|
4.3.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 64/60 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES IETEIKUMS
(2006. gada 15. februāris)
par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā
(2006/143/EK)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (2),
tā kā:
|
(1) |
Lai gan, īstenojot Padomes Ieteikumu 98/561/EK (1998. gada 24. septembris) par Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā (3), ir gūti būtiski panākumi, kā norādīts Komisijas 2004. gada 30. septembra ziņojumā, joprojām ir jāuzlabo Eiropas augstākās izglītības stāvoklis, jo īpaši attiecībā uz šīs izglītības kvalitāti, lai tā kļūtu pārredzamāka un uzticamāka Eiropas pilsoņiem un studentiem, un mācībspēkiem no citiem kontinentiem. |
|
(2) |
Ieteikumā 98/561/EK bija izteikts aicinājums sniegt atbalstu pārredzamām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām un vajadzības gadījumā šādu sistēmu izveidei. Gandrīz visas dalībvalstis ir izveidojušas valsts mēroga kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un ir uzsākušas vai devušas iespēju uzsākt vienas vai vairāku kvalitātes nodrošināšanas vai akreditācijas aģentūru izveidi. |
|
(3) |
Ieteikumā 98/561/EK aicināja kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pamatot uz vairākiem būtiskiem principiem, ietverot programmu vai iestāžu novērtēšanu, veicot iekšēju novērtējumu, ārēju pārskatīšanu un, iesaistot studentus, rezultātu publicēšanu un starptautisku līdzdalību novērtēšanas procesā. Kvalitātes nodrošināšanas novērtējumu rezultātiem ir nozīmīga loma, palīdzot augstākās izglītības iestādēm uzlabot darbības rezultātus. |
|
(4) |
Būtiskie principi, kas minēti 3. apsvērumā, kopumā ir ievēroti visās kvalitātes nodrošināšanas sistēmās un tos apstiprinājuši Eiropas izglītības ministri Berlīnē 2003. gada septembrī Boloņas procesa kontekstā, strādājot pie Eiropas Augstākās izglītības telpas īstenošanas. |
|
(5) |
Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociāciju (ENQA) izveidoja 2000. gadā, un tās dalībnieku, t. i., kvalitātes nodrošināšanas vai akreditācijas aģentūru, skaits visās dalībvalstīs pastāvīgi palielinās. |
|
(6) |
Saistībā ar Boloņas procesu izglītības ministri no 45 valstīm pieņēma standartus un pamatnostādnes attiecībā uz izglītības kvalitātes nodrošināšanu Eiropas Augstākās izglītības telpā, kā to ierosināja ENQA2005. gada 19.–20. maija sanāksmē Bergenā, un kontrolējot paveikto darbu pēc 2003. gada septembra sanāksmes Berlīnē. Viņi arī atzinīgi novērtēja Eiropas kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistra principu, kas pamatojas uz pārskatu valsts līmenī, un pieprasīja, lai ENQA turpmāk attīstītu īstenošanas praktiskos aspektus sadarbībā ar Eiropas Universitātes asociāciju (EUA), Eiropas Augstākās izglītības iestāžu asociāciju (EURASHE) un Studentu nacionālajām apvienībām Eiropā (ESIB) un par gūtajiem panākumiem ar Boloņas konferences pārraudzības grupas starpniecību ziņotu ministriem. Turklāt viņi uzsvēra, cik svarīga ir sadarbība starp valsts līmenī atzītām aģentūrām, lai uzlabotu akreditācijas vai kvalitātes nodrošināšanas lēmumu savstarpējo atzīšanu. |
|
(7) |
ES darbību kvalitātes nodrošināšanas atbalstam būtu jāizstrādā saskaņā ar pasākumiem, ko veic saistībā ar Boloņas procesu. |
|
(8) |
Lai atbalstītu pārredzamību augstākajā izglītībā un sekmētu kvalifikāciju un studiju posmu atzīšanu ārvalstīs, ir vēlams izveidot neatkarīgu un uzticamu kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistru, kurā ietver Eiropas aģentūras neatkarīgi no tā, vai tās darbojas reģionālā vai valsts mērogā, ir vispārējas vai specializētas, valsts vai privātas aģentūras. |
|
(9) |
Lisabonas stratēģijas kontekstā Eiropadome Barselonā 2002. gada martā nāca klajā ar secinājumu, ka Eiropas izglītības un apmācības sistēmām būtu jākļūst par “pasaules kvalitātes zīmi”, |
AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM:
|
1) |
mudināt visas augstākās izglītības iestādes, kas darbojas to teritorijā, ieviest vai attīstīt efektīvus iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstīgi Eiropas augstākās izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas standartiem un pamatnostādnēm, ko pieņēma Bergenā saistībā ar Boloņas procesu; |
|
2) |
mudināt visas kvalitātes nodrošināšanas vai akreditācijas aģentūras, kas darbojas to teritorijā, novērtēšanas procesā būt neatkarīgām, piemērot Ieteikumā 98/561/EK paredzētos kvalitātes nodrošināšanas principus un piemērot saskaņoto vispārējo standartu un pamatnostādņu kopumu, ko pieņēma Bergenā. Šie standarti tālāk būtu jāizstrādā sadarbībā ar augstākās izglītības jomas pārstāvjiem. Tos būtu jāpielieto, lai aizsargātu un veicinātu daudzveidību un novatorismu; |
|
3) |
mudināt valsts iestāžu, augstākās izglītības jomas un kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas aģentūru pārstāvjus kopā ar darba tirgus partneriem izveidot “Eiropas kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistru” (“Eiropas Reģistrs”), pamatojoties uz pārskatu valsts līmenī, kurā ņemti vērā pielikumā noteiktie principi, kā arī paredzēt reģistrācijas nosacījumus un reģistra pārvaldības noteikumus; |
|
4) |
ļaut augstākās izglītības iestādēm, kas darbojas to teritorijā, no Eiropas Reģistrā reģistrētajām kvalitātes nodrošināšanas vai akreditācijas aģentūrām izvēlēties aģentūru, kas atbilst to vajadzībām un profilam, ar noteikumu, ka tas atbilst dalībvalsts tiesību aktiem vai arī to atļauj attiecīgās valsts iestādes; |
|
5) |
ļaut augstākās izglītības iestādēm darboties, lai iegūtu papildu novērtējumu no kādas Eiropas Reģistrā reģistrētas aģentūras, piemēram, lai palielinātu to starptautisko atpazīstamību; |
|
6) |
veicināt aģentūru sadarbību, lai radītu šo aģentūru savstarpēju uzticēšanos, kā arī kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas novērtējumu atzīšanu, tādējādi atvieglojot to kvalifikāciju atzīšanu akadēmiskām vai profesionālām vajadzībām kādā citā valstī; |
|
7) |
nodrošināt publisku pieejamību Eiropas Reģistrā iekļauto kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas aģentūru veiktajiem novērtējumiem, |
AICINA KOMISIJU:
|
1) |
ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm turpināt sniegt atbalstu augstākās izglītības iestāžu, kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas iestāžu, kompetento iestāžu un citu attiecīgajā jomā aktīvu iestāžu sadarbībai; |
|
2) |
iepazīstināt Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju ar trīsgadu ziņojumiem par panākumiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izveidē dažādās dalībvalstīs un par sadarbību Eiropas mērogā, tostarp panākumiem attiecībā uz iepriekš minētajiem mērķiem. |
Strasbūrā, 2006. gada 15. februārī
Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
H. WINKLER
(1) OV C 255, 14.10.2005., 72. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 30. janvāra Lēmums.
PIELIKUMS
“Eiropas kvalitātes novērtēšanas aģentūru reģistrs”
Reģistrā būtu jāiekļauj uzticamas aģentūras, uz kuru novērtējumiem dalībvalstis (un dalībvalstu valsts iestādes) var paļauties. Reģistrs būtu jāizveido, ievērojot šādus pamatprincipus:
1.
Aģentūru sarakstu būtu jāizveido dalībvalstu iestādēm, augstākās izglītības nozares (augstākās izglītības iestādēm, studentiem, mācībspēkiem un pētniekiem), kā arī dalībvalstu kvalitātes nodrošināšanas un akreditācijas aģentūru pārstāvjiem kopā ar sociālajiem partneriem.
2.
Aģentūru reģistrācijas nosacījumi cita starpā varētu ietvert šādus principus:|
i) |
pilnīga neatkarība aģentūras novērtējuma veikšanā; |
|
ii) |
aģentūra ir atzīta vismaz tajā dalībvalstī, kur tā darbojas (vai to atzinušas šīs dalībvalsts valsts iestādes); |
|
iii) |
aģentūra darbojas, ievērojot saskaņoto standartu un pamatnostādņu kopumu, kas minēts dalībvalstīm adresētajā 1. un 2. ieteikumā; |
|
iv) |
regulāra ārēja pārskatīšana, ko veic attiecīgās jomas speciālisti un citi eksperti, ietverot šādas pārskatīšanas kritēriju, metodoloģiju un rezultātu publicēšanu. |
3.
Sākotnēja reģistrācijas atteikuma gadījumā ir iespējama atkārtota novērtēšana, pamatojoties uz veiktajiem uzlabojumiem.