15.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/1

(1)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā kā nozīmīgu elementu Savienības vispārējā stratēģijā iekļāva nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanu, lai sasniegtu nākamās desmitgades stratēģisko mērķi kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku, kas spēj panākt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodrošinot vairāk un labākas darba vietas un lielāku sociālo kohēziju. Tā Savienībai nospraudusi lielus mērķus un uzdevumus, lai atjaunotu nosacījumus pilnīgai nodarbinātībai, uzlabotu darba kvalitāti un celtu darba ražīgumu un lai veicinātu sociālo kohēziju un iekļaušanos darba tirgū. Turklāt šo stratēģiju pārskatīja Eiropadomes Briseles sanāksmē 2005. gada 22. un 23. martā.

(2)

Saskaņā ar Komisijas nepārprotamo ieceri konsolidēt un racionalizēt Kopienas finansējuma instrumentus ar šo lēmumu būtu jāizveido vienota un racionalizēta programma, kas nodrošinātu to darbību turpināšanu un attīstību, kuras ir sāktas, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2000/750/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu diskriminācijas apkarošanai (no 2001. līdz 2006. gadam) (4), Padomes Lēmumu 2001/51/EK (2000. gada 20. decembris), ar ko izveido programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (2001–2005) (5), un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumiem Nr. 50/2002/EK (2001. gada 7. decembris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību centienos apkarot sociālo atstumtību (6), Nr. 1145/2002/EK (2002. gada 10. jūnijs) par Kopienas veicināšanas pasākumiem nodarbinātības jomā (7) un Nr. 848/2004/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai atbalstītu organizācijas, kas Eiropas līmenī darbojas vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā (8), kā arī pamatojoties uz darbībām, kas Kopienā veiktas attiecībā uz darba apstākļiem.

(3)

Eiropadomes Luksemburgas ārkārtas sanāksmē par nodarbinātību 1997. gada 20. un 21. novembrī ieviesa Eiropas Nodarbinātības stratēģiju, lai koordinētu dalībvalstu nodarbinātības politiku, pamatojoties uz kopīgi pieņemtām pamatnostādnēm un ieteikumiem nodarbinātības jomā. Eiropas Nodarbinātības stratēģija pašlaik ir vissvarīgākais Eiropas mēroga instruments, īstenojot Lisabonas Stratēģijas mērķus nodarbinātības un darba tirgus jomā.

(4)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē secināja, ka to cilvēku skaits, kas Savienībā dzīvo zem nabadzības sliekšņa un ir sociāli atstumti, nav pieņemams, un tāpēc uzskatīja, ka ir nepieciešams veikt pasākumus, lai panāktu būtisku progresu nabadzības izskaušanā. Par šādiem mērķiem vienojās Eiropadomes Nicas sanāksmē 2000. gada 7., 8. un 9. decembrī. Tajā turklāt vienojās par to, ka sociālās atstumtības apkarošanas politikai būtu jābalstās uz atklāto koordinācijas metodi, apvienojot valstu rīcības plānus ar Komisijas sadarbības iniciatīvu.

(5)

Demogrāfiskās pārmaiņas ir galvenais ilgtermiņa pārbaudījums sociālās aizsardzības sistēmas spējai nodrošināt atbilstīgas pensijas, augstas kvalitātes un ilglaicīgu veselības aprūpi, kas ir pieejama visiem un ko var finansēt ilgstoši. Ir svarīgi veicināt tādu politiku, ar ko var panākt gan atbilstīgu sociālo aizsardzību, gan sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspējību. Eiropadomes Lisabonas sanāksmē tika nolemts, ka sadarbībai šajā jomā būtu jābalstās uz atklāto koordinācijas metodi.

(6)

Šajā sakarā būtu jāpievērš uzmanība migrantu īpašajai situācijai, kā arī tam, cik svarīgi ir veikt darbības, lai nedeklarēto darbu pārveidotu pastāvīgā nodarbinātībā.

(7)

Minimuma standartu nodrošināšana un pastāvīga darba apstākļu uzlabošana Savienībā ir galvenā Eiropas sociālās politikas iezīme un nozīmīgs vispārējs Eiropas Savienības mērķis. Kopienai ir nozīmīgs uzdevums – atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības, sargājot darba ņēmēju veselību un drošību, darba apstākļus, tostarp vajadzību apvienot darbu un ģimenes dzīvi, kā arī darba ņēmējus pēc darba līguma izbeigšanas, informējot un konsultējot darba ņēmējus, un pārstāvot un kolektīvi aizsargājot darba ņēmēju un darba devēju intereses.

(8)

Nediskriminēšana ir Eiropas Savienības pamatprincips. Līguma 13. pantā ir paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās piederības, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminēšana ir noteikta arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā. Līdztekus būtu jāizvērtē konkrētas dažādu diskriminācijas formu īpašās iezīmes un jāizstrādā atbilstīga rīcība, lai novērstu un apkarotu diskrimināciju, kas balstīta uz vienu vai vairākiem iemesliem. Tādējādi, apsverot programmas pieejamību un rezultātus, būtu jāņem vērā invalīdu īpašās vajadzības, lai viņiem nodrošinātu pilnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi darbībām, kuras finansē programma, kā arī rezultātiem un šo darbību izvērtēšanai, tostarp to papildu izmaksu kompensēšanai, kas invalīdiem rodas viņu invaliditātes dēļ. Pieredze, kas gūta, daudzus gadus cīnoties pret konkrētām diskriminācijas formām, tostarp pret diskrimināciju dzimuma dēļ, var būt noderīga, cīnoties pret citām diskriminācijas formām.

(9)

Pamatojoties uz Līguma 13. pantu, Padome ir pieņēmusi šādas direktīvas: Direktīvu 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (9), kurā ir aizliegta diskriminācija rases vai etniskas izcelsmes dēļ, inter alia, nodarbinātībā, arodmācībās, izglītībā, nodrošinot ar precēm un pakalpojumiem, kā arī sociālajā aizsardzībā, Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (10), kurā aizliedz diskrimināciju, pamatojoties uz reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu un dzimumorientāciju, kā arī Direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (11).

(10)

Saskaņā ar Līguma 2. un 3. pantu vienāda attieksme pret vīriešiem un sievietēm ir Kopienas tiesību pamatprincips. Saskaņā ar šo principu pieņemtām direktīvām un citiem tiesību aktiem ir būtiska nozīme sieviešu situācijas uzlabošanā Savienībā. Pieredze, kas gūta, darbojoties Kopienas mērogā, liecina, ka, veicinot dzimumu līdztiesību Kopienas politikā un apkarojot diskrimināciju, ir vajadzīgs instrumentu komplekss, tostarp tiesību akti, finansēšanas instrumenti un integrēta pieeja, kuri papildinātu cits citu. Ievērojot vīriešu un sieviešu līdztiesības principu, dzimumu līdztiesības integrētā pieeja ir iekļauta visās programmas iedaļās un programmā paredzētajās darbībās.

(11)

Daudzas nevalstiskas organizācijas (NVO), kas darbojas dažādos līmeņos, var sniegt nozīmīgu Eiropas mēroga ieguldījumu, izmantojot galvenos sadarbības tīklus, kas palīdz mainīt politikas orientāciju attiecībā uz šīs programmas galvenajiem mērķiem.

(12)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīga Eiropas mēroga informācijas apmaiņa un labākās pieredzes ieviešana visā Kopienā, un to, ka tādēļ Kopienas darbību un pasākumu daudzpusējā apjoma dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(13)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (12).

(14)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (13).

(15)

Tā kā programma ir sadalīta piecās iedaļās, dalībvalstis saviem pārstāvjiem var paredzēt rotācijas principu, piemērojoties jautājumiem, ko risina Komiteja, kura palīdz Komisijai,

a)

uzlabot zināšanas un izpratni par situāciju dalībvalstīs un citās valstīs, kas piedalās programmā, analizējot, izvērtējot un rūpīgi pārraugot politiku;

b)

jomās, uz kurām attiecas programma, atbalstīt statistikas instrumentu un metožu, kā arī kopējo rādītāju attīstību, attiecīgos gadījumos, iedalot tos pa dzimuma un vecuma grupām;

c)

vajadzības gadījumā atbalstīt un uzraudzīt Kopienas tiesību aktu un, attiecīgos gadījumos, Kopienas politikas mērķu īstenošanu dalībvalstīs, un izvērtēt to efektivitāti un ietekmi;

d)

Eiropas mērogā veicināt sadarbības tīklus, savstarpējas mācības, kā arī labas prakses un inovatīvu pieeju apzināšanu un izplatīšanu;

e)

veicināt ieinteresēto pušu un plašas sabiedrības informētību par Kopienas politikas jomām un mērķiem, ko īsteno saskaņā ar katru no piecām programmas iedaļām;

f)

palielināt galveno Eiropas līmeņa tīklu spēju, attiecīgi, veicināt, atbalstīt un turpmāk attīstīt Kopienas politiku un mērķus.

1)

nodarbinātība;

2)

sociālā aizsardzība un iekļaušana;

3)

darba apstākļi;

4)

diskriminācijas apkarošana un dažādība;

5)

dzimumu līdztiesība.

a)

uzlabojot izpratni par stāvokli un izredzēm nodarbinātības jomā, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus, kā arī attīstot statistiku un kopējus rādītājus saskaņā ar ENS;

b)

uzraugot un izvērtējot Eiropas Nodarbinātības pamatnostādņu un ieteikumu īstenošanu un to ietekmi, jo īpaši, izmantojot Kopīgo nodarbinātības ziņojumu, un analizējot ENS mijiedarbību ar vispārējo ekonomikas un sociālo politiku un citām politikas jomām;

c)

organizējot pieredzes apmaiņu attiecībā uz politikas jomām, labu praksi un inovatīvām pieejām un veicinot ENS paredzētās savstarpējas mācības;

d)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par izaicinājumiem un politiku nodarbinātības jomā, kā arī par valstu reformu programmu īstenošanu, arī starp sociālajiem partneriem, reģionāliem un vietējiem dalībniekiem un citām ieinteresētām pusēm.

a)

uzlabojot izpratni par problēmām, kas saistītas ar sociālo atstumtību un nabadzību, sociālās aizsardzības un iekļaušanas politiku, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus, kā arī attīstot sociālās aizsardzības un iekļaušanas statistiku un kopējus rādītājus AKM jomā;

b)

uzraugot un izvērtējot AKM īstenošanu sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā un tās ietekmi valstu un Kopienas līmenī, un analizējot šīs AKM mijiedarbību ar citām politikas jomām;

c)

organizējot pieredzes apmaiņu attiecībā uz politikas jomām, labu praksi un inovatīvām pieejām un veicinot sociālās aizsardzības un iekļaušanas stratēģijā paredzētās savstarpējas mācības;

d)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem, kas sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā rodas ES koordinācijas procesā, arī starp sociālajiem partneriem, reģionāliem un vietējiem dalībniekiem, NVO un citām ieinteresētām pusēm;

e)

attīstot galveno Eiropas līmeņa tīklu spēju atbalstīt un turpmāk attīstīt Kopienas sociālās aizsardzības un iekļaušanas politikas mērķus un stratēģijas.

a)

uzlabojot izpratni par stāvokli darba apstākļu jomā, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus un, vajadzības gadījumā, attīstot statistiku un rādītājus, kā arī izvērtējot esošo tiesību aktu, politikas un prakses efektivitāti un ietekmi;

b)

atbalstot Kopienas darba tiesību aktu īstenošanu, izmantojot efektīvu uzraudzību, organizējot nozarē strādājošajiem paredzētus seminārus, izstrādājot norādes un attīstot sadarbības tīklus starp specializētām struktūrām, tostarp sociālajiem partneriem;

c)

ierosinot preventīvus pasākumus un atbalstot preventīvo kultūru tādā jomā kā veselības aizsardzība un drošība darbavietā;

d)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem saistībā ar darba apstākļiem, arī starp sociālajiem partneriem.

a)

uzlabojot izpratni par stāvokli attiecībā uz diskrimināciju, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus un, attiecīgos gadījumos, attīstot statistiku un rādītājus, kā arī izvērtējot esošo tiesību aktu, politikas un prakses efektivitāti un ietekmi;

b)

atbalstot Kopienas nediskriminēšanas tiesību aktu īstenošanu, izmantojot efektīvu uzraudzību, organizējot nozarē strādājošajiem paredzētus seminārus un attīstot sadarbības tīklus starp specializētām struktūrām, kas darbojas nediskriminēšanas jomā;

c)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem saistībā ar diskrimināciju un integrētu pieeju diskriminācijas apkarošanai visās Kopienas politikas jomās, arī starp sociālajiem partneriem, NVO un citām ieinteresētām pusēm;

d)

attīstot galveno Eiropas līmeņa tīklu spēju atbalstīt un turpmāk attīstīt Kopienas politikas mērķus un stratēģijas diskriminācijas apkarošanas jomā.

a)

uzlabojot izpratni par stāvokli jomās, kas saistītas ar dzimumu jautājumiem un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, jo īpaši, izmantojot analīzi un pētījumus, attīstot statistiku un, attiecīgos gadījumos, rādītājus, kā arī izvērtējot esošo tiesību aktu, politikas un prakses efektivitāti;

b)

atbalstot īstenošanu attiecībā uz Kopienas tiesību aktiem dzimumu līdztiesības jomā, izmantojot efektīvu uzraudzību, organizējot nozarē strādājošajiem paredzētus seminārus un attīstot sadarbības tīklus starp specializētām struktūrām, kas darbojas dzimumu līdztiesības jomā;

c)

palielinot informētību, izplatot informāciju un veicinot diskusijas starp sociālajiem partneriem, NVO un citām ieinteresētām pusēm par galvenajiem izaicinājumiem un politikas jautājumiem saistībā ar dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju;

d)

attīstot galveno Eiropas līmeņa tīklu spēju atbalstīt un turpmāk attīstīt Kopienas politikas mērķus un stratēģijas dzimumu līdztiesības jomā.

a)

analītiskas darbības:

b)

darbības, kas saistītas ar savstarpējām mācībām, informētības uzlabošanu un informācijas izplatīšanu:

c)

atbalsts galvenajiem darbības veicējiem:

a)

dalībvalstīm;

b)

valstu nodarbinātības dienestiem un to aģentūrām;

c)

vietējām un reģionālām iestādēm;

d)

Kopienas tiesību aktos paredzētām specializētām struktūrām;

e)

sociālajiem partneriem;

f)

NVO, jo īpaši tām, kas ir izveidotas Eiropas līmenī;

g)

augstākās izglītības iestādēm un pētniecības institūtiem;

h)

izvērtēšanas speciālistiem;

i)

valstu statistikas birojiem;

j)

plašsaziņas līdzekļiem.

a)

ar konkursa kārtā piešķirtu pakalpojumu līgumu, un šajā gadījumā uz sadarbību ar valstu statistikas birojiem attiecas Eurostat procedūras;

b)

ar daļēju atbalstu, ko piešķir pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, un šajā gadījumā Kopienas līdzfinansējums parasti nevar pārsniegt 80 % no kopējiem izdevumiem, kas radušies atbalsta saņēmējam. Jebkādu finansiālu atbalstu, kas pārsniedz šo maksimālo apjomu, var piešķirt vienīgi izņēmuma apstākļos un pēc rūpīgas izskatīšanas.

a)

vispārējas pamatnostādnes programmas īstenošanai;

b)

programmas īstenošanai paredzēta atsevišķās iedaļās sadalīta gada darba programma;

c)

finansiālais atbalsts, ko piešķir Kopiena;

d)

gada budžets, ņemot vērā 17. pantu;

e)

procedūras to darbību atlasei, kurām Kopiena sniedz atbalstu, un šādu darbību saraksta projekts, ko iesniedz Komisija;

f)

kritēriji programmas izvērtēšanai, tostarp kritēriji, kas saistīti ar rentabilitāti, un rezultātu izplatīšanas un tālāknodošanas pasākumi.

—

EBTA/EEZ valstīm saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajiem nosacījumiem,

—

valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kas ir asociētas ar Eiropas Savienību, kā arī Rietumbalkānu valstīm, kas ir iekļautas stabilizācijas un asociācijas procesā.