamajiem pārskata gadiem – 15 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Pirmais pārskata gads ir 2007. gads.

3. Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, ievada dalībvalstu sniegto informāciju Eiropas PRTR šādos termiņos:

a)	par pirmo pārskata gadu – 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām;

b)	par visiem nākamajiem pārskata gadiem – 16 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

8. pants

Emisijas no piesārņojuma avotiem

1. Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, iekļauj Eiropas PRTR informāciju par emisijām no piesārņojuma avotiem, ja šāda informācija ir un to ir iesniegušas dalībvalstis.

2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, sakārto tā, lai ļautu lietotājiem meklēt un identificēt piesārņojošo vielu emisijas no piesārņojuma avotiem saskaņā ar atbilstīgu ģeogrāfisko disagregāciju un ietver informāciju par datu apkopošanā izmantoto metodoloģiju.

3. Ja Komisija nosaka, ka nepastāv nekādi dati par emisijām no difūzajiem piesārņojuma avotiem, tā veic pasākumus, lai uzsāktu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem piesārņojuma avotiem saskaņā ar procedūru, kas minēta 19. panta 2. punktā, izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju, ja tā ir pieejama.

9. pants

Kvalitātes nodrošinājums un novērtējums

1. Katra tāda apsaimniekošanas objekta operators, kas pakļauts 5. pantā minētajām prasībām par ziņošanu, nodrošina savas sniegtās informācijas kvalitāti.

2. Kompetentās iestādes novērtē 1. punktā minēto apsaimniekošanas objektu operatoru iesniegto datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību.

3. Komisija koordinē darbu par kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju.

4. Komisija var pieņemt pamatnostādnes attiecībā uz emisiju uzraudzību un ziņošanu saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto kārtību. Šīs pamatnostādnes attiecīgā gadījumā ir saskaņā ar starptautiski atzītu metodoloģiju un atbilst citiem Kopienas tiesību aktiem.

10. pants

Piekļuve informācijai

1. Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra, dara Eiropas PRTR pieejamu sabiedrībai, izplatot to bez maksas internetā saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto termiņu.

2. Ja Eiropas PRTR ietvertā informācija sabiedrībai nav viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, attiecīgā dalībvalsts un Komisija veicina elektronisko pieeju Eiropas PRTR publiski pieejamās vietās.

11. pants

Konfidencialitāte

Vienmēr, kad dalībvalsts informāciju saglabā konfidenciālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (10) 4. pantu, dalībvalsts savā pārskatā norāda saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punktu katram gadam atsevišķi par katru apsaimniekošanas objektu, kam pieprasīta konfidencialitāte, kāda veida informācija nav izpausta un kāda iemesla dēļ tā netiek izpausta.

12. pants

Sabiedrības līdzdalība

1. Komisija nodrošina sabiedrību ar savlaicīgām un efektīvām iespējām piedalīties turpmākā Eiropas PRTR izstrādē, ietverot ražīguma celšanu un šīs regulas grozījumu sagatavošanu.

2. Sabiedrībai ir iespēja iesniegt jebkuras atbilstīgas piezīmes, informāciju, analīzes vai viedokļus saprātīgā laikposmā.

3. Komisija attiecīgi ņem vērā šādus aptaujas datus un informē sabiedrību par sabiedrības līdzdarbošanās iznākumu.

13. pants

Tiesas pieejamība

Tiesas pieejamību jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības piekļuvi vides informācijai, nodrošina saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 6. pantu un, ja ir iesaistītas Kopienas institūcijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (11) 6., 7. un 8. pantu.

14. pants

Pamatnostādnes

1. Komisija, apspriežoties ar 19. panta 1. punktā minēto komiteju, izstrādā pamatnostādnes, kas atbalsta Eiropas PRTR ieviešanu cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms tā gada sākuma, kad jāsāk sniegt ziņojumi.

2. Vadlīnijas par Eiropas PRTR ieviešanu jo īpaši attiecas uz šādu informāciju:

a)	ziņojuma sniegšanas kārtība;

b)	iesniedzamie dati;

c)	kvalitātes nodrošinājums un novērtējums;

d)	norādījums par neizpausto datu veidu un konfidenciālu datu gadījumā – iemesli, kādēļ tie netiek izpausti;

e)	atsauce uz starptautiski atzītu izmešu noteikšanas un analītiskajām metodēm, paraugu noņemšanas metodoloģijām;

f)	norāde par mātessabiedrībām;

g)	darbību kodēšana saskaņā ar šīs regulas un Direktīvas 96/61/EK I pielikumu.

15. pants

Izpratnes veidošana

Komisija un dalībvalstis veicina sabiedrības izpratni par Eiropas PRTR un nodrošina, ka piekļūšanai Eiropas PRTR, tajā ietvertās informācijas izpratnei un pielietošanai ir nodrošināts atbalsts.

16. pants

Papildu informācija, kas jāsniedz dalībvalstīm

1. Dalībvalstis vienā pārskatā, kura pamatā ir informācija par pēdējiem trīs pārskata gadiem, kurš jānodod ik pēc trim gadiem kopā ar datiem, kas paredzēti saskaņā ar 7. pantu, informē Komisiju par praksi un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz:

a)	prasībām saskaņā ar 5. pantu;

b)	kvalitātes nodrošinājumu un novērtējumu saskaņā ar 9. pantu;

c)	piekļuvi informācijai saskaņā ar 10. panta 2. punktu;

d)	izpratnes paaugstināšanas darbībām saskaņā ar 15. pantu;

e)	informācijas konfidencialitāti saskaņā ar 11. pantu;

f)	sankcijām, kas paredzētas saskaņā ar 20. pantu un to piemērošanas pieredzi.

2. Lai veicinātu 1. punktā minēto dalībvalstu pārskatu sniegšanu, Komisija iesniedz aptaujas anketas projektu, ko pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

17. pants

Komisijas pārskats un priekšlikumi grozījumiem

1. Komisija pārbauda dalībvalstu sniegto informāciju saskaņā ar 7. pantu un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm publicē pārskatu ik pēc trim gadiem, pamatojoties uz informāciju no pēdējiem trim pieejamajiem pārskata gadiem sešus mēnešus pēc šīs informācijas publicēšanas internetā.

2. Šo pārskatu kopā ar Eiropas PRTR darbības novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

18. pants

Pielikumu grozījumi

Jebkuru grozījumu, kas nepieciešams, lai pielāgotu:

a)	šīs regulas II un III pielikumu zinātnes un tehnikas progresam, vai

b)	šīs regulas II un III pielikumu protokola parakstītāju pušu sanāksmē pieņemtajiem protokola pielikumu grozījumiem,

pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

19. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja tiek sniegta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Laikposms, kas noteikts Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, ir trīs mēneši.

20. pants

Sankcijas

1. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

2. Dalībvalstis paziņo par šiem noteikumiem Komisijai vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

21. pants

Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozījumi

1. Direktīvas 91/689/EEK 8. panta 3. punktu svītro.

2. Direktīvas 96/61/EK 15. panta 3. punktu svītro.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2006. gada 18. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORREL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. WINKLER

(1) 2005. gada 6. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2005. gada 2. decembra Lēmums.

(3) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(4) OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp.

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/31/EK (OV L 168, 2.7.1994., 28. lpp.).

(7) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8) OV L 194, 25.7.1975., 39. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(9) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(10) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(11) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

I PIELIKUMS

Darbības

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

Enerģētika

Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas

* (1)

Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas

Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas

Ar ievadītā siltuma jaudu – 50 megavati (MW)

Koksa krāsnis

Ogļu velmētavas

Ar jaudu – 1 tonna stundā

Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas

Metālu ražošana un pārstrāde

Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšanas vai saķepināšanas iekārtas

Čuguna vai tērauda ražōšanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp liešanas iekārtas

Ar jaudu – 2,5 tonnas stundā

Iekārtas melno metālu pārstrādei:

i)	karstās velmētavas

Ar jaudu – 20 tonnu neapstrādāta tērauda stundā

ii)	kaltuves ar āmuriem

Ar enerģijas patēriņu – 50 kilodžoulu (kJ) uz veseri, kur patērētā siltumspēja pārsniedz 20 MW

iii)	metāla aizsargpārklājuma uzkausēšana

Ar neapstrādāta tērauda padevi – 2 tonnas stundā

Melno metālu lietuves

Ar ražošanas jaudu – 20 tonnu dienā

Iekārtas:

i)	neattīrītu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos

ii)	krāsaino metālu kausēšanai, tostarp leģēšanai, ietverot reģenerētus produktus (rafinēšanu, liešanu u. c.)

Ar kausēšanas jaudu – 4 tonnas dienā svinam un kadmijam vai 20 tonnu dienā visiem citiem metāliem

Iekārtas metālu un plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei

Ja apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3

Minerālu rūpniecība

Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības

Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un karjeru izstrāde

Virsmas, kurās var veikt ieguves darbības, platība ir 25 hektāri

Iekārtas, lai ražotu:

i)	cementa klinkeru rotācijas krāsnīs

Ar ražošanas jaudu – 500 tonnu dienā

ii)	kaļķus rotācijas krāsnīs

Ar ražošanas jaudu 50 tonnu dienā

iii)	cementa klinkeru vai kaļķus citu veidu krāsnīs

Ar ražošanas jaudu – 50 tonnu dienā

Iekārtas azbesta ražošanai un tādu izstrādājumu ražošani, kuru pamatā ir azbests

Iekārtas stikla ražošanai, ieskaitot stiklašķiedras ražošanu

Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnu dienā

Iekārtas minerālvielu kausēšanai, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu

Ar kausēšanas jaudu – 20 tonnu dienā

Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošanai

Ar ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā vai krāsns ietilpību – 4 m3 un ar krāsns krāvuma blīvumu – 300 kg/m3

Ķīmiskā rūpniecība

Ķīmiskās iekārtas pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i)	parastie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie, alifātiskie vai aromātiskie)

ii)	skābekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karbonskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi

iii)	sēru saturoši ogļūdeņraži

iv)	slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, nitrozosavienojumi, nitrosavienojumi vai nitrātsavienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti

v)	fosforu saturoši ogļūdeņraži

vi)	halogēnogļūdeņraži

vii)	metālorganiskie savienojumi

viii)

galvenie plastmasas materiāli (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras)

ix)	sintētiskais kaučuks

x)	krāsvielas un pigmenti

xi)	virsmas aktīvās vielas

Ķīmiskās iekārtas pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i)	gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds

ii)	skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe

iii)	bāzes, tādas kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds

iv)	sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts

v)	nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds

Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturoša mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošanai rūpnieciskā mērogā

Ķīmiskās iekārtas augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā

Iekārtas pamata farmaceitisku preparātu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu

Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā

Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana

Bīstamo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtas

Uzņem 10 tonnu dienā

Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (2) jomā

Jauda – 3 tonnas stundā

Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas

Jauda – 50 tonnu dienā

Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves un izgāztuves, kuras bija noteikti slēgtas pirms 2001. gada 16. jūlija vai kurām kompetento valsts iestāžu pieprasītā apkopšanas fāze saskaņā ar Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (3) 13. pantu ir beigusies)

Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000 tonnu

Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas

Pārstrādes jauda – 10 tonnu dienā

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Ar jaudu – 100 000 cilvēkekvivalentu

Neatkarīgi strādājošas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šā pielikuma darbībām

Ar jaudu – 10 000 m3 dienā (4)

Papīra un koksnes pārstrādes un ražošanas

Rūpnieciskas iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgiem šķiedrainiem materiāliem

Rūpnieciskas iekārtas papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (piemēram, skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai

Ar ražošanas jaudu – 20 tonnu dienā

Rūpnieciskas iekārtas koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķīmiskām vielām

Ar ražošanas jaudu – 50 m3 dienā

Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra

Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai

i)	ar 40 000 vietām mājputniem

ii)	ar 2 000 vietām nobarojamām cūkām (virs 30 kg)

iii)	ar 750 vietām sivēnmātēm

Intensīva akvakultūra

Ar zivju vai vēžveidīgo ražotspēju – 1 000 tonnu gadā

Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti

Lopkautuves

Ar kautķermeņu ražošanas jaudu – 50 tonnu dienā

Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no:

i)	dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu)

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 75 tonnas dienā

ii)	augu izcelsmes izejvielām

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu – 300 tonnu dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās produkcijas vidējo apjomu)

Piena apstrāde un pārstrāde

Ar iegūtā piena daudzumu dienā – 200 tonnu (pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu)

Citas darbības

Iekārtas materiālu pirmapstrādei (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanai

Ar apstrādes jaudu – 10 tonnu dienā

Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes

Ar apstrādes jaudu – 12 tonnu gatavās produkcijas dienā

Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, jo īpaši apretēšanai, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai

Ar patēriņu – 150 kg stundā vai 200 tonnu gadā

Iekārtas ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu

Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem

Ar kravnesību 100 metru gariem kuģiem

(1) Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visiem rūpnieciskajiem kompleksiem ir jāsniedz pārskati).

(2) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(3) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(4) Jaudas slieksni pārskata ne vēlāk kā līdz 2010. gadam, ņemot vērā pirmā pārskata laikposma rezultātus.

II PIELIKUMS

Piesārņojošās vielas (1)

Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela (2)	Emisiju sliekšņi (1. sleja)
Nr.	CAS numurs	Piesārņojošā viela (2)	Gaisā (1.a sleja) kg/gadā	Ūdenī (1.b sleja) kg/gadā	Zemē (1.c sleja) kg/gadā
1	74-82-8	Metāns (CH4)	100 000	— (3)	—
2	630-08-0	Oglekļa monoksīds (CO)	500 000	—	—
3	124-38-9	Oglekļa dioksīds (CO2)	100 miljonu	—	—
4		Fluorogļūdeņraži (HFCs) (4)	100	—	—
5	10024-97-2	Slāpekļa oksīds (N2O)	10 000	—	—
6	7664-41-7	Amonjaks (NH3)	10 000	—	—
7		Gaistošie organiskie savienojumi izņemot metānu (NMVOC)	100 000	—	—
8		Slāpekļa oksīdi (NOx) kā NO2	100 000	—	—
9		Perfluoroglekļi (PFCs) (5)	100	—	—
10	2551-62-4	Sēra heksafluorīds (SF6)	50	—	—
11		Sēra oksīdi (SOx) kā SO2	150 000	—	—
12		Kopējais slāpeklis	—	50 000	50 000
13		Kopējais fosfors	—	5 000	5 000
14		Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs) (6)	1	—	—
15		Hlorfluoroglekļi (CFCs) (7)	1	—	—
16		Haloni (8)	1	—	—
17		Arsēns un savienojumi (kā As) (9)	20	5	5
18		Kadmijs un savienojumi (kā Cd) (9)	10	5	5
19		Hroms un savienojumi (kā Cr) (9)	100	50	50
20		Varš un savienojumi (kā Cu) (9)	100	50	50
21		Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg) (9)	10	1	1
22		Niķelis un savienojumi (kā Ni) (9)	50	20	20
23		Svins un savienojumi (kā Pb) (9)	200	20	20
24		Cinks un savienojumi (kā Zn) (9)	200	100	100
25	15972-60-8	Alahlors	—	1	1
26	309-00-2	Aldrins	1	1	1
27	1912-24-9	Atrazīns	—	1	1
28	57-74-9	Hlordāns	1	1	1
29	143-50-0	Hlordekons	1	1	1
30	470-90-6	Hlorfenvinfoss	—	1	1
31	85535-84-8	Hloralkāni, C10-C13	—	1	1
32	2921-88-2	Hlorpirifoss	—	1	1
33	50-29-3	DDT	1	1	1
34	107-06-2	1,2-dihloretāns (EDC)	1 000	10	10
35	75-09-2	Dihlormetāns (DCM)	1 000	10	10
36	60-57-1	Dildrins	1	1	1
37	330-54-1	Diurons	—	1	1
38	115-29-7	Endosulpfāns	—	1	1
39	72-20-8	Endrīns	1	1	1
40		Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX) (10)	—	1 000	1 000
41	76-44-8	Heptahlors	1	1	1
42	118-74-1	Heksahlorbenzols (HCB)	10	1	1
43	87-68-3	Heksahlorbutadiēns (HCBD)	—	1	1
44	608-73-1	1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (HCH)	10	1	1
45	58-89-9	Lindāns	1	1	1
46	2385-85-5	Mirekss	1	1	1
47		PCDD +PCDF (dioksīni + furāni) (kā Teq) (11)	0,0001	0,0001	0,0001
48	608-93-5	Pentahlorbenzols	1	1	1
49	87-86-5	Pentahlorfenols (PCP)	10	1	1
50	1336-36-3	Polihlorēti bifenili (PCB)	0,1	0,1	0,1
51	122-34-9	Simazīns	—	1	1
52	127-18-4	Tetrahloretilēns (PER)	2 000	10	—
53	56-23-5	Tetrahlormetāns (TCM)	100	1	—
54	12002-48-1	Trihlorbenzoli (TCB) (visi izomēri)	10	1	—
55	71-55-6	1,1,1-trihloretāns	100	—	—
56	79-34-5	1,1,2,2-tetrahloretāns	50	—	—
57	79-01-6	Trihloretilēns	2 000	10	—
58	67-66-3	Trihlormetāns	500	10	—
59	8001-35-2	Toksafēns	1	1	1
60	75-01-4	Vinila hlorīds	1 000	10	10
61	120-12-7	Antracēns	50	1	1
62	71-43-2	Benzols	1 000	200 (kā BTEX) (12)	200 (kā BTEX) (12)
63		Bromētie difinelēteri (PBDE) (13)	—	1	1
64		Nonilfenols un nonilfenola etoksilāti (NP/NPE)	—	1	1
65	100-41-4	Etila benzols	—	200 (kā BTEX) (12)	200 (kā BTEX) (12)
66	75-21-8	Etilēna oksīds	1 000	10	10
67	34123-59-6	Izoprotu izoproturons	—	1	1
68	91-20-3	Naftalīns	100	10	10
69		Alvorganiskie savienojumi(kā kopējais Sn)	—	50	50
70	117-81-7	Di-(2-etil heksil) ftalāts (DEHP)	10	1	1
71	108-95-2	Fenoli (kā kopējais C) (14)	—	20	20
72		Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAH) (15)	50	5	5
73	108-88-3	Toluols	—	200 (kā BTEX) (12)	200 (kā BTEX) (12)
74		Tributilalvas savienojumi (16)	—	1	1
75		Trifeniltīna savienojumi (17)	—	1	1
76		Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā kopējais C vai COD/3)	—	50 000	—
77	1582-09-8	Trifluralīns	—	1	1
78	1330-20-7	Ksiloli (18)	—	200 (kā BTEX) (12)	200 (kā BTEX) (12)
79		Hlorīdi (kā kopējais Cl)	—	2 miljoni	2 miljoni
80		Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl)	10 000	—	—
81	1332-21-4	Azbests	1	1	1
82		Cianīdi (kā kopējais CN)	—	50	50
83		Fluorīdi (kā kopējais F)	—	2 000	2 000
84		Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF)	5 000	—	—
85	74-90-8	Ūdeņraža cianīds (HCN)	200	—	—
86		Cietās daļiņas (PM10)	50 000	—	—
87	1806-26-4	Oktilfenoli un oktilfenolu etoksilāti	—	1	—
88	206-44-0	Fluorantēns	—	1	—
89	465-73-6	Izodrīns	—	1	—
90	36355-1-8	Heksabrombifenils	0,1	0,1	0,1
91	191-24-2	Benzo(g,h,i)perilēns		1

(1) Par piesārņojošo vielu emisijām, kas atbilst vairākām piesārņojošo vielu kategorijām, jāziņo atsevišķi par katru kategoriju.

(2) Ja vien nav noteikts savādāk, par jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu ziņo kā par kopējo piesārņojošās vielas daudzumu; ja piesārņojošā viela ir vielu grupa, ziņo par kopējo piesārņojošo vielu grupas daudzumu.

(3) Defise (-) norāda, ka par attiecīgo parametru un vidi nav jāsniedz pārskats.

(4) Fluorogļūdeņražu kopējais daudzums: HFC23, HFC32, HFC41, HFC4310mee, HFC125, HFC134, HFC134a, HFC152a, HFC143, HFC143a, HFC227ea, HFC236fa, HFC245ca, HFC365mfc summa.

(5) Perfluoroglekļu kopējais daudzums: CF4, C2F6, C3F8, C4F10, c-C4F8, C5F12, C6F14 summa.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.) I pielikumā VIII grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2003 (OV L 265, 16.10.2003., 1. lpp.).

(7) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I pielikuma I un II grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(8) Regulas (EK) Nr. 2037/2000 I pielikuma III un VI grupā uzskaitīto vielu, tostarp to izomēru kopējais daudzums.

(9) Par visiem metāliem ziņo kā par noplūdušo ķīmisko vielu visās ķīmiskajās formās kopējo daudzumu.

(10) Halogēnorganiskie savienojumi, ko var absorbēt aktivētais ogleklis, kas izteikti kā hlorīds.

(11) Izteikts kā I-TEQ.

(12) Par vienkāršām piesārņojošām vielām jāziņo, ja ir pārsniegts BTEX (benzola, toluola, etila benzola, ksilolu parametru summa) slieksnis.

(13) Kopējais šādu bromēto difinelēteru daudzums: penta-BDE, okta-BDE un deka-BDE.

(14) Kopējais fenola un vienkāršo aizstāto fenolu daudzums, kas izteikts kā kopējais oglekļa daudzums.

(15) Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra, lai ziņotu par izmešiem gaisā, piemēram, benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem (OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.)).

(16) Kopējais tributilalvas savienojumu daudzums, kas izteikts kā tributilalvas kopējais daudzums.

(17) Kopējais trifeniltīna savienojumu daudzums, kas izteikts kā trifeniltīna kopējais daudzums.

(18) Kopējais ksilolu daudzums (orto-ksilols, meta-ksilols, para-ksilols).

III PIELIKUMS

Izmešu un pārneses datu pārskatu formāts, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai

Pārskata gads
Apsaimniekošanas objekta identifikācija
Mātessabiedrības nosaukums Apsaimniekošanas objekta nosaukums Apsaimniekošanas objekta identifikācijas numurs Adrese/iela Pilsēta/ciems Pasta indekss Valsts Teritorijas koordinātes Upes baseina rajons (1) NACE-kods (4 cipari) Galvenā ekonomiskā darbība Ražošanas apjoms (nav obligāti) Apsaimniekošanas objektu skaits (nav obligāti) Ekspluatācijas stundu skaits gadā (nav obligāti) Darbinieku skaits (nav obligāti) Teksta laukums teksta informācijai vai mājas lapas adresei, ko iesniedz apsaimniekošanas objekts vai mātessabiedrība (nav obligāti)
Visas apsaimniekošanas objekta I pielikuma darbības (saskaņā ar I pielikumā sniegto kodēšanas sistēmu un IPPC kodu, kur iespējams)
1. darbība (galvenā I pielikuma darbība) 2. darbība N darbība
Dati par izmešiem gaisā no apsaimniekošanas objekta katrai piesārņojošai vielai, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)		Izmeši gaisā
Piesārņojošā viela 1 Piesārņojošā viela 2 Piesārņojošā viela N	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	T: kopējais kg/gadā A: nejaušs kg/gadā
Dati par emisiju ūdenī no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)		Izmeši ūdenī
Piesārņojošā viela 1 Piesārņojošā viela 2 Piesārņojošā viela N	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	T: kopējais kg/gadā A: nejaušs kg/gadā
Dati par emisiju zemē no apsaimniekošanas objekta katram piesārņotājam, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)		Izmeši zemē
Piesārņojošā viela 1 Piesārņojošā viela 2 Piesārņojošā viela N	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	T: kopējais kg/gadā A: nejaušs kg/gadā
Pārnese ārpus teritorijas katrai tādas piesārņojošai vielai, ko attīra ūdens attīrīšanas iekārtās daudzumos, kuri pārsniedz slieksni (saskaņā ar II pielikumu)
Piesārņojošā viela 1 Piesārņojošā viela 2 Piesārņojošā viela N	M: izmērīts, izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts, izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	kg/gadā
Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu)
Valsts robežās: Reģenerācijai (R)	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	tonnas/gadā
Valsts robežās: Apglabāšanai (D)	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	tonnas/gadā
Uz citām valstīm: Reģenerācijai (R) Reģeneretāja nosaukums Reģeneretāja adrese Faktiskās reģenerācijas vietas adrese, kas saņem pasūtījumu.	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	tonnas/gadā
Uz citām valstīm: Apglabāšanai (D) Apglabāšanas uzņēmuma nosaukums Apglabāšanas uzņēmuma adrese Faktiskās apglabāšanas vietas adrese, kas saņem pārsūtījumu	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	tonnas/gadā
Apsaimniekošanas objekta bīstamo atkritumu pārnese ārpus teritorijas, kas pārsniedz slieksni (saskaņā ar 5. pantu)
Reģenerācijai (R)	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	tonnas/gadā
Apglabāšanai (D)	M: izmērīts; izmantotā analītiskā metode C: aprēķināts; izmantotā aprēķina metode E: novērtēts; izmantota analītiskā metode	tonnas/gadā
Kompetentā valsts iestāde, kurai iesniedzami sabiedrības pieprasījumi: Nosaukums Adrese/iela Pilsēta/ciems Tālruņa Nr. Faksa Nr. E-pasta adrese

(1) Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).