EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/115/EK

(2006. gada 12. decembris)

par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā

(kodificēta versija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

NOMAS TIESĪBAS UN PATAPINĀJUMA TIESĪBAS

1. pants

Saskaņošanas priekšmets

1.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem dalībvalstis, ievērojot 6. pantu, paredz tiesības atļaut vai aizliegt nomāt un patapināt ar autortiesībām aizsargātu darbu oriģinālus un kopijas, kā arī citus objektus, kas minēti 3. panta 1. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās tiesības neierobežo ar autortiesībām aizsargātu darbu un citu 3. panta 1. punktā minēto tiesību objektu oriģinālu un kopiju pārdošanu vai citādu izplatīšanu.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

2.   Kinematogrāfisku vai audiovizuālu darbu galveno režisoru uzskata par tā autoru vai vienu no tā autoriem. Dalībvalstis var paredzēt to, ka citus atzīst par līdzautoriem.

3. pants

Nomas tiesību un patapinājuma tiesību subjekti un objekts

1.   Ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt nomu un patapināšanu pieder:

2.   Šī direktīva neattiecas uz nomas tiesību un patapinājuma tiesībām attiecībā uz celtnēm un lietišķās mākslas priekšmetiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētās tiesības var nodot citiem, deleģēt vai piešķirt ar licences līgumiem.

4.   Neskarot 6. punktu, ja izpildītāji ar filmas producentu individuāli vai kolektīvi noslēdz līgumu par filmas uzņemšanu, tad, ja vien līguma noteikumi nenosaka citādi, uzskata, ka izpildītāji, uz ko attiecas šis līgums, saskaņā ar 5. pantu nodevuši citiem savas nomas tiesības.

5.   Dalībvalstis var paredzēt 4. punktā ietvertajai prezumpcijai līdzīgu prezumpciju attiecībā uz autoriem.

6.   Dalībvalstis var paredzēt to, ka, parakstot šādus līgumus starp izpildītājiem un filmu producentiem par filmas uzņemšanu, faktiski ir atļauta šo filmu noma — ar nosacījumu, ka šis līgums paredz taisnīgu atlīdzību, kas noteikta 5. pantā. Dalībvalstis var arī paredzēt to, ka šis punkts mutatis mutandis attiecas uz tiesībām, kas ietvertas II nodaļā.

4. pants

Datorprogrammu noma

Šī direktīva neskar Padomes Direktīvas 91/250/EEK (1991. gada 14. maijs) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (5) 4. panta c) apakšpunktu.

5. pants

Neatsaucamas tiesības uz taisnīgu atlīdzību

1.   Ja autors vai izpildītājs savas nomas tiesības, kas attiecas uz fonogrammu vai filmas oriģinālu vai kopiju, nodevis fonogrammas vai filmas producentam, šis autors vai izpildītājs patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu.

2.   Nav atsaucamas autoru vai izpildītāju tiesības gūt taisnīgu atlīdzību par nomu.

3.   Tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību var uzticēt administrēt autorus vai izpildītājus pārstāvošām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

4.   Dalībvalstis var noteikt, vai un ciktāl var pieprasīt, lai taisnīgas atlīdzības iegūšanas tiesības administrētu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kā arī jautājumu par to, no kā var prasīt vai ievākt šo atlīdzību.

6. pants

Atkāpes no ekskluzīvām publiska patapinājuma tiesībām

1.   Dalībvalstis var atkāpties no 1. pantā paredzētajām ekskluzīvām tiesībām attiecībā uz publisku patapinājumu, ar nosacījumu, ka vismaz autori gūst atlīdzību par šādu patapinājumu. Dalībvalstis drīkst noteikt šo atlīdzību, ņemot vērā ar kultūras veicināšanu saistītus mērķus.

2.   Ja dalībvalstis nepiemēro ekskluzīvas patapinājuma tiesības, ko 1. pants paredz attiecībā uz fonogrammām, filmām un datorprogrammām, tās ievieš atlīdzību vismaz to autoriem.

3.   Dalībvalstis var atbrīvot dažu kategoriju iestādes no 1. un 2. punktā minētās atlīdzības maksājumiem.

II NODAĻA

BLAKUSTIESĪBAS

7. pants

Fiksācijas tiesības

1.   Dalībvalstis paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt fiksēt viņu izpildījumus.

2.   Dalībvalstis paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt fiksēt to raidījumus neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus pārraida pa vadiem vai pa gaisu, ietverot kabeļus vai mākslīgos pavadoņus.

3.   Kabeļu izplatītājiem nav 2. punktā paredzēto tiesību, ja tie tikai retranslē raidorganizāciju raidījumus pa kabeļiem.

8. pants

Raidīšana un publiskošana

1.   Dalībvalstis paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt raidīt bez vadiem un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas.

2.   Dalībvalstis paredz tiesības, kas nodrošina to, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību maksā lietotāji, ja komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas izmanto raidīšanai bez vadiem vai publiskošanai, un lai nodrošinātu to, ka šo atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie izpildītāji un fonogrammu producenti. Ja nav noslēgts nolīgums starp izpildītājiem un skaņu ierakstu producentiem, dalībvalstis var izstrādāt noteikumus par to, kā šo atlīdzību sadalīt viņu starpā.

3.   Dalībvalstis paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt retranslēt to raidījumus bez vadiem, kā arī tos publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu.

9. pants

Izplatīšanas tiesības

1.   Dalībvalstis paredz ekskluzīvas tiesības padarīt pieejamus sabiedrībai, pārdodot vai citādā veidā, objektus, kas norādīti a) līdz d) apakšpunktā, ietverot kopijas, turpmāk tekstā – “izplatīšanas tiesības”:

2.   Visu 1. punktā minēto objektu izplatīšanas tiesības Kopienā nav ierobežotas, izņemot gadījumu, ja Kopienā šos objektus pirmo reizi pārdod tiesību subjekti vai tas notiek ar viņu piekrišanu.

3.   Izplatīšanas tiesības ir spēkā, ciktāl tās nav pretrunā ar īpašiem I nodaļas, jo īpaši 1. panta 2. punkta noteikumiem.

4.   Izplatīšanas tiesības var nodot citiem, deleģēt vai piešķirt ar licences līgumiem.

10. pants

Tiesību ierobežojumi

1.   Dalībvalstis var paredzēt šajā nodaļā minētos tiesību ierobežojumus attiecībā uz:

2.   Neatkarīgi no 1. punkta visas dalībvalstis var paredzēt tādus pašus ierobežojumus attiecībā uz izpildītāju, fonogrammu producentu, raidorganizāciju un filmu pirmo fiksāciju producentu aizsardzību, ko tās paredz sakarā ar literāru darbu un mākslas darbu autortiesību aizsardzību.

Obligātus licences līgumus tomēr var paredzēt vienīgi tiktāl, ciktāl tie ir saskaņā ar Romas Konvenciju.

3.   Ierobežojumus, kas minēti 1. un 2. punktā, piemēro tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar tiesību objekta parasto izmantošanu un kas nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.

III NODAĻA

KOPĒJI NOTEIKUMI

11. pants

Piemērošana laikā

1.   Šī direktīva attiecas uz visiem ar autortiesībām aizsargātiem darbiem, izpildījumiem, fonogrammām, raidījumiem un filmu pirmajām fiksācijām, kas minētas šajā direktīvā un ko 1994. gada 1. jūlijā joprojām aizsargāja ar dalībvalstu tiesību aktiem autortiesību un blakustiesību jomā vai kas tanī dienā atbilda aizsardzības kritērijiem saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Šo direktīvu piemēro, neskarot nevienu izmantošanas darbību, kas veikts pirms 1994. gada 1. jūlija.

3.   Dalībvalstis var paredzēt to, ka tiesību subjektus atzīst par piekritušiem atļaut nomāt vai patapināt objektus, kas minēti 3. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, par kuriem ir pierādīts, ka tie ar šādu nolūku ir darīti pieejami trešām personām vai arī šīs tiesības ir iegūtas pirms 1994. gada 1. jūlija.

Tomēr jo īpaši tad, ja šāds objekts ir digitāls ieraksts, dalībvalstis var paredzēt to, ka šiem tiesību subjektiem ir tiesības gūt pienācīgu atlīdzību par šo objektu nomu vai patapināšanu.

4.   Dalībvalstīm nevajag piemērot 2. panta 2. punktu kinematogrāfiskiem vai audiovizuāliem darbiem, kas radīti pirms 1994. gada 1. jūlija.

5.   Šī direktīva, neskarot 3. punktu un ievērojot 7. punktu, neietekmē līgumus, kas noslēgti pirms 1992. gada 19. novembra.

6.   Dalībvalstis, ievērojot 7. punkta noteikumus, var paredzēt to, ka tiesību subjekti, kas ieguvuši jaunas tiesības saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kuri pieņemti līdz 1994. gada 1. jūlijam, īstenojot šo direktīvu, ir piekrituši izmantošanai, un uzskata, ka viņi jaunās ekskluzīvās tiesības ir nodevuši citiem.

7.   Ja līgumi ir noslēgti līdz 1994. gada 1. jūlijam, tad neatsaucamas tiesības uz 5. pantā paredzēto taisnīgo atlīdzību ir spēkā vienīgi tad, ja autori vai izpildītāji, vai viņu pārstāvji līdz 1997. gada 1. janvārim iesnieguši lūgumu šajā sakarā. Ja tiesību subjektu starpā nav noslēgts nolīgums par atlīdzības līmeni, dalībvalstis var noteikt taisnīgas atlīdzības līmeni.

12. pants

Saistība starp autortiesībām un blakustiesībām

Blakustiesību aizsardzība saskaņā ar šo direktīvu neskar un neietekmē autortiesību aizsardzību.

13. pants

Saziņa

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos valsts tiesību aktus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

14. pants

Atcelšana

Direktīvu 92/100/EEK atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz I pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un būtu jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 346, 27.11.1992., 61. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(3)  Skat. I pielikuma A daļu.

(4)  Apvienotās lietas 60/84 un 61/84, Receuil [1985.], 2 605. lpp.

(5)  OV L 122, 17.5.1991., 42. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/98/EEK (OV L 290, 24.11.1993., 9. lpp.).