a)

“klasificēts līgums” – jebkurš līgums vai subsīdiju līgums par preču piegādi, darbu veikšanu, gatavu ēku nodošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kura izpildei ir vajadzīga pieeja ES klasificētajai informācijai vai tās izveide vai kurā ir paredzēta šāda pieeja ES klasificētajai informācijai vai tās izveide;

b)

“klasificēts apakšlīgums” – līgums, ko noslēdzis līgumdarbinieks vai subsīdijas saņēmējs ar citu līgumdarbinieku (proti, apakšuzņēmēju) par preču piegādi, darbu veikšanu, gatavu ēku nodošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kura izpildei ir vajadzīga pieeja ES klasificētajai informācijai vai tās izveide vai kurā ir paredzēta šāda pieeja ES klasificētajai informācijai vai tās izveide;

c)

“līgumdarbinieks” – uzņēmējs vai juridiska persona, kurai ir tiesībspēja slēgt līgumus vai saņemt subsīdiju;

d)

“atbildīgā drošības iestāde (DSA)” – valsts drošības iestādei (NSA) attiecīgā dalībvalstī atbildīga iestāde, kas atbild par to, lai rūpniecības vai cita veida uzņēmumus informētu par valsts politiku visos jautājumos, kas attiecas uz rūpniecisko drošību, un sniegtu norādes un palīdzību tās īstenošanā. NSA var īstenot DSA funkcijas;

e)

“objekta drošības pielaide (FSC)” – NSA/DSA administratīvs lēmums par to, ka drošības ziņā objektā var nodrošināt atbilstošu drošības aizsardzību īpaša drošības klasifikācijas līmeņa ES klasificētajai informācijai un ka tajā strādājošajam personālam, kuram nepieciešama pieeja ES klasificētajai informācijai, ir pienācīga drošības pielaide, un tas ir informēts par nepieciešamajām drošības prasībām attiecībā uz pieeju ES klasificētajai informācijai un tās aizsardzību;

f)

“rūpniecības vai cita veida uzņēmums” – līgumdarbinieks vai apakšuzņēmējs, kas veic preču piegādi, darbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu; tie var būt uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar rūpniecību, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu, zinātni, izpēti, izglītību vai attīstību;

g)

“rūpnieciskā drošība” – aizsardzības pasākumu un procedūru piemērošana, lai novērstu un konstatētu tādas ES klasificētās informācijas zudumu vai kompromitēšanu, ko apstrādā līgumdarbinieks vai apakšuzņēmējs sarunās pirms līguma slēgšanas, līguma apspriešanā un klasificētos līgumos, un pārvarētu šādas informācijas zaudēšanas vai kompromitēšanas sekas;

h)

“valsts drošības iestāde (NSA)” – tāda valsts iestāde ES dalībvalstī, kuras galvenā atbildība ir aizsargāt ES klasificēto informāciju attiecīgajā dalībvalstī;

i)

“līguma drošības klasifikācijas vispārējais līmenis” – drošības klasifikācijas noteikšana visam līgumam vai subsīdiju līgumam kopumā, pamatojoties uz tādas informācijas un/vai materiālu klasifikāciju, kas saistībā ar jebkuru punktu attiecīgajā līgumā vai subsīdiju līgumā kopumā jāsagatavo, jāizplata vai kurai jāpiekļūst, vai attiecībā uz kuru pastāv iespēja, ka to sagatavos, izplatīs vai piekļūs tai. Vispārējais līguma drošības klasifikācijas līmenis nedrīkst būt zemāks par jebkuras tā sastāvdaļas augstāko klasifikāciju, bet summēšanas rezultātā tas var būt augstāks;

j)

“dokuments, kurā izklāstīti drošības aspekti (SAL)” – īpašu līgumslēdzējas iestādes noteiktu līguma nosacījumu kopums, kurš ir tāda klasificēta līguma sastāvdaļa, kas saistīts ar piekļuvi ES klasificētajai informācijai vai tās sagatavošanu, un kurā identificētas drošības prasības vai tās klasificēta līguma daļas, kurām vajadzīga drošības aizsardzība;

k)

“drošības klasifikācijas rokasgrāmata (SCG)” – dokuments, kurā raksturotas programmas, līguma vai subsīdijas līguma klasificētās sastāvdaļas, norādot piemērojamos drošības klasifikācijas līmeņus. SCG var papildināt visā programmas, līguma vai subsīdiju līguma darbības laikā, turklāt iespējams informācijas sastāvdaļas pārklasificēt vai pazemināt to slepenības pakāpi. SAL ir jāietver SCG.

a)

Komisija ar klasificētu līgumu var uzticēt dalībvalstī reģistrētiem rūpniecības vai cita veida uzņēmumiem veikt uzdevumus, kas ietver, ietekmē un/vai satur ES klasificēto informāciju.

b)

Klasificētu līgumu piešķiršanā Komisijai ir jānodrošina visu to prasību ievērošana, kas izriet no minētajiem minimālajiem standartiem.

c)

Komisija iesaista attiecīgo valsts drošības iestādi vai valsts drošības iestādes, lai rūpnieciskajai drošībai piemērotu minētos minimālos standartus. NSA var deleģēt minētos uzdevumus vienai vai vairākām DSA.

d)

Par ES klasificēto informāciju rūpniecības vai cita veida uzņēmumos galvenokārt atbildīga ir šo uzņēmumu vadība.

e)

Vienmēr, kad tiek piešķirts klasificēts līgums vai apakšlīgums, uz kuru attiecas minētie minimālie standarti, Komisija un/vai NSA/DSA attiecīgā gadījumā savlaicīgi informē tās dalībvalsts NSA/DSA, kurā līgumdarbinieks vai apakšuzņēmējs reģistrēts.

a)

Klasificējot līgumu vai subsīdiju līgumu drošību, jāņem vērā šādi principi:

b)

Komisija un attiecīgās dalībvalsts NSA/DSA atbild par to, lai nodrošinātu, ka līgumdarbinieki un apakšuzņēmēji, kam piešķir klasificētus līgumus, kuros ietverta informācija, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE un augstāk, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem tiek aizsargāta šāda ES klasificētā informācija, ko viņiem nodod vai ko viņi sagatavo, īstenojot klasificētu līgumu. Ja nav atbilstības drošības prasībām, klasificētu līgumu var izbeigt.

c)

Visiem rūpnieciskajiem vai cita veida uzņēmumiem, kas piedalās tādu klasificētu līgumu izpildē, kuri ir saistīti ar pieeju informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE vai augstāk, ir jābūt valsts FSC. Attiecīgās dalībvalsts NSA/DSA piešķir FSC, lai apstiprinātu, ka uzņēmums var nodrošināt un garantēt pienācīgu ES klasificētās informācijas drošības aizsardzību atbilstoši attiecīgam klasifikācijas līmenim.

d)

Piešķirot klasificētu līgumu, objekta drošības speciālists (FSO), ko šajā amatā iecēlusi līgumdarbinieka vai apakšuzņēmēja uzņēmuma vadība, ir atbildīgs par to, lai pieprasītu personāla drošības pielaidi (PSC) visām personām, kas nodarbinātas rūpnieciskos vai cita veida uzņēmumos ES dalībvalstī, kuru pienākumu veikšanai nepieciešama piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE vai augstāk, ievērojot klasificētu līgumu, ko piešķir attiecīgās dalībvalsts NSA/DSA saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

e)

Klasificētos līgumos ir jāiekļauj SAL, kā norādīts 27. panta b punkta j) apakšpunktā. SCG ir jābūt SAL.

f)

Pirms sarunu procedūras uzsākšanas attiecībā uz klasificētu līgumu Komisija sazinās ar tās dalībvalsts NSA/DSA, kurā attiecīgais rūpnieciskais vai cita veida uzņēmums ir reģistrēts, lai pārliecinātos, ka tam ir derīgs FSC, kas atbilst līguma drošības klasifikācijas līmenim.

g)

Līgumslēdzēja iestāde nedrīkst ierosināt klasificēta līguma slēgšanu ar izvēlēto uzņēmēju, pirms nav saņemts derīgs FSC sertifikāts.

h)

Līgumiem, kas ietver informāciju, kura klasificēta kā RESTRAINT UE, FSC nav nepieciešama, ja vien nav pieprasīts dalībvalsts normatīvajos aktos.

i)

Uzaicinājumos uz konkursu attiecībā uz klasificētiem līgumiem ir jāietver noteikums, saskaņā ar ko uzņēmējam, kas neiesniedz piedāvājumu vai kuru neizvēlas, noteiktā laikposmā ir jāatdod visi dokumenti.

j)

Līgumdarbiniekiem var būt nepieciešams dažādos līmeņos apspriest klasificētus apakšlīgumus ar apakšuzņēmējiem. Līgumdarbinieks ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka visas apakšlīgumiskās darbības tiek veiktas saskaņā ar kopējiem minimālajiem standartiem, kas ietverti šajā iedaļā. Tomēr līgumdarbinieks nedrīkst nodot ES klasificēto informāciju vai materiālu apakšuzņēmējam bez autora iepriekš sniegtas rakstveida piekrišanas.

k)

Konkursā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un klasificētā līgumā ir jānosaka nosacījumi, saskaņā ar kuriem līgumdarbinieks var slēgt apakšlīgumu. Uzņēmumiem, kas reģistrēti valstī, kura nav ES dalībvalsts, nedrīkst piešķirt apakšlīgumus bez Komisijas skaidri izteiktas rakstveida atļaujas.

l)

Visā klasificēta līguma darbības laikā Komisija saistībā ar attiecīgo DSA/NSA uzrauga atbilstību visiem tās drošības noteikumiem. Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti minēto drošības noteikumu II daļas 24. iedaļā, par visiem starpgadījumiem, kas skar drošību, tiek iesniegti ziņojumi. Par visām izmaiņām attiecībā uz FSC vai tās atsaukšanu tūlīt paziņo Komisijai un visām citām NSA/DSA, kuras ir informētas par attiecīgo FSC.

m)

Beidzoties tāda klasificēta līguma vai klasificēta apakšlīguma darbības laikam, uz kuru attiecas minētie minimālie standarti, Komisija un/vai NSA/DSA attiecīgā gadījumā savlaicīgi informē tās dalībvalsts NSA/DSA, kurā līgumdarbinieks vai apakšuzņēmējs reģistrēts.

n)

Līgumdarbinieki un apakšuzņēmēji pēc klasificēta līguma vai klasificēta apakšlīguma izbeigšanas vai noslēgšanas turpina ievērot šajā iedaļā ietvertos kopējos minimālos standartus, kā arī klasificētās informācijas konfidencialitāti.

o)

Īpaši noteikumi par klasificētās informācijas izplatīšanu, beidzoties klasificēta līguma darbībai, būs izklāstīti SAL vai citos attiecīgos noteikumos, kuros nosaka drošības prasības.

p)

Pienākumus un nosacījumus, kas minēti šajā iedaļā, ar attiecīgajām izmaiņām piemēro attiecībā uz procedūrām, ar kurām subsīdijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz lēmumu un jo īpaši pamatojoties uz šādas subsīdijas saņēmējiem. Lēmumā par subsīdiju paredz saņēmēju nosacījumus.

a)

Attiecībā uz ES klasificētās informācijas pārsūtīšanu piemēro šo drošības noteikumu II daļas 21. iedaļu. Lai papildinātu šos nosacījumus, piemēro jebkuru procedūru, kas ir spēkā dalībvalstīs.

b)

Tāda ES klasificētā materiāla starptautisku transportēšanu, kas saistīts ar klasificētiem līgumiem, veiks saskaņā ar valsts kārtību attiecīgajā dalībvalstī. Pārbaudot starptautiskas transportēšanas drošības pasākumus, piemēro šādus principus: