ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. pantu,

1. Ar šo direktīvu izveido kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu.

2. Kopējās PVN sistēmas princips ir piemērot precēm un pakalpojumiem vispārēju nodokli par patēriņu, kas būtu tieši proporcionāls preču un pakalpojumu cenai neatkarīgi no to darījumu skaita, kas veikti ražošanas un izplatīšanas procesā pirms stadijas, kurā uzliek nodokli.

Par katru darījumu PVN, ko aprēķina no preču vai pakalpojumu cenas pēc attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem piemērojamas likmes, uzliek pēc tam, kad atskaitīts dažādām izmaksu sastāvdaļām tieši piemērotais PVN.

3. Par “akcīzes precēm” uzskata energoproduktus, alkoholu un alkoholiskos dzērienus, kā arī tabakas izstrādājumus, kā definēts spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos, bet ne gāzi, ko piegādā, izmantojot dabasgāzes sadales sistēmu, un elektrību.

1. Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta, PVN neuzliek šādiem darījumiem:

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu piemēro vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Robežvērtība, ko izmanto kā atsauci, ir to preču iegādes kopējā vērtība, kuras iegādātas Kopienas iekšienē, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, bez PVN, kas maksājams vai samaksāts preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī.

3. Dalībvalstis nodokļa maksātājiem un juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, – ja minētajiem nodokļa maksātājiem un personām varētu piemērot 1. punkta b) apakšpunktu – ļauj izvēlēties 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā paredzēto vispārējo režīmu.

Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus pirmajā daļā paredzētās izvēles izmantošanai, un šī izvēle jebkurā gadījumā attiecas uz laikposmu, kas ir vismaz divi kalendārie gadi.

1. Šo direktīvu nepiemēro šādām teritorijām, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa:

2. Šo direktīvu nepiemēro šādām teritorijām, kas nav Kopienas muitas teritorijas daļa:

1. Ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas noslēgti attiecīgi ar Franciju, Apvienoto Karalisti un Kipru, piemērojot šo direktīvu, Monako Firstisti, Menas salu un Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia suverēnās bāzu teritorijas neuzskata par trešām valstīm.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka darījumus, kas radušies Monako Firstistē vai paredzēti tai, uzskata par darījumiem, kuri radušies Francijā vai paredzēti tai, ka darījumus, kas radušies Menas salā vai paredzēti tai, uzskata par darījumiem, kuri radušies Apvienotajā Karalistē vai paredzēti tai, un ka darījumus, kas radušies Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia suverēnās bāzu teritorijās vai paredzēti tām, uzskata par darījumiem, kuri radušies Kiprā vai paredzēti tai.

Ja Komisija uzskata, ka 6. un 7. pantā paredzētie noteikumi vairs nav pamatoti, jo īpaši godīgas konkurences vai pašu resursu ziņā, tā Padomei iesniedz attiecīgus priekšlikumus.

1. “Nodokļa maksātājs” ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

Jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbību, tostarp kalnrūpniecību, lauksaimniecisku darbību un brīvo profesiju darbību, uzskata par “saimniecisku darbību”. Materiāla vai nemateriāla īpašuma izmantošana ar nolūku gūt no tā ilglaicīgus ienākumus jo īpaši ir uzskatāma par saimniecisku darbību.

2. Papildus 1. punktā minētajām personām par nodokļa maksātāju uzskata jebkuru personu, kura neregulāri piegādā jaunu transportlīdzekli, ko pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē pircējam uz galamērķi ārpus kādas dalībvalsts teritorijas, bet Kopienas teritorijā.

Šīs direktīvas 9. panta 1. punktā paredzētais nosacījums, ka saimniecisku darbību veic “patstāvīgi”, atbrīvo no PVN nodarbinātas un citas personas, ciktāl tās ar darba devēju saista darba līgums vai jebkādas citas juridiskas saites, kas rada darba devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību.

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju pievienotās vērtības nodokļa jautājumos (turpmāk – “PVN komiteja”), katra dalībvalsts par vienu nodokļa maksātāju var uzskatīt personas, kuras veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuras, kaut arī juridiski patstāvīgas, ir cieši saistītas cita ar citu finansiālām, saimnieciskām un organizatoriskām saitēm.

Dalībvalsts, kas izmanto pirmajā daļā paredzēto izvēles iespēju, var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka minētā noteikuma piemērošana padara iespējamu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

1. Dalībvalstis par nodokļa maksātāju var uzskatīt jebkuru personu, kura neregulāri veic kādu darījumu, kas attiecas uz 9. panta 1. punkta otrās daļas minētajām darbībām, jo īpaši kādu no šādiem darījumiem:

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē vārds “ēka” ir jebkura celtne, kas nostiprināta uz zemes vai zemē.

Dalībvalstis var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta a) apakšpunktā minētā kritērija piemērošanai ēku pārbūvei un var noteikt, ko nozīmē “zem ēkas esošā zeme”.

Dalībvalstis pirmreizējas izmantošanas vietā var piemērot citus kritērijus, piemēram, laikposmu no ēkas pabeigšanas dienas līdz pirmās piegādes dienai, vai laikposmu no pirmreizējās izmantošanas dienas līdz turpmākās piegādes dienai, ja šie laikposmi nepārsniedz, attiecīgi, piecus un divus gadus.

3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē “apbūves zeme” ir jebkurš neuzlabots vai uzlabots zemes gabals, ko dalībvalstis šādi definējušas.

1. Valstis, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, kā arī citus publisko tiesību subjektus neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās kā valsts iestādes, pat ja tās šo darbību vai darījumu sakarā iekasē nodokļus, nodevas, ziedojumus vai maksājumus.

Tomēr, iesaistoties šādās darbībās vai darījumos, tās uzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz minētajām darbībām vai darījumiem, kuru sakarā to uzskaitīšana par personām, kas nav nodokļa maksātājas, radītu nozīmīgus konkurences izkropļojumus.

Jebkurā gadījumā publisko tiesību subjektus attiecībā uz I pielikumā minētajām darbībām uzskata par nodokļa maksātājiem, ja vien šīs darbības netiek veiktas tik mazā apjomā, lai būtu nenozīmīgas.

2. Dalībvalstis publisko tiesību subjektu veiktās darbības, kas ir atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar 132., 135., 136., 371., 374. līdz377. pantu, 378. panta 2. punktu, 379. panta 2. punktu un 380. līdz 390. pantu, var uzskatīt par darbībām, ko šīs struktūras veic kā valsts iestādes.

1. “Preču piegāde” ir tiesību nodošana rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam.

2. Papildus 1. punktā minētajam darījumam par preču piegādi uzskata šādus darījumus:

3. Dalībvalstis var uzskatīt konkrētu būvdarbu nodošanu par preču piegādi.

1. Elektrību, gāzi, siltumu, dzesēšanu u.tml. uzskata par materiālu īpašumu.

Ja nodokļa maksātājs savām vai sava personāla privātajām vajadzībām lieto preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, vai arī šīs preces nodod bez maksas, vai, plašākā nozīmē, tās izmanto citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām, šādu lietojumu uzskata par preču piegādi par atlīdzību, ja PVN par attiecīgajām precēm vai to sastāvdaļām bijis pilnīgi vai daļēji atskaitāms.

Tomēr saimnieciskās darbības vajadzībām paredzēto preču izmantošanu kā paraugus vai mazas vērtības dāvanas neuzskata par preču piegādi par atlīdzību.

1. Ja nodokļa maksātājs preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvieto uz galamērķi citā dalībvalstī, šo pārvietošanu uzskata par preču piegādi par atlīdzību.

“Pārvietošana uz galamērķi citā dalībvalstī” ir kustama materiālā īpašuma nosūtīšana vai transportēšana, kuru savas saimnieciskās darbības vajadzībām veic nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā, uz galamērķi Kopienā, kas ir ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā šis īpašums atrodas.

2. Par pārvietošanu uz galamērķi citā dalībvalstī neuzskata preču nosūtīšanu vai transportēšanu saistībā ar kādu no šādiem darījumiem:

3. Ja viens no 2. punktā paredzētajiem atbilstības nosacījumiem vairs netiek pildīts, uzskata, ka preces ir pārvietotas uz citu dalībvalsti. Šādos gadījumos uzskata, ka pārvietošana notiek brīdī, kad šis nosacījums vairs netiek pildīts.

Dalībvalstis var uzskatīt katru no šādiem darījumiem par preču piegādi par atlīdzību:

Ja visus aktīvus vai to daļu nodod par atlīdzību vai bez tās, vai kā ieguldījumu uzņēmējsabiedrībā, dalībvalstis var uzskatīt, ka nav notikusi preču piegāde, un saņēmēju uzskata par tās personas tiesību pārņēmēju, kas preces nodevusi.

Attiecīgos gadījumos dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konkurences izkropļojumus, ja persona, kurai preces ir nodotas, nav pilnībā atbildīga par PVN. Tāpat dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu to, ka šā panta piemērošana padara iespējamu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

“Preču iegāde Kopienas iekšienē” ir tiesību iegūšana rīkoties kā īpašniekam ar kustamu materiālu īpašumu, ko pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē pircējam uz galamērķi dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts.

Ja preces, ko iegādājas juridiskā persona, kas nav nodokļa maksātāja, nosūta vai transportē no trešās teritorijas vai trešās valsts un minētā juridiskā persona, kas nav nodokļa maksātāja, tās importē dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts, uzskata, ka preces ir nosūtītas vai transportētas no importa dalībvalsts. Šī dalībvalsts importētājam, kurš saskaņā ar 201. pantu noteikts vai atzīts par atbildīgu par PVN nomaksu, atmaksā PVN, kas samaksāts attiecībā uz preču importu, ja importētājs pierāda, ka šai iegādei PVN piemēroja nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalstī.

Ja nodokļa maksātājs savas saimnieciskās darbības vajadzībām lieto preces, ko minētais nodokļa maksātājs vai cita persona viņa vārdā nosūtījusi vai transportējusi no citas dalībvalsts, kuras teritorijā preces ir ražotas, iegūtas, apstrādātas, nopirktas vai iegādātas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, vai preces, ko minētais nodokļa maksātājs savas saimnieciskās darbības vajadzībām importē minētajā citā dalībvalstī, šādu izmantošanu uzskata par preču iegādi Kopienas iekšienē par atlīdzību.

Ja kādas Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalsts bruņotie spēki savām vajadzībām vai to civilā personāla vajadzībām, kas tos pavada, lieto preces, kurus tie nav pirkuši saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, kas reglamentē nodokļa uzlikšanu kādas dalībvalsts iekšējā tirgū, šādu izmantošanu uzskata par preču iegādi Kopienas iekšienē par atlīdzību, ja uz šo preču importu nevar attiecināt 143. panta h) punktā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka darījums, kas būtu klasificēts kā preču piegāde, ja šo darījumu attiecīgajā valsts teritorijā būtu veicis nodokļa maksātājs, kas darbojas kā tāds, tiek klasificēts kā preču iegāde Kopienas iekšienē.

2. “Telekomunikāciju pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas saistīti ar signālu, vārdu, attēlu un skaņas vai jebkāda veida informācijas apraidi, nosūtīšanu vai uztveršanu, izmantojot vadus, radio, optiskas vai citas elektromagnētiskas sistēmas, tostarp šādas apraides, nosūtīšanas vai uztveršanas jaudas izmantošanas tiesību attiecīga nodošana un tiesību pāreja, tostarp piekļuves nodrošināšana globāliem informācijas tīkliem.

2. Dalībvalstis var atkāpties no 1. punkta, ja šāda atkāpe nerada konkurences izkropļojumus.

Lai nepieļautu konkurences izkropļojumus un apspriedušās ar PVN komiteju, dalībvalstis kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību var uzskatīt to, ka nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumu savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja PVN par šādu pakalpojumu nebūtu pilnīgi atskaitāms gadījumos, kad tos būtu sniedzis cits nodokļa maksātājs.

Ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka tas pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.

“Preču imports” ir tādu preču ievešana Kopienā, kas neatrodas brīvā apgrozībā Līguma 24. panta nozīmē.

Papildus 1. punktā minētajam darījumam tādu brīvā apgrozībā laistu preču importu, ko ieved Kopienā no kādas trešās teritorijas, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa, uzskata par preču importu.

Ja preces nenosūta un netransportē, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas piegādes brīdī.

Ja preces nosūta vai transportē piegādātājs, pircējs vai trešā persona, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad sākas nosūtīšana vai transportēšana pircējam.

Tomēr, ja preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkts ir trešā teritorijā vai trešā valstī, tad uzskata, ka tāda piegādātāja veiktas piegādes vieta, kurš saskaņā ar 201. pantu noteikts vai atzīts par atbildīgu par PVN nomaksu, un iespējamās turpmākās piegādes vieta atrodas preču importa dalībvalstī.

1. Atkāpjoties no 32. panta, par tādu preču piegādes vietu, kuras piegādātājs vai cita persona viņa vārdā nosūta vai transportē no dalībvalsts, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts, uzskata vietu, kur preces atrodas, kad beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana pircējam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Ja piegādājamās preces nosūta vai transportē no trešās teritorijas vai trešās valsts un ja piegādātājs tās importē dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts, tad uzskata, ka preces ir nosūtītas vai transportētas no importa dalībvalsts.

1. Šīs direktīvas 33. pantu nepiemēro tādu preču piegādēm, kas nosūtītas vai transportētas uz galamērķi tajā pašā dalībvalstī, kas ir nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Dalībvalsts, kuras teritorijā preces atrodas, kad beidzas nosūtīšana vai transportēšana pircējam, var noteikt, ka 1. punktā minētā robežvērtība nepārsniedz EUR 35 000 vai minētās summas ekvivalentu attiecīgās valsts valūtā, ja šai dalībvalstij rodas bažas par to, ka EUR 100 000 robežvērtība radītu nopietnu konkurences izkropļojumu.

Dalībvalstis, kas izmanto šā punkta pirmajā daļā paredzēto izvēles iespēju, veic vajadzīgos pasākumus, lai attiecīgi informētu kompetentās valsts iestādes nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī.

3. Komisija iespējami īsākā laikā iesniedz Padomei ziņojumu par 2. punktā minēto īpašo EUR 35 000 robežvērtību, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

4. Dalībvalsts, kuras teritorijā preces atrodas nosūtīšanas vai transportēšanas sākšanas brīdī, nodokļa maksātājiem, kas veic preču piegādi, kurām varētu piemērot 1. punktu, dod tiesības izvēlēties, ka šādu piegādes vietu nosaka saskaņā ar 33. punktu.

Attiecīgās dalībvalstis šā punkta pirmajā daļā paredzēto izvēles tiesību izmantošanai paredz sīki izstrādātus noteikumus, kuri jebkurā gadījumā attiecas uz laikposmu, kas ir vismaz divi kalendārie gadi.

Direktīvas 33. un 34. pantu nepiemēro lietotu preču, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegādēm 311. panta 1. punkta 1. līdz 4. apakšpunkta nozīmē, ne arī lietotu transportlīdzekļu – kā tie definēti 327. panta 3. punktā – piegādēm, kurām uzliek PVN saskaņā ar attiecīgajiem īpašajiem režīmiem.

Ja preces, ko nosūtījis vai transportējis piegādātājs, pircējs vai trešā persona, uzstāda vai samontē piegādātājs vai cita persona viņa vārdā ar darbības pārbaudi vai bez tās, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur preces uzstāda vai samontē.

Ja uzstādīšanu vai montāžu veic dalībvalstī, kas nav piegādātāja dalībvalsts, dalībvalsts, kuras teritorijā veic uzstādīšanu vai montāžu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas šajā dalībvalstī.

1. Ja preces piegādā uz kuģiem, gaisa kuģos vai vilcienos pasažieru pārvadājuma posmā, kas notiek Kopienas iekšienē, tad par piegādes vietu uzskata pasažieru pārvadājuma sākumpunktu.

2. Šā panta 1. punkta nozīmē “pasažieru pārvadājuma posms, kas notiek Kopienas iekšienē” ir pārvadājuma posms, kas notiek bez apstāšanās ārpus Kopienas, starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi.

“Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts” ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Kopienā, attiecīgos gadījumos pēc apstāšanās ārpus Kopienas.

“Pasažieru pārvadājuma galamērķis” ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Kopienā pasažieriem, kuri iekāpuši kuģī, gaisa kuģī vai vilcienā Kopienā, attiecīgos gadījumos pirms apstāšanās ārpus Kopienas.

Ja pārvadājums ir turp un atpakaļ, atpakaļceļu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.

3. Vajadzības gadījumā, pievienojot attiecīgus priekšlikumus, Komisija iespējami īsākā laikā sniedz Padomei ziņojumu par nodokļa uzlikšanas vietu attiecībā uz to preču piegādi, ko patērē kuģos, gaisa kuģos vai vilcienos, un pakalpojumu sniegšanu, tostarp restorānu pakalpojumu sniegšanu pasažieriem kuģos, gaisa kuģos vai vilcienos.

Kamēr nav pieņemti pirmajā daļā minētie priekšlikumi, dalībvalstis var atbrīvot vai turpināt atbrīvot no nodokļa ar iepriekšējā stadijā samaksāto PVN atskaitīšanu, to preču piegādi, ko patērē kuģos, gaisa kuģos vai vilcienos, un kuru attiecīgo nodokļa uzlikšanas vietu nosaka saskaņā ar 1. punktu.

1. Ja tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, piegādā gāzi, izmantojot dabasgāzes sadales sistēmu, vai elektroenerģiju, tad par piegādes vietu uzskata vietu, kur ir minētā tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai kur tam ir pastāvīga iestāde, kurai piegādā gāzi vai elektroenerģiju, vai – ja nav šādas vietas vai pastāvīgas iestādes – tā pastāvīgās adreses vietu vai parasto dzīvesvietu.

2. Šā panta 1. punkta nozīmē “tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs” ir nodokļa maksātājs, kura galvenā darbības joma saistībā ar gāzes un elektroenerģijas pirkšanu ir šo produktu tālākpārdošana, un viņa paša patēriņš attiecībā uz minētajiem produktiem ir niecīgs.

Ja uz elektroenerģijas piegādi vai gāzes piegādi, izmantojot dabasgāzes sadales sistēmu, neattiecas 38. pants, par piegādes vietu uzskata vietu, kur pircējs preces faktiski lieto un patērē.

Ja visu gāzi vai elektroenerģiju vai to daļu pircējs nav faktiski patērējis, tad šādas nepatērētas preces uzskata par lietotām un patērētām vietā, kur ir pircēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai kur tam ir pastāvīga iestāde, kurai preces tiek piegādātas. Ja nav šādas vietas vai pastāvīgas iestādes, tad uzskata, ka pircējs ir lietojis un patērējis preces vietā, kur ir viņa pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.

Par vietu preču iegādei Kopienas iekšienē uzskata vietu, kur preces atrodas brīdī, kad beidzas nosūtīšana vai transportēšana pircējam.

Neskarot 40. pantu, uzskata, ka vieta 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajai preču iegādei Kopienas iekšienē ir tās dalībvalsts teritorijā, kas piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru pircējs ir veicis attiecīgo iegādi, ja vien pircējs nepierāda, ka PVN šai iegādei ir piemērots saskaņā ar 40. pantu.

Ja saskaņā ar 40. pantu iegādei PVN piemēro nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalstī pēc tam, kad tai piemērots PVN saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tad summu, kurai uzliek nodokli, attiecīgi samazina dalībvalstī, kas piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru pircējs ir veicis attiecīgo iegādi.

Šīs direktīvas 41. panta pirmo daļu nepiemēro un uzskata, ka preču iegādei Kopienas iekšienē PVN ir piemērots saskaņā ar 40. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskata vietu, kur ir pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai kur tam ir pastāvīga iestāde, no kuras veic pakalpojumu sniegšanu, vai ja nav šādas vietas vai pastāvīgas iestādes – tā pastāvīgās adreses vietu vai parasto dzīvesvietu.

To pakalpojumu sniegšanas vieta, kurus sniedz starpnieks citu personu vārdā un uz kuriem neattiecas 50. un 54. pants un 56. panta 1. punkts, ir vieta, kur saskaņā ar šo direktīvu notiek galvenais darījums.

Tomēr, ja starpnieka sniegtu pakalpojumu saņēmējs PVN nolūkā ir identificēts dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kuras teritorijā darījumu veic, uzskata, ka starpnieka sniegto pakalpojumu vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kura pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas saņēmis šos pakalpojumus.

Pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, tostarp nekustamā īpašuma aģentu un ekspertu pakalpojumiem, kā arī būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas pakalpojumiem, piemēram, arhitektu un būvdarbu uzraudzības uzņēmumu pakalpojumiem, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas īpašums.

Transportēšanas pakalpojumiem, kas nav preču transportēšana Kopienas iekšienē, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek transportēšana, proporcionāli attiecībā uz veiktiem attālumiem.

Pakalpojumiem, kas ir preču transportēšana Kopienas iekšienē, pakalpojumu sniegšanas vieta ir transportēšanas sākumpunkts.

Tomēr, ja pakalpojumus, kas ir preču transportēšana Kopienas iekšienē, sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kuri PVN nolūkā ir identificēti dalībvalstī, kas nav transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts, uzskata, ka pakalpojumu sniegšanas vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kura pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas saņēmis šos pakalpojumus.

“Preču transportēšana Kopienas iekšienē” ir preču transportēšana, ja sākumpunkts un galamērķis atrodas divu dažādu dalībvalstu teritorijās.

“Sākumpunkts” ir vieta, kur faktiski sākas preču transportēšana, neņemot vērā attālumus, kas veikti, lai sasniegtu vietu, kur preces atrodas.

Ja transportēšanas sākumpunkts un galamērķis atrodas tās pašas dalībvalsts teritorijā, preču transportēšanu uzskata par preču transportēšanu Kopienas iekšienē, ja šāda transportēšana ir tieši saistīta ar preču transportēšanu, kuras sākumpunkts un galamērķis atrodas divu dažādu dalībvalstu teritorijās.

Pakalpojumiem, ko citu personu vārdā sniedz starpnieks, kurš ir iesaistīts preču transportēšanā Kopienas iekšienē, pakalpojumu sniegšanas vieta ir transportēšanas sākumpunkts.

Tomēr, ja starpnieka sniegtu pakalpojumu saņēmējs PVN nolūkā ir identificēts dalībvalstī, kas nav transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts, tad uzskata, ka starpnieka sniegto pakalpojumu vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kura pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas saņēmis šos pakalpojumus.

Dalībvalstis nevar piemērot PVN tai preču transportēšanas daļai Kopienas iekšienē, kura notiek ūdeņos, kas nav Kopienas teritorijas daļa.

Kultūras pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu sniegšana, palīgpakalpojumu sniegšana saistībā ar transportēšanu vai kustamu materiālu īpašumu

Šādu pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur faktiski notiek šo pakalpojumu sniegšana:

Atkāpjoties no 52. panta b) punkta, attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar palīgdarbībām preču transportēšanai Kopienas iekšienē un ko sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kas PVN nolūkā identificēti dalībvalstī, kas nav šādu pakalpojumu faktiskās sniegšanas dalībvalsts, uzskata, ka pakalpojumu sniegšanas vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kura pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas saņēmis šos pakalpojumus.

Tādu pakalpojumu sniegšanas vieta, kurus citu personu vārdā un interesēs sniedz starpnieks, ja tas ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā attiecībā uz palīgdarbībām preču transportēšanai Kopienas iekšienē, ir attiecīgo palīgdarbību faktiskās veikšanas vieta.

Tomēr, ja starpnieka sniegtu pakalpojumu saņēmējs PVN nolūkā ir identificēts dalībvalstī, kas nav palīgdarbību faktiskās veikšanas dalībvalsts, tad uzskata, ka starpnieka sniegto pakalpojumu vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kura pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas saņēmis šos pakalpojumus.

Atkāpjoties no 52. panta c) punkta, attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar kustama materiāla īpašuma novērtēšanu vai apstrādi un ko sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kuri PVN nolūkā ir identificēti dalībvalstī, kas nav pakalpojumu faktiskās sniegšanas dalībvalsts, uzskata, ka pakalpojumu sniegšanas vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kura pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas saņēmis šos pakalpojumus.

Šā panta pirmajā daļā paredzēto atkāpi piemēro vienīgi tad, ja preces nosūta vai transportē ārpus dalībvalsts, kur faktiski notiek šo pakalpojumu sniegšana.

1. Attiecībā uz turpmāk norādītajiem pakalpojumiem, kurus sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, vai nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, bet ne pakalpojumu sniedzēja valstī, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur ir pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai kur tam ir pastāvīga iestāde, kurai sniedz pakalpojumu, vai – ja tādu nav – pakalpojumu saņēmēja pastāvīgās adreses vieta vai parastā dzīvesvieta:

2. Ja pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs sazinās pa elektronisko pastu, tas vien nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums ir elektronisks pakalpojums 1. punkta k) apakšpunkta nozīmē.

3. Šā panta 1. punkta j) un k) apakšpunktu un 2. punktu piemēro līdz 2006. gada 31. decembrim.

1. Ja personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, vai kurām kādā dalībvalstī ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, 52. panta 1. punkta k) apakšpunkta minētos pakalpojumus sniedz nodokļa maksātājs, kura saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā iestāde, no kuras sniedz pakalpojumus, ir ārpus Kopienas, vai – ja šādas vietas vai pastāvīgas iestādes nav – kura ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir ārpus Kopienas, tad pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur persona, kas nav nodokļa maksātāja, veic uzņēmējdarbību vai kur ir tās pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta;

Lai izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas, nodokļu neuzlikšanas vai konkurences izkropļojumiem, attiecībā uz 56. panta 1. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu un attiecībā uz transportlīdzekļu iznomāšanu/izīrēšanu dalībvalstis var uzskatīt, ka:

Taču šo noteikumu nepiemēro 56. panta 1. punkta k) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem, ja šos pakalpojumus sniedz personām, kas nav nodokļa maksātājas.

1. Dalībvalstis 58. panta b) punktu piemēro telekomunikāciju pakalpojumiem, ko personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, vai kurām kādā dalībvalstī ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, sniedz nodokļa maksātājs, kura saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā iestāde, no kuras sniedz pakalpojumus, ir ārpus Kopienas, vai – ja šādas vietas vai pastāvīgas iestādes nav – kura pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir ārpus Kopienas.

2. Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstis 58. panta b) punktu piemēro 56. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajiem radio un televīzijas apraides pakalpojumiem, ko personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, kurām kādā dalībvalstī ir pastāvīgā adrese parastā dzīvesvieta, sniedz nodokļa maksātājs, kura saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā iestāde, no kuras sniedz pakalpojumus, ir ārpus Kopienas, vai – ja šādas vietas vai pastāvīgas iestādes nav – kura pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir ārpus Kopienas.

Preču importa vieta ir dalībvalsts, kuras teritorijā preces atrodas, kad tās tiek ievestas Kopienā.

Atkāpjoties no 60. panta, ja uz precēm, kuras importē Kopienā un kuras nav brīvā apgrozībā, attiecas kāds no 156. pantā minētajiem režīmiem vai gadījumiem, vai arī pagaidu importa režīms ar pilnīgu atbrīvošanu no importa nodevas vai ārējā tranzīta pasākums, tad šādu preču importa vieta ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz tām beidz atteikties šie režīmi vai gadījumi.

Tāpat, ja uz precēm, kuras importē Kopienā un kuras ir laistas brīvā apgrozībā, attiecas kāds no 276. un 277. pantā minētajiem režīmiem vai gadījumiem, šādu preču importa vieta ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz tām beidz atteikties šie režīmi vai gadījumi.

Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad faktiski ir veikta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana.

1. Ja pakalpojumu sniegšana vai preču piegāde, izņemot preču nomu/īri uz noteiktu laiku vai preču pārdošanu uz nomaksu, kā minēts 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā, rada turpmākus rēķinu pārskatus vai turpmākus maksājumus, tad tās uzskata par pabeigtām tad, kad beidzas laiks, uz kuru attiecas šādi rēķinu pārskati vai maksājumi.

2. Dalībvalstis var paredzēt, ka konkrētos gadījumos preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kas pastāvīgi veikta kādā laikposmā, uzskata par tādu darbību, kas pabeigta vismaz viena gada intervālos.

Ja maksājums izdarāms uz kontu pirms preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas, nodoklis kļūst iekasējams līdz ar maksājuma saņemšanu un par saņemto summu.

Atkāpjoties no 63., 64. un 65. panta, dalībvalstis var paredzēt, ka attiecībā uz konkrētiem darījumiem vai dažu kategoriju nodokļa maksātājiem nodoklis kļūst iekasējams kādā no šādiem termiņiem:

1. Ja saskaņā ar 138. pantā paredzētajiem nosacījumiem piegādātās preces, ko nosūta vai transportē uz dalībvalsti, kura nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts, ir atbrīvotas no PVN vai ja preces, ko uz citu dalībvalsti pārvieto nodokļa maksātājs savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ir atbrīvotas no PVN, tad nodoklis kļūst iekasējams tā mēneša 15. dienā, kas ir pēc mēneša, kura laikā iestājies nodokļa iekasējamības gadījums.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, nodoklis kļūst iekasējams, izsniedzot 220. pantā paredzēto rēķinu, ja šis rēķins ir izsniegts pirms tā mēneša 15. dienas, kas ir pēc mēneša, kura laikā iestājies nodokļa iekasējamības gadījums.

Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas tad, kad ir faktiski veikta preču iegāde Kopienas iekšienē.

Uzskata, ka preču iegāde Kopienas iekšienē ir faktiski veikta tad, kad līdzīgu preču piegādi uzskata par faktiski veiktu attiecīgajā dalībvalsts teritorijā.

1. Attiecībā uz preču iegādi Kopienas iekšienē nodoklis kļūst iekasējams tā mēneša 15. dienā, kas ir pēc mēneša, kura laikā iestājies nodokļa iekasējamības gadījums.

Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad preces faktiski tiek importētas.

1. Ja, ievedot tās Kopienā, precēm piemēro vai nu kādu no 156., 276. un 277. pantā minētajiem režīmiem vai apstākļiem, vai arī pagaidu importa režīmu ar pilnīgu atbrīvošanu no importa nodevas vai ārējā tranzīta pasākumu, tad nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams vienīgi tad, kad uz precēm vairs neattiecas šie pasākumi vai apstākļi.

Tomēr, ja importētajām precēm uzliek muitas nodevu, lauksaimniecības nodokļus vai līdzvērtīgas nozīmes maksas, kas paredzētas kopējā politikā, tad nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad faktiski iestājas šo nodevu iekasējamības gadījums un šīs nodevas kļūst iekasējamas.

2. Ja importētām precēm neuzliek nevienu no 1. punkta otrajā daļā minētajām nodevām, dalībvalstis attiecībā uz nodokļa iekasējamības gadījumu un nodokļa iekasējamību piemēro spēkā esošos muitas nodevu noteikumus.

Šajā direktīvā “atvērta tirgus vērtība” ir pilna summa, ko pircējs vai saņēmējs tajā tirdzniecības stadijā, kurā veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, godīgas konkurences apstākļos par attiecīgo preču vai pakalpojumu saņemšanu maksātu piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas nesniedz priekšrocības, tās dalībvalsts teritorijā, kur par attiecīgo darījumu uzliek nodokli.

Ja nav iespējams konstatēt salīdzināmu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, “atvērta tirgus vērtība” ir:

Preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas 74. līdz 77. pants, summa, kurai uzliek nodokli, ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par šiem darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām.

Ja nodokļa maksātājs lieto vai izmanto preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, vai ja nodokļa maksātājs vai tā tiesību pārņēmēji patur preces, kad tas beidz saimniecisko darbību, par kuru uzliek nodokli, kā minēts 16. un 18. pantā, tad summa, kurai uzliek nodokli, ir attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cena vai – ja pirkuma cenas nav – pašizmaksa, ko nosaka šo darījumu veikšanas laikā.

Attiecībā uz šīs direktīvas 26. pantā minēto pakalpojumu sniegšanu, ja preces, kas ir saimnieciskās darbības aktīvu daļa, lieto privātajām vajadzībām vai nolūkā sniegt pakalpojumus bez maksas, summu, kurai uzliek nodokli, veido izmaksas, kas nodokļa maksātājam radušās, lai veiktu pakalpojumu sniegšanu.

Attiecībā uz preču piegādi, ja preces tiek pārvietotas uz citu dalībvalsti, summa, kurai uzliek nodokli, ir attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cena vai – ja pirkuma cenas nav – pašizmaksa, ko nosaka šā darījuma veikšanas laikā.

Ja nodokļa maksātājs sniedz pakalpojumus savas saimnieciskās darbības vajadzībām, kā minēts 27. pantā, tad summa, kurai uzliek nodokli, ir sniegtā pakalpojuma brīva tirgus vērtība.

Piemērojot pirmās daļas b) punktu, dalībvalstis var par papildu izdevumiem uzskatīt izdevumus, par kuriem pastāv atsevišķa vienošanās.

Nodokļa maksātājs pamato pirmās daļas c) punktā minēto izmaksu faktisko summu, un tas nedrīkst atskaitīt PVN, kas varētu būt iekasēts.

1. Lai novērstu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, turpmāk norādītajos gadījumos dalībvalstis var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka summa, kurai uzliek nodokli, attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu pircējiem vai saņēmējiem, ar ko pastāv ģimenes saites vai citas ciešas personiskas saites, vadības, īpašuma, dalības, finanšu vai juridiskas saites, kā tās definējusi attiecīgā dalībvalsts, ir atvērta tirgus vērtība:

Šā punkta pirmās daļas nolūkā juridiskās saites var būt arī attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju, darba ņēmēja ģimeni vai citām ar darba ņēmēju cieši saistītām personām.

2. Ja dalībvalstis izmanto 1. punktā paredzēto izvēles iespēju, tās var noteikt preču piegādātāju, pakalpojumu sniedzēju, pircēju vai pakalpojumu saņēmēju kategorijas, uz kurām attiecas minētie pasākumi.

3. Dalībvalstis informē PVN komiteju par jebkādu tādu attiecīgās valsts pasākumu ieviešanu, ko tās pieņēmušas, piemērojot 1. punktu, ciktāl tie nav pasākumi, kuriem līdz 2006. gada 13. augustam saņemta Padomes atļauja saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 1. līdz 4. punktu un kurus saglabā spēkā saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Dalībvalstis, kas 1993. gada 1. janvārī neizmantoja 98. pantā paredzēto izvēles iespēju piemērot samazinātu likmi, ja tās izmanto 89. pantā paredzēto izvēles iespēju, attiecībā uz103. panta 2. punktā minētajām mākslas darbu piegādēm var paredzēt, ka summa, kurai uzliek nodokli, ir vienāda ar daļu no summas, kas noteikta saskaņā ar 73., 74., 76., 78. un 79. pantu.

Šā panta pirmā daļā minēto summas daļu nosaka tā, lai tādējādi maksājamais PVN būtu vismaz 5 % no summas, kas noteikta saskaņā ar 73., 74., 76., 78. un 79. pantu.

Dalībvalstis var noteikt, ka summā, kurai uzliek nodokli, attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu iekļauj vērtību atbrīvotam ieguldījumu zeltam 346. panta nozīmē, kuru piegādājis pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, lai to izmantotu par pamatu apstrādei, un kurš zaudē savu no PVN atbrīvotā ieguldījumu zelta statusu, kad tiek piegādātas preces un sniegti pakalpojumi. Izmantojamā vērtība ir ieguldījumu zelta atvērta tirgus vērtība laikā, kad piegādā šīs preces vai sniedz šos pakalpojumus

Attiecībā uz preču iegādi Kopienas iekšienē summu, kurai uzliek nodokli, nosaka, izmantojot tās pašas sastāvdaļas, ko saskaņa ar 1. nodaļu izmanto, lai noteiktu summu, kurai uzliek nodokli, to pašu preču piegādei attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Attiecībā uz šīs direktīvas 21. un 21. pantā minētajiem darījumiem, ko uzskata par preču iegādi Kopienas iekšienē, summa, kurai uzliek nodokli, ir attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cena vai – ja pirkuma cenas nav – pašizmaksa, ko nosaka piegādes brīdī.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka akcīzes nodokli, kas aprēķināts personai, kura veic akcīzes preču iegādi Kopienas iekšienē, vai ko šī persona samaksājusi, saskaņā ar 78. panta pirmās daļas a) punktu ieskaita summā, kurai uzliek nodokli,.

2. Ja pēc tam, kad ir veikta preču iegāde Kopienas iekšienē, pircējam atmaksā akcīzes nodokli, kas samaksāts nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī, tad summu, kurai uzliek nodokli, attiecīgi samazina tajā dalībvalstī, kuras teritorijā ir veikta preču iegāde.

Attiecībā uz preču importu summa, kurai uzliek nodokli, ir muitas vērtība, kas noteikta saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.

1. Summa, kurai uzliek nodokli, ietver šādas sastāvdaļas tiktāl, ciktāl tās vēl nav ietvertas:

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē “pirmais galamērķis” ir vieta, kas norādīta preču pavadzīmē vai citā dokumentā, ar kuru preces ieved importa dalībvalstī. Ja šādas īpašas norādes nav, par pirmo galamērķi uzskata vietu, kur importa dalībvalstī vispirms notiek kravas nodošana.

Ja preces bijušas uz laiku eksportētas no Kopienas un ir reimportētas pēc tam, kad tām ārpus Kopienas veikts remonts, apstrāde, pielāgošana, montāža vai pārstrāde, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šīm precēm noteiktais nodokļa režīms PVN nolūkā ir tāds pats, kādu attiecīgajām precēm piemērotu, ja remonts, apstrāde, pielāgošana, montāža vai pārstrāde būtu veikta attiecīgi savā teritorijā.

Dalībvalstis, kas 1993. gada 1. janvārī neizmantoja 98. pantā paredzēto izvēles iespēju piemērot samazinātu likmi, attiecībā uz 311. panta 1. punkta 2., 3. un 4. apakšpunktā definēto mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu importu var paredzēt to, ka summa, kurai uzliek nodokli, ir daļa no summas, kas noteikta saskaņā ar 85., 86. un 87. pantu.

Šā panta pirmajā daļā minēto summas daļu nosaka tā, lai tādējādi maksājamais PVN, preces importējot, būtu vismaz 5 % no summas, kas noteikta saskaņā ar 85., 86. un 87. pantu.

1. Anulēšanas, atteikuma vai pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā, vai arī ja cenu samazina pēc tam, kad notikusi piegāde, saskaņā ar dalībvalstu paredzētajiem noteikumiem attiecīgi samazina summu, kurai uzliek nodokli.

2. Pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā dalībvalstis var atkāpties no 1. punkta.

1. Ja sastāvdaļas, ko izmanto tās summas noteikšanai, kurai uzliek nodokli, preces importējot, ir izteiktas valūtā, kas nav tās dalībvalsts valūta, kurā notiek aprēķināšana, valūtas maiņas kursu nosaka saskaņā ar Kopienas noteikumiem, kas reglamentē vērtības aprēķinu muitas vajadzībām.

2. Ja sastāvdaļas, ko izmanto tās summas noteikšanai, kurai uzliek nodokli, darījumā, kurš nav importa darījums, ir izteiktas valūtā, kas nav tās dalībvalsts valūta, kurā notiek aprēķināšana, piemērojamais valūtas maiņas kurss ir pēdējais valūtas pārdošanas kurss, kas attiecīgajās dalībvalsts visreprezentatīvākajā valūtas tirgū vai tirgos ir reģistrēts brīdī, kad PVN kļūst iekasējams, vai arī kurss, kas noteikts, atsaucoties uz minēto kursu vai minētajiem tirgiem, saskaņā ar dalībvalstu paredzētajiem noteikumiem.

Tomēr dažiem no šā panta pirmajā daļā minētajiem darījumiem vai konkrētām nodokļa maksātāju kategorijām dalībvalstis var turpināt piemērot valūtas maiņas kursu, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem, kas reglamentē vērtības aprēķinu muitas vajadzībām.

Attiecībā uz atpakaļ nododamu iepakojuma materiālu izmaksām, dalībvalstis var veikt vienu no šādiem pasākumiem:

Darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, piemēro likmi, kas ir spēkā brīdī, kad iestājas nodokļa iekasējamības gadījums.

Tomēr šādos apstākļos piemēro likmi, kas ir spēkā brīdī, kad nodoklis kļūst iekasējams:

1. Preču iegādei Kopienas iekšienē piemēro tādu pašu likmi, kādu piemēro līdzīgu preču piegādei dalībvalsts teritorijā.

2. Ievērojot 103. panta 1. punktā paredzēto izvēles iespēju piemērot samazinātu likmi mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu importam, preču importam piemēro tādu pašu likmi, kādu piemēro līdzīgu preču piegādei dalībvalsts teritorijā.

Ja likmes ir mainītas, dalībvalstis var veikt koriģēšanu 65. un 66. pantā minētajos gadījumos, lai ņemtu vērā likmi, ko piemēroja brīdī, kad tika piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi.

Tāpat dalībvalstis var ieviest jebkādus atbilstīgus pārejas perioda pasākumus.

Dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli; preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda.

1. No 2006. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim šī pamatlikme nevar būt mazāka par 15 %.

2. Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma 93. pantu par pamatlikmes līmeni, ko piemēro pēc 2010. gada 31. decembra.

2. Samazinātas likmes piemēro tikai tādu kategoriju preču piegādei vai tādu kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikumā.

Samazinātas likmes nepiemēro 56. panta 1. punkta k) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem.

3. Piemērojot preču kategorijām 1. punktā paredzētās samazinātās likmes, dalībvalstis var izmantot Kombinēto nomenklatūru, lai precīzi aptvertu attiecīgo kategoriju.

1. Samazinātas likmes nosaka procentu veidā no summas, kurai uzliek nodokli, un tās nevar būt mazākas par 5 %.

2. Katru samazināto likmi nosaka tā, lai PVN summa, ko iegūst likmi piemērojot, ir tāda, lai parasti varētu pilnībā atskaitīt PVN, kurš atskaitāms saskaņā ar 167. līdz 171. pantu un 173. līdz 177. pantu.

Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, sākot no 1994. gada, Padome reizi divos gados pārskata samazināto likmju piemērošanas jomu.

Padome saskaņā ar Līguma 93. pantu var pieņemt lēmumu mainīt III pielikumā minēto preču un pakalpojumu sarakstu.

Pamatojoties uz neatkarīgas ekonomikas speciālistu grupas veiktu izpēti, Komisija, vēlākais, 2007. gada 30. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārējas izvērtēšanas ziņojumu par to samazināto likmju ietekmi, kas piemērotas vietēji sniegtiem pakalpojumiem, tostarp restorānu pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz jaunu darba vietu radīšanu, ekonomisko izaugsmi un iekšējā tirgus sekmīgu darbību.

Dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei un centralizētajai siltumapgādei, ja nepastāv risks radīt konkurences izkropļojumu.

Dalībvalsts, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu vēlas piemērot samazinātu likmi, iepriekš par to informē Komisiju. Komisija pieņem lēmumu par to, vai pastāv risks radīt konkurences izkropļojumu. Ja Komisija lēmumu nav pieņēmusi trīs mēnešos no informācijas saņemšanas, uzskatāms, ka konkurences izkropļojumu riska nav.

1. Dalībvalstis var paredzēt, ka samazināto likmi vai kādu no samazinātajām likmēm, ko tās piemēro saskaņā ar 98. un 99. pantu, piemēro arī 311. panta 1. punkta 2., 3. un 4. apakšpunktā definēto mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu importam.

2. Ja dalībvalstis izmanto šā panta 1. punktā paredzēto izvēles iespēju, tās samazināto likmi var piemērot arī šādiem darījumiem:

Austrija Jungholz un Mittelberg (Kleines Walsertal) komūnā var piemērot otru pamatlikmi, kas ir zemāka nekā atbilstīgā likme, kuru piemēro pārējā Austrijas teritorijā, bet vismaz 15 %.

Portugāle darījumiem, ko veic Azoru salu un Madeiras autonomajos apgabalos, un tiešam importam šajos reģionos var piemērot likmes, kuras ir zemākas nekā tās, ko piemēro cietzemē.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var ļaut dalībvalstīm piemērot 98. pantā paredzētās samazinātās likmes IV pielikumā minētājiem pakalpojumiem vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim.

Samazinātās likmes var piemērot pakalpojumiem, kas ietverti ne vairāk kā divās IV pielikumā minētajās kategorijās.

Izņēmuma gadījumos dalībvalstīm var ļaut piemērot samazinātās likmes arī pakalpojumiem, kas iekļauti trijās no iepriekšminētajām kategorijām.

Šīs direktīvas 106. pantā minētajiem pakalpojumiem ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

Turklāt ir jābūt ciešai saiknei starp zemākām cenām un paredzamo paaugstināto pieprasījumu un nodarbinātības līmeni, kas iegūti, piemērojot samazinātās likmes. Samazinātas likmes piemērošana nedrīkst skart iekšējā tirgus sekmīgu darbību.

Dalībvalsts, kas saskaņā ar šo pantu vēlas pirmo reizi pēc 2005. gada 31. decembra piemērot samazinātu likmi vienam vai vairākiem 106. pantā minētiem pasākumiem, par to informē Komisiju, vēlākais, 2006. gada 31. martā. Līdz tai dienai tā iesniedz Komisijai visu atbilstīgo informāciju attiecībā uz pasākumiem, ko tā vēlas ieviest, un jo īpaši:

Šīs nodaļas noteikumus piemēro, līdz tiek ieviests 402. pantā paredzētais galīgais režīms.

Dalībvalstis, kas 1991. gada 1. janvārī piešķīra atbrīvojumus ar iepriekšējā stadijā samaksātā PVN atskaitīšanu vai piemēroja samazinātas likmes, kuras bija zemākas par 99. pantā paredzēto minimālo likmi, var turpināt piešķirt šos atbrīvojumus vai piemērot šīs samazinātās likmes.

Šā panta pirmajā daļā minētajiem atbrīvojumiem un samazinātajām likmēm jāatbilst Kopienas tiesību aktiem un jābūt pieņemtām gan skaidri pamatotu sociālu apsvērumu dēļ, gan galapatērētāja labuma dēļ.

Ievērojot 110. panta otrajā daļā paredzētos nosacījumus, turpmāk norādītajos gadījumos var turpināt piemērot atbrīvojumus no nodokļa ar tiesībām uz iepriekšējā stadijā samaksātā PVN atskaitīšanu:

Ja 110. panta noteikumi Īrijā rada konkurences izkropļojumus enerģētikas produktu piegādē siltumapgādei un apgaismei, Komisija pēc īpaša lūguma Īrijai var atļaut piemērot samazinātu likmi šādām piegādēm saskaņā ar 98. un 99. pantu.

Pirmajā daļā minētajā gadījumā Īrija iesniedz lūgumu Komisijai ar visu vajadzīgo informāciju. Ja trīs mēnešos pēc lūguma saņemšanas Komisija nav pieņēmusi lēmumu, uzskatāms, ka Īrijai ir atļauts piemērot ierosinātās samazinātās likmes.

Dalībvalstis, kas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem 1991. gada 1. janvārī piešķīra atbrīvojumus ar iepriekšējā stadijā samaksātā PVN atskaitīšanu vai piemēroja samazinātas likmes, kuras bija zemākas par 99. pantā paredzēto obligāto likmi, to preču piegādēm un to pakalpojumu sniegšanai, kas nav minēti III pielikumā, var piemērot 98. pantā paredzēto samazināto likmi vai vienu no divām samazinātajām likmēm.

1. Dalībvalstīm, kurām 1993. gada 1. janvārī bija jāpaaugstina 1991. gada 1. janvārī spēkā esošo pamatlikmi par vairāk nekā 2 %, to preču piegādei un to pakalpojumu sniegšanai, kuras iekļautas III pielikumā minētajās kategorijās, var piemērot samazinātu likmi, kas zemāka par 99. pantā paredzēto minimālo likmi.

Šā panta pirmajā daļā minētās dalībvalstis var šādu likmi arī piemērot restorānu pakalpojumiem, bērnu apģērbiem, bērnu apaviem un dzīvokļiem.

2. Dalībvalstis nevar, pamatojoties uz 1. punktu, ieviest atbrīvojumus ar iepriekšējā stadijā samaksātā PVN atskaitīšanu.

Dalībvalstis, kas 1991. gada 1. janvārī piemēroja samazinātu likmi restorānu pakalpojumiem, bērnu apģērbiem, bērnu apaviem vai dzīvokļiem, var turpināt šo preču piegādei un šo pakalpojumu sniegšanai piemērot šādu likmi.

Portugāle var restorānu pakalpojumiem piemērot vienu no divām 98. pantā paredzētajām samazinātajām likmēm, ar nosacījumu, ka šī likme ir vismaz 12 %.

1. Šīs direktīvas 115. panta piemērošanas nolūkā Austrija var turpināt piemērot samazinātu likmi restorānu pakalpojumiem.

2. Austrija nekustamā īpašuma izīrēšanai mājokļu vajadzībām var piemērot vienu no divām 98. pantā paredzētajām samazinātajām likmēm ar nosacījumu, ka šī likme ir vismaz 10 %.

Dalībvalstis, kuras 1991. gada 1. janvārī piemēroja samazinātu likmi to preču piegādēm un to pakalpojumu sniegšanai, kas nav minēti III pielikumā, šo preču piegādei un šo pakalpojumu sniegšanai var piemērot 98. pantā paredzēto samazināto likmi vai vienu no divām samazinātajām likmēm, ja šī likme nav zemāka par 12 %.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro 311. panta 1. punkta 1. līdz 4. apakšpunktā noteikto lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegādei, uz ko attiecas PVN saskaņā ar 312. līdz 325. pantā paredzēto peļņas daļas režīmu vai režīmu pārdošanai atklātās izsolēs.

Šīs direktīvas 118. panta piemērošanas nolūkā Austrija var piemērot samazinātu likmi vīniem, ko ražotājs lauksaimnieks ražo saimniecībā, ar nosacījumu, ka šī likme ir vismaz 12 %.

Grieķija likmes, kas nav zemākas par 30 % no attiecīgās likmes, kuru piemēro kontinentālajā Grieķijā, var piemērot Lesbas, Hijas, Samas, Dodekanēsas, Kiklādu salu departamentos, kā arī Tasas salā, Ziemeļsporādu salās, Samotrakes salā un Skiras salā.

Dalībvalstis, kas 1993. gada 1. janvārī uzskatīja līgumdarbu par preču piegādi, līgumdarbu piegādei var piemērot likmi, kura piemērojama precēm, ko iegūst pēc līgumdarba izpildes.

Piemērojot pirmo daļu, “līgumdarba piegāde” ir darbība, kad līgumdarbinieks nodod saņēmējam kustamu īpašumu, ko līgumdarbinieks izgatavojis vai samontējis no materiāliem vai priekšmetiem, kurus saņēmējs šai nolūkā tam uzticējis, neatkarīgi no tā, vai līgumdarbinieks sagādājis kādu daļu izmantoto materiālu.

Dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi dzīvu augu un citu puķkopības produktu piegādei, tostarp sīpolu, sakņu un tamlīdzīgu augu daļu, grieztu ziedu un dekoratīvu zaļumu piegādei, kā arī malkai izmantojamu kokmateriālu piegādei.

Līdz 2007. gada 31. decembrim Čehijas Republika var turpināt piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 5 %, šādiem darījumiem:

Līdz 2007. gada 30. jūnijam Igaunija var turpināt piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 5 %, siltumenerģijas piegādei fiziskām personām, mājokļu kooperatīviem, dzīvokļu kooperatīviem, baznīcām, reliģiskajām draudzēm un iestādēm vai struktūrām, kuras finansē no valsts, lauku rajonu vai pilsētu pašvaldību budžeta, kā arī kūdras, kurināmā brikešu, akmeņogļu un malkas piegādei fiziskām personām.

1. Līdz 2007. gada 31. decembrim Kipra var turpināt piemērot atbrīvojumu no nodokļa ar tiesībām uz iepriekšējā stadijā samaksātā PVN atskaitīšanu farmācijas līdzekļu un pārtikas produktu piegādei, šo noteikumu neattiecinot uz saldējuma, saldētu sulu, saldēta jogurta, ūdens ledus un līdzīgu produktu piegādi un garšvielām bagātinātu pārtikas produktu piegādi (kartupeļu čipsi/salmiņi, pūstās uzkodas un līdzīgi produkti, kas iepakoti lietošanai pārtikā bez turpmākas apstrādes).

2. Līdz 2007. gada 31. decembrim vai līdz 402. pantā paredzētā galīgā režīma ieviešanai, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk, Kipra var turpināt restorānu pakalpojumu sniegšanai piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 5 %.

Ungārija var turpināt piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 12 %, šādiem darījumiem:

Līdz 2010. gada 1. janvārim Malta var turpināt pārtikas produktu un farmācijas līdzekļu piegādēm piemērot atbrīvojumu no nodokļa ar tiesībām uz iepriekšējā stadijā samaksātā PVN atskaitīšanu.

1. Līdz 2007. gada 31. decembrim Polija var piemērot atbrīvojumu no nodokļa ar tiesībām uz iepriekšējā stadijā samaksātā PVN atskaitīšanu noteiktu kategoriju grāmatu un specializētu periodisko izdevumu piegādei.

2. līdz 2007. gada 31. decembrim vai līdz 402. pantā paredzētā galīgā režīma ieviešanai, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk, Polija var turpināt restorānu pakalpojumu sniegšanai piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 7 %.

3. Līdz 2008. gada 30. aprīlim Polija var turpināt III pielikuma 1. punktā minēto pārtikas produktu piegādei piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 3 %.

4. Līdz 2008. gada 30. aprīlim Polija var turpināt piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 3 %, to preču piegādei un to pakalpojumu sniegšanai, kurus parasti izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā, bet kuri nav III pielikuma 11. punktā minētie ražošanas līdzekļi, piemēram, iekārtas vai ēkas.

5. Līdz 2007. gada 31. decembrim Polija var turpināt piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 7 %, mājokļu būvniecības, atjaunošanas un apkopes pakalpojumiem, kurus nesniedz, īstenojot sociālo politiku, bet ne būvmateriāliem, un dzīvojamo ēku vai to daļu piegādei pirms pirmreizējās izmantošanas, kā minēts 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

1. Līdz 2007. gada 31. decembrim vai līdz 402. pantā paredzētā galīgā režīma ieviešanai, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk, Slovēnija var turpināt ēdienu gatavošanai piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 8,5 %.

2. Līdz 2007. gada 31. decembrim Slovēnija var turpināt piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 5 %, mājokļu būvniecības, atjaunošanas un apkopes pakalpojumiem, kas nav saistīti ar sociālo politiku, šo noteikumu neattiecinot uz būvmateriāliem.

Slovākija var turpināt piemērot samazinātu likmi, kas ir vismaz 5 %, šādiem darījumiem:

Šīs sadaļas 2. līdz 9. nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Šā panta 1. punkta o) apakšpunkta īstenošanai dalībvalstis var ieviest visus vajadzīgos ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz kampaņu skaitu un ieņēmumu apjomu, kas dod tiesības uz atbrīvojumu.

Piešķirot struktūrām, kas nav publisko tiesību subjekti, 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzētos atbrīvojumu, dalībvalsts katrā atsevišķā gadījumā var tām piemērot vienu vai vairākus šādus nosacījumus:

Dalībvalstis, kas saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK E pielikumu 1989. gada 1. janvārī piemēroja PVN darbībām, kas minētas 132. panta 1. punkta m) un n) apakšpunktā, var piemērot arī pirmās daļas d) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, ja minētajām preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ko veic publisko tiesību subjekti, piešķir atbrīvojumu.

Preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai nepiešķir 132. panta 1. punkta b), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ja:

2. Šā panta 1. punkta l) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums neattiecas uz:

Dalībvalstis var piemērot papildu izņēmumus 1. punkta l) apakšpunktā minētā atbrīvojuma darbības jomai.

1. Dalībvalstis nodokļa maksātājiem var piešķirt tiesības izvēlēties nodokļa režīmu attiecībā uz šādiem darījumiem:

2. Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus 1. punktā minēto izvēles tiesību izmantošanai.

1. Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu preču piegādi, kuras pārdevējs, pircējs vai cita persona pārdevēja vai pircēja vārdā nosūta vai transportē uz galamērķi ārpus to attiecīgās teritorijas, bet Kopienā, ja piegādi veic citam nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas kā tāda rīkojas dalībvalstī, kas nav nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalsts.

2. Papildus 1. punktā minētajām preču piegādēm dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:

1. Šīs direktīvas 138. panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa neattiecas uz preču piegādi, ko veic nodokļa maksātāji, uz kuriem attiecas 282. līdz 292. pantā paredzētais atbrīvojums mazajiem uzņēmumiem.

Tāpat šis atbrīvojums neattiecas uz preču piegādi nodokļa maksātājiem vai juridiskām personām, kas nav nodokļa maksātājas, kuru preču iegādēm Kopienas iekšienē saskaņā ar 3. panta 1. punktu neuzliek PVN.

2. Šīs direktīvas 138. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa neattiecas uz akcīzes preču piegādi, ko veic nodokļa maksātāji, uz kuriem attiecas 282. līdz 292. pantā paredzētais atbrīvojums mazajiem uzņēmumiem.

3. Šīs direktīvas 138. panta 1. punktā un 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums neattiecas uz to preču piegādi, uz ko attiecas PVN saskaņā ar 312. līdz 325. pantā paredzēto peļņas daļas režīmu vai īpašu režīmu pārdošanai atklātās izsolēs.

Šīs direktīvas 138. panta 1. punkta un 2. punkta c) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums neattiecas uz to lietotu transportlīdzekļu piegādēm, kas definēti 327. panta 3. punktā un kam piemēro PVN saskaņā ar pārejas režīmu lietotiem transportlīdzekļiem.

Katra dalībvalsts veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar 40. pantu tās teritorijā veiktām preču iegādēm Kopienas iekšienē nepiemēro PVN, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa to pakalpojumu sniegšanu, kas ir preču transportēšana Kopienas iekšienē uz salām, kuras veido Azoru salu un Madeiras autonomos apgabalus, un no tām, kā arī to pakalpojumu sniegšanu, kuri ir preču transportēšana starp šīm salām.

Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa ar preču importu saistītu pakalpojumu sniegšanu, ja šādu pakalpojumu vērtība ir ieskaitīta summā, kurai uzliek nodokli, saskaņā ar 86. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

1. Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā Padomei sniedz priekšlikumus, kuros precizē 143. un 144. pantā paredzēto atbrīvojumu darbības jomu un paredz sīki izstrādātus noteikumus to īstenošanai.

2. Līdz 1. punktā minēto noteikumu stāšanās spēkā, dalībvalstis var saglabāt savas valsts spēkā esošos noteikumus.

Dalībvalstis savas valsts noteikumus var pielāgot, lai samazinātu konkurences izkropļojumu un jo īpaši lai nepieļautu nodokļa neuzlikšanu vai nodokļu dubultu uzlikšanu Kopienā.

Dalībvalstis var izmantot jebkuras administratīvas procedūras, ko tās uzskata par piemērotākām, lai panāktu atbrīvojumu no nodokļa.

3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai, kas attiecīgi informē pārējās dalībvalstis, galvenos savu spēkā esošos tiesību aktu noteikumus, ciktāl par tiem nav vēl paziņots, kā arī tos noteikumus, kurus tās pieņem saskaņā ar 2. punktu.

2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu var piešķirt, piemērojot PVN atmaksāšanas procedūru.

1. Ja 146. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto preču piegāde attiecas uz precēm ceļotāju personīgā bagāžā, atbrīvojums attiecas tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Tomēr dalībvalstis var atbrīvot piegādi, kuras kopīgā vērtība ir mazāka nekā 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā vērtība.

2. Šā panta 1. punkta nozīmē “ceļotājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā” ir ceļotājs, kura pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta nav Kopienā. Šādā gadījumā “pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta” ir vieta, kas kā tāda norādīta pasē, personas apliecībā vai citā dokumentā, ko dalībvalsts, kuras teritorijā veic piegādi, atzīst par derīgu personu apliecinošu dokumentu.

Eksporta apliecinājumu sniedz ar rēķina vai to aizstājoša dokumenta eksemplāru, ko vizējusi muitas iestāde vietā, kur preces ir eksportētas no Kopienas.

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai spiedogu paraugus, ko tā izmanto vizēšanai, kas minēta otrajā ievilkumā. Komisija šo informāciju dara zināmu pārējo dalībvalstu nodokļu iestādēm.

Portugāle var par starptautisku transportēšanu uzskatīt jūras un gaisa transportēšanu starp salām, kas veido Azoru salu un Madeiras autonomos apgabalus, kā arī starp minētajām salām un cietzemi.

1. Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā Padomei sniedz priekšlikumus, kuros precizē 148. pantā paredzēto atbrīvojumu darbības jomu un paredz sīki izstrādātus noteikumus to īstenošanai.

2. Līdz brīdim, kad stājušies spēkā 1. punktā minētie noteikumi, dalībvalstis var ierobežot 148. panta a) un b) punktā paredzēto atbrīvojumu darbības jomu.

Atbrīvojumi, kas saistīti ar konkrētiem eksportam pielīdzinātiem darījumiem

Kamēr vēl nav pieņemti kopīgie nodokļa noteikumi, pirmajā daļā paredzētajiem atbrīvojumiem piemēro ierobežojumus, ko nosaka uzņēmēja dalībvalsts.

2. Ja preces nav nosūtītas vai transportētas ārpus dalībvalsts, kurā ir veikta preču piegāde, un attiecībā uz pakalpojumiem atbrīvojumu var piešķirt, piemērojot PVN atmaksāšanas procedūru.

Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa pakalpojumus, ko citas personas vārdā un interesēs sniedz starpnieki, ja tie ir iesaistīti 6., 7., un 8. nodaļā minētajos darījumos vai darījumos, kurus veic ārpus Kopienas.

Šā panta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu nepiemēro ceļojumu aģentūrām, kas ceļotāju vārdā un interesēs sniedz pakalpojumus, kurus faktiski saņem citās dalībvalstīs.

Muitas noliktavas un noliktavas, kas nav muitas noliktavas, un līdzīgi režīmi

Šīs iedaļas nozīmē “noliktavas, kas nav muitas noliktavas”, attiecībā uz akcīzes precēm ir vietas, kuras noteiktas kā nodokļu noliktavas Direktīvas 92/12/EEK 4. panta b) apakšpunktā, un attiecība uz precēm, kas nav akcīzes preces, vietas, kuras kā tādas noteikušas dalībvalstis.

Neskarot citus Kopienas noteikumus nodokļu jomā, dalībvalstis, apspriedušās ar PVN komiteju, var veikt īpašus pasākumus, lai atbrīvotu no nodokļa visus šajā iedaļā minētos darījumus vai dažus no tiem, ja šie pasākumi nav paredzēti tiešai izlietošanai vai galapatēriņam, un ja maksājamā PVN summa, kad pārtrauc šajā iedaļā minētos režīmus vai apstākļus, atbilst nodokļa summai, kāda būtu maksājama, ja katram no šiem darījumiem būtu uzlikts nodoklis dalībvalsts attiecīgajā teritorijā.

2. Šā panta 1. punktā minētās vietas ir tās, kas tā definētās Kopienas spēkā esošos muitas noteikumos.

2. Dalībvalstis nedrīkst paredzēt citas noliktavas, kā muitas noliktavas precēm, kam nepiemēro akcīzes nodokli, ja minētās preces paredzēts piegādāt mazumtirdzniecības stadijā.

1. Atkāpjoties no 157. panta 2. punkta, dalībvalstis var paredzēt noliktavas, kas nav muitas noliktavas, šādos gadījumos:

2. Ja dalībvalstis izmanto 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto izvēles iespēju piemērot atbrīvojumu no nodokļa, tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā atbrīvojuma pareizu un vienkāršu piemērošanu un lai novērstu jebkāda veida iespējamu krāpšanu, izvairīšanos vai ļaunprātīgu izmantošanu.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē “beznodokļu veikals” ir jebkurš uzņēmums, kas atrodas lidostā vai ostā un kas atbilst kompetentu valsts iestāžu paredzētiem nosacījumiem.

Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa tādu pakalpojumu sniegšanu, kas attiecas uz 156. pantā, 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 158. pantā minēto preču piegādi.

2. Ja dalībvalstis izmanto 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto izvēles iespēju attiecībā uz darījumiem, ko veic muitas noliktavās, tās veic vajadzīgos pasākumus, lai paredzētu noliktavu režīmu, kas nav muitas noliktavas, un saskaņā ar kuru 1. punkta b) apakšpunktu var piemērot tiem pašiem darījumiem, ja tie attiecas uz V pielikumā minētajām precēm un tos veic noliktavās, kuras nav muitas noliktavas.

Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa šādu preču piegādi un ar to saistītu pakalpojumu sniegšanu:

Ja dalībvalstis izmanto šajā iedaļā paredzētās izvēles iespējas, tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka uz to preču iegādi Kopienas iekšienē, uz ko paredzēts attiecināt kādu no 156. pantā, 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 158. pantā minētajiem režīmiem vai apstākļiem, attiecina tos pašus noteikumus, ko attiecinās uz preču piegādi, ko veic attiecīgā dalībvalsts teritorijā šādos pašos apstākļos.

Ja uz precēm vairs neattiecas šajā iedaļā minētie režīmi vai apstākļi, tādējādi radot importu 61. panta nozīmē, importa dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumos, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu.

No nodokļa atbrīvoti darījumi saistībā ar eksportu un tirdzniecību starp dalībvalstīm

1. Dalībvalstis, apspriedušās ar PVN komiteju, var atbrīvot no nodokļa šādus darījumus, ko veic nodokļa maksātāji vai kas paredzēti nodokļa maksātājam, nepārsniedzot to eksporta darījumu vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā:

2. Ja dalībvalstis izmanto 1. punktā paredzēto izvēles iespēju, tās, apspriedušās ar PVN komiteju, šo atbrīvojumu piemēro arī darījumiem, kas saistīti ar piegādēm, kuras veic nodokļa maksātājs saskaņā ar 138. pantā paredzētajiem nosacījumiem, nepārsniedzot šīs personas to piegāžu darījumu vērtību iepriekšējo 12 mēnešu laikā, kas veikti saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem.

Dalībvalstis var noteikt darījumu kopējo maksimālo vērtību, kam tās saskaņā ar 164. pantu piešķir atbrīvojumu no nodokļa.

Komisija, ja nepieciešams, pēc iespējas īsākā termiņā sniedz Padomei priekšlikumus par kopēju kārtību, kā PVN piemērot 1. un 2. iedaļā minētajiem darījumiem.

Atskaitīšanas tiesības rodas brīdī, kad atskaitāmais nodoklis kļūst iekasējams.

Ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kuru nomaksu viņš ir atbildīgs:

Papildus 168. pantā minētajai atskaitīšanai nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt tajā minēto PVN, ciktāl preces un pakalpojumus izmanto šādiem nolūkiem:

Nodokļa maksātājiem, kuri Padomes Direktīvas 79/1072/EEK (8), Padomes Direktīvas 86/560/EEK (9) 1. panta un šīs direktīvas 171. panta nozīmē neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā viņš veic preču un pakalpojumu iegādi vai preču importu, kam uzlikts PVN, ir tiesības uz nodokļa atmaksāšanu tiktāl, ciktāl preces vai pakalpojumus izmanto šādiem darījumiem:

1. Nodokļa maksātājiem, kuri neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kur tie veic preču un pakalpojumu iegādi vai preču importu, kam uzlikts PVN, bet kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, PVN atmaksā saskaņā ar Direktīvā 79/1072/EEK paredzēto sīki izstrādāto īstenošanas kārtību.

Nodokļa maksātājus, kas minēti Direktīvas 79/1072/EEK 1. pantā un kas dalībvalstī, kurā tie veic preču un pakalpojumu iegādes vai preču importu, kam uzlikts nodoklis, ir veikuši vienīgi preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kuras saņēmējs saskaņā ar šīs direktīvas 194. līdz 197. pantu un 199. pantu ir noteikts par personu, kas atbildīga par nodokļa nomaksāšanu, minētās direktīvas piemērošanas nolūkā uzskata arī par nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

2. Nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienas teritorijā, PVN atmaksāšanu veic saskaņā ar Direktīvā 86/560/EEK paredzēto sīki izstrādāto īstenošanas kārtību.

Nodokļa maksātājus, kas minēti Direktīvas 79/1072/EEK 1. pantā un kas dalībvalstī, kurā tie veic preču un pakalpojumu iegādi vai preču importu, kam uzliek PVN, ir veikuši vienīgi preču piegādes vai snieguši pakalpojumus personai, kas saskaņā ar 194. līdz 197. pantu un 199. pantu ir noteikta par personu, kura ir atbildīga par PVN nomaksu, minētās direktīvas piemērošanas nolūkā uzskata par nodokļa maksātājiem, kuri neveic uzņēmējdarbību Kopienā.

3. Direktīvu 79/1072/EEK un Direktīvu 86/560/EEK nepiemēro preču piegādēm, kas ir vai var būt atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar 138. pantu, ja piegādātās preces nosūta vai transportē pircējs vai cita persona viņa vārdā.

1. Jebkurai personai, kuru uzskata par nodokļa maksātāju, tādēļ, ka tā neregulāri piegādā jaunu transportlīdzekli saskaņā ar 138. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, dalībvalstī, kurā piegāde notiek, ir tiesības atskaitīt PVN, kas ieskaitīts iepirkuma cenā vai maksāts saistībā ar šā transportlīdzekļa importu vai iegādi Kopienas iekšienē, nepārsniedzot tā PVN apjomu, par kuru nomaksu tā būtu atbildīga, ja piegāde nebūtu atbrīvota no nodokļa.

Tiesības uz atlaidi rodas un tās var izmantot tikai jauna transportlīdzekļa piegādes laikā.

1. Attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem saskaņā ar 168., 169. un 170. pantu PVN ir atskaitāms, un darījumiem, par kuriem PVN nav atskaitāms, atskaitāma ir tikai tā PVN daļa, kas attiecināma uz pirmā veida darījumiem.

Atskaitāmo daļu saskaņā ar 174. un 175. pantu nosaka visiem darījumiem, kurus veic nodokļa maksātājs.

Dalībvalstis var saucējā ieskaitīt to subsīdiju summu, kas nav tieši saistītas ar 73. pantā minēto preču piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas cenām.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, no atskaitāmās daļas aprēķiniem izslēdz šādas summas:

3. Ja dalībvalstis izmanto 191. pantā paredzēto izvēles iespēju nepieprasīt koriģēšanu par kapitālieguldījumu precēm, tās var šo preču atsavināšanu iekļaut atskaitāmās daļas aprēķinos.

1. Atskaitāmo daļu nosaka ik gadu procentu veidā, to noapaļojot līdz skaitlim, kas nepārsniedz nākamo veselo skaitli.

2. Pagaidu daļa gadam ir tā, kura aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējā gada darījumiem. Ja nav šādu darījumu, uz ko atsaukties, vai ja to apjoms bijis nenozīmīgs, atskaitāmo daļu nodokļu iestāžu uzraudzībā provizoriski nosaka nodokļa maksātājs, balstoties uz savām prognozēm.

Tomēr dalībvalstis var saglabāt 1979. gada 1. janvārī spēkā esošos noteikumus vai attiecībā uz dalībvalstīm, kas pievienojās Kopienai pēc minētās dienas, noteikumus, kas bijuši spēkā to pievienošanās spēkā stāšanās dienā.

3. Atskaitīšanu, kas veikta, balstoties uz šādu provizorisku daļu, koriģē, nākamajā gadā nosakot galīgo daļu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi lemj, uz kuriem izdevumiem neattiecas PVN atskaitīšana. Jebkurā gadījumā PVN nekādi nav atskaitāms par izdevumiem, kas nav cieši saistīti ar uzņēmējdarbību, piemēram, luksusa, izpriecu un izklaides izdevumiem.

Līdz brīdim, kad stājušies spēkā pirmajā daļā minētie noteikumi, dalībvalstis var saglabāt visus izņēmumus, kas paredzēti šo valstu tiesību aktos 1979. gada 1. janvārī, vai attiecībā uz dalībvalstīm, kuras pievienojās Kopienai pēc minētās dienas, aktos, kas bija spēkā to pievienošanās spēkā stāšanās dienā.

Apspriedusies ar PVN komiteju, katra dalībvalsts var ciklisku saimniecisku iemeslu dēļ pilnīgi vai daļēji izslēgt no atskaitīšanas sistēmas kapitālieguldījumu preces vai citas preces.

Lai saglabātu vienādus konkurences apstākļus, dalībvalstis tā vietā, lai noraidītu atskaitīšanu, var uzlikt nodokli paša nodokļa maksātāja ražotajām precēm vai precēm, kuras tas pircis Kopienā vai importējis, tādā veidā, lai nodoklis nepārsniegtu PVN, kas būtu uzlikts līdzīgu preču iegādei.

Lai izmantotu atskaitīšanas tiesības, nodokļa maksātājam jāizpilda šādi nosacījumi:

Nodokļa maksātājs veic atskaitīšanu no kopējās PVN summas, kas jāmaksā par attiecīgo taksācijas periodu, atņemot kopējo PVN summu, par kuru tajā pašā laikposmā saskaņā ar 178. panta noteikumiem radušās un īstenotas atskaitīšanas tiesības.

Tomēr dalībvalstis var prasīt, lai nodokļa maksātāji, kas neregulāri veic 12. pantā paredzētos darījumus, atskaitīšanas tiesības īsteno vienīgi piegādes laikā.

Dalībvalstis nodokļa maksātājam var ļaut veikt atskaitīšanu, kuru tas nav veicis saskaņā ar 178. un 179. pantu.

Dalībvalstis nodokļa maksātājam, kuram nav rēķina, kas sastādīts saskaņā ar 220. līdz 236. pantu, var ļaut veikt 168. panta c) punktā minēto atskaitīšanu attiecībā uz tā preču piegādi Kopienas iekšienē.

Dalībvalstis paredz nosacījumus un sīki izstrādātus noteikumus 180. un 181. panta piemērošanai.

Ja kādam taksācijas periodam atskaitīšanas summa pārsniedz maksājamo PVN, dalībvalstis var saskaņā ar pašu pieņemtiem noteikumiem vai nu pārnest pārpalikumu uz nākamo periodu, vai arī veikt atmaksāšanu.

Tomēr dalībvalstis var atteikties veikt pārnešanu vai atmaksāšanu, ja pārpalikuma summa ir nenozīmīga.

Sākotnējo atskaitīšanu koriģē, ja atskaitīšana ir lielāka vai mazāka par to, uz kādu nodokļa maksātājam bijušas tiesības.

1. Koriģēšanu veic jo īpaši, ja pēc PVN atmaksāšanas mainās sastāvdaļas, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo summu, piemēram, ja ir anulēti pirkumi vai saņemti cenu samazinājumi.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, nekoriģē darījumus, kas paliek pilnīgi vai daļēji neapmaksāti, vai pienācīgi pierādītos vai apstiprinātos īpašuma iznīcināšanas, zuduma vai zādzības gadījumos, kā arī darījumus, kas attiecas uz preču izmantošanu, lai sniegtu mazas vērtības dāvanas vai dotu paraugus, kā minēts 16. pantā.

Tomēr dalībvalstis var prasīt, lai koriģē darījumus, kas paliek pilnīgi vai daļēji neapmaksāti, vai zādzības gadījumos.

Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus 184. un 185. panta piemērošanai.

1. Attiecībā uz kapitālieguldījumu precēm koriģēšana ilgst piecus gadus, ieskaitot gadu, kurā tās ir iegādātas vai ražotas.

Tomēr dalībvalstis koriģēšanu var attiecināt uz pilnu piecu gadu laikposmu no šo kapitālieguldījumu preču pirmreizējās lietošanas.

Nekustamajam īpašumam, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu prece, koriģēšanas laikposmu var pagarināt līdz pat 20 gadiem.

2. Ikgadējo koriģēšanu veic tikai par vienu piektdaļu no PVN, kas maksājams par kapitālieguldījumu precēm vai, ja koriģēšanas laikposms ir bijis pagarināts, par tā attiecīgu daļu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto koriģēšanu veic, balstoties uz svārstībām atskaitīšanas tiesībās nākamajos gados attiecībā pret atskaitīšanas tiesībām tajā gadā, kurā preces ir iegādātas, ražotas vai, attiecīgā gadījumā, pirmoreiz lietotas.

1. Ja kapitālieguldījumu preces piegādā koriģēšanas laikā, uzskata, ka nodokļa maksātājs tās vēl joprojām lieto savas saimnieciskās darbības vajadzībām līdz koriģēšanas laikposma beigām.

Pieņem, ka šai saimnieciskajai darbībai pilnībā uzliek nodokli, ja nodokli uzliek kapitālieguldījumu preču piegādei.

Pieņem, ka šī saimnieciskā darbība ir pilnībā atbrīvota no nodokļa, ja no nodokļa ir atbrīvota kapitālieguldījumu preču piegāde.

2. Šā panta 1. punktā paredzēto koriģēšanu veic tikai vienreiz attiecībā uz visu atlikušo koriģēšanas laiku. Tomēr, ja kapitālieguldījumu preču piegāde ir atbrīvota no nodokļa, dalībvalstis var atcelt prasību veikt koriģēšanu, ja pircējs ir nodokļa maksātājs, kas attiecīgās kapitālieguldījumu preces izmanto vienīgi darījumiem, par kuriem PVN ir atskaitāms.

Šīs direktīvas 187., 188., 189. un 191. panta nolūkā dalībvalstis par kapitālieguldījumu precēm var uzskatīt pakalpojumus, kuru iezīmes ir līdzīgas iezīmēm, kādas parasti ir kapitālieguldījumu precēm.

Ja kādā dalībvalstī 187. un 188. panta piemērošanas praktiskais iespaids ir niecīgs, šī dalībvalsts pēc konsultācijām ar PVN komiteju var atturēties no šo nosacījumu piemērošanas, ņemot vērā kopīgo PVN iespaidu attiecīgajā dalībvalstī un nepieciešamību pēc administratīvas vienkāršošanas, un ar noteikumu, ka tas nerada konkurences izkropļojumus.

Ja nodokļa maksātājs pāriet no nodokļa uzlikšanas parastā veidā uz īpašu režīmu vai otrādi, dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šis nodokļa maksātājs nepamatoti negūst priekšrocības, nedz arī tam nav nodarīts nepamatots kaitējums.

NODOKĻA MAKSĀTĀJU UN DAŽU TO PERSONU PIENĀKUMI, KAS NAV NODOKĻA MAKSĀTĀJAS

PVN maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par kuru uzliek nodokli, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 194. līdz 199. pantu un 202. pantu nodokli maksā kāda cita persona.

Ja preču vai pakalpojumu piegādi, par kuru uzliek nodokli, veic nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību tās dalībvalsts teritorijā, kurā maksājams PVN, dalībvalstis var paredzēt, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir persona, kurai piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi.

PVN maksā ikviena persona, kura PVN nolūkā ir identificēta dalībvalstī, kur maksājams nodoklis, un kurai preces piegādātas atbilstīgi 38. vai 39. pantā paredzētajiem nosacījumiem, ja piegādi veic nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.

PVN maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas saņēmis 56. pantā minētos pakalpojumus, vai 44., 47., 50., 53., 54. un 55. pantā minēto pakalpojumu saņēmējam, kurš PVN nolūkā ir identificēts dalībvalstī, kur maksājams PVN, ja pakalpojumus sniedz nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.

1. PVN maksā persona, kurai ir piegādātas preces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Ja personu, kura ir atbildīga par PVN nomaksu saskaņā ar 204. pantu, ieceļ par pārstāvi nodokļa jautājumos, dalībvalstis var paredzēt atkāpi no šā panta 1. punkta.

1. Ja īpašam darījumam attiecībā uz ieguldījumu zeltu starp nodokļa maksātāju, kas ir regulēta zelta tirgus dalībnieks, un kādu citu nodokļa maksātāju, kurš nav minētā tirgus dalībnieks, uzliek nodokli saskaņā ar 352. pantu, dalībvalstis nosaka pircēju par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu.

Ja pircējs, kas nav regulēta zelta tirgus dalībnieks, ir nodokļa maksātājs, kuram vienīgi saistībā ar 352. pantā minētajiem darījumiem PVN nolūkā jābūt identificētam dalībvalstī, kurā maksājams nodoklis, tad pārdevējs izpilda fiskālos pienākumus pircēja vārdā saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Ja zelta materiālus vai pusfabrikātus, kuru prove ir 325 tūkstošdaļas vai augstāka, vai ieguldījumu zeltu, kā tas definēts 344. panta 1. punktā, piegādā nodokļa maksātājs, kas izmantojis vienu no izvēles tiesībām saskaņā ar 348., 349. un 350. pantu, dalībvalstis var noteikt pircēju par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu.

3. Dalībvalstis paredz procedūras un nosacījumus 1. un 2. punkta piemērošanai.

1. Dalībvalstis var noteikt, ka turpmāk norādītajos darījumos persona, kas atbildīga par PVN nomaksu, ir preču vai pakalpojumu saņēmējs, kas ir nodokļa maksātājs:

2. Izmantojot 1. punktā paredzēto izvēles iespēju, dalībvalstis var noteikt to, uz kādām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu tā attiecas, kā arī to, attiecībā uz kādu kategoriju piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, pircējiem vai pakalpojumu saņēmējiem šos pasākumus var piemērot.

4. Dalībvalstis informē PVN komiteju par jebkādu tādu attiecīgās valsts pasākumu ieviešanu, ko tās pieņēmušas saskaņā ar 1. punktu, tiktāl, ciktāl tie nav pasākumi, kuriem līdz 2006. gada 13. augustam saņemta Padomes atļauja saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 1. līdz 4. punktu un kurus saglabā spēkā saskaņā ar šā panta 1. punktu.

PVN maksā ikviena persona, kas veic tādu preču iegādi Kopienās iekšienē, par kuru uzliek nodokli.

Importējot preces, par PVN maksā persona vai personas, kuras importa dalībvalsts norādījusi vai atzinusi par atbildīgām.

PVN maksā persona, kura izraisa tādus apstākļus, ka uz precēm vairs neattiecas 156., 157., 158., 160. un 161. pantā norādītā kārtība vai gadījumi.

1. Ja saskaņā ar 193. līdz 197. pantu, 199. un 200. pantu par PVN nomaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā maksājams PVN, tad dalībvalstis var atļaut šai personai iecelt pārstāvi nodokļa jautājumos, kas atbildīgs par PVN nomaksu.

Turklāt, ja darījumu, par kuru uzliek nodokli, veic nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā maksājams PVN, un ja ar attiecībās ar valsti, kur ir šā nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīgā iestāde, nepastāv neviens juridisks instruments par savstarpēju palīdzību, kuras darbības joma ir līdzīga Direktīvā 76/308/EEK (10) un Regulā (EK) Nr. 1798/2003 (11) paredzētajai, dalībvalstis var pieņemt noteikumus, paredzot to, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir pārstāvis nodokļa jautājumos, kuru iecēlis nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī.

Tomēr dalībvalstis nevar šā punkta otrajā paredzēto izvēles iespēju nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, kā definēts 358. panta 1. punktā, un kas izvēlējis piemērot īpašo režīmu elektroniski sniegtiem pakalpojumiem.

2. Uz 1. punktā paredzēto izvēles iespēju attiecas nosacījumi un procedūras, ko nosaka katra dalībvalsts.

Šīs direktīvas 193. līdz 200. pantā un 202., 203. un 204. pantā minētajos gadījumos dalībvalstis var paredzēt, ka par PVN nomaksu ir solidāri atbildīga kāda cita persona, nevis par PVN nomaksu atbildīgā persona.

Visi nodokļa maksātāji, kas atbildīgi par PVN nomaksu, iesniedzot PVN deklarācijas, kā paredzēts 250. pantā, samaksā PVN neto summu. Tomēr dalībvalstis var noteikt citu šīs summas maksāšanas datumu vai pieprasīt starpmaksājumu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras saskaņā ar 194. līdz 197. pantu, 199. un 204. pantu ir atbildīgas par PVN nomaksu tāda nodokļa maksātāja vietā, kas neveic uzņēmējdarbību to attiecīgajā teritorijā, izpilda šajā iedaļā paredzētos maksāšanas pienākumus.

Tāpat dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās personas, kuras saskaņā ar 205. pantu uzskata par solidāri atbildīgām par PVN nomaksu, izpilda savus maksāšanas pienākumus.

Ja dalībvalstis ieguldījumu zelta pircēju nosaka par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu saskaņā ar 198. panta 1. pantu, vai ja tās izmanto 198. panta 2. punktā paredzēto izvēles iespēju noteikt par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu, zelta materiālu vai pusfabrikātu, vai ieguldījumu zelta – kā tas definēts 344. panta 1. punktā – pircēju, tad dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šī persona izpilda šajā iedaļā paredzētos maksāšanas pienākumus.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas, kas nav nodokļa maksātājas un kas atbildīgas par PVN nomaksu attiecībā uz preču iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, izpilda šajā iedaļā paredzētos maksāšanas pienākumus.

Dalībvalstis pieņem kārtību PVN maksājumiem par jaunu transportlīdzekļu iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un par akcīzes preču iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus maksājumu veikšanai attiecībā uz preču importu.

Jo īpaši dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja preces importē nodokļa maksātāji vai personas, kas atbildīgas par PVN nomaksu, vai noteiktas šo nodokļa maksātāju vai personu kategorijas, tad par importu maksājamais PVN nav jāmaksā importēšanas brīdī ar nosacījumu, ka nodoklis ir norādīts kā tāds PVN deklarācijā, kas jāiesniedz atbilstīgi 250. pantam.

Dalībvalstis var atbrīvot nodokļa maksātājus no PVN nomaksas, ja maksājamā PVN summa ir nenozīmīga.

1. Katrs nodokļa maksātājs paziņo, kad sākas, mainās vai beidzas tā darbība kā nodokļa maksātāja darbība.

Atbilstīgi dalībvalstu izstrādātajiem noteikumiem dalībvalstis ļauj par to paziņot elektroniski, kā arī var pieprasīt, ka tas jādara elektroniski.

2. Neskarot 1. punkta pirmo daļu, katra juridiskā persona, kas nav nodokļa maksātāja, vai katrs nodokļa maksātājs, kas veic tādu preču iegādi Kopienas iekšienē, par kuru saskaņā ar 3. panta 1. punktu neuzliek PVN, deklarē šādas iegādes, ja vairs nav izpildīti šajā pantā minētie nosacījumi šādu darījumu atbrīvošanai no PVN.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar individuālu numuru identificē šādas personas:

2. Dalībvalstis var neidentificēt dažus nodokļa maksātājus, kas neregulāri veic 12. pantā paredzētos darījumus.

Katra individuālā PVN identifikācijas numura sākumā ir apzīmējums saskaņā ar ISO kodu Nr. 3166 – alfa 2, pēc kura var noteikt dalībvalsti, kura numuru piešķīrusi.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to identifikācijas sistēmas ļauj atšķirt 214. pantā minētos nodokļa maksātājus, un ka pareizi tiek piemērots 402. pantā paredzētais pārejas režīms nodokļa uzlikšanai darījumiem Kopienas iekšienē.

Šajā sadaļā “nosūtīt vai darīt pieejamu elektroniski” nozīmē, ka datus nosūta vai dara pieejamus saņēmējam, izmantojot elektroniskas datu apstrādes (tostarp digitālās saspiešanas) un glabāšanas ierīces, kā arī izmantojot vadus, radio, optiskos līdzekļus vai citus elektromagnētiskos līdzekļus.

Šīs direktīvas mērķiem dalībvalstis kā rēķinu atzīst dokumentus vai paziņojumus uz papīra vai elektroniskā formā, ja tie atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā.

Jebkuru dokumentu vai paziņojumu, kas groza sākotnējo rēķinu un īpaši un nepārprotami attiecas uz to, pielīdzina rēķinam.

Ikviens nodokļa maksātājs nodrošina, ka – vai nu viņš pats, pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, vai arī trešā persona viņa vārdā un interesēs – izsniedz rēķinu par šādiem darījumiem:

1. Dalībvalstis var uzlikt nodokļa maksātājiem par pienākumu izsniegt rēķinu par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, kas veiktas to teritorijā, izņemot 220. pantā minētās preču piegādes.

Attiecībā uz pirmajā daļā minētajiem rēķiniem dalībvalstis var noteikt mazākas prasības nekā 226., 230., 233., 244. un 246. pantā uzskaitītās.

2. Dalībvalstis var atbrīvot nodokļa maksātājus no 220. pantā paredzētā pienākuma izsniegt rēķinu par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko viņas veikušas to teritorijā un kas saskaņā ar 110. un 111. pantu, 125. panta 1. punktu, 127. pantu, 128. panta 1. punktu, 132., 135., 136., 371., 375., 376. un 377. pantu, 378. panta 2. punktu, 379. panta 2. punktu un 380. līdz 390. pantu atbrīvoti no nodokļa – ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN vai bez tām.

Dalībvalstis var noteikt termiņu, kādā nodokļa maksātāji, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus to teritorijā, izdod rēķinus.

Ievērojot nosacījumus, ko nosaka dalībvalstis, kuru teritorijā piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, var izsniegt pārskata rēķinu par vairākām atsevišķām preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai.

1. Pircējs vai pakalpojumu saņēmējs var izsniegt rēķinus par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko viņam veicis nodokļa maksātājs, ja starp abām pusēm pastāv iepriekšēja vienošanās un ja nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, katram rēķinam piemēro akcepta procedūru.

2. Dalībvalstis, kuru teritorijā veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, paredz nosacījumus un noteikumus attiecībā uz šādu iepriekšēju vienošanos un akcepta procedūru starp nodokļa maksātāju un pircēju vai pakalpojumu saņēmēju.

3. Attiecībā uz gadījumiem, kad rēķinus izsniedz pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, dalībvalstis var piemērot papildu nosacījumus nodokļa maksātājiem, kas veic preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu to teritorijā. Tās jo īpaši var prasīt, lai šādi rēķini tiktu izsniegti attiecīgā nodokļa maksātāja vārdā.

Šā punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi vienmēr ir vienādi neatkarīgi no vietas, kur pircējs vai pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību.

Attiecībā uz gadījumiem, kad trešā persona, pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, kas izsniedz rēķinus, veic uzņēmējdarbību kādā valstī, attiecībās ar kuru nepastāv neviens juridisks instruments par savstarpēju palīdzību, kuras darbības joma ir līdzīga Direktīvā 76/308/EEK un Regulā (EK) Nr. 1798/2003 paredzētajai, dalībvalstis var piemērot īpašus nosacījumus nodokļa maksātājiem, kas veic preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu to teritorijā.

Neskarot šajā direktīvā paredzētos īpašo noteikumus, saskaņā ar 220. un 221. pantu izsniegtos rēķinos PVN vajadzībām obligāti jānorāda šādas ziņas:

Gadījumos, kas nav 226. panta 4. punktā minētie gadījumi, dalībvalstis nodokļa maksātājiem, kas to attiecīgajā teritorijā veic uzņēmējdarbību un veic preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, var uzlikt par pienākumu norādīt pircēja vai pakalpojumu saņēmēja PVN identifikācijas numuru, kas paredzēts 214. pantā.

Dalībvalstis, kuru teritorijā tiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, var atļaut neminēt dažas no obligātajām ziņām rēķiniem pielīdzinātajos dokumentos vai paziņojumos saskaņā ar 219. pantu.

Rēķinā norādītās summas var izteikt jebkurā valūtā, ja vien maksājamā PVN summa ir izteikta tās dalībvalsts valūtā, kur atrodas vieta, kurā piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, izmantojot 91. pantā paredzēto valūtas kursa maiņas mehānismu.

Kontroles nolūkā dalībvalstis var prasīt, lai rēķini attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kas veikti to teritorijā, kā arī tie, ko saņem nodokļa maksātāji, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, būtu iztulkoti to valsts valodā.

Rēķinus, kas izsniegti, piemērojot 2. iedaļas noteikumus, var vai nu nosūtīt papīra formā vai arī nosūtīt vai darīt pieejamus elektroniski, ja vien adresāts to akceptē.

1. Rēķinus, kas nosūtīti vai darīti pieejami elektroniski, dalībvalstis akceptē ar noteikumu, ka ir garantēts to izcelsmes autentiskums un satura integritāte, izmantojot vienu no šādām metodēm:

Taču rēķinus var nosūtīt vai darīt pieejamus elektroniski arī ar citādām metodēm, ja vien attiecīgās dalībvalstis tam piekrīt.

2. Šīs direktīvas 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta mērķu labad dalībvalstis, cita starpā, var prasīt, lai augsta līmeņa tehnoloģijas elektroniskā paraksta pamatā būtu apstiprināts sertifikāts un lai tas būtu radīts, izmantojot drošu parakstu radīšanas ierīci atbilstīgi Direktīvas 1999/93/EK 2. panta 6. un 10. punktam

3. Šīs direktīvas 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta mērķu labad dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās paredz, cita starpā, var noteikt, ka jānosūta papildu pārskata dokuments uz papīra.

Dalībvalstis nevar noteikt nodokļa maksātājiem, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus to teritorijā, kādus citus pienākumus vai formalitātes saistībā ar tādas sistēmas izmantošanu, ar kuru rēķinus nosūta vai dara pieejamus elektroniski.

Dalībvalstis var paredzēt īpašus nosacījumus elektroniski izrakstītiem rēķiniem attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko piegādā to teritorijā no valsts, attiecībās ar kuru nepastāv neviens juridisks instruments par savstarpēju palīdzību, kuras darbības joma ir līdzīga Direktīvā 76/308/EEK un Regulā (EK) Nr. 1798/2003 paredzētajai.

Nosūtot vienam un tam pašam adresātam vairākus elektroniskus rēķinus kopā, ziņas, kas atsevišķajiem rēķiniem ir kopīgas, var minēt tikai vienreiz, ja vien attiecībā uz katru rēķinu ir pieejama pilnīga informācija.

Vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu, vajadzības gadījumā kopā ar priekšlikumu, par nosacījumu grozīšanu attiecībā uz rēķinu piesūtīšanu elektroniski, lai ņemtu vērā tehnoloģijas pārmaiņas šajā jomā nākotnē.

1. Pēc apspriešanās ar PVN komiteju dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, ko tās paredz, var noteikt, ka – ievērojot noteikumus, ko dalībvalstis var pieņemt saskaņā ar 227., 228. un 231. pantu – turpmāk norādītajos gadījumos dažas no 226. un 230. pantā noteiktajām ziņām nav nepieciešams iekļaut rēķinos par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu to teritorijā:

3. Šā panta 1. punktā paredzēto vienkāršošanu nevar piemērot darījumiem, kas minēti 20., 21., 22., 33., 36., 138. un 141. pantā.

Ja dalībvalstis izmanto 272. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā paredzēto izvēles iespēju nepiešķirt PVN identifikācijas numuru nodokļa maksātājiem, kuri neveic nevienu no 20., 21., 22., 33., 36., 138. un 141. pantā minētajiem darījumiem, tad piegādātāja un pircēja vai pakalpojumu saņēmēja identifikācijas numurus, ja tādi nav piešķirti, rēķinā aizstāj ar citu numuru, ko sauc par nodokļu maksātāja numuru, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

Ja nodokļa maksātājam ir piešķirts PVN identifikācijas numurs, tad dalībvalstis, kas izmanto 272. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā paredzēto izvēles iespēju, var noteikt, ka rēķinā ir arī šāda informācija:

Šajā nodaļā rēķina glabāšana “elektroniski” ir datu glabāšana, kura veikta, izmantojot elektroniskas datu apstrādes (tostarp digitālās saspiešanas) un glabāšanas ierīces, kā arī izmantojot vadus, radio, optiskos līdzekļus vai citus elektromagnētiskos līdzekļus.

Ikviens nodokļa maksātājs veic pietiekami precīzu uzskaiti, lai nodokļu iestādes varētu piemērot PVN un pārbaudīt tā piemērošanu.

1. Ikviens nodokļa maksātājs veido to preču reģistru, kuras viņš nosūtījis vai transportējis vai kuras ir nosūtītas vai transportētas viņa vārdā, ar galamērķi ārpus dalībvalsts teritorijas, bet Kopienas iekšienē, lai veiktu tādus darījumus, kas ietver darbu ar šīm precēm vai to īslaicīgu izmantošanu, kā minēts 17. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunktā.

2. Ikviens nodokļa maksātājs veic pietiekami sīku uzskaiti, lai būtu iespējams identificēt preces, kuras viņam no citas dalībvalsts nosūtījis nodokļa maksātājs, kas šajā citā dalībvalstī identificēts PVN nolūkā, vai cita persona viņa vārdā, un kuras izmanto tādai pakalpojumu sniegšanai, kas ietver šo preču vērtēšanu vai apstrādi, kā minēts 52. panta c) punktā.

Katrs nodokļa maksātājs nodrošina, ka tiek glabātas kopijas visiem rēķiniem, ko izsniedzis viņš pats, pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, vai trešā persona nodokļa maksātāja vārdā un interesēs, kā arī visi rēķini, ko viņš ir saņēmis.

1. Lai ievērotu šo direktīvu, nodokļa maksātājs var izvēlēties visu rēķinu glabāšanas vietu ar nosacījumu, ka viņš bez liekas kavēšanās kompetentajām iestādēm dara pieejamus rēķinus vai saskaņā ar 244. pantu tajos glabāto informāciju, kad tās to prasa.

2. Dalībvalstis var prasīt, lai nodokļa maksātāji, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, paziņo rēķinu glabāšanas vietu, ja tā ir ārpus dalībvalsts attiecīgās teritorijas.

Dalībvalstis turklāt var prasīt, lai nodokļa maksātāji, kas veic uzņēmējdarbību to attiecīgajā teritorijā, visus rēķinus, ko izsnieguši viņi paši, pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, vai trešā persona nodokļa maksātāju vārdā un interesēs, kā arī visus rēķinus, ko tie ir saņēmuši, glabātu šīs valsts teritorijā, ja vien glabāšanu neveic elektroniski, garantējot pilnīgu tiešsaistes piekļuvi attiecīgajiem datiem.

Glabāto rēķinu izcelsmes autentiskumu un satura integritāti, kā arī to salasāmību garantē visā to glabāšanas laikā.

Attiecībā uz 233. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem rēķiniem tajos iekļautās ziņas nedrīkst mainīt, un tām jābūt salasāmām visā šo rēķinu glabāšanas laikā.

1. Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā nodokļa maksātājiem ir jānodrošina, ka tiek glabāti rēķini par šo dalībvalstu teritorijā veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī rēķini, ko saņēmuši nodokļa maksātāji, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā.

2. Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti 246. pantā paredzētie nosacījumi, 1. punktā minētā dalībvalsts var prasīt, lai rēķini tiktu glabāti to sākotnējā formā, uz papīra vai elektroniski, atbilstīgi tam, kā tie tika nosūtīti vai darīti pieejami. Turklāt gadījumā, ja rēķinus glabā elektroniski, dalībvalsts var prasīt, lai tiktu glabāti arī dati, kas garantē rēķinu izcelsmes autentiskumu un to satura integritāti, kā paredzēts 246. panta pirmajā daļā.

3. Dalībvalstis var noteikt īpašus noteikumus, kas aizliedz vai ierobežo 1. punktā minēto rēķinu glabāšanu valstī, attiecībās ar kuru nepastāv neviens juridisks instruments par savstarpēju palīdzību, kuras darbības joma ir līdzīga Direktīvā 76/308/EEK un Regulā (EK) Nr. 1798/2003 paredzētajai, vai neviens juridisks instruments par 249. pantā minētajām tiesībām piekļūt rēķiniem elektroniskā ceļā, tos lejupielādēt un lietot.

Dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās paredz, var prasīt, lai tiktu glabāti rēķini, kurus saņēmušas personas, kas nav nodokļa maksātājas.

Ja nodokļa maksātājs rēķinus, ko tas izsniedz vai saņem, glabā elektroniski, garantējot tiešsaistes piekļuvi datiem, un ja glabāšanas vieta ir citā dalībvalstī nevis tajā, kurā tas veic uzņēmējdarbību, kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, šīs direktīvas nolūkiem ir tiesības elektroniski piekļūt šiem rēķiniem, lejupielādēt un izmantot tos, nepārsniedzot ierobežojumus, ko nosaka nodokļa maksātāja uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts noteikumi, ciktāl minētajām iestādēm tas ir vajadzīgs kontroles nolūkā.

1. Katrs nodokļa maksātājs iesniedz PVN deklarāciju, norādot visu informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu iekasējamā nodokļa summu un atskaitāmo summu, tostarp – ciktāl tas nepieciešams aprēķina bāzes noteikšanai – to darījumu kopējo vērtību, uz ko attiecas minētais nodoklis un atskaitīšana, kā arī jebkuru no nodokļa atbrīvoto darījumu vērtību.

2. Dalībvalstis atļauj un var pieprasīt 1. punktā minētās deklarācijas iesniegt elektroniski atbilstīgi dalībvalstu izstrādātajiem nosacījumiem.

Papildus 250. pantā norādītajai informācijai PVN deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu iekļauj šādu informāciju:

1. PVN deklarāciju iesniedz termiņā, ko nosaka dalībvalstis. Šis termiņš nevar būt vēlāk kā divus mēnešus pēc katra taksācijas perioda beigām.

2. Taksācijas periodu katra dalībvalsts nosaka vienu, divus vai trīs mēnešus ilgu.

Tomēr dalībvalstis var noteikt atšķirīgus taksācijas periodus, ar noteikumu, ka tie nepārsniedz vienu gadu.

Zviedrija var piemērot vienkāršotu procedūru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji, kas darījumus, kuriem uzliek nodokli, veic vienīgi valsts līmenī, PVN deklarāciju iesniedz trīs mēnešus pēc tiešo nodokļu taksācijas gada beigām.

Attiecībā uz tādām jaunu transportlīdzekļu piegādēm, kuras 138. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajos gadījumos PVN nolūkā identificēts nodokļa maksātājs veic pircējam, kas nav identificēts PVN nolūkā, vai kuras veic 9. panta 2. punktā paredzētais nodokļa maksātājs, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pārdevējs sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai nodokļu iestādes piemērotu un pārbaudītu PVN.

Ja dalībvalstis ieguldījumu zelta pircēju nosaka par personu, kas atbildīga par PVN nomaksu saskaņā ar 198. panta 1. pantu, vai ja tās izmanto 198. panta 2. paredzēto izvēles iespēju noteikt, ka par PVN nomaksu ir atbildīgs zelta materiālu vai pusfabrikātu vai ieguldījumu zelta, kā tas definēts 344. panta 1. punktā, pircējs, tad dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šī persona izpilda šajā nodaļā paredzētos deklarēšanas pienākumus.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras saskaņā ar 194. līdz 197. pantu un 204. pantu ir atbildīgas par PVN nomaksu tāda nodokļa maksātāja vietā, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, izpilda šajā nodaļā paredzētos deklarēšanas pienākumus.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas, kas nav nodokļa maksātājas un kas ir atbildīgas par PVN nomaksu saistībā ar preču iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, izpilda šajā nodaļā paredzētos deklarēšanas pienākumus.

Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus PVN deklarāciju iesniegšanai par jaunu transportlīdzekļu iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un par akcīzes preču iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai personas, kas veic jaunu transportlīdzekļu iegādi Kopienas iekšienē, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, iesniedzot PVN deklarāciju, sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai nodokļu iestādes piemērotu un pārbaudītu PVN.

Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus PVN deklarāciju iesniegšanai par preču importu.

1. Dalībvalstis var prasīt, lai nodokļa maksātājs iesniedz deklarāciju, ietverot visas 250. un 251. pantā minētās ziņas par visiem iepriekšējā gadā veiktajiem darījumiem. Šajā deklarācijā sniedz visu informāciju, kas vajadzīga jebkādām korekcijām.

2. Dalībvalstis ļauj atbilstīgi dalībvalstu izstrādātajiem noteikumiem iesniegt 1. punktā minēto deklarāciju elektroniski, un tās var pieprasīt, ka tas jādara elektroniski.

Ikviens PVN nolūkā identificēts nodokļa maksātājs iesniedz kopsavilkuma paziņojumu par PVN nolūkā identificētiem pircējiem, kam tas piegādājis preces atbilstīgi 138. panta 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī par PVN nolūkā identificētām personām, kam tas piegādājis preces, kuras šim nodokļa maksātājam piegādātas, veicot iegādi Kopienas iekšienē, kā minēts 42. pantā.

1. Kopsavilkuma paziņojumu sagatavo par katru kalendārā gada ceturksni dalībvalstu noteiktā laikposmā un saskaņā ar procedūrām, ko nosaka dalībvalstis.

Dalībvalstis tomēr var paredzēt, ka kopsavilkuma paziņojumus iesniedz reizi mēnesī.

2. Atbilstīgi dalībvalstu izstrādātajiem noteikumiem dalībvalstis ļauj iesniegt 1. punktā minētos kopsavilkuma paziņojumus elektroniski un tās var pieprasīt, ka tas jādara elektroniski.

2. Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto summu deklarē par to kalendārā gada ceturksni, kurā pienācis PVN iekasēšanas laiks.

Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās summas deklarē par to kalendārā gada ceturksni, kura laikā pircējam paziņots par korekciju.

1. Attiecībā uz 42. pantā paredzēto preču iegādi Kopienas iekšienē nodokļa maksātājs, kurš PVN nolūkā identificēts dalībvalstī, kas piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas ir veicis šo iegādi, kopsavilkuma paziņojumā skaidri norāda šādu informāciju:

2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vērtību deklarē par to kalendārā gada ceturksni, kurā pienācis PVN iekasēšanas laiks.

Izdarot atkāpi no 264. un 265. panta, dalībvalstis var paredzēt, ka kopsavilkuma paziņojumos iekļauj papildu informāciju.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras saskaņā ar 194. un 204. pantu ir atbildīgas par PVN nomaksu tāda nodokļa maksātāja vietā, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, izpilda šajā nodaļā paredzēto kopsavilkuma paziņojuma iesniegšanas pienākumu.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai nodokļa maksātāji, kuri to teritorijā veic preču iegādi Kopienas iekšienē vai tai pielīdzinātos darījumus, kā minēts 21. un 22. pantā, iesniedz paziņojumus, sniedzot ziņas par šādām iegādēm, tomēr ar nosacījumu, ka šādi paziņojumi netiek pieprasīti par laikposmu, kas ir īsāks par vienu mēnesi.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var jebkurai dalībvalstij atļaut ieviest īpašus pasākumus, kas paredzēti 270. un 271. pantā, lai vienkāršotu šajā nodaļā paredzēto kopsavilkuma paziņojuma iesniegšanas pienākumu. Šādi pasākumi nedrīkst apdraudēt Kopienas iekšējo darījumu pienācīgu uzraudzību.

Saskaņā ar 269. pantā minēto atļauju dalībvalstis var atļaut nodokļa maksātājiem iesniegt gada kopsavilkuma paziņojumus, norādot PVN identifikācijas numuru katram pircējam, kam attiecīgais nodokļa maksātājs piegādājis preces atbilstīgi 138. panta 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, ja nodokļa maksātājs izpilda šādus trīs nosacījumus:

Saskaņā ar 269. pantā minēto atļauju dalībvalstis, kas taksācijas periodu, par kuru atbilstīgi 250. pantam nodokļa maksātājiem jāiesniedz PVN deklarācija, nosaka ilgāku par trim mēnešiem, var atļaut šiem nodokļa maksātājiem iesniegt kopsavilkuma paziņojumus par to pašu laikposmu, ja šie nodokļa maksātāji izpilda šādus trīs nosacījumus:

1. Dalībvalstis var turpmāk norādītos nodokļa maksātājus atbrīvot no dažiem vai visiem pienākumiem, kas paredzēti 2. līdz 6. nodaļā:

Dalībvalstis nedrīkst šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētos nodokļa maksātājus atbrīvot no rēķinu izsniegšanas pienākumiem, kas paredzēti 220. līdz 236. pantā un 238., 239. un 240. pantā.

2. Ja dalībvalstis izmanto 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā paredzēto izvēles iespēju, tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pārejas režīma pareizu piemērošanu attiecībā uz nodokļa uzlikšanu par Kopienas iekšienē veiktiem darījumiem.

3. Dalībvalstis var nodokļa maksātājus, kas nav minēti 1. punktā, atbrīvot no dažiem uzskaites pienākumiem, kas paredzēti 242. pantā.

Dalībvalstis var uzlikt citus pienākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pareizi iekasētu PVN un novērstu krāpšanu, saskaņā ar prasību par vienādu režīmu iekšzemes darījumiem un darījumiem starp dalībvalstīm, ko veic nodokļa maksātāji, ar noteikumu, ka šādi pienākumi tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada formalitātes, šķērsojot robežas.

Pirmajā daļā paredzēto izvēles iespēju nevar izmantot tam, lai noteiktu citus ar rēķinu sagatavošanu saistītus pienākumus papildus tiem, kas noteikti 3. nodaļā.

Direktīvas 275., 276. un 277. pants attiecas uz tādu brīvā apgrozībā laistu preču importu, kuras ieved Kopienā no kādas trešās teritorijas, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa.

Formalitātes saistībā ar 274. pantā minēto preču importu ir tādas pašas kā formalitātes, kas izklāstītas spēkā esošajos Kopienas muitas noteikumos par preču importu Kopienas muitas teritorijā.

Ja 274. pantā minēto preču nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķis nav dalībvalstī, kur tās importē Kopienā, tad to apgrozība Kopienā notiek saskaņā ar Kopienas iekšējo tranzīta režīmu, kas izklāstīts spēkā esošajos Kopienas muitas noteikumos, ciktāl par precēm ir iesniegta deklarācija, kurā uz tām attiecināts šis režīms, sākot ar to ievešanas brīdi Kopienā.

Ja laikā, kad 274. pantā minētās preces ievedot Kopienā, uz tām attiecas situācija, kurā, ja tās būtu importētas 30. panta pirmās daļas izpratnē, uz tām attiektos priekšrocības vai situācijas, kas paredzētas kādā no 156. pantā minētajiem režīmiem vai saskaņā ar pagaidu importa režīmu ar pilnīgu atbrīvošanu no importa nodevām, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka preces var palikt Kopienā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti, lai piemērotu šādu režīmu vai apstākļus.

Direktīvas 279. un 280. pants attiecas uz tādu brīvā apgrozībā esošu preču eksportu, kuras nosūta vai transportē no dalībvalsts uz kādas trešās valsts teritoriju, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa.

Formalitātes saistībā ar 278. pantā minēto preču eksportu no Kopienas teritorijas ir tādas pašas kā formalitātes, kas izklāstītas spēkā esošajos Kopienas muitas noteikumos par preču eksportu no Kopienas muitas teritorijas.

Attiecībā uz precēm, ko uz laiku eksportē ārpus Kopienas, lai reimportētu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, reimportējot Kopienā, šīm precēm piemēro tādus pašus noteikumus kā tad, ja tās būtu uz laiku eksportētas uz vietu ārpus Kopienas muitas teritorijas.

Dalībvalstis, kurām varētu rasties grūtības parasto PVN režīmu piemērot mazajiem uzņēmumiem to darbības vai struktūras dēļ, var – atbilstīgi šo dalībvalstu paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem un apspriedušās ar PVN komiteju – piemērot vienkāršotas nodokļa uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, piemēram, vienotas likmes sistēmas, ja vien tā neizraisa nodokļa samazināšanos.

Šajā iedaļā paredzētie atbrīvojumi un diferencētie nodokļa atvieglojumi attiecas uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ko veic mazie uzņēmumi.

2. Dalībvalstis var izslēgt arī citus darījumus, papildus 1. punktā minētajiem, no šajā iedaļā paredzētajiem režīmiem.

1. Dalībvalstis, kas ir izmantojušas Padomes Direktīvas 67/228/EEK (1967. gada 11. aprīlis) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – Struktūra un procedūras kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas piemērošanai (14), 14. pantā paredzēto izvēles iespēju ieviest atbrīvojumus vai diferencētos nodokļa atvieglojumus, var saglabāt tos un to piemērošanas režīmus, ja vien tie atbilst PVN noteikumiem.

2. Tās dalībvalstis, kuras 1977. gada 17. maijā atbrīvoja no nodokļa tādus nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums bija mazāks par summu valsts valūtā, kura pēc tās dienas valūtas maiņas kursa atbilda 5 000 Eiropas norēķinu vienībām, var palielināt šo robežvērtību līdz EUR 5 000.

Tās dalībvalstis, kuras piemēroja diferencētus nodokļa atvieglojumus, nedrīkst ne palielināt šo atvieglojumu robežvērtību, ne arī padarīt labvēlīgākus to piešķiršanas nosacījumus.

Dalībvalstis, kuras nav izmantojušas Direktīvas 67/228/EEK 14. pantā paredzēto izvēles iespēju, var atbrīvot no nodokļa tādus nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 5 000 vai līdzvērtīgu summu valsts valūtā.

Pirmajā punktā minētās dalībvalstis var piešķirt diferencētus nodokļa atvieglojumus nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz dalībvalstu noteikto robežvērtību tā piemērošanai.

Tās dalībvalstis, kuras 1977. gada 17. maijā atbrīvoja no nodokļa tādus nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums bija vienāds ar summu valsts valūtā, kura pēc tās dienas valūtas maiņas kursa atbilda 5 000 Eiropas norēķinu vienībām, vai pārsniedza to, var palielināt šo robežvērtību, lai saglabātu tās patieso vērtību.

Dalībvalstis, kas pievienojušās pēc 1978. gada 1. janvāra, var piemērot atbrīvojumu no nodokļa tādiem nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz turpmāk norādīto summu ekvivalentu attiecīgās valsts valūtā pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā to pievienošanās dienā:

Apgrozījums, ko ņem par pamatu šajā iedaļā paredzēto režīmu piemērošanai, sastāv no šādām summām bez PVN:

Tomēr, aprēķinot apgrozījumu, neņem vērā uzņēmuma materiālo vai nemateriālo kapitālieguldījuma preču atsavināšanu.

Nodokļa maksātājiem, kas atbrīvoti no PVN, nav ne tiesību atskaitīt PVN saskaņā ar 167. līdz 171. pantu un 173. līdz 177. pantu, ne arī iekļaut PVN savos rēķinos.

Nodokļa maksātāji, kam būtu piemērojams atbrīvojumu no PVN, var izvēlēties vai nu parasto PVN režīmu, vai 281. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras. Šajā gadījumā viņiem ir tiesības uz jebkādiem diferencētiem nodokļa atvieglojumiem, kas paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos.

Attiecībā uz 281. panta piemērošanu nodokļa maksātājus, kuriem piemēro diferencētus nodokļa atvieglojumus, uzskata par nodokļa maksātājiem, uz kuriem attiecas parastais PVN režīms.

Šajā iedaļā paredzēto režīmu piemēro līdz dienai, ko saskaņā ar Līguma 93. pantu nosaka Padome, kura nevar būt vēlāk par dienu, kad stājas spēkā 402. pantā minētais galīgais režīms.

Ik pēc četriem gadiem, sākot ar šīs direktīvas pieņemšanas dienu, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, un, ja nepieciešams, un ņemot vērā vajadzību savlaicīgi nodrošināt dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu, tā arī iesniedz priekšlikumus par šādām tēmām:

Padome saskaņā ar Līguma 93. pantu lemj par to, vai, piemērojot galīgo režīmu, ir vajadzīgs īpašs režīms mazajiem uzņēmumiem, un attiecīgā gadījumā izstrādā vienotus ierobežojumus un nosacījumus minētā īpašā režīma īstenošanai.

2. Ja lauksaimnieks, lietojot līdzekļus, ko parasti izmanto lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības uzņēmumos, apstrādā produktus, kas galvenokārt rodas no viņa lauksaimnieciskās ražošanas, šādu apstrādi uzskata par lauksaimniecisku ražošanu saskaņā ar sarakstu VII pielikumā.

1. Ja parastais PVN režīms vai, attiecīgā gadījumā, 1. nodaļā paredzētais īpašais režīms lauksaimniekiem varētu radīt grūtības, dalībvalstis var minētajiem lauksaimniekiem saskaņā ar šo nodaļu piemērot vienotās likmes režīmu, kas paredzēts, lai kompensētu PVN, kas samaksāts par vienotas likmes lauksaimnieku precēm un pakalpojumiem.

2. Katra dalībvalsts var izslēgt konkrētas lauksaimnieku kategorijas no vienotās likmes režīma piemērošanas, kā arī lauksaimniekus, par kuriem nav paredzams, ka parastā PVN režīma vai 281. pantā paredzēto vienkāršoto procedūru piemērošana viņiem varētu radīt administratīvas grūtības.

3. Katrs vienotas likmes lauksaimnieks, ievērojot katras dalībvalsts paredzētos noteikumus un nosacījumus, var izvēlēties, lai tam piemērotu parasto PVN režīmu vai, attiecīgos apstākļos, 281. pantā paredzētās vienkāršotās procedūras.

Ja nepieciešams, dalībvalstis var noteikt vienotās likmes kompensācijas procentus. Tās var noteikt atšķirīgus procentus mežsaimniecībai, dažādām lauksaimniecības apakšnozarēm un zivsaimniecībai.

Pirms piemērot vienotās likmes kompensācijas procentus, kas noteikti saskaņā ar pirmo punktu, dalībvalstis par tiem informē Komisiju.

Vienotās likmes kompensācijas procentus aprēķina, pamatojoties uz vienotās likmes lauksaimnieku makroekonomikas statistiku par iepriekšējiem trim gadiem.

Procentus var noapaļot uz augšu vai uz leju līdz tuvākajai pusvienībai. Dalībvalstis var arī samazināt šos procentus līdz nullei.

Vienotas likmes kompensācijas procentu piemērošanai nedrīkst būt tāds iznākums, ka vienotas likmes lauksaimniekiem atmaksā summu, kas pārsniedz aprēķināto priekšnodokli.

Vienotas likmes kompensācijas procentus piemēro šādu preču un pakalpojumu cenām bez PVN:

1. Attiecībā uz 300. pantā paredzētajām lauksaimniecības produktu piegādēm un lauksaimniecisko pakalpojumu sniegšanu dalībvalstis nodrošina, ka vienotās likmes kompensāciju maksā vai nu pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, vai arī publiskas iestādes.

2. Attiecībā uz 300. pantā neparedzētu lauksaimniecības produktu piegādi vai lauksaimniecisko pakalpojumu sniegšanu uzskata, ka vienotās likmes kompensāciju maksā pircējs vai pakalpojumu saņēmējs.

Ja vienotas likmes lauksaimniekam piemēro vienotās likmes kompensācija, viņam nav tiesību uz PVN atskaitīšanu par darbībām, uz kurām attiecas šis vienotās likmes režīms.

1. Ja pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, kas ir nodokļa maksātājs, maksā vienotas likmes kompensāciju saskaņā ar 301. panta 1. punktu, tad viņam atbilstīgi 167., 168. un 169. pantā un 173. līdz 177. pantā paredzētajiem nosacījumiem un saskaņā ar dalībvalstu paredzētajām procedūrām ir tiesības minēto kompensācijas summu atskaitīt no PVN, par kura nomaksu viņš ir atbildīgs dalībvalstī, kur viņš veic savus darījumus, kam uzliek nodokli.

2. Dalībvalstis atmaksā pircējam vai saņēmējam vienotas likmes kompensācijas summu, ko viņš samaksājis par jebkuru no šādiem darījumiem:

3. Dalībvalstis nosaka metodi, kā veicama 2. punktā paredzētā atmaksāšana. Jo īpaši tās var piemērot Direktīvu 79/1072/EEK un Direktīvu 86/560/EEK.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu vienotas likmes kompensācijas izmaksu vienotas likmes lauksaimniekiem.

Piemērojot šo vienotās likmes režīmu, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lauksaimniecības produktu piegādēm starp dalībvalstīm, kuras veic saskaņā ar 33. pantā minētajiem nosacījumiem, vienmēr uzliek nodokli vienādā veidā neatkarīgi no tā, vai piegādi veic vienotas likmes lauksaimnieks vai cits nodokļa maksātājs.

1. Dalībvalstis saskaņā ar šo nodaļu piemēro īpašu PVN režīmu ceļojumu aģentūru darījumiem, kurus ceļotāju labā tās veic pašas savā vārdā, bet izmanto citu nodokļa maksātāju preču piegādes un pakalpojumus, nodrošinot ceļošanas iespējas.

Šis īpašais režīms neattiecas uz ceļojumu aģentūrām, kad tās darbojas vienīgi kā starpnieki un uz kurām tās summas aprēķināšanai, kurai uzliek nodokli, attiecas 79. panta pirmās daļas c) punkts.

2. Šajā nodaļā jēdziens “ceļojumu aģentūras” ietver ceļojumu rīkotājus.

Darījumus, kurus atbilstīgi 306. pantā paredzētajiem nosacījumiem veic ceļojumu aģentūra attiecībā uz ceļojumu, uzskata par vienu pakalpojumu, ko ceļojumu aģentūra sniedz ceļotājam.

Par šo vienu pakalpojumu sniegšanu nodokli uzliek dalībvalstī, kur ir ceļojumu aģentūras saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta vai pastāvīga iestāde, no kuras ceļojumu aģentūra ir sniegusi pakalpojumu.

Summa, kurai uzliek nodokli, un cena bez PVN 226. panta 8. punkta nozīmē attiecībā uz šo vienīgo ceļojumu aģentūras sniegto pakalpojumu ir ceļojumu aģentūras peļņas daļa, proti, starpība starp kopējo summu bez PVN, kuru maksā ceļotājs, un faktiskajām izmaksām, ko ceļojumu aģentūra maksā par citu nodokļa maksātāju veiktajām piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam.

Ja darījumus, ko ceļojumu aģentūra uzticējusi citiem nodokļa maksātājiem, šīs personas veic ārpus Kopienas, ceļojumu aģentūras pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar 153. pantu uzskata par atbrīvotu starpnieka darbību.

Ja šos darījumus veic gan Kopienā, gan ārpus tās, atbrīvot var tikai to ceļojumu aģentūras pakalpojumu daļu, kura attiecas uz darījumiem ārpus Kopienas.

PVN, ko citi nodokļa maksātāji iekasējuši no ceļojumu aģentūras par 307. pantā minētajiem darījumiem, kuri dod tiešu labumu ceļotājam, nav ne atskaitāms, ne atmaksājams nevienā dalībvalstī.

Īpašs režīms lietotām precēm, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām

1. Šajā nodaļā, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro šādas definīcijas:

2. Šīs direktīvas IX pielikuma A daļas 5., 6. vai 7. punktā minētos priekšmetus dalībvalstis nevar uzskatīt par mākslas darbiem.

3. Šā panta 1. punkta 7. apakšpunktā minētajā līgumā, kas paredz maksāt komisijas maksu par pārdošanu, paredz, ka izsoļu organizētājs piedāvā preces publiskā izsolē pats savā vārdā, bet sava pilnvarotāja interesēs, un ka viņš savā vārdā, bet sava pilnvarotāja interesēs nodod preces augstākās summas solītājam atklātā izsolē.

1. Attiecībā uz lietotu preču, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādēm, ko tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji, dalībvalstis saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piemēro īpašu režīmu, lai uzliktu nodokli peļņai, ko guvis tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs.

2. Kamēr nav ieviests 402. pantā minētais galīgais režīms, šā panta 1. punktā minētais režīms neattiecas uz jaunu transportlīdzekļu piegādi, ko veic saskaņā ar 138. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem.

Peļņas daļas režīms attiecas uz tādām preču piegādēm, ko veic tirgotājs, kas tirgo lietotas preces, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus vai senlietas, ja šīs preces Kopienas robežās tam piegādājusi kāda no turpmāk norādītajām personām:

Summa, par ko, piegādājot preces, maksājams nodoklis, kā minēts 314. pantā, ir peļņas daļa, ko ieguvis tirgotājs, kurš ir nodokļa maksātājs, atskaitot PVN, kas attiecas uz peļņas daļu.

Šā tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, peļņas daļa ir līdzvērtīga starpībai starp pārdošanas cenu, ko tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, iekasējis par precēm, un iepirkuma cenu.

1. Dalībvalstis tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, piešķir izvēles tiesības piemērot peļņas daļas režīmu šādiem darījumiem:

2. Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu 1. punktā paredzētās izvēles tiesības, kuri jebkurā gadījumā attiecas uz laikposmu, kas ir vismaz divi kalendārie gadi.

Ja tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, izmanto izvēles tiesības saskaņā ar 316. pantu, summu, kurai uzliek nodokli, nosaka saskaņā ar 315. pantu.

Attiecībā uz paša tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, importēto mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādēm iepirkuma cena, ko ņem vērā, aprēķinot peļņas daļu, ir vienlīdzīga ar summu, kurai uzliek nodokli importējot un kuru nosaka saskaņā ar 85. līdz 89. pantu, pieskaitot PVN, kas maksājams vai samaksāts, preces importējot.

1. Lai vienkāršotu nodokļa iekasēšanas procedūru, un pēc konsultācijām ar PVN komiteju dalībvalstis var paredzēt, ka konkrētiem darījumiem vai konkrētu kategoriju tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, piegādājot preces, uz ko attiecas peļņas daļas režīms, summu, kurai uzliek nodokli, nosaka katram taksācijas periodam, kura laikā tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, ir jāiesniedz 250. pantā minētā PVN deklarācija.

Šā punkta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā preču piegādēm, kurām piemēro to pašu PVN likmi, summa, kurai uzliek nodokli, ir tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, kopējā peļņas daļa bez PVN, kas attiecas uz šo peļņas daļu.

2. Kopējā peļņas daļa ir vienāda ar turpmāk norādīto divu summu starpību:

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētie tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji, nepamatoti negūst priekšrocības un ka tiem nav nodarīts nepamatots kaitējums.

Jebkurai piegādei, uz ko attiecas peļņas daļas režīms, tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, var piemērot parasto PVN režīmu.

1. Ja tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, piemēro parasto PVN režīmu paša importētu mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegādēm, viņam ir tiesības no PVN, par kura nomaksu viņš ir atbildīgs, atskaitīt PVN, kas maksājams vai samaksāts, preces importējot.

Ja tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, piemēro parasto PVN režīmu viņam piegādātu mākslas darbu piegādēm, ja viņam tos piegādājis autors vai autora tiesību mantinieki, vai nodokļa maksātājs, kurš nav tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, viņam ir tiesības no PVN, par kura nomaksu viņš ir atbildīgs, atskaitīt PVN, kas maksājams vai samaksāts par viņam piegādāto mākslas darbu.

2. Šīs tiesības atskaitīt nodokli rodas brīdī, kad maksājamais PVN kļūst iekasējams par piegādi, kurai tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, izvēlas piemērot parasto PVN režīmu.

Ja, piegādājot lietotas preces, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus vai senlietas saskaņā ar 146., 147., 148. un 151. pantā minētajiem nosacījumiem, uz tām attiecas peļņas daļas režīms, šādu preču piegāde no nodokļa ir atbrīvota.

Ciktāl preces izmanto tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs, veiktajām piegādēm, uz kurām attiecas peļņas daļas režīms, tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, no PVN, par kura nomaksu viņš ir atbildīgs, nedrīkst atskaitīt:

Nodokļa maksātāji no PVN, par kura nomaksu tie ir atbildīgi, nedrīkst atskaitīt maksājamo vai samaksāto PVN par precēm, ko tiem piegādājis vai piegādās tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ciktāl uz šo preču piegādi, ko veic tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, attiecas peļņas daļas režīms.

Ja tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, piemēro gan parasto PVN režīmu, gan peļņas daļas režīmu, tad tirgotājam, kas ir nodokļa maksātājs, saskaņā ar dalībvalstu izstrādātiem noteikumiem grāmatvedībā atsevišķi uzskaita darījumus, kas atbilst katram no šiem režīmiem.

Tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, paša izsniegtos rēķinos nevar atsevišķi norādīt PVN par to preču piegādēm, kam viņš piemēro peļņas daļas režīmu.

Dalībvalstis, kuras 1992. gada 31. decembrī lietotiem transportlīdzekļiem, ko piegādājuši tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji, piemēroja citus īpašus nodokļa režīmus, nevis peļņas daļas režīmu, kamēr nav ieviests 402. pantā minētais galīgais režīms, var turpināt piemērot šos režīmus, ciktāl tie atbilst vai tiek pielāgoti, lai atbilstu, šajā apakšiedaļā izklāstītajiem noteikumiem.

Dānija var ieviest īpašus nodokļa režīmus, kā minēts šā panta pirmajā daļā.

1. Šos pārejas režīmus saskaņā ar peļņas daļas režīmu piemēro lietotu transportlīdzekļu piegādēm, ko veic tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji.

2. Šos pārejas režīmus nepiemēro jaunu transportlīdzekļu piegādei, ko veic saskaņā ar 138. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Šā panta 1. punktā “lietoti transportlīdzekļi” ir 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie sauszemes transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi, ja tie ir lietoti un ja tie neatbilst nosacījumiem, lai tos varētu uzskatīt par jauniem transportlīdzekļiem

PVN, kas maksājams par katru 327. pantā minēto piegādi, ir vienāds ar to PVN summu, kas būtu jāmaksā, ja šai piegādei piemērotu parasto PVN režīmu, atskaitot to PVN summu, ko uzskata par iekļautu transportlīdzekļa iepirkuma cenā, ko maksā tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs.

PVN, ko uzskata par iekļautu transportlīdzekļa iepirkuma cenā, kuru maksā tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, aprēķina saskaņā ar šādu metodi:

PVN, kas maksājams par katru 327. panta 1. punktā minēto transportlīdzekļu piegādi, kā minēts 328. pantā, nevar būt mazāks par PVN summu, kas būtu maksājama, ja piegādei piemērotu peļņas daļas režīmu.

Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja piegādei piemēro peļņas daļas režīmu, peļņas daļa nedrīkst būt mazāka par 10 % no pārdošanas cenas 312. panta 1. punkta nozīmē.

Nodokļa maksātāji nedrīkst no PVN, par kura nomaksu tie ir atbildīgi, atskaitīt maksājamo vai samaksāto PVN par lietotiem transportlīdzekļiem, ko tiem piegādājis tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ciktāl uz šo preču piegādi, ko veic tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, attiecas šis PVN pārejas režīms.

Tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, paša izsniegtos rēķinos nedrīkst atsevišķi norādīt PVN par preču piegādēm, uz kurām attiecas šie pārejas režīmi.

1. Saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem dalībvalstis var piemērot īpašu režīmu nodokļa uzlikšanai, atklātā izsolē pārdodot lietotas preces, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus vai senlietas, peļņas daļai, ko gūst izsoles organizētājs, darbojoties savā vārdā un 334. pantā minēto personu interesēs saskaņā ar līgumu, ar kuru par šo preču pārdošanu atklātā izsolē ir maksājama komisijas maksa.

2. Šā panta 1. punktā minētais režīms neattiecas uz jaunu transportlīdzekļu piegādi, ko veic saskaņā ar 138. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem.

Šo īpašu režīmu piemēro piegādēm, ko veic atklātās izsoles organizētājs, darbojoties savā vārdā un vienas no turpmāk minēto personu interesēs:

Preču piegādi nodokļa maksātājam, kas ir atklātu izsoļu organizētājs, uzskata par notikušu, ja ir notikusi šo preču pārdošana atklātā izsolē.

Summa, kurai uzliek nodokli par katru preču piegādi, kas minēta šajā iedaļā, ir kopējā summa, kuru saskaņā ar 339. pantu pircējam rēķinā norādījis atklātu izsoļu organizētājs un no kuras atskaita:

Tīrā summa, ko atklātu izsoļu organizētājs ir samaksājis vai kas viņam jāmaksā savam pilnvarotājam ir vienāda ar starpību starp preces izsoles cenu un komisijas maksu, ko atklātas izsoles organizētājs saņēmis vai saņems no sava pilnvarotāja saskaņā ar līgumu par nodošanu pārdošanai.

Atklātu izsoļu organizētāji, kas piegādā preces atbilstīgi 333. un 334. pantā paredzētajiem nosacījumiem, savā uzskaitē pārejas kontos norāda:

Atklātu izsoļu organizētājs izsniedz pircējam rēķinu, kurā atsevišķi norādītam šāda informācija:

Atklātās izsoles organizētāja izsniegtā rēķinā atsevišķi nenorāda PVN.

1. Atklātu izsoļu organizētājs, kam preces ir nodotas saskaņā ar līgumu par to pārdošanu atklātā izsolē, izsniedz paziņojumu savam pilnvarotājam.

Atklātu izsoļu organizētāja izsniegtajā paziņojumā atsevišķi norāda darījuma summu, tas ir, preču izsoles cenu, no tās atskaitot komisijas maksu, ko atklātas izsoles organizētājs saņēmis vai kas tam jāsaņem no sava pilnvarotāja.

2. Saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem sagatavotais paziņojums aizstāj rēķinu, ko pilnvarotājs, ja viņš ir nodokļa maksātājs, saskaņā ar 220. pantu izsniedz atklātās izsoles organizētājam.

Dalībvalstis, kuras piemēro šajā iedaļā paredzētos režīmus, piemēro šos režīmus arī lietotu transportlīdzekļu piegādēm, kā tas noteikts 327. panta 3. punktā, ko veic atklātu izsoļu organizētājs, kurš darbojas savā vārdā saskaņā ar līgumu, ar kuru par šo preču pārdošanu atklātā izsolē ir maksājama komisijas maksa, tā tirgotāja interesēs, kas ir nodokļa maksātājs, ciktāl uz šā tirgotāja veiktajām piegādēm attiektos PVN saskaņā ar pārejas režīmiem attiecībā uz lietotiem transportlīdzekļiem.

Dalībvalstis var veikt pasākumus saistībā ar atskaitīšanas tiesībām, lai izvairītos no tā, ka tirgotāji, kas ir nodokļa maksātāji un uz ko attiecas kāds no 2. iedaļā minētajiem režīmiem, gūst nepamatotas priekšrocības vai ka tiem rodas nepamatoti zaudējumi.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var jebkurai dalībvalstij atļaut ieviest īpašus pasākumus, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, nosakot to, ka PVN, kas maksājams saskaņā ar peļņas daļas režīmu, nevar būt mazāks par PVN summu, kas būtu maksājams, ja peļņas daļa būtu noteikta procentuālā daļa no pārdošanas cenas.

Procentuālo daļu no pārdošanas cenas nosaka, ņemot vērā parastās peļņas daļas, ko saimnieciskās darbības veicēji gūst attiecīgajā nozarē.

1. Šajā direktīvā, neskarot citus Kopienas noteikumus, “ieguldījumu zelts” ir:

2. Dalībvalstis var neiekļaut šajā īpašajā režīmā mazus stieņus vai plāksnes, kas sver 1 g vai mazāk.

3. Šajā direktīvā 1. punkta 2. apakšpunktā minētās monētas neuzskata par monētām, kas pārdotas numismātiskas intereses dēļ.

Katra dalībvalsts, sākot no 1999. gada, ik gadu līdz 1. jūlijam informē Komisiju par monētām, kas atbilst 344. panta 1. punkta 2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem un tiek tirgotas attiecīgajā dalībvalstī. Komisija katru gadu līdz 1. decembrim publicē šo monētu vispārēju sarakstu Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā. Monētas, kas ietvertas publicētajā sarakstā, uzskata par šiem kritērijiem atbilstošām visu gadu, uz kuru attiecas publicētais saraksts.

Dalībvalstis atbrīvo no PVN ieguldījumu zelta piegādi, preču iegādi Kopienas iekšienē un importu, ieskaitot ieguldījumu zeltu, par ko izdoti sertifikāti par zeltu, kas ir vai nav piesaistīts, vai ko tirgo zelta norēķinu kontos, un, tajā skaitā, īpaši zelta aizdevumus un apmaiņas darījumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām vai prasījuma tiesībām attiecībā uz ieguldījumu zeltu, kā arī tādus darījumus ar ieguldījumu zeltu, kuri saistīti ar standartizētiem un nestandartizētiem termiņlīgumiem, kuri rada īpašumtiesību vai prasījuma tiesību nodošanu attiecībā uz ieguldījumu zeltu.

Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa arī tādu pārstāvju pakalpojumus, kas darbojas citas personas vārdā un interesēs, ja viņi piedalās ieguldījumu zelta piegādē savam pilnvarotājam.

Nodokļa maksātājiem, kas ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, dalībvalstis dod tiesības izvēlēties maksāt nodokli par cita nodokļa maksātāja veiktām ieguldījumu zelta piegādēm, kuras citādi būtu atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar 346. pantu.

1. Dalībvalstis var atļaut nodokļa maksātājiem, kas, veicot savu saimniecisko darbību, parasti piegādā zeltu rūpnieciskām vajadzībām, izvēlēties maksāt nodokli par citam nodokļa maksātājam veiktām 344. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minēto zelta stieņu vai plākšņu piegādēm, kuras citādi būtu atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar 346. pantu.

Ja piegādātājs izmanto 348. un 349. pantā paredzētās izvēles tiesības maksāt nodokli, dalībvalstis ļauj pārstāvim izvēlēties maksāt nodokli par 347. pantā minētajiem pakalpojumiem.

Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu šajā iedaļā paredzētās izvēles tiesības, un attiecīgi informē Komisiju.

Katra dalībvalsts, apspriedusies ar PVN komiteju, var piemērot PVN īpašiem darījumiem saistībā ar ieguldījumu zeltu, kas notiek šajā dalībvalstī starp nodokļa maksātājiem, kuri ir attiecīgās dalībvalsts regulēta zelta tirgus dalībnieki, vai starp šādu nodokļa maksātāju un kādu citu nodokļa maksātāju, kurš nav minētā tirgus dalībnieks. Tomēr dalībvalsts nevar piemērot PVN ieguldījumu zelta piegādēm, kuras veic saskaņā ar 138. pantā minētajiem noteikumiem, vai tā eksportam.

Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 352. pantu uzliek nodokli darījumiem starp nodokļa maksātājiem, kas ir regulēta zelta tirgus dalībnieki, vienkāršošanas nolūkā atļauj pārtraukt nodokļa iekasēšanu un atbrīvo nodokļa maksātājus no uzskaites prasībām saistībā ar PVN.

Ja nodokļa maksātāja ieguldījumu zelta piegāde saskaņā ar šo nodaļu ir atbrīvota no nodokļa, nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt:

Nodokļa maksātājiem, kas ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, ir tiesības atskaitīt PVN, kas maksājams vai samaksāts par preču vai pakalpojumu piegādēm, preču iegādi Kopienas iekšienē vai importu, kas saistīti ar minētā zelta ražošanu vai pārveidošanu, it kā turpmākā zelta piegādei, kas atbrīvota no nodokļa saskaņā ar 346. pantu, būtu uzlikta nodoklis.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu zelta tirgotāji saglabā uzskaiti vismaz par visiem būtiskajiem darījumiem ar ieguldījumu zeltu un dokumentāciju, kas ļauj identificēt šādos darījumos iesaistītos klientus.

2. Lai izpildītu 1. punktā paredzētās prasības, dalībvalstis var akceptēt līdzvērtīgas saistības saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti, īstenojot citus Kopienas tiesību aktus, piemēram Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (15).

3. Dalībvalstis var pieņemt stingrākas prasības, jo īpaši saistībā ar īpašām uzskaites vai grāmatvedības prasībām.

Īpašs režīms nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgā dalībvalstī un kas sniedz elektroniskus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas

Neskarot citus noteikumus Kopienas tiesību aktos, šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

Dalībvalstis atļauj izmantot šo īpašo režīmu jebkuram nodokļa maksātājam, kurš neveic uzņēmējdarbību un kurš sniedz elektroniskus pakalpojumus personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai kam tajā ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Šo režīmu piemēro visiem Kopienā sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem.

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību, paziņo identifikācijas dalībvalstij, kad tas sāk savu darbību kā nodokļa maksātājs, kā arī kad tas šo darbību izbeidz vai maina tā, ka tas vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem, lai varētu izmantot šo īpašo režīmu. Šo informāciju viņš paziņo elektroniski.

1. Informācijā, kuru nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību, paziņo identifikācijas dalībvalstij, sākot savu darbību kā nodokļa maksātājs, ir šādi identifikācijas dati:

2. Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību, identifikācijas dalībvalstij paziņo par jebkādām izmaiņām sniegtajā informācijā.

Identifikācijas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību, piešķir individuālu PVN identifikācijas numuru un paziņo to viņam elektroniski. Pamatojoties uz identifikācijas nolūkā sniegtajiem datiem, patēriņa dalībvalstis var izmantot savas identifikācijas sistēmas.

Turpmāk norādītajos gadījumos identifikācijas dalībvalsts svītro nodokļa maksātāju no identifikācijas reģistra:

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij PVN deklarāciju par katru kalendārā gada ceturksni neatkarīgi no tā, vai tas ir sniedzis elektroniskus pakalpojumus. Deklarāciju iesniedz 20 dienās pēc tā taksācijas perioda beigām, uz kuru attiecas deklarācija.

PVN deklarācijā norāda identifikācijas numuru un – attiecībā uz katru patēriņa dalībvalsti, kur maksājams PVN – taksācijas periodā sniegto elektronisko pakalpojumu kopējo vērtību bez PVN, kā arī kopējo attiecīgā PVN summu. Deklarācijā norāda arī piemērojamās PVN likmes un maksājamā PVN kopējo summu.

Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas euro, var noteikt, ka PVN deklarāciju sagatavo šo valstu valūtā. Ja piegādes veiktas citās valūtās, nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību, aizpildot PVN deklarāciju, izmanto valūtas maiņas kursu, kas bija spēkā taksācijas perioda pēdējā dienā.

2. Konvertāciju veic, piemērojot valūtas maiņas kursus, kurus Eiropas Centrālā banka publicējusi attiecīgajai dienai vai, ja attiecīgajai dienai nav šādas publikācijas, tad nākamajai publikācijas dienai.

Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību, maksā PVN, iesniedzot PVN deklarāciju.

Maksājumu veic identifikācijas dalībvalsts noteiktā bankas kontā, kurš denominēts euro. Dalībvalstis, kas nav pieņēmušas euro, var prasīt, lai maksājumu veic bankas kontā, kas denominēts attiecīgās valsts valūtā.

Nodokļa maksātājs, kurš neveic uzņēmējdarbību un kurš izmanto šo īpašo režīmu, nevar atskaitīt PVN saskaņā ar 168. pantu. Neskarot Direktīvas 86/560/EEK 1. panta 1. punktu, šāds nodokļa maksātājam atmaksāšanu saskaņā ar minēto direktīvu. Minētās direktīvas 2. panta 2. un 3. punktu un 4. panta 2. punktu nepiemēro atmaksāšanai, kas saistīta ar elektroniskiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms.

1. Nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību, veic uzskaiti par darījumiem, uz kuriem attiecas šis īpašais režīms. Šī uzskaite ir pietiekami detalizēta, lai patēriņa dalībvalsts nodokļu administrācija varētu pārbaudīt, vai PVN deklarācija ir pareiza.

2. Šā panta 1. punktā minēto uzskaiti pēc pieprasījuma elektroniski dara pieejamu identifikācijas dalībvalstij un patēriņa dalībvalstij.

Dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī uzlika nodokli X pielikuma A daļā minētos darījumiem, drīkst turpināt uzlikt šiem darījumiem nodokli.

Dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī atbrīvoja no nodokļa X pielikuma B daļā minētos darījumus, drīkst turpināt atbrīvot šos darījumus saskaņā ar nosacījumiem, kuri tajā dienā bija spēkā attiecīgajā dalībvalstī.

Dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī piemēroja nosacījumus par atkāpi no tūlītējas atskaitīšanas principa, kā noteikts 179. panta pirmajā daļā, var turpināt piemērot šos noteikumus.

Dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī piemēroja noteikumus par atkāpi no 28. panta vai 78. panta pirmās daļas c) punkta, var turpināt piemērot šos noteikumus.

Atkāpjoties no 169. un 309. panta, dalībvalstis, kuras 1978. gada 1. janvārī atbrīvoja no nodokļa ceļojumu aģentūru pakalpojumus, neatskaitot iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, kā minēts 309. pantā, drīkst turpināt atbrīvot šos pakalpojumus. Šī atkāpe attiecas arī uz tām ceļojumu aģentūrām, kuras darbojas ceļotāja vārdā un interesēs.

Atkāpes attiecībā uz valstīm, kas Kopienai pievienojušās pēc 1978. gada 1. janvāra

Grieķija var turpināt atbrīvot no nodokļa X pielikuma B daļas 2., 8., 9., 11. un 12. punktā paredzētos darījumus, piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā 1987. gada 1. janvārī.

Spānija var turpināt atbrīvot no nodokļa X pielikuma B daļas 2. punktā paredzētos pakalpojumus, ko sniedz autori, un X pielikuma B daļas 11. un 12. punktā paredzētos darījumus, piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā 1993. gada 1. janvārī.

Portugāle var turpināt atbrīvot no nodokļa X pielikuma B daļas 2., 4., 7., 9., 10. un 13. punktā paredzētos darījumus, piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā 1989. gada 1. janvārī.

1. Austrija var turpināt uzlikt nodokli X pielikuma A daļas 2. punktā paredzētajiem darījumiem.

2. Kamēr tādus pašus atbrīvojumus no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 1994. gada 31. decembrī, Austrija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:

1. Kamēr tādiem pašiem darījumiem uzliek nodokli kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 1994. gada 31. decembrī, Somija var turpināt uzlikt nodokli X pielikuma A daļas 2. punktā paredzētajiem darījumiem.

2. Kamēr tādus pašus atbrīvojumus no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 1994. gada 31. decembrī, Somija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa autoru, mākslinieku un izpildītāju sniegtos pakalpojumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 2. punktā, kā arī X pielikuma B daļas 5., 9. un 10. punktā paredzētos darījumus.

Kamēr tādus pašus atbrīvojumus no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 1994. gada 31. decembrī, Zviedrija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa autoru, mākslinieku un izpildītāju sniegtos pakalpojumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 2. punktā, kā arī X pielikuma B daļas 1., 9. un 10. punktā paredzētos darījumus.

Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Čehijas Republika – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.

Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Igaunija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.

Kipra – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:

Kamēr tādus pašus atbrīvojumus no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Latvija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:

Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Lietuva – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.

Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Ungārija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa starptautiskos pasažieru pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.

Kamēr tādus pašus atbrīvojumus no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Malta – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:

Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Polija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa pasažieru starptautiskos pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.

Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Slovēnija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa pasažieru starptautiskos pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.

Kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Kopienas dalībvalsts 2004. gada 30. aprīlī, Slovākija – piemērojot nosacījumus, kas šajā dalībvalstī bija spēkā tās pievienošanās dienā – var turpināt atbrīvot no nodokļa pasažieru starptautiskos pārvadājumus, kas paredzēti X pielikuma B daļas 10. punktā.

Dalībvalstis, kuras atbrīvo no nodokļa 371., 375., 376. un 377. pantā, 378. panta 2. punktā, 379. panta 2. punktā un 380. līdz 390. pantā minētos darījumus, var nodokļa maksātājiem piešķirt tiesības izvēlēties iespēju, ka šiem darījumiem uzliek nodokli.

Dalībvalstis var noteikt, ka par tādu ēku un apbūves zemes piegādi, ko tālākas pārdošanas nolūkā nopircis nodokļa maksātājs, kuram PVN par pirkumu nav bijis atskaitāms, summa, kurai uzliek nodokli, ir starpība starp pārdošanas cenu un pirkuma cenu.

1. Lai atvieglotu pāreju uz 402. pantā paredzēto galīgo režīmu, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, pārskata situāciju saistībā ar 1. un 2. iedaļā minētajām atkāpēm un saskaņā ar Līguma 93. pantu pieņem lēmumu par to, vai kāda no šīm atkāpēm vai tās visas būtu jāatceļ.

2. Atbilstīgi galīgajam režīmam pasažieru pārvadājumiem attiecībā uz to ceļa daļu, kas veicama Kopienas teritorijā, nodokli uzliek sākumpunkta dalībvalstī saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko nosaka Padome saskaņā ar Līguma 93. pantu.

Vienkāršošanas pasākumi un pasākumi, lai nepieļautu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

Dalībvalstis, kuras 1977. gada 1. janvārī piemēroja īpašus pasākumus, lai vienkāršotu PVN iekasēšanas procedūru, vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, var tos saglabāt ar noteikumu, ka tās attiecīgi informējušas Komisiju pirms 1978. gada 1. janvāra un ka šādi vienkāršošanas pasākumi atbilst 395. panta 1. punkta otrajā apakšpunktā minētajam kritērijam.

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest īpašus pasākumus, lai atkāptos no šīs direktīvas noteikumiem ar nolūku vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Pasākumi, kas paredzēti PVN iekasēšanas procedūras vienkāršošanai, nedrīkst ietekmēt dalībvalsts nodokļu ieņēmumus galapatēriņa stadijā, izņemot gadījumus, kad ietekme ir neliela.

2. Dalībvalsts, kas vēlas ieviest 1. punktā minētos pasākumus, nosūta pieprasījumu Komisijai un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju. Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā sazinās ar attiecīgo dalībvalsti divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas un norāda, kāda papildu informācija ir nepieciešama.

Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu, tā viena mēneša laikā paziņo par to pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un pieprasījumu oriģinālvalodā nosūta pārējām dalībvalstīm.

3. Trīs mēnešos pēc 2. punkta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas Komisija iesniedz Padomei atbilstīgu priekšlikumu vai paziņojumu, kurā ir izklāstīti tās iebildumi, ja tā neatbalsta pieprasīto atkāpi.

4. Jebkurā gadījumā 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru pabeidz astoņos mēnešos pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pieprasījumu.

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij noslēgt tādu nolīgumu ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju, kurā var būt ietvertas atkāpes no šīs direktīvas.

2. Dalībvalsts, kas vēlas noslēgt 1. punktā minēto nolīgumu, nosūta pieprasījumu Komisijai un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju. Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā sazinās ar attiecīgo dalībvalsti divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas un norāda, kāda papildu informācija ir nepieciešama.

4. Jebkurā gadījumā 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru pabeidz astoņos mēnešos pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pieprasījumu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šo direktīvu.

1. Ir izveidota padomdevēja komiteja pievienotās vērtības nodokļa jautājumos, saukta “PVN komiteja”.

4. Papildus jautājumiem, par ko apspriežas saskaņā ar šo direktīvu, PVN komiteja izskata jautājumus, kurus ierosina tās priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma un kuri attiecas uz to, kā piemēro Kopienas noteikumus PVN jomā.

Neskarot citus īpašus noteikumus, šajā direktīvā minētajām euro summām atbilstošās summas attiecīgo valstu valūtās nosaka, izmantojot euro maiņas kursu, kuru piemēroja 1999. gada 1. janvārī. Dalībvalstis, kas Savienībai pievienojušās pēc minētās dienas un kas nav pieņēmušas euro kā vienoto valūtu, izmanto euro maiņas kursu, kuru piemēroja to pievienošanās dienā.

Konvertējot 399. pantā minētās summas valstu valūtās, dalībvalstīm ir tiesības noapaļot konvertācijas rezultātā iegūtās summas vai nu uz augšu, vai uz leju ne vairāk kā par 10 %.

Neskarot citus Kopienas tiesību aktus, šī direktīva neliedz dalībvalstīm saglabāt vai ieviest nodokļus apdrošināšanas līgumiem, nodokļus derībām un azartspēlēm, akcīzes nodokļus, valsts nodokļus un, vispārīgā nozīmē, jebkurus nodokļus, nodevas vai maksas, ko nevar raksturot kā apgrozījuma nodokļus ar noteikumu, ka šo nodokļu, nodevu vai maksu iekasēšana tirdzniecībā starp dalībvalstīm nerada formalitātes, šķērsojot robežas.

1. Šajā direktīvā paredzētie pasākumi nodokļa uzlikšanai tirdzniecībā starp dalībvalstīm ir pārejas perioda pasākumi, un tos aizstāj ar galīgo režīmu, balstoties uz principu par nodokļa uzlikšanu piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu izcelsmes dalībvalstī.

2. Izskatījusi 404. pantā minēto ziņojumu un konstatējusi, ka ir izpildīti nosacījumi pārejai uz galīgo režīmu, Padome saskaņā ar Līguma 93. pantu pieņem vajadzīgos noteikumus, lai stātos spēkā un darbotos galīgais režīms.

Padome, rīkojoties saskaņā ar līguma 93. pantu, pieņem direktīvas ar nolūku papildināt kopējo PVN sistēmu, jo īpaši lai pakāpeniski ierobežotu vai atceltu atkāpes no šīs sistēmas.

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, reizi četros gados no šīs direktīvas pieņemšanas dienas, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par kopējās PVN sistēmas darbību dalībvalstīs, jo īpaši par pārejas perioda pasākumu darbību, uzliekot nodokli tirdzniecībai starp dalībvalstīm. Ja nepieciešams, ziņojumam pievieno priekšlikumus attiecībā uz galīgo režīmu.

Noteikumus, kuri bija spēkā dienā, kad precei piemēroja pagaidu importa režīmu vai situāciju ar pilnīgu atbrīvošanu no importa nodevām, vai arī kādu no 156. pantā minētajiem režīmiem vai situācijām, vai analoģisku režīmu vai situāciju kādā no jaunajām dalībvalstīm, turpina piemērot līdz dienai, kad precei pārtrauc piemērot šo režīmu vai situāciju pēc pievienošanās dienas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Noteikumus, kuri bija spēkā brīdī, kad precei piemēroja tranzīta muitas režīmu, turpina piemērot līdz dienai, kad precei pārtrauc piemērot šo režīmu pēc pievienošanās dienas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. Par preces importu, par kuru ir norādīts, ka tā ir bijusi brīvā apgrozībā vienā no jaunajām dalībvalstīm vai Kopienā, uzskata:

2. Papildus 1. punktā minētajiem gadījumiem par importu uzskata gadījumus, kad nodokļa maksātājs vai persona, kas nav nodokļa maksātājs, pēc pievienošanās dienas dalībvalsts teritorijā izmanto preces, kuras tam Kopienas teritorijā vai vienā no jaunajām dalībvalstīm ir piegādātas pēc pievienošanās dienas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Gadījumos, kas minēti 408. panta 1. punktā, ievešanas vieta 61. panta izpratnē ir tā dalībvalsts, kuras teritorijā uz precēm vairs neattiecas režīms vai situācija, kas uz tām attiecies pirms pievienošanās dienas.

1. Atkāpjoties no 71. panta, preces imports 408. panta nozīmē ir veikts bez nodokļa iekasējamības gadījuma iestāšanās, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

2. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu šādos gadījumos:

1. Direktīvu 67/227/EEK un Direktīvu 77/388/EEK atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām jātransponē savos tiesību aktos XI pielikuma B daļā norādītās direktīvas.

2. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XII pielikumā.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai no 2008. gada 1. janvāra izpildītu 2. panta 3. punkta, 44. panta, 59. panta 1. punkta, 399. panta un III pielikuma 18. punkta prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

(5) Padomes Direktīva 69/169/EEK (1969. gada 28. maijs) par normatīvu un administratīvu aktu saskaņošanu attiecībā uz atbrīvojumiem no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa par preču ievešanu starptautiskos ceļojumos (OV L 133, 4.6.1969., 6. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/93/EK (OV L 346, 29.12.2005., 16. lpp.).

(6) Padomes Direktīva 83/181/EEK (1983. gada 28. marts), kas nosaka Direktīvas 77/388/EEK 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo ievešanu (OV L 105, 23.4.1983., 38. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

(7) Padomes Direktīva 2006/79/EK (2006. gada 5. oktobris) par atbrīvojumu no nodokļiem, ievedot preces kā nekomerciālus sīksūtījumus no trešām valstīm (kodificēta versija) (OV L 286, 17.10.2006., 15. lpp.).

(8) Padomes Astotā direktīva 79/1072/EEK (1979. gada 6. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (OV L 331, 27.12.1979., 11. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(9) Padomes Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana nodokļiem pakļautām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (OV L 326, 21.11.1986., 40. lpp.).

(10) Padomes Direktīva 76/308/EEK (1976. gada 15. marts) par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā (OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(11) Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003 (2003. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā un Regulas (EEK) Nr. 218/92 atcelšanu (OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

XII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 67/227/EEK

Direktīva 77/388/EEK

Direktīvas, ar ko izdarīti grozījumi

Citi tiesību akti

Šī direktīva

1. panta pirmā daļa

1. panta 1. punkts

1. panta pirmā, otrā un trešā daļa

—

2. panta pirmā, otrā un trešā daļa

1. panta 2. punkta pirmā, otrā un trešā daļa

3., 4. un 6. pants

—

1. pants

—

2. panta 1. punkts

2. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts

2. panta 2. punkts

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

3. panta 1. punkta pirmais ievilkums

5. panta 2. apakšpunkts

3. panta 1. punkta otrais ievilkums

5. panta 1. apakšpunkts

3. panta 1. punkta trešais ievilkums

5. panta 3. un 4. punkts

3. panta 2. punkts

—

3. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums

6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

3. panta 3. punkta pirmās daļas otrais ievilkums

6. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts

3. panta 3. punkta pirmās daļas trešais ievilkums

6. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunkts

3. panta 3. punkta otrās daļas pirmais ievilkums

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

3. panta 3. punkta otrās daļas otrais ievilkums

6. panta 1. punkta c) apakšpunkts

3. panta 3. punkta otrās daļas trešais ievilkums

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

3. panta 4. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

7. panta 1. punkts

3. panta 4. punkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums

7. panta 2. punkts

3. panta 5. punkts

8. pants

4. panta 1. un 2. punkts

9. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

4. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas pirmais teikums

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas otrais teikums

12. panta 2. punkta otrā daļa

4. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

12. panta 2. punkta trešā daļa

4. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešā daļa

12. panta 2. punkta pirmā daļa

4. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

4. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrā daļa

12. panta 3. punkts

4. panta 4. punkta pirmā daļa

10. pants

4. panta 4. punkta otrā un trešā daļa

11. panta pirmā un otrā daļa

4. panta 5. punkta pirmā, otrā un trešā daļa

13. panta 1. punkta pirmā, otrā un trešā daļa

4. panta 5. punkta ceturtā daļa

13. panta 2. punkts

5. panta 1. punkts

14. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts

15. panta 1. punkts

5. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkts

15. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts

5. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts

14. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts

5. panta 5. punkts

14. panta 3. punkts

5. panta 6. punkta pirmais un otrais teikums

16. panta pirmā un otrā daļa

5. panta 7. punkta a), b) un c) apakšpunkts

18. panta a), b) un c) punkts

5. panta 8. punkta pirmais teikums

19. panta pirmā daļa

6. panta 1. punkta pirmā daļa

24. panta 1. punkts

6. panta 1. punkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums

25. panta a), b) un c) punkts

6. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts

26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

6. panta 2. punkta otrā daļa

26. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

27. pants

6. panta 4. punkts

28. pants

6. panta 5. punkts

29. pants

7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

30. panta pirmā un otrā daļa

7. panta 2. punkts

60. pants

7. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa

61. panta pirmā un otrā daļa

8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais teikums

32. panta pirmā daļa

8. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais un trešais teikums

36. panta pirmā un otrā daļa

8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

31. pants

8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa

37. panta 1. punkts

8. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pirmais ievilkums

37. panta 2. punkta pirmā daļa

8. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrās daļas otrais un trešais ievilkums

37. panta 2. punkta otrā un trešā daļa

8. panta 1. punkta c) apakšpunkta trešā daļa

37. panta 2. punkta ceturtā daļa

8. panta 1. punkta c) apakšpunkta ceturtā daļa

37. panta 3. punkta pirmā daļa

8. panta 1. punkta c) apakšpunkta piektā daļa

—

8. panta 1. punkta c) apakšpunkta sestā daļa

37. panta 3. punkta otrā daļa

8. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā un otrā daļa

38. panta 1. un 2. punkts

8. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmais teikums

39. panta pirmā daļa

8. panta 1. punkta e) apakšpunkta otrais un trešais teikums

39. panta otrā daļa

8. panta 2. punkts

32. panta otrā daļa

9. panta 1. punkts

43. pants

9. panta 2. punkta ievada teikums

—

9. panta 2. punkta a) apakšpunkts

45. pants

9. panta 2. punkta b) apakšpunkts

46. pants

9. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums

52. panta a) un b) punkts

9. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešais un ceturtais ievilkums

52. panta c) punkts

9. panta 2. punkta e) apakšpunkta pirmais līdz sestais ievilkums

56. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts

9. panta 2. punkta e) apakšpunkta septītais ievilkums

56. panta l. punkta 1) apakšpunkts

9. panta 2. punkta e) apakšpunkta astotais ievilkums

56. panta 1. punkta g) apakšpunkts

9. panta 2. punkta e) apakšpunkta devītais ievilkums

56. panta 1. punkta h) apakšpunkts

9. panta 2. punkta e) apakšpunkta desmitā ievilkuma pirmais teikums

56. panta 1. punkta i) apakšpunkts

9. panta 2. punkta e) apakšpunkta desmitā ievilkuma otrais teikums

24. panta 2. punkts

9. panta 2. punkta e) apakšpunkta desmitā ievilkuma trešais teikums

56. panta 1. punkta i) apakšpunkts

9. panta 2. punkta e) apakšpunkta vienpadsmitais un divpadsmitais ievilkums

56. panta 1. punkta j) un k) apakšpunkts

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

57. panta 1. punkts

9. panta 3. punkts

58. panta pirmā un otrā daļa

9. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts

58. panta pirmās daļas a) un b) punkts

9. panta 4. punkts

59. panta 1. un 2. punkts

10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

62. panta 1. un 2. punkts

10. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums

63. pants

10. panta 2. punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums

64. panta 1. un 2. punkts

10. panta 2. punkta otrā daļa

65. pants

10. panta 2. punkta trešās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums

66. panta a), b) un c) punkts

10. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums

70. pants

10. panta 3. punkta pirmās daļas otrais teikums

71. panta 1. punkta pirmā daļa

10. panta 3. punkta otrā daļa

71. panta 1. punkta otrā daļa

10. panta 3. punkta trešā daļa

71. panta 2. punkts

11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkts

73. pants

11. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkts

74. pants

11. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunkts

75. pants

11. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunkts

77. pants

11. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunkts

78. panta pirmās daļas a) punkts

11. panta A daļas 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums

78. panta pirmās daļas b) punkts

11. panta A daļas 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums

78. panta otrā daļa

11. panta A daļas 3. punkta a) un b) apakšpunkts

79. panta pirmās daļas a) un b) punkts,

84. panta a) un b) punkts

11. panta A daļas 3. punkta c) apakšpunkta pirmais teikums

79. panta pirmās daļas c) punkts

11. panta A daļas 3. punkta c) apakšpunkta otrais teikums

79. panta otrā daļa

11. panta A daļas 4. punkta pirmā un otrā daļa

81. panta pirmā un otrā daļa

11. panta A daļas 5. punkts

82. pants

11. panta A daļas 6. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums

80. panta 1. punkta pirmā daļa

11. panta A daļas 6. punkta pirmās daļas trešais teikums

80. panta 1. punkta otrā daļa

11/panta A daļas 6. punkta otrā daļa

80. panta 1. punkta pirmā daļa

11. panta A daļas 6. punkta trešā daļa

80. panta 2. punkts

11. panta A daļas 6. punkta ceturtā daļa

80. panta 3. punkts

11. panta A daļas 7. punkta pirmā un otrā daļa

72. panta pirmā un otrā daļa

11. panta B daļas 1. punkts

85. pants

11. panta B daļas 3. punkta a) apakšpunkts

86. panta pirmā punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

11. panta B daļas 3. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa

86. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

11. panta B daļas 3. punkta b) apakšpunkta otrā daļa

86. panta 2. punkts

11. panta B daļas 3. punkta b) apakšpunkta trešā daļa

86. panta 1. punkta b) apakšpunkts

11. panta B daļas 4. punkts

87. pants

11. panta B daļas 5. punkts

88. pants

11. panta B daļas 6. punkta pirmā un otrā daļa

89. panta pirmā un otrā daļa

11. panta C daļas 1. punkta pirmā un otrā daļa

90. panta 1. un 2. punkts

11. panta C daļas 2. punkta pirmā daļa

91. panta 1. punkts

11. panta C daļas 2. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums

91. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

11. panta C daļas 3. punkta pirmais un otrais ievilkums

92. panta a) un b) punkts

12. panta 1. punkts

93. panta pirmā daļa

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

93. panta otrās daļas a) punkts

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

93. panta otrās daļas c) punkts

12. panta 2. punkta pirmais un otrais ievilkums

95. panta pirmā un otrā daļa

12. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas pirmais teikums

96. pants

12. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas otrais teikums

97. panta 1. punkts

12. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

97. panta 2. punkts

12. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešās daļas pirmais teikums

98. panta 1. punkts

12. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešās daļas otrais teikums

98. panta 2. punkta pirmā daļa,

99. panta 1. punkts

12. panta 3. punkta a) apakšpunkta ceturtā daļa

98. panta 2. punkta otrā daļa

12. panta 3. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums

102. panta pirmā daļa

12. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrais, trešais un ceturtais teikums

102. panta otrā daļa

12. panta 3. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa

103. panta 1. punkts

12. panta 3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pirmais un otrais ievilkums

103. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

12. panta 4. punkta pirmā daļa

99. panta 2. punkts

12. panta 4. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums

100. panta pirmā un otrā daļa

12. panta 4. punkta trešā daļa

101. pants

12. panta 5. punkts

94. panta 2. punkts

12. panta 6. punkts

105. pants

13. panta A daļas 1. punkta ievada teikums

131. pants

13. panta A daļas 1. punkta a) līdz n) apakšpunkts

132. panta 1. punkta a) līdz n) apakšpunkts

13. panta A daļas 1. punkta o) apakšpunkta pirmais teikums

132. panta 1. punkta o) apakšpunkts

13. panta A daļas 1. punkta o) apakšpunkta otrais teikums

132. panta 2. punkts

13. panta A daļas 1. punkta p) un q) apakšpunkts

132. panta 1. punkta p)un q) apakšpunkts

13. panta A daļas 2. punkta a) apakšpunkta pirmais līdz ceturtais ievilkums

133. panta a) līdz d) punkts

13. panta A daļas 2. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums

134. panta a) un b) punkts

13. panta B daļas ievada teikums

131. pants

13. panta B daļas a) punkts

135. panta 1. punkta a) apakšpunkts

13. panta B daļas b) punkta pirmā daļa

135. panta l. punkta 1) apakšpunkts

13. panta B daļas b) punkta pirmās daļas 1. līdz 4. apakšpunkts

135. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkts

13. panta B daļas b) punkta otrā daļa

135. panta 2. punkta otrā daļa

13. panta B daļas c) punkts

136. panta a) un b) punkts

13. panta B daļas d) punkts

—

13. panta B daļas d) punkta 1. līdz 5. apakšpunkts

135. panta 1. punkta b) līdz f) punkts

13. panta B daļas d) punkta 5. apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums

135. panta 1. punkta f) apakšpunkts

13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunkts

135. panta 1. punkta g) punkts

13. panta B daļas e) līdz h) punkts

135. panta 1. punkta h) līdz k) punkts

13. panta C daļas pirmās daļas a) punkts

137. panta 1. punkta d) punkts

13. panta C daļas pirmās daļas b) punkts

137. panta 1. punkta a), b) un c) punkts

13. panta C daļas otrā daļa

137. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

14. panta 1. punkta ievada teikums

131. pants

14. panta 1. punkta a) apakšpunkts

140. panta a) punkts

14. panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā un otrā daļa

143. panta b) un c) punkts

Regulas 14. panta 1. punkta e) apakšpunkts

143. panta e) punkts

14. panta 1. punkta g) apakšpunkta pirmais līdz ceturtais ievilkums

143. panta f) līdz i) punkts

14. panta 1. punkta h) apakšpunkts

143. panta j) punkts

14. panta 1. punkta i) apakšpunkts

144. pants

14. panta 1. punkta j) apakšpunkts

143. panta k) punkts

14. panta 1. punkta k) apakšpunkts

143. panta l) apakšpunkts

14. panta 2. punkta pirmā daļa

145. panta 1. punkts

14. panta 2. punkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums

145. panta 2. punkta pirmā, otrā un trešā daļa

14. panta 2. punkta trešā daļa

145. panta 3. punkts

15. panta ievada teikums

131. pants

15. panta 1. punkts

146. panta 1. punkta a) apakšpunkts

15. panta 2. punkta pirmā daļa

146. panta 1. punkta b) apakšpunkts

15. panta 2. punkta otrās daļas pirmais un otrais ievilkums

147. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts

15. panta 2. punkta otrās daļas trešā ievilkuma teikuma pirmā daļa

147. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts

15. panta 2. punkta otrās daļas trešā ievilkuma teikuma otrā daļa

147. panta 1. punkta otrā daļa

15. panta 2. punkta trešās daļas pirmais un otrais ievilkums

147. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

15. panta 2. punkta ceturtā daļa

147. panta 2. punkta trešā daļa

15. panta 3. punkts

146. panta 1. punkta d) apakšpunkts

15. panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts

148. panta a) punkts

15. panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts

148. panta b) punkts

15. panta 4. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums

150. panta 1. un 2. punkts

15. panta 5. punkts

148. panta c) punkts

15. panta 6. punkts

148. panta f) punkts

15. panta 7. punkts

148. panta e) punkts

15. panta 8. punkts

148. panta d) punkts

15. panta 9. punkts

148. panta g) punkts

15. panta 10. punkta pirmās daļas pirmais līdz ceturtais ievilkums

151. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkts

15. panta 10. punkta otrā daļa

151. panta 1. punkta otrā daļa

15. panta 10. punkta trešā daļa

151. panta 2. punkts

15. panta 11. punkts

152. pants

15. panta 12. punkta pirmais teikums

146. panta 1. punkta c) apakšpunkts

15. panta 12. punkta otrais teikums

146. panta 2. punkts

15. panta 13. punkts

146. panta 1. punkta e) apakšpunkts

15. panta 14. punkta pirmā un otrā daļa

153. panta pirmā un otrā daļa

15. panta 15. punkts

149. pants

16. panta 1. punkts

—

16. panta 2. punkts

164. panta 1. punkts

16. panta 3. punkts

166. pants

17. panta 1. punkts

167. pants

17. panta 2., 3. un 4. punkts

—

17. panta 5. punkta pirmā un otrā daļa

173. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

17. panta 5. punkta trešās daļas a) līdz e) apakšpunkts

173. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunkts

17. panta 6. punkts

176. pants

17. panta 7. punkta pirmais un otrais teikums

177. panta pirmā un otrā daļa

18. panta 1. punkts

—

18. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

179. panta pirmā un otrā daļa

18. panta 3. punkts

180. pants

18. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa

183. panta pirmā un otrā daļa

19. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums

174. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

19. panta 1. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma pirmais teikums

174. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

19. panta 1. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma otrais teikums

174. panta 1. punkta otrā daļa

19. panta 1. punkta otrā daļa

175. panta 1. punkts

19. panta 2. punkta pirmais teikums

174. panta 2. punkta a) apakšpunkts

19. panta 2. punkta otrais teikums

174. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts

19. panta 2. punkta trešais teikums

174. panta 3. punkts

19. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums

175. panta 2. punkta pirmā daļa

19. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums

175. panta 2. punkta otrā daļa

19. panta 3. punkta otrā daļa

175. panta 3. punkts

20. panta 1. punkta ievadfrāze

186. pants

20. panta 1. punkta a) apakšpunkts

184. pants

20. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā teikuma pirmā daļa

185. panta 1. punkts

20. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā teikuma otrā daļa

185. panta 2. punkta pirmā daļa

20. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais teikums

185. panta 2. punkta otrā daļa

20. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais teikums

187. panta 1. punkta pirmā daļa

20. panta 2. punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums

187. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

20. panta 2. punkta otrā un trešā daļa

187. panta 1. punkta otrā un trešā daļa

20. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums

188. panta 1. punkta pirmā daļa

20. panta 3. punkta pirmās daļas otrais teikums

188. panta 1. punkta otrā un trešā daļa

20. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums

188. panta 2. punkts

20. panta 3. punkta otrā daļa

188. panta 2. punkts

20. panta 4. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums

189. panta a) līdz d) punkts

20. panta 4. punkta otrā daļa

190. pants

20. panta 5. punkts

191. pants

20. panta 6. punkts

192. pants

21. pants

—

22. pants

—

22.a pants

249. pants

23. panta pirmā daļa

211. panta pirmās daļas

260. pants

23. panta otrā daļa

211. panta otrā daļa

24. panta 1. punkts

281. pants

24. panta 2. punkta ievada teikums

292. pants

24. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa

284. panta 1. punkts

24. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā un trešā daļa

284. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

24. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais teikums

285. panta pirmā un otrā daļa

24. panta 2. punkta c) apakšpunkts

286. pants

24. panta 3. punkta pirmā daļa

282. pants

24. panta 3. punkta otrās daļas pirmais teikums

283. panta 2. punkts

24. panta 3. punkta otrās daļas otrais teikums

283. panta 1. punkta a) apakšpunkts

24. panta 4. punkta pirmā daļa

288. panta pirmās daļas 1. līdz 4. punkts

24. panta 4. punkta otrā daļa

288. panta 2. daļa

24. panta 5. punkts

289. pants

24. panta 6. punkts

290. pants

24. panta 7. punkts

291. pants

24. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunkts

293. panta 1., 2. un 3. punkts

24. panta 9. punkts

294. pants

24.a panta pirmās daļas pirmais līdz desmitais ievilkums

287. panta 7. līdz 16. punkts

25. panta 1. punkts

296. panta 1. punkts

25. panta 2. punkta pirmais līdz astotais ievilkums

295. panta 1. punkta 1. līdz 8. apakšpunkts

25. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums

297. panta pirmās daļas pirmais teikums un otrā daļa

25. panta 3. punkta pirmās daļas otrais teikums

298. panta pirmā daļa

25. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums

299. pants

25. panta 3. punkta pirmās daļas ceturtais un piektais teikums

298. panta otrā daļa

25. panta 3. punkta otrā daļa

297. panta pirmās daļas otrais teikums

25. panta 4. punkta pirmā daļa

304. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts

25. panta. 5. un 6. punkts

—

25. panta 7. punkts

304. pants

25. panta 8. punkts

301. panta 2. punkts

25. panta 9. punkts

296. panta 2. punkts

25. panta 10. punkts

296. panta 3. punkts

25. panta 11. un 12. punkts

—

26. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums

306. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

26. panta 1. punkta trešais teikums

306. panta 2. punkts

26. panta 2. punkta pirmais un otrais teikums

307. panta pirmā un otrā daļa

26. panta 2. punkta trešais teikums

308. pants

26. panta 3. punkta pirmais un otrais teikums

309. panta pirmā un otrā daļa

26. panta 4. punkts

310. pants

26.a panta A daļas a) punkta pirmā daļa

311. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

26.a panta A daļas a) punkta otrā daļa

311. panta 2. punkts

26.a panta A daļas b) un c) punkts

311. panta 1. punkta 3. un 4. apakšpunkts

26.a panta A daļas d) punkts

311. panta 1. punkta 1. apakšpunkts

26.a panta A daļas e) un f) punkts

311. panta 1. punkta 5. un 6. apakšpunkts

26.a panta A daļas g) punkta ievadfrāze

311. panta 1. punkta 7. apakšpunkts

26.a panta A daļas g) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums

311. panta 3. punkts

26.a panta B daļas 1. punkts

313. panta 1. punkts

26.a panta B daļas 2. punkts

314. pants

26.a panta B daļas 2. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums

314. panta a) līdz d) punkts

26.a panta B daļas 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums

315. panta pirmais un otrais punkts

26.a panta B daļas 3. punkta otrā daļa

312. pants

26.a panta B daļas 3. punkta otrās daļas pirmais un otrais ievilkums

312. panta 1. un 2. punkts

26.a panta B daļas 4. punkta otrā daļas pirmais

316. panta 1. punkts

26.a panta B daļas 4. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts

316. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

26.a panta B daļas 4. punkta otrā daļa

316. panta 2. punkts

26.a panta B daļas 4. punkta trešās daļas pirmais un otrais teikums

317. panta pirmā un otrā daļa

26.a panta B daļas 5. punkts

321. pants

26.a panta B daļas 6. punkts

323. pants

26.a panta B daļas 7. punkts

322. pants

26.a panta B daļas 7. punkta a), b) un c) apakšpunkts

322. panta a), b) un c) punkts

26.a panta B daļas 8. punkts

324. pants

26.a panta B daļas 9. punkts

325. pants

26.a panta B daļas 10. punkta pirmā un otrā daļa

318. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

26.a panta B daļas 10. punkta trešās daļas pirmais un otrais ievilkums

318. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

26.a panta B daļas 10. punkta ceturtā daļa

318. panta 3. punkts

26.a panta B daļas 11. punkta pirmā daļa

319. pants

26.a panta B daļas 11. punkta otrās daļas a) apakšpunkts

320. panta 1. punkta pirmā daļa

26.a panta B daļas 11. punkta otrās daļas b) un c) apakšpunkts

320. panta 1. punkta otrā daļa

26.a panta B daļas 11. punkta trešā daļa

320. panta 2. punkts

26.a panta C daļas 1. punkta ievada teikums

333. panta 1. punkts

334. pants

26.a panta C daļas 1. punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums

334. panta a) līdz d) punkts

26.a panta C daļas 2. punkta pirmais un otrais ievilkums

336. panta a) un b) punkts

26.a panta C daļas 3. punkts

337. pants

26.a panta C daļas 4. punkta pirmās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums

339. panta pirmās daļas a), b) un c) punkts

26.a panta C daļas 4. punkta otrā daļa

339. panta otrā daļa

26.a panta C daļas 5. punkta pirmā un otrā daļa

340. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

26.a panta C daļas 5. punkta trešā daļa

340. panta 2. punkts

26.a panta C daļas 6. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

338. panta pirmās daļas a) un b) punkts

26.a panta C daļas 6. punkta otrā daļa

338. panta otrā daļa

26.a panta C daļas 7. punkts

335. pants

26.a panta D daļas ievada teikums

—

26.a panta D daļas a) punkts

313. panta 2. punkts

333. panta 2. punkts

26.a panta D daļas b) punkts

4. panta a) un c) punkts

26.a panta D daļas c) punkts

35. pants

139. panta 3. punkta pirmā daļa

26.b panta A daļas pirmās daļas i) punkta pirmais teikums

344. panta 1. punkta 1. apakšpunkts

26.b panta A daļas pirmās daļas i) punkta otrais teikums

344. panta 2. punkts

26.b panta A daļas pirmās daļas ii) punkta pirmais līdz ceturtais ievilkums

344. panta 1. panta 2. apakšpunkts

26.b panta A daļas otrā daļa

344. panta 3. punkts

26.b panta A daļas trešā daļa

345. pants

26.b panta B daļas pirmā daļa

346. pants

26.b panta B daļas otrā daļa

347. pants

26.b panta C daļas pirmā daļa

348. pants

26.b panta C daļas otrās daļas pirmais un otrais teikums

349. panta 1. un 2. punkts

26.b panta C daļas trešā daļa

350. pants

26.b panta C daļas ceturtā daļa

351. pants

26.b panta D daļas 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

354. panta a), b) un c) punkts

26.b panta D daļas 2. punkts

355. pants

26.b panta E daļas pirmā un otrā daļa

356. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

26.b panta E daļas trešā un ceturtā daļa

356. panta 2. un 3. punkts

26.b panta F daļas pirmais teikums

198. panta 1. un 2. punkts

26.b panta F daļas otrais teikums

208. un 255. pants

26.b panta G daļas 1. punkta pirmā daļa

352. pants

26.b panta G daļas 1. punkta otrā daļa

—

26.b panta G daļas 2. punkta a) apakšpunkts

353. pants

26.b panta G daļas 2. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais teikums

198. panta 1. un 3. punkts

26.c panta A daļas a) līdz e) punkts

358. panta 1. līdz 5. punkts

26.c panta B daļas 1. punkts

359. pants

26.c panta B daļas 2. punkta pirmā daļa

360. pants

26.c panta B daļas 2. punkta otrās daļas pirmā teikuma pirmā daļa

361. panta 1. punkts

26.c panta B daļas 2. punkta otrās daļas pirmā teikuma otrā daļa

361. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunkts

26.c panta B daļas 2. punkta otrās daļas otrais teikums

361. panta 2. punkts

26.c panta B daļas 3. punkta pirmā un otrā daļa

362. pants

26.c panta B daļas 4. punkta a) līdz d) apakšpunkts

363. panta a) līdz d) punkts

26.c panta B daļas 5. punkta pirmā daļa

364. pants

26.c panta B daļas 5. punkta otrā daļa

365. pants

26.c panta B daļas 6. punkta pirmais teikums

366. panta 1. punkta pirmā daļa

26.c. panta B daļas 6. punkta otrais un trešais teikums

366. panta 1. punkta otrā daļa

26.c panta B daļas 6. punkta ceturtais teikums

366. panta 2. punkts

26.c panta B daļas 7. punkta pirmais teikums

367. panta pirmā daļa

26.c. panta B daļas 7. punkta otrais un trešais teikums

367. panta otrā daļa

26.c panta B daļas 8. punkts

368. pants

26.c panta B daļas 9. punkta pirmais teikums

369. panta 1. punkts

26.c. panta B daļas 9. punkta otrais un trešais teikums

369. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

26.c panta B daļas 10. punkts

204. panta 1. punkta trešā daļa

27. panta 1. punkta pirmais un otrais teikums

395. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

27. panta 2. punkta pirmais un otrais teikums

395. panta 2. punkta pirmā daļa

27. panta 2. punkta trešais teikums

395. panta 2. punkta otrā daļa

27. panta 3. un 4. punkts

395. panta 3. un 4. punkts

27. panta 5. punkts

394. pants

28. panta 1. un 1.a punkts

—

28. panta 2. punkta ievada teikums

109. pants

28. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa

110. panta pirmā un otrā daļa

28. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

—

28. panta 2. punkta a) apakšpunkta trešās daļas pirmais teikums

112. panta pirmā daļa

28. panta 2. punkta a) apakšpunkta trešās daļas otrais un trešais teikums

112. panta otrā daļa

28. panta 2. punkta b) apakšpunkts

113. pants

28. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmais un otrais teikums

114. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

28. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešais teikums

114. panta 2. punkts

28. panta 2. punkta d) apakšpunkts

115. pants

28. panta 2. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa

118. panta pirmā un otrā daļa

28. panta 2. punkta f) apakšpunkts

120. pants

28. panta 2. punkta g) apakšpunkts

—

28. panta 2. punkta h) apakšpunkta pirmā un otrā daļa

121. panta pirmā un otrā daļa

28. panta 2. punkta i) apakšpunkts

122. pants

28. panta 2. punkta j) apakšpunkts

117. panta 2. punkts

28. panta 2. punkta k) apakšpunkts

116. pants

28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

370. pants

28. panta 3. punkta b) apakšpunkts

371. pants

28. panta 3. punkta c) apakšpunkts

391. pants

28. panta 3. punkta d) apakšpunkts

372. pants

28. panta 3. punkta e) apakšpunkts

373. pants

28. panta 3. punkta f) apakšpunkts

392. pants

28. panta 3. punkta g) apakšpunkts

374. pants

28. panta 3.a punkts

376. pants

28. panta. 4. un 5. punkts

393. panta 1. un 2. punkts

28. panta 6. punkta pirmās daļas pirmais teikums

106. panta pirmā un otrā daļa

28. panta 6. punkta pirmās daļas otrais teikums

106. panta trešā daļa

28. panta 6. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunkts

107. panta pirmās daļas a), b) un c) punkts

28. panta 6. punkta otrās daļas d) apakšpunkts

107. panta otrā daļa

28. panta 6. punkta trešā daļa

107. panta otrā daļa

28. panta 6. punkta ceturtās daļas a), b) un c) apakšpunkts

108. panta a), b) un c) punkts

28. panta 6. punkta piektā un sestā daļa

—

28.a panta 1. punkta ievada teikums

2. panta 1. punkts

28.a panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa

2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

28.a panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

3. panta 1. punkts

28.a panta 1. punkta a) apakšpunkta trešā daļa

3. panta 3. punkts

28.a panta 1. punkta b) apakšpunkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

28.a panta 1. punkta c) apakšpunkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

28.a panta 1.a punkta a) apakšpunkts

3. panta 1. punkta a) apakšpunkts

28.a panta 1.a punkta b) apakšpunkta pirmās daļas pirmais ievilkums

3. panta 1. punkta b) apakšpunkts

28.a panta 1.a punkta b) apakšpunkta pirmās daļas otrais un trešais ievilkums

3. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts

28.a panta 1.a punkta b) apakšpunkta otrā daļa

3. panta 2. punkta otrā daļa

28.a panta 2. punkta ievada teikums

—

28.a panta 2. punkta a) apakšpunkts

2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts

28.a panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa

2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

28.a panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts

28.a panta 2. punkta b) apakšpunkta otrā daļa

2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

28.a panta 3. punkta pirmā un otrā daļa

20. panta pirmā un otrā daļa

28.a panta 4. punkta pirmā daļa

9. panta 2. punkts

28.a panta 4. punkta otrās daļas pirmais ievilkums

172. panta 1. punkta otrā daļa

28.a panta 4. punkta otrās daļas otrais ievilkums

172. panta 1. punkta pirmā daļa

28.a panta 4. punkta trešā daļa

172. panta 2. punkts

28.a panta 5. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa

17. panta 1. punkta pirmā daļa

28.a panta 5. punkta b) apakšpunkta otrā daļa

17. panta 1. punkta otrā daļa un 2. punkta ievada teikums

28.a panta 5. punkta b) apakšpunkta otrās daļas pirmais ievilkums

17. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

28.a panta 5. punkta b) apakšpunkta otrās daļas otrais ievilkums

17. panta 2. punkta c) apakšpunkts

28.a panta 5. punkta b) apakšpunkta otrās daļas trešais ievilkums

17. panta 2. punkta e) apakšpunkts

28. panta 5. punkta b) apakšpunkta otrās daļas piektais, sestais un septītais ievilkums

17. panta 2. punkta f), g) un h) apakšpunkts

28.a panta 5. punkta b) apakšpunkta otrās daļas astotais ievilkums

17. panta 2. punkta d) apakšpunkts

28.a panta 5. punkta b) apakšpunkta trešā daļa

17. panta 3. punkts

28.a panta 6. punkta pirmā daļa

21. pants

28.a panta 6. punkta otrā daļa

22. pants

28.a panta 7. punkts

23. pants

28.b panta A daļas 1. punkts

40. pants

28.b panta A daļas 2. punkta pirmā un otrā daļa

41. panta pirmā un otrā daļa

28.a panta A daļas 2. punkta trešās daļas pirmais un otrais ievilkums

42. panta a) un b) punkts

28.b panta B daļas 1. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

33. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

28.b panta B daļas 1. punkta otrā daļa

33. panta 2. punkts

28.b panta B daļas 2. punkta pirmā daļa

34. panta 1. punkta a) apakšpunkts

28.b panta B daļas 2. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

34. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

28.b panta B daļas 2. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums

34. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

28.b panta B daļas 2. punkta trešās daļas pirmais teikums

34. panta 3. punkts

28.b panta B daļas 2. punkta trešās daļas otrais un trešais teikums

—

28.b panta B daļas 3. punkta pirmā un otrā daļa

34. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa

28.b panta C daļas 1. punkta pirmā ievilkuma pirmā daļa

48. panta 1. punkta pirmā daļa

28.b panta C daļas 1. punkta pirmā ievilkuma otrā daļa

49. pants

28.b. panta C daļas 1. punkta otrais un trešais ievilkums

48. panta otrā un trešā daļa

28.b panta C daļas 2. un 3. punkts

47. panta pirmā un otrā daļa

28.b panta C daļas 4. punkts

51. pants

28.b panta D daļa

53. pants

28.b panta E daļas 1. punkta pirmā un otrā daļa

50. panta pirmā un otrā daļa

28.b panta E daļas 2. punkta pirmā un otrā daļa

54. panta pirmā un otrā daļa

28.b panta E daļas 3. punkta pirmā un otrā daļa

44. panta pirmā un otrā daļa

28.b panta F daļas pirmā un otrā daļa

55. panta pirmā un otrā daļa

28.c panta A daļas ievada teikums

131. pants

28.c panta A daļas a) punkta pirmā daļa

138. panta 1. punkts

28.c panta A daļas a) punkta otrā daļa

139. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

28.c panta A daļas b) punkts

138. panta 2. punkta a) apakšpunkts

28.c panta A daļas c) punkta pirmā daļa

138. panta 2. punkta b) apakšpunkts

28.c panta A daļas c) punkta otrā daļa

139. panta 2. punkts

28.c panta A daļas d) punkts

138. panta 2. punkta c) apakšpunkts

28.c panta B daļas ievada teikums

131. pants

28.c panta B daļas a), b) un c) punkts

140. panta a), b) un c) punkts

28.c panta C daļa

142. pants

28.c panta D daļas pirmā daļa

143. panta d) punkts

28.c panta D daļas otrā daļa

131. pants

28.c panta E daļas 1. punkta pirmais ievilkums, ar ko aizstāj 16. panta 1. punktu

—	1. punkta pirmā daļa

155. pants

—	1. punkta pirmās daļas A apakšpunkts

157. panta 1. punkta a) apakšpunkts

—	1. punkta pirmās daļas B apakšpunkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts

156. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

—	1. punkta pirmās daļas B apakšpunkta pirmās daļas d) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums

156. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts

—	1. punkta pirmās daļas B apakšpunkta pirmās daļas e) apakšpunkta pirmā daļa

157. panta 1. punkta b) apakšpunkts

—	1. punkta pirmās daļas B apakšpunkta pirmās daļas e) apakšpunkta otrās daļas pirmais ievilkums

154. pants

—	1. punkta pirmās daļas B apakšpunkta pirmās daļas e) apakšpunkta otrās daļas otrā ievilkuma pirmais teikums

154. pants

—	1. punkta pirmās daļas B apakšpunkta pirmās daļas e) apakšpunkta otrās daļas otrā ievilkuma otrais teikums

157. pants

—	1. punkta pirmās daļas B apakšpunkta pirmās daļas e) apakšpunkta trešās daļas pirmais ievilkums

—

—	1. punkta pirmās daļas B apakšpunkta pirmās daļas e) apakšpunkta trešās daļas otrais, trešais un ceturtais ievilkums

158. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

—	1. punkta pirmās daļas B apakšpunkta otrā daļa

156. panta 2. punkts

—	1. punkta pirmās daļas C apakšpunkts

159. pants

—	1. punkta pirmās daļas D apakšpunkta pirmās daļas a)un b) apakšpunkts

160. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

—	1. punkta pirmās daļas D apakšpunkta otrā daļa

160. panta 2. punkts

—	1. punkta pirmās daļas E apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums

161. panta a) un b) punkts

—	1. punkta otrā daļa

202. pants

—	1. punkta trešā daļa

163. pants

28.c panta E daļas 1. punkta otrais ievilkums, ar ko 16. pantā iekļauj 1.a punktu

—	1.a punkts

162. pants

28.c panta E daļas 2. punkta pirmais ievilkums, ar ko groza 16. panta 2. punktu

—	2. punkta pirmā daļa

164. panta 1. punkts

28.c panta E daļas 2. punkta otrais ievilkums, ar ko 16. panta 2. punktā iekļauj otro un trešo daļu

—	2. punkta otrā daļa

164. panta 2. punkts

—	2. punkta trešā daļa

165. pants

28.c panta E daļas 3. punkta pirmais līdz piektais ievilkums

141. panta a) līdz e) punkts

28.d panta 1. punkta pirmais un otrais teikums

68. panta pirmā un otrā daļa

28.d panta 2. un 3. punkts

69. panta 1. un 2. punkts

28.d panta 4. punkta pirmā un otrā daļa

67. panta 1. un 2. punkts

28.e panta 1. punkta pirmā daļa

83. pants

28.e panta 1. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums

84. panta 1. un 2. punkts

28.e panta 2. punkts

76. pants

28.e panta 3. punkts

93. panta otrās daļas b) punkts

28.e panta 4. punkts

94. panta 1. punkts

28.f panta 1. punkts, ar ko aizstāj 17. panta 2., 3. un 4. punktu

—	2. punkta a) apakšpunkts

168. panta a) punkts

—	2. punkta b) apakšpunkts

168. panta e) punkts

—	2. punkta c) apakšpunkts

168. panta b) un d) punkts

—	2. punkta d) apakšpunkts

168. panta c) punkts

—	3. punkta a), b) un c) apakšpunkts

169. panta a), b) un c) punkts

170. panta a) un b) punkts

—	4. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums

171. panta 1. punkta pirmā daļa

—	4. punkta pirmās daļas otrais ievilkums

171. panta 2. punkta pirmā daļa

—	4. punkta otrās daļas a) apakšpunkts

171. panta 1. punkta otrā daļa

—	4. punkta otrās daļas b) apakšpunkts

171. panta 2. punkta otrā daļa

—	4. punkta otrās daļas c) apakšpunkts

171. panta 3. punkts

28.f panta 2. punkts, ar ko aizstāj 18. panta 1. punktu

—	1. punkta a) apakšpunkts

178. panta a) punkts

—	1. punkta b) apakšpunkts

178. panta e) punkts

—	1. punkta c) apakšpunkts

178. panta b) un d) punkts

—	1. punkta d) apakšpunkts

178. panta f) punkts

—	1. punkta e) apakšpunkts

178. panta c) punkts

28.f panta 3. punkts, ar ko pantā iekļauj 3.a punktu

—	3.a punkta teikuma pirmā daļa

181. pants

—	3.a punkta teikuma otrā daļa

182. pants

28.g pants, ar ko aizstāj 21. pantu

—	1. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa

193. pants

—	1. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

194. panta 1. un 2. punkts

—	1. punkta b) apakšpunkts

196. pants

—	1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums

197. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

—	1. punkta c) apakšpunkta otrā daļa

197. panta 2. punkts

—	1. punkta d) apakšpunkts

203. pants

—	1. punkta e) apakšpunkts

200. pants

—	1. punkta f) apakšpunkts

195. pants

—

2. punkts

—

—	2. punkta a) apakšpunkta pirmais teikums

204. panta 1. punkta pirmā daļa

—	2. punkta a) apakšpunkta otrais teikums

204. panta 2. punkts

—	2. punkta b) apakšpunkts

204. panta 1. punkta otrā daļa

—	2. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa

199. panta a) līdz g) punkts

—	2. punkta c) apakšpunkta otrā, trešā un ceturtā daļa

199. panta 2., 3. un 4. punkts

—

3. punkts

205. pants

—

4. punkts

201. pants

28.h pants, ar ko aizstāj 22. pantu

—	1. punkta a) apakšpunkta pirmais un otrais teikums

213. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

—	1. punkta b) apakšpunkts

213. panta 2. punkts

—	1. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma pirmais teikums

214. panta 1. punkta a) apakšpunkts

—	1. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma otrais teikums

214. panta 2. punkts

—	1. punkta c) apakšpunkta otrais un trešais ievilkums

214. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

—	1. punkta d) apakšpunkta pirmais un otrais teikums

215. panta pirmā un otrā daļa

—	1. punkta e) apakšpunkts

216. pants

—	2. punkta a) apakšpunkts

242. pants

—	2. punkta b) apakšpunkta pirmā un otrā daļa

243. panta 1. un 2. punkts

—	3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas pirmais teikums

220. panta 1. punkts

—	3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas otrais teikums

220. panta 2. un 3. punkts

—	3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

220. panta 4. un 5. punkts

—	3. punkta a) apakšpunkta trešās daļas pirmais un otrais teikums

221. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

—	3. punkta a) apakšpunkta ceturtā daļa

221. panta 2. punkts

—	3. punkta a) apakšpunkta piektās daļas pirmais teikums

219. pants

—	3. punkta a) apakšpunkta piektās daļas otrais teikums

228. pants

—	3. punkta a) apakšpunkta sestā daļa

222. pants

—	3. punkta a) apakšpunkta septītā daļa

223. pants

—	3. punkta a) apakšpunkta astotās daļas pirmais un otrais teikums

224. panta 1. un 2. punkts

—	3. punkta a) apakšpunkta devītās daļas pirmais un otrais teikums

224. panta 3. punkta pirmā daļa

—	3. punkta a) apakšpunkta devītās daļas trešais teikums

224. panta 3. punkta otrā daļa

—	3. punkta a) apakšpunkta desmitā daļa

225. pants

—	3. punkta b) apakšpunkta pirmās daļas pirmais līdz divpadsmitais ievilkums

226. panta 1. līdz 12. punkts

—	3. punkta b) apakšpunkta pirmās daļas trīspadsmitais ievilkums

226. panta 13. un 14. punkts

—	3. punkta b) apakšpunkta pirmās daļas četrpadsmitais ievilkums

226. panta 15. punkts

—	3. punkta b) apakšpunkta otrā daļa

227. pants

—	3. punkta b) apakšpunkta trešā daļa

229. pants

—	3. punkta b) apakšpunkta ceturtā daļa

230. pants

—	3. punkta b) apakšpunkta piektā daļa

231. pants

—	3. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa

232. pants

—	3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas ievada teikums

233. panta 1. punkta pirmā daļa

—	3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pirmā ievilkuma pirmais teikums

233. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

—	3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pirmā ievilkuma otrais teikums

233. panta 2. punkts

—	3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas otrā ievilkuma pirmais teikums

233. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

—	3. punkta c) apakšpunkta otrās daļas otrā ievilkuma otrais teikums

233. panta 3. punkts

—	3. punkta c) apakšpunkta trešās daļas pirmais teikums

233. panta 1. punkta otrā daļa

—	3. punkta c) apakšpunkta trešās daļas otrais teikums

237. pants

—	3. punkta c) apakšpunkta ceturtās daļas pirmais un otrais teikums

234. pants

—	3. punkta c) apakšpunkta piektā daļa

235. pants

—	3. punkta c) apakšpunkta sestā daļa

236. pants

—	3. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa

244. pants

—	3. punkta d) apakšpunkta otrās daļas pirmais teikums

245. panta 1. punkts

—	3. punkta d)apakšpunkta otrās daļas otrais un trešais teikums

245. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

—	3. punkta d) apakšpunkta trešās daļas pirmais un otrais teikums

246. panta pirmā un otrā daļa

—	3. punkta d) apakšpunkta ceturtā, piektā un sestā daļa

247. panta 1., 2. un 3. punkts

—	3. punkta d) apakšpunkta septītā daļa

248. pants

—	3. punkta e) apakšpunkta pirmā daļa

217. pants un 241. pants

—	3. punkta e) apakšpunkta otrā daļa

218. pants

—	4. punkta a) apakšpunkta pirmais un otrais teikums

252. panta 1. punkts

—	4. punkta a) apakšpunkta trešais un ceturtais teikums

252. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa

—	4. punkta a) apakšpunkta piektais teikums

250. panta 2. punkts

—	4. punkta b) apakšpunkts

250. panta 1. punkts

—	4. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma pirmā un otrā daļa

251. panta a) un b) punkts

—	4. punkta c) apakšpunkta otrā ievilkuma pirmā daļa

251. panta c) punkts

—	4. punkta c) apakšpunkta otrā ievilkuma otrā daļa

251. panta d) un e) punkts

—

5. punkts

206. pants

—	6. punkta a) apakšpunkta pirmais un otrais teikums

261. panta 1. punkts

—	6. punkta a) apakšpunkta trešais teikums

261. panta 2. punkts

—	6. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa

262. pants

—	6. punkta b) apakšpunkta otrās daļas pirmais teikums

263. panta 1. punkta pirmā daļa

—	6. punkta b) apakšpunkta otrās daļas otrais teikums

263. panta 2. punkts

—	6. punkta b) apakšpunkta trešās daļas pirmais un otrais ievilkums

264. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

—	6. punkta b) apakšpunkta trešās daļas trešā ievilkuma pirmais teikums

264. panta 1. punkta d) apakšpunkts

—	6. punkta b) apakšpunkta trešās daļas trešā ievilkuma otrais teikums

264. panta 2. punkta pirmā daļa

—	6. punkta b) apakšpunkta ceturtās daļas pirmais ievilkums

264. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkts

—	6. punkta b) apakšpunkta ceturtās daļas otrā ievilkuma pirmais teikums

264. panta 1. punkta f) apakšpunkts

—	6. punkta b) apakšpunkta ceturtās daļas otrā ievilkuma otrais teikums

264. panta 2. punkta otrā daļa

—	6. punkta b) apakšpunkta piektās daļas pirmais un otrais ievilkums

265. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

—	6. punkta b) apakšpunkta piektās daļas trešā ievilkuma pirmais teikums

265. panta 1. punkta c) apakšpunkts

—	6. punkta b) apakšpunkta piektās daļas trešā ievilkuma otrais teikums

265. panta 2. punkts

—	6. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums

263. panta 1. punkta otrā daļa

—	6. punkta c) apakšpunkta otrais ievilkums

266. pants

—	6. punkta d) apakšpunkts

254. pants

—	6. punkta e) apakšpunkta pirmā daļa

268. pants

—	6. punkta e) apakšpunkta otrā daļa

259. pants

—	7. punkta teikuma pirmā daļa

207. panta pirmā daļa

256. pants

267. pants

—	7. punkta teikuma otrā daļa

207. panta otrā daļa

—	8. punkta pirmā un otrā daļa

273. panta pirmā un otrā daļa

—	9. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas pirmais ievilkums

272. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts

—	9. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas otrais ievilkums

272. panta 1. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunkts

—	9. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas trešais ievilkums

272. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

—	9. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

272. panta 1. punkta otrā daļa

—	9. punkta b) apakšpunkts

272. panta 3. punkts

—	9. punkta c) apakšpunkts

212. pants

—	9. punkta d) apakšpunkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

238. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

—	9. punkta d) apakšpunkta otrās daļas pirmais līdz ceturtais ievilkums

238. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunkts

—	9. punkta d) apakšpunkta trešā daļa

238. panta 3. punkts

—	9. punkta e) apakšpunkta pirmā daļa

239. pants

—	9. punkta e) apakšpunkta otrās daļas pirmais un otrais ievilkums

240. panta 1. un 2. punkts

—	10. punkts

209. un 257. pants

—	11. punkts

210. un 258. pants

—	12. punkta ievada teikums

269. pants

—	12. punkta a) apakšpunkta pirmais, otrais un trešais ievilkums

270. panta a), b) un c) punkts

—	12. punkta b) apakšpunkta pirmais, otrais un trešais ievilkums

271. panta a), b) un c) punkts

38.i pants, ar ko 24. panta 3. punktā iekļauj trešo daļu

—	3. punkta trešā daļa

283. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts

28.j panta 1. punkts, ar ko 25. panta 4. punktā iekļauj otro daļu

—	4. punkta otrā daļa

272. panta 2. punkts

28.j panta 2. punkts, ar ko aizstāj 25. panta 5. un 6. punktu

—	5. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts

300. panta 1., 2. un 3. punkts

—	5. punkta otrā daļa

302. pants

—	6. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas pirmais teikums

301. panta 1. punkts

—	6. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas otrais teikums

303. panta 1. punkts

—	6. punkta a) apakšpunkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums

303. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts

—	6. punkta a) apakšpunkta trešā daļa

303. panta 3. punkts

—	6. punkta b) apakšpunkts

301. panta 1. punkts

28.j panta 3. punkts, ar ko 25. panta 9. punktā iekļauj otro daļu

—	9. punkta otrā daļa

305. pants

28.k panta 1. punkta pirmā daļa

—

28.k panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts

158. panta 3. punkts

28.k panta 1. punkta otrās daļas b) un c) apakšpunkts

—

28.k panta 2., 3. un 4. punkts

—

28.k panta 5. punkts

158. panta 2. punkts

28.l panta pirmā daļa

—

28.l panta otrā un trešā daļa

402. panta 1. un 2. punkts

28.l panta ceturtā daļa

—

28.m pants

399. panta pirmā daļa

28.n pants

—

28.o panta 1. punkta ievada teikums

326. panta pirmā daļa

28.o panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais teikums

327. panta 1. un 3. punkts

28.o panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums

327. panta 2. punkts

28.o panta 1. punkta b) apakšpunkts

328. pants

28.o panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmais, otrais un trešais ievilkums

329. panta a), b) un c) punkts

28.o panta 1. punkta d) apakšpunkta pirmā un otrā daļa

330. panta pirmā un otrā daļa

28.o panta 1. punkta e) apakšpunkts

332. pants

28.o panta 1. punkta f) apakšpunkts

331. pants

28.o panta 1. punkta g) apakšpunkts

4. panta b) punkts

28.o panta 1. punkta h) apakšpunkts

35. pants

139. panta 3. punkta otrā daļa

28.o panta 2. punkts

326. panta otrā daļa

28.o panta 3. punkts

341. pants

28.o panta 4. punkts

—

28.p panta 1. punkta pirmais, otrais un trešais ievilkums

405. panta 1., 2. un 3. punkts

28.p panta 2. punkts

406. pants

28.p panta 3. punkta pirmās daļas pirmais, un otrais ievilkums

407. panta a) un b) punkts

28.p panta 3. punkta otrā daļa

—

28.p panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunkts

408. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts

28.p panta 5. punkta pirmais un otrais ievilkums

408. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

28.p panta 6. punkts

409. pants

28.p panta 7. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts

410. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

28.p panta 7. punkta otrās daļas pirmais ievilkums

—

28.p panta 7. punkta otrās daļas otrais un trešais ievilkums

410. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

29. panta 1. līdz 4. punkts

398. panta 1. līdz 4. punkts

29.a pants

397. pants

30. panta 1. punkts

396. panta 1. punkts

30. panta 2. punkta pirmais un otrais teikums

396. panta 2. punkta pirmā daļa

30. panta 2. punkta trešais teikums

396. panta 2. punkta otrā daļa

30. panta 3. un 4. punkts

396. panta 3. un 4. punkts

31. panta 1. punkts

—

31. panta 2. punkts

400. pants

33. panta 1. punkts

401. pants

33. panta 2. punkts

2. panta 3. punkts

33.a panta 1. punkta ievada teikums

274. pants

33.a panta 1. punkta a) apakšpunkts

275. pants

33.a panta 1. punkta b) apakšpunkts

276. pants

33.a panta 1. punkta c) apakšpunkts

277. pants

33.a panta 2. punkta ievada teikums

278. pants

33.a panta 2. punkta a) apakšpunkts

279. pants

33.a panta 2. punkta b) apakšpunkts

280. pants

34. pants

404. pants

35. pants

403. pants

36. un 37. pants

—

38. pants

414. pants

A pielikuma I daļa

VII pielikuma 1. punkts

A pielikuma I daļas 1., 2. punkts un 3. punkts

VII pielikuma 1. punkta a) b) un c) apakšpunkts

A pielikuma II daļa

VII pielikuma 2. punkts

A pielikuma II daļas 1. līdz 6. punkts

VII pielikuma 2. punkta a) līdz f) apakšpunkts

A pielikuma III un IV daļa

VII pielikuma 3. un 4. punkts

A pielikuma IV daļas 1. līdz 4. punkts

VII pielikuma 4. punkta a) līdz d) apakšpunkts

A pielikuma V daļa

295. panta 2. punkts

B pielikuma ievada teikums

295. panta 1. punkta 5. apakšpunkts

B pielikuma pirmais līdz devītais ievilkums

VIII pielikuma 1. līdz 9. punkts

C pielikums

—

D pielikuma 1. līdz 13. punkts

I pielikuma 1. līdz 13. punkts

E pielikuma 2. punkts

X pielikuma A daļas 1. punkts

E pielikuma 7. punkts

X pielikuma A daļas 2. punkts

E pielikuma 11. punkts

X pielikuma A daļas 3. punkts

E pielikuma 15. punkts

X pielikuma A daļas 4. punkts

F pielikuma 1. punkts

X pielikuma B daļas 1. punkts

F pielikuma 2. punkts

X pielikuma B daļas 2. punkta a) līdz j) apakšpunkts

F pielikuma 5. līdz 8. punkts

X pielikuma B daļas 3. līdz 6. punkts

F pielikuma 10. punkts

X pielikuma B daļas 7. punkts

F pielikuma 12. punkts

X pielikuma B daļas 8. punkts

F pielikuma 16. punkts

X pielikuma B daļas 9. punkts

F pielikuma 17. punkta pirmā un otrā daļa

X pielikuma B daļas 10. punkts

F pielikuma 23. punkts

X pielikuma B daļas 11. punkts

F pielikuma 25. punkts

X pielikuma B daļas 12. punkts

F pielikuma 27. punkts

X pielikuma B daļas 13. punkts

G pielikuma 1. un 2. punkts

391. pants

H pielikuma pirmā daļa

98. panta 3. punkts

H pielikuma otrās daļas ievada teikums

—

H pielikuma otrās daļas 1. līdz 6. punkts

III pielikuma 1. līdz 6. punkts

H pielikuma otrās daļas 7. punkta pirmā un otrā daļa

III pielikuma 7. un 8. punkts

H pielikuma otrās daļas 8. līdz 17. punkts

III pielikuma 9. līdz 18. punkts

I pielikuma ievada teikums

—

I pielikuma a) punkta pirmais līdz septītais ievilkums

IX pielikuma A daļas 1. līdz 7. punkts

I pielikuma b) punkta pirmais un otrais ievilkums

IX pielikuma B daļas 1. un 2. punkts

I pielikuma c) punkts

IX pielikuma C daļa

J pielikuma ievada teikums

V pielikuma ievada teikums

J pielikums

V pielikuma 1. līdz 25. punkts

K pielikuma 1. punkta pirmais, otrais un trešais ievilkums

IV pielikuma 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

K pielikuma 2. līdz 5. punkts

IV pielikuma 2. līdz 5. punkts

L pielikuma pirmās daļas 1. līdz 5. punkts

II pielikuma 1. līdz 5. punkts

L pielikuma otrā daļa

56. panta 2. punkts

M pielikuma a) līdz f) punkts

VI pielikuma 1. līdz 6. punkts

Direktīvas 89/465/EEK 1. panta 1. punkta otrā daļa

133. panta otrā daļa

Direktīvas 94/5/EK 2. pants

342. pants

Direktīvas 94/5/EK 3. panta pirmais un otrais teikums

343. panta pirmā un otrā daļa

Direktīvas 2002/38/EK 4. pants

56. panta 3. punkts

57. panta 2. punkts

357. pants

Direktīvas 2002/38/EK 5. pants

—

VIII pielikuma II daļas 2. punkta a) apakšpunkts Grieķijas Pievienošanās aktā

287. panta 1. punkts

VIII pielikuma II daļas 2. punkta b) apakšpunkts Grieķijas Pievienošanās aktā

375. pants

XXXII pielikuma IV daļas 3. punkta a) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktā

287. panta 2. un 3. punkts

XXXII pielikuma IV daļas 3. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktā

377. pants

XV pielikuma IX daļas 2. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

104. pants

XV pielikuma IX daļas 2. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

287. panta 4. punkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta f) apakšpunkta pirmā daļa Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

117. panta 1. punkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta g) apakšpunkta pirmā daļa Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

119. pants

XV pielikuma IX daļas 2. punkta h) apakšpunkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

378. panta 1. punkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta i) apakšpunkta pirmās daļas pirmais ievilkums Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

—

XV pielikuma IX daļas 2. punkta i) apakšpunkta pirmās daļas otrais un trešais ievilkums Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

378. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta j) apakšpunkts Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

287. panta 5. punkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta l) apakšpunkta pirmā daļa Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

111. panta a) punkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta m) apakšpunkta pirmā daļa Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

379. panta 1. punkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta n) apakšpunkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

379. panta 2. punkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta x) apakšpunkta pirmais ievilkums Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

253. pants

XV pielikuma IX daļas 2. punkta x) apakšpunkta otrais ievilkums Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

287. panta 6. punkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta z) apakšpunkta pirmā daļa Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

111. panta b) punkts

XV pielikuma IX daļas 2. punkta aa) apakšpunkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā

380. pants

2. protokols Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktā attiecībā uz Ālandu salām

6. panta 1. punkta d) apakšpunkts

V pielikuma 5. sadaļas 1. punkta a) apakšpunkts 2003. gada Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktā

123. pants

V pielikuma 5. sadaļas 1. punkta b) apakšpunkts 2003. gada Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktā

381. pants

VI pielikuma 7. sadaļas 1. punkta a) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

124. pants

VI pielikuma 7. sadaļas 1. punkta b) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

382. pants

VII pielikuma 7. sadaļas 1. punkta pirmā un otrā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

125. panta 1. un 2. punkts

VII pielikuma 7. sadaļas 1. punkta trešā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

—

VII pielikuma 7. sadaļas 1. punkta ceturtā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

383. panta a) punkts

VII pielikuma 7. sadaļas 1. punkta piektā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

—

VII pielikuma 7. sadaļas 1. punkta sestā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

383. panta b) punkts

VIII pielikuma 7. sadaļas 1. punkta a) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

—

VIII pielikuma 7. sadaļas 1. punkta b) apakšpunkta otrā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

384. panta a) punkts

VIII pielikuma 7. sadaļas 1. punkta trešā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

384. panta b) punkts

IX pielikuma 8. sadaļas 1. punkts 2003. gada Pievienošanās aktā

385. pants

X pielikuma 7. sadaļas 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkts 2003. gada Pievienošanās aktā

126. panta a) un b) punkts

X pielikuma 7. sadaļas 1. punkta c) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

386. pants

XI pielikuma 7. sadaļas 1. punkts 2003. gada Pievienošanās aktā

127. pants

XI pielikuma 7. sadaļas 2. punkta a) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

387. panta c) punkts

XI pielikuma 7. sadaļas 2. punkta b) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

387. panta a) punkts

XI pielikuma 7. sadaļas 2. punkta c) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

387. panta b) punkts

XII pielikuma 9. sadaļas 1. punkta a) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

128. panta 1. un 2. punkts

XII pielikuma 9. sadaļas 1. punkta b) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

128. panta 3., 4. un 5. punkts

XII pielikuma 9. sadaļas 2. punkts 2003. gada Pievienošanās aktā

388. pants

XIII pielikuma 9. sadaļas 1. punkta a) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

129. panta 1. un 2. punkts

XIII pielikuma 9. sadaļas 1. punkta b) apakšpunkts 2003. gada Pievienošanās aktā

389. pants

XIV pielikuma 7. sadaļas pirmā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

130. panta a) un b) punkts

XIV pielikuma 7. sadaļas otrā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

—

XIV pielikuma 7. sadaļas trešā daļa 2003. gada Pievienošanās aktā

390. pants

	KN kods	Preču apraksts
1)	0701	Kartupeļi
2)	0711 20	Olīvas
3)	0801	Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un kešjurieksti
4)	0802	Citi rieksti
5)	0901 11 00	Negrauzdēta kafija
	0901 12 00	Negrauzdēta kafija
6)	0902	Tēja
7)	1001 līdz 1005	Graudaugu izstrādājumi
	1007 līdz 1008	Graudaugu izstrādājumi
8)	1006	Lobīti rīsi
9)	1201 līdz 1207	Eļļas augu sēklas un eļļas augļi
10)	1507 līdz 1515	Augu eļļas un tauki, un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas
11)	1701 11	Jēlcukurs
	1701 12	Jēlcukurs
12)	1801	Kakao pupiņas, veselas vai maltas, negrauzdētas vai grauzdētas
13)	2709	Minerāleļļas (ieskaitot propānu un butānu; arī ieskaitot neapstrādātas naftas eļļas)
	2710
	2711 12
	2711 13
14)	28. un 29. nodaļa	Ķīmiskas vielas bez taras
15)	4001	Kaučuks pirmformās vai plātnēs, plāksnēs vai lentēs
	4002	Kaučuks pirmformās vai plātnēs, plāksnēs vai lentēs
16)	5101	Vilna
17)	7106	Sudrabs
18)	7110 11 00	Platīns (pallādijs, rodijs)
	7110 21 00
	7110 31 00
19)	7402	Varš
	7403
	7405
	7408
20)	7502	Niķelis
21)	7601	Alumīnijs
22)	7801	Svins
23)	7901	Cinks
24)	8001	Alva
25)	ex 8112 92	Indijs
	ex 8112 99	Indijs

Direktīva	Transponēšanas termiņš
Direktīva 67/227/EEK	1970. gada 1. janvāris
Direktīva 77/388/EEK	1978. gada 1. janvāris
Direktīva 78/583/EEK	1979. gada 1. janvāris
Direktīva 80/368/EEK	1979. gada 1. janvāris
Direktīva 84/386/EEK	1985. gada 1. jūlijs
Direktīva 89/465/EEK	1990. gada 1. janvāris
	1991. gada 1. janvāris
	1992. gada 1. janvāris
	1993. gada 1. janvāris
	1994. gada 1. janvāris attiecībā uz Portugāli
Direktīva 91/680/EEK	1993. gada 1. janvāris
Direktīva 92/77/EEK	1992. gada 31. decembris
Direktīva 92/111/EEK	1993. gada 1. janvāris
	1994. gada 1. janvāris
	1993. gada 1. oktobris attiecībā uz Vāciju
Direktīva 94/4/EK	1994. gada 1. aprīlis
Direktīva 94/5/EK	1995. gada 1. janvāris
Direktīva 94/76/EK	1995. gada 1. janvāris
Direktīvu 95/7/EK	1996. gada 1. janvāris
	1997. gada 1. janvāris attiecībā uz Vāciju un Luksemburgu
Direktīva 96/42/EK	1995. gada 1. janvāris
Direktīva 96/95/EK	1997. gada 1. janvāris
Direktīva 98/80/EK	2000. gada 1. janvāris
Direktīva 1999/49/EK	1999. gada 1. janvāris
Direktīva 1999/59/EK	2000. gada 1. janvāris
Direktīva 1999/85/EK	—
Direktīva 2000/17/EK	—
Direktīva 2000/65/EK	2001. gada 31. decembris
Direktīva 2001/4/EK	2001. gada 1. janvāris
Direktīva 2001/115/EK	2004. gada 1. janvāris
Direktīva 2002/38/EK	2003. gada 1. jūlijs
Direktīva 2002/93/EK	—
Direktīva 2003/92/EK	2005. gada 1. janvāris
Direktīva 2004/7/EK	2004. gada 30. janvāris
Direktīva 2004/15/EK	—
Direktīva 2004/66/EK	2004. gada 1. maijs
Direktīva 2005/92/EK	2006. gada 1. janvāris
Direktīva 2006/18/EK	—
Direktīva 2006/58/EK	2006. gada 1. jūlijs
Direktīva 2006/18/EK	2008. gada 1. janvāris
Direktīva 2006/98/EK	2007. gada 1. janvāris