21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 366/47

(1)

Padome 1997. gadā pieņēma Rīcības kodeksu uzņēmējdarbības nodokļu jomā, lai apkarotu traucējošo nodokļu konkurenci (2). Pildot saistības, kuras tā uzņēmās saskaņā ar šo kodeksu, Komisija 1998. gadā publicēja paziņojumu par to, kā piemērot noteikumus par valsts atbalstu pasākumiem, kas izriet no uzņēmumu tiešiem nodokļiem (3) kurā tā uzsvēra savu apņēmību precīzi piemērot šos noteikumus un ievērot vienlīdzīgas izskatīšanas principu.. Šī procedūra iekļaujas šī paziņojuma ietvaros.

(2)

Komisija savā 1999. gada 12. februāra vēstulē D/50716 lūdza Luksemburgai sniegt sākotnēju informāciju par “sabiedrībām, kam 1929. gada likums paredz nodokļu atbrīvojumus”. Ar 1999. gada 26. marta vēstuli A/32604 Luksemburgas iestādes iesniedza tai aprakstu par 1929. gada shēmu attiecībā uz finanšu līdzdalības sabiedrībām (kontrolakciju sabiedrībām), kas atbrīvotas no nodokļiem (turpmāk tekstā “no nodokļiem atbrīvotās 1929. gada kontrolakciju sabiedrības”), kurā grozījumi izdarīti ar “1971. gada 29. decembra likumu” un ar “1978. gada 30. novembra likumu”.

(3)

Komisija savā 2000. gada 5. jūlija vēstulē D/53671 lūdza Luksemburgai sniegt papildu ziņas par 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām un jo īpaši par “1938. gada 17. decembra likumu, kas pārvalda tā saukto Milliardaire kontrolakciju sabiedrību shēmu” (turpmāk tekstā “no nodokļiem atbrīvotās Milliardaire kontrolakciju sabiedrības”). Luksemburgas iestādes ar 2000. gada 20. jūlija vēstuli A/36150 iesniedza pieprasīto papildu informāciju.

(4)

Komisija savā 2001. gada 26. marta vēstulē D/51279 lūdza papildu informāciju jo īpaši to likumu tekstus, ar ko izveido nodokļu sistēmu no nodokļiem atbrīvotajām 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām un no nodokļiem atbrīvotajām Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām. Luksemburgas iestādes ar 2001. gada 11. maija vēstuli A/33928 sniedza pieprasīto informāciju.

(5)

Komisija savā 2002. gada 11. februāra vēstulē D/50571 informēja Luksemburgas iestādes, ka jau sākotnēji tā uzskatīja šo pasākumu par atbalstu, un aicināja tās iesniegt Komisijai savus apsvērumus atbilstīgi sadarbības procedūrai, kas attiecas uz pastāvošajām atbalsta shēmām un kas ieviesta ar 17. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta [kas kļuvis par 88. pantu] piemērošanai (4). Pēc sanāksmes 2002. gada 19. aprīlī, kurā piedalījās Komisija un Luksemburgas iestādes, tās ar 2002. gada 2. maija vēstuli nosūtīja pieprasīto informāciju. Otra sanāksme, kurā piedalījās minētās iestādes un Komisija, notika 2002. gada 17. oktobrī.

(6)

Komisija savā 2004. gada 9. marta vēstulē A/51743 lūdza Luksemburgai sniegt informāciju par minēto nodokļu sistēmu, informējot to par visiem jaunajiem pasākumiem, kas ierosināti vai jau ir pieņemti, attiecībā uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu shēmu, lai varētu pabeigt minētās shēmas sākotnējo pārbaudi atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 659/1999 17. panta 2. punktā. Ar 2004. gada 6. maija vēstuli Luksemburga iesniedza Komisijai prasīto informāciju.

(7)

Trešā sanāksme, kurā piedalījās Luksemburgas iestādes un Komisija, notika 2004. gada 15. septembrī, kuras laikā Komisija tika informēta par dažiem elementiem likumprojektā Nr. 5321, ar kuru tiek piedāvāti daži grozījumi 1929. gada 31. jūlija likumā par 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu shēmu.

(8)

Komisija savā 2005. gada 4. maija vēstulē D/53536 lūdza nosūtīt tai visu informāciju par likumprojekta Nr. 5231 apstiprināšanu 2005. gada 19. aprīlī, lai papildinātu minētās shēmas sākotnējo novērtējumu. Luksemburgas iestādes ar 2005. gada 1. jūnija (A/34536) un 2005. gada 23. jūnija (A/35047) vēstuli nosūtīja Komisijai pieprasīto informāciju.

(9)

Komisija savā 2005. gada 11. jūlija vēstulē (D/55311) jo īpaši informēja Luksemburgu, ka tā savā sākotnējā novērtējumā uzskata, ka minētā shēma (tādā veidā, kā tā ir grozīta, parlamentam 2005. gada 19. aprīlī pieņemot Likumprojektu Nr. 5231, kas kļuva par 2005. gada 21. jūnija likumu, ar kuru ieviesa grozījumus 1929. gada 31. jūlija likuma 1. pantā par nodokļu shēmu finanšu līdzdalības sabiedrībās) ir atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(10)

Ceturtā sanāksme, kurā piedalījās minētās iestādes un Komisija, notika 2005. gada 25. jūlijā, un tajā lietu izskatīja, jo īpaši ņemot vērā grozījumus, kas minētajā shēmā ieviesti ar 2005. gada 21. jūnija likumu.

(11)

Komisija savā 2005. gada 28. jūlija vēstulē (D/55780) informēja Luksemburgu par savu sākotnējo novērtējumu attiecībā uz 1929. gada 31. jūlija likumā, kas grozīts ar 2005. gada 21. jūnija likumu, paredzētā atbalsta raksturu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu, un aicināja Luksemburgu iesniegt savas piezīmes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 17. panta 2. punktu.

(12)

Komisija savā 2005. gada 5. septembra vēstulē (D/56729) un 2005. gada 19. septembra vēstulē (D/57172) aicināja Luksemburgas iestādes nosūtīt pieprasītās piezīmes.

(13)

Noteiktajā laikā nesaņemot nekādu atbildi, Komisija savā 2005. gada 25. novembra vēstulē (5) ierosināja Luksemburgai veikt šādus nepieciešamos pasākumus, piemērojot Līguma 88. panta 1. punktu:

(14)

Tajā pašā vēstulē Komisija arī aicināja Luksemburgas iestādes mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas tai rakstveidā norādīt, vai Luksemburga atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 659/1999 19. panta 1. punktam bez iebildumiem un nepārprotami akceptē visus šos nepieciešamos pasākumus, minot galīgo shēmas atcelšanas datumu. Komisija norādīja, ka pretējā gadījumā, saskaņā ar minētās regulas 19. panta 2. punkta noteikumiem, tā varētu uzsākt minētās regulas 4. panta 4. punktā paredzēto procedūru.

(15)

Luksemburga ar 2005. gada 9. decembra vēstuli (A/40451) informēja Komisiju par to, ka tā nepiekrīt piedāvātajiem nepieciešamajiem pasākumiem. Ņemot vērā Luksemburgas sniegto atteikumu un apsvērumus, ko minētajā vēstulē sniegušas Luksemburgas iestādes, Komisija nolēma uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(16)

Komisija savā 2006. gada 9. februāra vēstulē (SG D/200621) un 2006. gada 28. marta vēstulē (SG D/201345) informēja Luksemburgu par lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, kā arī par šī lēmuma kļūdu labojumu.

(17)

Komisijas lēmums (izlabotajā variantā) publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” (6). Savā lēmumā Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus. Komisija šajā sakarā nav saņēmusi nevienu apsvērumu no ieinteresētajām trešām pusēm.

(18)

Luksemburga ar 2006. gada 13. aprīļa vēstuli (A/32917) iesniedza savus apsvērumus.

(19)

2006. gada 6. jūlijā notika papildu sanāksme, kurā piedalījās Luksemburgas iestādes un Komisija un kuras laikā minētās iestādes sniedza papildu informāciju par 1929. gada kontrolakciju sabiedrību finanšu darbību un pauda to iespējamo tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka pārejas periodā tās turpinās gūt labumu no nodokļu atbrīvojuma shēmas.

(20)

Sākotnējais 1929. gada 31. jūlija likums par kontrolakciju sabiedrībām, kuras atbrīvotas no nodokļiem, ieviesa finanšu instrumentu, kas paredzēts, lai veicinātu starptautiskas grupas uzņēmumu uzkrātās peļņas sadali un lai novērstu šādas peļņas papildu aplikšanu ar nodokļiem, labumu iegūstošām kontrolakciju sabiedrībām un grupas akcionāriem to pēc tam saņemot. Izdarot grozījumus 1929. gada 31. jūlija likumā, Luksemburga 1937. gadā ieviesa papildu nodokļu atbrīvojumus Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām, kuru sākotnējam iemaksātajam kapitālam vajadzēja būt vismaz vienam miljardam Luksemburgas franku (LUF). Turklāt Luksemburga izveidoja nodokļu atbrīvojuma shēmu kapitāla daļu turētājiem, kura ietvaros ar nodokļiem neapliek dividendes, honorārus, procentus (ienākošo peļņu) un ieņēmumus no likvidācijas, kas iegūti no tādu sabiedrību akciju pārdošanas, kurās kontrolakciju sabiedrībām ir kapitāla daļas, ar noteikumu, ka tiek ievēroti noteikti nosacījumi. Tādējādi Luksemburgā pašreiz bez vispārējās nodokļu atbrīvojumu shēmas kapitāla daļu turētājiem, kuri pievienojušies saskaņā ar parastajām tiesību normām (Likuma par ienākumu nodokli (LIN) bijušais 166. pants) un transponē direktīvu par “mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem” un direktīvu par “procentiem un honorāriem” (7), pastāv īpaša 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu atbrīvojumu shēma.

(21)

Saskaņā ar 1929. gada 31. jūlija likumu 1929. gada kontrolakciju sabiedrības Luksemburgā ir atbrīvotas no tiešo nodokļu maksāšanas, piemēram, no uzņēmuma peļņas nodokļa, pašvaldības uzņēmējdarbības nodokļa (8) un neto vērtības nodokļa (9). Tām tomēr jāmaksā kapitāla nodoklis, piemēram, zemes nodoklis (10) un ikgadējais abonēšanas nodoklis (11). Tādējādi Luksemburgā ar nodokļiem neapliek dividendes, peļņu, honorārus un procentus (ienākošo peļņu), ko saņem 1929. gada kontrolakciju sabiedrības. Dividenžu, honorāru (12) un procentu (ienākošās peļņas) maksājumi, ko veic 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, nav pakļauti nodokļu atvilkšanai no pirmavota (13). Visbeidzot, nav nekādu pamatatvilkumu no procentiem, ko pārskaita 1929. gada no nodokļiem atbrīvotās kontrolakciju sabiedrības ārzemēs, kā arī jebkura cita Luksemburgas sabiedrība, bet procentus, ko saņem no nodokļiem neatbrīvotās rezidējošās sabiedrības joprojām uzskata par ienākumiem, kas ar nodokli ir apliekami.

(22)

Ir jāievēro, ka procenti, ko 1929. gada kontrolakciju sabiedrības (tāpat kā jebkurš cits Luksemburgas uzņēmums) pārskaita fiziskām personām – reālajiem labuma guvējiem tādā nozīmē, kā to paredz Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (14) – kuras ir kādas dalībvalsts rezidenti, ir pakļauti nodokļu atvilkšanai no pirmavota, ko paredz minētā direktīva Luksemburgā. Pastāv arī līdzīgs galīgais atvilkums 10 % apmērā no procentiem, kas izmaksāti fiziskām personām – rezidentiem, kas Luksemburgā ieviests no 2006. gada 1. janvāra, un kuram ir pakļauti procenti, ko pārskaita 1929. gada no nodokļiem atbrīvotās kontrolakciju sabiedrības.

(23)

Uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām parasti neattiecas Luksemburgas noslēgtās divpusējās vienošanās par dubultas aplikšanas ar nodokļiem un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu.

(24)

Attiecībā uz kapitāla aplikšanu ar nodokļiem, uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām attiecas tiesības ieguldīt 1 % no iemaksas skaidrā naudā vai no pārskaitījuma kontā (15). Turklāt tām ir jāmaksā abonēšanas nodoklis 0,2 % apmērā no dzēstā dibināšanas pamatkapitāla un no tādām piemaksām pie akciju nominālās vērtības, kādas fiksētas iepriekšējā finanšu gada beigu datumā (16). 1929. gada kontrolakciju sabiedrība var aizņemties līdzekļus no saviem akcionāriem, bankām vai citām kredītiestādēm un var izlaist obligācijas. Noteikumus par nepietiekamu kapitāla ieguldīšanu, lai izvairītos no abonēšanas nodokļa nemaksāšanas, piemēro, ja finansējums no aizdevumiem vairāk nekā akciju izlaišana pārsniedz noteiktus finanšu rentabilitātes rādītājus. Visbeidzot, tantjēmas, kas izmaksātas 1929. gada kontrolakciju sabiedrības valdes locekļiem, vadītājiem vai auditoriem, kuri ir vai nav rezidenti, ir pakļautas nodokļu atvilkšanai no pirmavota 20 % apmērā.

(25)

Tikai Luksemburgā reģistrētas sabiedrības (17), pretēji individuāliem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem uz līguma pamata, kuri nepastāv kā sabiedrības, ārvalstu sabiedrību stabiliem uzņēmumiem, filiālēm vai vietējām aģentūrām, var izmantot 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmas priekšrocības. Parakstītā kapitāla summa 1929. gada kontrolakciju sabiedrībai ir atkarīga no izvēlētās uzņēmējdarbības formas. Saskaņā ar lielhercoga 1977. gada 29. jūlija dekrētu 1929. gada kontrolakciju sabiedrības rīcībā ir jābūt pilnībā brīvam akciju kapitālam vismaz 24 000 euro apmērā.

(26)

Luksemburgā izveidotās sabiedrības var reģistrēt kā 1929. gada kontrolakciju sabiedrības ar nosacījumu, ka tās nodarbojas tikai ar visu veidu kapitāla daļu pirkšanu, uzturēšanu un izmantošanu citās Luksemburgas vai ārvalstu sabiedrībās, proti, piešķirot aizdevumus, uzturot patentus un piešķirot autortiesību vai zinātības licences sabiedrībām, kurās tām ir kapitāla daļas. 1929. gada kontrolakciju sabiedrība nedrīkst pati veikt rūpniecisku darbību vai apsaimniekot publikai pieejamu tirdzniecības uzņēmumu. Ja tā uzsāk darbību šajā jomā, tā zaudē savu statusu, un to uzskata par komercsabiedrību, kas pilnībā apliekama ar nodokļiem.

(27)

Darbības, kas atļautas 1929. gada kontrolakciju sabiedrībai, ir šādas:

(28)

Aizliegtās darbības ir šādas:

(29)

1929. gada kontrolakciju sabiedrības uzrauga Luksemburgas Reģistrācijas un nekustamo īpašumu administrācija, kurai ir atļauts pārbaudīt to norēķinu grāmatas, bet vienīgi, lai pārliecinātos, ka darbībās, ko veic minētās kontrolakciju sabiedrības, tiek ievēroti 1929. gada likumā paredzētie ierobežojumi.

(30)

1929. gada kontrolakciju sabiedrību vidū pastāv īpaša kontrolakciju sabiedrību forma, proti, Milliardaire kontrolakciju sabiedrība. To var izveidot, vai nu ieguldot ārvalstu sabiedrību akcijas, vai ieguldot brīvu akciju kapitālu un rezerves vismaz 24 miljonu euro apmērā (1 miljards LUF). Milliardaire kontrolakciju sabiedrības var izteikties par nodokļu sistēmu, kuras ietvaros abonēšanas nodoklis ir aizstāts ar nodokli, ko sauc par “ienākuma nodokli”. Saskaņā ar lielhercoga 1937. gada dekrētu par Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām šo ienākuma nodokli iekasē par procentiem, kas izmaksāti obligāciju un vērtspapīru īpašniekiem, par akcionāriem izmaksātajām dividendēm, un par tādas sabiedrības vadībai, auditoriem un likvidatoriem izmaksātajām tantjēmām.

(31)

Ja kopējā procentu summa, kas izmaksāta obligāciju vai vērtspapīru īpašniekiem par attiecīgo finanšu gadu, ir vismaz 2,4 miljoni euro, nodokli aprēķina pēc tabulas, kas ietver 3 % no samaksātajiem procentiem, 1,8 % no dividendēm, tantjēmām un peļņas līdz izdalītajai kopsummai 1,2 miljonu euro apmērā un 0,1 % apmērā no dividendēm, tantjēmām un peļņas, kas pārsniedz šo slieksni. Ja kopējā procentu summa, kas izmaksāta obligāciju vai vērtspapīru īpašniekiem par attiecīgo finanšu gadu ir lielāka par 2,4 miljoniem euro, nodokli aprēķina pēc citas tabulas, kas ietver 3 % no samaksātajiem procentiem, 3 % no dividendēm, tantjēmām un peļņas līdz kopsummai, kas vienāda ar starpību starp 2,4 miljoniem euro un samaksāto procentu kopsummu, 1,8 % no dividenžu daļas, kas pārsniedz noteikto slieksni, līdz izdalītajai kopsummai 1,2 miljonu euro apmērā, un 0,1 % no dividenžu, tantjēmu un peļņas atlikušās summas, kas pārsniedz šo slieksni. Tātad uz Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām neattiecas parastie noteikumi par nepietiekamu kapitāla ieguldīšanu, ko piemēro saistībā ar abonēšanas nodokli, un tantjēmām un peļņai nepiemēro nekādus nodokļu atvilkumus no pirmavota.

(32)

Darbības, kas atļautas Milliardaire kontrolakciju sabiedrībai, ir:

(33)

Aprakstīto atbrīvošanu no nodokļiem ar zināmiem nosacījumiem attiecināja uz “finanšu kontrolakciju sabiedrībām”, kas veido 1929. gada kontrolakciju sabiedrību apakšgrupu. Tās nodarbojas ar sabiedrību grupas filiāļu vai tamlīdzīgu sabiedrību darbības finansēšanu. Šajā nozīmē sabiedrību uzskata par kādas grupas sastāvdaļu, ja tā izmanto kopīgu nosaukumu, kas simbolizē savstarpēju atkarību, vai ja vienas grupas sabiedrībām pieder ievērojama daļa (vismaz 25 %) no akciju kapitāla, un starp tām tiek uzturētas pastāvīgas ekonomiskās attiecības.

(34)

Tāpat kā Milliardare kontrolakciju sabiedrības, finanšu kontrolakciju sabiedrība var veikt daudzveidīgāku darbību nekā 1929. gada kontrolakciju sabiedrība saistībā ar finansēšanu grupas iekšienē. Kamēr 1929. gada kontrolakciju sabiedrības var finansēt tikai sabiedrības, kurās tām pieder tiešas kapitāla daļas, finanšu kontrolakciju sabiedrības var piešķirt aizdevumus jebkurai sabiedrībai, kas ir grupas locekles. Darbības, kas atļautas finanšu kontrolakciju sabiedrībai, ir:

(35)

2003. gada 6. novembrī Luksemburgas valdība iesniedza parlamentam likumprojektu Nr. 5231, kas grozīja 1929. gada 31. jūlija likumu par 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmu. Savā 2003. gada 19. aprīļa sesijā Luksemburgas parlaments apstiprināja minēto likumprojektu ar dažiem grozījumiem. Jauno likumu izsludināja 2005. gada 21. jūnijā un 2005. gada 22. jūnijā publicēja Luksemburgas Lielhercogistes Oficiālajā Vēstnesī. 2005. gada 21. jūnija likums stājās spēkā 2005. gada 1. jūlijā.

(36)

Saskaņā ar šo likumu kontrolakciju sabiedrības, saņemot vismaz 5 % no kopējiem dividenžu ienākumiem finanšu gada laikā no izplatītājsabiedrībām, kas neatrodas Luksemburgā un kam nav jāmaksā ar Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodokli salīdzināms ienākuma nodoklis, zaudē 1929. gada kontrolakciju sabiedrības statusu un kļūst par sabiedrībām, uz kurām attiecas parastā nodokļu sistēma. Parlamenta dokumentos, kas bija pievienoti likumprojektam, tika paskaidrots, ka lai ienākuma nodoklis tiktu uzskatīts par salīdzināmu ar Luksemburgas ienākuma nodokli, tā likmei jābūt vismaz 11 % (t.i., 50 % no Luksemburgas nodokļa, kas jāmaksā sabiedrībām), un tā summai ir jābūt līdzīgai summai, ko iekasē Luksemburgā.

(37)

No šim likumam pievienotajiem komentāriem izriet, ka šie grozījumi ir pieņemti, lai saskaņotu 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmu ar rekomendācijām, kuras Luksemburgas iestādēm 2003. gada 3. jūnijā iesniedza Padome Rīcības kodeksa attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem novērtēšanas ietvaros. Šajā sakarā jaunais likums ieviesa arī pārejas periodu, kad tiek saglabātas pastāvošās priekšrocības sabiedrībām, kurām ir 1929. gada kontrolakciju sabiedrības vai Milliardaire kontrolakciju sabiedrības statuss, no likuma spēkā stāšanās brīža līdz 2011. gada 1. janvārim.

(38)

Komisija savā 2006. gada 9. februāra lēmumā būtībā uzskatīja, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Patiešām, pēc Komisijas domām šī shēma tikai minētajām kontrolakciju sabiedrībām nodrošināja vairākas ekonomiska rakstura priekšrocības, kas izpaudās atbrīvošanā no uzņēmuma nodokļa, nodokļu atvilkumiem no pirmavota, neto vērtības nodokļa un zemes nodokļa. Šīs priekšrocības samazina nodokļu saistības pret Luksemburgas valsts kasi, un no tā labumu gūst kontrolakciju sabiedrības un uzņēmumu grupas, kurām tās pieder.

(39)

Pēc Komisijas domām šīs priekšrocības bija saistītas ar valsts resursu izmantošanu, jo Luksemburgas valsts kase zaudēja nodokļu resursus. Sistēma šķita selektīva, ņemot vērā to, ka tā bija pieejama sabiedrībām, kam bija kontrolakciju sabiedrības forma un kas veica vienīgi atsevišķu veidu funkcijas, proti, galvenokārt finanšu, vadības, licencēšanas un kases funkcijas. Bez tam sistēma darbojas tikai grupas ietvaros, tādējādi labuma guvējiem ir jādarbojas kādā grupā, lai no tās varētu gūt labumu. To darot, tā nebūtu pieejama visiem uzņēmumiem, bet tikai tiem, kuri organizējas grupā, izveidojot klusās partnerības sabiedrību Luksemburgā, kas paredzēta vienīgi dažu funkciju, piemēram, finansēšanas, kapitāla daļu pārvaldības, licenču un patentu koordinēšanas un koncesijas veikšanai.

(40)

Savā lēmumā uzsākt oficiālu pārbaudes procedūru Komisija uzskatīja, ka šī priekšrocība kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ņemot vērā to, ka visas finanšu un vadības funkcijas, ko parasti veic 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, pārsvarā notiek starptautiskajos tirgos, kuros konkurence ir saspringta. Šajā ziņā konkurence šķita izkropļota, 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām esot labvēlīgākos apstākļos salīdzinājumā ar neatkarīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un finanšu starpniekiem, proti, jo īpaši – bankām un klasiskiem konsultāciju uzņēmumiem. Ietekmēta tiek arī tirdzniecība sakarā ar priekšrocībām, ko piešķir 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma, kura atbalsta tikai kontrolakciju sabiedrības, kas veic dažas finanšu funkcijas, kurām galvenokārt ir pārrobežu raksturs.

(41)

Nevar piemērot nevienu no Līguma 87. panta 2. un 3. punktā minētajiem izņēmumiem, jo attiecīgais pasākums ir darbības atbalsts, kas nav saistīts ar konkrētu projektu izpildi, un tikai samazina labuma guvēju izdevumus, nepalīdzot sasniegt Kopienas mērķus.

(42)

Komisija arī secināja, ka runa ir par jau pastāvošu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1.b panta b) punkta i) apakšpunkta nozīmē. Šajā ziņā grozījumi, kas ieviesti ar 2005. gada likumu, kurš groza 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmu, šķietami neietekmē minētā atbalsta pašreizējo raksturu, ņemot vērā, ka tie atstāj nemainītas shēmas piešķirtās priekšrocības, uz laiku ierobežojot labuma guvēju skaitu līdz tādiem, kas nesaņem kādas dividendes, kuras ārpus Luksemburgas tiek apliktas ar nodokļiem samazinātā apjomā.

(43)

Oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas ietvaros Komisija aicināja Luksemburgas iestādes sniegt visu noderīgo informāciju, lai būtu iespējams izvērtēt minētās shēmas ietekmi uz tirdzniecību jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā. Tā arī aicināja Luksemburgu un ieinteresētās trešās puses iesniegt apsvērumus par tiesiskās paļāvības iespējamu pastāvēšanu labuma guvēju vidū, lai attaisnotu pārejas pasākumu pieņemšanu, pieņemot, ka pastāv prasība par minētās shēmas atcelšanu.

(44)

Neviena trešā puse oficiāli neiesniedza apsvērumus pēc Komisijas 2006. gada 9. februāra lēmuma publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” (18). Vairāki 1929. gada kontrolakciju sabiedrību pārstāvji tomēr neformāli kontaktējās ar Komisiju pēc tam, kad tika informēti par juridiskajām sekām attiecībā uz privātpersonām no Komisijas uzsāktās oficiālās pārbaudes procedūras saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu un nodokļu atbrīvojumu likumību, no kā šie pēdējie guva labumu.

(45)

Luksemburgas iestādes izklāstīja savus apsvērumus savā 2006. gada 13. aprīļa vēstulē. Šajā sakarā Luksemburgas iestādes nepiekrita tam, ka atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē attiecina uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu atbrīvojumu shēmu. Luksemburga neiesniedza apsvērumus par minēto nodokļu atbrīvojumu shēmas saderību ar kopējo tirgu.

(46)

Savā 2006. gada 13. aprīļa vēstulē Luksemburga arī atteicās sniegt visu noderīgo informāciju, lai būtu iespējams novērtēt minēto pasākumu un tā ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozarēs, darbībām grupas ietvaros un nemateriālo tiesību pārvaldību. Netika iesniegta nekāda informācija par investīcijām, ko kontrolē 1929. gada kontrolakciju sabiedrības. Šajā gadījumā Luksemburgas iestādes aizbildinājās ar to, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām nevajag pašvaldības akreditāciju un ka tādējādi ir neiespējami izveidot šo kontrolakciju sabiedrību sarakstu.

(47)

Visbeidzot, runājot par iespējamas tiesiskās paļāvības pastāvēšanu no nodokļu atbrīvojumu shēmas labuma guvēju puses, attaisnojot pārejas pasākumu pieņemšanu gadījumā, ja galīgais lēmums būs negatīvs, Luksemburgas iestādes minēja, ka iespējamai 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmas atcelšanai būtu tāda ietekme uz Luksemburgas nodokļu sistēmu, ka būtu jāaizsargā to uzņēmumu paļāvība, kuri darbojas šīs shēmas ietvaros. Šie pēdējie patiešām nevarēja sagatavoties tam, ka juridisko statusu pilnībā atceļ “pēkšņi”.

(48)

Būtībā savā 2006. gada 13. aprīļa vēstulē Luksemburgas iestādes iebilst pret minētā nodokļu shēmas uzskatīšanu par atbalstu.

(49)

Pirmkārt, 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma nepiešķir priekšrocības salīdzinājumā ar parastajā tiesību sistēmā paredzēto nodokļu piemērošanu kontrolakciju sabiedrībām. Tās mērķis ir vienīgi izvairīties no nodokļu izdevumu, kas saistīti ar peļņu, kuru sadalījuši viena īpašnieka uzņēmumi, palielināšanas. Bez minētā nodokļu atbrīvojumu shēmas 1929. gada kontrolakciju sabiedrības patiesībā būtu sodītas nodokļu ziņā, jo viena īpašnieka uzņēmuma peļņa pirmo reizi tiktu aplikta ar nodokļiem kā tā peļņa, otro reizi pie tās sadalīšanas kā kontrolakciju sabiedrības ienākumi no līdzdalības un visbeidzot – vēlākas sadales gadījumā – kā kontrolakciju sabiedrības akcionāra dividendes.

(50)

Otrkārt, pēc Luksemburgas iestāžu domām 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma nav selektīva un attiecīgi neizkropļo konkurenci, un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Visi uzņēmumi, kas atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā, proti, ja runa ir par piedalīšanos tiesību iegādē, vadību, finansēšanu un to kapitāla daļu, kas tiem pieder to kontrolētās sabiedrībās, izmantošanu, patiešām var gūt labumu no minētās shēmas.

(51)

Visbeidzot, 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma nav pasākums, kas traucē konkurenci un tirdzniecību Kopienas iekšienē, ņemot vērā to, ka kontrolakciju sabiedrības, kas no tā gūst labumu, ir tikai tās, kas gūst pasīvos ienākumus, un neatrodas situācijā, kas salīdzināma ar citu uzņēmumu situāciju, kuri darbojas neatkarīgi. Jebkurā gadījumā Komisijai nevajadzētu norādīt, ka minētā shēma nostiprina 1929. gada kontrolakciju sabiedrību pozīcijas salīdzinājumā ar citu veidu kontrolakciju sabiedrību pozīcijām.

(52)

Atbilstīgi Līguma 87. panta 1. punktam “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(53)

Komisija uzmanīgi izpētīja 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmu, ņemot vērā Luksemburgas iestāžu iesniegtos apsvērumus. Daudzie minētie iebildumi neļāva Komisijai grozīt savu iepriekšējo vērtējumu, kurā tā uzskatīja, ka šīs shēmas ietvaros sabiedrībām piešķirtie nodokļu atbrīvojumi ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(54)

Jāatgādina, ka ar valsts atbalsta nacionālā pasākuma definīciju jau iepriekš tiek pieņemts, ka ir izpildīti šādi kopīgi nosacījumi, proti: 1) dotais pasākums piešķir atbrīvojumu, 2) šo atbrīvojumu finansē no valsts resursiem, 3) šis atbrīvojums ir selektīvs un 4) konkrētais pasākums izkropļo vai draud izkropļot konkurenci un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (19).

(55)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka 1929. gada likums piešķir nodokļu atbrīvojumus, kas neaprobežojas ar dubultas nodokļu aplikšanas novēršanu par ieņēmumiem, ko guvušas citas kontrolakciju sabiedrības Luksemburgā, proti, tās, kuras principā tiek apliktas ar nodokļiem, bet kuras saņem atbrīvojumus atkarībā no Luksemburgā vai ārvalstīs jau iekasētiem nodokļiem.

(56)

Komisija šajā sakarā uzskata, ka shēma piešķir vairākus nodokļu atbrīvojumus, kuri neatbilst parastajām tiesībām, un ka šie atbrīvojumi atbalsta uzņēmumus, kuri veic noteiktu darbību skaitu Luksemburgā, tās attiecas galvenokārt uz finanšu sfēru. Rezultātā shēmai ir selektīvs raksturs. Ņemot vērā Luksemburgas minēto iebildumu nozīmīgumu, Komisija uzskata par īsto brīdi izklāstīt precīzus iemeslus, kas ļautu uzskatīt, ka minētā iepriekš raksturotā shēma apmierina konstatējošajā daļā (53) minētos nosacījumus.

(57)

Luksemburga savos 2006. gada 13. aprīļa komentāros uzskatīja, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma ir nodokļu sistēma, kas piemērojama sabiedrībām, kuras saņem tikai pasīvos ienākumus, ko jau apliek ar nodokļiem to ieguves brīdī, neatkarīgi no to lieluma, no to nozares un no to tiesiskās formas. Luksemburga arī apgalvoja, ka shēmu attaisno kopējie ietaupījumi no Luksemburgas nodokļu sistēmas, kā mērķis ir izvairīties no dubultas aplikšanas ar nodokļiem tāpēc, ka pilnībā ar nodokļiem apliekamām sabiedrībām ir piekļuve citiem salīdzināmiem veidiem, kā novērst dubultu aplikšanu ar nodokļiem. It īpaši Luksemburgai shēma neradītu atbrīvojumus divu galveno iemeslu dēļ.

(58)

Pirmkārt, Luksemburgas sabiedrību nodokļu shēma paredzētu vairākas iespējas, kas bez diskriminācijas alternatīvi piemērojamas salīdzināmās un uzņēmumu grupām pieņemamās situācijās. Šāda sistēma tāda, kādu to atzina Tiesa spriedumā Banks lietā (20), tādējādi nevarētu ietvert atbrīvojumus Līguma 87. panta 1. panta nozīmē. Šajā spriedumā Tiesa patiešām būtu varējusi uzskatīt, ka tas nav atbalsts, jo uzņēmumu grupām bez diskriminācijas ir pieejamas dažādas nodokļu aprēķināšanas formulas, kas attiecas uz iespējamiem atbrīvojumiem par uzņēmumu efektīvi izdarītajām izvēlēm.

(59)

Otrkārt, pēc Luksemburgas iestāžu domām ir jānotiek 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu sloga izvērtēšanai, ņemot vērā gan shēmas labvēlīgos, gan nelabvēlīgos faktorus. Taču Komisija acīmredzot nebūtu to atbalstījusi. Šajā sakarā Luksemburgas iestādes aizbildinās ar to, ka savā 2006. gada 13. aprīļa vēstulē tās minēja trīs 1929. gada kontrolakciju sabiedrību piemērus, kurām būtu neizdevīga minētā shēmas piemērošana salīdzinājumā ar kontrolakciju sabiedrībām, kuras apliekamas ar nodokļiem.

(60)

Komisija nevar piekrist Luksemburgas iestāžu secinājumiem. Patiešām, pretēji to apgalvotajam, minēto shēmu raksturo atbrīvojumi no vairākiem nodokļiem, proti, ienākuma nodokļa, pašvaldības uzņēmējdarbības nodokļa un neto vērtības nodokļa. Šie atbrīvojumi ir izņēmumi no noteikumiem par attiecīgo sabiedrību aplikšanu ar nodokļiem. Turklāt šo izņēmumu mērķis nav vienkārši izvairīties no ienākumu daudzkārtējas aplikšanas ar nodokļiem, bet atbrīvot no dažu nodokļu maksāšanas dažas 1929. gada 31. jūlija likumā minētās un no nodokļiem atbrīvoto kontrolakciju sabiedrību īstenotās ekonomiska rakstura darbības.

(61)

Ja ir taisnība, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu atbrīvojumu shēma neattiecas uz to nodokļu kopumu, kurus Luksemburgas sabiedrībām principā ir jāmaksā (21), tomēr paliek fakts, ka šī procedūra attiecas uz konstatētajiem nodokļu atbrīvojumiem un skar vairākus atsevišķus nodokļus, no kuriem ir piešķirts atbrīvojums (22). Runājot par tiešajiem nodokļiem, proti, par ienākuma nodokli, pašvaldības uzņēmējdarbības nodokli un neto vērtības nodokli (īpašuma nodokli), 1929. gada kontrolakciju sabiedrības no tiem ir pilnībā atbrīvotas.

(62)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija pretēji tam, ko tā apgalvoja savā 2006. gada 9. februāra lēmumā, pieļauj, ka zemes nodoklis 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām ir jāmaksā saskaņā ar 1936. gada 1. decembra likumu un ka minētās kontrolakciju sabiedrības no tā nav atbrīvotas.

(63)

Attiecībā uz atbrīvošanu no ienākuma nodokļa un pašvaldības uzņēmējdarbības nodokļa, atbrīvojuma līmenis, kas piešķirts 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām attiecībā uz ienākumiem no kapitāla daļām (dividendēm un peļņas) ir daudz lielāks nekā kapitāla daļu atbrīvojums no nodokļiem, kas piešķirts attiecībā uz dividendēm un peļņu, ko ieguvušas no nodokļiem neatbrīvotās kontrolakciju sabiedrības, lai izvairītos no to dubultas aplikšanas ar nodokļiem. Proti, 1929. gada kontrolakciju sabiedrības no tā ir atbrīvotas neatkarīgi no tā, vai ir zināms, ka tās atbilst nosacījumiem, kas ļauj gūt labumu no parastā nodokļu atbrīvojumu shēmas, kuras mērķis ir izvairīties no dubultas aplikšanas ar nodokli (23). Tātad tās pretēji ar nodokļiem apliekamām sabiedrībām administratīvā kārtā gūst labumu no šiem nodokļu atbrīvojumiem. Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka minētie nodokļu atbrīvojumi nodrošina 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām priekšrocības, samazinot izdevumus, kas parasti apgrūtina to budžetu (24).

(64)

Vēl attiecībā uz ienākumu nodokli un pašvaldības uzņēmējdarbības nodokli Komisija vēlas piebilst, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrību saņemtie procenti un honorāri no šiem nodokļiem ir pilnībā atbrīvoti pretēji citu Luksemburgas kontrolakciju sabiedrību parasto tiesību aplikšanai ar nodokļiem. Taču šie nodokļu atbrīvojumi nevarētu būt attaisnojami ar vēlmi novērst šo ienākumu dubultu aplikšanu ar nodokļiem, jo īpaši tādā mērā, cik attiecīgos izdevumus iepriekš atvelk tie, kuriem tie ir jāsedz. Tādējādi nodokļu atbrīvojumi par šiem ienākumiem, kā paredz 1929. gada 31. jūlija likums, ir pretlikumīgi un neatbilst principam, saskaņā ar kuru par procentu un honorāru maksājumiem vismaz vienu reizi ir jāmaksā ienākuma nodoklis. Ņemot vērā šo nodokļu atbrīvojumu izņēmuma raksturu, Komisija gala rezultātā uzskata, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrības arī šajā gadījumā gūst labumu no izmaksu samazināšanas, kas parasti apgrūtina to budžetu.

(65)

Attiecībā uz iepriekšējiem nodokļu aprēķiniem par 1929. gada kontrolakciju sabiedrību izmaksātajiem ienākumiem, dividendēm un honorāriem, Komisija konstatē, ka uz minētajām kontrolakciju sabiedrībām Luksemburgā neattiecas nodokļu atvilkšana no pirmavota, ko parasti piemēro maksājumiem tiem saņēmējiem, kuri nedzīvo Luksemburgā, tai skaitā – attiecībā uz Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām – nodokļu atvilkšana, ko piemēro tantjēmām. Rezultātā Komisija uzskata, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrības gūst labumu arī no izmaksu samazināšanas, kas parasti apgrūtina to budžetu.

(66)

Pat tad, ja pieņemtu, ka šis atbrīvojums no nodokļu atvilkšanas no pirmavota tieši atbalsta honorāru saņēmējus un tikai netieši 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, Komisija uzskata, ka tā ietekme nav mazāka, jo galarezultātā pēdējām samazinās izmaksas, ko parasti uzņemas segt izplatītājsabiedrības, kuras ar nodokļiem apliek Luksemburgā. Šo vērtējumu apstiprina fakts, ka tad, kad tiek izmantota iepriekšēja aprēķināšana, nodokļu atvilkumi no pirmavota ir lielāki, ja izplatītājs ir apņēmies tos segt un ja pēdējais tādā gadījumā nav juridiski spiests ietekmēt ienākumu saņēmēja aplikšanu ar nodokļiem. Turklāt 1929. gada kontrolakciju sabiedrības bauda netiešas priekšrocības no vieglākas pieejas riska/aizņēmuma kapitālam, kas saistītas ar lielāku ienesīgumu, kurš izriet no šiem nodokļu atbrīvojumiem, no kā labumu gūst investori.

(67)

Visbeidzot, 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām nav jāmaksā neto vērtības nodoklis, ko piemēro ar nodokļiem apliekamām sabiedrībām Luksemburgā. Pieņemot pat, ka šim nodokļu atbrīvojumam ir ierobežota ietekme uz ekonomiku, tā nepaliek mazāka, samazinot 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām izmaksas, ko sabiedrības Luksemburgā parasti sedz.

(68)

Pēc Komisijas domām no visa iepriekš minētā izriet, ka minētās priekšrocības ir izņēmuma rakstura pasākumi, kas paredzēti, lai atbalstītu dažus uzņēmumus attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuri, runājot par mērķi, pēc kā tiecas minētā shēma, proti, vairākkārtējas aplikšanas ar nodokli novēršana, atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā. Komisija uzskata, ka šajā situācijā Luksemburgas iestāžu atsaukšanās uz spriedumu Banks lietā nav atbilstīga. Patiešām, minētajā lietā starp dažādām iespējamām piemērot noteiktus nodokļus, neviena jau iepriekš nešķiet izdevīgāka. Taču šajā gadījumā ir jāatzīst, ka nodokļu atbrīvojumi principā ir izdevīgāki nekā ienākumu aplikšana ar nodokļiem. Komisija no tā secina, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrības gūst konkrētu un nevis eventuālu labumu no izmaksu samazināšanas, kas vienkārši apgrūtina to budžetu.

(69)

Luksemburgas iestāžu 2006. gada 13. aprīļa vēstulē minētie trīs piemēri pēc būtības nav tādi, lai apstrīdētu secinājumu, saskaņā ar kuru strīdīgā shēma piešķir vispārējām nodokļu tiesībām neatbilstīgas izņēmuma priekšrocības un ko neattaisno Luksemburgas nodokļu sistēmas raksturs. Patiešām, no vienas puses runa ir par pieņēmumiem, kas nav raksturīgas reālajam 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmas pielietojumam. No otras puses, minētie piemēri attiecas tikai uz situācijām, kurās vispārējā tiesību sistēma jau paredz ienākumu pilnīgu atbrīvošanu no nodokļiem. Turklāt Luksemburga neņem vērā situācijas, kurās vispārējās tiesības nepiešķir nodokļu atbrīvojumus pat tad, kad, kā jau iepriekš konstatēts, tikai vienīgi šādās situācijās shēma ļauj labuma guvējiem no minētās shēmas saglabāt īpašas priekšrocības salīdzinājumā ar vispārējo tiesību sistēmu.

(70)

Komisija tādējādi uzskata, ka šajā gadījumā nav jāņem vērā piemērojamo tiešo un netiešo nodokļu kopums, lai noteiktu, vai pastāv 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām piešķirti nodokļu atbrīvojumi, jo šo atbrīvojumu pastāvēšana jau ir plaši pierādīta. Turklāt Komisija konstatē, ka tādu analīzi būtu neiespējami veikt, ņemot vērā tādu situāciju, kuras būtu jāņem vērā, nenoteikto skaitu.

(71)

Rezultātā Komisija uzskata, ka minētā shēma ir atbrīvojums, kas piešķirts 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām.

(72)

Jāatgādina, ka valsts pasākuma specifiska īpatnība, proti, tā selektīvais raksturs, ir viens no elementiem, kas raksturo jēdzienu valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Šajā sakarā ir svarīgi pārbaudīt, vai konkrētā nodokļu sistēma piešķir vai nepiešķir īpašus nodokļu atbrīvojumus noteiktu uzņēmumu vai noteiktu darbības nozaru ienākumiem (25). Šajā gadījumā pēc Luksemburgas iestāžu domām 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma nav selektīva, jo to varētu izmantot visi uzņēmumi, kas atrodas salīdzināmās situācijās, t.i., kas izņēmuma kārtā nodarbojas ar kontrolēto sabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanu un izmantošanu, un ar ienākumu iekasēšanu no šādām darbībām.

(73)

Komisija piekrīt Luksemburgas iestāžu viedoklim, saskaņā ar kuru kontrolakciju sabiedrību darbības nodokļu atbrīvojumu selektivitāte noteikti ir jāvērtē salīdzinājumā ar salīdzināmām situācijām (26). Tomēr Komisija uzskata, ka šajā gadījumā, lai salīdzinātu, ir jāņem vērā sabiedrības, kas gūst ienākumus, kuri ir salīdzināmi ar 1929. gada kontrolakciju sabiedrību ienākumiem. Taču Komisija ir pamanījusi, ka Luksemburgas sabiedrību vidū vienīgi 1929. gada kontrolakciju sabiedrības ir pilnīgi atbrīvotas no nodokļu maksāšanas par visu saņemto ienākumu kopumu, un tas ir neatkarīgi no eventuāli jau iepriekš atbalstīta ienākuma nodokļa no sabiedrību, kurās tām pieder kapitāla daļas, puses.

(74)

Šajos apstākļos Komisija var tikai secināt, ka šāda nodokļu atbrīvojumu shēma ir selektīva, jo tas atbalsta noteiktus uzņēmumus, kuri veic vienīgi noteiktas darbības, salīdzinājumā ar dažādiem uzņēmumiem un darbībām, kas ir pakļautas riskam tikt apliktām ar nodokli vairākas reizes.

(75)

Šo vērtējumu, starp citu, apstiprina arī fakts, ka pēc Luksemburgas iestāžu domām 1929. gada 31. jūlija likuma mērķis ir aizkavēt pārmērīgu šīs shēmas attiecināšanu uz citām sabiedrībām, kuras nav 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, lai izvairītos no tā, ka šī shēma radītu pārlieku lielus izdevumus valsts budžetam. Komisija šajā sakarā atgādina, ka pamatojumā, kas balstīts uz nodokļu sistēmas raksturu vai radīto ietaupījumu, ir jābūt atsaucei uz īpašā nodokļu pasākuma saistību ar nodokļu sistēmas iekšējo loģiku kopumā (27). Taču tāds nešķiet esam šis gadījums, kad Luksemburga attiecībā uz valsts nodokļu sistēmas raksturu vai radīto ietaupījumu nav pamatojusi izņēmuma shēmu, no kuras labumu gūst tikai 1929. gada kontrolakciju sabiedrības.

(76)

Turklāt Komisija konstatē, ka uz labuma gūšanu no nodokļu atbrīvojumiem saskaņā ar 1929. gada 31. jūlija likumu attiecas vairāki nosacījumi, kas galvenokārt saistīti ar to, ka pastāv reģistrācijas sistēma Administrācijas uzraudzībā un ar noteiktu likuma prasību ievērošanu, kas attiecas uz minimālo neto vērtību un strikti definētu noteiktu darbību efektīvu un ekskluzīvu veikšanu. Taču pēc Komisijas domām šo strikto kritēriju esamība nostiprina aplūkotās shēmas selektīvo raksturu.

(77)

Šajā sakarā Komisija atrod, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām, piedaloties kapitāla daļu iegādē, kā arī pārvaldot un izmantojot savas kapitāla daļas, ir jāierobežo sava darbība citos uzņēmumos, neskatoties uz tās raksturu. Īso definīciju par kapitāla daļu izmantošanu, ko dod 1929. gada 31. jūlija likums, precizēja Reģistra un valsts īpašuma departaments, kas uzskatīja, sniedzot plašu skaidrojumu, ka tai ir jāietver noteiktas ekonomiska rakstura darbības, kuras tieši vai netieši ir saistītas ar kapitāla daļu izmantošanu, jo īpaši finansēšanas darbības. Kontrolakciju sabiedrībām tādējādi ir atļauts uz ilgu vai īsu termiņu piešķirt naudas avansus un aizdevumus sabiedrībām, kurās tām tiešā veidā pieder kapitāla daļas (28).

(78)

Saskaņā ar 1929. gada 31. jūlija likumu garantiju piešķiršana to sabiedrību kreditoriem, kurās 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām pieder kapitāla daļas, kā arī to kapitāla pieaugums arī ietilpst kapitāla daļu izmantošanas konceptā. Turklāt bez kapitāla daļām akciju veidā 1929. gada kontrolakciju sabiedrību īpašumā var būt obligācijas – valsts, privātās, tirgos kotētas vai nekotētas, ar noteiktu vai nenoteiktu cenu, kuras izlaidis valsts vai nevalstisks sektors. 1929. gada kontrolakciju sabiedrību īpašumā var būt arī vienīgi obligācijas neatkarīgi no vai kopīgi ar kapitāla daļu pārvaldības darbībām. Kontrolakciju sabiedrības, kuras nodarbojas ar finansēšanu, tādējādi var paplašināt potenciālo finansējuma saņēmēju loku un, to darot, piešķirt aizdevumus visām grupā esošajām sabiedrībām un tādējādi sabiedrību grupai, kam ir kopīgs nosaukums un kuras vismaz 25 % apmērā pieder kopējai mātessabiedrībai.

(79)

Turklāt dažas darbības ir uzskatāmas par ekvivalentām kapitāla daļu iegūšanai, pat ja 1929. gada kontrolakciju sabiedrībai nav nevienas kapitāla daļas. Tas ir tāpat, kā tas, ka kontrolakciju sabiedrības īpašumā var būt patenti, lai gan tā tos nevar izmantot vai veikt tirdznieciskus darījumus ar tiem, tā var piešķirt izmantošanas licences citām sabiedrībām, kas pieder trešām personām, vai grupai, kurai tā pieder, un attiecīgi saņemt atlīdzību, nezaudējot priekšrocību tikt atbrīvotai no nodokļu maksāšanas.

(80)

To darbību vidū, kas atļautas 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām, ir arī konsultēšana par investīciju fondu pārvaldīšanu un ieguldīšanu. Šīs darbības mērķis ir sniegt padomus organizācijām, kas nodarbojas ar kopīgu līdzekļu ieguldīšanu, par tām uzticētā portfeļa pārvaldīšanu. Parasti šādas darbības veic konsultāciju sabiedrība, kas saskaņā ar vispārējām nodokļu tiesību normām parasti ir apliekama ar nodokļiem. Tomēr, ja ir izpildīti daži īpaši nosacījumi, konsultāciju sabiedrībai ir iespēja iegūt 1929. gada kontrolakciju sabiedrības statusu (29).

(81)

No iepriekšminētā izriet, ka 1929. gada 31. jūlija likums strikti ierobežo darbības, ko var veikt 1929. gada kontrolakciju sabiedrība, par citu darbību veikšanu sodot ar no nodokļiem atbrīvotas sabiedrības statusa zaudēšanu. Komisija uzskata, ka šie ierobežojumi apliecina uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām attiecinātās nodokļu atbrīvojumu shēmas selektīvo raksturu. Turklāt, kā Komisija jau minēja savā 2006. gada 9. februāra lēmumā, pietiek konstatēt, ka vairākas ekonomikas nozares nevar iegūt šīs shēmas piešķirtos atvieglojumus. Tādējādi uz uzņēmumiem, kas veic atšķirīgas darbības no tām, kas attiecas uz kapitāla daļu izmantošanu, kā arī darbības saistībā ar vairākām nozarēm, piemēram, rūpnieciskā ražošana, lauksaimniecība vai tirdzniecība, neattiecas minētās shēmas priekšrocības.

(82)

Komisija uzskata, ka nekāds objektīvs izskaidrojums nevar attaisnot tādu nodokļu iekasēšanas traktējumu, kas speciāli paredzēts 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām un kura nolūks ir, tādējādi piemērojot to tikai dažiem uzņēmumiem, sniegt tiem priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem.

(83)

Citiem vārdiem sakot, tas apstāklis, ka minētā shēma ir pieejama tikai tām Luksemburgas sabiedrībām, kas veic ierobežotu darbību skaitu, runā par labu šim novērtējumam. Patiešām, lai gūtu labumu no aplūkotās nodokļu atbrīvojumu shēmas, ikvienam uzņēmumam, kas vēlas izmantot savas investīcijas, ir jāizveido atsevišķa filiāle Luksemburgā, kuras mērķis būtu veikt vienīgi tās darbības, ko atļauj 1929. gada likums. Uzņēmums ar šādu struktūru tādējādi sev piesaista investīcijas, kas pievienojas parastajām izmaksām no investēšanas. Tikai uzņēmumi, kuriem ir grupas struktūra, ievērojami (30) un pietiekami līdzekļi, lai nodibinātu Luksemburgā struktūru, kas paredzēta kapitāla daļu pārvaldīšanas un finansēšanas darbību veikšanai, var gūt labumu no šīs shēmas. Runa ir, piemēram, par Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām.

(84)

Attiecībā uz to atbrīvojumu, kuri izriet no minētās shēmas piemērošanas, valstisko izcelsmi, ir jāatgādina, ka atbalsta jēdziens ir vispārīgāks par subsīdijas jēdzienu, jo tas ietver ne tikai pozitīvu materiālo palīdzību, piemēram, subsīdijas pašas par sevi, bet arī darbības, kas dažādos veidos samazina izmaksas, kuras parasti apgrūtina uzņēmuma budžetu un kuras faktiski, nebūdamas subsīdijas šī vārda īstajā nozīmē, ir tāda paša rakstura, un tām ir identiski rezultāti (31). No tā izriet, ka šeit aplūkotā shēma, ar kuras palīdzību valsts iestādes piešķir dažiem uzņēmumiem atbrīvojumus no parasti maksājamiem nodokļiem, kas nostāda labuma guvējus labvēlīgākā finansiālajā situācijā nekā citus nodokļu maksātājus, lai gan neietver valsts līdzekļu piešķiršanu, ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē (32). Līdz ar to šajā gadījumā, lai gan nodokļu atbrīvojumi, kas izriet no 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmas piemērošanas, nav valsts līdzekļu piešķiršana, nebūtu noliedzams, ka valsts zaudē nodokļos samaksājamos līdzekļus un tādējādi tā ir finansēšana no valsts līdzekļiem.

(85)

Pēc Luksemburgas domām 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma nav pasākums, kas negatīvi ietekmē konkurenci un tirdzniecību Kopienas iekšienē tāpēc, ka sabiedrības, kas no tā gūst labumu, būtu vienīgi pasīvo ienākumu guvējas un neatrastos situācijā, kas salīdzināma ar tādu citu uzņēmumu situāciju, kuri darbojas neatkarīgi. Turklāt Komisija nav norādījusi, ka shēmas nolūks ir nostiprināt 1929. gada kontrolakciju sabiedrību stāvokli salīdzinājumā ar citām kontrolakciju sabiedrībām.

(86)

Komisija novēro, ka no Eiropas Kopienu Tiesas pastāvīgās jurisprudences izriet, ka, no vienas puses, lai pasākums nelabvēlīgi ietekmētu konkurenci, pietiek ar to, ka labuma guvējs ir konkurējošās attiecībās ar citiem uzņēmumiem konkurencei atvērtos tirgos (33), un, no otras puses, ka pasākums ietekmē tirdzniecību Kopienas iekšienē, kad valsts piešķirtais finansiālais atbalsts nostiprina viena uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem Kopienas iekšējā tirdzniecībā konkurējošiem uzņēmumiem (34).

(87)

Komisija uzskata, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrības ir pakļautas finanšu sektoram, kura ietvaros tās veic īpašas darbības, piemēram, aizdevumu piešķiršanu citiem grupas locekļiem, obligāciju izlaišanu, rēķinu diskontēšanu un skaidras naudas ieguldījumu pārvaldību tām sabiedrībām, kuras tās tieši un netieši kontrolē, un citām tādas grupas sabiedrībām, pie kuras pieder 1929. gada kontrolakciju sabiedrība, vai konsultēšanu par kopīpašuma uz vērtspapīriem vai īstermiņa ieguldījumiem pārvaldīšanā. Kā iepriekš tika konstatēts, no nodokļiem atbrīvotās finanšu kontrolakciju sabiedrības un Milliardaire kontrolakciju sabiedrības saskaņā ar 1929. gada likumu bauda lielāku darbības elastību, veicot šāda rakstura finanšu darbības. 1929. gada kontrolakciju sabiedrības piedalās arī patentu iegādē un pārvaldīšanā, kā arī licenču piešķiršanā filiālēm, kas tām tieši vai netieši pieder, vai citām grupas sabiedrībām.

(88)

Atbilstīgi regulējuma atcelšanas procesam, kas raksturoja Kopienas tirgu finanšu pakalpojumu jomā, konkurence šajā nozarē balstās galvenokārt uz visu institucionālo ierobežojumu atcelšanu finanšu darbību veikšanai kopējā tirgū un uz šo darbību veikšanas apstākļu pārredzamību un vienlīdzību, ja tās ir salīdzināmas. Tomēr šī shēma rada nelabvēlīgu iespaidu uz konkurenci tāpēc, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrības bauda pilnīgu atbrīvojumu no tiešajiem nodokļiem, kurus Luksemburgā parasti piemēro ienākumiem, ko iegūst no šīm darbībām pat tad, kad šīs darbības ir apliekamas ar nodokli, ja tās veic neatkarīgi uzņēmumi vai uzņēmumi, kuri nav organizēti īpašajā 1929. gada kontrolakciju sabiedrības formā.

(89)

Turklāt, ņemot vērā faktu, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrības statūtiem atbilstošu formu bieži izvēlas grupas, kurām ir starptautisks raksturs vai kuru darbība aptver vairākas nozares, jo īpaši, tirdzniecību, tiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm sakarā ar nodokļu atvieglojumiem, kas piešķirti daudznacionāliem komersantiem, kuri izmanto 1929. gada kontrolakciju sabiedrību pakalpojumus. Turklāt 1929. gada kontrolakciju sabiedrības sniedz pakalpojumus grupas ietvaros un ar zināmiem ierobežojumiem var iesaistīties to sabiedrību rūpnieciskajā un komerciālajā darbībā, kurās tām pieder kapitāla daļas, kas ir īsta ekonomiska darbība, kā Tiesa to apstiprināja savā nesenajā spriedumā lietā Fondazione Cassa di Risparmio di Firenze. (35) Visu šo iemeslu dēļ ietekme uz tirdzniecību un konkurences izkropļošana pastāv arī to grupu līmenī, pie kurām pieder 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, un sakarā ar komerciāla rakstura darbībām, ko veic šīs grupas.

(90)

Šos secinājumus pastiprina tās nozīmīgās ietekmes konstatēšana, kas minētajiem nodokļu atbrīvojumiem ir uz izvēles izdarīšanu par labu Luksemburgai kā priviliģētai vietai finanšu ziņā. Šajā sakarā Komisija uzskata par piemērotu atsaukties uz rakstiem, kas parādījušies presē, (36) kuros norādīts, ka Luksemburgas finanšu sistēma balstās uz kontrolakciju sabiedrību nodokļu atbrīvojumu shēmu. Tas ir fakts, kas nosaka, ka daudznacionālas finanšu sabiedrības Luksemburgā izmanto kontrolakciju sabiedrību, proti, 1929. gada kontrolakciju sabiedrību, struktūru, lai samazinātu savu nodokļu slogu. Saskaņā ar šajos rakstos sniegto informāciju Luksemburgā ir reģistrētas gandrīz 15 000 1929. gada kontrolakciju sabiedrības.

(91)

Par spīti tam, ka Luksemburgas iestādes nav iesniegušas informāciju, kas ļautu noteikt kopējo darījumu skaitu, ko ir veikušas 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, Komisija uzskata, ka nevar noliegt šīs shēmas nozīmi Luksemburgas finanšu sektorā, ne arī tās negatīvo ietekmi uz konkurencei un tirdzniecību.

(92)

Komisija uzskata, ka valsts atbalstu, no kura gūst labumu 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Luksemburgas iestādes nedarīja zināmu nevienu argumentu, saskaņā ar kuru šajā gadījumā būtu piemērojams kāds no Līguma 87. panta 2. un 3. punktā minētajiem izņēmumiem.

(93)

Līguma 87. panta 2. punktā paredzētie izņēmumi attiecībā uz sociāla rakstura atbalstiem, kas piešķirti individuāliem patērētajiem, atbalstiem, kuri paredzēti, lai segtu zaudējumus, kas radušies dabas katastrofu vai citu neparedzētu notikumu rezultātā, un atbalstiem, kas piešķirti dažiem Vācijas Federatīvās Republikas reģioniem, acīmredzami neattiecas uz šo gadījumu.

(94)

Tas pats attiecas uz izņēmumu, ko paredz Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts, kas ļauj apstiprināt atbalstus, kuri paredzēti, lai veicinātu tādu reģionu ekonomisko attīstību, kuros dzīves līmenis ir nenormāli zems vai kuros ir ļoti liels bezdarba līmenis. Tāpat shēmu nevar uzskatīt ne par projektu, par kuru ir Eiropai ir kopīga interese, ne arī par līdzekli cīņai pret smagiem traucējumiem Luksemburgas ekonomikai Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Atbalsts neveicina arī kultūru un mantojuma saglabāšanu Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē.

(95)

Visbeidzot, runājot par Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas pieļauj atbalstus, kuri ir paredzēti, lai atvieglotu noteiktu darbību veikšanu vai noteiktu ekonomisko reģionu attīstību, ja tie neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, lai būtu pretēji kopējam interesēm, Komisija konstatē, ka nodokļu atvieglojumi, kas piešķirti 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām, nav saistīti ar investīcijām, darbavietu radīšanu vai specifiskiem projektiem. Tie vienkārši paredz to izmaksu samazināšanu, kuras parasti būtu jāsedz attiecīgajām sabiedrībām, veicot savu darbību, un tādējādi tie uzskatāmi par valsts atbalstu darbības nodrošināšanai. Atbilstīgi Komisijas pastāvīgajai praksei tādus atbalstus nevar uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu, ja tie neatvieglo noteiktu darbību veikšanu vai noteiktu ekonomisko reģionu attīstību un ja tie nav ierobežoti laikā, tādi, kas proporcionāli samazinās vai samēroti ar to, kas ir vajadzīgs, lai novērstu specifiskus ekonomiska rakstura traucēkļus.

(96)

Komisija atzīmē, ka jau tas vien, ka minētos nodokļu atbrīvojumus piešķir sabiedrībām, kas reģistrētas Luksemburgā kā 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, ir pretrunā ar tādu ekonomiska rakstura vienību nodibināšanas brīvību, kas pēc to izveidošanas citās dalībvalstīs nodibinātas arī šajā valstī (37).

(97)

Komisija šajā sakarā atzīmē, ka tikai tie uzņēmumi, kas nodibināti sabiedrības formā Luksemburgā, var gūt labumu no nodokļu atbrīvojumiem, ko Luksemburgas nodokļu sistēma piešķīrusi 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām, un ka šis apstāklis nevarētu būt attaisnojams ar minētās nodokļu sistēmas raksturu. Šķiet, ka ārvalstu uzņēmums, kas veic darbības, kuras ir salīdzināmas ar 1929. gada kontrolakciju sabiedrību veiktajām darbībām, proti, caur stabilu uzņēmumu, ārvalstu sabiedrības aģentūru vai filiāli Līguma 43. panta nozīmē, nevar gūt labumu no atbrīvojumiem, ko paredz 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma. Šajā sakarā Komisija nevar akceptēt Luksemburgas iestāžu apņemšanos neiebilst pret no nodokļiem atbrīvotās sabiedrības statusa attiecināšanu saskaņā ar 1929. gada 31. jūlija likumu uz ārvalstu sabiedrību stabiliem uzņēmumiem, kas atrodas Luksemburgā un kas ievēro 1929. gada 31. jūlija likumā paredzētos nosacījumus. Patiešām, Līguma 87. panta 1. punktā valsts iesaistīšanos nešķiro pēc cēloņiem vai mērķiem, bet definē to atkarībā no tās rezultātiem (38). Komisija tādējādi apstiprina savu iepriekšējo vērtējumu, saskaņā ar kuru minētā shēma ir neizdevīga, pirmkārt, ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas Luksemburgā un kas neapvienojas sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem, salīdzinājumā ar kontrolakciju sabiedrībām, kas izveidotas Luksemburgā dibinātas sabiedrības formā. Šī diskriminācija tādējādi var radīt kavēkļus brīvai ārvalstu sabiedrību dibināšanai Luksemburgā, kas ir pretrunā ar Līgumu un tādējādi nav saderīgi ar kopējo tirgu.

(98)

Komisija šajā sakarā atgādina, ka Līguma 88. pantā paredzētā procedūra nekad nedrīkst radīt tādu rezultātu, kas ir pretrunā ar citiem īpašiem Līguma nosacījumiem. Tādējādi Komisija nevar paziņot par saderīgiem ar kopējo tirgu valsts atbalstus, kuru daži nosacījumi ir pretrunā ar citiem Līguma nosacījumiem (39). Šajā gadījumā, kā jau iepriekš tika konstatēts, šķiet, ka minētā shēma nedod labumu Luksemburgā nodokļus maksājošai ārvalstu sabiedrībai, kas darbojas Luksemburgā, ar sekundāra uzņēmuma, kurš pieņēmis stabila uzņēmuma formu, aģentūras vai filiāles palīdzību Līguma 43. panta nozīmē. Ja dalībvalsts piešķir, lai arī netieši, nodokļu atbrīvojumus uzņēmumiem, kuru galvenā mītne atrodas tās teritorijā, atsakot iespēju gūt labumu no tā paša atbrīvojuma uzņēmumiem, kuru galvenā mītne atrodas citā dalībvalstī, bet kuriem ir sekundārs uzņēmums Luksemburgā, parasti Līgums aizliedz nevienlīdzīgu attieksmi pret šīm abām atbalsta saņēmēju kategorijām tāpēc, ka to starpā nepastāv nekādas objektīvās situācijas atšķirības.

(99)

Ņemot vērā visus iepriekšminētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka minētā shēma nebūtu uzskatāma par saderīgu ar kopējo tirgu.

(100)

Komisija konstatē, ka nodokļu shēma, kas piemērojama 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām Luksemburgā, ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē un ka tam nevar piemērot nevienu no izņēmumiem, kas paredzēti minētā Līguma 87. panta 2. un 3. punktā. Komisija arī konstatē, ka, neskatoties uz grozījumiem, kas 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmā ieviesti ar 2005. gada 21. jūnija likumu, shēma turpina piešķirt visus minētos nodokļu atbrīvojumus un tas notiek, lai gan labuma guvēju skaits no minētās shēmas ir ierobežots tikai līdz kontrolakciju sabiedrībām, kuras mazāk par 5 % no kopējiem dividenžu ienākumiem gūst no ārvalstu sabiedrībām, kam jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis mazāks par 11 %, kā arī līdz kontrolakciju sabiedrībām, kas saņem dividendes, ko izmaksā ārvalstu sabiedrības, kam jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis vismaz 11 % apmērā, vai Luksemburgas sabiedrības. Komisija no tā secina, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma ar 2005. gada 21. jūnija likuma izdarītajiem grozījumiem ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē un ka uz to nevar attiecināt nevienu no izņēmumiem, kas paredzēti minētā Līguma 87. panta 2. un 3. punktā.

(101)

Komisija konstatē, ka nodokļu atbrīvošanas shēma, kas ieviesta ar 1929. gada likumu, nav bijis fundamentāli grozīta kopš Līguma stāšanās spēkā. Tāpēc Komisija uzskata, ka šī shēma ir pastāvošs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta, b) punkta i) apakšpunkta nozīmē. Komisija uzskata, ka grozījumi 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmā, kurus paredz 2005. gada 21. jūnija likums, neievieš jaunus atbalsta elementus un nepalielina atbalsta ieguvēju skaitu, tādējādi pasākums saglabā savu pastāvošā atbalsta raksturu.

(102)

Luksemburgas iestādes izteica argumentu, saskaņā ar kuru Komisijai būtu jāapstiprina grozījumi, kas ieviesti ar 2005. gada 21. jūnija likumu, Padomes “Uzvedības kodeksa” grupas ietvaros, kas nodarbojas ar kaitīgu nodokļu pasākumu pārbaudi, ņemot vērā uzvedības kodeksu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli (40), un ka attiecīgi 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma būtu bijusi saskaņā ar Līgumu. Komisija vispirms konstatē, ka 87. pants neizslēdz no sava piemērošanas lauka nevienu pasākumu, kas saistīts ar aplikšanu ar nodokļiem. Pēc tam Komisija konstatē, ka ne 1929. gada 31. jūlija likums, ne kāds no tā grozījumiem, tai skaitā tie, kurus ieviesa ar 2005. gada 21. jūnija likumu, nav bijuši paziņoti Komisijai, kā noteikts Līguma 88. panta 3. punktā. Rezultātā Komisijai nav bijusi izdevība lemt par minētās shēmas saderību ar aplūkotajiem noteikumiem par valsts atbalstiem.

(103)

Līdz ar to nevarētu izdarīt nekādus secinājumus no fakta, ka Komisija piedalījās “Uzvedības kodeksa” grupas darbā, kuras mērķis bija pārbaudīt aplūkotā nodokļu pasākuma kaitīgo raksturu. Šajā sakarā pietiek atgādināt, ka nodokļu sistēmu pārbaudes procedūra no valsts atbalstu viedokļa ir juridiski neatkarīga no “Uzvedības kodeksa” grupas darba. Turklāt 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmas, kuru pārbaudīja “Uzvedības kodeksa” grupa, piemērošanas sfēra bija mazāka nekā tās shēmas piemērošanas sfēra, kas minēta šajā lēmumā. Patiešām, minētās grupas veiktā pārbaude attiecās vienīgi uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrību saņemto dividenžu nodokļu atbrīvojumiem.

(104)

No tā izriet, ka šai pārbaudei nevajadzētu aizkavēt Komisiju veikt pašreizējo novērtēšanu, ne arī apšaubīt Komisijas slēdzienu, saskaņā ar kuru 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma, ko regulē 1929. gada 31. jūlija likums ar 2005. gada 21. jūnija grozījumiem, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(105)

Komisija uzskata, ka ir jāizbeidz piešķirt dažādi atbrīvojumi, ko paredz nodokļu atbrīvojumu shēma, kuru piemēro 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām, atceļot vai grozot tos tā, lai padarītu tos saderīgus ar kopējo tirgu. Sākot no šī lēmuma paziņošanas datuma, šīs shēmas paredzētos atvieglojumus vai to daļas vairs nevarēs piešķirt jaunām atbalsta saņēmējsabiedrībām, kas reģistrētas kā 1929. gada kontrolakciju sabiedrības. Luksemburgas iestādes šajā sakarā grozīs savus normatīvos aktus vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim.

(106)

Runājot par esošajām 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām, kuras pašreiz gūst labumu no nodokļu atbrīvojumiem, kas aprakstīti šajā lēmumā, Komisija atzīst, ka shēmas nodrošinātā pašreizējā atbalsta raksturs neļauj atgūt atpakaļ visu atbalstu, kas piešķirts pirms šī lēmuma datuma.

(107)

Komisija pieņem zināšanai faktu, ka ieinteresētās trešās puses nav iesniegušas apsvērumus vai citu noderīgu informāciju, lai noteiktu, vai attiecībā uz aplūkotajiem labuma guvējiem pastāv tāda rakstura tiesiskā paļāvība, lai attaisnotu īpašus pārejas pasākumus pirms šīs atbalsta shēmas atcelšanas. Citiem vārdiem sakot, Komisija izskatīja informāciju, ko Luksemburgas iestādes iesniedza par 1929. gada kontrolakciju sabiedrību darbību, un citus argumentus, kurus iesniedza tās pašas iestādes attiecībā uz tiesisko paļāvību uz pašreizējo labuma guvēju vadību. Tās mērķis ir atļaut minētajiem labuma guvējiem saglabāt shēmas nodrošinātos atbrīvojumus pārejas periodā pirms tās pilnīgas atcelšanas.

(108)

Šajā sakarā Komisija, pirmkārt, uzskata, ka, ņemot vērā Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedumu (41), ne Luksemburga, ne shēmas nodrošināto atbrīvojumu saņēmēji nevar lepoties ar tiesisko paļāvību, paturot spēkā 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmu Padomes noteiktā pārejas perioda laikā (darba, ko veica “Uzvedības kodeksa” grupa, ietvaros), lai apturētu par kaitīgiem uzskatītos shēmas elementus. Valsts atbalsta shēma, kas izveidota saskaņā ar Līguma 87. līdz 89. pantu, un šīs procedūras objekts tādējādi atšķiras no Padomes darbības iepriekšminēto darbu ietvarā.

(109)

Otrkārt Komisija uzskata, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma ir ilgstoša rakstura shēma. Lai gan labuma guvēji parasti nevar lepoties ar tiesisko paļāvību minētās shēmas ilgstošajā pastāvēšanas laikā ārpus finanšu gada, uz kuru attiecas nodokļu atbrīvojumi. Komisija jo īpaši konstatē, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmas ietvaros labuma guvēji neveic specifiskas investīcijas, bet tas aprobežojas ar to ienākumu atbrīvošanu no nodokļiem, ko minētās kontrolakciju sabiedrības ir saņēmušas attiecīgajā finanšu gadā.

(110)

Tomēr ir jāatzīst, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma joprojām balstās uz 1929. gada 31. jūlija likumu, kurā kopš tā stāšanās spēkā nav izdarīti nozīmīgi grozījumi. Pat ja tāda ilgmūžība (76 gadi) nebūtu garantija shēmas noturīgumam vai tā atbilstībai noteikumiem par valsts atbalstu, tas varēja radīt labuma guvējiem sajūtu, ka ar viņu darbību saistītā nodokļu sistēma nevarētu tikt pēkšņi atcelta un ka viņiem ir tiesības, lai attiecībā uz šo darbību tiktu nodrošinātas saprātīgas izredzes to turpināt. Starp citu, 1929. gada kontrolakciju sabiedrību darbība īstenojas finansējuma piešķiršanā uz vidēju un ilgu termiņu. Šī darbība atšķiras no īslaicīgas finanšu tirdzniecības darbības un neapmierinātos ar pagaidu stabilitātes trūkumu.

(111)

Turklāt ir taisnība, ka pastāvošās 1929. gada kontrolakciju sabiedrības patiešām ir veikušas nozīmīgas investīcijas daudznacionālo grupu ietvaros, pie kurām tās pieder. Šo investīciju mērķis jo īpaši ir daudznacionālo grupu infrastruktūru izveidošana un attīstīšana, lai koordinētu un veicinātu to komercdarbību. Tādējādi to statūtu pārskatīšana novedīs pie sarežģītām un kompleksām reorganizācijas operācijām, kurām būs nepieciešams relatīvi ilgs laiks.

(112)

Tāpat tika ņemtas vērā arī vidēja vai ilga laika saistības attiecībā uz personālu un ārējiem pakalpojumu sniedzējiem, lai ļautu kontrolakciju sabiedrībām pabeigt savas darbības, kas saistītas ar daudznacionālajām grupām, pie kurām tās pieder. Šajā sakarā jāpiemin, ka saskaņā ar Luksemburgas iestāžu iesniegtajiem datiem, pašreiz Luksemburgā darbojas ap 13 000 1929. gada no nodokļiem atbrīvoto kontrolakciju sabiedrību, un ka tās labvēlīgi ietekmē valsts kā starptautisku finanšu darījumu vietas pievilcību, kuras aktīvie iedzīvotāji, starp citu, ir tikai ap 110 000 strādājošo. Komisijai tāpēc jāņem vērā salīdzinoši nozīmīgās sekas, ko lēmums par tūlītēju 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmas atcelšanu varētu radīt nodarbinātības un Luksemburgas ekonomiskās attīstības ziņā.

(113)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata par saprātīgu noteikt pārejas periodu kontrolakciju sabiedrībām, kuras pastāv šī lēmuma izdošanas brīdī. Šis pārejas periods beidzas 2010. gada 31. decembrī. Taču sabiedrības, kas turpinās gūt labumu no nodokļu atbrīvojumu shēmas līdz 2010. gada 31. decembrim, nevarēs izdarīt nekādu pilnīgu vai daļēju sava kapitāla cesiju visu pārejas perioda laiku tāpēc, ka, ņemot vērā savu kopuzņēmuma raksturu, ja to daļas tiktu nodotas, tās vairs nevarētu lepoties ar tiesisko paļāvību turpmākajā nodokļu atbrīvojumu shēmas darbības laikā. Attiecībā uz ienākumu nodokļu atbrīvojumiem, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, nodokļu atbrīvojumu shēmas piemērošana 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām tādējādi būs nelikumīga, un nodokļus varēs iekasēt par jebkuru piešķirto priekšrocību.