ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

Ar šo regulu ir izveidots atjaunošanas plāns šādiem zivju krājumiem (turpmāk “attiecīgie krājumi”):

Atjaunošanas plānu mērķis ir atjaunot krājumus bioloģiski drošās robežās, ievērojot ICES informāciju. Tas nozīmē:

1. Komisija, pamatojoties uz ICES un STECF ieteikumu, otrajā šīs regulas piemērošanas gadā un pēc tam ik gadu novērtē attiecīgo zivju krājumu atjaunošanas pasākumu efektivitāti un šo krājumu zveju.

2. Ja Komisija, pamatojoties uz gadskārtējo novērtējumu, konstatē, ka ir sasniegts 2. pantā izvirzītais mērķis, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu šajā regulā paredzēto attiecīgo krājumu atjaunošanas plānu aizstāt ar apsaimniekošanas plānu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pantu.

3. Ja Komisija, pamatojoties uz gadskārtējo novērtējumu, konstatē, ka neviens no attiecīgajiem krājumiem neuzrāda atbilstīgas atjaunošanās pazīmes, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, lai nodrošinātu attiecīgo krājumu atjaunošanu.

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu ik gadu pieņem lēmumu par attiecīgo krājumu TAC nākamajam gadam.

3. TAC 1. panta b) un c) punktā minētajiem krājumiem nosaka saskaņā ar 6. pantu.

1. Ja STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, ir noteikusi, ka 1. panta a) apakšpunktā minētajiem krājumiem zvejas izraisītā zivju mirstība ir lielāka par 0,3 gadā, TAC nepārsniedz nozveju līmeni, kas saskaņā ar zinātnisku novērtējumu, ko veikusi STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, rezultātā samazinās zvejas izraisīto zivju mirstību par 10 %, salīdzinot tās piemērojuma gadu ar iepriekšējam gadam aprēķināto zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni.

2. Ja STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, ir noteikusi, ka 1. panta a) punktā minētajiem krājumiem zvejas izraisītā zivju mirstība ir 0,3 gadā vai mazāka par to, TAC nosaka nozvejas līmeni, kas ir saskaņā ar zinātnisku izvērtējumu, ko STECF veikusi, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, un rezultātā dos zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni 0,27 tās piemērojuma gadā.

3. Ja STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, var aprēķināt nozveju līmeni, kas atbilst 1. un 2. punktā paredzētai mirstībai, tikai attiecībā uz daļu no ICES VIIIc un IXa zonas, tad TAC nosaka tādu, kas ir saderīgs gan ar:

Pamatojoties uz STECF veikto jaunāko zinātnisko izvērtējumu, 1. panta b) un c) punktā minētajiem krājumiem TAC nosaka tik lielu, lai tas izraisītu tādas pašas relatīvas pārmaiņas zvejas izraisītās zivju mirstības līmenī kā zvejas izraisītā zivju mirstības līmeņa pārmaiņas, kas, piemērojot 5. pantu, panāktas krājumiem, kuri ir minēti 1. panta a) punktā.

1. Līdztekus šīs regulas II nodaļā minētai TAC izstrādā zvejas piepūles ierobežošanas sistēma, par pamatu ņemot ģeogrāfiskus apgabalus un zvejas rīku grupas, un ar tām saistītus nosacījumus to zvejas iespēju izmantošanai, kuras norādītas IV b pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (5).

2. Ik gadu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, kā koriģēt maksimālo zvejas dienu skaitu, ko var izmantot kuģi, uz kuriem attiecas 1. punktā minētā zvejas piepūles ierobežošanas sistēma. Korekcija ir proporcionāla gadskārtējām zvejas izraisītās zivju mirstības līmeņa korekcijām, ko ICES un STECF atzīst par atbilstīgu tādam zvejas izraisītam zivju mirstības līmenim, kas noteikts saskaņā ar 5. pantā aprakstīto metodi.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, katra iesaistītā dalībvalsts var īstenot citādu zvejas piepūles regulācijas metodi tajā IX a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7°23′48″ W rietumu garuma, mērot saskaņā ar WGS84 standartu. Tāda metode noteiks zvejas piepūles atskaites līmeni, kas līdzināsies 2005. gada zvejas piepūlei. 2006. gadam un turpmākiem gadiem zvejas piepūli koriģē par tādu daudzumu, par kādu Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Korekciju ierosina, kad izanalizēts jaunākais STECF ieteikums, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu. Ja Padome nav pieņēmusi lēmumu, iesaistītās dalībvalstis nodrošina, lai zvejas piepūle nepārsniegtu atskaites līmeni.

4. Komisija var lūgt visas dalībvalstis, kas izmanto 3. punktā minēto atkāpi, iesniegt ziņojumu par citu zvejas piepūles regulācijas metožu īstenošanu. Komisija nosūtīs šo ziņojumu visām pārējām dalībvalstīm.

5. Jebkuram kalendāra gadam 3. punkta sakarā zvejas piepūli mēra kā visos attiecīgos kuģos uzstādīto dzinēju jaudas (kilovatos) reizinājumu ar dienu skaitu, kuras tie zvejojuši attiecīgā teritorijā.

1. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu nozvejotajām zivīm (6), atļautā pielaides starpība uz kuģa paturētajiem un novērtētajam attiecīgo krājumu daudzumam kilogramos var būt 8 % no zvejas žurnālā ierakstītā skaitļa. Ja pārrēķina koeficienti Kopienas tiesību aktos nav paredzēti, piemēro tās dalībvalsts pieņemto konversijas koeficientu, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

2. Šā panta 1. punkts nav spēkā, ja attiecīgo krājumu daudzums uz kuģa nepārsniedz 50 kg.

Kompetentas dalībvalsts iestādes nodrošina, ka jebkuru 1. panta a) punktā minēto krājumu nozvejoto apjomu, kas ir lielāks par 300 kg un/vai 1. panta b) un c) punktā minēto nozvejoto krājumu apjomu, kas ir lielāks par 150 kg, pirms pārdošanas nosver ar izsoles svariem.

Kapteinis Kopienas zvejas kuģim, kas atradies 1. pantā minētās teritorijās, kurš vēlas pārkraut kādu uz kuģa esošu krājumu daudzumu vai izkraut attiecīgo krājumu loma daļu kādas trešās valsts ostā vai lomu izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms loma pārkraušanas vai izkraušanas trešā valstī kompetentām kuģa karoga dalībvalsts iestādēm dara zināmu šādu informāciju:

1. Ja kuģī ir vairāk nekā 50 kg 1. panta a) punktā minēto krājumu, jebkādā Kopienas kuģa tilpnē ir aizliegts atrasties jebkādam daudzumam 1. pantā minēto krājumu, sajauktam ar citiem jūras organismiem.

2. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz palīdzību dalībvalstu inspektoriem, lai varētu salīdzināt zvejas žurnālā uzrādītos attiecīgo krājumu daudzumus un kuģī palikušo lomu.

1. Kompetentas dalībvalsts iestādes var prasīt, lai jebkuru 1. pantā minētajās ģeogrāfiskajās teritorijās nozvejoto 1. panta a) punktā minēto krājumu apjomu, kas ir lielāks par 300 kg, vai 1. panta b) un/vai c) punktā minēto nozvejoto krājumu apjomu, kas ir lielāks par 150 kg, ko izkrauj attiecīgajā dalībvalstī, nosver pirms tā transportēšanas prom no loma izkraušanas ostas.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, katram 1. panta a) punktā minēto sugu īpatņu daudzumam, kas ir lielāks par 300 kg un ko transportē uz vietu, kura nav izkraušanas vai importēšanas vieta, pievieno vienu eksemplāru no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā paredzētām deklarācijām, kas attiecas uz transportēto sugu īpatņu daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašās attiecīgo krājumu pārraudzības programmas var ilgt vairāk nekā divus gadus no to spēkā stāšanās dienas.

“29.b pants

Norvēģijas omāra zvejas ierobežojumi

1. Ir aizliegts zvejot turpmāk noteiktos laikposmos, izmantojot:

i)	grunts traļus vai līdzīgus velkamus tīklus, kas darbojas, nonākot kontaktā ar jūras dibenu, un

ii)

omāru grozus šādās ģeogrāfiskās teritorijās, ko apjož loksodromas, kuras savieno šādus punktus, mērot saskaņā ar WGS84 standartu:

no 1. jūnija līdz 31. augustam:

42°23′ N ziemeļu platuma, 08°57′ W rietumu garuma

42°00′ N ziemeļu platuma, 08°57′ W rietumu garuma

42°00′ N ziemeļu platuma, 09°14′ W rietumu garuma

42°04′ N ziemeļu platuma, 09°14′ W rietumu garuma

42°09′ N ziemeļu platuma, 09°09′ W rietumu garuma

42°12′ N ziemeļu platuma, 09°09′ W rietumu garuma

42°23′ N ziemeļu platuma, 09°15′ W rietumu garuma

42°23′ N ziemeļu platuma, 08°57′ W rietumu garuma;

no 1. maija līdz 31. augustam:

37°45′ N ziemeļu platuma, 009°00′ W rietumu garuma

38°10′ N ziemeļu platuma, 009°00′ W rietumu garuma

38°10′ N ziemeļu platuma, 009°15′ W rietumu garuma

37°45′ N ziemeļu platuma, 009°20′ W rietumu garuma.

2. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmā ir atļauta zveja ar grunts traļiem vai līdzīgiem velkamiem tīkliem, kas darbojas, nonākot kontaktā ar jūras dibenu, ja Norvēģijas omāra piezveja nepārsniedz 2 % no loma kopējā svara.

3. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmā ir atļauta zveja ar murdiem, kas nezvejo Norvēģijas omārus.

4. Ģeogrāfiskajos apgabalos, kas noteikti 1. punktā, un laikposmos, kas nav noteikti 1. punktā, Norvēģijas omāra piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējā nozvejas svara.

5. Ģeogrāfiskajos apgabalos, kas noteikti 1. punktā, un laikposmos, kas nav noteikti 1. punktā, dalībvalstis nodrošina, lai to kuģu zvejas piepūle, kuri zvejo ar grunts traļiem vai līdzīgiem velkamiem tīkliem, kas darbojas, nonākot kontaktā ar jūras dibenu, nepārsniegtu attiecīgās dalībvalsts kuģu veikto zvejas piepūli tajos pašos laikposmos un tajos pašos ģeogrāfiskajos apgabalos 2004. gadā.

6. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem 5. punkta pienākumu izpildei. Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts pasākumi ir nepietiekami pienākumu izpildei, tā var ierosināt grozījumus šajos pasākumos. Ja nav panākta vienošanās starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pasākumiem, Komisija var pieņemt pasākumus saskaņā ar 30. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (7).

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar secinājumiem, kas attiecas uz attiecīgo krājumu atjaunošanas plānu īstenošanu, ietverot pieejamos ar plānu saistītos sociālos un ekonomiskos datus. Ziņojumu iesniedz līdz 2010. gada 17. janvārim.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) Atzinums sniegts 2005. gada 14. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).