1.

Regulas (EEK) Nr. 574/72 101. panta 3. punktā minētā Revīzijas padome, veicot funkcijas, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 574/72 102. panta 1. punktā un 113. panta 3. punktā, darbojas Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvajā komisijā, kura tai sniedz norādījumus.

Saskaņā ar šādu regulējumu Revīzijas padome Administratīvajai komisijai iesniedz apstiprināšanai ilgtermiņa darba programmu. Revīzijas padome Administratīvajai komisijai reizi gadā iesniedz ziņojumu par darba programmas attīstību.

2.

Revīzijas padome principā pieņem lēmumus, pamatojoties uz rakstiski sniegtiem dokumentiem. Revīzijas padome kompetentajai institūcijai var pieprasīt iesniegt jebkuru informāciju vai veikt izmeklēšanu, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu izskatīšanai iesniegtos jautājumus. Attiecīgā gadījumā Revīzijas padome, pamatojoties uz Administratīvās komisijas priekšsēdētāja iepriekšēju apstiprinājumu, var deleģēt sekretariāta darbinieku vai konkrētus Revīzijas padomes locekļus, lai tie uz vietas veiktu jebkuru izmeklēšanu, kura ir vajadzīga darba izpildei. Administratīvās komisijas priekšsēdētājs attiecīgās dalībvalsts Administratīvās Komisijas pārstāvim dara zināmu, ka šāda izmeklēšana tiek veikta.

Revīzijas padomei palīdz neatkarīgs eksperts, kurš ir guvis profesionālu apmācību un pieredzi jautājumos par Revīzijas padomes funkcijām, jo īpaši attiecībā uz Regulas (EEK) Nr. 574/72 94., 95. un 101. pantā paredzētajiem uzdevumiem.

3.

Revīzijas padomē no Eiropas Savienības katras dalībvalsts ir divi pārstāvji, kurus ieceļ minēto valstu kompetentās institūcijas.

Ikvienu Revīzijas padomes locekli, kuram nav iespējams būt klāt, aizstāj vietnieks, ko šādam gadījumam ieceļ kompetentās iestādes.

4.

Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, katrai dalībvalstij ir tika viena balss.

Revīzijas padomes atzinumos jānorāda, vai tie ir pieņemti vienbalsīgi vai ar balsu vairākumu. Attiecīgā gadījumā tajos jāiekļauj mazākuma secinājumi vai atrunas.

Vienmēr, kad atzinums nav pieņemts vienbalsīgi, Revīzijas padome to iesniedz Administratīvajai komisijai, pievienojot ziņojumu, kurā jo īpaši iekļauts paziņojums ar pamatojumu attiecībā uz pretēji paustiem viedokļiem.

Ir jāieceļ arī ziņotājs, kas ir atbildīgs par tādas informācijas sniegšanu Administratīvajai komisijai, kuru tā uzskata par lietderīgu, lai dotu tai iespēju atrisināt apspriežamo strīdu.

Minētais ziņotājs nav jāizraugās no strīdā iesaistīto valstu pārstāvjiem.

5.

Eiropas Komisijas pārstāvis vai tā vietnieks Administratīvajā komisijā darbojas padomdevēja statusā Revīzijas padomē.

6.

Revīzijas padomes priekšsēdētāja amatā ir persona, kura ir tās dalībvalsts valstspiederīgais, kuras pārstāvis Administratīvajā komisijā ieņem minētās komisijas priekšsēdētāja amatu.

Revīzijas padomes priekšsēdētājs kopā ar sekretariātu var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nevilcinoties atrisinātu visus jautājumus, kuri ir piekritīgi Revīzijas padomei.

Parasti darba grupu sanāksmes vada Revīzijas padomes priekšsēdētājs; darba grupas ir izveidotas, lai izskatītu Revīzijas padomei piekritīgus jautājumus; tomēr, ja priekšsēdētājam nav attiecīgu iespēju vai ja tiek izskatīti konkrēti īpaši jautājumi, priekšsēdētāju var pārstāvēt cita persona, kuru viņš ir iecēlis.

7.

Administratīvās komisijas sekretariāts sagatavo un organizē Administratīvās komisijas sanāksmes un protokolē tās. Sekretariāts veic darbus, kas vajadzīgi Revīzijas padomes funkcionēšanai. Sanāksmes darba kārtību, datumu un ilgumu saskaņo ar priekšsēdētāju.

8.

Administratīvās komisijas sekretariāts ne mazāk kā 20 dienas pirms katras sanāksmes sākuma nosūta darba kārtību Revīzijas padomes locekļiem un Administratīvās komisijas locekļiem.

Administratīvās komisijas sekretariāts tādā pašā laikposmā dara pieejamus dokumentus, kas attiecas uz sanāksmi.

9.

Ciktāl tas ir vajadzīgs, Administratīvās komisijas statūtus piemēro Revīzijas padomei.