1. PIELIKUMS

PĀRSKATĪTĀ SIRENE ROKASGRĀMATA (1)

SATURS

Ievads

1.	ŠENGENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMA (SIS) UN VALSTU SIRENE SISTĒMAS

1.1.	Tiesiskais pamats (Šengenas Konvencijas 92.4. pants)

1.2.	Sirene birojs

1.3.	Sirene rokasgrāmata

1.4.

Standarti

1.4.1.

Pieejamība

1.4.2.

Nepārtrauktība

1.4.3.

Drošība

1.4.4.

Piekļuves iespējas

1.4.5.

Sakari

1.4.6.

Transliterācijas noteikumi

1.4.7.

Datu kvalitāte

1.4.8.

Struktūras

1.4.9.

Arhivēšana

1.5.

Personāls

1.5.1.

Zināšanas

1.5.2.

Apmācība

1.5.3.

Personāla apmaiņa

1.6.	Tehniskā infrastruktūra

1.6.1.

Automātiskā datu ievadīšana

1.6.2.

Automātiskā datu izdzēšana

1.6.3.

Datu apmaiņa starp Sirene birojiem

1.6.4.

Datu kvalitāte SIS

2.	VISPĀRĒJĀS PROCEDŪRAS

2.1.	Vairākkārtēji ziņojumi (107. pants)

2.1.1.

Informācijas apmaiņa vairākkārtēju ziņojumu gadījumā

2.1.2.

Vairākkārtējo ziņojumu pārbaude par personu

2.1.3.

Jauna ziņojuma ievadīšanas apspriešana, ja tas neatbilst esošajam ziņojumam (E veidlapa)

2.2.	Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

2.2.1.

Sīkākas informācijas ziņošana

2.3.	Ja nav iespējams izpildīt pozitīvajam iznākumam sekojošās procedūras (104. panta 3. punkts)

2.4.	Ja mainās sākotnējais ziņojuma nolūks (102. panta 3. punkts)

2.4.1.

Sākotnējā nolūka maiņas procedūra

2.5.	Dati, kuros ir juridiskas kļūdas vai faktu kļūdas (106. pants)

2.5.1.

Labošanas procedūras

2.6.	Datu piekļuves un labošanas tiesības (109. un 110. pants)

2.6.1.

Informācijas apmaiņa par datu piekļuves vai labošanas tiesībām

2.6.2.

Informācija par piekļuves pieprasījumiem citu dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem

2.6.3.

Informācija par piekļuvi un labošanas procedūrām

2.7.	Ziņojuma izdzēšana, beidzoties tā uzturēšanas nosacījumiem

2.8.	Ļaunprātīgi izmantota identitāte

2.9.	Sirpit (Sirene attēlu pārsūtīšana)

2.9.1.

Sirpit (Sirene attēlu pārsūtīšana) izstrāde un pamatojums

2.9.2.

Apmaiņas datu turpmākā izmantošana, ieskaitot arhivēšanu

2.9.3.

Tehniskās prasības

2.9.4.

Valsts identifikācijas dienests

2.9.5.

Sirene L veidlapas izmantošana

2.9.6.

Sirpit procedūra

2.9.6.1.

Atklājējs Sirene birojs veic salīdzināšanu

2.9.6.2.

Paziņotājs Sirene birojs veic salīdzināšanu

2.9.6.3.

Datu ievadīšanas ekrāns

2.10.

Policijas sadarbība (39.–46. pants)

2.10.1.

Speciālās pilnvaras kārtības nodrošināšanas un drošības jautājumos. III sadaļa (39. un 46. pants)

2.11.

Sirene un Interpola lomu dublēšanās

2.11.1.

SIS ziņojumu prioritāte pār Interpola ziņojumiem

2.11.2.

Saziņas kanālu izvēle

2.11.3.

Interpola izmantošana un izplatīšana ar Interpolu Šengenas valstīs

2.11.4.

Informācijas nosūtīšana trešām valstīm

2.11.5.

Pozitīvais iznākums un ziņojuma dzēšana

2.11.6.

Sadarbības uzlabošana starp Sirene birojiem un Interpola VCB

2.12.

Sadarbība ar Europol un Eurojust

2.13.

Speciālie meklēšanas veidi

2.13.1.

Ģeogrāfiski mērķtiecīgā meklēšana

2.13.2.

Meklēšana ar mērķtiecīgās meklēšanas īpašo policijas vienību līdzdalību

2.14.

Norādes pievienošana

2.14.1.

Informācijas apmaiņa, pievienojot norādi

2.14.2.

Dalībvalstu konsultēšanās ar nodomu pievienot norādi

2.14.3.

Lūgums pievienot norādi

2.14.4.

Sistemātisks lūgums pievienot norādi kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem

3.	ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 95. PANTU

3.1.	Dalībvalsts veic pārbaudi pirms ziņojuma izdošanas.

3.2.	Pārbaude, vai dalībvalstu tiesību aktos ir atļauts veikt arestu ar mērķi nodot varas iestādēm vai izraidīt

3.3.	Vairākkārtēji ziņojumi

3.3.1.

Vairākkārtējo ziņojumu pārbaudes veikšana (107. pants)

3.3.2.

Informācijas apmaiņa

3.3.3.

Vienas un tās pašas personas datu ievadīšana ar citu vārdu

3.4.	Papildinformācija, kas jānosūta dalībvalstīm

3.4.1.

Papildinformācijas nosūtīšana attiecībā uz EAO

3.4.2.

Papildu informācijas nosūtīšana attiecībā uz pagaidu arestu

3.4.3.

Sīkāka informācija personas identitātes noteikšanai

3.4.4.

A un M veidlapu nosūtīšana

3.5.	Norādes pievienošana pēc citas dalībvalsts lūguma

3.5.1.

Informācijas apmaiņa, pievienojot norādi

3.5.2.

Dalībvalstu konsultēšanās ar nodomu pievienot norādi

3.5.3.

Lūgums pievienot norādi

3.5.4.

Sistemātisks lūgums pievienot norādi kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem

3.6.	Sirene biroja darbība pēc ziņojuma saņemšanas saskaņā ar 95. pantu

3.7.	Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

3.7.1.

Dalībvalstu informēšana gadījumā, ja ziņojums apstiprinās

3.7.2.

Sīkākas informācijas ziņošana

3.7.3.

Pozitīva iznākuma gadījumā veicamās darbības

3.8.	Ziņojuma dzēšana

3.8.1.

Ziņojuma izdzēšana, beidzoties tā uzturēšanas nosacījumiem

3.9.	Ļaunprātīga identitātes izmantošana

3.9.1.

Informācijas vākšana un nodošana par personu, kuras identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota

3.9.2.

Informācijas izplatīšana par personu, kuras identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota:

4.	ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 96. PANTU

4.1.

Ievads

4.2.	Atbilstoši 96. pantam iesniegtie ziņojumi

4.3.	Vienas un tās pašas personas datu ievadīšana ar citu vārdu

4.4.	Ļaunprātīga identitātes izmantošana

4.4.1.

Informācijas vākšana un izplatīšana par personu, kuras identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota

4.5.	Pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai vīzu izsniegšana

4.6.	Atteikšanās uzņemt vai izraidīšana no Šengenas teritorijas

4.7.	Informācijas apmaiņa par trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav piešķirama iebraukšanas atļauja

4.8.	Šengenas dalībvalstu informēšana gadījumā, ja ziņojums apstiprinās

5.	ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 97. PANTU

5.1.	Atbilstoši 97. pantam iesniegtie ziņojumi

5.2.	Norādes pievienošana

5.2.1.

Informācijas apmaiņa, pievienojot norādi

5.2.2.

Dalībvalstu konsultēšanās ar nodomu pievienot norādi

5.2.3.

Lūgums pievienot norādi

5.3.	Pozitīvā iznākuma gadījums

5.3.1.

Sīkākas informācijas ziņošana

6.	ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 98. PANTU

6.1.	Atbilstoši 98. pantam iesniegtie ziņojumi

6.2.	Pozitīva iznākuma gadījums

6.2.1.

Sīkākas informācijas ziņošana

7.	ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 99. PANTU

7.1.	Atbilstoši 99. panta 2. punktam iesniegtie ziņojumi

7.2.	Vienas un tās pašas personas datu ievadīšana ar citu vārdu

7.3.	Konsultēšanās ar dalībvalstīm pirms ziņojumu iesniegšanas, pamatojoties uz valsts drošību

7.4.	Norādes pievienošana

7.4.1.

Informācijas apmaiņa, pievienojot norādi

7.4.2.

Dalībvalstu konsultēšanās ar nodomu pievienot norādi

7.4.3.

Lūgums pievienot norādi

7.5.	Sīkākas informācijas sniegšana pozitīva iznākuma gadījumā

8.	ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 100. PANTU

8.1.	Atbilstoši 100. pantam iesniegtie ziņojumi par transportlīdzekli

8.1.1.

Daudzkārtīgo ziņojumu pārbaude par transportlīdzekli

8.1.2.

Īpašie ziņojumu gadījumi par transportlīdzekļiem

8.2.	Sīkākas informācijas sniegšana pozitīva iznākuma gadījumā

9.	STATISTIKA

IEVADS

1985. gada 14. jūnijā nelielā Luksemburgas pilsētā Šengenā piecas valstis (Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste) parakstīja nolīgumu ar mērķi atļaut “... visiem dalībvalstu pilsoņiem brīvi šķērsot iekšējās robežas …” un atļaut “brīvu preču un pakalpojumu apriti”.

Viens no šā nolīguma piemērošanas nosacījumiem bija tāds, ka iekšējo robežu atcelšana nedrīkst apdraudēt valstu drošību. Tas nozīmē, ka visu dalībvalstu teritorijām ir jābūt aizsargātām.

Vairākas specializētas grupas tika pilnvarotas izstrādāt praktiskus pasākumus, lai novērstu drošības trūkumu pēc nolīguma stāšanās spēkā.

Šā darba praktiskais rezultāts ir redzams divos dokumentos – tehniskajā (tehniskā pamatojuma izpēte) un juridiskajā (Konvencija).

Tehniskajā pamatojumā, kuru 1998. gada novembrī iesniedza piecu līgumslēdzēju valstu ministriem un valsts sekretāriem, ir noteikti plaši tehniskie principi Šengenas Informācijas sistēmas (Schengen Information System (SIS)) izveidei.

Pētījumā ir noteikta ne tikai informācijas sistēmas struktūra, bet arī dotas būtiskās specifikācijas, kā to veidot, lai nodrošinātu tās pareizu darbību. Šīs struktūras nosaukums ir “Sirene”, kas ir struktūras definīcijas angļu valodā akronīms: Supplementary Information REquest at the National Entries .

Tas ir procedūras apraksta kopsavilkums papildinformācijas pārraidei, kura tiek pieprasīta no gala lietotāja tālāku darbību veikšanai, ja notiek konsultēšanās SIS un ir gūts pozitīvs iznākums.

Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (2), 1990. gada 19. jūnijā parakstīja piecas dibinātājvalstis, un vēlāk tām pievienojās Itālija 1990. gada 27. novembrī, Spānija un Portugāle 1991. gada 25. jūnijā, Grieķija 1992. gada 6. novembrī, Austrija 1995. gada 28. aprīlī un Dānija, Zviedrija un Somija 1996. gada 19. decembrī. Konvencija paredz visus tiesību noteikumus, kas ir saistoši visām dalībvalstīm. 1996. gada 19. decembrī arī Norvēģija un Islande noslēdza sadarbības nolīgumu ar dalībvalstīm.

Šengenas acquis (tiesību aktu kopums) – Konvencija tika iestrādāta Eiropas Savienības tiesiskajā sistēmā, izmantojot protokolus, kas ir pievienoti Amsterdamas Līgumam 1999. gadā. Padome 1999. gada 12. maijā pieņēma lēmumu, kurā saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem tika noteikts katra Šengenas acquis veidojošā noteikuma vai lēmuma juridiskais pamats.

Tajā ir arī sīki izstrādātas vispārējās procedūras un noteikumi partneru sadarbībai. IV sadaļā tiek apskatīta tikai Šengenas Informācijas sistēma.

Šengenas Informācijas Sistēmai (SIS) ir jānodrošina iestādēm, kuras atbild par:

a)	robežu kontroli;

b)	citu policijas un muitas pārbaudes pasākumu veikšanu un koordināciju;

c)	vīzu, uzturēšanās atļauju izsniegšanu un administratīvajām lietām saistībā ar ārvalstniekiem,

piekļuve ziņojuma informācijai par personām, transportlīdzekļiem un objektiem, veicot automatizētās konsultēšanās procedūru.

SIS ir divas atsevišķas sastāvdaļas: viena ir centrālā sistēma, bet otra – valstu sistēmas (katrai valstij viena). SIS darbojas pēc tāda principa, ka valstu sistēmas nevar savstarpēji tieši apmainīties ar datiem elektroniskajā formātā, bet tas ir jādara caur centrālo sistēmu (C.SIS).

Tomēr dalībvalstīm būtu vajadzīga iespēja apmainīties ar papildinformāciju, kas ir nepieciešama dažu Konvencijā paredzēto noteikumu īstenošanai un SIS pareizai darbībai vai nu uz divpusēja, vai daudzpusēja pamata.

Tā kā katras valsts nacionālajai Šengenas Informācijas sistēmai (National Schengen Information System (N.SIS)) ir jāievēro tehniskā pamatojuma izpētē un Konvencijā noteiktie ierobežojumi, tai ir jādara pieejama tā papildinformācija, kura ir obligāta Sirene datorsistēmu izmantošanai.

Tiks izmantots tehniski operatīvais dienests, un tas atbildēs par papildinformācijas pieprasījumu pārraidi pie valstu datu ievadīšanas.

Dalībvalstis ir pieņēmušas šādu principu:

Katra dalībvalsts izveido “valsts Sirene biroju”, kas darbojas kā vienots kontaktpunkts pārējiem partneriem un ir pieejams nepārtraukti visu diennakti.

Tiesiskos pamatus, gadījumus, kuros ir jāveic pasākumi, procedūru izpildi un Sirene biroja organizēšanas vispārīgos principus dalībvalstis ir noteikušas kopīgi tā, lai tām būtu vienoti noteikumi. Šie pasākumi ir fiksēti šajā “Sirene rokasgrāmatā”.

1.   ŠENGENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMA (SIS) UN VALSTU SIRENE SISTĒMAS

Šengenas Informācijas sistēma, kas ir izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem 1990. gada Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas Konvencija) (3), ir būtisks Šengenas acquis, kas ir integrēts Eiropas Savienības ietvaros, noteikumu piemērošanas instruments.

1.1.   Tiesiskais pamats (Šengenas Konvencijas 92.4. pants) (4)

Ar to iestāžu palīdzību, kuras ir paredzētas šim nolūkam, dalībvalstīm ir jāapmainās ar visu informāciju, kas ir nepieciešama saistībā ar ziņojumu ievadīšanu un atļauju veikt attiecīgu darbību tajos gadījumos, kad personas un objekti, par kuriem dati ir ievadīti Šengenas Informācijas sistēmā, tiek atrasti ar Sistēmas palīdzību.

1.2.   Sirene birojs

SIS darbojas pēc principa, ka valstu sistēmas savstarpēji tieši nevar apmainīties ar elektroniskajiem datiem, bet var to izdarīt tikai caur centrālo sistēmu (C.SIS)

Tomēr Šengenas dalībvalstīm ir nepieciešama iespēja apmainīties ar papildinformāciju, kas ir nepieciešama dažu konvencijas noteikumu īstenošanai un SIS pareizai darbībai vai nu uz divpusēja, vai daudzpusēja pamata.

Lai ņemtu vērā konvencijā paredzētos ierobežojumus, katrai Šengenas dalībvalstij ir jāizveido centrālā iestāde kā vienīgais kontaktpunkts papildinformācijas apmaiņai saistībā ar SIS datiem. Šim konktaktpunktam, kas ir Sirene birojs, ir jāstrādā ar pilnu jaudu 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

1.3.   Sirene rokasgrāmata

Sirene rokasgrāmata ir instrukciju kopums Sirene birojiem, kurā ir sīki aprakstīti noteikumi un procedūras, kas reglamentē divpusēju un daudzpusēju 1.2. punktā minētās papildinformācijas apmaiņu.

1.4.   Standarti

Galvenie standarti sadarbībai ar Sirene palīdzību ir šādi.

1.4.1.   Pieejamība

Valsts Sirene biroju izveido katrā dalībvalstī, kas darbojas kā dalībvalsts, kas piemēro Šengenas Konvenciju, kā vienīgo kontaktpunktu. Tas darbojas 24 stundas diennaktī. Arī tehniskās analīzes, atbalsta un risinājumu pieejamība ir jānodrošina 24 stundas diennaktī.

1.4.2.   Nepārtrauktība

Katrā Sirene birojā ir jāizveido iekšējā struktūra, kas garantē vadības, personāla un tehniskās infrastruktūras nepārtrauktību.

Visu Sirene biroju vadītājiem ir jātiekas vismaz divas reizes gadā, lai novērtētu viņu dienestu sadarbības kvalitāti, jebkādu grūtību gadījumā pieņemtu nepieciešamos tehniskos vai organizatoriskos pasākumus un, ja nepieciešams, noregulētu procedūras.

1.4.3.   Drošība

Telpu drošība

Lai aizsargātu Sirene biroja telpas, ir nepieciešami fiziskās un organizatoriskās drošības pasākumi. Īpašie pasākumi tiks noteikti un būs atkarīgi no apdraudējuma novērtējuma, kuru veiks katra Šengenas Nolīguma valsts. ES Šengenas kataloga 2. sējumā: Šengenas Informācijas sistēma, Sirene, sniegtās rekomendācijas un labākā prakse, tāpat kā Padomes Lēmums 2001/264/EK (5), ir jāīsteno dzīvē.

Īpašie drošības pasākumi var būt atšķirīgi, jo tiem ir jābūt atbilstošiem apdraudējumam Sirene biroja tuvākajā apkārtnē un tiešajā atrašanās vietā. Tie var ietvert:

—	ārējo logu aprīkojumu drošības stiklu,

—	drošas un slēgtas durvis,

—	ķieģeļu/betona sienas Sirene birojā,

—	ielaušanās signalizāciju, tai skaitā ieejas, izejas un jebkuru neparastu notikumu uzskaiti,

—	apsardzi uz vietas vai ātri izsaucamu apsardzi,

—	ugunsdzēsības sistēmu un/vai tiešu saikni ar ugunsdzēsēju komandu,

—	noteiktajam mērķim paredzētas telpas, lai izvairītos no tā, ka personāls, kas nav saistīts ar starptautiskajiem policijas sadarbības pasākumiem vai kuram nav nepieciešamo piekļuves dokumentu, ienāk vai iet cauri Sirene biroja telpām, un/vai

—	pietiekošu rezerves elektroapgādi.

Sistēmas drošība

Sistēmas drošības pamatā esošie principi ir noteikti Šengenas Konvencijas 118. pantā.

Ideālā variantā Sirene biroja sistēmai būtu jānodrošina rezerves datora un datu bāzes sistēma vēl vienā vietā nopietniem ārkārtas gadījumiem Sirene birojā.

1.4.4.   Piekļuves iespējas

Lai izpildītu prasību sniegt papildinformāciju, Sirene personālam ir jābūt tiešai vai netiešai piekļuvei attiecīgajai valsts informācijai un eksperta padomam.

1.4.5.   Sakari

Operatīvie sakari

Šengenas Nolīguma dalībvalstīm ir jāpieņem vienots lēmums par īpašo kanālu, kuru izmantot Sirene sakariem. Tikai tādā gadījumā, ja šis kanāls nav pieejams, katrā atsevišķā gadījumā ir jānosaka cits, attiecīgajos apstākļos vispiemērotākais sakaru līdzeklis atbilstoši tehniskajām iespējām un sakaru drošības un kvalitātes prasībām.

Rakstiskās vēstules iedala divās kategorijās: brīvā teksta un standartveida vēstulēs. Vēstulei ir jāatbilst 5. pielikuma norādījumiem. B  (6), C  (7) un D  (8) veidlapas vairs neizmanto, un tās no 5. pielikuma tiek izņemtas.

Lai panāktu Sirene personāla divpusējo sakaru augstāko efektivitāti, izmanto abām pusēm saprotamu valodu.

Sirene birojs pēc iespējas ātrāk atbild uz visiem informācijas pieprasījumiem no citas dalībvalsts Sirene biroja. Jebkurā gadījumā atbilde ir jāsniedz 12 stundu laikā.

Ikdienas darba prioritātes ir atkarīgas no ziņojuma veida un lietas nozīmīguma.

Neoperatīvie sakari

Neoperatīvās informācijas apmaiņai Sirene birojam vajadzētu izmantot profesionālā SIS-NET tīkla elektroniskā pasta adresi.

1.4.6.   Transliterācijas noteikumi

Jāievēro 2. pielikumā izklāstītie transliterācijas noteikumi.

1.4.7.   Datu kvalitāte

Katrs Sirene birojs ir atbildīgs par to, lai veiktu datu kvalitātes nodrošināšanas koordinatora uzdevumu tai informācijai, kura ienāk SIS. Šai nolūkā Sirene birojam ir jābūt nepieciešamajai valsts kompetencei veikt šo uzdevumu, par kuru tas atbild saskaņā ar 92. panta 4. punktu un 108. pantu. Tādēļ ir nepieciešams noteikts valsts datu kvalitātes audita veids, kas ietver pārskatu par ziņojumu/pozitīvo iznākumu skaitu un datu saturu.

Ir jāizveido valstu standarti gala lietotāju apmācībai par datu kvalitātes principiem un praksi.

1.4.8.   Struktūras

Visām valstu iestādēm, tai skaitā Sirene birojiem, kas atbild par starptautisko policijas sadarbību, ir jābūt veidotām strukturētā veidā tā, lai izvairītos no pretrunām ar citu valsts iestāžu, kurām ir līdzīgas funkcijas, pilnvarām un darba dubultošanās.

1.4.9.   Arhivēšana

a)	Katra dalībvalsts nosaka informācijas glabāšanas noteikumus;

b)	katras dalībvalsts Sirene biroja, kas iesniedz ziņojumu, pienākums ir turēt visu informāciju par saviem ziņojumiem pieejamu citām dalībvalstīm;

c)	visiem arhīviem Sirene birojā ir jānodrošina ātra piekļuve būtiskajai informācijai, lai ievērotu īsus informācijas pārraidīšanas galīgos termiņus;

d)

no citas dalībvalsts sūtītās datnes un citas vēstules ir jāuzglabā saskaņā ar valsts datu un privātuma aizsardzības tiesību aktiem saņēmējā dalībvalstī. Piemēro arī Šengenas Konvencijas VI sadaļas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (9) noteikumus. Ciktāl tas ir iespējams, šie papildinformācijas elementi nav jāuzglabā Sirene birojos, ja attiecīgais ziņojums ir izdzēsts;

e)	nepareizi noteikta identitāte: Nepareizi noteiktas identitātes informācija ir jāizdzēš pēc attiecīgā ziņojuma izdzēšanas.

1.5.   Personāls

1.5.1.   Zināšanas

Sirene biroja personāla valodu prasmēm ir jāietver pēc iespējas plašāks valodu klāsts, bet dienesta pienākumus pildošajam personālam ir jāspēj sazināties ar visiem Sirene birojiem.

Viņiem ir nepieciešamas zināšanas par:

—	valsts un starptautiskajiem tiesību aspektiem,

—	savas valsts tiesībsargājošajām iestādēm un

—	valsts un Eiropas juridisko un imigrācijas sistēmu.

Viņiem ir jābūt pilnvarām patstāvīgi izskatīt jebkuru ienākošo lietu.

Īpašu pieprasījumu vai (juridiskā) eksperta padoma nepieciešamības gadījumā, viņiem ir jābūt iespējai lūgt palīdzību augstākstāvošās instancēs un/vai no ekspertiem.

Dienesta pienākumus pildošajiem operatoriem pēc darba laika ir jābūt tādai pašai kompetencei zināšanām un pilnvarām un viņiem ir jābūt iespējai griezties pie ekspertiem, kas ir pieejami pēc pieprasījuma.

Juridiskā ekspertīze ir nepieciešama gan attiecībā uz parastiem, gan ārkārtējiem gadījumiem. Atkarībā no gadījumiem to var nodrošināt jebkurš darbinieks, kam ir nepieciešamā juridiskā izglītība vai eksperti no tiesu iestādēm.

Par personāla komplektēšanu atbildīgajām iestādēm, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, ir jāņem vērā iepriekš minētās prasmes un zināšanas un pēc tam jāorganizē dienesta apmācības kursi vai sesijas gan valsts, gan starptautiskā līmenī.

Augsta līmeņa pieredzes personāls ir tāds darbaspēks, kas spēj darboties pēc savas iniciatīvas un līdz ar to spēj efektīvi izskatīt lietas. Tādēļ ir vēlams zems kadru mainības līmenis, kam viennozīmīgi ir nepieciešams vadības atbalsts, lai varētu tālāk nodot pienākumus.

1.5.2.   Apmācība

Valsts līmenis

Valsts līmenī apmācībai ir jānodrošina tas, ka personāls atbilst šajā rokasgrāmatā noteiktajiem standartiem.

Visiem Sirene birojiem ir ieteicams iesaistīties visu iestāžu, kas ievada ziņojumus, apmācībā, uzsverot datu kvalitāti un SIS maksimālu izmantošanas.

Starptautiskais līmenis

Vispārīgās apmācības kursi ir jāorganizē ne retāk kā vienu reizi gadā, lai veicinātu sadarbību starp Sirene birojiem, ļaujot darbiniekiem tikties ar kolēģiem no citiem Sirene birojiem, dalīties informācijā par darba metodēm valstī un veidot konsekventu un līdzvērtīgu zināšanu līmeni. Bez tam tas veicinās personāla darba nozīmīguma un savstarpējas solidaritātes nepieciešamības apziņu kopējas dalībvalstu drošības nolūkā.

1.5.3.   Personāla apmaiņa

Sirene birojiem ir jāapsver iespēja arī apmainīties ar personālu no citiem Sirene birojiem. Šāda apmaiņa ir paredzēta personāla darba metožu zināšanu uzlabošanai, lai parādītu, kā ir organizēti citi Sirene biroji un izveidotu personīgos kontaktus ar kolēģiem citās dalībvalstīs.

1.6.   Tehniskā infrastruktūra

Kopumā tehniskie resursi ir noteiktās metodes, ar kuru palīdzību notiek informācijas apmaiņa starp Sirene birojiem.

Katrā Sirene birojā ir jābūt datorizētai vadības sistēmai, kas automatizē lielu daļu vadības ikdienas darba.

1.6.1.   Automātiskā datu ievadīšana

Valstu ziņojumu, kas atbilst to ievadīšanas SIS kritērijiem, automātiskā pārraide uz N.SIS ir vislabākais ziņojumu ieviešanas veids SIS. Šai automātiskajai pārraidei, tai skaitā datu kvalitātes pārbaudēm, ir jābūt arī pārskatāmām, un iestādei nebūtu jāveic papildu darbības, lai ievadītu ziņojumu.

1.6.2.   Automātiskā datu izdzēšana

Ja valsts sistēma spēj veikt valstu ziņojumu automātisko pārraidi uz SIS, kā norādīts iepriekšējā punktā, tad uz SIS attiecināma ziņojuma izdzēšana valsts datu bāzē ir jāsaista arī art tā SIS ekvivalenta automātisku izdzēšanu.

Tā kā vairākkārtēji ziņojumi nav atļauti, tad, ja tas ir iespējams un nepieciešams, valsts līmenī tiek uzturēts pieejams otrais un nākamie ziņojumi par to pašu personu tā, lai tos var parādīt, kad izbeidzas pirmā ziņojuma termiņš par šo personu.

1.6.3.   Datu apmaiņa starp Sirene birojiem

Ņem vērā datu apmaiņas starp Sirene birojiem norādījumus. (10)

1.6.4.   Datu kvalitāte SIS

Lai katrs Sirene birojs varētu veikt savus datu kvalitātes pārbaudes koordinatora uzdevumus (skat. 1.5. iepriekš), ir jābūt pieejamam attiecīgajam IT atbalstam.

2.   VISPĀRĒJĀS PROCEDŪRAS

Tālāk aprakstītās procedūras piemēro gandrīz visiem no 95.–100. pantam un katra panta īpašās procedūras, ir atrodamas šā panta aprakstā:

2.1.   Vairākkārtēji ziņojumi (107. pants)

Dažreiz par vienu un to pašu objektu dažādas valstis var iesniegt vairākus ziņojumus. Ir būtiski, lai tas neizraisītu gala lietotāju apjukumu un lai, meklējot ziņojuma ievadīšanu, būtu skaidri veicamie pasākumi. Tādēļ vairākkārtēju ziņojumu noteikšanai ir jānosaka dažādas procedūras un to ievadīšanai SIS ir jāizveido prioritātes mehānisms.

Tam ir nepieciešamas:

—	pārbaudes pirms ziņojuma ievadīšanas, lai noteiktu, vai objekts jau neatrodas SIS,

—	konsultācijas ar citām dalībvalstīm, ja ziņojuma ievadīšana izraisīs vairākkārtējus ziņojumus, kas ir nesavietojami.

2.1.1.   Informācijas apmaiņa vairākkārtēju ziņojumu gadījumā

No katras dalībvalsts var SIS ievadīt tikai vienu ziņojumu par vienu indivīdu.

Vairākas dalībvalstis var ievadīt ziņojumu par vienu un to pašu personu, ja ziņojumi ir savietojami vai var pastāvēt paralēli.

Ziņojumi, kas paredzēti 95. pantā, ir savietojami ar 97. un 98. pantā paredzētajiem ziņojumiem. Tie var pastāvēt paralēli arī ar 96. pantā paredzētajiem ziņojumiem, lai gan šādos gadījumos 95. pantā noteiktajām procedūrām ir prioritāte salīdzinājumā ar 96. pantā noteiktajām.

a)

Ziņojumi, kas ir noteikti 96. un 99. pantā, nav savstarpēji savietojami, kā arī nav savietojami ar 95., 97. vai 98. pantā paredzētajiem ziņojumiem, neietekmējot 95. un 96. pantā noteikto ziņojumu paralēlu pastāvēšanu. Saskaņā ar 99. pantu ziņojumi, kas ir izveidoti “diskrētai novērošanai” nav savietojami ar tiem, kas ir noteikti kā “īpašās pārbaudes”;

b)

ziņojumu prioritātes kārtība ir šāda: — arests noziedznieka izdošanas nolūkā (95. pants), — neielaišana Šengenas valstīs (96. pants), — personas aizsargāšanas noteikšana (97. pants), — diskrētā novērošana (99. pants), — īpašās pārbaudes (99. pants) un — atrašanās vietas paziņošana (97. un 98. pants). Atkāpes no šīs prioritāšu kārtības ir iespējamas pēc konsultācijas dalībvalstu starpā, ja tiek ietekmē būtiskas valsts intereses.

Ziņojumu tabula

Secība pēc nozīmīguma	95. pants	96. pants	97. pants aizsardzība	99. pants (DS) persona	99. pants (SC) persona	97. pants atraš. vieta	98. pants	99. pants (DS) Transportlīdzeklis	99. pants (SC) Transportlīdzeklis	100. pants
95. pants	jā	var pastāvēt paralēli	jā	nē	nē	jā	jā	X	X	X
96. pants	var pastāvēt paralēli	jā	nē	nē	nē	nē	nē	X	X	X
97. pants aizsardzība	jā	nē	jā	nē	nē	jā	jā	X	X	X
99. pants personas diskr. nov.	nē	nē	nē	jā	nē	nē	nē	X	X	X
99. pants īp. pārb. persona	nē	nē	nē	nē	jā	nē	nē	X	X	X
97. pants atraš. vieta	jā	nē	jā	nē	nē	jā	jā	X	X	X
98. pants	jā	nē	jā	nē	nē	jā	jā	X	X	X
99. pants (DS) Transportlīdzeklis	X	X	X	X	X	X	X	Jā	nē	nē
99. pants (SC) Transportlīdzeklis	X	X	X	X	X	X	X	Nē	jā	nē
100. pants	X	X	X	nē	nē	X	X	Nē	nē	jā
(X nozīmē – nav piemērojams)

2.1.2.   Vairākkārtējo ziņojumu pārbaude par personu

Lai izvairītos no nesavietojamu vairākkārtēju ziņojumu ievadīšanas, jārūpējas, lai precīzi atšķirtu personas ar līdzīgiem datiem. Tādēļ konsultācijas un sadarbība starp Sirene birojiem ir būtiskas un katrai dalībvalstij ir jāizveido atbilstošas tehniskās procedūras, lai pirms ievadīšanas noteiktu šādus gadījumus.

Šīs rokasgrāmatas 6. pielikumā ir sīki aprakstīti elementi, kurus izmanto, lai noteiktu, vai divas identitātes ir vienas un tās pašas.

Ir pieņemtas šādas procedūras:

a)	ja jauna ziņojuma ievadīšanas pieprasījuma apstrādē izrādās, ka persona ar tādiem pašiem uzskaites datu apraksta elementiem (uzvārds, vārds, dzimšanas datums) jau reģistrēta SIS, tad pirms jauna ziņojuma apstiprināšanas ir jāveic pārbaude;

b)	Sirene birojam ir jāsazinās ar valsts Sirene biroju, kas izdod datus, lai noskaidrotu, vai ziņojums attiecas uz vienu un to pašu personu (L veidlapa), un,

c)

ja pārbaudē izrādās, ka dati ir identiski un varētu attiekties uz vienu un to pašu personu, Sirene birojam ir jāpiemēro vairākkārtēja ziņojuma ievadīšanas procedūra. Jā pārbaudes rezultāti liecina par to, ka dati attiecas ar diviem dažādiem cilvēkiem, Sirene birojam ir jāapstiprina jauna ziņojuma ievadīšanas pieprasījums.

2.1.3.   Jauna ziņojuma ievadīšanas apspriešana, ja tas neatbilst esošajam ziņojumam (E veidlapa)

Ja ziņojuma pieprasījums ir pretrunā tās pašas dalībvalsts iesniegtam ziņojumam, valsts Sirene birojam ir jānodrošina tas, ka SIS pastāv tikai viens ziņojums. Katra dalībvalsts var izvēlēties piemērojamo procedūru.

Ja ziņojuma pieprasījums nav savietojams ar vienas vai vairāku dalībvalstu jau iesniegtu ziņojumu, ir nepieciešama to piekrišana.

Var pieņemt šādu procedūru:

a)	ja ziņojumi ir savietojami, tad nav nepieciešams apspriesties ar Sirene birojiem. Ja ziņojumi ir savstarpēji neatkarīgi, tad dalībvalstij, kas vēlas ievadīt jaunu ziņojumu, ir jāpieņem lēmums par apspriešanos;

b)	ja ziņojumi nav savietojami vai ja ir šaubas par to savietojamību, tad Sirene birojiem ir savstarpēji jāapspriežas, lai beigās tiktu ievadīts tikai viens ziņojums;

c)

ja ziņojumam, kas nav savietojams ar esošajiem ziņojumiem, pēc apspriešanās tiek dota priekšroka, tad, ievadot jauno ziņojumu, dalībvalstīm, kuras ir ievadījušas šos citus ziņojumus, tie ir jāizdzēš. Jebkuras domstarpības starp Sirene birojiem ir jārisina sarunu ceļā. Ja, pamatojoties uz noteikto prioritāšu sarakstu, vienošanos panākt nav iespējams, SIS tiek saglabāts vecākais ziņojums;

d)	ja ziņojums tiek izdzēsts, tad C.SIS informē tās dalībvalstis, kuras nevarēja ievadīt ziņojumu. Tad Sirene birojam tiek automātiski paziņots ar vēstuli no N.SIS, ka aizturēto ziņojumu var ievadīt. Sirene birojs izpilda visu ievadīšanas procedūru atbilstošajā ziņojuma kategorijā.

2.2.   Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

Ja gala lietotājs veic meklēšanu SIS un atrod, ka pastāv ziņojums, kas saskan ar ievadītajiem datiem, tad to sauc par “pozitīvo iznākumu”.

Gala lietotājs var lūgt Sirene birojam sniegt papildinformāciju, lai varētu efektīvi izpildīt SIS 4., 10. vai 16. tabulā norādītās procedūras, kā noteikts 4. pielikumā.

Ja nav norādīts citādi, dalībvalsts, kas iesniedz ziņojumu, ir jāinformē par pozitīvo iznākumu un tā rezultātu.

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)

par “pozitīvo iznākumu” attiecībā uz ar personu vai objektu, par kuru ir iesniegts ziņojums, parasti paziņo iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojam. Ja nepieciešams, iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojs pēc tam nosūta visu attiecīgo specifisko informāciju un dalībvalsts, kuras ziņojums ir apstiprinājies, veic konkrētus pasākumus. Paziņojot Pusei, kas ir iesniegusi pozitīvā iznākuma ziņojumu, G veidlapas iedaļā 090 ir jānorāda Šengenas Konvencijas pants, kas attiecas uz pozitīvo iznākumu. Ja pozitīvais iznākums attiecas uz personu, uz kuru attiecas 95. pantā paredzētais ziņojums, tad dalībvalsts Sirene birojs, kur ziņojums apstiprinājās, informē iesniedzējas dalībvalsts Sirene biroju par pozitīvo iznākumu pa telefonu pēc G veidlapas nosūtīšanas;

b)	dalībvalstu Sirene biroji, kas ir iesnieguši ziņojumus saskaņā ar 96. pantu, nav obligāti jāinformē par pozitīvajiem iznākumiem darba gaitā, bet tos var informēt izņēmuma gadījumos. G veidlapu var nosūtīt, ja ir nepieciešama, piemēram, papildinformācija;

c)	C.SIS automātiski paziņo visām dalībvalstīm par ziņojuma izdzēšanu.

2.2.1.   Sīkākas informācijas ziņošana

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	Sirene biroji drīkst nosūtīt papildu informāciju par 95 līdz 100. panta ziņojumiem, un to veicot, tie drīkst darboties tiesu iestādes vārdā, ja šāda informācija ietilpst savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā;

b)

ciktāl tas ir iespējams, Sirene birojam ir jāpaziņo personu, par kurām ir iesniegts ziņojums saskaņā ar 97. pantu, medicīniskie dati, ja ir jāveic pasākumi to aizsardzībai. Pārraidītā informācija tiek uzglabāta tikai tik ilgi, cik tas ir stingri nepieciešams, un to izmanto tikai attiecīgās personas ārstēšanas nolūkos;

c)

ja tas ir nepieciešams ziņojuma apstiprināšanas darbībām (piem., ja tiek atklāts likumpārkāpums vai ja ir apdraudēts likums un kārtība, ja ir nepieciešams sīkāk noskaidrot kāda objekta, transportlīdzekļa vai personas identitāti utt.), tad informācija, kuru pārraida kā papildinājumu Šengenas Konvencijas IV sadaļā, īpaši saistībā ar 99. un 100. pantu, minētajai informācijai, tiek pārraidīta saskaņā ar iepriekš minētās Konvencijas 39. un 46. pantu. Visas dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai garantētu efektīvu un rezultatīvu papildinformācijas apmaiņu saskaņā ar 39. un 46. pantu;

d)	Sirene birojiem pēc iespējas ātrāk ir jānosūta “Sīkāka informācija” ar P veidlapu, atbildot uz G veidlapu, ja ir gūts pozitīvs iznākums ziņojumam, kas ir iesniegts par transportlīdzekli saskaņā ar 100. pantu.

2.3.   Ja nav iespējams izpildīt pozitīvajam iznākumam sekojošās procedūras (104. panta 3. punkts)

Saskaņā ar 104. panta 3. punktu dalībvalsts, kas nespēj izpildīt ziņojumam nepieciešamo procedūru, nekavējoties ziņo iesniedzējai dalībvalstij, izmantojot H veidlapu.

Ja sekojot pozitīvajam iznākumam, nav iespējams veikt parastās procedūras, datu apmaiņai jānotiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	atklājēja dalībvalsts caur savu Sirene biroju, izmantojot H veidlapu, nekavējoties informē dalībvalsti, kas ir iesniegusi ziņojumu, par to, ka tā nespēj izpildīt procedūras, norādot iemeslus;

b)	attiecīgās dalībvalstis tad var vienoties par procedūru, vadoties pēc savas valsts tiesību aktiem un Konvencijas noteikumiem.

2.4.   Ja mainās sākotnējais ziņojuma nolūks (102. pants 3. punkts)

Saskaņā ar 102. panta 3. punktu datus var izmantot citā nolūkā, nevis tajā, kurā ziņojums ir bijis ievadīts, bet tikai sekojot pozitīvajam iznākumam, lai nepieļautu nenovēršamu, nopietnu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, nopietnu valsts drošības iemeslu dēļ vai nopietna kriminālnozieguma novēršanai.

Ziņojuma nolūks var mainīties tikai tad, ja iepriekš no iesniedzējas dalībvalsts ir saņemta atļauja.

Ja ziņojuma nolūks ir mainīts, informācijas apmaiņai ir jānotiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	atklājēja dalībvalsts caur savu Sirene biroju paskaidro dalībvalstij, kas ir iesniegusi ziņojumu, pamatojumu, kādēļ tā pieprasa sākotnējā mērķa maiņu (I veidlapa);

b)	pēc iespējas ātrāk iesniedzēja dalībvalsts izskata šā lūguma apmierināšanas iespēju un caur savu Sirene biroju paziņo atklājējai dalībvalstij par savu lēmumu;

c)	ja nepieciešams, dalībvalsts, kas ir iesniegusi ziņojumu, var izsniegt atļauju atkarībā no noteiktie datu izmantošanas nosacījumiem.

2.4.1.   Sākotnējā nolūka maiņas procedūra

Ir pieņemta šāda procedūra:

Kad dalībvalsts, kas ir iesniegusi ziņojumu, ir devusi piekrišanu, atklājēja dalībvalsts izmanto datus tam mērķim, kādam tā pieprasīja un saņēma atļauju. Tai ir jāņem vērā visi ar to saistītie nosacījumi.

2.5.   Dati, kuros ir juridiskas kļūdas vai faktu kļūdas (106. pants)

106. panta 2. un 3. punktā ir paredzēta juridisko kļūdu un faktu kļūdu labošana.

Ja konstatē, ka datos ir kļūdas vai tie ievadīti nepareizi, tad informācijas apmaiņai ir jānotiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

Dalībvalsts, kura atklāj, ka datos ir kļūda, izmantojot J veidlapu, paziņo par to iesniedzējai dalībvalstij caur savu Sirene biroju.

2.5.1.   Labošanas procedūras

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	ja dalībvalstis ir par to vienojušās, iesniedzēja dalībvalsts kļūdas labošanai ņem vērā savas valsts procedūras;

b)	ja vienošanās nav, dalībvalsts Sirene birojs, kas ir noteikusi kļūdu, paziņo par to atbildīgajai iestādei savā valstī lietas nodošanai Apvienotajai Uzraudzības iestādei.

2.6.   Datu piekļuves un labošanas tiesības (109. un 110. pants)

Jebkuram ir tiesības piekļūt datiem par sevi un pieprasīt kļūdu izlabošanu. Šādai pieejai ir jābūt saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanu, kurā pieprasījums ir iesniegts.

Dalībvalsts var neatļaut piekļuvi citas valsts iesniegtam ziņojumam bez iepriekšējas konsultācijas ar iesniedzēju dalībvalsti.

2.6.1.   Informācijas apmaiņa par datu piekļuves vai labošanas tiesībām

Ja ir nepieciešams informēt valsts iestādes par lūgumu piekļūt vai pārbaudīt datus, tad informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)

visiem Sirene birojiem ir jāpiemēro valsts tiesību akti par tiesībām piekļūt šiem datiem. Atkarībā no lietas apstākļiem Sirene birojiem ir jāiesniedz attiecīgajām valsts iestādēm visi datu pieejas vai labošanas pieprasījumi vai tie var pieņemt lēmumus par šiem pieprasījumiem savas kompetences robežās;

b)	ja attiecīgās valsts iestādes to prasa, iesaistīto dalībvalstu Sirene biroji iesniedz informāciju par piekļuves tiesībām.

2.6.2.   Informācija par piekļuves pieprasījumiem citu dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem

Ciktāl tas ir iespējams, ar informāciju par ziņojumiem, kurus ir ievadījusi citas dalībvalsts SIS, apmainās caur valstu Sirene birojiem.

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	piekļuves pieprasījumu pēc iespējas ātrāk iesniedz tai dalībvalstij, kura ir iesniegusi ziņojumu, tā, lai tā šajā jautājumā varētu pieņemt viedokli;

b)	iesniedzēja dalībvalsts par savu viedokli informē dalībvalsti, kas ir saņēmusi pieprasījumu;

c)	tai ir jāņem vērā jebkuri likumā paredzētie pieprasījuma apstrādes galīgie termiņi.

Ja dalībvalsts, kas ir iesniegusi ziņojumu, nosūta savu viedokli dalībvalsts Sirene birojam, kas ir saņēmis pieejas pieprasījumu, Sirene birojs pēc iespējas ātrāk nodrošina šā viedokļa iesniegšanu attiecīgajai iestādei lēmuma pieņemšanai par pieprasījumu.

2.6.3.   Informācija par piekļuvi un labošanas procedūrām

Ir pieņemta šāda procedūra:

Sirene biroji informē viens otru par visiem valsts tiesību aktiem, kas ir pieņemti par personisko datu piekļuves un labošanas procedūrām, kā arī par vēlāk pieņemtajiem to grozījumiem. Saistībā ar to izmanto K veidlapu.

2.7.   Ziņojuma izdzēšana, beidzoties tā uzturēšanas nosacījumiem

Ir jāinformē dalībvalstis, kuras nav varējušas ievadīt ziņojumu par to, ka ir gūts pozitīvs iznākums un ka ziņojums ir ticis izdzēsts.

Izslēdzot pozitīva iznākuma gadījumus, ziņojumu tieši var izdzēst vai nu C.SIS (tiklīdz ir pagājis galīgais termiņš), vai netieši dienests, kas ievadīja ziņojumu SIS (tiklīdz uzturētos ziņojuma nosacījumus vairs nepiemēro).

Abos gadījumos C.SIS vēstuli par izdzēšanu automātiski apstrādā N.SIS.

2.8.   Ļaunprātīgi izmantota identitāte

Ļaunprātīgi izmantota identitāte (uzvārds, vārds, dzimšanas datums) ir tad, ja likumpārkāpējs izmanto reālas personas identitāti. Tas var notikt, ja kādu dokumentu izmanto, kaitējot tā īstajam īpašniekam.

Dalībvalsts, kas ir iesniegusi 3. kodu laukā “identitātes kategorija” nosūta Q veidlapu, vienlaicīgi ievadot/izmainot ziņojumu SIS.

Ja 3. kods tiek atrasts laukā “identitātes kategorija”, pēc konsultēšanās SIS, tad amatpersona, kas veic pārbaudi, sazinās ar valsts Sirene biroju un saņem papildinformāciju, lai noskaidrotu, vai persona, kura tiek pārbaudīta, ir meklētā persona, vai persona, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota.

Tiklīdz kļūst skaidrs, ka personas identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, ziņojumam tiek noteikts 3. kods. Iesaistītajai personai saskaņā ar valstī noteikto procedūru ir jāsniedz iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojam nepieciešamā informācija, piemēram, pareizie dati, identitāti apliecinošu dokumentu dati un/vai jāaizpilda Q veidlapa.

Atkarībā no tālāk izklāstītajiem apstākļiem, personas, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi arī ir jāreģistrē iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojā.

Q veidlapā tikai Šengenas numurs norāda uz SIS ziņojumā meklētās personas datiem. Informācija pozīcijā 052 (Dokumenta izdošanas datums) ir obligāta. Pozīcijā 082 (Konkrētā ziņojuma informācija) ir vienmēr jānorāda kontaktdienests, kuram ir sīkāka informācija par ziņojumu.

Šo informāciju var apstrādāt tikai ar brīvu un skaidru personas, kuras identitāte ir bijusi ļaunprātīgi izmantota, atļauju.

Bez tam, kad izrādās, ka persona, par kuru ir ziņojums SIS, ļaunprātīgi izmanto citas personas identitāti, iesniedzējai valstij ir jāpārbauda, vai ir nepieciešams saglabāt ļaunprātīgi izmantoto identitāti SIS ziņojumā (lai atrastu meklēto personu).

Personas datiem, kuras identitāti ir bijusi ļaunprātīgi, ir jābūt pieejamiem tikai nolūkā noteikt pārbaudāmās personas identitāti un nekādā gadījumā nedrīkst būt izmantota kādā citā nolūkā. Informācija par ļaunprātīgi izmantotu identitāti ir jāizdzēš pēc ziņojuma izdzēšanas.

2.9.   Sirpit (Sirene attēlu pārsūtīšana)

2.9.1.   Sirpit (Sirene attēlu pārsūtīšana) izstrāde un pamatojums

Sirene birojiem jāvar apmainīties ar pirkstu nospiedumiem un attēliem, kas paredzēti identifikācijas nolūkiem.

Sirpit procedūra sniedz iespēju apmainīties ar attēliem un pirkstu nospiedumiem ātri un elektroniskā veidā starp Sirene birojiem gadījumā, ja ir kādas šaubas par atklātās personas identitāti, lai varētu salīdzināt atklātās personas un tās personas pirkstu nospiedumus un attēlus, par kuru tika iesniegts ziņojums.

Šīs policijas sadarbības struktūras ietvaros attēlu un pirkstu nospiedumu apmaiņu drīkst veikt arī Konvencijas, ar kuru tiek ieviests Šengenas Nolīgums, 39. un 46. pantā paredzētajos gadījumos ar noteikumu, ka Sirene birojs arī risina šīs lietas.

2.9.2.   Apmaiņas datu turpmākā izmantošana, ieskaitot arhivēšanu

Jebkādai turpmākai tādu attēlu un datu izmantošanai, kas ir iegūti apmaiņas ceļā ar Sirpit starpniecību, ieskaitot arhivēšanu, ir jāatbilst Šengenas Konvencijas VI sadaļas noteikumiem un konkrētāk tās 126. un 129. pantam (kā arī attiecīgā gadījumā Direktīvai 95/46/EK) un konkrētajā reģionā spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecīgajās valstīs.

2.9.3.   Tehniskās prasības

Katram Sirene birojam jāatbilst Sirpit tehniskajām prasībām.

Sirene birojam ir jābūt iespējai, no vienas puses, elektroniski apmainīties ar informācijas salīdzināšanas vai pārbaudes pieprasījumiem un to rezultātiem un, no otras puses, elektroniski nosūtīt savus pieprasījumus, bez izmaiņām, uz un saņemt rezultātus no savas valsts identifikācijas dienesta.

Pirkstu nospiedumi un attēli tiek nosūtīti pielikuma veidā, kas tiek pievienots speciāli Sirpit vajadzībām izstrādātā datu ievadīšanas ekrānā.

2.9.4.   Valsts identifikācijas dienests

Valsts identifikācijas dienests saņem tikai tos pieprasījumus, kas nāk no, un nosūta rezultātus tikai uz savas valsts Sirene birojiem.

2.9.5.   Sirene L veidlapas izmantošana

Par nosūtīšanu (salīdzināšanas pieprasījums un rezultāts) ar Sirpit starpniecību tiek paziņots nosūtot L veidlapu ar parastā kanāla palīdzību, ko izmanto visu Sirene veidlapu sūtīšanai. L veidlapas tiek nosūtītas vienlaicīgi ar pirkstu nospiedumiem un/vai attēliem.

Šengenas Konvencijas 39. un 46. pantā minētajos gadījumos L veidlapu aizvieto ar pieņemtu paziņojuma veidlapu.

2.9.6.   Sirpit procedūra

Tās valsts Sirene birojs, kurā persona tika atklāta, turpmāk tekstā tiek saukta par “atklājēju Sirene”.

Tās valsts Sirene biroju, kas ir ievadījis ziņojumu SIS, turpmāk tekstā tiek saukts par “paziņotāju Sirene biroju”.

Procedūra sniedz divas iespējas:

2.9.6.1.   Atklājējs Sirene birojs veic salīdzināšanu

a)	Atklājējs Sirene birojs parastā elektroniskā veidā nosūta G veidlapu un laukā 089 lūdz paziņotāju Sirene biroju pēc iespējas ātrāk nosūtīt L veidlapu, kā arī pirkstu nospiedumus un attēlus, ja tie ir pieejami;

b)	paziņotājs Sirene birojs atbildi sniedz L veidlapas formā. Ja pirkstu nospiedumi un attēli ir pieejami, paziņotājs Sirene birojs laukā 083 atzīmē, ka salīdzināšanas veikšanai tiek nosūtīti pirkstu nospiedumi un/vai attēli;

c)	atklājējs Sirene birojs pirkstu nospiedumus un attēlus nosūta salīdzināšanai uz savas valsts identifikācijas dienestu un lūdz tādā pat veidā atsūtīt rezultātus;

d)	atklājējs Sirene birojs rezultātus paziņotājam Sirene birojam iesniedz L veidlapas formā (laukā 083).

2.9.6.2.   Paziņotājs Sirene birojs veic salīdzināšanu

a)	Atklājējs Sirene birojs parastā elektroniskā veidā nosūta G veidlapu un L veidlapu un L veidlapas laukā 083 atzīmē, ka salīdzināšanai tiek nosūtīti pirkstu nospiedumi un attēli;

b)	paziņotājs Sirene birojs saņemtos pirkstu nospiedumus un attēlus nosūta salīdzināšanai uz savas valsts identifikācijas dienestu un lūdz tādā pat veidā atsūtīt rezultātus;

c)	paziņotājs Sirene birojs rezultātus atklājējam Sirene birojam iesniedz L veidlapas formā (laukā 083).

Pēc salīdzināšanas paziņotās personas pirkstu nospiedumus un attēlus atklājējs Sirene birojs drīkst glabāt attiecīgajā lietā, ja ir nepieciešams veikt turpmāko salīdzināšanu.

Ar tādas personas pirkstu nospiedumiem un attēliem, kas neatbilst apmaiņas ceļā ar Sirpit starpniecību iegūtiem paziņotās personas datiem, ir jārīkojas atbilstoši Šengenas Konvencijas VI sadaļas noteikumiem un konkrētāk tās 126. un 129. pantam (kā arī, ja nepieciešams, Direktīvai 95/46/EK) un konkrētajā reģionā spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecīgajās valstīs. Parasti tas nozīmē attiecīgo pirkstu nospiedumu un attēlu dzēšanu.

2.9.6.3.   Datu ievadīšanas ekrāns

Ievadīšanas ekrāna dizains tiks izstrādāts ņemot vērā esošo Interpola datu ievadīšanas ekrāna dizainu (ANSI/NIST standarts).

Izstrādājot dizainu ir paredzēts iekļaut šādus datus:

1)	Šengenas valsts identifikācijas numurs (ID) (95.–100. pants) (11)  (12)

2)	Atsauces numurs (39. vai 46. pants) (11)  (12)

3)	Pirkstu nospiedumu ņemšanas datums

4)	Attēla uzņemšanas datums

5)	Pirkstu nospiedumu ņemšanas iemesls (11)  (13)

6)	Uzvārds (11)  (14)

7)	Vārds (11)  (14)

8)	Pirmslaulību uzvārds

9)	Vai identitāte ir noskaidrota?

10)	Dzimšanas datums (11)  (14)

11)	Dzimšanas vieta

12)

Tautība

13)	Dzimums (11)

14)	Papildu informācija

15)

Piezīmes:

2.10.   Policijas sadarbība (39.–46. pants)

Policijas sadarbība starp dalībvalstīm neaprobežojas tikai ar SIS esošās informācijas izmantošanu.

Ir ieteicams:

a)	ka dalībvalstu Sirene biroji apmainās ar visa veida noderīgo informāciju, tanī pat laikā respektējot jebkādus atsevišķo valstu veiktos pasākumus 39.–46. panta ieviešanai izmantojot SIS–NET e–pastu; un

b)	ka Sirene biroji viens otru informē par pasākumiem, kas ir veikti valstu līmenī, kā arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos pasākumos.

Pozitīvais iznākums var rezultātā atklāt noziegumu vai nopietnus draudus sabiedriskajai drošībai. Subjekta precīzai identificēšanai var būt būtiska nozīme, un informācijas apmaiņa, piem., fotoattēli vai pirkstu nospiedumi ir jo īpaši svarīgs faktors. 39. un 46. pants sniedz tiesības veikt šādu apmaiņu, ko veic saskaņā ar Konvencijas VI sadaļas noteikumiem.

2.10.1.   Speciālās pilnvaras kārtības nodrošināšanas un drošības jautājumos III sadaļa (39. un 46. pants)

Šengenas Konvencijas III sadaļā ir ietverti vairāki policijas un tiesu sistēmas sadarbības papildu noteikumi.

Ir ieteicams:

a)	ka katra dalībvalsts piešķir savam Sirene birojam konkrētas kārtības nodrošināšanas un drošības pilnvaras saskaņā ar Konvencijas III sadaļu; un

b)	ka dalībvalstis viena otru informē par valstu līmenī veiktajiem pasākumiem attiecībā uz to Sirene birojiem un par jebkuriem turpmākiem grozījumiem šajos pasākumos.

2.11.   Sirene un Interpola lomu dublēšanās

SIS loma nav ne aizvietot, ne dublēt Interpola lomu. Lai gan uzdevumi var pārklāties, regulējošie principi rīcībai un sadarbībai starp dalībvalstīm Šengenas ietvaros ievērojami atšķiras no tiem, kas ir Interpola darbības pamatā. Līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt sadarbības noteikumus starp Sirene biroju un VCB (valstu centrālajiem birojiem) valstu līmenī.

Ir pieņemt šādi principi:

2.11.1.   SIS ziņojumu prioritāte pār Interpola ziņojumiem

SIS ziņojumiem un informācijas apmaiņai saistībā ar šiem ziņojumiem vienmēr ir piešķirama prioritāte attiecībā pret tiem ziņojumiem un informācijas apmaiņu, kas tiek veikta ar Interpola starpniecību. Jo īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad ziņojumi ir pretrunā viens ar otru.

2.11.2.   Saziņas kanālu izvēle

Princips, kādēļ Šengenas ziņojumiem tiek dota priekšrocība salīdzinājumā ar Interpola ziņojumiem, ir jārespektē un ir jānodrošina, ka to ievēro arī dalībvalstu VCB. Pēc tam, kad ir izveidots Šengenas ziņojums, visu informāciju, kas ir saistīta ar šo ziņojumu, un tās izziņošanas iemeslu sniedz Sirene biroji. Ja dalībvalsts vēlas mainīt saziņas kanālus, pārējās puses par to ir jāinformē iepriekš. Šāda kanālu maiņa ir iespējama tikai īpašos gadījumos.

2.11.3.   Interpola izmantošana un izplatīšana ar Interpolu Šengenas valstīs

Tā kā SIS ir piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar Interpola ziņojumiem, tad Interpola ziņojumu izmantošana ir ierobežota līdz ārkārtas situācijām (t. i., kurām nav piemērojams neviens noteikums ne Konvencijā, ne tehniskajos nosacījumos, uz kuru pamata var veidot ziņojumu SIS, vai arī par kurām nav pieejama visa nepieciešamā informācija, lai veidotu ziņojumu SIS). Paralēla ziņojuma veidošana SIS un ar Interpola starpniecību Šengenas valstu zonā nav pieļaujama. Ziņojumiem, kas tiek izplatīti ar Interpola kanālu starpniecību un kas arī aptver Šengenas valstu zonu vai tās daļas (Interpola izplatīšanas 2. zona), jābūt apzīmētiem ar šādiem norādījumiem: “2. zona, izņemot Šengenas valstis”.

2.11.4.   Informācijas nosūtīšana trešām valstīm

Iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojs lemj par to, vai nodot informāciju trešām valstīm (tiesības, izplatīšanas līdzekļi un kanāls). Tā rīkojoties, Sirene birojs ievēro Šengenas Konvencijā un Direktīvā 95/46/EK noteiktos personisko datu aizsardzības noteikumus. Interpola kanāla izmantošana ir atkarīga no valstu noteikumiem vai procedūrām.

2.11.5.   Pozitīvais iznākums un ziņojuma dzēšana

Šengenas valstis nodrošina valstu līmenī, ka Sirene birojs un VCB informē viena otru par pozitīvajiem iznākumiem.

Ziņojuma dzēšanu veic tikai tā iestāde, kas ir iesniegusi ziņojumu.

2.11.6.   Sadarbības uzlabošana starp Sirene birojiem un Interpola VCB

Katra dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu valstu līmenī starp Sirene birojiem un VCB.

2.12.   Sadarbība ar Europol un Eurojust

Lai vienkāršotu sadarbību starp Sirene birojiem, ir jāizstrādā piemērotas valstu procedūras.

2.13.   Speciālie meklēšanas veidi

2.13.1.   Ģeogrāfiski mērķtiecīgā meklēšana

Ģeogrāfiski mērķtiecīgā meklēšana ir meklēšana, kas tiek veikta situācijā, kad pieprasītājai valstij ir droši pierādījumi par meklētās personas vai objekta atrašanās vietu ģeogrāfiski ierobežotā teritorijā. Šādos apstākļos pieprasījums no tiesas iestādes var tikt izpildīts nekavējoties, tiklīdz kā tas tiek saņemts.

Ģeogrāfiski mērķtiecīgā meklēšana Šengenas valstu zonā tiek veikta, pamatojoties uz SIS ievadīto ziņojumu. Attiecīgajā M veidlapā, kas ir jānosūta tanī pat brīdi, kad tiek izveidots ziņojums vai kad tiek iegūta informācija par atrašanās vietu, ir jāiekļauj informācija par meklētās personas vai objekta atrašanās vietu. Ziņojumu par meklēto personu ievada SIS, lai nodrošinātu, ka paredzamā aresta pieprasījums tiek izpildīts nekavējoties (Pamatlēmuma par EAO 64. pants, 9. panta 3. punkts).

Šāds ziņojums palielina panākumu gūšanas iespējas gadījumā, ja persona vai objekts neparedzēti pārceļas no vienas vietas uz otru Šengenas valstu zonas ietvaros, tāpēc meklētās personas vai objekta neievadīšana SIS ir iespējama tikai īpašos apstākļos (piemēram, ja nav pietiekami daudz informācijas, lai izveidotu ziņojumu utt.).

2.13.2.   Meklēšana ar mērķtiecīgās meklēšanas īpašo policijas vienību līdzdalību

Atbilstošās situācijās arī jāizmanto tādu īpašo vienību sniegtie pakalpojumi, kas veic mērķtiecīgo meklēšanu. Tādēļ ir jāizveido laba sadarbība ar šādām vienībām un jānodrošina informācijas apmaiņa ar tām. SIS izveidoto ziņojumu nevar aizvietot ar augstāk minēto policijas vienību starptautisko sadarbību. Šāda sadarbība nedrīkst būt konfliktā ar Sirene biroja lomu kā centrālo iestādi meklēšanā izmantojot SIS.

2.14.   Norādes pievienošana

Norādes pievienošana pēc citas dalībvalsts lūguma

94. panta 4. punktā, 95. panta 3. punktā un 99. panta 6. punktā dalībvalstij, kurai ir iesniegts pieprasījums, ir atļauts atteikties izpildīt iepriekš noteikto procedūru savā teritorijā, pieprasot, lai saskaņā ar minēto 95., 97. vai 99. pantu iesniegtajam pieprasījumam tiktu pievienota norāde. Vienlaicīgi ir jāsniedz šāda lūguma iemesli.

2.14.1.   Informācijas apmaiņa, pievienojot norādi

Sirene birojs apmainās ar informāciju, lai dalībvalstis varētu novērtēt norādes nepieciešamību.

Norāde var tikt pievienota (vai dzēsta) jebkurā brīdī saskaņā ar 94. panta 4. punkta nosacījumiem par 95., 97. un 99. pantā paredzēto ziņojumu. Pievienojot norādi 97. un 99. pantā minētajiem ziņojumiem, ziņojums ekrānā nav redzams tad, kad gala lietotājs meklē informāciju sistēmā. Attiecībā uz ziņojumiem, kas ir izveidoti, pamatojoties uz 95. pantu, pastāv cita procedūra. Katra dalībvalsts nosaka tos ziņojumus, kuriem iespējams ir nepieciešams pievienot norādi pēc iespējas ātrāk.

2.14.2.   Dalībvalstu konsultēšanās ar nodomu pievienot norādi

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	ja dalībvalstij ir nepieciešams pievienot norādi, tai jālūdz norāde no iesniedzējas dalībvalsts, minot iemeslu norādes pievienošanai;

b)	pēc tam, kad informācijas apmaiņa ir notikusi, ziņojums var tikt mainīts, dzēsts vai arī pieprasījums var tikt atcelts.

2.14.3.   Lūgums pievienot norādi

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	dalībvalsts, kurai ir iesniegts informācijas pieprasījums, lūdz dalībvalsti, kas ir izveidojusi ziņojumu, pamatojoties uz 95., 97. vai 99. pantu, pievienot norādi. Šo lūgumu nosūta, izmantojot F veidlapu;

b)	dalībvalstij, kas ir iesniegusi ziņojumu, ir pienākums nekavējoties pievienot prasīto norādi.

2.14.4.   Sistemātisks lūgums pievienot norādi kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	dalībvalsts drīkst lūgt otras dalībvalsts Sirene biroju pievienot norādi visiem 95. panta ziņojumiem, kas iesniegti attiecībā uz tās valstspiederīgajiem;

b)	jebkura dalībvalsts, kas vēlas šādi rīkoties, nosūta rakstisku pieprasījumu attiecīgajai dalībvalstij, ar kuru tā vēlētos sadarboties;

c)	jebkura dalībvalsts, kurai tiek adresēts šāds lūgums, pievieno norādi attiecīgajai dalībvalstij tūlīt pēc tam, kad ir iesniegts ziņojums;

d)	šī procedūra arī turpmāk ir saistoša līdz brīdim, kad tiek izdoti rakstiski norādījumi to atcelt.

Ja 94. panta 4. punktā minētie apstākļi vairs nepastāv, dalībvalstij, kura pieprasīja norādes pievienošanu, ir jālūdz norādi pēc iespējas ātrāk atsaukt.

3.   ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 95. PANTU (15)

Jāveic šāda procedūra:

—	dalībvalsts veic pārbaudi pirms ziņojuma izdošanas,

—	vairākkārtēji ziņojumi,

—	dalībvalstīm jānosūta papildu informācija,

—	norādes pievienošana pēc citas dalībvalsts lūguma,

—	Sirene biroja darbība pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar 95. pantu,

—	informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā,

—	ziņojuma dzēšana,

—	ļaunprātīga identitātes izmantošana.

3.1.   Dalībvalsts veic pārbaudi pirms ziņojuma izdošanas

Visnesenāk iesniegtajiem ziņojumiem saskaņā ar 95. pantu tiks pievienots Eiropas Aresta orderis (EAO). Tomēr, atbilstoši ziņojumiem, kas ir iesniegti saskaņā ar 95. pantu, ir iespējams arī veikt pagaidu arestu līdz starptautiskā aresta ordera iegūšanai (SAO). Pirms katra no šiem gadījumiem ir nepieciešams veikt šādas pārbaudes:

EAO/SAO ir jāizdod tiesas iestādei, kas ir pilnvarota veikt šādu funkciju iesniedzēja dalībvalstī.

EAO/SAO un A veidlapā ir jābūt ietvertiem pietiekami detalizētiem datiem (jo īpaši EAO sadaļā (e): “apstākļu apraksts, kuros noziegums(-i) tika veikts(-i), ieskaitot laiku un vietu” un A veidlapā lauks 044: “rīcības apraksts”) citu Sirene biroju ziņojuma pārbaudes izpildei.

3.2.   Pārbaude, vai dalībvalstu tiesību aktos ir atļauts veikt arestu ar mērķi nodot varas iestādēm vai izraidīt

Dalībvalsts, kas iesniedz ziņojumu, pārbauda, vai pieprasītais arests ir atļauts pārējo dalībvalstu tiesību aktos.

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	pārbaudīt, vai visas dalībvalstis var veikt turpmāko rīcību attiecībā uz ziņojumu;

b)	jebkādu šaubu gadījumā, sazinieties ar attiecīgo Sirene biroju un nosūtiet vai apmainieties ar pārbaudei nepieciešamo informāciju.

Katra dalībvalsts veic atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pamatojoties uz 95. panta 2. punktu (2. teikumu) iesniegtie ziņojumi tiek SIS ievadīti tikai pēc tam, kad par to ir paziņots dalībvalsts Sirene birojam.

3.3.   Vairākkārtēji ziņojumi

3.3.1.   Vairākkārtējo ziņojumu pārbaudes veikšana (107. pants)

Katra dalībvalsts var sistēmā par meklēto personu ievadīt tikai vienu ziņojumu. Tādēļ ir nepieciešams veikt pārbaudi, lai identificētu daudzkārt no vienas dalībvalsts saņemtos ziņojuma izdošanas pieprasījumus. Vairākkārtēju vienas dalībvalsts nosūtītu pieprasījumu gadījumā ir nepieciešams izveidot valsts procedūru, lai vienotos par to, kurš EAO būs redzams saskaņā ar 95. pantu iesniegtajā ziņojumā. Vai arī, par visiem noziegumiem var tikt izdots viens EAO.

Dažkārt var rasties vairāki dažādu valstu iesniegti ziņojumi par tām pašām personām. Līdz ar to ir nepieciešams:

a)	veikt pārbaudi pirms ziņojuma ievadīšanas, lai noteiktu, vai persona jau ir ievadīta SIS;

b)	sazināties ar pārējām dalībvalstīm gadījumā, ja, ievadot ziņojumu saskaņā ar 95. pantu, izveidojas vairākkārtēji ziņojumi, kas nav savietojami (piemēram, ja par šo personu jau ir ievadīts ziņojums saskaņā ar 99. pantu, bet ir jāievada ziņojums saskaņā ar 95. pantu).

Ziņojumi, kas ir ievadīti saskaņā ar 95. pantu ir savietojami ar ziņojumiem saskaņā ar 97. un 98. pantu. Tie var arī pastāvēt līdzās ar paziņojumiem, kas ir ievadīti saskaņā ar 96. pantu, lai gan šādos gadījumos ziņojumiem, kas ir ievadīti atbilstoši 95. panta procedūrām, ir prioritāte salīdzinājumā ar ziņojumiem, kas ir ievadīti saskaņā ar 96. pantu. Saskaņā ar 99. pantu ievadītie ziņojumi nav savietojami ar ziņojumiem, kas ir ievadīti saskaņā ar 95. pantu.

Prioritārā ziņojumu secība ir šāda:

—	arests ar mērķi nodot varas iestādēm vai izraidīt (95. pants),

—	liegt atļauju iebraukšanai Šengenas valstīs (96. pants),

—	iekļaut aizsardzības programmā (97. pants),

—	atrasties diskrētajā novērošanā (99. pants),

—	īpašas kontroles (99. pants),

—	informēt par atrašanās vietu (97. un 98. pants).

Atkāpes no šādas prioritāšu secības var tikt veiktas pēc konsultēšanās attiecīgo dalībvalstu starpā, ja tiek apdraudētas būtiskas valsts intereses.

Tās dalībvalsts Sirene birojs, kas ir iesniegusi ziņojumu, veic visu pieprasījumu uzskaiti, lai ievadītu turpmākos ziņojumus, kas pēc konsultēšanās ir tikuši noraidīti augstāk minēto noteikumu dēļ, līdz brīdim, kad ziņojums tiek dzēsts.

Ikreiz, kad kādā dalībvalstī rodas pozitīvais iznākums, dalībvalsts Sirene birojs, kas izstrādāja ziņojumu, drīkst nosūtīt tik daudz EAO, cik ir izsniegušas to pilnvarotās tiesu institūcijas.

Vairākas dalībvalstis drīkst ievadīt EAO ziņojumu par vienu un to pašu personu. Ja divas vai vairākas dalībvalstis ir iesniegušas EAO vienai un tai pašai personai, lēmums par to, kurš galvojums tiks izpildīts aresta gadījumā ir jāpieņem tās dalībvalsts tiesu izpildinstitūcijai, kurā tiek veikts arests.

3.3.2.   Informācijas apmaiņa

Lai izvairītos no vairākkārtēju nesavietojamu ziņojumu izdošanas, ir jāuzmanās, lai precīzi izšķirtu starp indivīdiem ar līdzīgu raksturojumu.

Tādēļ ir būtiski konsultēties un sadarboties ar Sirene biroju un katra dalībvalsts nosaka atbilstošas tehniskās procedūras šādu situāciju atklāšanai pirms tiek veikta ievadīšana.

Elementi, kas tiek izmantoti, lai noteiktu, vai divas identitātes varētu būt identiskas, ir detalizēti aprakstīti šīs rokasgrāmatas 6. pielikumā.

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	ja pieprasījuma apstrādē par jauna ziņojuma ievadīšanu atklājas, ka SIS jau atrodas persona ar tādiem pašiem obligātajiem identitāti raksturojošiem elementiem (uzvārds, vārds, dzimšanas datums), tad ir jāveic pārbaude, pirms tiek apstiprināts jaunais ziņojums;

b)	Sirene birojs sazinās ar attiecīgās valsts pieprasījumu departamentu, lai noskaidrotu, vai ziņojums attiecas uz vienu un to pašu personu;

c)

ja pārbaudē atklājas, ka detalizētie dati ir identiski un var attiekties uz to pašu personu, Sirene birojs piemēro vairākkārtējo ziņojumu ievadīšanas procedūru. Ja pārbaudes rezultāti ir tādi, ka detalizētie dati attiecas uz divām dažādām personām, Sirene birojs apstiprina pieprasījumu jauna ziņojuma ievadīšanai.

3.3.3.   Vienas un tās pašas personas datu ievadīšana ar citu vārdu

a)

Lai izvairītos no jebkuras kategorijas nesavietojamiem ziņojumiem tādēļ, ka ir jāievada viena un tā pati persona ar citu vārdu, iesaistītajām dalībvalstīm ir jāinformē vienai otru par šīs personas ievadīšanu ar citu vārdu un jānosūta visi nepieciešamie dati par meklētās personas patieso identitāti. Puse, kas ievadīja sākotnējo ziņojumu, ir atbildīga par tās pašas personas ievadīšanu ar citu vārdu. Ja trešā puse atklāj, ka ir ievadīta viena un tā pati persona ar citu vārdu, tā jautājuma izskatīšanu nodod tai pusei, kas sākotnēji ievadīja ziņojumu, izņemot, ja trešā valsts pati izsniedz ziņojumu par šīs personas ievadīšanu ar citu vārdu;

b)	jāinformē pārējās dalībvalstis par personu ievadīšanu ar citu vārdu ziņojumiem, kas ir iesniegti, pamatojoties uz 95. pantu;

c)	jāievada ziņojums SIS.

3.4.   Papildinformācija, kas jānosūta dalībvalstīm

3.4.1.   Papildinformācijas nosūtīšana attiecībā uz EAO

Visās dalībvalstīs jāizmanto vienādas A un M veidlapas, un šajās veidlapās iekļautajai informācijai ir jābūt tādai pašai kā EAO.

A veidlapā:

—	006-013: Jāievada būtiskā SIS ievadītā un EAO a) apakšsadaļai atbilstošā informācija.

—	030: Informācija, ka šī A veidlapa ir paredzēta speciāli EAO, ir jāievada kopā ar detalizētiem tā tiesneša vai tiesas institūcijas datiem, kas ir iesniegusi attiecīgo aresta orderi, ņemot no EAO i) apakšsadaļas.

—	031: Jāievada būtiskie dati, kas ir ietverti EAO b) apakšsadaļā par lēmumu, pamatojoties uz kuru ir izdots orderis.

—	032: Jāievada aresta ordera datums.

—	033: Jāievada tās tiesas institūcijas pilnvaras, kas ir iesniegusi orderi, datus ņemot no EAO i) apakšsadaļas.

—

034: Jāievada būtiskākā informācija no EAO c) apakšsadaļas 1. punkta, ja nepieciešams: — par nodarījumu, uz kura pamata Eiropas apcietināšanas orderis ir izsniegts, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods vai piespiedu līdzeklis uz mūžu, — iesniedzējas dalībvalsts dalībvalsts tiesību sistēma paredz noteikumus, kas ļauj pārskatīt noteikto sodu vai līdzekli pēc pieprasījuma vai vēlākais pēc 20 gadiem ar mērķi neizpildīt šādu sodu vai līdzekli, un/vai — iesniedzējas dalībvalsts tiesību sistēma ļauj piemērot apžēlošanas pasākumus, ko saskaņā ar iesniedzējas dalībvalsts tiesībām vai praksi personai ir tiesības lūgt ar mērķi neizpildīt šādu sodu vai līdzekli.

—	035-037: Jāievada būtiskā informācija no EAO b) apakšsadaļas.

—

038: Jāievada būtiskākā informācija no EAO c) apakšsadaļas 2. punkta, ja nepieciešams: — par nodarījumu, uz kura pamata Eiropas apcietināšanas orderis ir izsniegts, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods vai piespiedu līdzeklis uz mūžu, — iesniedzējas dalībvalsts dalībvalsts tiesību sistēma paredz noteikumus, kas ļauj pārskatīt noteikto sodu vai līdzekli pēc pieprasījuma vai vēlākais pēc 20 gadiem ar mērķi neizpildīt šādu sodu vai līdzekli, un/vai — iesniedzējas dalībvalsts tiesību sistēma ļauj piemērot apžēlošanas pasākumus, ko saskaņā ar iesniedzējas dalībvalsts tiesībām vai praksi personai ir tiesības lūgt ar mērķi neizpildīt šādu sodu vai līdzekli.

—	039: Jāievada informācija no EAO c) apakšsadaļas 2. punkta.

—	040: Informācija no EAO e) apakšsadaļas par piemērojamo obligāto noteikumu/kodeksu.

—	041: Informācija no EAO e) apakšsadaļas par nozieguma(-u) raksturu un tiesisko klasifikāciju.

—	042: Informācija no EAO e) apakšsadaļas par nozieguma(-u) izdarīšanas vietu.

—	043: Informācija no EAO e) apakšsadaļas par nozieguma(-u) izdarīšanas vietu.

—	044: Informācija no EAO e) apakšsadaļas par nozieguma(-u) izdarīšanas apstākļiem.

—	045: Informācija no EAO e) apakšsadaļas par pieprasītās personas līdzdalības pakāpi.

—	058: Informācija no EAO a) apakšsadaļas par personas atšķirības zīmēm/aprakstu.

M veidlapā:

—

083: Vietās, kur ir redzams teksts “Informācija par klāt neesot pieņemto lēmumu atbilstoši EAO d) apakšsadaļai” attiecīgi tiek prasīts: a) atbildēt, ja lēmums tika nolasīts klāt neesot; b) attiecīgi norādīt, vai iesaistītā persona tika personiski uzaicināta vai informēta par tās tiesas sēdes datumu un vietu, kurā lēmums tika pieņemts bez šīs personas klātbūtnes. Ja tā nav, miniet tiesiskās garantijas.

Ja ir redzams teksts “Sodāmais(-ie) noziegums(-i) atbilstoši EAO e) apakšsadaļas I un II daļai”, tad ir attiecīgi jāaizpilda viens vai vairāki noziegumi, kas iesniedzēja dalībvalstī ir sodāmi, piespriežot ieslodzījumu vai izdodot aizturēšanas orderi uz laiku vismaz 3 gadi, kā ir noteikts iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktos atbilstoši Pamatlēmuma 2. panta 2. punktam (vai EAO e) apakšsadaļas I daļai).

Ja noziegums(-i) ietilpst pamatlēmuma, kas pieņemts par EAO, 2. panta 2. punktā sniegtajā sarakstā, noziegums(-i) ir pilnā apjomā jāievada M veidlapā tajā redakcijā, kas ir izmantota sarakstā.

Ja noziegumi neietilpst augstāk minētajā sarakstā, ir nepieciešama šāda informācija:

a)	vai nu, ka orderis ir izsniegts par darbībām, kas iesniedzēja dalībvalstī ir sodāmas ar likumu, piešķirot ieslodzījumu vai izdodot aizturēšanas orderi uz laiku, kas nav mazāks par divpadsmit mēnešiem;

b)	vai arī, ja ir pieņemts spriedums vai ir izdots aizturēšanas orderis, tad sprieduma termiņš ir vismaz četri mēneši.

Gadījumā, ja laukā 083 ievadāmā informācija pārsniedz 1 024 rakstu zīmes, ir jānosūta viena vai vairākas papildu M veidlapas.

3.4.2.   Papildu informācijas nosūtīšana attiecībā uz pagaidu arestu

Lieta, kas tiek sniegta attiecībā uz meklētajām personām, kuras nepieciešams arestēt izraidīšanas nolūkā, ir jāsagatavo pirms ziņojuma ievadīšanas. Jāveic pārbaude, lai pārliecinātos, ka informācija ir pilnīga un pareizi iesniegta. Jānodrošina šāda informācija: principā, papildus jābūt nodrošinātiem arī datiem par izmeklēšanu vai kriminālsodu izpildi:

—	006 Uzvārds: Galvenajiem datiem izmantotais uzvārds SIS ziņojumā tiek ievadīts sadaļā 006

—

007 Vārds

—	009 Dzimšanas datums

—	010 Dzimšanas vieta

—	011 Cits vārds: Cits vārds pirmo reizi tiek uzrakstīts nesaīsinātā veidā un tiek norādīts pilns citu tās pašas personas vārdu skaits. Lai nosūtītu pilnu sarakstu ar citiem vienas un tās pašas personas vārdiem, drīkst izmantot M veidlapu.

—	012 Dzimums

—	013 Tautība: Sadaļa 013 “Tautība” ir jāaizpilda pēc iespējas pilnīgāk, balstoties uz pieejamo informāciju. Ja rodas šaubas attiecībā uz ievadāmo informāciju, vārdam “tautība” jāpievieno kods “1W” un vārds “iespējamā”.

—	030 Iestāde, kas izdod aresta orderi vai lēmumu (tiesneša vai publiskā prokurora vārds un ieņemamais amats vai tiesas iestādes nosaukums)

—	031 Aresta ordera vai lēmuma kārtas Nr. (037). Sk. arī zemāk sniegtos komentārus

—	032 Aresta ordera vai lēmuma izdošanas datums (036). Kriminālizmeklēšanas un izpildes pieprasījumi var būt apkopoti pievienotajā dokumentā.

—	033 Pieprasītājas iestādes nosaukums

—	034 Maksimālais sods/maksimālais paredzamais sods

—	035 Tiesnesis vai tiesa, kas iesniegusi lēmumu

—	036 Lēmuma pieņemšanas datums

—	037 Lēmuma kārtas Nr.

—	038 Piespriestais sods

—	039 Norādījumi par atlikušo soda izciešanas laiku

—	040 Piemērojamie juridiskie dokumenti

—	041 Rīcības akta juridiskais apraksts

—	042 Datums/laika periods, kad tika izdarīts noziegums

—	044 Lietā iesaistīto faktu apraksts (ieskaitot to sekas)

—	045 Iesaistīšanās pakāpe (galvenais dalībnieks – līdzvainīgais – līdzdalībnieks – atbalstītājs)

Katra valsts drīkst izmantot savu juridisko terminoloģiju, lai raksturotu līdzdalības pakāpi.

Sniegtajai informācijai ir jābūt pietiekami detalizētai, lai pārējie Sirene biroji varētu pārbaudīt ziņojumu, tomēr, ne tik detalizētai, lai pārslogotu ziņošanas sistēmu.

Ja Sirene birojs nespēj saņemt ziņojumu tādēļ, ka attiecīgajā veidlapā fiksētais rakstu zīmju skaits tehnisku iemeslu dēļ ir nepietiekams, M veidlapu ir iespējams nosūtīt iekļaujot tanī papildu informāciju. Sūtījuma beigas pēdējā veidlapā ir apzīmētas ar frāzi “Ziņojuma beigas” (A veidlapas sadaļa 044 vai M veidlapas sadaļa 083).

3.4.3.   Sīkāka informācija personas identitātes noteikšanai

Iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojs arī drīkst, ja nepieciešams, sniegt vairāk informācijas pēc konsultēšanās ar un/vai citas dalībvalsts pieprasījuma, lai palīdzētu noteikt personas identitāti. Šī informācija galvenokārt attiecas uz:

—	meklētās personas rīcībā esošās pases vai identitātes dokumenta izdošanas vietu,

—	pases vai identitāti apliecinoša dokumenta numurs, izdošanas datums, vieta un iestāde, kā arī derīguma termiņš,

—	meklētās personas apraksts,

—	meklētās personas mātes un tēva uzvārds un vārds,

—	vai ir ievadīti ziņojumi ar šīs personas fotoattēlu un/vai pirkstu nospiedumiem,

—	pēdējā zināmā adrese.

Ciktāl tas ir iespējams, šai informācijai kopā ar fotoattēliem un pirkstu nospiedumiem ir jābūt pieejamai Sirene birojā vai arī jābūt uzreiz un vienmēr pieejamai, lai varētu to ātri nosūtīt.

Galvenais uzdevums ir samazināt nepareizas tādas personas aizturēšanas risku, kuras datu identitāte ir līdzīga tai personai, par kuru ir iesniegts ziņojums.

3.4.4.   A un M veidlapu nosūtīšana

Apakšpunktos 3.3.1. un 3.3.2. minētā informācija ir jānosūta ar visātrākajiem pieejamajiem nosūtīšanas līdzekļiem. Iesniedzēja dalībvalsts nosūta A un M veidlapas vienlaicīgi ar pamatojoties uz 95. panta 2. punktu iesniegtā ziņojuma ievadīšanu SIS. Jebkādi papildus dati, kas ir nepieciešami identifikācijas mērķiem, ir jānosūta pēc konsultēšanās ar un/vai pēc citas dalībvalsts pieprasījuma. Ja nepieciešams, var tikt nosūtītas daudzkārtīgas A un M veidlapas, kurās ir aprakstīti atšķirīgi EAO/IAO.

3.5.   Norādes pievienošana pēc citas dalībvalsts lūguma

95. panta 30 apakšpunkts ļauj dalībvalstij, kurai ir nosūtīts pieprasījums, atteikties veikt iepriekš aprakstīto procedūru savā teritorijā, lūdzot, lai saskaņā ar 95. pantu iesniegtajam ziņojumam tiktu pievienota norāde. Vienlaicīgi ir jāsniedz šāda lūguma iemesli.

3.5.1.   Informācijas apmaiņa, pievienojot norādi

Sirene birojs apmainās ar informāciju, lai dalībvalstis varētu novērtēt norādes nepieciešamību.

Norāde var tikt pievienota (vai dzēsta) jebkurā laikā atbilstoši 94. panta 4. punkta nosacījumiem. Katra dalībvalsts nosaka tos ziņojumus, kuriem iespējams ir nepieciešams pievienot norādi pēc iespējas ātrāk.

3.5.2.   Dalībvalstu konsultēšanās ar nodomu pievienot norādi

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	ja dalībvalstij ir nepieciešams pievienot norādi, tai jālūdz norāde no iesniedzējas dalībvalsts, minot iemeslu norādes pievienošanai;

b)	pēc tam, kad informācijas apmaiņa ir notikusi, ziņojums var tikt mainīts, dzēsts vai arī pieprasījums var tikt atcelts.

3.5.3.   Lūgums pievienot norādi

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	dalībvalsts, kurai ir iesniegts informācijas pieprasījums, lūdz dalībvalsti, kas ir izveidojusi ziņojumu, pamatojoties uz 95. pantu, pievienot norādi. Šo lūgumu izveido izmantojot F veidlapu;

b)	dalībvalstij, kas ir iesniegusi ziņojumu, ir pienākums nekavējoties pievienot prasīto norādi.

3.5.4.   Sistemātisks lūgums pievienot norādi kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	dalībvalsts drīkst lūgt otras dalībvalsts Sirene biroju pievienot norādi kā pašu par sevi saprotamu 95. pantā noteiktajiem ziņojumiem, kas ir iesniegti attiecībā uz tās valstspiederīgajiem gadījumos, kur tas ir atļauts;

b)	jebkura dalībvalsts, kas vēlas šādi rīkoties, nosūta rakstisku pieprasījumu attiecīgajām dalībvalstīm, ar kurām tā vēlētos sadarboties;

c)	jebkura dalībvalsts(-is), kurai tiek adresēts šāds lūgums, pievieno norādi attiecīgajai dalībvalstij tūlīt pēc tam, kad ir iesniegts ziņojums;

d)	procedūra arī turpmāk ir saistoša, lidz tiek izdoti rakstiski norādījumi to atcelt.

Ja 94. panta 4. punktā minētie apstākļi vairs nepastāv, dalībvalstij, kura pieprasīja norādes pievienošanu, ir jālūdz norādi pēc iespējas ātrāk atsaukt.

3.6.   Sirene biroja darbība pēc ziņojuma saņemšanas saskaņā ar 95. pantu

Pēc tam, kad Sirene birojs saņem veidlapas A un M, birojs vai ar to saistītā struktūrvienība, kad tas ir iespējams pārmeklē visus pieejamos avotus, lai meklētu un atrastu personu. Ja pieprasītājas dalībvalsts sniegtā informācija nav pietiekama, lai saņēmējai dalībvalstij tā būtu pieņemama, tas nedrīkst aizkavēt meklēšanas darbu veikšanu.

Ja saskaņā ar 95. pantu iesniegtais ziņojums apstiprinās un persona tiek atrasta vai arestēta dalībvalstī, tad EAO un/vai A un M veidlapas ir jānosūta tās dalībvalsts pilnvarotajai iestādei, kas izpilda EAO. Ja tiek pieprasīts EAO oriģināls, iesniedzēja tiesas institūcija to nosūta tieši tiesas izpildinstitūcijai (ja nav norādīts citādi).

3.7.   Informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā

3.7.1.   Dalībvalstu informēšana gadījumā, ja ziņojums apstiprinās

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)

par “pozitīvo iznākumu” attiecībā uz personu, par kuru pamatojoties uz 95. pantu tika izsniegts ziņojums, vienmēr ir jāpaziņo iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojam. Ja nepieciešams, iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojs pēc tam nosūta visu būtisko, specifisko informāciju un konkrētos pasākumus, kas ir jāveic dalībvalsts Sirene birojam, kas konstatēja atbilstību ziņojumam. Paziņojot pusei, kas ir iesniegusi pozitīvā iznākuma ziņojumu, G veidlapas sadaļā 090 ir jānorāda attiecīgais Šengenas Konvencijas pants. Ja pozitīvais iznākums attiecas uz personu, uz kuru attiecas ziņojums, kas iesniegts saskaņā ar 95. pantu, tās dalībvalsts Sirene birojam, kas konstatēja atbilstību ar ziņojumu, pēc G veidlapas nosūtīšanas pa tālruni ir jāinformē iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojs par pozitīvo iznākumu;

b)	tā dalībvalsts, kas iepriekš norādīja uz vēlmi iesniegt ziņojumu par personu vai objektu, kas jau ir kāda ziņojuma objekts, ir dalībvalstij, kas faktiski iesniedza ziņojumu, jāinformē par visiem pozitīvajiem iznākumiem attiecībā uz sākotnējo ziņojumu;

c)	C.SIS automātiski paziņo visām dalībvalstīm par ziņojuma dzēšanu. Līdz ar to ir iespējams dalībvalstij apsvērt tāda ziņojuma ievadīšanu, kas iepriekš tika uzskatīts par nesavietojamu ar ziņojumu, kas tagad ir izdzēsts.

3.7.2.   Sīkākas informācijas ziņošana

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	Sirene birojs drīkst nosūtīt papildu informāciju par 95 līdz 100. panta ziņojumiem, un to veicot, tas drīkst rīkoties tiesu institūciju vārdā, ja šī informācija ietilpst savstarpējās tiesu palīdzības sfērā;

b)

ja darbību veikšanai pēc ziņojuma apstiprināšanas ir nepieciešams (piemēram, ja tiek atklāts noziegums vai ja pastāv draudi tiesiskumam un drošībai, ja jāveic precīzāka objekta, transporta līdzekļa vai individuālo vajadzību identificēšana, utt.), tad informācija, kas ir nosūtīta papildus tai, kas ir noteikta Šengenas Konvencijas IV sadaļā, jo īpaši attiecībā uz 99. un 100. pantu, ir jānosūta augstāk minētās Konvencijas 39. un 46. panta kārtībā. Katrai dalībvalstij ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai garantētu efektīvu un lietderīgu informācijas apmaiņu 39. un 46. panta kārtībā.

3.7.3.   Pozitīva iznākuma gadījumā veicamās darbības

Gala lietotājs drīkst prasīt Sirene biroju nodrošināt ar papildu informāciju, kas ļautu efektīvi īstenot SIS 4., 10. vai 16. tabulā noteiktās procedūras, kas ir izklāstītas 4. pielikumā.

Ja nav noteikts citādi, iesniedzēja dalībvalsts ir jāinformē par pozitīvo iznākumu un tā rezultātiem.

Šai procedūrā ir ietverti tehniski norādījumi par to, kā pēc tam jāveic ziņojuma apstrāde. To var būt nepieciešams dzēst, kas var nozīmēt, ka otrs ziņojums, kas iepriekš tika izslēgts no sistēmas, tagad var tikt tajā ievadīts.

3.8.   Ziņojuma dzēšana

Jāinformē dalībvalstis, kuras nevarēja ievadīt savu ziņojumu, par to, ka ir radies pozitīvais iznākums un ka ziņojums ir izdzēsts.

3.8.1.   Ziņojuma izdzēšana, beidzoties tā uzturēšanas nosacījumiem

Izslēdzot lietas pozitīva iznākuma gadījumā, ziņojums var tikt izdzēsts vai nu tiešā veidā C.SIS (pēc termiņa beigām) vai netiešā veidā, ko veic dienests, kas ievadīja ziņojumu SIS (pēc tam, kad ziņojuma uzturēšanas nosacījumi vairs nav piemērojami).

Abos gadījumos N.SIS automātiski izstrādā C.SIS dzēšanas paziņojumu, lai ievadīšanai paredzētais ziņojums var tikt ievadīts tā vietā.

Sirene birojs tiek informēts automātiski ar paziņojumu no tā N.SIS par to, ka gaidīšanas režīmā esošais ziņojums var tikt ievadīts.

Sirene birojs piemēro visu procedūru ziņojuma ievadīšanai attiecīgajā ziņojuma kategorijā.

3.9.   Ļaunprātīga identitātes izmantošana

Atsauce tiek sniegta uz 2.8. apakšpunktu “Ļaunprātīga identitātes izmantošana”.

3.9.1.   Informācijas vākšana un nodošana par personu, kuras identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota

Tiklīdz ir skaidrs, ka personas identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota, ziņojumā ir jāuzstāda kods “3”. Iesaistītajai personai ir jāsniedz savas valsts Sirene birojam nepieciešamā informācija, tāda kā tās patiesie rekvizīti, identitātes dokumentu dati un/vai jāveic Q veidlapas aizpildīšana.

Atkarībā no zemāk minētajiem nosacījumiem tās personas fotoattēliem un pirkstu nospiedumiem, kuras identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, arī ir jāatrodas lietā Sirene birojā.

Q veidlapā uz SIS ziņojuma meklētās personas datiem attiecas tikai Šengenas numurs. Sadaļā 052 prasītā informācija (Dokumenta izdošanas datums) ir jāievada obligāti. Sadaļā 083 (Detalizēta informācija par ziņojumu) vienmēr jānorāda tas sazināšanās dienests, kura rīcībā ir plašāka informācija par ziņojumu.

Šo informāciju var apstrādāt tikai ar brīvprātīgu un precīzi formulētu tās personas atļauju, kuras identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota.

Bez tam, apzinoties, ka persona, par kuru SIS ir ievadīts ziņojums, ir uzurpējusi kādas citas personas identitāti, iesniedzējai dalībvalstij ir jāpārbauda, vai ir nepieciešams uzturēt ļaunprātīgi izmantoto identitāti SIS ziņojumā (lai atrastu meklējamo personu).

3.9.2.   Informācijas izplatīšana par personu, kuras identitāte tiek ļaunprātīgi izmantot

Tās personas dati, kuras identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota, ir pieejami tikai pārbaudāmās personas identitātes noskaidrošanai, un tie nekādā veidā nav izmantojami citos nolūkos.

4.   ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 96. PANTU (16)

Jāveic šāda procedūra:

—

ievads,

—	daudzkārtīgo ziņojumu pārbaude, atsauce uz 2.9. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”,

—	informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā,

—	ļaunprātīga identitātes izmantošana, atsauce tiek sniegta uz 2.9. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”,

—	Sirpit procedūra, atsauce tiek sniegta uz 2.9. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”.

4.1.   Ievads

Informācijas apmaiņa par trešo valstu pilsoņiem, par kuriem ir iesniegts ziņojums atbilstoši 96. pantam, ļauj dalībvalstīm pieņemt lēmumus iebraukšanas vai vīzas pieteikuma situācijā. Ja persona jau atrodas dalībvalsts teritorijā, šādai dalībvalstij ir iespējams atbilstoši rīkoties, izsniedzot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai veicot izraidīšanu:

Dalībvalsts, kas paziņo par pozitīvo iznākumu, drīkst pieprasīt pamatojumu par ziņojuma iesniegšanu un var lūgt, lai iesniedzēja dalībvalsts sniedz šādu informāciju:

—	lēmuma veids un pieņemšanas iemesls,

—	lēmuma izdevējiestāde,

—	lēmuma izdošanas datums,

—	izpildes datums,

—	spēkā stāšanās datums,

—	lēmuma darbības termiņš vai derīguma periods.

5. panta 2. punktā noteiktās paziņošanas procedūras un 25. pantā noteiktās konsultēšanas procedūras ietilpst to iestāžu jurisdikcijā, kas ir atbildīgas par pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai vīzu izsniegšanu. Sirene birojs nedrīkst būt iesaistīts šajās procedūrās, izņemot ar ziņojumiem tieši saistītas papildu informācijas nosūtīšanu (piemēram, paziņojums par pozitīvo iznākumu, identitātes noskaidrošana) vai ziņojumu dzēšanu.

Tomēr, Sirene birojs var būt iesaistīts tādas papildu informācijas nosūtīšanā, kas ir saistīta ar trešās valsts pilsoņa izsūtīšanu vai iebraukšanas atļaujas liegšanu tai vai šādas rīcības rezultātā radītās informācijas nosūtīšanā.

Sirene biroji tiek arī izmantoti kā centrālās iestādes papildu informācijas nosūtīšanai un saņemšanai 25. panta 1. un 2. punktā paredzētās konsultāciju procedūras ietvaros un tie apmainās ar N veidlapām (25. panta 1. punkts) un O veidlapām (25. panta 2. punkts), kā arī pēc to iestāžu pieprasījuma, kas ir atbildīgas par pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai vīzu izsniegšanu ar mērķi saglabāt vai dzēst attiecīgo ziņojumu.

Ja dalībvalsts, kas piešķir pastāvīgās uzturēšanās atļauju atklāj, ka uz atļaujas īpašnieku attiecas citas dalībvalsts ziņojums saskaņā ar 96. pantu, tā informē savu Sirene biroju (ar faksa, M veidlapas, utt. starpniecību). Šie Sirene biroji pēc tam uzsāk 25. panta 2. punktā noteikto konsultēšanās procesu, izmantojot šim nolūkam paredzēto veidlapu.

Ja trešā dalībvalsts, t. i., ne tā, kas ir piešķīrusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ne arī tā, kura ir iesniegusi ziņojumu, neuzskata, ka ir pamats konsultācijām, tā paziņo gan dalībvalstīm, kuras piešķīra atļauju, gan dalībvalstij, kura iesniedza ziņojumu.

4.2.   Atbilstoši 96. pantam iesniegtie ziņojumi

Jāievada ziņojums SIS.

4.3.   Vienas un tās pašas personas datu ievadīšana ar citu vārdu

Lai izvairītos no jebkuras kategorijas nesavietojamiem ziņojumiem tādēļ, ka ir jāievada viena un tā pati persona ar citu vārdu, iesaistītajām dalībvalstīm ir jāinformē vienai otru par šīs personas ievadīšanu ar citu vārdu un jānosūta visi nepieciešamie dati par meklētās personas patieso identitāti.

Puse, kas ievadīja sākotnējo ziņojumu, ir atbildīga par tās pašas personas ievadīšanu ar citu vārdu. Ja trešā valsts atklāj, ka ir ievadīta viena un tā pati persona ar citu vārdu, tā jautājuma izskatīšanu nodod tai pusei, kas sākotnēji ievadīja ziņojumu, izņemot, ja trešā valsts pati izsniedz ziņojumu par šīs personas ievadīšanu ar citu vārdu.

4.4.   Ļaunprātīga identitātes izmantošana

Ja meklējot SIS laukā “identitātes kategorija” ir ievadīts kods “3”, tad amatpersona, kas veic pārbaudi, ir jāsazinās ar attiecīgās valsts Sirene biroju un jāiegūst papildu dati ar mērķi precizēt, vai pārbaudāmā persona ir meklētā persona vai tā persona, kuras identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota.

4.4.1.   Informācijas vākšana un izplatīšana par personu, kuras identitāte tiek ļaunprātīgi izmantota

Sk. 2.8. punktu “Ļaunprātīga identitātes izmantošana”

4.5.   Pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai vīzu izsniegšana

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	pieprasītāja dalībvalsts drīkst informēt dalībvalsti, kura ir iesniegusi ziņojumu saskaņā ar 96. pantu, par tā atbilstību. Dalībvalsts, kas ir iesniegusi ziņojumu, pēc tam drīkst informēt pārējās dalībvalstis, ja tā uzskata par piemērotu;

b)	ja tiek prasīts un ievērojot valstu tiesību aktus, iesaistītie dalībvalstu Sirene biroji drīkst sniegt atbalstu nepieciešamās informācijas nodošanā specializētajiem dienestiem, kas ir atbildīgi par pastāvīgās uzturēšanās atļauju un vīzu izsniegšanu;

c)	ja Konvencijas 25. pantā ieplānotā procedūra paredz tāda ziņojuma dzēšanu, kas ir iesniegts saskaņā ar 96. pantu, Sirene biroji, respektējot savas valsts tiesību aktus, piedāvā savu atbalstu, ja tāds tiek lūgts.

4.6.   Atteikšanās uzņemt vai izraidīšana no Šengenas teritorijas

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	dalībvalsts drīkst lūgt informāciju par jebkādiem ziņojumiem, ko tā ir iesniegusi atbilstoši 96. pantam, kurā ir konstatēta atbilstība. Jebkura dalībvalsts, kas vēlas izmantot šo iespēju, iesniedz otrai dalībvalstij lūgumu rakstveidā;

b)

dalībvalsts, kurai ir iesniegts pieprasījums, drīkst uzņemties iniciatīvu un informēt dalībvalsti, kas ir iesniegusi ziņojumu saskaņā ar 96. pantu, par to, ka attiecībā uz ziņojumu ir konstatēta atbilstība, ka trešās valsts valstspiederīgajam nav piešķirta iebraukšana vai ka tas ir izraidīts no Šengenas teritorijas;

c)

ja savā teritorijā dalībvalsts aiztur personu, attiecībā uz kuru ir iesniegts ziņojums, tad iesniedzēja dalībvalsts drīkst nosūtīt nepieciešamo informāciju trešās valsts pilsoņa (nosūtīšanai atpakaļ/deportācijai). Šai informācijai, atkarībā no atklājējas dalībvalsts vajadzībām un, ja dalībvalstij, kas ir iesniegusi pieprasījumu, tā ir pieejama, jāiekļauj šādi dati: — lēmuma veids un iemesls, — lēmuma izdevējiestāde, — lēmuma izdošanas datums, — lēmuma izpildes datums, — lēmuma spēkā stāšanās datums, — datums, kurā beidzas lēmuma darbības termiņš vai derīguma termiņš.

Ja persona, par kuru ir iesniegts ziņojums, tiek aizturēta uz robežas, ir jāievēro iesniedzējas dalībvalsts noteiktās procedūras.

Attiecībā uz Konvencijas 5. vai 25. pantā izklāstītajiem izņēmumiem, starp iesaistītajām dalībvalstīm ir jāveic konsultēšanās ar Sirene biroju starpniecību.

Noteiktos gadījumos var rasties arī steidzama nepieciešamība apmainīties ar papildu informāciju ar Sirene biroju starpniecību, lai droši identificētu personu.

4.7.   Informācijas apmaiņa par trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav piešķirama iebraukšanas atļauja

Ja trešās valsts pilsonis, kas ietilpst Konvencijas 5. vai 25. pantā ieplānotajos scenārijos, iesniedz pieteikumu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanai, tad dokumentu izsniegušajai iestādei ir jāpiemēro zināmi noteikumi.

Izņēmuma gadījumos dalībvalstīm var rasties vajadzība pēc informācijas par faktu, ka attiecībā uz ziņojumu ir konstatēta atbilstība. Tā kā ziņojumiem, kas ir iesniegti saskaņā ar 96. pantu, ir daudz adresātu konsulātos un vēstniecībās, kā arī ņemot vērā attālumus starp tiem, tos visus obligāti nav vajadzības informēt.

4.8.   Šengenas dalībvalstu informēšana gadījumā, ja ziņojums apstiprinās

To dalībvalstu Sirene birojus, kas ir iesniegušas ziņojumus atbilstoši 96. pantam, nav obligāti nepieciešams informēt par visiem pozitīvajiem iznākumiem, bet tos var informēt izņēmuma gadījumos.

Tomēr, Sirene birojiem būtu jāsniedz statistika par pozitīvajiem iznākumiem.

Katrs pozitīvais iznākums ir precīzi jāreģistrē, ieskaitot tos pozitīvos iznākumus, par kuriem ir iesniegti ziņojumi atbilstoši 96. pantam. Jāizšķir starp tiem pozitīvajiem iznākumiem, kas ir konstatēti par ziņojumiem, ko ir izsniegusi cita dalībvalsts, un pozitīvajiem iznākumiem, ko ir konstatējusi kāda dalībvalsts par tās iesniegtajiem ziņojumiem. Pozitīvos iznākumus ir nepieciešams iedalīt pēc panta.

5.   ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 97. PANTU (17)

Jāizpilda/jāapsver šāda procedūra:

—	daudzkārtīgo ziņojumu pārbaude, atsauce uz 2.1. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”,

—	norādes pievienošana pēc citas dalībvalsts lūguma,

—	informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā,

—	ļaunprātīga identitātes izmantošana, atsauce tiek sniegta uz 2.8. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”,

—	Sirpit procedūra, atsauce tiek sniegta uz 2.9. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”

5.1.   Atbilstoši 97. pantam iesniegtie ziņojumi

a)	Jāievada ziņojums SIS;

b)	norādes pievienošana pēc citas dalībvalsts lūguma

5.2.   Norādes pievienošana

94. panta 4. punkts ļauj dalībvalstij, kurai ir nosūtīts pieprasījums, atteikties veikt iepriekš aprakstīto procedūru savā teritorijā, lūdzot, lai attiecīgajam ziņojumam tiktu pievienota norāde. Tas var tikt piemērots 97. panta kārtībā izsniegtajiem ziņojumiem. Pieprasījuma iemesli ir jāsniedz nekavējoties.

5.2.1.   Informācijas apmaiņa, pievienojot norādi

Sirene biroji apmainās ar informāciju, lai dalībvalstis novērtētu norādes nepieciešamību.

Norāde var tikt pievienota (vai dzēsta) jebkurā brīdī saskaņā ar 94. panta 4. punkta noteikumiem ziņojumiem saskaņā ar 95., 97. un 99. pantu. Pievienojot norādi 97. un 99. pantā minētajiem ziņojumiem, ziņojums ekrānā nav redzams tad, kad gala lietotājs meklē informāciju sistēmā. Attiecībā uz ziņojumiem, kas ir izveidoti, pamatojoties uz 95. pantu, pastāv cita procedūra. Katra dalībvalsts nosaka tos ziņojumus, kuriem iespējams ir nepieciešams pievienot norādi pēc iespējas ātrāk.

5.2.2.   Dalībvalstu konsultēšanās ar nodomu pievienot norādi

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	ja dalībvalstij ir nepieciešams pievienot norādi, tai jālūdz norāde no iesniedzējas dalībvalsts, minot iemeslu norādes pievienošanai;

b)	pēc tam, kad informācijas apmaiņa ir notikusi, ziņojums var tikt mainīts, dzēsts vai arī pieprasījums var tikt atcelts.

5.2.3.   Lūgums pievienot norādi

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	dalībvalsts, kurai ir iesniegts informācijas pieprasījums, lūdz dalībvalsti, kas ir izveidojusi ziņojumu, pamatojoties uz 95., 97. vai 99. pantu, pievienot norādi. Šo lūgumu izveido izmantojot F veidlapu;

b)	dalībvalstij, kas ir iesniegusi ziņojumu, ir pienākums nekavējoties pievienot prasīto norādi.

5.3.   Pozitīvā iznākuma gadījums

Gala lietotājs drīkst prasīt Sirene biroju nodrošināt ar papildu informāciju, kas ļautu efektīvi īstenot SIS 4., 10. vai 16. tabulā noteiktās procedūras, kas ir izklāstītas 4. pielikumā.

Ja nav noteikts citādi, iesniedzēja dalībvalsts ir jāinformē par pozitīvo iznākumu un tā rezultātiem.

Šai procedūrā ir ietverti tehniski norādījumi par to, kā pēc tam jāveic ziņojuma apstrāde. To var būt nepieciešams dzēst, kas var nozīmēt, ka otrs ziņojums, kas iepriekš tika izslēgts no sistēmas, tagad var tikt tanī ievadīts.

5.3.1.   Sīkākas informācijas ziņošana

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	Sirene birojs drīkst nosūtīt papildu informāciju par 95 līdz 100. panta ziņojumiem, un to veicot, tas drīkst rīkoties tiesu institūciju vārdā, ja šī informācija ietilpst savstarpējās tiesu palīdzības sfērā;

b)

ciktāl tas ir iespējams, Sirene birojiem ir jāinformē vienai otru par jebkādiem medicīniskiem datiem par indivīdiem, par kuriem ir iesniegts ziņojums saskaņā ar 97. pantu, ja ir jāveic pasākumi viņu aizsardzībai. Nosūtītā informācija tiek glabāta tikai tik ilgi, cik tas ir pilnīgi nepieciešams, un to izmanto tikai un vienīgi attiecīgās personas medicīniskās ārstēšanas nolūkiem;

c)

ja darbību veikšanai pēc ziņojuma apstiprināšanas ir nepieciešams (piemēram, ja tiek atklāts noziegums vai ja pastāv draudi tiesiskumam un drošībai, ja jāveic precīzāka objekta, transporta līdzekļa vai individuālo vajadzību identificēšana, utt.), tad informācija, kas ir nosūtīta papildus tai, kas ir noteikta Šengenas Konvencijas IV sadaļā, jo īpaši attiecībā uz 99. un 100. pantu, ir jānosūta augstāk minētās Konvencijas 39. un 46. panta kārtībā. Katrai dalībvalstij ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai garantētu efektīvu un lietderīgu papildu informācijas apmaiņu 39. un 46. panta kārtībā.

6.   ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 98. PANTU (18)

6.1.   Atbilstoši 98. pantam iesniegtie ziņojumi

Jāizpilda/jāapsver šāda procedūra:

—	daudzkārtīgo ziņojumu pārbaude, atsauce uz 2.1. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”,

—	informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā,

—	ļaunprātīga identitātes izmantošana, atsauce tiek sniegta uz 2.8. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”,

—	Sirpit procedūra, atsauce tiek sniegta uz 2.9. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”,

—	Jāievada ziņojums SIS.

6.2.   Pozitīva iznākuma gadījums

Gala lietotājs drīkst prasīt Sirene biroju nodrošināt ar papildu informāciju, kas ļautu efektīvi īstenot SIS 4., 10. vai 16. tabulā noteiktās procedūras, kas ir izklāstītas 4. pielikumā.

Ja nav noteikts citādi, iesniedzēja dalībvalsts ir jāinformē par pozitīvo iznākumu un tā rezultātiem.

Šai procedūrā ir ietverti tehniski norādījumi par to, kā pēc tam jāveic ziņojuma apstrāde. To var būt nepieciešams dzēst, kas var nozīmēt, ka otrs ziņojums, kas iepriekš tika izslēgts no sistēmas, tagad var tikt tanī ievadīts.

6.2.1.   Sīkākas informācijas ziņošana

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	Sirene birojs drīkst nosūtīt papildu informāciju par 95 līdz 100. panta ziņojumiem, un to veicot, tas drīkst rīkoties tiesu institūciju vārdā, ja šī informācija ietilpst savstarpējās tiesu palīdzības sfērā;

b)

ja darbību veikšanai pēc ziņojuma apstiprināšanas ir nepieciešams (piemēram, ja tiek atklāts noziegums vai ja pastāv draudi tiesiskumam un drošībai, ja jāveic precīzāka objekta, transporta līdzekļa vai individuālo vajadzību identificēšana, utt.), tad informācija, kas ir nosūtīta papildus tai, kas ir noteikta Šengenas Konvencijas IV sadaļā, jo īpaši attiecībā uz 99. un 100. pantu, ir jānosūta augstāk minētās Konvencijas 39. un 46. panta kārtībā. Katrai dalībvalstij ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai garantētu efektīvu un lietderīgu papildu informācijas apmaiņu 39. un 46. panta kārtībā.

7.   ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 99. PANTU (19)

Jāizpilda/jāapsver šāda procedūra:

—	sākotnēja pārbaude, lai nodrošinātu konsultēšanās procesu,

—	daudzkārtīgo ziņojumu pārbaude, atsauce uz 2.1. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”,

—	norādes pievienošana pēc citas dalībvalsts lūguma,

—	informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā,

—	Sirpit procedūra, atsauce tiek sniegta uz 2. panta 9. punktu “Vispārējās procedūras”.

7.1.   Atbilstoši 99. panta 2. punktam iesniegtie ziņojumi

a)	Jāievada ziņojums SIS;

b)	norādes pievienošana pēc citas dalībvalsts lūguma.

7.2.   Vienas un tās pašas personas datu ievadīšana ar citu vārdu

a)

Lai izvairītos no jebkuras kategorijas nesavietojamiem ziņojumiem tādēļ, ka ir jāievada dati par vienu un to pašu personu ar citu vārdu, iesaistītajām dalībvalstīm ir jāinformē vienai otru par šīs personas datu ievadīšanu ar citu vārdu un jānosūta visi nepieciešamie dati par meklētās personas patieso identitāti. Puse, kas ievadīja sākotnējo ziņojumu, ir atbildīga par tās pašas personas ievadīšanu ar citu vārdu. Ja trešā puse atklāj, ka ir ievadīta viena un tā pati persona ar citu vārdu, tā jautājuma izskatīšanu nodod tai pusei, kas sākotnēji ievadīja ziņojumu, izņemot, ja trešā valsts pati izsniedz ziņojumu par šīs personas ievadīšanu ar citu vārdu;

b)	jāinformē pārējās dalībvalstis par personas datu ievadīšanu ar citu vārdu attiecībā uz ziņojumiem, kas ir iesniegti saskaņā ar 99. pantu. Ja nepieciešams, Sirene biroji šo informāciju nosūta tām savas valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par katru kategoriju;

c)	jāievada ziņojums SIS.

7.3.   Konsultēšanās ar dalībvalstīm pirms ziņojumu iesniegšanas, pamatojoties uz valsts drošību

Dalībvalsts, kura plāno iesniegt ziņojumu diskrētas novērošanas vai īpašas kontroles veikšanas nolūkā, pamatojoties uz valsts drošību, iepriekš sazinās ar citām dalībvalstīm.

Lai aizsargātu zināmas informācijas konfidencialitāti, ir nepieciešama konkrēta procedūra, un visi kontakti starp dienestiem, kas ir atbildīgi par valsts drošību, ir jāsaglabā diezgan nošķirti no kontaktiem Sirene biroju starpā.

Katrā no gadījumiem, Sirene birojam ir jānodrošina, ka konsultēšanās procedūra darbojas netraucēti, un jāveic rezultātu uzskaite. Pašas informācijas apmaiņa ir jāveic tieši starp iesaistītajiem speciālajiem dienestiem.

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	pirms ziņojuma ievadīšanas, attiecīgais drošības departaments tiešā veidā sazinās ar saviem Šengenas partneriem. Tā nolūks galvenokārt ir noteikt, vai pret plānoto ziņojumu pastāv kādi iebildumi;

b)	pēc informācijas apmaiņas veikšanas drošības departaments, kurš vēlas ievadīt ziņojumu, nosūta informācijas apmaiņas rezultātus savas valsts Sirene birojam;

c)	Sirene birojs informē pārējos Sirene birojus, sniedzot iespēju pārējiem Sirene birojiem konsultēties ar saviem attiecīgajiem drošības departamentiem (M veidlapa);

d)	pēc tam, kad iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojs ir noteicis, ka konsultēšanās process ir pienācīgi pabeigts, tas apstiprina ziņojuma ievadīšanu;

e)	ja dalībvalstij rodas grūtības ar ziņojuma izveidi, tās Sirene birojs informē iesniedzēju dalībvalsti;

f)

ja iesniedzēja dalībvalsts vēlas uzturēt ziņojumu, dalībvalsts, kuri ir iesniegts pieprasījums, drīkst lūgt ievadīt norādi. To drīkst atcelt, ja saskaņā ar galīgajiem apsvērumiem, tas izrādās nevajadzīgs. Pretējā gadījumā tas ir jāsaglabā, līdz ar to apturot darbības gaitu, kāda parasti būtu jāveic ziņojuma gadījumā.

7.4.   Norādes pievienošana

99. pants ļauj dalībvalstij, kurai ir nosūtīts pieprasījums, atteikties veikt iepriekš aprakstīto procedūru savā teritorijā, lūdzot, lai tiktu pievienota norāde. Tas var tikt piemērots 99. panta kārtībā izsniegtajiem ziņojumiem. Pieprasījuma iemesli ir jāsniedz nekavējoties.

7.4.1.   Informācijas apmaiņa, pievienojot norādi

Sirene biroji apmainās ar informāciju, lai dalībvalstis varētu novērtēt norādes nepieciešamību.

Norāde var tikt pievienota (vai dzēsta) jebkurā brīdī saskaņā ar 94. panta 4. punkta noteikumiem ziņojumiem saskaņā ar 95., 97. un 99. pantu. Pievienojot norādi 97. un 99. pantā minētajiem ziņojumiem, ziņojums ekrānā nav redzams tad, kad gala lietotājs meklē informāciju sistēmā. Attiecībā uz ziņojumiem, kas ir izveidoti, pamatojoties uz 95. pantu, pastāv cita procedūra. Katra dalībvalsts nosaka tos ziņojumus, kuriem iespējams ir nepieciešams pievienot norādi pēc iespējas ātrāk.

7.4.2.   Dalībvalstu konsultēšanās ar nodomu pievienot norādi

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	ja dalībvalstij ir nepieciešams pievienot norādi, tai jālūdz norāde no iesniedzējas dalībvalsts, minot iemeslu norādes pievienošanai;

b)	pēc tam, kad informācijas apmaiņa ir notikusi, ziņojums var tikt mainīts, dzēsts vai arī pieprasījums var tikt atcelts.

7.4.3.   Lūgums pievienot norādi

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	dalībvalsts, kurai ir iesniegts informācijas pieprasījums, lūdz dalībvalsti, kas ir izveidojusi ziņojumu, pamatojoties uz 95., 97. vai 99. pantu, pievienot norādi. Šo lūgumu izveido izmantojot F veidlapu;

b)	dalībvalstij, kas ir iesniegusi ziņojumu, ir pienākums nekavējoties pievienot prasīto norādi.

7.5.   Sīkākas informācijas sniegšana pozitīva iznākuma gadījumā

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	Sirene birojs drīkst nosūtīt papildu informāciju par 95 līdz 100. panta ziņojumiem, un to veicot, tas drīkst rīkoties tiesu institūciju vārdā, ja šī informācija ietilpst savstarpējās tiesu palīdzības sfērā;

b)

ja darbību veikšanai pēc ziņojuma apstiprināšanas ir nepieciešams (piemēram, ja tiek atklāts noziegums vai ja pastāv draudi tiesiskumam un drošībai, ja jāveic precīzāka objekta, transporta līdzekļa vai individuālo vajadzību identificēšana, utt.), tad informācija, kas ir nosūtīta papildus tai, kas ir noteikta Šengenas Konvencijas IV sadaļā, jo īpaši attiecībā uz 99. un 100. pantu, ir jānosūta augstāk minētās Konvencijas 39. un 46. panta kārtībā. Katrai dalībvalstij ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai garantētu efektīvu un lietderīgu papildu informācijas apmaiņu 39. un 46. panta kārtībā;

c)

pozitīva iznākuma gadījumā attiecībā uz ziņojumiem saskaņā ar 99. panta 3. punktu atklājējs Sirene birojs informē savu partneri (pieprasītāju Sirene biroju) par rezultātiem (diskrēta novērošana vai īpaša kontrole) ar G veidlapas starpniecību. Tanī pat laikā atklājējs Sirene birojs informē pats savas valsts kompetento dienestu, kas ir atbildīgs par valsts drošību. Ja valsts drošības dienests atklājējā dalībvalstī izlemj, ka ziņojumam ir nepieciešama derīguma norāde, tiem jāsazinās ar savas valsts Sirene biroju, lai kopā ar pieprasītāju Sirene biroju (ar F veidlapas starpniecību) pievienotu norādi. Viņiem netiek prasīts paskaidrot norādes pievienošanas iemeslus, bet pieprasījums ir jāizveido ar Sirene kanālu starpniecību. Lai aizsargātu informācijas konfidencialitāti, ir nepieciešams ieviest konkrētu procedūru. Tādēļ, visi kontakti starp dienestiem, kas ir atbildīgi par valsts drošību, ir jāglabā diezgan nodalīti no kontaktiem Sirene biroju starpā. Rezultātā, norādes pieprasīšanas iemesli ir jāpārrunā tiešā veidā starp valsts drošības dienestiem un nevis ar Sirene biroju starpniecību.

8.   ZIŅOJUMI, PAMATOJOTIES UZ 100. PANTU (20)

Jāizpilda/jāapsver šāda procedūra:

—	pārbaudīt vairākkārtējos ziņojumus,

—	informācijas apmaiņa pozitīva iznākuma gadījumā,

—	Sirpit procedūra, atsauce sniegta uz 2.9. apakšpunktu “Vispārējās procedūras”.

8.1.   Atbilstoši 100. pantam iesniegtie ziņojumi par transportlīdzekli

8.1.1.   Daudzkārtīgo ziņojumu pārbaude par transportlīdzekli

Obligātie transportlīdzekļu ziņojumu identitātes apraksta elementi ir šādi:

—	reģistrācijas numurs/numura plāksnīte un/vai

—	sērijas numurs.

SIS var būt ievadīti abi numuri.

Daudzkārtīgo ziņojumu pārbaudes veic salīdzinot numurus. Ja, ievadot jaunu ziņojumu, tiek atklāts, ka tāds pats sērijas numurs un/vai reģistrācijas plāksnītes numurs SIS jau pastāv, tiek pieņemts, ka jaunais ziņojums rezultātā radīs daudzkārtīgus ziņojumus par to pašu transportlīdzekli. Tomēr šī pārbaudes metode ir lietderīga tikai tādos gadījumos, kur izmantotie apraksta elementi ir vienādi un līdz ar to salīdzinājums ne vienmēr ir iespējams.

Sirene birojam jāvērš valsts lietotāju uzmanība uz problēmām, kādas var rasties gadījumos, kad pozitīva atbilde, kas ir iegūta, salīdzinot tikai vienu no numuriem, uzreiz nenozīmē, ka ir panākta atbilstība, bet negatīva atbilde nenozīmē, ka par transportlīdzekli nav ziņojuma.

Elementi, kas tiek izmantoti, lai noteiktu, vai divi transportlīdzekļu ieraksti varētu būt identiski, ir detalizēti aprakstīti šīs rokasgrāmatas 6. pielikumā.

Konsultēšanās procedūras, kādas Sirene birojiem ir jāpieņem attiecībā uz transportlīdzekļiem, ir tādas pašas kā attiecībā uz personām.

8.1.2.   Īpašie ziņojumu gadījumi par transportlīdzekļiem

Ir pieņemtas šādas vispārējās rekomendācijas:

a)	katras dalībvalsts SIS par transportlīdzekli var ievadīt vienu ziņojumu;

b)	par vienu un to pašu transporta līdzekli ziņojumu drīkst ievadīt vairākas dalībvalstis, ja ziņojumi ir savietojami vai var pastāvēt līdzās;

c)	99. panta ziņojumi, kas iesniegti par transportlīdzekļu “diskrēto novērošanu”, nav savietojami ar tiem, kas iesniegti par “īpašu kontroli” (E veidlapa);

d)	saskaņā ar 99. pantu iesniegtie ziņojumi nav savietojami ar saskaņā ar 100. pantu iesniedzamiem ziņojumiem;

e)	ziņojuma iesniedzējas dalībvalsts Sirene birojs uzskaita visus pieprasītos ziņojumus turpmākos ziņojumu ievadīšanai, kas pēc konsultēšanās ir noraidīti augstāk minēto noteikumu dēļ, līdz ziņojuma dzēšanas brīdim.

Savietojamo ziņojumu tabula

Prioritātes, kas sakārtotas sarūkošā secībā pēc to nozīmes	Ziņojumu savietojamības pamats
99. pants Diskrēta novērošana	99. pants Diskrēta novērošana
99. pants Īpaša kontrole	99. pants Īpaša kontrole
100. pants	100. pants

8.2.   Sīkākas informācijas sniegšana pozitīva iznākuma gadījumā

Ir pieņemta šāda procedūra:

a)	Sirene birojs drīkst nosūtīt papildu informāciju par 95 līdz 100. panta ziņojumiem, un to veicot, tas drīkst rīkoties tiesu institūciju vārdā, ja šī informācija ietilpst savstarpējās tiesu palīdzības sfērā;

b)

ja tas ir nepieciešamas darbību veikšanai pēc ziņojuma apstiprināšanas (piemēram, ja tiek atklāts noziegums vai ja pastāv draudi tiesiskumam un drošībai, ja jāveic precīzāka objekta, transporta līdzekļa vai individuālo vajadzību identificēšana, utt.), tad informācija, kas ir nosūtīta papildus tai, kas ir noteikta Šengenas Konvencijas IV sadaļā, jo īpaši attiecībā uz 99. un 100. pantu, ir jānosūta augstāk minētās Konvencijas 39. un 46. panta kārtībā. Katrai dalībvalstij ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai garantētu efektīvu un lietderīgu papildu informācijas apmaiņu 39. un 46. panta kārtībā.

Sirene biroji nosūta “Turpmāko informāciju” pēc iespējas ātrāk, ar P veidlapas starpniecību atbildot uz G veidlapu pēc tam, kad saņemts pozitīvs iznākums attiecībā uz ziņojumu, kas iesniegts par transportlīdzekli atbilstoši Šengenas Konvencijas 100. pantam.

(NB: Ņemot vērā, ka pieprasījums ir steidzams un ka līdz ar to nebūs iespējams uzreiz sakārtot visus datus, tiek pieņemts, ka dažām sadaļām būs izvēles statuss, nevis obligāti aizpildāmās sadaļas statuss, un ka tiks darīts viss iespējamais, lai sakārtotu datus, kas attiecas uz galvenajām sadaļām, piem.: 041, 042, 043, 162, 164, 165, 166 un 167).

9.   STATISTIKA

Reizi gadā Sirene biroji sniegs statistiku par pozitīvajiem iznākumiem. Statistika attieksies uz visiem pantiem un ziņojumu veidiem. Statistikas ziņojums tiks elektroniski nosūtīts uz Padomes ģenerālsekretariātu.

---

(1)  Šis teksts ir identisks tekstam, kas iekļauts Lēmuma 2006/758/EK pielikumā (sk. šā Oficiālā Vēstneša 41. lpp.).

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(3)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(4)  Ja nav noteikts citādi, visi norādītie panti ir jāsaprot kā 1990. gada Konvencijas panti, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (Šengenas Konvencija).

92. panta 4. punkts stājās spēkā saskaņā ar Padomes Lēmuma 2005/451/TI 1. panta 1. punktu (OV L 158, 21.6.2005., 26. lpp.) un Padomes Lēmuma 2005/211/TI 2. panta 1. punktu (OV L 68, 15.3.2005., 44. lpp.).

(5)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(6)  Informācija pēc ziņojuma attiecībā uz valsts drošību.

(7)  Dubultā ziņojuma pārbaude par vienu un to pašu personu.

(8)  Dubultā ziņojuma pārbaude par vienu un to pašu transportlīdzekli.

(9)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(10)  Dokuments SN 1503/1/00, versija Nr. 5.1.

(11)  Obligāti

(12)  Dati jāievada vai nu 1. laukā, vai 2. laukā.

(13)  Dati jāievada tikai saskaņā ar 39. vai 46. pantu (2. lauks).

(14)  Drīkst ievadīt opciju “nezināms”.

(15)  “Arestēšanai vai izraidīšanai meklētās personas”

(16)  Trešo valstu pilsoņi, par kuriem ir iesniegti ziņojumi nolūkā liegt ieceļošanu (2., 25. un 96. pants).

(17)  Bez vēsts pazudušās personas vai personas, kas aizsardzības vai draudu novēršanas nolūkā ir uz laiku jāapsargā.

(18)  Informācija par lieciniekiem vai personām, kurām atbilstīgi pavēstei jāierodas tiesu iestādēs saistībā ar krimināllietu.

(19)  Personas vai transportlīdzekļi, kam paredzēta diskrēta novērošana vai cita veida īpaša kontrole.

(20)  Priekšmeti, ko meklē, lai konfiscētu vai lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā.

2. PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Aizstātā Sirene rokasgrāmatas versija 2003/C 38/01	Pārskatītā Sirene rokasgrāmata, ar ko aizstāj versiju 2003/C 38/01
Ievads	Ievads
1
2	1
2.3 (klasificēts)	Šīs nodaļas saturs tagad ir pieejams kā GLOBAL1 SIS DOKUMENTS (5914/06 SIRIS 29/COMIX 113) un tiek regulāri atjaunināts un izplatīts SIS darba grupā.
5. pielikums (klasificēts)	B, C un D veidlapas vairs neizmanto, un tās svītro no 5. pielikuma.
3.1	3
3.1.1	3.1
3.1.2	3 3.4 3.4.1 3.4.2 3.4.3 3.4.4 3.4.5
3.1.3	2 2.1 2.1.1 3 3.2 3.2.1 3.2.2 3.2.3 3.3 3.3.1 3.3.2 3.3.3
3.1.4	2.15 2.15.1 2.15.2 2.15.4 3 3.5 3.5.1 3.5.2 3.5.3 3.5.4 5 5.2 5.2.1 5.2.2 5.2.3 7 7.4 7.4.1 7.4.2 7.4.3 7.4.4 7.5
3.1.5	2 2.2 2.2.1 2.2.2 3
3.1.6	4 4.1 4.6 4.7
3.1.7	2 2.3
3.1.8	2. 2.4 2.5
3.1.9	2 2.6
3.1.10	2 2.7 2.7.1 2.7.2 2.7.3 2.7.4
3.2	2
3.2.1	2.12
3.2.2	2.12.1
3.2.3	2.13 2.13.1 2.13.2 2.13.3 2.13.4 2.13.5 2.13.6 2.14 2.14.1 2.14.2
4	3
4.1.1	3.1 3.1.2 3.4 3.4.1
4.1.2	7 7.3
4.2	3
4.2.1	3.4 3.4.2 3.4.3 3.4.4 3.4.5 3.6
4.3	2 2.1.3 3.2 3.2.1 3.3 3.3.1
4.3.1	2 2.1.2 3 3.3.3
4.3.2	8 8.1.1 8.1.2
4.3.3	2 2.1.3
4.4	2
4.4.1	2.15
4.4.2	2.15.1
4.4.3	2.15.2 2.15.3 2.15.4 3 3.5 3.5.1 3.5.2 3.5.3 3.5.4 5 5.2 5.2.1 5.2.2 5.2.3 7 7.4 7.4.1 7.4.2 7.4.3 7.4.4 7.5
4.5	2
4.5.1	2.2.1
4.5.2	2.2.2 3 3.7 3.7.1 3.7.2 3.7.3 3.7.4
4.6	4
4.6.1	4.1
4.6.2	4.2 4.5 4.6 4.7
4.7	2
4.7.1	2.3 3.7.3
4.8	2
4.8.1	2.4
4.8.2	2.5
4.9	2
4.9.1	2.6
4.9.2	2.7
4.10	2
4.10.1	2.7
4.10.2	2.7.1
4.10.3	2.7.2 2.7.3
5 5.1 5.1.1	2
5.1.2.1	3
5.1.2.2	4
5.1.2.3	5
5.1.2.4	6
5.1.2.5 5.1.2.6	7
5.1.2.7	8
5.2	3
5.2.1	3.4.5 7 7.2
5.3	2
5.3.1	2.8
5.3.2	2.8.1 3 3.8 3.8.1
	2.9 2.9.1
	2.10 2.10.1 2.10.2 2.10.3 2.10.4 2.10.5 2.11
	3.1.1 3.2.3 3.4.1
	3.9 3.9.1 3.9.2
	4.3 4.4 4.4.1 4.4.2 4.8
	9
1., 2., 3. un 4. pielikums (klasificēti)	1., 2. un 4. pielikums (klasificēti)
Ievads un veidlapas	Ievads un veidlapas
A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M un P 5. un 6. pielikumā (klasificēti)	A, B, C, D, E, F, G, H, I, J, K, L, M un P 5. un 6. pielikumā (klasificēti)