4.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/11

(1)

Ar 1999. gada 26. jūliju datētu vēstuli Komisija saņēma sūdzību, vērstu pret uzņēmumu WAM Engineering. Sūdzību iesniedza kāds konkurents, kurš apgalvoja, ka WAM tikušas piešķirtas nelikumīgas Itālijas valdības subsīdijas.

(2)

Ar 1999. gada 5. augusta un 1999. gada 10. septembra vēstulēm Itālijas iestādēm tika adresēts pieprasījums sniegt informāciju. Sūdzības iesniedzējs iesniedza papildu informāciju ar 1999. gada 2. septembria vēstuli A/36636. Ar 1999. gada 13. decembri datētu vēstuli (D/65224) Komisija paziņoja sūdzības iesniedzējam Itālijas iestāžu atbildi, kas iesniegta ar 1999. gada 11. oktobra vēstuli A/37761, un izklāstīja nodomu veikt formālu izmeklēšanu.

(3)

Tajā pašā laikā Komisija veica pētījumu par nacionālajām atbalsta shēmām tiešajām ārvalstu investīcijām ārpus ES (ārējās TĀI), un tika gaidīts, ka Komisija tā rezultātā sniegs paziņojumu šajā lietā.

(4)

Ar 2001. gada 18. decembri datētu vēstuli (D/55270) Komisija lūdza Itālijai turpmāku informāciju, jo sūdzības iesniedzējs atjaunoja darbību (ar 2000. gada 31. marta vēstuli A/32799 un 2000. gada 11. oktobria vēstuli A/38320 Komisijai tika adresēti divi atgādinājumi), kā arī ņemot vērā to, ka Komisija bija aizkavējusi pētījumu par “ārējām TĀI”.

(5)

Ņemot vērā informāciju, kas sniegta 2002. gada 20. februārī vēstulē (A/31323) un 2002. gada 27. marta vēstulē (A/32370), Itālijas iestādēm ar 2002. gada 12. aprīļa vēstuli (D/51694) tika pieprasīta turpmāka informācija.

(6)

Ar 2002. gada 21. maija vēstuli (A/33699) Itālijas iestādes atbildēja. Ar 2002. gada 5. jūniju datētu vēstuli (D/52840) Komisija informēja Itālijas iestādes par savu uzskatu, ka iesniegtā informācija ir nepilnīga, un lūdza divdesmit darba dienās pēc tās saņemšanas papildināt trūkstošo informāciju un iesniegt turpmākus skaidrojumus.

(7)

Tā kā atbilde netika sniegta, kaut gan Itālijas iestādes ar 2002. gada 25. jūnija vēstuli A/34670 bija lūgušas pagarināt paredzēto periodu līdz vēstuli A/34670 bija lūgušas pagarināt paredzēto periodu līdz 2002. gada 31. jūlijam, Komisija 2002. gada 26. septembrī pieņēma informācijas izpildrakstu, ievērojot 10. panta 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (2). Tikmēr lieta bija pārvesta uz “nepaziņotā atbalsta reģistru” un tai bija piešķirts Nr. NN 102/2002.

(8)

Ar 2002. gada 26. jūnija vēstuli D/53325 un 2002. gada 4. oktobra vēstuli D/55544 sūdzības iesniedzēju informēja par lietas attīstību. Ar 2002. gada 31. oktobra vēstuli A/37992 viņš lūdza darīt viņam zināmu informācijas izpildraksta iznākumu.

(9)

Itālijas iestādes iesniedza prasīto informāciju ar 2002. gada 16. oktobra vēstuli A/37537 un iesniedza papildu elementus ar 2002. gada 24. oktobra vēstuli A/37783.

(10)

Komisija ar 2003. gada 24. janvāra vēstuli SG(2003) D/228223 informēja Itāliju, ka ir nolēmusi sākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, izmantojot lēmumu C(2003) 35 fin, attiecībā uz konkrēto atbalstu.

(11)

Ar 2003. gada 29. janvāra vēstuli D/50629 sūdzības iesniedzēju informēja par procedūras sākšanu.

(12)

Vēl nesaņēmis iepriekš minēto vēstuli, sūdzības iesniedzējs adresēja Komisijai atgādinājumu ar 2003. gada 10. februāra vēstuli A/31086.

(13)

Pēc paziņojuma Itālijas iestādēm par procedūras sākšanu, WAM S.p.A. nosūtīja vēstuli tieši Komisijai (2003. gada 10. februāris, A/31070).

(14)

Ar 2003. gada 27. februāra vēstuli A/31552 Itālija lūdza pagarināt līdz 2003. gada 7. martam 15 dienu termiņu, lai nosūtītu piezīmes par konfidencialitāti, kā noteikts Komisijas lēmumā.

(15)

Ar 2003. gada 10. marta vēstuli A/31812 Itālija lūdza Komisijai vispār nepublicēt lēmumu, ņemot vērā saņēmēja vēlmi atlīdzināt atbalstu, ko arī paziņoja pats WAM S.p.A. ar 2003. gada 13. marta vēstuli A/31907, ko tieši iesniedza Komisijai.

(16)

Ar 2003. gada 18. marta vēstuli D/51799 Komisija norādīja, ka, lai novērstu publicēšanu, ir vajadzīgs galīgais lēmums, ar ko slēdz lietu un kas ir atkarīgs no iepriekš iesniegta pierādījuma tam, ka abi atbalsti ar procentiem, kas aprēķināti Komisijai pieņemamā veidā, ir faktiski atgūti.

(17)

Tā kā summa, ko Itālijas valdība piedāvāja ar 2003. gada 13. maija vēstuli A/33347, bija ievērojami zemāka par atbalsta dotācijas ekvivalenta pirmo aplēsi, ko bija aprēķinājusi Komisija uz procedūras sākšanas laikā pieejamo elementu pamata, Komisija ar 2003. gada 22. maija vēstuli D/53393 informēja Itāliju, ka, tā kā tā uzskata ierosināto atlīdzināmo summu par neatbilstošu tās kritērijiem, publikācija notiks ar nelielu kavēšanos.

(18)

Ar 2003. gada 13. jūnija vēstuli A/34156 sūdzības iesniedzējs lūdza informāciju par lēmuma publicēšanu. Komisija atbildēja ar 2003. gada 18. jūnija vēstuli D/53949, un tajā pašā dienā adresēja sūdzības iesniedzējam paziņojumu pa e-pastu, lai ātri darītu viņam zināmu, ka publikācija tikko kā ir notikusi.

(19)

Ar 2003. gada 1. jūlija vēstuli, pirms kuras nosūtīja faksu (tās pašas dienas A/34620), WAM S.p.A. iesniedza pieprasījumu piekļūt visam failam, ko DG COMP ar 2003. gada 14. jūlija vēstuli D/54522 atteica.

(20)

Ar 2003. gada 20. jūnija vēstuli A/34306 WAM S.p.A. tieši reaģēja uz Komisijas paziņojumu Itālijai, ka tā turpinās lēmuma publicēšanu. Komisija atbildēja ar 2003. gada 11. jūlija vēstuli D/54497.

(21)

Ar 2003. gada 27. jūnija vēstuli sūdzības iesniedzējs pauda nodomu pieprasīt kompensāciju no WAM, ņemot vērā ciestos zaudējumus, ja Komisijas galīgais lēmums būtu negatīvs, un lūdza padomu, kāda procedūra viņam jāievēro.

(22)

Ar 2003. gada 4. jūlija vēstuli A/34750 Morton Machine Company Limited, kas ir sūdzības iesniedzējs, paziņoja, ka WAM S.p.A. tam ir atsūtījusi tiesas pavēsti ar uzaicinājumu ierasties Itālijas tiesā, savukārt pieprasot kompensāciju, un lūdza Komisijai, vai tā var panākt, ka pavēsti atsauc.

(23)

Ar 2003. gada 10. jūlija vēstuli D/54481 Komisija atbildēja uz abām iepriekš minētajām Morton Machines Company vēstulēm.

(24)

Ar 2003. gada 16. jūlija vēstuli A/35044 tika iesniegtas piebildes no ieinteresētajām trešām pusēm, uz ko lūdz attiecināt konfidenciālu režīmu.

(25)

Komisijas dienestu un Itālijas iestāžu sanāksme notika 2003. gada 23. jūlijā. Ņemot vērā šo sanāksmi, dažus datus Itālijas valdība jau iepriekš nosūtīja ar 2003. gada 22. jūlija vēstuli Nr. 9601, ko reģistrēja 2003. gada 25. jūlijā (A/35269), un pēc tam dažus papildelementus ar 2003. gada 8. augusta vēstuli A/35577 Komisijai nosūtīja tieši “Presidenza del Consiglio dei Ministri; Dipartimento per il coordinamento delle politiche comunitarie” [Ministru Padomes priekšsēdētājs; Kopienas politiku saskaņošanas departaments].

(26)

Ar 2003. gada 21. augusta vēstuli A/35785 Morton Machine vaicāja, vai galīgais lēmums jau ir pieņemts, un pieprasīja, lai to informē par tā publicēšanu. Komisija atbildēja ar 2003. gada 28. augusta vēstuli D/55473.

(27)

Ar 2003. gada 19. septembra vēstuli A/36444 Itālija iesniedza Komisijai savus komentārus par procedūras sākšanu.

(28)

Ar 2003. gada 3. novembra vēstuli A/37525 Itālija iesniedza savus komentārus par trešo pušu iesniegtajām piebildēm, kas tai bija nosūtītas ar Komisijas 2003. gada 25. septembra vēstuli D/56068.

(29)

Pēc apstiprinoša pieteikuma, ko iesniedza WAM (2003/A/35486, datēts ar 2003. gada 30. jūliju), atteikumu prasītajai piekļuvei dokumentiem apstiprināja SG, ar vēstuli SG/B/2/IS/D(2003) 330353, kas datēta ar 2003. gada 16. septembri.

(30)

No 2003. gada 19. septembra atbildes vēstules (A/36444) trūkstošās mapes Itālija iesniedza 2004. gada 14. janvārī, ar vēstuli A/30263.

(31)

Sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz WAM Engineering cenu politiku Apvienotajā Karalistē, apgalvoja, ka minētais uzņēmums Itālijas valdības finansējuma dēļ, jo īpaši saskaņā ar likumu 394/81, spēja piedāvāt tādus pašus izstrādājumus (rūpnieciskās maisītājierīces), ko izgatavoja un laida tirgū viņš, par aptuveni vienu trešdaļu viņa cenas – par cenu, par kuru, viņaprāt, tik tikko varēja nopirkt izejvielas aparāta izgatavošanai.

(32)

“WAM Engineering Ltd” ir “WAM S.p.A.” meitasuzņēmums Apvienotajai Karalistei un Īrijai. Iesaistītais tirgus segments ir rūpniecisko maisītājmehānismu, ko izmanto galvenokārt pārtikas, ķīmijas, farmācijas un vides nozarē, projektēšana, izgatavošana un pārdošana.

(33)

Pēc sūdzības iesniedzēja apgalvojuma WAM Engineering izmantoja Itālijas 1981. gada likuma Nr. 394 priekšrocības, kas šķietami paredz finansiālus atvieglojumus komerciālas iekļūšanas programmām ārpuskopienas valstīs. Jo īpaši, apgalvo, ka likums Nr. 394/81 atbalsta Itālijas uzņēmumus, kuri vēlas ārvalstīs izveidot meitasuzņēmumu, kā pārstāvniecības, veikalus un noliktavas.

(34)

Itālijas iestādes apstiprināja atbalsta piešķiršanu aizdevuma ar zemiem procentiem veidā, kura summa sasniedza ITL 2 281 450 000 (apmēram 1,18 miljoni euro), WAM labā 1995. gadā, programmu izpildei Japānā, Dienvidkorejā un Taivānā. Tomēr saņēmējam, pēc Itālijas iestāžu apgalvojuma, faktiski tika piešķirta summa ITL 1 358 505 421 (apmēram 0,7 miljoni euro), jo plānotie projekti Korejā un Taivānā nav veikti ekonomiskās krīzes dēļ minētajās valstīs.

(35)

Subsidētais aizdevums ir 85 % pieļaujamo izmaksu. Procentu likmes atlaide var sasniegt 60 % standartlikmes. Aizdevums jāatmaksā 5 gados, uz lineāra pamata, vienādās daļās ik pusgadu, procentus maksājot par nenomaksāto atlikumu. Ir paredzēts divu gadu labvēlības periods.

(36)

Konkrētā aizdevuma samazināto procentu likmi (kas vienāda ar 4,4 %), aprēķināja ar atsauci uz tirgus likmi 11 %. Ņemot vērā iepriekš minēto un uz sākšanas laikā pieejamās informācijas pamata uzskata, ka atbalsta intensitāte sasniedza 16,38 %, kā rezultātā atbalsta domājamais GGE būtu 222,523 miljoni ITL (apmēram 115 000 euro).

(37)

Šā atbalsta tiesīgās izmaksas ir sadalītas divās kategorijās: izmaksas, kas saistītas ar pastāvīgo struktūru ārvalstīs un tirdzniecības veicināšanu. Atzītās izmaksas, izteiktas miljonos ITL, ir šādas:

(38)

Turklāt, ar 2002. gada 21. maija vēstuli A/33699 Itālijas iestādes, atbildot uz Komisijas precīzu jautājumu, paziņoja, ka WAM2000. gada 9. novembrī saskaņā ar to pašu shēmu tika piešķirts vēl viens aizdevums ar zemiem procentiem, kura summa sasniedza ITL 1 940 579 808 (apmēram 1 miljons euro).

(39)

Komisija procedūras sākšanas laikā nezināja nekādu sīkāku informāciju par tādu turpmāko atbalstu.

(40)

Itālijas iestādes savā 2002. gada 21. maija vēstulē A/33699 iebilda, ka atbalsts, kas piešķirts WAM S.p.A. 1995. gadā saskaņā ar likumu Nr. 394/81, bijis ievērojami zem “de minimis” sliekšņa un ka tam pašam saņēmējam nav piešķirts cits “de minimis” atbalsts, tajā pašā attiecīgajā trīs gadu periodā. Vēl tās uzsvēra, ka atbalstu nekādā ziņā nevarēja uzskatīt par tieši saistītu ar eksportētajiem daudzumiem.

(41)

Komisija atzīmēja, ka lielākā daļa tiesīgo izmaksu, ko ņēma vērā 1995. gadā WAM piešķirtajam specifiskajam atbalstam, kā īres, apdrošināšanas un iekārtu izmaksas un darbības izmaksas (konkrēti, par personālu, mēbelēm un aprīkojumu), kas saistītas ar pastāvīgu struktūru ārvalstīs, varbūt jākvalificē kā atbalsts izplatīšanas tīkla izveidei un darbībai.

(42)

Līdzīgi, Komisija uzskata, ka izmaksas par konsultāciju pakalpojumiem, kas saistīti ar pastāvīgajām pārstāvniecībām ārvalstīs, reklāmu un personāla un uzņēmēju braucieniem, bija jākvalificē kā kārtējie izdevumi, kas saistīti ar eksporta darbību.

(43)

Ņemot vērā pēdējo daļu Komisijas paziņojumā par to noteikumu noteikšanu, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (3), kur, lēmuma laikā pamatnostādnes ir aizstātas ar regulu, Komisija uzskata, ka noteikumi, kas izklāstīti regulā, piemērojami tiktāl, cik tie ir labvēlīgāki par pamatnostādnēs paredzētajiem (4). Tāpēc attiecībā uz “de minimis” principā jāpiemēro Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula 69/2001 (5) par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu “de minimis” atbalstam.

(44)

Komisijas regula EK Nr. 69/2001 neattiecas uz atbalstu ar eksportu saistītām darbībām, konkrēti, uz atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, kā arī uz izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai uz citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību, atbilstīgi tās 1. panta a) apakšpunktam.

(45)

Tā kā runa ir par konkrētā atbalsta atbilstību attiecīgajiem “de minimis” noteikumiem, jāatzīmē, ka Kopienas 1992. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu MVU (6), kurās ietverts “de minimis” noteikums, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā, izteikti neizslēdza eksporta atbalstu. Tajās tomēr bija noteikts zemāks slieksnis 50 000 ECU.

(46)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija pauda šaubas par to, vai atbalstu, kas piešķirts WAM S.p.A. 1995. gadā saskaņā ar likumu Nr. 394/81, var uzskatīt par atbilstīgu jebkuram būtiskam “de minimis” noteikumam.

(47)

Turklāt, uz iepriekšējas izmeklēšanas pamata Komisijai bija nopietnas šaubas par to, vai atbalstu WAM pēc jebkura noteikuma var atzīt par saderīgu ar EK Līgumu.

(48)

Jo īpaši, tā kā WAM S.p.A. procedūras sākšanas laikā neuzskatīja par MVU, Komisija arī uzsvēra, ka atbalstam tirgus pētījumiem un dalībai gadatirgos un izstādēs, kas principā var pretendēt uz atbalstu konsultācijas un citiem pakalpojumiem un darbībām, atbilstīgi 5. pantam Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā 70/2001 (7) par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nevar šajā konkrētajā gadījumā piešķirt izņēmumu.

(49)

Turklāt, ja atbalsts bija jānovērtē kā tieša ārvalstu investīcija (TĀI), tad jāatzīmē, ka līdz šim brīdim Komisija nav atļāvusi piešķirt valsts atbalstu TĀI lielajiem uzņēmumiem. Ar 1996. gada 5. jūnija Lēmumu 97/241/EK (8) Komisija apstiprināja shēmu, saskaņā ar ko atbalstu piešķir tikai MVU veiktām tiešajām ārvalstu investīcijām – ja ir ievērotas visas prasības, kas noteiktas valsts atbalsta piešķiršanai MVU – un atbalstam lielajiem uzņēmumiem, par ko paziņo atsevišķi.

(50)

Vienīgais paziņojums par individuālu atbalstu lielam uzņēmumam uz iepriekš minētā lēmuma pamata beidzās ar to, ka tika pieņemts negatīvs lēmums (9).

(51)

Itālijas iestādes savā 2002. gada 24. oktobria vēstulē (A/37783) arī norādīja, ka “WAM Engineering” tieši nekad nav piešķirts nekāds atbalsts un ka Itālijas uzņēmumu reģistrā uzņēmums kā tāds nav reģistrēts.

(52)

Pirmkārt, jāatzīmē, ka “WAM Engineering Ltd” ir “WAM S.p.A.” meitasuzņēmums Apvienotajai Karalistei un Īrijai. Otrkārt, Itālijas iestādes paziņoja pēc savas 1999. gada 11. oktobra vēstules, ka “WAM S.p.A.” 1995. gadā ticis piešķirts aizdevums ar zemiem procentiem saskaņā ar likumu 394/81, un ar 2002. gada 21. maija vēstuli A/33699 piebilda, ka “WAM grupai” saskaņā ar to pašu shēmu 2000. gada 9. novembrī ir piešķirts vēl viens aizdevums ar zemiem procentiem.

(53)

Atbilstīgi Padomes1999. gada 22. marta Regulas Nr. 659/1999 (10), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai, 10. panta 1. punktam, “ja Komisijas rīcībā ir informācija no jebkura avota par domājamu nelikumīgu atbalstu, tad tā tūlīt izskata tādu informāciju”.

(54)

Noslēgumā, ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija pauda stipras šaubas par to, vai 1995. gadā saskaņā ar likumu 394/81 WAM piešķirtais atbalsts vispār pēc jebkuriem noteikumiem varētu pretendēt uz izņēmumu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punktu.

(55)

Formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas laikā Komisijai nebija zināmi specifiski dati, piemēram, atbalsta intensitāte un tiesīgās izmaksas, par atbalstu, kas “WAM grupai” – kā to nosauca Itālijas iestādes – tika atļauts 2000. gadā, joprojām aizdevuma ar zemiem procentiem veidā, saskaņā ar likumu 394/81, jo Itālijas iestādes nebija iesniegušas attiecīgo informāciju.

(56)

Tā rezultātā Komisija nespēja tajā lietas posmā padziļināti novērtēt specifisko atbalstu, bet tā pauda savas šaubas, pieņemot, ka tas kalpoja tam pašam nolūkam un bija atļauts saskaņā ar to pašu tiesisko pamatu, kā 1995. gada atbalsts, ka to saskaņā ar jebkuru attiecīgu noteikumu varētu uzskatīt par atbilstīgu līguma noteikumiem.

(57)

Piebildes par procedūras sākšanu nāca no kādas trešās puses, kas ir ieinteresēta konkrētajā lietā un lūdza saglabāt konfidencialitāti.

(58)

Šajās piebildēs ir pozitīvi novērtēti Komisijas centieni atjaunot līdzenu spēles laukumu konkurentiem specifiskajā sektorā un ir sūdzības par zaudētajām inženierprasmēm un darba vietām, kas noticis WAM S.p.A. stāvokļa tirgū dēļ.

(59)

Ar 2003. gada 3. novembra vēstuli A/37525 Itālija, kas uzzināja par trešo pušu piebildēm no Komisijas 2003. gada 25. septembria vēstules D/56068, norādīja, ka tā uzskata, ka minētās piebildes nav devušas faktisku ieguldījumu, jo tās tikai apstiprina dažus apgalvojumus, kas jau izteikti attiecībā uz to pašu lietu, piemēram, apgalvojumus šajā sūdzībā. Jo īpaši, Itālija uzskata par pietiekami pierādītu saiknes neesamību starp faktiem, kas apgalvoti iepriekš minētajās piebildēs, un WAM finansējumu saskaņā ar likumu 394/81.

(60)

Ir iesniegti pierādījumi, ka pirmā atbalsta piešķiršanas brīdī, kā arī saistītā pieteikuma iesniegšanas brīdī WAM uz sava 1994. gada pārskata pamata atbilda vidējā uzņēmuma definīcijai, kas noteikta 2.2. punktā Kopienas 1992. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu MVU (11), uz tā pamata, ka tas nodarbināja 163 personas, tā gada apgrozījums bija 16,8 miljoni euro un kopējā bilance 20,1 miljons euro, un tas piederēja diviem uzņēmumiem, kuri abi atbilda MVU definīcijai. Pretrunā tam, Itālijas iestādes pašas piekrita, ka WAM vairs nebija MVU kopš 1998. gada, un arī tad ne, kad tika atļauts otrais atbalsts 2000. gadā.

(61)

Informācijai par konkrētā atbalsta pirmo finansējumu, kas Komisijai bija zināma procedūras sākšanas laikā, nav pievienots neviens būtisks elements, izņemot to, ka aizdevums tika padarīts pieejams saņēmējam vairākās daļās, attiecībā uz ko atvieglojumu periods var mainīties no 2 gadiem līdz nullei. Acīm redzot, sākotnējā līgumā nebija paredzēts noteikums par procentu likmes pārskatīšanu. Kopējais šā atbalsta atlīdzinājums jāpabeidz 2004. gada aprīlī.

(62)

Attiecībā uz otro aizdevumu ar zemiem procentiem, ko piešķīra WAM 2000. gadā, Itālijas iestādes pēc procedūras sākšanas izskaidroja – ar 2003. gada 25. jūlija vēstuli A/35269, ka tā faktiskais kopējais apjoms bijis ITL 3 603 574 689 (EUR 1 861 091,01), nevis ITL 1 940 579 808 (apmēram 1 miljons euro), kā tās bija iepriekš paziņojušas ar 2002. gada 21. maija vēstuli A/33699, un kā bija minēts lēmumā sākt procedūru, jo pēdējais attiecās tikai uz aizdevuma daļu, kas jau bija samaksāts vēstules rakstīšanas laikā, neatkarīgi no kopējā piešķirtā atbalsta apjoma.

(63)

Faktiski pēc tam ir samaksātas vēl divas atbalsta daļas. Jo īpaši, pēdējā daļa 248 091,01 euro apmērā tika samaksāta 2003. gada 29. janvārī kamēr Komisijas lēmums sākt procedūru bija pieņemts 2003. gada 21. janvārī un Komisijas vēstule Itālijai ar paziņojumu par sākšanu ir datēta ar 2003. gada 24. janvāri. Šā aizdevuma piešķiršanas nosacījumi ir tādi paši kā pirmajam aizdevumam, jo abus atļāva, pamatojoties uz likumu 394/81. Par visas konkrētā aizdevuma summas piešķiršanu tika lemts 2000. gada 9. novembrī, un līgumu parakstīja 2000. gada 20. decembrī.

(64)

Tiesīgo izmaksu grafiks, kas ņemtas vērā konkrētajam atbalstam un ko Itālijas valdība nosūtīja vēstules A/35269 pielikumā, ir atveidots zemāk:

(65)

Turklāt, no 2004. gada 14. janvāra vēstulei A/30263 pievienotajiem dokumentiem izriet, ka konkrētā programma bija kopīgi jāveic WAM S.p.A. un “Wam Bulk Handling Machinery Shangai Co Ltd”, kas ir vietējais uzņēmums, ko 100 % kontrolē WAM S.p.A.

(66)

Par tiesīgiem izdevumiem uzskata šādus: telpu īre birojiem, noliktavai, salonam un tehniskās palīdzības darbnīcai, ar kopējo platību 7 500 m2, 3 transportlīdzekļu pirkšana, noma vai izpirkumnoma, un personāls mātesuzņēmumā un ārvalstīs (konkrēti, 1 tirdzniecības menedžeris, 6 tehniķi).

(67)

Specifiskajam aizdevumam piemērotā procentu likme ir 2,32 %, kas ir 40 % no standartlikmes 5,8 %, kas bija spēkā, kad piešķīra atbalstu. Un atkal, šķiet, ka līgumā nav paredzēts procentu likmes grozījums aizdevuma periodā. Saņēmējam to samaksāja vairākās daļās, tā ka atvieglojumu periods mainās no 2 gadiem līdz nullei.

(68)

Attiecībā uz atlīdzinājumu no Itālijas iesniegtās informācijas izriet, ka 2003. gada 20. februārī beidzās divu gadu atvieglojumu periods, kura laikā tika maksāti tikai procenti par saņēmējam jau samaksātajām aizdevuma daļām. 2003. gada 20. augustā sākās 5 gadu atmaksas periods, uz lineāra pamata, vienādās daļās ik pusgadu, procentus maksājot par nenomaksāto atlikumu. Plānotajam atlīdzinājumam attiecīgi jābūt pabeigtam līdz 2008. gada februārim.

(69)

Attiecībā uz procentu likmes grozījumu atmaksas periodā Itālijas iestādes iebilst, ka Itālijas tiesiskajā struktūrā patiešām pastāv vispārīgi noteikumi, kas pieļauj tādu samazināšanu. Neatkarīgi no 2000. gada 31. marta ministrijas pavēles, kas ir vienīgais šim nolūkam iesniegtais tiesiskais pamats, piemērošana notiek tikai attiecībā uz iniciatīvām, kas finansētas ar likumiem Nr. 394/81 un 304/1990, un tāpēc šķiet ļoti selektīvas. Turklāt, nav iesniegti pierādījumi tam, ka attiecībā uz konkrēto atbalstu patiešām noticis procentu likmes grozījums. Visbeidzot, tas var būt ticis piemērots tikai pirmajam aizdevumam ar zemajiem procentiem, kas piešķirts WAM, jo tas attiecas uz finansējumiem, kas pastāvēja laikā, kad tas stājās spēkā, turpretī otrs aizdevums tajā laikā WAM vēl nebija piešķirts.

(70)

Par abiem atbalstiem Itālijas iestādes apgalvo, ka obligātās bankas garantijas izmaksas, ko pieprasīja pirms aizdevumu piešķiršanas, jāatskaita no atbalsta summas. Komisija atzīmē, pirmkārt, ka tādu garantiju vai tās ekvivalentu normāli būtu pieprasījusi pat privāta kredītiestāde, kas piešķir aizdevumus atbilstīgi tirgus ekonomikas ieguldījumu principam, un, otrkārt, ka no līgumam pievienotās specifikācijas -A- daļas izriet, ka nav pieļaujams atbalsts, kas pārklājas attiecībā uz to pašu programmu, izņemot ar garantiju saistīto atbalstu, ko līdz ar to pašu uzskata par tiesīgu uz atbalstu.

(71)

Par WAM eksporta kvotām ES iekšienē un ārpus tās tika nosūtīti šādi dati:

(72)

Itālijas iestādes paziņoja, ka iepriekš norādītie kopējie eksporta skaitļi ir 52 % līdz 57,5 % WAM kopējā gada apgrozījuma.

(73)

Visbeidzot, Itālijas iestādes atzīst, ka uz abiem izskatāmajiem atbalstiem neattiecas ne Regula (EK) Nr. 69/2001, ne Regula (EK) Nr. 70/2001, bet uzskata, ka stimuli Kopienas uzņēmumiem, kas paredzēti programmu atbalstam, ko ieviesīs ārpus ES, neietilpst Līguma 87. panta jomā.

(74)

EK Līguma 87. panta 1. punktā ir teikts, ka “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(75)

Izskatāmie atbalsti ir veikti, piešķirot konkrētam uzņēmumam, un proti, WAM S.p.A., valsts finansējuma dotācijas aizdevumu ar zemiem procentiem veidā. Minētie ieguldījumi uzlaboja atbalsta saņēmēja finansiālo stāvokli. Kas attiecas uz spēju ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, Tiesa spriedumā (12) uzsvēra, ka, lai gan atbalsts ir vērsts uz eksportēšanu ārpus ES, tas tomēr var ietekmēt Kopienas iekšējo tirdzniecību. Turklāt, ņemot vērā savstarpējo atkarību starp tirgiem, kuros darbojas Kopienas uzņēmumi, ir iespējams, ka tāds atbalsts var izkropļot konkurenci Kopienā.

(76)

WAM S.p.A ir meitasuzņēmumi visā pasaulē. Vairāki no tiem ir izveidoti gandrīz visās ES dalībvalstīs, kā Francijā, Holandē, Somijā, Lielbritānijā, Dānijā, Beļģijā un Vācijā. Jo īpaši sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka viņš bija spēcīgā konkurencē ar “WAM Engineering Ltd”, kas ir WAM S.p.A. meitasuzņēmums Apvienotajai Karalistei un Īrijai, Kopienas iekšējā tirgū, un ka viņš zaudē daudzus pasūtījumus Itālijas uzņēmumam. Turklāt, tā kā skar uz āru vērstu konkurenci starp Kopienas uzņēmumiem, izrādījās, ka programma, ko finansēja ar otro atbalstu, kura mērķis bija atbalstīt komerciālu iekļūšanu Ķīnā, bija kopīgi jāveic uzņēmumiem WAM S.p.A. un “Wam Bulk Handling Machinery Shangai Co Ltd”, kas ir vietējs uzņēmums, ko 100 % kontrolē WAM S.p.A.

(77)

Atbilstīgi ECG tiesu praksei, pat ja saņēmējs eksportē gandrīz visu savu produkciju ārpus ES, EEZ un kandidātvalstīm, neatkarīgi no eksporta darbībām subsidēšana var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(78)

Turklāt, konkrētajā gadījumā ir noskaidrots, ka pārdotie apjomi ārvalstīs no 1995. gada līdz 1999. gadam veidoja 52 līdz 57,5 % no WAM S.p.A. gada kopējā apgrozījuma, divas trešdaļas no kura ES iekšienē (absolūtajos skaitļos, apmēram 10 miljoni euro pret 5 miljoniem euro).

(79)

Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai konkrētais atbalsts atbalsta eksportu uz citām ES dalībvalstīm vai uz valstīm ārpus ES, tas spēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un tāpēc ir pakļauts Līguma 87. panta 1. punktam.

(80)

Itālijas iestādes savā 1999. gada 11. oktobria vēstulē (A/37761) paziņoja, ka WAM S.p.A. piešķirto atbalstu tiesiskais pamats, ko veido 1981. gada 29. jūlija likums Nr. 394, ir paziņots Komisijai un PTO, saskaņā ar 25. pantu Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (PTO-VVTT 1994. g.) (13).

(81)

Komisija atzīmē, ka ar “paziņojumu” Itālijas iestādes domā dažu ļoti sintētisku skaitļu, kas attiecas uz shēmu, iekļaušanu atbalsta grafikā, ko nosūta Komisijai gada pārskata par valsts atbalstu ES ietvaros, vismaz kopš sestā pārskata (1996. gads). To nevar uzskatīt par atbilstību EK Līguma 88. panta 3. punktam, kurā teikts, ka “visi plāni piešķirt vai grozīt atbalstu ir jāpaziņo Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes”.

(82)

Komisija ir informēta arī par shēmas pastāvēšanu tās pētījuma par nacionālajām atbalsta shēmām tiešajām ārvalstu investīcijām ārpus ES (ārējās TĀI), kas pastāv dalībvalstīs, ietvaros.

(83)

Tā kā to iepriekš nepaziņoja Komisijai, attiecībā uz tās saderību ar valsts atbalsta noteikumiem, iepriekš minētā atbalsta shēma ir pildīta, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu. Līdz ar to tas ir nelikumīgs. Tā kā atbalsts WAM ir piešķirts saskaņā ar minēto shēmu, tad tas arī ir nelikumīgs.

(84)

Tiktāl, cik konkrētie atbalsta pasākumi ietilpst Līguma 87. panta 1. punkta noteikuma jomā, tie jānovērtē, lai pārbaudītu, vai tiem var piešķirt jebkādu izņēmumu saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas valsts atbalsta noteikumiem.

(85)

Itālijas valdība ir iesniegusi pierādījumus, ka pirmā atbalsta piešķiršanas laikā (1995. gadā) WAM atbilda prasībām, lai to uzskatītu par MVU, ievērojot Komisijas rekomendāciju 96/280/EK (14). Analizējot padziļinātāk, WAM bija vidējais uzņēmums, jo nodarbināja 163 personas, tam bija gada apgrozījums 16,8 miljoni euro un kopējā bilance 20,1 miljons euro. Visbeidzot, to kontrolēja divas finanšu kompānijas, kas pašas bija MVU, ievērojot iepriekš minēto rekomendāciju.

(86)

Tiktāl, cik Komisija savu vērtējumu pamato uz domājami nelikumīgu atbalstu pēc noteikumiem, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī (15), jāpārbauda, vai atbalsts, ko piešķīra WAM 1995. gadā, atbilda 1992. gada MVU pamatnostādnēm (16), kas bija spēkā konkrētā atbalsta piešķiršanas brīdī.

(87)

Tā kā WAM S.p.A. uzskata par piederīgu MVU diapazona vidējā izmēra daļai pirmā atbalsta laikā, jāatgādina, ka 1992. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu MVU ir teikts, ka pat investīciju atbalsts, ja tas pieejams neatbalstītajos apgabalos vidējā izmēra uzņēmumiem, ne tikai ietver konkurences izkropļošanas draudus, bet arī samazina stimulus mazākiem MVU investēt nelabvēlīgajos apgabalos. Tur bija arī teikts, ka tādas negatīvas ietekmes risks var būt neliels ļoti maziem uzņēmumiem, bet acīm redzami pieaug līdz ar uzņēmuma izmēra palielināšanos.

(88)

Turklāt, 1995. gadā WAM piešķirtais atbalsts nav domāts ražošanas investīciju atbalstam, un tas arī nav no citiem pieļaujamajiem atbalstiem, kas noteikti 1992. gada MVU pamatnostādnēs, un proti, atbalsts vispārīgām investīcijām ārpus nacionālajiem atbalstītajiem apgabaliem vai tajos, atbalsts vides aizsardzības investīcijām, atbalsts pētījumiem un attīstībai, mācībām vai zināšanu izplatīšanai, un vienīgais izņēmums ir tā sauktais “atbalsts ar zemajiem procentiem” MVU labā, uz ko var pretendēt konsultāciju palīdzība, tirgus pētījumi un dalība gadatirgos un izstādēs.

(89)

Attiecīgi Komisijas viedoklis ir tāds, ka lielākā daļa tiesīgo izmaksu ar mērķi izveidot pastāvīgas struktūras ārvalstīs, ko ņēma vērā Itālijas valdība, 1995. gadā piešķirot WAM pirmo aizdevumu ar zemiem procentiem, un proti, telpu īre (81,21 milljona ITL aizdevums), apdrošināšana un saistītās iekārtas, kā arī citas darbības izmaksas, kā personāls, minēto telpu mēbeles un aprīkojums (10,82+30,55+556,94 miljonu ITL aizdevums), ir izmaksas, kas uzņēmumam bija jāsedz pašam, līdzīgi kā izdevumus par pēc-pārdošanas palīdzības modeļiem un rezerves daļām (38,23 miljonu ITL aizdevums). Tādā pašā veidā, attiecībā uz tiesīgajiem izdevumiem, kas paredzēti tirdzniecības veicināšanas atbalstam, preču uzglabāšanas izmaksas (456,28 miljoni ITL) pēc Komisijas uzskata neatbilst MVU pamatnostādnēm, jo tās nav daļa sākotnējo investīciju, tāpat kā reklāmas izdevumi (94,39 miljoni ITL) un personāla un uzņēmēju braucieni (7,52 miljoni ITL).

(90)

Pēc Komisijas viedokļa visas tādas izmaksas nekādā ziņā nevar uzskatīt par ražošanas investīcijām; tāpēc atbalsts minētajiem posteņiem jākvalificē kā darbības atbalsts.

(91)

Turklāt, Komisija uzskata, ka atbalsts visiem minētajiem izdevumiem jākvalificē kā atbalsts ar eksportu saistītām darbībām tādā ziņā, ka tas ir tieši saistīts ar izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību. Tāpēc šo atbalstu nevar uzskatīt par saistītu ar tiešajām ārvalstu investīcijām.

(92)

Tas izriet ne tikai no faktisko izdevumu analīzes, kas ņemti vērā no aizdevuma piešķiršanas un izcelti grafikā 37. punktā un uzskaitīti iepriekš 89. punktā, bet to apstiprina arī aizdevuma līguma mērķis, kas ir komerciālas iekļūšanas programmas subsidēšana, un fonda, no kā finansēja atbalstu, mērķis, kas ir eksportējošu uzņēmumu subsidēšana, lai atbalstītu komerciālas iekļūšanas programmas, kas jāveic ārpus Eiropas Kopienām.

(93)

Turpretim uz izņēmumu var pretendēt atbalsts konsultāciju pakalpojumiem (29,43 miljoni ITL) un tirgus pētījumiem (40,95 miljoni ITL) – uz tā pamata, ka WAM bija MVU un tiktāl, cik tos ir snieguši ārēji padomdevēji, kā arī atbalsts dalībai gadatirgos un izstādēs (12,19 miljoni ITL), ievērojot 1992. gada pamatnostādnes, un jo īpaši 4.3. punktu “atbalsts konsultāciju palīdzībai, mācībām un zināšanu izplatīšanai” un 4.5. punktu “atbalsts citiem nolūkiem”.

(94)

Komisija jau sen ir atzinusi, ka ne viss atbalsts spēj saskatāmi ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šo koncepciju pirmo reizi noteica ar “de minimis” noteikumu, kas iekļauts 1992. gada MVU pamatnostādnēs (17). Vēlāk tas tika pārformulēts Komisijas paziņojumā par “de minimis” noteikumu valsts atbalstam (18) un visbeidzot apstiprināts ar Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 1998. gada 7. maijs par EK Līguma 92. un 93. (tagad 87. un 88.) panta piemērošanu dažām horizontālā atbalsta kategorijām (19) 2. pantu, uz kā pamata pieņēma Komisijas Regulu Nr. 69/2001 (20).

(95)

Komisija arī atzīst, ka 1992. gada “de minimis” noteikuma formulējums, kas bija spēkā pirmā atbalsta piešķiršanas laikā, izteikti neizslēdza eksporta atbalstu; rezultātā, par pieļaujamu varēja atzīt atbalsta summu līdz 50 000 ECU (tagad EUR), pat ievērojot tiesīgās izmaksas, ko ņēma vērā izskatāmā atbalsta piešķiršanai tiktāl, cik WAM S.p.A. neguva labumu ne no vienas citas subsidēšanas “de minimis” veidā attiecīgajā trīs gadu periodā, ko apstiprināja Itālijas iestādes.

(96)

Turklāt, ņemot vērā pēdējo daļu Kopienas paziņojumā par noteikumiem, kas jāpiemēro nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (21), kur lēmuma pieņemšanas laikā pamatnostādnes ir aizstātas ar regulu, Komisija uzskata, ka regulā paredzētie noteikumi attiecas tiktāl, cik tie ir labvēlīgāki nekā pamatnostādnēs paredzētie (22).

(97)

Tādējādi, jāveic konkrētā atbalsta papildu novērtējums, ņemot vērā Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (23) (atbalsts par labu MVU) un Komisijas Regula (EK) Nr. 69/2001 (24) (de minimis).

(98)

Regulas (EK) Nr. 70/2001 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir skaidri noteikts, ka tā neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar eksportu (25). Rezultātā nevienu no izdevumiem, kas uzskaitīti šā lēmuma 89. punktā, nevar uzskatīt par atbilstīgu tam.

(99)

Līdzīgi atbalsts eksportam neietilpst Regulas 69/2001 jomā.

(100)

Laikā, kad tika piešķirts otrais atbalsts (2000. gads), WAM bija liels uzņēmums, ko atzina pašas Itālijas iestādes. Turklāt, tas atradās neatbalstītā apgabalā.

(101)

Komisijai vēlreiz bija jānovērtē konkrētais atbalsts uz to noteikumu pamata, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī. Uz tāda pamata un ņemot vērā to, ka WAM S.p.A. vairs nebija MVU, uz konkrēto atbalstu neattiecas ne Kopienas 1996. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (26), ne 1998. gada reģionālā atbalsta pamatnostādnes (27), kas joprojām ir spēkā.

(102)

Uz tiesīgo izdevumu, kas iesniegti pielikumā vēstulei A/35269 un izcelti grafikā šā lēmuma 37. punktā, analīzes pamata Komisija pieņem viedokli, ka izņēmumam var atļaut tikai mācību izdevumus (EUR 25 240 no kopējā aizdevuma 1,8 miljoni euro), ievērojot Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (28) neatkarīgi no tā, vai tos vērtē uz 4. panta 2. punkta (speciālās mācības) vai 3. punkta (vispārīgās mācības) pamata, jo abi ir izpildīti, ievērojot piemēroto atbalsta intensitāti.

(103)

Nešķiet, ka konkrētais atbalsts veicinātu kādu citu horizontālu Kopienas mērķi atbilstīgi Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, kā piemēram, pētījumus un attīstību, nodarbinātību, vidi vai glābšanu un pārstrukturēšanu, attiecīgo pamatnostādņu, ietvaru un regulu nozīmē.

(104)

Komisija uzskata, ka izmaksas, ko rada telpu īre un mēbeles, transportlīdzekļu iegāde, izmaksas par modeļiem un preču uzglabāšanu, kā arī reklāmu, vietējā personāla braucieniem uz ārzemēm un ārvalstu klientu braucieniem uz Itāliju, ir cieši saistītas ar izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai ar kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību.

(105)

Turklāt, jānovērtē atbilstība attiecīgajiem “de minimis” noteikumiem. Konkrētā atbalsta piešķiršanas laikā bija spēkā Komisijas 1996. gada paziņojums par “de minimis” noteikumu valsts atbalstam (29), Tajā ir skaidri noteikts, ka eksporta atbalsts no tā jomas ir izslēgts.

(106)

Komisija uzskata, ka izdevumi, kas uzskaitīti iepriekš 104. punktā, jākvalificē kā atbalsts ar eksportu saistītām darbībām, un uzsver, ka jo īpaši atbalsts tehniskās palīdzības darbnīcas telpām un personālam ārzemēs, kas sastāv no pārdošanas menedžera, ģenerālmenedžera, 4 biroja darbiniekim un 6 tehniķiem, šķiet grūti attiecināms ar darbību, kas nav saistīta ar pārdošanu.

(107)

Turklāt, jāatzīmē, ka specifiskā programma bija kopīgi jāveic WAM S.p.A. un vietējam uzņēmumam, ko 100 % kontrolē WAM S.p.A., ar nosaukumu Wam Bulk Handling Machinery Shangai Co Ltd, kas apliecina WAM S.p.A. jau nostabilizējušos klātbūtni specifiskajā tirgū.

(108)

Turklāt, tas pats formulējums, kas atveidots šā lēmuma 92. punktā un kas kvalificē pirmo WAM S.p.A. piešķirto atbalstu kā stimulu komerciālās iekļūšanas programmām, ir izmantots, lai sastādītu arī izskatāmā atbalsta aizdevuma piešķiršanas līgumu.

(109)

Turklāt, ņemot vērā iepriekšējo 96. punktu, jāveic turpmāks konkrētā atbalsta novērtējums saskaņā ar 2001. gada “de minimis” noteikumu, tas ir, ar Komisijas Regulu 69/2001 (30).

(110)

Abi attiecīgie “de minimis” noteikumi izteikti izslēdz no savas jomas atbalstu eksportam (31). Tāpēc, pat ja WAM neguva labumu ne no vienas citas “de minimis” subsidēšanas attiecīgajā trīs gadu periodā, nevar piešķirt atbalstu “de minimis” sliekšņa līmenī.

(111)

Komisija atzīmē, ka EK Līguma (32) 87. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā paredzētie izņēmumi neattiecas uz konkrētajiem atbalstiem, jo to mērķis nav neviens no tajā pantā uzskaitītajiem, un arī Itālijas valdība nav apgalvojusi, ka tas būtu tāds gadījums.

(112)

Izskatāmie atbalsti nav paredzēti ne tam, lai veicinātu kāda svarīga projekta izpildi visas Eiropas interesēs vai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā, ne tam, lai veicinātu kultūru vai kultūras mantojuma saglabāšanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka izskatāmajiem atbalstiem nav piemērojams ne EK Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts (33), ne 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts (34).

(113)

Abus atbalstus uzņēmumam WAM S.p.A. ieviesa bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai. Tāpēc Komisija nožēlo, ka minētie atbalsti, būdami ieviesti, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu, ir nelikumīgi piešķirti saņēmējam.

(114)

Atbalsts, kas piešķirts WAM S.p.A. 1995. gadā, izņemot to aizdevuma daļu, kas piešķirta par izdevumiem par konsultāciju pakalpojumiem, tirgus pētījumiem un dalību gadatirgos un izstādēs, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu tiktāl, cik tas pārsniedz EUR 50 000 slieksni.

(115)

Attiecībā uz konkrētā atbalsta vispārējās dotācijas ekvivalentu ir ņemts vērā, ka aizdevums tika padarīts pieejams saņēmējam vairākās daļās (konkrētajā gadījumā 3 daļās – no 1996. gada 24. aprīļa līdz 1998. gada 24. aprīlim un ka atvieglojumu periods līdz ar to mainījās no 2 gadiem līdz nullei. Aizdevuma līgumā noteiktā procentu likme (4,4 %), attiecībā pret standartlikmi, ko regulāri nosaka Komisija (35), kas bija spēkā aizdevuma piešķiršanas brīdī (11,35 %), ir ņemtā vērā. Tā rezultātā ieguva dotācijas ekvivalentu, kas aktualizēts 1996. gada 24. aprīļī (dienā, kad WAM tika izmaksāta aizdevuma pirmā daļa), EUR 104 313,20.

(116)

Tā kā konkrētās aizdevuma kvotas daļu uzskatīja par saderīgu, kā noteikts šā lēmuma 93. punktā, tā jāatskaita no atbalsta sastāvdaļas un jāatspoguļo aktualizētā dotācijas ekvivalenta aprēķinā. Tā kā nav iespējams novilkt robežu starp dotu aizdevuma daļu un dažiem specifiskiem izdevumiem, visam aktualizētajam dotācijas ekvivalentam piemēroja to pašu procentuālo daļu, ko saderīgie posteņi veido attiecībā pret visu aizdevumu (ITL 82,57 miljoni no ITL 1 358,51 miljoniem, kas ir 6 %). Tā kā 6 % no 104 313,20 ir EUR 6 258,79, tad atbalsta nesaderīgās daļas aktualizētais dotācijas ekvivalents ir daļa no EUR 98 054,41 pārsniedzot EUR 50 000 slieksni.

(117)

Atbalsts, kas piešķirts WAM S.p.A. 2000. gadā, izņemot to daļu, kas atbalsta mācību darbības un sasniedz EUR 25 240, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(118)

Šajā gadījumā aizdevumu padarīja pieejamu WAM S.p.A. piecās daļās no 2001. gada 12. februāra līdz 2003. gada 29. janvārim tāpēc, tāpat kā pirmajam atbalstam, atvieglojumu periods mainās no diviem gadiem līdz nullei. Līdzīgi, procentu likmi, kas noteikta aizdevuma līgumā (2,32 %), attiecībā pret standartlikmi, ko regulāri nosaka Komisija un kas bija spēkā konkrētā aizdevuma piešķiršanas brīdī (5,70 %), Komisija ņēma vērā dotācijas ekvivalenta aprēķinam. Sagaida, ka kopējo atmaksu, ieskaitot pamatsummu un procentus, pabeigs 2008. gadā. Attiecīgi, visa konkrētā aizdevuma atbalsta sastāvdaļas dotācijas ekvivalents, kas aktualizēts 2001. gada 24. februārī (dienā, kad WAM S.p.A. tika padarīta pieejama specifiskā aizdevuma pirmā daļa) būtu bijis EUR 180 203,70, tiktāl cik atmaksājumi būtu veikti pēc grafika.

(119)

Šā lēmuma pieņemšanas sagaidāmajā dienā (2004. gada 19. maijs) Komisijas aprēķinātais aizdevuma labums ir EUR 106 366,60.

(120)

Attiecībā uz aizdevuma saderīgo daļu piemēro to pašu pamatojumu, ko pirmajam aizdevumam. No tā iegūst aizdevuma saderīgās daļas procentuālo daļu pret visu aizdevumu, un iegūtā attiecība 1,35 % jāatskaita no atbalsta dotācijas ekvivalenta. Līdz ar to otrā atbalsta dotācijas ekvivalents galīgā lēmuma pieņemšanas brīdī ir aprēķināts EUR 104 930,65 (106 366,60–1 435,95).

(121)

Tā kā specifiskais atbalsts ir kvalificēts kā atbalsts ar eksportu saistītām darbībām, uz to neattiecas ne 1996. gada “de minimis” noteikums (36), ne 2001. gada “de minimis” noteikums (37).

(122)

Komisijas nostabilizējusies prakse, ievērojot ar EK Līguma 87. pantu, ir prasīt no saņēmēja tā atbalsta atgūšanu, kas saskaņā ar EK Līguma 87. pantu ir nelikumīgi piešķirts un nav saderīgs, ja vien uz atbalstu neattiecas “de minimis” noteikumi. Tāda prakse ir apstiprināta ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 14. pantu.

(123)

Ņemot vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 659/99 14. panta 2. punktu, atgūstamajā atbalstā saskaņā ar atgūšanas lēmumu ietilpst procenti pēc atbilstošas likmes, ko noteikusi Komisija. Procenti ir maksājami no dienas, kad nelikumīgais atbalsts bija saņēmēja rīcībā, līdz tā atgūšanas dienai.

(124)

Veids, kā jāpiemēro procentu likmes, ir precizēts Komisijas paziņojumā par procentu likmēm, kas jāpiemēro, atgūstot nelikumīgi piešķirtus atbalstus (38).

(125)

Komisija atgādina, ka šis lēmums neierobežo nacionālā ietvara, ko pārstāv likums 394/81, saderību, kas ir tiesiskais pamats, uz kura WAM tika piešķirts valsts atbalsts, attiecībā uz kuru Komisija saskaņā ar Pirmās instances tiesas praksi (39) konkrētajā gadījumā neuzskatīja par vajadzīgu sākt procedūru. Tas tomēr neizslēdz iespēju to darīt kādā vēlākā posmā,

a)

no 1996. gada 24. aprīļa par atbalstu, kas minēts iepriekš 1. punktā, un

b)

no lēmuma dienas par atbalstu, kas minēts 2. punktā.