30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 401/41


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 15. decembris),

ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 par norādījumiem un procedūrām aitu un kazu elektroniskajai identificēšanai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6522)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/968/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvu 92/102/EEK un Direktīvu 64/432/EEK (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 21/2004 noteikts, ka katrai dalībvalstij jāizveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 21/2004 arī paredzēts, ka visi saimniecībā esošie dzīvnieki, kas dzimuši pēc 2005. gada 9. jūlija, ir jāidentificē, izmantojot divus identifikācijas līdzekļus. Pirmais identifikācijas līdzeklis ir krotālijas, bet otrais identifikācijas līdzeklis ir noteikts minētās regulas pielikuma A sadaļas 4. punktā. Kā otro identifikācijas līdzekli var izvēlēties elektronisko transponderi. Turklāt Regulas (EK) Nr. 21/2004 9. pantā paredzēts, ka no 2008. gada 1. janvāra vai cita datuma, ko var noteikt Padome, elektroniskā identifikācija kā otrais identifikācijas līdzeklis, ir obligāta visiem dzīvniekiem.

(3)

Regulā (EK) Nr. 21/2004 paredzēts, ka Komisija pieņem pamatnostādnes un procedūras elektroniskās identifikācijas īstenošanai, lai uzlabotu elektroniskās identifikācijas īstenošanu.

(4)

Minētie norādījumi un procedūras jāpiemēro tiem dzīvniekiem, kuriem elektroniskā identifikācija jau ir izmantota kā otrais identifikācijas līdzeklis, un visiem dzīvniekiem, sākot no datuma, kas paredzēts minētās regulas 9. panta 3. punktā. Lai nodrošinātu, ka identifikatori, kurus piestiprina aitām un kazām Regulas (EK) Nr. 21/2004 vajadzībām, ir nolasāmi visās dalībvalstīs, šajā lēmumā jānosaka obligātās prasības attiecībā uz konkrētām atbilstības un darbības pārbaudēm identifikatoru apstiprināšanai.

(5)

Lai nodrošinātu norādījumus dalībvalstīm par nolasīšanas ierīcēm, šajā lēmumā jānosaka obligātās prasības attiecībā uz atbilstības un darbības pārbaudēm, ņemot vērā, ka Regula (EK) Nr. 21/2004 neparedz to, ka katram ir uzņēmējam ir nolasīšanas ierīce.

(6)

Atšķirīgo ģeogrāfisko apstākļu un zemkopības sistēmu dēļ, kādās Kopienā audzē aitas un kazas, dalībvalstīm jābūt iespējai pieprasīt darbības papildu pārbaudes, ņemot vērā īpašos valsts nosacījumus.

(7)

Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) ir publicējusi standartus, kuros aplūko dzīvnieku radiofrekvenču identifikācijas (RFID) aspektus. Turklāt Starptautiskā dzīvnieku pārraudzības komiteja (ICAR) ir izstrādājusi procedūras, kuru mērķis ir pārbaudīt dažu RFID īpašību atbilstību ISO standartiem. Šīs procedūras ir publicētas tajā Starptautiskā nolīguma par pārraudzības praksi redakcijā, kuru 2004. gada jūnijā apstiprināja ICAR ģenerālā asambleja. ISO standarti ir pieņemti, un tos izmanto starptautiskā līmenī, un tādēļ tie ir jāņem vērā šajā lēmumā.

(8)

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir izstrādājis tehniskās pamatnostādnes, kurās sīki aprakstītas rezultātu novērtēšanas pārbaudes un RFID ierīču drošums, un tās ir publicētas JRC tīmekļa vietnē kā JRC tehniskie standarti. Šajā lēmumā jāņem vērā minēto pamatnostādņu būtiskie elementi.

(9)

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) ir publicējusi tehniskos standartus attiecībā uz testa laboratoriju akreditāciju. Minētie standarti (EN standarti) ir pieņemti, un tos izmanto starptautiskā līmenī, un tādēļ tie ir jāņem vērā šajā lēmumā.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā ir izklāstītas pamatnostādnes un procedūras dzīvnieku elektroniskai identifikācijai:

a)

attiecībā uz otro identifikācijas līdzekli, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā un minēts attiecīgās regulas pielikuma A sadaļas 4. punkta ceturtajā ievilkumā un

b)

kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 9. panta 3. punkta pirmajā daļā.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no divdesmitās dienas pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.


PIELIKUMS

Pamatnostādnes un procedūras, lai apstiprinātu identifikatorus un nolasīšanas ierīces elektroniskajai aitu un kazu identifikācijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 21/2004

I   NODAĻA

Definīcijas

Šīm pamatnostādnēm izmanto šādas definīcijas:

a)

“valsts kods” ir 3 zīmju ciparu kods, ar kuru atspoguļo valsts nosaukumu saskaņā ar ISO standartu 3166;

b)

“valsts identifikācijas kods” ir 12 zīmju ciparu kods, lai identificētu atsevišķu dzīvnieku valsts mērogā;

c)

“transpondera kods” ir 64 bitu elektroniskais kods, kas ieprogrammēts transponderī un inter alia satur valsts kodu un valsts identifikācijas kodu un ko izmanto elektroniskajai dzīvnieku identifikācijai;

d)

“identifikators” ir tikai lasīšanas režīma pasīvais transponderis, izmantojot HDX vai FDX-B tehnoloģiju, kā definēts ISO standartos 11784 un 11785; tas tiek iekļauts dažādos identifikācijas līdzekļos, kā minēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 A pielikumā;

e)

“nolasīšanas ierīce” ir sinhronizējošs vai nesinhronizējošs uztvērējs, ar ko var vismaz

i)

nolasīt identifikatorus un

ii)

kas norāda valsts kodu un valsts identifikācijas kodu;

f)

“sinhronizējošs uztvērējs” ir uztvērējs, kas pilnībā atbilst ISO standartam 11785 un var noteikt citu uztvērēju klātbūtni;

g)

“nesinhronizējošs uztvērējs” ir uztvērējs, kas neatbilst ISO standarta 11785 6. klauzulai un nevar noteikt citu uztvērēju klātbūtni.

II   NODAĻA

Identifikatori

1.

Kompetentā iestāde apstiprina tikai tādu identifikatoru izmantošanu, kuri ir vismaz veiksmīgi pārbaudīti saskaņā ar Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas starptautisko nolīgumu par pārraudzības praksi (ICAR pārraudzības pamatnostādnes), kā minēts turpmāk a) un b) punktā, attiecībā uz

a)

atbilstību ISO standartiem 11784 un ISO 11785 saskaņā ar metodi, kas norādīta 10.2.6.2.1. sadaļā “RFID ierīču atbilstības novērtēšana, 1. daļa: ISO 11784/11785 – transponderu atbilstība, ieskaitot ražotāja koda piešķiršanu un izmantošanu”; un

b)

darbības rezultātiem nolasīšanas attālumā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 21/2004 pielikuma A.6 sadaļas trešajā ievilkumā, saskaņā ar metodi, kas noteikta 10. sadaļas 10.5. papildinājumā “RFID ierīču darbības novērtēšana, 1. daļa: ISO 11784/11785 – transponderu darbība”, kurā iekļauj šādus mērījumus:

i)

aktivācijas lauka intensitāte;

ii)

dipolmoments; un

iii)

bita garuma stabilitāte FDX-B un frekvences stabilitāte HDX.

2.

1. punktā minētās pārbaudes veic vismaz ar katra pārbaudāmā modeļa 50 identifikatoriem.

3.

Transpondera koda struktūra ir saskaņā ar standartu 11784 un turpmākajā tabulā sniegto aprakstu.

Bitu skaits

Zīmju skaits

Kombināciju skaits

Apraksts

1

1

2

Šis bits norāda, vai identifikators tiek izmantots dzīvnieku identifikācijai vai ne. Visos dzīvnieku lietojumos šis bits ir “1”.

2–4

1

8

Identifikatora maiņas skaitītājs (0 līdz 7).

5–9

2

32

Lietotāja informācijas lauks. Šis bits satur “04”, kodējot KN kodu aitām un kazām saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) pielikuma II daļas I sadaļas 1. nodaļu.

10–15

2

64

Tukšs – Visas nulles (rezervēta zona turpmākajiem lietojumiem).

16

1

2

Šis bits norāda datu bloka klātbūtni (izmantošanai dzīvniekiem šis bits ir “0” = nav datu bloka).

17–26

4

1 024

Valsts kods, kā noteikts 1. nodaļas a) punktā.

27–64

12

274 877 906 944

Valsts identifikācijas kods, kā noteikts 1. nodaļas b) punktā.

Ja valsts identifikācijas kods ir mazāks par 12 zīmēm, vietu starp valsts identifikācijas kodu un valsts kodu aizpilda ar nullēm.

4.

Kompetentā iestāde var pieprasīt papildu testus, lai noteiktu identifikatoru stabilitāti un izturību, saskaņā ar Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KPC) tehnisko pamatnostādņu 2. daļā aprakstītajām procedūrām.

5.

Kompetentā iestāde var pieprasīt citus darbības kritērijus, lai nodrošinātu identifikatoru funkcionalitāti īpašos ģeogrāfiskos, klimatiskos un vadības apstākļos attiecīgajā dalībvalstī.

III   NODAĻA

Nolasīšanas ierīces

1.

Kompetentā iestāde apstiprina tikai tādu nolasīšanas ierīču izmantošanu, kuras ir vismaz pārbaudītas, lai konstatētu to atbilstību ISO standartiem 11784 un 11785, saskaņā ar ICAR pārraudzības pamatnostādnēs paredzētajām metodēm, kā minēts turpmāk a) un b) punktā, izmantojot atbilstības testu attiecībā uz

a)

sinhronizējošiem uztvērējiem atbilstoši metodēm, kas noteiktas 10.3.5.2. sadaļā “RFID ierīču atbilstības novērtēšana, 2. daļa: ISO 11784/11785 – uztvērēju atbilstība”; vai

b)

nesinhronizējošiem uztvērējiem atbilstoši metodēm, kas noteiktas 10.4.5.2. sadaļā “RFID ierīču atbilstības novērtēšana, 3. daļa: Atbilstības tests nesinhronizējošiem uztvērējiem par ISO 11784/11785 transponderu nolasīšanu”.

2.

Kompetentā iestāde var pieprasīt

a)

papildu testus attiecībā uz nolasīšanas ierīču mehānisko un termisko stabilitāti un izturību saskaņā ar procedūrām, kas aprakstītas KPC tehnisko pamatnostādņu 2. daļā; un

b)

elektromagnētiskās darbības testus, kā noteikts ICAR pārraudzības pamatnostādņu 10. sadaļas 10.6.2. papildinājumā “RFID ierīču darbības novērtējums, 2. daļa: ISO 11784/11785 – portatīvo uztvērēju darbība”.

IV   NODAĻA

Testa laboratorijas

1.

Kompetentā iestāde izraugās testa laboratorijas II un III nodaļā paredzēto testu veikšanai.

Tomēr kompetentā iestāde vai izraudzīties tikai tādas laboratorijas, kas darbojas, ir novērtētas un akreditētas saskaņā ar šādiem Eiropas standartiem (“EN standarti”) vai līdzvērtīgiem standartiem:

a)

EN ISO/IEC17025 “Vispārīgās prasības testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetencei”;

b)

EN 45002 “Vispārīgi kritēriji testēšanas laboratoriju novērtēšanai”; un

c)

EN 45003 “Kalibrēšanas un testēšanas laboratoriju akreditēšanas sistēma – Vispārīgas prasības to darbībai un atzīšanai”.

2.

Dalībvalstis izstrādā un atjaunina to testa laboratoriju sarakstus, kuras izraudzījušās kompetentās iestādes, un dara šādu informāciju pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai tīmekļa vietnē.


(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.