(1)

Līguma preambulā ir atzīts, ka dalībvalstis tiecas radīt nosacījumus drošībai, kas vajadzīga, lai novērstu apdraudējumus dzīvībai un sabiedrības veselībai.

(2)

Līguma 2. panta b) punktā noteikts, ka Kopiena jo īpaši ievieš vienotus drošības standartus darbinieku un plašas sabiedrības veselības aizsardzībai, kā arī raugās, lai tos piemērotu.

(3)

Līguma trešajā nodaļā noteikti pamatstandarti, kas ļauj Kopienai nodrošināt darbinieku un plašas sabiedrības veselības un drošības aizsardzību pret draudiem, ko rada jonizējošais starojums.

(4)

Padomes Direktīva 96/29/Euratom nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (1).

(5)

Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (2) aicina dalībvalstis “noteikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota piekrišana, tos projektus, kuriem var būt būtiska ekoloģiskā ietekme inter alia to rakstura, izmēra vai atrašanās vietas dēļ, pakļauj novērtējumam attiecībā uz to ietekmi”.

(6)

Radioaktīvo materiālu jonizējošais starojums var būt bīstams pēc kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas un var būt bīstams citām valstīm.

(7)

Darbinieku un plašas sabiedrības aizsardzība pret minētajiem riskiem Eiropas Kopienām ir sevišķi svarīga. Tādēļ jāievēro augsti drošības standarti, kas garantē, ka šie riski tiek novērsti kodoliekārtu ekspluatācijas laikā un pēc tā.

(8)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzsver to, ka “dalībvalstīm jānodrošina pietiekami, dalībvalstīs revidējami finanšu resursi ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas darbību vajadzībām, un šie resursi praktiski ir pieejami tiem paredzētajam mērķim, un tos vada pārredzami, tādējādi novēršot šķēršļus taisnīgai konkurencei enerģijas tirgū” (3).

(9)

Komisija arī uzsver, ka “ir svarīgi nodrošināt to fondu, kas paredzēti ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas vajadzībām, kuras attiecas uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma mērķiem, pārvaldīšanu pārredzamā veidā un izmantošanu tikai paredzētajiem mērķiem. Šajā kontekstā Komisija plāno publicēt ikgadēju ziņojumu par ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas fondu izlietojumu, ievērojot savu kompetenci, kas tai piešķirta ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu. Īpašu uzmanību tā pievērš Kopienas tiesību attiecīgo noteikumu pilnīgai piemērošanai” (4).

(10)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei (5) uzsvērta vajadzība pēc lielākas pārskatāmības un saskaņotības minēto finanšu resursu vadīšanā. Komisija arī izteica nodomu 2005. gadā iesniegt ieteikumu.

(11)

Arī pašas ekspluatācijas pārtraukšanas operācijas var radīt potenciālu risku sabiedrības veselībai un videi, jo īpaši, ja laikus nav veikti vajadzīgie pasākumi ar ekspluatācijas pārtraukšanas operācijām saistīto radioaktīvo risku jautājuma risināšanai.

(12)

Lai risinātu jautājumus attiecībā uz visiem minētajiem riskiem, jānodrošina droša kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšana, kas ietver arī ilgstošu radioaktīvo atkritumu un izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu.

(13)

Droša kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšana, kas ietver arī ilgstošu radioaktīvo atkritumu un izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu, prasa ievērojamus finanšu resursus. Šādu resursu trūkums tad, kad tie ir vajadzīgi, var negatīvi ietekmēt ekspluatācijas pārtraukšanas procesu. Pietiekamiem finanšu resursiem jābūt pieejamiem īstajā brīdī, lai atbilstīgi drošības standartiem varētu pabeigt ekspluatācijas pārtraukšanu kodoliekārtās.

(14)

Atbilstīgi principam, ka piesārņotājs maksā, kodoliekārtu operatoriem iekārtu produktīvās ekspluatācijas laikā jānovirza pietiekamus finanšu resursus turpmāko ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksu segšanai.

(15)

Pievienošanās sarunu specifika noteica to, ka tika risināts jautājums par tādu atomreaktoru agrāku slēgšanu, kuru uzlabošana netika uzskatīta par ekonomiski izdevīgu. Tādēļ Kopiena pati pēc savas ierosmes ir piedalījusies finanšu resursu meklēšanā un ar zināmiem nosacījumiem sniedz saimniecisku palīdzību dažādiem ekspluatācijas pārtraukšanas projektiem dažās jaunajās dalībvalstīs.

(16)

Kopējās izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijas, kas stājās spēkā 2001. gada 18. jūnijā, 26. pantā noteikts, ka “katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu kodoluzņēmuma likvidācijas drošību. Šādi pasākumi garantē, ka inter alia ir pieejams kvalificēts personāls un pietiekami finansiālie resursi”. Konvencijas 22. panta ii) punktā noteikts, ka katra Līgumslēdzēja puse veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu “pietiekamus finansiālos resursus, lai uzturētu izlietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu drošību visā to ekspluatācijas un likvidācijas laikā.”

(17)

Līguma 2. panta c) punktā noteikts, ka Kopiena sekmē ieguldījumus un nodrošina ar galvenajām iekārtām, kuras vajadzīgas, lai Kopienā attīstītu kodolenerģētiku. Šādas enerģētikas nozares attīstība nav atdalāma no šādu iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas procesa. Līguma 41. pantā prasīts darīt Komisijai zināmus ieguldījumu projektus, kas saistīti ar kodolenerģiju, lai tos izskatītu. Padomes 1999. gada 2. decembra Regula (Euratom) Nr. 2587/1999, ar ko nosaka, par kuriem ieguldījumu projektiem saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 41. pantu jāinformē Komisija (6), ietver prasību informēt Komisiju par ieguldījumu projektiem, kuru mērķis ir izbeigt objektu ekspluatāciju, un apspriesties par šiem projektiem ar Komisiju. Tādejādi personām un uzņēmumiem (7) jāinformē Komisija par ekspluatācijas pārtraukšanas finansēšanas pasākumiem attiecībā uz nesen uzceltām kodoliekārtām.

(18)

Lai vajadzības gadījumā nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus, vajadzīga nopietna un apdomīga analīze gan par šāda finansējuma avotiem, gan par izmaksām, kas saistītas ar šādu iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu. Izstrādājot ekspluatācijas pārtraukšanas finansējuma summu noteikšanas metodi, jāņem vērā tehnoloģiskie aspekti un ar kodoldrošību saistītie ierobežojumi.

(19)

Lai vajadzības gadījumā nodrošinātu resursu pieejamību kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas mērķiem, sevišķi svarīga ir šādu finanšu resursu pārskatāma vadība ar atbilstīgu ārēju uzraudzību; tas palīdzēs arī izvairīties no šķēršļiem taisnīgai konkurencei enerģijas tirgū. Dažādas atbilstīgas vadības iespējas var izmantot šādu mērķu sasniegšanai. Jāizveido specializēta valsts struktūra, lai fondu vadības un ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksu jautājumos sniegtu kompetentu atzinumu.

(20)

Šis ieteikums neparedz atkāpes no noteikumiem par valsts atbalstu. Šajā sakarā valsts iejaukšanās skar jautājumus, uz ko attiecas Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, un tādēļ tā ir attiecīgi jānovērtē. Tomēr, ja iejaukšanās nav vajadzīga minētā līguma mērķu īstenošanai vai tos pārsniedz, vai iekšējā tirgū rada konkurences traucējumus vai to draudus, tā ir jānovērtē atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

(21)

Finanšu resursu ieguldīšanas veids rūpīgi jāizskata, lai izvairītos no iespējamas nepareizas izmantošanas. Ieguldījumiem jābūt ilgtermiņa un ar droša riska profilu, vienlaikus nodrošinot fondu īstās vērtības pietiekamu aizsardzību.

(22)

Lai panāktu drošību, vācot atbilstīgus resursus kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas garantēšanai, jāņem vērā īpašie apstākļi konkrētās iekārtās.

(23)

Pieredze liecina, ka informācijas apmaiņa starp valstu ekspertiem par dažādām pieejām finanšu pasākumiem un par finanšu pasākumiem ekspluatācijas pārtraukšanai un atkritumu apsaimniekošanai lieliski veicina ar drošību saistīto uzdevumu kopīgu risināšanu. Lai stiprinātu Komisijas un dalībvalstu sadarbību, Komisija dara zināmu nodomu izveidot pastāvīgu grupu ekspluatācijas pārtraukšanas finansējuma jautājumu risināšanai. Šai ekspluatācijas pārtraukšanas finansēšanas jautājumu grupai jāpalīdz Komisijai veikt procedūras saistībā ar šo ieteikumu.

(24)

Neierobežojot vispārējo subsidiaritātes principu, jāierosina noteikta līmeņa saskaņošana attiecībā uz koncepcijām, kas izmantotas ekspluatācijas pārtraukšanas jautājumu risināšanā. Šādai saskaņošanai nepārtraukti jānotiek ekspluatācijas pārtraukšanas finansējuma jautājumu risināšanas grupā, kur kopīgi jāvienojas par šā ieteikuma interpretācijām, lai to praktiski īstenotu, un jo īpaši ar mērķi saskaņot metodoloģiju ekspluatācijas pārtraukšanas darbību izmaksu aprēķinam.

(25)

Apvienotais pētījumu centrs, kas izveidots, pamatojoties uz Līguma 8. pantu, kodolfizikas jomā īsteno pētniecības programmas, kuras var būt saistītas ar jonizācijas riskiem pēc centra iekārtu ekspluatācijas laika beigām. Lai garantētu minēto iekārtu drošību, Komisijai jānodrošina, lai centrs atbilstu šeit ietvertajiem ieteikumiem. Komisijai jo īpaši jāpārbauda finanšu resursu pietiekamība centra iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas mērķiem. Komisijas struktūrvienības, kas atbild par kodolenerģijas un budžeta jautājumiem, var vislabāk veikt šādus uzdevumus,