5.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/19

(1)

Padome 2006. gada 14. martā pārbaudīja atjaunināto Īrijas stabilitātes programmu laikam no 2005. gada līdz 2008. gadam.

(2)

Īrija pēdējā desmitgadē ir pieredzējusi ārkārtīgi strauju reālā IKP uz vienu iedzīvotāju un nodarbinātības līmeņa pieaugumu. Pēdējos gados Īrijas ekonomika turpinājusi augt par nedaudz mazāk kā 5 % gadā, kas ir augstākais rādītājs eiro zonā, nodarbinātības līmenis turpina pieaugt un inflācija strauji tuvojas eirozonas vidējam rādītājam. Attiecībā uz budžeta attīstību fiskālā pozīcija kopumā bijusi stabila — pēdējās desmitgades laikā vairumā gadu vispārējās valdības budžeta bilance bija ar pārpalikumu un parāda procentuālā vērtība būtiski samazinājās (2005. gadā sasniedzot vērtību zem 30 % no IKP ).

(3)

Padome 2005. gada 17. februāra atzinumā apstiprināja iepriekšējā atjaunotajā stabilitātes programmā iekļauto budžeta stratēģiju laikposmam no 2004. gada līdz 2007. gadam. Attiecībā uz 2005. gada budžeta izpildi iepriekšējā atjauninājumā paredzēja vispārējās valdības deficītu — 0,8 % no IKP, bet pašreizējā atjauninājumā paredz 0,3 % pārpalikumu, lai gan izaugsmes prognozes ir samazinātas. Galvenais iemesls 2005. gada iznākumam, kas daudz labāks nekā sākotnēji plānots, attiecas uz ienākumiem.

(4)

Programma visumā atbilst jaunajā rīcības kodeksā (2) paredzētām prasībām attiecībā uz struktūras paraugu un datiem, ko sniedz stabilitātes un konverģences programmā.

(5)

(6)

(7)

(8)

Budžeta iznākums varētu būt labāks nekā prognozēts programmā, jo īpaši 2006. gadā. Ieņēmumu prognoze varētu liecināt par piesardzīgiem pieņēmumiem nodokļu prognozēm programmā, un izdevumu pusē kapitālizdevumi var izrādīties mazāki nekā plānots. Šķiet, ka riski budžeta mērķiem, kas rodas no atjauninājuma makroekonomiskām prognozēm, ir neitrāli un visumā atbilst Komisijas dienestu novērtējumam; tomēr budžeta prognozes var būt apdraudētas, ja vidēja termiņā īstenotos negatīvie makroekonomiskie riski.

(9)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, programmā izklāstītais budžeta stāvoklis šķiet pietiekams, lai saglabātu programmas VTM visā programmas darbības laikā, kā paredzēts programmā. Turklāt tas nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai parastu ikgadēju makroekonomisku svārstību dēļ netiktu pārsniegta deficīta robežvērtība — 3 % no IKP.

(10)

Aprēķina, ka parāda procentuālā vērtība, kas deviņdesmito gadu sākumā vēl bija zem 100 % no IKP, 2005. gadā sasniedza 28 % no IKP, kas ir krietni zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības — 60 % no IKP. Programmā paredzēts, ka parāda procentuālā vērtība programmas darbības laikā nostabilizēsies šajā līmenī. Tā kā Īrijas Valsts pensijas rezervju fonds (National Pensions Reserve Fund — NPRF) nav iegādājies aktīvus, kas nav valsts kopēji (gan centrālās valdības, gan vietējo pašvaldību) aktīvi, visā programmas darbības laikā parāda procentuālā vērtība būtiski saruks.

(11)

Šķiet, ka Īrijai ir vidējs risks attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti, ņemot vērā prognozētās budžeta izmaksas saistībā ar sabiedrības novecošanos. Šobrīd stabilais budžeta stāvoklis kopā ar zemo parāda līmeni un uzkrātiem aktīviem Valsts pensiju rezervju fondā palīdz daļēji kompensēt ar vecumu saistītu izdevumu būtisko palielinājumu, jo īpaši attiecībā uz pensijām, kas plānots ilgtermiņa laikposmam. Īrija arī nesen ir ieviesusi reformas attiecībā uz pensiju sistēmu ierēdņiem un iestādes paredz turpmākus pasākumus, kas nodrošinātu noturīgākus pamatus civildienesta pensijām. Palīdzēs arī apņemšanās uzraudzīt iemaksu likmju atbilstību ar aktuāru pārskatu palīdzību. Īstenot papildu pasākumus, kuru mērķis ir atvieglināt iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekmi uz budžetu, tomēr būtu būtisks elements risku samazināšanā attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti.

(12)

Plānotie pasākumi valsts finanšu jomā visumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam. Konkrēti Īrija ievēro savus VTM un atjauninājumā sniegts pārskats par valsts strukturālo reformu programmu, kam vajadzētu palīdzēt uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, veicināt valsts izdevumu efektivitāti un risināt Īrijas tautsaimniecības infrastruktūras vajadzības.

(13)

Īrijas valsts reformu programmā, kas iesniegta 2005. gada 28. oktobrī saistībā ar atjaunoto Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, jo īpaši noteikti šādi uzdevumi ar būtisku ietekmi uz valsts finansēm: (i) turpināt noteikt prioritātes valsts investīcijām saimnieciskā un sociālā infrastruktūrā un citiem izaugsmi veicinošiem izdevumiem; un (ii) uzturēt stabilu makroekonomisko vidi un valsts finanšu stabilitāti, un nodrošināt mērenu inflācijas līmeni. Šķiet, ka Valsts reformu programmā izklāstīto politikas virzienu ietekme uz budžetu ir atspoguļota stabilitātes programmas budžeta prognozēs. Stabilitātes programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst Valsts reformas programmā paredzētajām darbībām. Stabilitātes programma papildina šos pasākumus ar izmaiņām valsts finanšu institucionālajās iezīmēs, tostarp dažus jauninājumus budžeta un aprēķināšanas procesā.