(1)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 1. punktu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis apstākļu nostiprināšanai stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu. Stabilitātes un izaugsmes paktā ietverta Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1).

(3)

Amsterdamas Eiropadomes Rezolūcijā (1997. gada 17. jūnijs) par Stabilitātes un izaugsmes paktu (2) visas puses, t.i., dalībvalstis, Padome un Komisija, tiek svinīgi aicinātas precīzi un savlaicīgi īstenot Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes paktu.

(4)

Ar Lēmumu 2003/89/EK (3) Padome saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu nolēma, ka Vācijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu Padome 2003. gada 21. janvārī adresēja Vācijai ieteikumu, aicinot Vāciju iespējami ātri un ne vēlāk kā līdz 2004. gadam novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Ieteikums tika publiskots. Kā noteikts Komisijas 2004. gada 14. decembra paziņojumā, kuram Padome pievienojās 2005. gada 18. janvārī, ņemot vērā Padomes 2003. gada 25. novembra secinājumu izraisītos vienreizējos apstākļus un Eiropas Kopienu Tiesas 2004. gada 13. jūlija nolēmumu, 2005. gads būtu jāuzskata par atbilstīgu termiņu pārmērīgā budžeta deficīta korekcijai.

(6)

Vispārējās valdības deficīts Vācijā kopš 2002. gada ir bijis ievērojami augstāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP. Parāda procentuālā vērtība attiecībā pret IKP, kas 2001. gadā bija zemāka par Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP, ir pieaugusi līdz prognozētiem 69 % no IKP 2006. gadā.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtajiem datiem vispārējās valdības deficīts Vācijā 2005. gadā sasniedza 3,3 % no IKP. Šie dati, kuru kvalitāte vēl ir jānovērtē, ir balstīti uz to Vācijas provizorisko ziņojumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), ko Komisijai iesniedza 2006. gada 24. februārī. Turklāt, pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, ņemot vērā Vācijas valdības līdz šim pieņemtos budžeta plānus, vispārējās valdības deficīts arī 2006. gadā saglabāsies virs Līguma atsauces vērtības, kas apstiprina to, ka pārmērīgais budžeta deficīts nav novērsts.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 3. punktu, ja faktiskā informācija, ievērojot Regulu (EK) Nr. 3605/93, liecina par to, ka iesaistītā dalībvalsts nav novērsusi pārmērīgu budžeta deficītu termiņā, ko nosaka saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu sniegtajā ieteikumā, Padome uzreiz pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma 104. panta 9. punktu, proti, pieprasa, lai dalībvalsts noteiktā termiņā veic deficīta samazināšanas pasākumus, ko Padome atzinusi par vajadzīgiem, lai labotu stāvokli.

(9)

Komisijas dienestu 2005. gada rudens prognozēs 2005. gada budžeta deficīts tika paredzēts 3,9 % no IKP (5). Pamatojoties uz nemainīgu politiku, Komisijas dienestu prognozē bija paredzēts deficīts 3,7 % un 3,3 % no IKP attiecīgi 2006. un 2007. gadā. Tika prognozēts, ka reālā IKP pieaugums būs 0,8 % 2005. gadā, 1,2 % 2006. gadā un 1,6 % 2007. gadā un ka starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu prognozē aplūkotajā laikposmā pilnībā neizlīdzināsies. Ievērojot iepriekšminēto, kā arī ņemot vērā joprojām nestabilo ekonomikas stāvokli, Vācijas valdība pēc 2005. gada 18. septembra vēlēšanām izstrādāja stratēģiju vispārējās valdības deficīta samazināšanai zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības līdz 2007. gadam. Valdība 2005. gada decembrī sāka īstenot šo konsolidācijas stratēģiju, pieņemot pirmos tajā paredzētos pasākumus. 2006. gada 22. februārī Vācijas valdība pieņēma 2006. gada federālā budžeta projektu un, īpaši jāpiezīmē, arī likumprojektu, ar kuru, sākot no 2007. gada 1. janvāra, standarta PVN likmi paaugstinās līdz 19 % esošo 16 % vietā.

(10)

Federālais statistikas birojs 2006. gada 22. februārī darīja zināmu, ka IKP pieaugums 2005. gadā ir bijis 0,9 % no IKP un vispārējās valdības deficīts – 3,3 % no IKP. Atšķirību no Komisijas dienestu rudens prognozes datiem lielākoties pamato tas, ka ieņēmumu rādītāji 2005. gada beigās bija labāki nekā gaidīts. Komisijas dienestu starpposma prognozē, ko publicēja 2006. gada 21. februārī, reālā IKP pieaugums 2006. gadā ir paredzēts 1,5 % apmērā, kas ir mazliet virs potenciālā nelielā pieauguma rādītāja. Būtu jāatzīmē, ka šo augsto prognozi nosaka gaidāmā iekšzemes pieprasījuma iepriekšējā reakcija uz plānoto PVN likmes palielinājumu. Ņemot vērā turpmāko ietekmi uz ekonomiku, pašreiz ir sagaidāms, ka IKP pieaugums 2007. gadā būs tuvu 1 %. Atbilstīgi iepriekšminētajai makroekonomiskajai prognozei ir paredzams, ka nominālais deficīts 2006. gadā saglabāsies mazliet virs 3 %, savukārt 2007. gadā būs noteikti zemāks par atsauces vērtību. Komisijas dienesti prognozē, ka strukturālais deficīts (proti, deficīts cikliski koriģētā izteiksmē, neskaitot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus), uzlabojoties nedaudz zem 0,5 % apmērā laikposmā no 2004. gada līdz 2005. gadam, laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam IKP procentuālajā izteiksmē kopumā paliks nemainīgs un 2007. gadā samazināsies par vismaz 1 % no IKP.

(11)

Nosakot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu, būtu jāņem vērā šādi faktori. Pirmkārt, budžeta korekcija, kas pašreiz tiek īstenota, ir iestrādāta visaptverošā stratēģijā, kurā plānotie pasākumi jau tiek strauji virzīti pieņemšanas procesā, kas mazina neskaidrību par konsolidācijas efektivitāti. Šie pasākumi ir strukturāli un to vidū nav vienreizēju pasākumu. Otrkārt, ierobežotā ietekme uz 2006. gadā gaidīto strukturālā deficīta samazinājumu vismaz daļēji liecina, ka dažu jau īstenotu pasākumu ietekme būs pilnībā redzama ar nobīdi laikā. Treškārt, valdības plānotās strukturālās korekcijas vismaz 1 % no IKP 2006. un 2007. gadā var uzskatīt par atbilstīgām Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, tostarp pieprasīto ikgadējo uzlabojumu cikliski koriģētajā bilancē, neskaitot vienreizējus un pagaidu pasākumus, vismaz 0,5 % no IKP, ko nosaka kā kritēriju. Pamatojoties uz 10. apsvērumā izklāstīto vispārējo makroekonomisko prognozi, šāda korekcija, kuru nepieciešams stingri īstenot, būtu pietiekama, lai pastāvīgi un stabili novērstu pārmērīgo budžeta deficītu.

(12)

Ņemot vērā šos faktorus, šķiet, ka pārmērīgajam budžeta deficītam vajadzētu būt novērstam vēlākais līdz 2007. gadam. Kumulatīvā izteiksmē 2006. un 2007. gadā būtu jāievēro strukturālās bilances uzlabojumu kritērijs 0,5 % no IKP gadā.

(13)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 9. punkta otro apakšpunktu Padome var lūgt Vācijai iesniegt ziņojumus pēc īpaša grafika, lai pārbaudītu, kādi koriģējošie pasākumi tiek veikti, lai ievērotu šo lēmumu. Vācijai vēlākais līdz 2006. gada 14. jūlijam būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā izklāstīti veiktie un plānotie pasākumi, lai ievērotu šo lēmumu. Jo īpaši ziņojumā būtu jāiekļauj novērtējums par pasākumu ietekmi uz budžetu, aprēķinot to ietekmi uz budžeta iznākumu 2006. un 2007. gadā attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, kā arī analīze par iespējamiem riskiem saistībā ar pieņemto makroekonomisko scenāriju. Komisija šo ziņojumu novērtēs, lai novērtētu sasniegto virzībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Vācijai turpmāki ziņojumi būtu jāiesniedz saskaņā ar budžeta deficīta un parāda paziņošanas termiņiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 3605/93 4. pantā.

(14)

Korekcijas pasākumiem vajadzētu nodrošināt stabilu vispārējās valdības bilances uzlabojumu. Lai nodrošinātu noturīgu budžeta konsolidāciju virzībā uz Vācijas vidējā termiņa mērķi – sasniegt līdzsvarotu budžetu strukturālā izteiksmē, ir nepieciešams samazināt strukturālo deficītu vismaz par 0,5 % no IKP gadā pēc tam, kad pārmērīgais budžeta deficīts būs novērsts,