22.2.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/14

(1)

Līguma 104. pants paredz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, lai dalībvalstis novērstu pārmērīgu budžeta deficītu vai nodrošinātu stāvokļa labošanu, tiklīdz šāds deficīts ir radies.

(2)

Atbilstīgi 5. punktam Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti uz Apvienoto Karalisti neattiecas Līguma 104. panta 1. punktā paredzētais pienākums novērst pārmērīgu budžeta deficītu, izņemot, ja šī valsts pāriet ekonomikas un monetārās savienības trešajā līmenī. Otrajā ekonomikas un monetārās savienības līmenī Apvienotās Karalistes pienākums saskaņā ar Līguma 116. panta 4. punktu ir censties izvairīties no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(3)

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir balstīts uz mērķa nodrošināt stabilas valdības finanses kā līdzekli, lai stiprinātu labvēlīgus apstākļus cenu stabilitātei un spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, kas veicinātu nodarbinātību.

(4)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma 104. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (2) nosaka sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(5)

Līguma 104. panta 5. punktā noteikts, ka Komisijai jāadresē atzinums Padomei, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar Līguma 104. panta 3. punktu un balstīdamās uz Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, Komisijas dienestu 2005. gada rudens prognozi, kā arī Apvienotās Karalistes 2005. gada decembra pirmsbudžeta ziņojumu, ir secinājusi, ka Apvienotajā Karalistē pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir nosūtījusi Padomei šādu atzinumu par Apvienoto Karalisti 2006. gada 11. janvārī.

(6)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka – pirms tā, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, pieņem lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu – Padomei būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. Apvienotās Karalistes gadījumā šis vispārējais novērtējums liek izdarīt turpmākos secinājumus.

(7)

Pēc 1998. gada maija, kad tika atcelta iepriekšējā pārmērīga deficīta procedūra, kas attiecās uz Apvienoto Karalisti, šīs valsts valdības vispārējā bilance izmainījās no pārpalikuma pozīcijas 90. gadu beigās līdz 3,2 % no IKP (3) deficītam 2003./2004. finanšu gadā. Šāda attīstība bija līdzvērtīga izmaiņai strukturālajā fiskālajā bilancē par apmēram 4 procentpunktiem no IKP no 1999./2000. līdz 2003./2004. finanšu gadam. Šajos gados vispārējā valdības izdevumu daļa palielinājās no nepilniem 40 % līdz apmēram 43 % no IKP. Tajā pašā laikā valsts kopējā pamatkapitāla veidošana palielinājās no 1,2 % līdz 1,6 % no IKP, valsts parāds samazinājās līdz 37,6 % no IKP 2002./2003. gadā, taču kopš tā laika ir palielinājies. Šāda attīstība savienojumā ar procentu likmju izmaiņām samazināja procentu maksājumus minētajā periodā no 2,9 % līdz 2,0 % no IKP.

(8)

Saskaņā ar pārmērīgā budžeta procedūras datiem, ko Apvienotā Karaliste paziņoja 2005. gada augustā, 2004./2005. finanšu gadā vispārējais valsts budžeta deficīts saglabājās 3,2 % no IKP, atkal pārsniedzot atsauces vērtību 3 % no IKP, tomēr paliekot tuvu tai. Tomēr budžeta deficīts, kas pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, nebija izņēmuma gadījums. Tas neizriet no ārkārtas apstākļiem, ko nevarēja ietekmēt Apvienotās Karalistes iestādes, un to neizraisīja nopietna ekonomikas lejupslīde. Tiek lēsts, ka 2004. gada 3,2 % pieaugums pārsniegs potenciālu tāpat kā pieaugums 2004./2005. finanšu gadā. Tiek lēsts, ka starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu 2004. gadā ir bijusi pozitīva, kas norāda, ka budžeta deficīts bija gandrīz un galvenokārt strukturāls. Tādēļ nevar uzskatīt, ka deficītu, kas pārsniedz atsauces vērtību, ir izraisījusi nopietna ekonomikas lejupslīde. Saskaņā ar Komisijas dienestu sagatavoto 2005. gada rudens prognozi nevar uzskatīt, ka budžeta deficītam, kas pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, būtu pagaidu raksturs. 2004. līdz 2005. gadā vispārējās valdības kopējā pamatkapitāla veidošana turpināja pieaugt, sasniedzot 1,8 % no IKP, un saskaņā ar Apvienotās Karalistes pirmsbudžeta ziņojumu 2006./2007. gadā tas sasniegs 2,2 %, un 2007./2008. gadā – 2,3 %. Pieņemot, ka Apvienotās Karalistes fiskālā politika būs tāda pati, kā paziņots, minētajā prognozē tika lēsts, ka deficīts 2005./2006. gadā būs gandrīz 31/2 % no IKP un 2006./2007. gadā saglabāsies virs 3 %. Pamatojoties uz šīm prognozēm, atsauces vērtības pārsniegšanu nevar uzskatīt tikai par izņēmuma vai pagaidu parādību Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta nozīmē, lai gan deficīts ir tuvs atskaites vērtībai. Pēc Komisijas dienestu sagatavotās rudens prognozes Apvienotā Karaliste paziņoja par fiskālajiem pasākumiem pirmsbudžeta ziņojumā, ko tā iesniedza Parlamentam 5. decembrī. Salīdzinot ar izziņotās politikas pamatscenāriju (ko ņēma vērā Komisijas dienestu rudens prognozē), šo pasākumu izmaksas Apvienotajai Karalistei radīs fiskālās bilances pasliktināšanos par 0,1 procentpunktu no IKP pašreizējā finanšu gadā un uzlabošanos par 0,1 procentpunktu no IKP 2006./2007. finanšu gadā. Salīdzinot ar nemainītas politikas scenāriju, pirmsbudžeta ziņojumā paredzēta fiskālās bilances uzlabošanās par 0,2 procentpunktiem no IKP 2007./2008. finanšu gadā, un sagaidāms, ka tā būs pastāvīga. Pirmsbudžeta ziņojumā Apvienotās Karalistes iestādes paredzēja, ka deficīts 2006./2007. gadā būs mazāks par 3 %, un 2007./2008. gadā – samazināsies līdz 2,4 %. Ņemot vērā šos pasākumus, kuri visi ir strukturāli, Komisijas novērtējums tomēr ir tāds, ka 2006./2007. gadā deficīts, domājams, pārsniegs 3 % no IKP, sasniedzot aptuveni 3,1 % no IKP, un tāpēc tam nepiemīt pagaidu raksturs. Tas liecina, ka netiek pildītas Līgumā noteiktās prasības attiecībā uz deficīta kritēriju.

(9)

Savukārt vispārējā valsts parāda attiecība saglabājas krietni zem 60 % atsauces vērtības (augustā pārmērīga deficīta procedūras datos bija ziņas, ka 2004./2005. finanšu gadā šī attiecība bija 40,8 % no IKP), lai gan tai ir tendence palielināties, ņemot vērā faktisko un prognozēto primāro deficītu. Komisijas rudens prognozē tiek lēsts, ka parāda attiecība 2007./2008. gadā sasniegs apmēram 441/2 % no IKP. Tas nozīmē, ka Līguma prasības attiecībā uz parāda kritēriju ir ievērotas ar rezervi.

(10)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktam “būtiskos faktorus” drīkst ņemt vērā Padomes lēmumā par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu saskaņā ar 104. panta 6. punktu tikai tad, ja vienlaikus ir pilnīgi izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvs atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta īslaicīgi. Apvienotās Karalistes gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti vienlaikus. Tāpēc šajā lēmumā nav ņemti vērā citi būtiski faktori,