PIELIKUMS

METODISKĀS NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ PRINCIPIEM, KRITĒRIJIEM UN INDIKATĪVAJĀM SKALĀM, KO KOMISIJAS DIENESTI PIEMĒRO, NOSAKOT FINANŠU KOREKCIJAS SASKAŅĀ AR PADOMES LĒMUMU 2004/904/EK 25. UN 26. PANTU

1.   PRINCIPI

Finanšu korekciju mērķis ir atjaunot stāvokli, kurā 100 % izdevumu, kas deklarēti līdzfinansēšanai no Fonda, atbilst piemērojamiem valsts un Kopienas noteikumiem. Tas ļauj noteikt vairākus pamatprincipus, kuri Komisijas dienestiem jāpiemēro finanšu korekciju noteikšanai:

a)	pārkāpumi ir definēti Regulas (EK) Nr. 2988/95 (1) 1. panta 2. punktā. Pārkāpumi var būt atsevišķi vai sistēmiski;

b)

sistēmiski pārkāpumi ir atkārtotas kļūdas, kas rodas būtisku trūkumu dēļ vadības un kontroles sistēmās, kuras paredzētas, lai nodrošinātu pareizu grāmatvedības uzskaiti un atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem: — ja ir ievēroti piemērojamie noteikumi un veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai nepieļautu, atklātu un novērstu krāpšanas gadījumus un pārkāpumus, finanšu korekcijas nav vajadzīgas, — ja piemērojamie noteikumi ir ievēroti, bet vadības un kontroles sistēmām vajadzīgi uzlabojumi, ir jāsniedz atbilstoši ieteikumi dalībvalstij, taču finanšu korekcijas nenosaka, — ja atklātās kļūdas ir tikai par summām līdz EUR 4 000, dalībvalstij jālūdz izlabot kļūdas, taču finanšu korekcijas procedūru saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/904/EK 25. panta 2. punktu neuzsāk, — ja atklāj nopietnus trūkumus vadības un kontroles sistēmu darbā, kas varētu novest pie sistēmiskiem pārkāpumiem, jo īpaši piemērojamo noteikumu neievērošanas, ikreiz ir jāveic finanšu korekcijas.

c)

finanšu korekcijas summu pēc iespējas nosaka, balstoties uz katru konkrētu gadījumu, un tai jābūt vienādai ar izdevumu summu, kas attiecīgajā gadījumā nepamatoti pieprasīta no Fonda. Tomēr ne vienmēr ir iespējams konkrēti noteikt korekciju summu katram atsevišķam projektam, bet anulēt visus attiecīgos izdevumus var būt pārāk nesamērīgi. Šādos gadījumos finanšu korekciju noteikšanai Komisijai jāizmanto ekstrapolācija vai vienotas likmes;

d)

ja ir pierādījumi tam, ka attiecībā uz daudzām citām darbībām vai kādu pasākumu vai programmu notikuši viena veida kvantitatīvi nosakāmi pārkāpumi, bet nelikumīgo izdevumu noteikšana atsevišķi katram projektam nav lietderīga tās izmaksu dēļ, finanšu korekcija var balstīties uz ekstrapolāciju: — ekstrapolāciju var izmantot tikai tad, ja var izdalīt viendabīgu projektu kopu vai apakšgrupu ar līdzīgām iezīmēm un ja konstatēts, ka tiem visiem piemīt attiecīgais trūkums. Šajā gadījumā rezultātus, kas iegūti, rūpīgi pārbaudot nejauši atlasītu atsevišķu dokumentu reprezentatīvu izlasi, ekstrapolē uz visiem apzinātās kopas dokumentiem, ievērojot vispārpieņemtus revīzijas standartus;

e)

vienotas likmes ir jāpiemēro tad, ja atsevišķu nelikumību vai sistēmisku pārkāpumu finansiālās sekas nevar precīzi novērtēt, jo tās ir atkarīgas no ļoti daudziem mainīgajiem lielumiem vai to izpausmes ir izkliedētas, piemēram, tās radušās tāpēc, ka nav veiktas pienācīgas pārbaudes, kas ļautu novērst vai atklāt pārkāpumus, vai nav ievērots kāds atbalsta piešķiršanas priekšnosacījums vai Kopienas noteikums, bet liegt visu attiecīgā atbalsta summu būtu nesamērīgi: — korekcijas pēc vienotas likmes nosaka atkarībā no novēroto vadības un kontroles sistēmas trūkumu un atsevišķo pārkāpumu apmēriem un to finansiālajām sekām. Komisijas pieņemtais sistēmu elementu iedalījums pamatelementos un palīgelementos, nosakot novēroto trūkumu apmērus, ir norādīts 2.2. iedaļā, bet vienoto likmju indikatīvā skala korekciju vajadzībām ir dota 2.3. iedaļā. Korekcijas pēc vienotas likmes piemēro visiem attiecīgā pasākuma vai pasākumu izdevumiem, ja nepilnības neaprobežojas tikai ar dažām izdevumu jomām (atsevišķiem projektiem vai projektu veidiem), jo tad tās piemēro tikai izdevumiem šajās jomās. Vieniem un tiem pašiem izdevumiem parasti piemēro tikai viena veida korekciju;

f)	jomās, kurās pārkāpuma smaguma novērtēšanā iespējamas interpretācijas, piemēram, vides apsvērumu neievērošanas gadījumā, korekcijas piemēro, ja bijusi klaja noteikumu neievērošana un ja ir skaidri nosakāma saikne ar Kopienas līdzfinansēto pasākumu;

g)	neatkarīgi no Komisijas piedāvātā korekciju veida dalībvalstij ikreiz dod iespēju pierādīt, ka Fonda patiesie zaudējumi vai zaudējumu risks, kā arī pārkāpumu apmēri vai smagums ir mazāki, nekā tos novērtējuši Komisijas dienesti. Procedūra un termiņi ir noteikti šā lēmuma 4. panta 4. līdz 6. punktā;

h)	atšķirībā no korekcijām, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 2. punktu, finanšu korekcijas, par kurām lemj Komisija saskaņā ar 26. panta 3. punktu, vienmēr paredz samazināt Kopienas kopējo finansējumu, kas atvēlēts attiecīgajai programmai;

i)

ja dalībvalsts revīziju sistēma – valsts kontrole, iekšējās vai ārējās revīzijas – atklāj pārkāpumus un dalībvalsts saprātīgā laikposmā veic attiecīgās korekcijas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 25. panta 2. punktu, Komisija var nenoteikt finanšu korekcijas saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 2. punktu un dalībvalsts ir tiesīga atkal izmantot šos līdzekļus. Pretējā gadījumā Komisija var veikt korekcijas, balstoties uz valsts revīzijas iestāžu atzinumu, tādā pat veidā kā ES revīzijas iestādes atklātu pārkāpumu gadījumā. Ja Komisija savu nostāju sagatavo, balstoties uz citas ES revīzijas iestādes atklātiem un pilnībā dokumentētiem faktiem, tā pēc dalībvalsts iespējamo atbilžu izskatīšanas formulē pati savu slēdzienu attiecībā uz finansiālajām sekām.

2.   VIENOTĀS LIKMES KOREKCIJU KRITĒRIJI UN SKALAS

2.1.   Kritēriji

Kā iepriekš norādīts 1. punkta c) apakšpunktā, korekcijas pēc vienotas likmes var paredzēt tad, ja pārbaudē iegūtā informācija neļauj precīzi ar statistikas līdzekļiem vai, atsaucoties uz citiem pārbaudāmiem datiem, novērtēt pārkāpuma finansiālās sekas atsevišķā vai vairākos gadījumos, bet tā savukārt ļauj secināt, ka dalībvalsts nav pienācīgi pārbaudījusi saņemto pieprasījumu pamatotību.

Korekciju veikšana pēc vienotas likmes jāapsver tad, ja Komisija atklāj, ka nav pienācīgi veikta kontrole, kas nepārprotami izriet no regulas, vai uz tās nepieciešamību netieši norāda skaidri formulēts noteikums (piemēram, ierobežots atbalsts noteikta veida projektiem) un kontroles trūkums var radīt sistēmiskus pārkāpumus. Šādu korekciju veikšana jāapsver arī tad, ja Komisija atklāj nopietnus trūkumus vadības un kontroles sistēmās, kuru dēļ rodas ievērojami piemērojamo noteikumu pārkāpumi, vai ja tā atklāj atsevišķus pārkāpumus. Korekcijas pēc vienotas likmes der veikt arī tad, ja pašu dalībvalstu kontroles dienesti atklāj šādus pārkāpumus, bet dalībvalsts saprātīgā laikposmā nav veikusi vajadzīgās korekcijas.

Lemjot par finanšu korekciju pēc vienotas likmes un par tās apmēriem, galvenais apsvērums, ko ņem vērā, ir zaudējumu riska pakāpe, kurai kontroles trūkumu dēļ tiek pakļauti Kopienas līdzekļi. Tādējādi, veicot korekciju, ir jāievēro samērīguma princips. Bez tam ir jāņem vērā arī šādi faktori:

1)	vai pārkāpumus novēro atsevišķos, daudzos vai visos gadījumos;

2)

vai trūkumi ir saistīti ar vadības un kontroles sistēmas efektivitāti kopumā vai ar konkrēta sistēmas elementa efektivitāti, proti, ar atsevišķu funkciju veikšanu, kuras nodrošina to izdevumu likumību, pareizību un pamatotību, kas deklarēti līdzfinansējuma saņemšanai no Fonda saskaņā ar piemērojamiem valsts un Kopienas noteikumiem (sk. 2.2. iedaļu tālāk tekstā);

3)	trūkumu nozīmīguma pakāpe, ņemot vērā visas administratīvās, fiziskās un citas paredzētās pārbaudes;

4)	pasākumu neaizsargātība pret krāpšanas gadījumiem, īpaši attiecībā uz ekonomiskajiem stimuliem.

2.2.   Vadības un kontroles sistēmu elementu klasifikācija, piemērojot finanšu korekcijas pēc vienotas likmes sakarā ar sistēmas trūkumiem vai atsevišķiem pārkāpumiem

Fonda vadības un kontroles sistēmas ietver vairākus dažāda svarīguma elementus vai funkcijas, kuru mērķis ir nodrošināt līdzfinansēšanai deklarēto izdevumu likumību, pareizību un pamatotību. Aprēķinot korekcijas pēc vienotas likmes gadījumos, kad konstatēti trūkumi šajās sistēmās vai atsevišķi pārkāpumi, ir lietderīgi iedalīt vadības un kontroles sistēmu funkcijas pamatelementos un palīgelementos.

Pamatelementi veic neaizstājamās funkcijas, lai nodrošinātu no Fonda atbalstīto projektu likumību, pareizību un saturisko jēgu, savukārt palīgelementi kalpo vadības un kontroles sistēmas kvalitātes uzlabošanai un palīdz tai pienācīgi nodrošināt pamatfunkciju izpildi.

Tālāk ir uzskaitīta lielākā daļa elementu, kas raksturīgi labām vadības un kontroles sistēmām un labai revīzijas praksei. Novēroto trūkumu un atsevišķo pārkāpumu smagums var būt ļoti atšķirīgs, tādēļ Komisija šos gadījumus izvērtē, jo īpaši ņemot vērā 2.4. iedaļu.

2.2.1.   Pamatelementi, kas nodrošina līdzfinansējuma pamatotību

1.

Procedūru izstrādāšana un piemērošana sakarā ar subsīdiju pieteikumiem, pieteikumu izvērtēšanu, finansējamo projektu atlasi un darbuzņēmēju un piegādātāju izraudzīšanos, attiecīgo subsīdiju konkursu izsludināšanu saskaņā ar attiecīgās programmas procedūrām: a) attiecīgā gadījumā – atbilstība publiskošanas, iespēju vienlīdzības un publiskā iepirkuma noteikumiem, kā arī, ja nav piemērojamas EK direktīvas par publiskajiem iepirkumiem – atbilstība Līgumā ietvertajiem vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas noteikumiem un principiem; b) subsīdiju pieteikumu izvērtēšana saskaņā ar programmas kritērijiem un procedūrām, ieskaitot atbilstību noteikumiem par vides ietekmes novērtēšanu un tiesību aktiem un politiskajām nostādnēm par iespēju vienlīdzību; c) finansējamo projektu atlase: — izraudzītie projekti atbilst programmas mērķiem un publicētajiem kritērijiem, — skaidrs pieteikumu pieņemšanas vai noraidīšanas pamatojums, — atbilstība valsts atbalsta noteikumiem, — atbilstība noteikumiem par attaisnotajiem izdevumiem, — finansēšanas noteikumu un nosacījumu iekļaušana lēmumos par finansējuma apstiprinājumu.

2.

Līdzfinansēto preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas, kā arī no programmas finansēto izdevumu atbilstības pienācīga pārbaude, ko saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 13. pantu veic izraudzītā atbildīgā iestāde un starpniekorganizācijas starp subsīdiju saņēmējiem un atbildīgo iestādi: a) “piegādājamo preču” (pakalpojumu, darbu, piegāžu utt.) atbilstība plāniem, rēķiniem, pieņemšanas dokumentiem, ekspertu ziņojumiem utt., vajadzības gadījumā veicot pārbaudi uz vietas; b) subsīdiju apstiprināšanas nosacījumu ievērošanas pārbaude; c) pieprasījumā iekļauto izdevumu atbilstības pārbaude; d) visu radušos jautājumu pienācīga noskaidrošana pirms pieprasījuma apstiprināšanas; e) piemērotas un uzticamas uzskaites sistēmas darbības nodrošināšana; f) revīzijas liecību nodrošināšana visos sistēmas līmeņos, sākot no subsīdiju saņēmēja; g) saprātīgu pasākumu veikšana, kas ļauj pārliecināties par to, ka atbildīgās iestādes Komisijai apliecināto izdevumu deklarācijas ir pareizas, proti: — projektos, kas izraudzīti līdzfinansēšanai saskaņā ar ierastajām procedūrām un ievērojot visus paredzētos noteikumus un nosacījumus, izdevumi ir izdarīti atbilstošajā laika posmā, — līdzfinansētie projekti patiešām ir īstenoti.

3.

Projektu izlases veida pārbaude pietiekamā skaitā un kvalitātē un pienācīga to turpmākā kontrole: a) izlases kārtā pārbauda vismaz 10 % kopējo attaisnoto izdevumu saskaņā ar šā lēmuma 4. pantu, un to apstiprina ziņojums par revidenta paveikto darbu; b) izlase ir reprezentatīva un pienācīgi veikta riska analīze; c) pienācīgs vadības funkciju sadalījums, kas nodrošina neatkarību; d) atkārtota pārbaužu rezultātu kontrole, kas nodrošina: — rezultātu un, attiecīgā gadījumā, finanšu korekciju pienācīgu novērtējumu, — iespēju veikt vispārīgus pasākumus sistēmisku trūkumu novēršanai.

2.2.2.   Palīgelementi

a)

pienācīga administratīvā kontrole, izmantojot tipveida pārbaudes punktu sarakstus vai tiem līdzvērtīgus paņēmienus, un rūpīga rezultātu dokumentēšana, lai, piemēram, pārliecinātos par to, ka: — maksājuma pieprasījumi nav jau agrāk izpildīti un darījumi (līgumi, kvītis, rēķini, maksājumi) ir nošķirami cits no cita, — uzskaites sistēmā uzrādītie izdevumi atbilst iegrāmatotajiem izdevumiem;

b)	pieprasījumu izskatīšanas un apstiprināšanas procedūru pienācīga pārraudzība;

c)	efektīvas procedūras, kas ļauj pienācīgi izplatīt informāciju par Kopienas noteikumiem;

d)	Kopienas finansējuma savlaicīga izmaksāšana subsīdiju saņēmējiem.

2.3.   Indikatīvās skalas korekciju veikšanai pēc vienotas likmes

100 % korekcija

Korekciju var noteikt 100 % apmērā, ja nepilnības dalībvalsts vadības un kontroles sistēmā vai atsevišķi pārkāpumi ir tik nopietni, ka vispār netiek ievēroti Kopienas noteikumi un tādējādi visi maksājumi ir nelikumīgi.

25 % korekcija

Ja dalībvalsts vadības un kontroles sistēmas darbībā atklāj nopietnas nepilnības un ir pierādījumi plaši izplatītiem pārkāpumiem, turklāt pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanā novēro nolaidību, ir attaisnojama korekcija 25 % apmērā, jo var pamatoti secināt, ka nelikumīgu pieprasījumu nesodīta iesniegšana Fondam radīs īpaši smagus zaudējumus. Korekciju šādā apmērā lietderīgi piemērot arī atsevišķiem pārkāpumu gadījumiem, ja tie ir nopietni, tomēr neapdraud visu projektu.

10 % korekcija

Ja viens vai vairāki sistēmas elementi nedarbojas vai darbojas tik slikti un tik neregulāri, ka tie kļūst pilnīgi neefektīvi, lai noteiktu pieprasījuma pamatotību un novērstu pārkāpumu, ir attaisnojama korekcija 10 % apmērā, jo var pamatoti secināt, ka pastāv liels risks, ka Fondam tiks nodarīti ievērojami zaudējumi. Šāda apmēra korekciju lietderīgi piemērot arī atsevišķiem vidēji smagiem pārkāpumiem, kas skar sistēmas pamatelementus.

5 % korekcija

Ja visi sistēmas pamatelementi darbojas, bet to darbība neatbilst noteikumos paredzētajai konsekvencei, biežumam vai intensitātei, ir attaisnojama korekcija 5 % apmērā, jo var pamatoti secināt, ka tie nespēj pietiekami nodrošināt pieprasījumu likumību, un Fonds tiek pakļauts ievērojamam riskam. Korekciju 5 % apmērā lietderīgi piemērot arī mazāk nopietniem pārkāpumiem, kas skar atsevišķu projektu pamatelementus.

Tas, ka sistēmas darbību ir iespējams pilnveidot, pats par sevi nevar būt par iemeslu finanšu korekcijai. Jābūt nopietnai neatbilstībai skaidri formulētiem Kopienas noteikumiem vai labas prakses normām un jābūt reālam riskam, ka tā radīs Fondam zaudējumus vai radīs pārkāpumus.

2 % korekcija

Ja sistēmas pamatelementi darbojas pienācīgi, bet viena vai vairāku palīgelementu darbība ir pilnīgi traucēta, ir attaisnojama korekcija 2 % apmērā, ņemot vērā to, ka Fonds tiek pakļauts mazākam zaudējumu riskam un novērotie pārkāpumi nav tik nopietni.

Korekcijas apmērus palielina no 2 % līdz 5 %, ja pēc pirmās veiktās izdevumu korekcijas atklāj tādu pašu neatbilstību un dalībvalsts pēc pirmās korekcijas nav veikusi vajadzīgos koriģējošos pasākumus attiecībā uz neatbilstīgo sistēmas daļu.

Korekcija 2 % apmērā ir attaisnojama arī tad, ja Komisija, nepiemērojot korekciju, ir paziņojusi dalībvalstij, ka tai jāuzlabo sistēmas palīgelementi, kas ieviesti, taču darbojas nepilnīgi, bet dalībvalsts nav attiecīgi rīkojusies.

Vadības un kontroles sistēmas palīgelementu nepilnību gadījumā korekcijas piemēro tikai tad, ja nav atklātas nepilnības pamatelementos. Ja nepilnības skar gan palīgelementus, gan pamatelementus, korekcijas veic tikai atbilstīgi pamatelementiem piemērojamai likmei.

2.4.   Strīdīgi gadījumi

Ja, stingri piemērojot šīs pamatnostādnes, veicamās korekcijas nepārprotami būtu nesamērīgas, var ieteikt korekciju mazākā apmērā.

Piemēram, ja nepilnības radušās tāpēc, ka Kopienas noteikumu vai prasību interpretācija ir apgrūtināta (izņemot gadījumus, kad var pamatoti uzskatīt, ka dalībvalsts par šīm grūtībām ziņotu Komisijai), un valsts iestādes apņēmīgi rīkojas, lai iespējami ātri novērstu atklātās nepilnības, šo atbildību mīkstinošo apstākli var ņemt vērā un ieteikt korekciju mazākā apmērā vai to nemaz nepiemērot. Tāpat pienācīgi jāņem vērā juridiskās noteiktības prasība, ja par nepilnībām nav paziņots pēc Komisijas dienestu agrāk veiktajām revīzijām.

Parasti to, ka nepilnības vadības un kontroles sistēmā ir novērstas tūlīt pēc to paziņošanas dalībvalstij, neuzskata par atbildību mīkstinošu apstākli gadījumos, kad izvērtē finansiālās sekas tādiem sistēmiskiem pārkāpumiem, kas radušies pirms to novēršanas.

2.5.   Aprēķinu bāze

Ja ir zināms stāvoklis pārējās dalībvalstīs, Komisijai jāsalīdzina šī informācija, lai nodrošinātu vienādu attieksmi, nosakot piemērojamo korekciju apmērus.

Korekciju noteiktajā apmērā piemēro tai izdevumu daļai, attiecībā uz kuru pastāv zaudējumu risks. Ja nepilnības radušās tāpēc, ka dalībvalsts nav ieviesusi attiecīgo kontroles sistēmu, korekciju piemēro visiem izdevumiem, kuriem bija paredzēta minētā kontroles sistēma. Ja ir pamats uzskatīt, ka nepilnības attiecas tikai uz dalībvalsts ieviestās kontroles sistēmas piemērošanu konkrētā iestādē vai reģionā, korekciju piemēro tikai izdevumiem, ko kontrolē šī iestāde vai reģions. Ja nepilnības, piemēram, ir saistītas ar to, ka nepietiekami pārbaudīti kritēriji, pēc kuriem nosaka tiesības uz lielāku atbalsta īpatsvaru, korekciju nosaka pēc lielākā un mazākā atbalsta īpatsvara starpības.

Korekciju parasti attiecina uz attiecīgā pasākuma izdevumiem pārbaudāmajā laika posmā, piemēram, viena finanšu gada laikā. Tomēr, ja pārkāpumi rodas sistēmisku trūkumu dēļ, kuri acīmredzot pastāv jau ilgu laiku un skar izdevumus vairāku gadu garumā, korekcija jāattiecina uz visiem dalībvalsts deklarētajiem izdevumiem, kamēr novēroti trūkumi sistēmā, līdz mēnesim, kurā tie novērsti.

Ja tajā pašā sistēmā atklāj vairākus trūkumus, attiecīgās korekciju vienotās likmes nesummē, pieņemot, ka visnopietnākais trūkums jau norāda uz riska faktoriem, kas piemīt kontroles sistēmai kopumā (2). Korekcijas piemēro atlikušajiem izdevumiem pēc tam, kad ir atņemtas summas, kuras atceltas par atsevišķiem gadījumiem. Ja dalībvalsts nav piemērojusi Kopienas tiesību aktos paredzētās sankcijas, finanšu korekcijai jābūt vienādai ar nepiemēroto sankciju summu, pievienojot tai 2 % no atlikušajiem pieprasījumiem, jo sankciju nepiemērošana palielina risku, ka tiks iesniegti nelikumīgi pieprasījumi.

3.   KOPĒJO FINANŠU KOREKCIJU PIEMĒROŠANA UN SEKAS

Ja dalībvalsts piemērojusi finanšu korekciju, kas ierosināta saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 2. punktu, Komisijai nav obligāti jāsamazina kopējais finansējums, tā var atļaut dalībvalstij no jauna izmantot atbrīvojušās summas. Turpretim finanšu korekcijas, ko Komisija noteikusi saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 2. punktu, noslēdzoties procedūrai, kas izklāstīta tā paša lēmuma 26. panta 3. un 4. punktā, visos gadījumos paredz samazināt atbalstam paredzēto kopējo piešķīrumu no Fonda.

Kopējo korekciju automātiski veic tad, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav pienācīgi ņēmusi vērā slēdzienus par Komisijas vai valsts iestāžu atklātajiem pārkāpumiem un/vai ja pārkāpums ir saistīts ar nopietniem trūkumiem dalībvalsts vai pārvaldības un maksātāju iestāžu vadības vai kontroles sistēmā.

Visas summas, kas pienākas Komisijai kopējo korekciju rezultātā, ir jānomaksā kopā ar procentiem saskaņā ar Lēmuma 2004/904/EK 26. panta 4. punktu, ievērojot šā lēmuma 3. panta 1. punktu.

---

(1)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(2)  Skat. arī 2.3. iedaļu (2 % korekcija).