ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (1), un jo īpaši tās 18. panta 9. un 10. punktu,

Šīs regulas izpratnē “trihinella” nozīmē jebkuru nematodi, kas pieder pie Trichinella dzimtas sugām.

KOMPETENTO IESTĀŽU UN PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTO TIRGUS DALĪBNIEKU SAISTĪBAS

1. Pēckaušanas izmeklēšanai kautuvēs jāietver sistemātiska mājas cūku liemeņu paraugu ņemšana.

Paraugs ņemams no katra liemeņa un pārbaudāms uz trihinellu klātbūtni kompetentās iestādes noteiktā laboratorijā, izmantojot vienu no šādām noteikšanas metodēm:

2. Līdz trihinellu pārbaudes rezultātu saņemšanai un ar nosacījumu, ka pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks garantē pilnīgu izsekojamību:

3. Zirgu, mežacūku un citu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku liemeņus, kas izraisa aizdomas par invāziju ar trihinellām, kautuvēs vai medījumu apstrādes uzņēmumos sistemātiski jāpārbauda, veicot pēckaušanas pārbaudes.

Šādas pārbaudes nav jāveic, ja kompetentā iestāde, izvērtējot risku, apstiprinājusi, ka trihinellu invāzijas risks attiecīgajai mājdzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku sugai ir niecīgs.

Paraugs ņemams no katra liemeņa un pārbaudāms saskaņā ar I un III pielikumu kompetentās iestādes noteiktā laboratorijā.

1. Kā izņēmums 2. panta 1. punktam mājas cūkas gaļa, kura saskaņā ar II pielikumu bijusi saldēta kompetentās iestādes uzraudzībā, atbrīvojama no pārbaudes uz trihinellām.

2. Kā izņēmums 2. panta 1. punktam tādu mājas cūku liemeņus un gaļu, kas turētas tikai nobarošanai un kaušanai, var atbrīvot no pārbaudes uz trihinellām, ja dzīvnieki ir no:

3. Ja kompetentā iestāde īsteno 2. punktā minēto atkāpi, attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 1. punktu iesniedz Komisijai gada pārskatu, iekļaujot tajā šīs regulas IV pielikuma II nodaļas D punktā minēto informāciju.

Ja dalībvalsts neiesniedz šādu ziņojumu vai tas šī panta mērķiem ir neapmierinošs, attiecīgajai dalībvalstij atkāpi vairs nepiešķir.

1. Šīs regulas 2. pantā minētos liemeņus vai to daļas, izņemot 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos, nedrīkst izvest no telpām, pirms tiek noteikts, ka pārbaudes rezultāti uz trihinellām ir negatīvi.

Līdzīgi citas dzīvnieka daļas, kuras paredzētas lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barošanai un kurās ir šķērssvītrotās muskuļu šķiedras, nedrīkst izvest no telpām, pirms tiek noteikts, ka pārbaudes rezultāti uz trihinellām ir negatīvi.

2. Dzīvnieku atkritumus un dzīvnieku blakusproduktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un kuros nav šķērssvītrotās muskuļu šķiedras, drīkst izvest no telpām, pirms tiek saņemti pārbaudes rezultāti uz trihinellām.

Tomēr kompetentā iestāde var pieprasīt pārbaudes uz trihinellām vai dzīvnieku blakusproduktu iepriekšēju apstrādi, pirms tiek dota atļauja to izvešanai no telpām.

3. Ja kautuvē noteikta kārtība, ar kuru nodrošināts, ka nevienu pārbaudītā liemeņa daļu neizved no telpām, pirms tiek noteikts, ka pārbaudes rezultāti uz trihinellām ir negatīvi, un šo kārtību oficiāli ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, Regulas (EK) Nr. 854/2004 5. panta 2. punktā noteikto veselības marķējumu var piemērot, pirms saņemti pārbaudes rezultāti uz trihinellām.

Kompetentā iestāde nodrošina, ka visiem strādājošajiem, kas iesaistīti paraugu pārbaudē, lai noteiktu trihinellu invāziju, ir jābūt attiecīgi apmācītiem un tiem jāpiedalās:

1. I pielikuma I un II nodaļā izklāstītās noteikšanas metodes pielietojamas, lai pārbaudītu 2. pantā minētos paraugus:

2. Visi paraugi ar pozitīvu rezultātu nosūtāmi valsts vai Komisijas references laboratorijai, lai noteiktu klātesošās trihinellu sugas.

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm līdz 2006. gada 31. decembrim jāsagatavo ārkārtas rīcības plāns, nosakot visas darbības, kas veicamas, ja 2. un 16. pantā minēto paraugu pārbaudes rezultāti uz trihinellām ir pozitīvi. Šādā plānā jāparedz:

Kompetentā iestāde var oficiāli noteikt novietnes vai novietņu kategorijas, kuras uzskatāmas par tādām, kur trihinellas nav sastopamas, ja tiek izpildītas šādas prasības:

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem no novietnēm, kas atzītas par brīvām no trihinellām, jāinformē kompetentā iestāde par jebkurām IV pielikuma I nodaļas un II nodaļas B punkta prasībām, kuras netiek izpildītas, vai par jebkurām izmaiņām, kas var ietekmēt novietnes statusu “brīva no trihinellām”.

Kompetentajai iestādei jānodrošina periodiska pārbaužu veikšana novietnēs, kuras atzītas par brīvām no trihinellām.

Pārbaužu biežums atkarīgs no iespējamā riska, ņemot vērā slimības vēsturi un izplatību, iepriekšējos secinājumus, ģeogrāfisko novietojumu, vietējos uzņēmīgos savvaļas dzīvniekus, lopkopības praksi, veterināro uzraudzību un saimnieka kompetenci.

Kompetentajai iestādei jānodrošina, ka visas sivēnmātes un kuiļi no novietnēm, kuras atzītas par brīvām no trihinellām, tiek pārbaudīti saskaņā ar 2. panta 1. punktu.

Kompetentajai iestādei jāīsteno pārraudzības programma, aptverot mājas cūku, zirgu un citu uzņēmīgo dzīvnieku sugu pārbaudi no novietnēm vai novietņu kategorijām, kas atzītas par brīvām no trihinellām, vai no reģioniem, kur trihinellu risks mājas cūkām oficiāli atzīts par niecīgu, lai pārliecinātos, ka šiem dzīvniekiem tiešām nav trihinellu.

Pārraudzības programmā jāparedz pārbaužu biežums, pārbaudāmo dzīvnieku skaits un paraugu ņemšanas plāns. Šim nolūkam saskaņā ar I pielikuma I vai II nodaļu jānoņem gaļas paraugi un jāpārbauda, vai tajos nav trihinellu parazītu.

Pārraudzības programmā kā papildu līdzekli var ietvert seroloģiskās metodes, ja Kopienas references laboratorija ir apstiprinājusi šādas pārbaudes veikšanu.

Oficiālā atzinuma atcelšana no trihinellām brīvai novietnei vai reģionam ar niecīgu risku

1. Ja mājas cūkām vai citu sugu dzīvniekiem, kas uzņēmīgi pret invadēšanos ar trihinellām, no novietnes, kas oficiāli atzīta par brīvu no trihinellām, pārbaudes rezultāts uz trihinellu invāziju ir pozitīvs, kompetentā iestāde nekavējoties:

2. Kompetentajai iestādei jāatsauc oficiālais atzinums par to, ka novietne vai novietņu kategorija ir brīva no trihinellām, ja:

3. Ja pārraudzības programmas vai savvaļas dzīvnieku pārraudzības programmas rezultātā iegūtā informācija liecina, ka reģionu vairs nevar uzskatīt par reģionu, kurā trihinellu risks mājas cūkām atzīts par niecīgu, Komisija svītro šādu reģionu no saraksta un informē citas dalībvalstis.

4. Pēc šāda atzinuma atsaukšanas novietni var no jauna atzīt par brīvu no trihinellām, kad novērstas identificētās problēmas un tiek izpildītas IV pielikuma II nodaļas A punkta prasības, un to apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Gaļu no tādu sugu dzīvniekiem, kas varētu būt trihinellu pārnēsātājas un kam ir šķērssvītrotie muskuļi, var ievest no trešās valsts Kopienā, ja šajā trešā valstī pirms eksporta gaļa pārbaudīta uz trihinellu parazītiem.

Šādas pārbaudes saskaņā ar 2. pantu jāveic visam liemenim vai, ja tas nav iespējams, katram pusliemenim, ceturtdaļai, daļai vai atgriezumam.

1. Mājas cūkas gaļu var importēt bez 13. pantā minētās pārbaudes veikšanas, ja tā tiek ievesta no novietnes trešā valstī, kuru Kopiena saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 12. pantu oficiāli ir atzinusi par brīvu no trihinellām, pamatojoties uz šīs valsts kompetentās iestādes lūgumu, kas iesniegts kopā ar ziņojumu Komisijai, kurā sniegti pierādījumi IV pielikuma I nodaļā noteiktajām prasībām.

2. Mājas cūkas gaļu var importēt bez 13. pantā minētās pārbaudes veikšanas, ja saskaņā ar II pielikumu tā apstrādāta saldējot un tas veikts trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzībā.

13. pantā minētā gaļas importa veselības sertifikātam jāpievieno valsts pilnvarota veterinārārsta paziņojums, ka:

Importējot gaļu, jāuzrāda šāda dokumenta oriģināls, ja vien saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 14. panta 4. punktu nepiemēro izņēmuma noteikumus.

1. Dalībvalsts līdz 2009. gada 31. decembrim var atļaut mājas cūku un mežacūku gaļas pārbaudei izņēmuma gadījumos izmantot I pielikuma III nodaļā noteikto trihinelloskopijas metodi, ja:

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I PIELIKUMS

Noteikšanas metodes

I NODAĻA

NOTEIKŠANAS STANDARTMETODE

Metode, kas ietver kopparaugu hidrolīzi ar magnētiska maisītāja izmantošanu

1. Aparatūra un reaģenti:

a)	nazis vai šķēres un pincete paraugu ņemšanai;

b)	50 laukumiņos sadalītas planšetes, lai katrā varētu novietot apmēram 2 g gaļas, vai citi rīki, kas nodrošina līdzvērtīgu iespēju noteikt konkrēto paraugu;

c)	homogenizators ar asu griešanas asmeni. Ja paraugi ir lielāki par 3 g, jāizmanto gaļas mašīna ar 2 līdz 4 mm caurumiem vai šķēres. Ja gaļa vai mēle ir saldēta (pēc virsējās kārtas atdalīšanas, kuru nevar hidrolizēt), ir nepieciešama gaļasmašīna un parauga lielums ir ievērojami jāpalielina;

d)	magnētiskie maisītāji ar termostatiski kontrolētu sildīšanas plati un ar teflonu pārklātām, aptuveni 5 cm garām maisīšanas nūjiņām;

e)	koniskas stikla sadalīšanas piltuves, kuru ietilpība ir vismaz 2 litri, ieteicams ar teflona drošības tapām;

f)	statīvi, gredzeni un skavas;

g)	sieti ar acu izmēru 180 mikroni, ārējo diametru 11 cm, ar nerūsoša tērauda sietu;

h)	piltuves ar iekšējo diametru ne mazāku par 12 cm sietu atbalstam;

i)	stikla mērglāze, ietilpība 3 litri;

j)	stikla mērcilindri ar ietilpību 50 līdz 100 ml vai centrifūgas mēģenes;

k)	trihinelloskops ar horizontālu plakni vai stereomikroskops ar maināmas intensitātes starpposmu gaismas pārraidīšanas avotu;

l)	vairāki 9 cm diametra Petri trauciņi (izmantošanai ar stereomikroskopu), kas ar marķieri sadalīti uz to apakšmalas 10 x 10 mm kvadrātveida pārbaudes laukumiņos;

kāpuru skaitīšanas trauks (lietošanai ar trihinelloskopu), kas izgatavots no 3 mm biezas akrila plāksnes šādi:

i)	trauka dibenam jābūt 180 x 40 mm un sadalītam kvadrātos,

ii)	sāniem jābūt 230 x 20 mm,

iii)	galam jābūt 40 x 20 mm. Apakšai un galiem jābūt ievietotiem starp malām, lai galos izveidotu divus mazus rokturīšus. Augšējā pamata mala jāpaceļ 7 līdz 9 mm no rāmja pamata, kuru veido malas un gali. Sastāvdaļas jāsavieno kopā ar līmi, kas piemērota šādam materiālam;

n)	alumīnija folija;

o)	25 % sālsskābe;

p)	pepsīns, koncentrācija: 1: 10 000 NF (ASV Nacionālais Formulārs), kas atbilst 1: 12 500 BP (Britu Farmakopeja) un 2 000 FIP (Starptautiskā Farmaceitiskā federācija - Fédération Internationale de Pharmacie);

q)	krāna ūdens, kas uzsildīts no 46 līdz 48 oC;

r)	svari ar precizitāti līdz vismaz 0,1 g;

s)	metāla teknes ar jaudu no 10 līdz 15 litriem atlikušā hidrolizāta savākšanai;

t)	dažāda izmēra pipetes (1, 10 un 25 ml) un pipešu turētāji;

u)	termometrs ar precizitāti līdz 0,5 oC no 1 līdz 100 oC diapazonā;

v)	sifons krāna ūdenim.

2. Paraugu ņemšana un hidrolizējamais daudzums.

Attiecībā uz veseliem mājas cūku liemeņiem ir jāņem vismaz 1 g liels paraugs no diafragmas kājiņas vietā pie pārejas uz cīpslaino daļu. Var izmantot īpašās trihinellu knaiblītes, ja var garantēt precizitāti starp 1,00 un 1,15 g.

Vaislas cūku un kuiļu gadījumā jāņem lielāks paraugs, kas sver vismaz 2 g, no diafragmas kājiņas vietā pie pārejas uz cīpslaino daļu.

Ja nav diafragmas kājiņu, ir jāņem paraugi vismaz divreiz pa 2 g (vai 4 g vaislas cūku un kuiļu gadījumā) no diafragmas ribu daļas vai krūškaula daļas, vai no mēles muskuļa, vai žokļa muskuļa, vai vēdera muskuļiem.

b)	Attiecībā uz gaļas gabaliem ir jāņem vismaz 5 g šķērssvītroto muskuļu, kas satur maz tauku un, ja iespējams, blakus kauliem vai cīpslām. Šī paša lieluma paraugs ir jāņem no gaļas, kas nav paredzēta pilnīgai sagatavošanai vai citai pēckaušanas pārstrādei.

Saldētiem paraugiem analizēšanai ņem paraugus ar vismaz 5 g šķērssvītroto muskuļu audu.

Gaļas paraugu svars attiecas uz tādu gaļu, kas brīva no visiem taukiem un šķiedrām. Īpaša uzmanība jāpievērš, ņemot muskuļu paraugus no mēles, lai izvairītos no mēles virskārtas piesārņojuma, kurš netiek pakļauts hidrolīzei un var traucēt nogulšņu noteikšanu.

3. Procedūra.

I. Uzpilda kopparaugu (100 g paraugu vienlaicīgi)

a)	3 litru mērglāzē, kurā ir 2,0 litri krāna ūdens, kas iepriekš sasildīts līdz 46–48 oC, pievieno 16 ± 0,5 ml sālsskābes; mērglāzē ievieto maisīšanas nūjiņu, novieto uz iepriekš sasildītas plāksnes un uzsāk maisīšanu.

b)	Pievieno 10 ± 0,2 g pepsīna.

c)	Saskaņā ar 2. punktu homogenizatorā sasmalcina 100 g savākto paraugu.

d)	Sasmalcināto gaļu pārvieto uz 3 litru mērglāzi, kurā ir ūdens, pepsīns un sālsskābe.

e)	Homogenizatora malšanas ieliktni atkārtoti ievieto hidrolizējamā šķīdumā un homogenizatora konusu izskalo ar nelielu daudzumu hidrolizējamā šķīduma, lai atdalītu gaļu, ja tā vēl kaut kur ir pieķērusies.

f)	Mērglāzi pārklāj ar alumīnija foliju.

g)	Magnētiskais maisītājs jānoregulē tā, lai tajā visa procesa laikā saglabātos pastāvīga temperatūra 44o–46 oC. Hidrolizējamo šķīdumu jāmaisa pietiekami ātri, lai radītu dziļu virpuli bez šļakstīšanās.

h)	Hidrolizējamo šķīdumu maisa, līdz gaļas gabaliņi pazūd (apmēram 30 minūtes). Maisītāju izslēdz un hidrolizātu izlej caur sietu nogulšņu piltuvē. Dažu gaļas veidu (mēles, medījuma gaļas utml.) apstrādei var būt nepieciešams ilgāks hidrolīzes laiks (nepārsniedzot 60 minūtes).

i)	Hidrolīze uzskatāma par apmierinošu, ja sietā paliek ne vairāk kā 5 % no sākuma parauga svara.

j)	Hidrolizātu notur piltuvē 30 minūtes.

k)	Pēc 30 minūtēm 40 ml parauga hidrolizāta ātri nolej mērcilindrā vai centrifūgas mēģenē.

l)	Hidrolizātu un citas šķidras atliekas uzglabā traukā līdz gala rezultātu saņemšanai.

m)	40 ml parauga nostādina 10 minūtes. 30 ml supernatanta šķidruma rūpīgi nosūc, lai noņemtu augšējos slāņus un atstātu tilpumu, kas nepārsniedz 10 ml.

n)	Atlikušos 10 ml nogulšņu parauga ielej kāpuru skaitīšanas tvertnē vai Petri trauciņā.

Cilindru vai centrifūgas stobriņu izskalo ar ne vairāk kā 10 ml krāna ūdens, kuru pievieno paraugam kāpuru skaitīšanas tvertnē vai Petri trauciņā. Pēc tam paraugu analizē ar trihinelloskopu vai stereomikroskopu 15 līdz 20-kārtīgā palielinājumā. Ir atļauta vizualizācija, izmantojot citas metodes, ja pozitīvās kontroles paraugu pārbaude ir parādījusi, ka var iegūt līdzvērtīgu vai labāku rezultātu nekā tradicionālās vizualizācijas metodes. Visos gadījumos, kad pastāv aizdomas vai ir parazītveidīgas formas, jāizmanto lielāks 60 līdz 100-kārtīgs palielinājums.

Paraugu hidrolizāti jāpārbauda uzreiz pēc tam, kad tie ir gatavi. Nekādā gadījumā pārbaudes veikšanu nedrīkst atlikt uz nākamo dienu.

Ja paraugu hidrolizātus nepārbauda 30 minūtēs pēc sagatavošanas, tie jādzidrina šādi. Galīgo paraugu apmēram 40 ml apjomā ielej mērcilindrā un nostādina 10 minūtes. 30 ml supernatanta šķidruma nolej, atstājot 10 ml tilpumu. Šo apjomu papildina līdz 40 ml ar krāna ūdeni. Pēc atkārtotas 10 minūšu nostādināšanas 30 ml supernatanta šķidruma nosūc, atstājot ne vairāk kā 10 ml pārbaudei Petri trauciņā vai kāpuru skaitīšanas tvertnē. Mērcilindru izskalo ar ne vairāk kā 10 ml krāna ūdens un skalošanas ūdeni pievieno paraugam Petri trauciņā vai kāpuru skaitīšanas tvertnē pārbaudes veikšanai.

Ja izmeklēšanas laikā tiek secināts, ka nostājumi ir duļķaini, paraugu ielej mērcilindrā un papildina līdz 40 ml ar krāna ūdeni, un pēc tam piemēro iepriekšminēto procedūru. Procedūru var atkārtot 2 līdz 4 reizes, līdz šķidrums ir pietiekami dzidrs precīza rezultāta nolasīšanai.

II. Kopparaugi, kuros nav mazāk par 100 g

Ja nepieciešams, saskaņā ar 3.I. procedūru apvienotajam 100 g paraugam var pievienot vēl līdz 15 g parauga un pārbaudīt kopā. Vairāk nekā 15 g parauga analizējami kā pilnīgs kopparaugs. Apvienotiem paraugiem, kas satur līdz 50 g, hidrolizējamo šķidrumu un tā sastāvdaļas var samazināt līdz litram ūdens, 8 ml sālsskābes un 5 g pepsīna.

III. Pozitīvs vai nenoteikts rezultāts

Ja kopparauga pārbaudes rezultāts ir pozitīvs vai nenoteikts, ņem nākošos 20 g parauga no katras cūkas saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu. Ņem 20 g paraugus no piecām cūkām kopā un pārbauda, izmantojot iepriekš aprakstīto metodi. Šādi pārbauda paraugus no 20 grupām pa piecām cūkām katrā grupā.

Ja apvienotā paraugā no piecām cūkām tiek noteiktas trihinellas, ņem nākamos 20 g paraugus no atsevišķām cūkām grupā un katru pārbauda atsevišķi, izmantojot iepriekš aprakstīto metodi.

Parazītu paraugus tur 90 % etilspirtā konservācijai un sugas identifikācijai Kopienas vai valsts references laboratorijā.

Pēc parazītu savākšanas pozitīvie šķidrumi (hidrolizāts, supernatanta šķidrums, skalošanas ūdens utt.) jāattīra, karsējot līdz vismaz 60 oC.

II NODAĻA

LĪDZVĒRTĪGAS METODES

A. Mehāniski veikta kopparaugu hidrolīzes metode/sedimentācijas tehnoloģija

1. Aparatūra un reaģenti:

a)	nazis vai šķēres paraugu ņemšanai;

b)	50 laukumiņos sadalītas planšetes, lai katrā varētu novietot apmēram 2 g gaļas, vai cits rīks, kas nodrošina līdzvērtīgu iespēju noteikt konkrēto paraugu;

c)	gaļas mašīna vai elektriskais homogenizators;

d)	laboratorijas homogenizators Stomacher 3 500 Thermo;

e)	plastmasas maisiņi, kas piemēroti laboratorijas homogenizatoram Stomacher;

f)	koniskas sadalīšanas piltuves ar tilpumu 2 l, ieteicams ar teflona drošības tapām;

g)	statīvi, gredzeni un skavas;

h)	sieti ar acu izmēru 180 mikroni, ārējo diametru 11 cm, no nerūsējoša tērauda;

i)	piltuves ar iekšējo diametru ne mazāku par 12 cm sietu atbalstam;

j)	100 ml stikla mērcilindri;

k)	termometrs ar precizitāti līdz 0,5 oC temperatūras diapazonā no 1 oC līdz 100 oC;

l)	vibrators, piem., elektriskais skūšanās aparāts ar noņemtu galviņu;

m)	relejs, kurš ieslēdzas un izslēdzas ar vienas minūtes intervāliem;

n)	trihinelloskops ar horizontālu plakni vai stereomikroskops ar maināmas intensitātes starpposmu gaismas pārraidīšanas avotu;

o)	kāpuru skaitīšanas trauks un vairāki 9 cm diametra Petri trauciņi kā noteikts I nodaļas 1. punkta l) un m) apakšpunktā;

p)	17,5 % sālsskābe;

q)	pepsīns, koncentrācija: 1: 10 000 NF (ASV Nacionālais Formulārs), kas atbilst 1: 12 500 BP (Britu Farmakopeja) un 2 000 FIP (Starptautiskā Farmaceitiskā federācija – Fédération Internationale de Pharmacie);

r)	vairākas 10 litru tvertnes, kuras izmanto aparāta attīrīšanai, piemēram, no formalīna un hidrolizāta, kas paliek pāri gadījumos, kad parauga pārbaudes rezultāts ir pozitīvs;

s)	svari ar precizitāti 0,1 g.

2. Paraugu ņemšana un hidrolizāta daudzums.

Saskaņā ar I nodaļas 2. punktu.

3. Procedūra.

I. Malšana

Iepriekšēja gaļas paraugu malšana gaļas mašīnā uzlabos hidrolīzes kvalitāti. Ja izmanto elektrisko homogenizatoru, tas jādarbina trīs līdz četras reizes, aptuveni vienu sekundi katru reizi.

II. Hidrolīzes procedūra

Šo procedūru var izmantot gan ar pilniem kopparaugiem (100 g paraugu vienlaicīgi) vai paraugiem, kuros ir mazāk nekā 100 g.

Pilni kopparaugi (100 paraugi vienlaicīgi)

i)	Laboratorijas homogenizatoru Stomacher3 500 aprīko ar dubultu plastmasas maisiņu un temperatūras kontroli, kas uzstādīta uz 40–41 oC.

ii)	Pusotra litra ūdens, kas iepriekš sasildīts līdz 40–41 oC, ielej iekšējā plastmasas maisiņā.

iii)	Ielej homogenizatorā 25 ml 17,5 % sālsskābes.

iv)	Saskaņā ar 2. punktu pievieno 100 paraugus ar katra svaru aptuveni 1 g (pie 25 līdz 30 oC), kas ņemti no atsevišķiem paraugiem.

v)	Visbeidzot, pievieno 6 g pepsīna. Lai novērstu pepsīna sadalīšanos, strikti jāievēro šī secība.

vi)	Tad Stomacher aparātam ļauj malt maisiņa saturu 25 minūtes.

vii)	Plastmasas maisiņu izņem no aparāta, un hidrolizātu nofiltrē caur sietu 3 litru mērglāzē.

viii)

Plastmasas maisiņu izmazgā ar aptuveni 100 ml ūdens, kuru pēc tam izmanto sieta skalošanai un pievieno filtrātam mērglāzē.

ix)	Līdz pat 15 individuālus paraugus var pievienot kopparaugam, kas sastāv no 100 paraugiem, un pārbaudīt kopā.

Mazāki kopparaugi (mazāk nekā 100 paraugi)

i)	Laboratorijas homogenizatoru Stomacher3 500 aprīko ar dubultu plastmasas maisiņu un temperatūras kontroli, kas uzstādīta uz 40–41 oC.

ii)	Hidrolizējamo šķidrumu sagatavo, maisot aptuveni pusotru litru ūdens un 25 ml 17,5 % sālsskābes. Pievieno 6 g pepsīna un visu apjomu maisa 40–41 oC temperatūrā. Lai izvairītos no pepsīna sadalīšanās, strikti jāievēro šī secība.

iii)

No hidrolizējamā šķidruma atmēra apjomu, kas atbilst 15 ml uz gramu parauga (t.i., 30 paraugiem nepieciešamais apjoms ir 30 x 15 ml = 450 ml), un pārvieto iekšējā no diviem plastmasas maisiņiem kopā ar gaļas paraugiem, kas sver aptuveni 1 g (pie temperatūras 25 oC līdz 30 oC), kas ņemti no katra individuāla parauga saskaņā ar 2. punktu.

iv)	Ārējā maisiņā ielej ūdeni aptuveni 41 oC temperatūrā, lai papildinātu apjomu abos maisiņos līdz pusotram litram. Tad aparātam ļauj malt maisiņa saturu 25 minūtes.

v)	Plastmasas maisiņu izņem no Stomacher aparāta, un hidrolizātu nofiltrē caur sietu 3 litru mērglāzē.

vi)	Plastmasas maisiņu izmazgā ar aptuveni 100 ml ūdens (pie temperatūras no 25 oC līdz 30 oC), kuru pēc tam izmanto sieta skalošanai un pievieno filtrātam mērglāzē.

III. Kāpuru noteikšana ar sedimentāciju

—	Ledu (300 līdz 400 g ledus pārslu, vižņu vai sadrumstalota ledus) pievieno hidrolizātam, papildinot tā apjomu līdz 2 litriem. Hidrolizātu maisa, līdz ledus ir izkusis. Mazāku kopparaugu gadījumā (skatīt II (b)) ledus daudzumu attiecīgi samazina.

—	Atdzesētu hidrolizātu pārlej 2 litru sadalīšanas piltuvē, kas papildu skavā aprīkota ar vibratoru.

—	Šķidrumam ļauj nogulsnēties 30 minūtes, nogulšņu veidošanas piltuvi ar pārtraukumiem vibrē, t.i., vienas minūtes vibrēšanai seko vienas minūtes pauze.

—	Pēc 30 minūtēm 60 ml nogulšņu parauga ātri ielej 100 ml mērcilindrā (piltuvi pēc lietošanas izskalo ar mazgājamā līdzekļa šķīdumu).

—	60 ml parauga nostādina vismaz 10 minūtes, pēc kurām supernatanta šķidrumu nosūc, atstājot 15 ml šķidruma, kuru pārbauda uz kāpuru klātbūtni.

—	Supernatanta nosūkšanai var izmantot vienreizējās lietošanas šļirci, kura aprīkota ar plastmasas caurulīti. Caurulītes garumam jābūt tādam, lai 15 ml šķidruma paliktu mērcilindrā, kad šļirces uzmala atrodas uz cilindra malas.

—	Atlikušos 15 ml ielej kāpuru skaitīšanas traukā vai divos Petri trauciņos un pārbauda, izmantojot trihinelloskopu vai stereomikroskopu.

—	Mērcilindru izskalo ar 5 līdz 10 ml krāna ūdens, un skalošanas ūdeni pievieno paraugam.

—	Hidrolizēto paraugu jāpārbauda, tiklīdz tas ir gatavs. Nekādā gadījumā pārbaudes veikšanu nedrīkst atlikt uz nākamo dienu.

Ja hidrolizētie paraugi ir duļķaini vai tos nepārbauda 30 minūtēs pēc sagatavošanas, tos dzidrina šādi:

—	galīgo paraugu 60 ml apjomā ielej mērcilindrā un nostādina 10 minūtes; 45 ml supernatanta šķidruma nosūc un atlikušos 15 ml papildina līdz 45 ml ar krāna ūdeni;

—	pēc atkārtotas 10 minūšu nostādināšanas 30 ml supernatanta šķidruma nosūc un atlikušos 15 ml ielej pārbaudei Petri trauciņā vai kāpuru skaitīšanas tvertnē;

—	mērcilindru izskalo ar 10 ml krāna ūdens, un skalošanas ūdeni pievieno paraugam Petri trauciņā vai kāpuru skaitīšanas tvertnē pārbaudes veikšanai.

IV. Pozitīvs vai nenoteikts rezultāts

Ja rezultāts ir pozitīvs vai nenoteikts, piemēro I nodaļas 3. punkta III daļā paredzētos nosacījumus.

B. Mehāniska kopparauga hidrolīzes metode/uz filtra izolācijas tehnoloģija

1. Aparatūra un reaģenti

Kā norādīts II A nodaļas 1. punktā.

Papildu aprīkojums:

a)	1 litra Gelmana piltuve ar filtru turētāju (diametrs 45 mm);

filtra diski, kas sastāv no riņķveida tērauda sieta ar 35 mikronu atverēm (diska diametrs: 45 mm), divi gumijas riņķi ar 1 mm biezumu (ārējais diametrs 45 mm; iekšējais diametrs 38 mm); riņķa sietu ievieto starp diviem gumijas riņķiem un piestiprina pie tiem ar divkomponentu līmi, kas piemērota diviem materiāliem;

c)	3 litru Erlenmeijera kolba ar sānu caurulīti nosūkšanai;

d)	filtra sūknis;

e)	plastmasas maisiņi ar vismaz 80 ml ietilpību;

f)	aprīkojums plastmasas maisiņu noslēgšanai;

g)	renilāze, koncentrācija: 1: 150 000 Soksleta vienības uz gramu.

2. Paraugu ņemšana

Kā noteikts I nodaļas 2. punktā.

3. Procedūra

I. Malšana

Iepriekšēja gaļas paraugu malšana gaļas mašīnā uzlabo hidrolīzes kvalitāti. Ja izmanto elektrisko homogenizatoru, tas jādarbina trīs līdz četras reizes, aptuveni vienu sekundi katru reizi.

II. Hidrolīzes procedūra

Šo procedūru var izmantot gan ar pilniem kopparaugiem (100 g paraugu vienlaicīgi), gan kopparaugiem, kuros ir mazāk nekā 100 g.

a)	Pilni kopparaugi (100 paraugi vienlaicīgi) Skatīt II A nodaļas 3 II (a).

b)	Mazāki kopparaugi (mazāk nekā 100 paraugi) Skatīt IIA nodaļas 3 II (b).

III. Kāpuru noteikšana filtrējot

a)	Ledu (300 līdz 400 g ledus pārslu, vižņu vai sadrumstalota ledus) pievieno hidrolizējamam šķidrumam, papildinot tā apjomu līdz 2 litriem. Mazāku kopparaugu gadījumā ledus daudzumu attiecīgi samazina.

b)	Hidrolizējamo šķidrumu maisa, līdz ledus ir izkusis. Atdzesēto šķidrumu atstāj uz vismaz trijām minūtēm, lai ļautu kāpuriem saritināties.

c)	Gelmana piltuvi, kura aprīkota ar filtra turētāju un filtru disku, uzmontē uz Erlenmeijera kolbas, kas savienota ar filtra sūkni.

d)	Hidrolizējamo šķidrumu ielej Gelmana piltuvē un nofiltrē. Uz filtrēšanas beigām hidrolizējamā šķidruma tecēšanu caur filtru var paātrināt, izmantojot sūkšanu ar filtra sūkni. Sūkšana jāpārtrauc, pirms filtrs kļuvis sauss, t.i., kad piltuvē ir palicis 2 līdz 5 ml šķidruma.

e)	Kad viss hidrolizējamais šķidrums ir nofiltrēts, filtru disku noņem un ievieto 80 ml ietilpības plastmasas maisiņā kopā ar 15 līdz 20 ml renilāzes šķīduma. Renilāzes šķīdumu sagatavo, pievienojot 2 g renilāzei 100 ml krāna ūdens.

f)	Plastmasas maisiņu divreiz aizvāko un ievieto starp iekšējo un ārējo maisiņu Stomacher aparātā.

g)	Stomacher aparāts var kopparaugu malt trīs minūtes.

Pēc trīs minūtēm plastmasas maisiņu kopā ar filtru disku un renilāzes šķīdumu izņem no Stomacher aparāta un atver ar šķērēm. Šķidro saturu ielej kāpuru skaitīšanas tvertnē vai Petri trauciņā. Maisiņu izskalo ar 5 līdz 10 ml ūdens, kuru pēc tam pievieno kāpuru skaitīšanas tvertnē pārbaudei ar trihinelloskopu vai Petri trauciņā pārbaudei ar stereomikroskopu.

Hidrolizāts jāpārbauda uzreiz pēc tā sagatavošanas. Nekādā gadījumā pārbaudi nedrīkst atlikt uz nākamo dienu.

Piezīme:

Filtru diskus nedrīkst izmantot, ja tie nav pilnīgi tīri. Netīriem diskiem nedrīkst ļaut nožūt. Filtru diskus var notīrīt, atstājot tos uz nakti renilāzes šķīdumā. Pirms izmantošanas tos jāmazgā svaigā renilāzes šķīdumā, izmantojot “Stomacher” aparātu.

IV. Pozitīvs vai nenoteikts rezultāts

Ja rezultāts ir pozitīvs vai nenoteikts, piemēro I nodaļas 3. punkta III daļā paredzētos nosacījumus.

C. Automātiskā hidrolīzes metode kopparaugiem līdz 35 g

1. Aparatūra un reaģenti:

a)	nazis vai šķēres paraugu ņemšanai;

b)	50 laukumiņos sadalītas planšetes, lai katrā varētu novietot apmēram 2 g gaļas, vai citi rīki, kas nodrošina līdzvērtīgu iespēju noteikt konkrētos paraugus;

c)	Trichomatic 35® homogenizators ar filtrēšanas ieliktni;

d)	sālsskābe 8,5 ± 0,5 svara %;

e)	caurspīdīga polikarbonāta membrānas filtri ar diametru 50 mm un poru izmēru 14 mikroni;

f)	pepsīns, koncentrācija 1: 10 000 NF (ASV Nacionālais Formulārs), kas atbilst 1: 12 500 BP (Britu Farmakopeja) un 2 000 FIP (Starptautiskā Farmaceitiskā federācija – Fédération Internationale de Pharmacie);

g)	svari ar precizitāti 0,1 g;

h)	pincete ar plakanu galu;

i)	vairāki mikroskopa priekšmetstikliņi ar sānu garumu vismaz 5 cm vai vairāki Petri trauciņi ar vismaz 6 cm diametru, kas apakšpusē ar marķieri iezīmēti 10 × 10 mm kvadrātiņos;

j)	(stereo-)mikroskops ar gaismas pārraidīšanas avotu (palielinājums 15 līdz 60 reizes) vai trihinelloskops ar horizontālu plakni;

k)	tvertne izlietoto šķidrumu savākšanai;

l)	vairākas 10 litru tvertnes, kuras izmanto aparāta attīrīšanai, piemēram, ar formalīnu, un hidrolizāta noliešanai, kas paliek pāri gadījumos, kad parauga pārbaudes rezultāts ir pozitīvs;

m)	termometrs ar precizitāti līdz 0,5 oC temperatūras diapazonā no 1 oC līdz 100 oC.

2. Paraugu ņemšana

Kā noteikts I nodaļas 2. punktā.

3. Procedūra

I. Hidrolīzes procedūra

a)	Novieto homogenizatoru ar filtrēšanas ieliktni, pievieno izvadcauruli tā, lai tā notek atkritumu tvertnē.

b)	Kad homogenizators ir ieslēgts, sākas sildīšana.

c)	Pirms to dara, apakšējo vārstu, kas atrodas zem reakcijas kambara, jāatver un jāaizver.

d)	Pievieno līdz 35 paraugiem, kas sver aptuveni 1 g katrs (pie temperatūras no 25 līdz 30 oC), kas ņemti no katra atsevišķa parauga saskaņā ar 2. punktu. Jānodrošina, lai lieli cīpslu gabali neiekļūst filtrā, jo tie var nosprostot filtra membrānu.

e)	Ielej ūdeni līdz šķidruma kambara, kas saistīts ar homogenizatoru (aptuveni 400 ml), malai.

f)	Ielej ap 30 ml sālsskābes (8,5 %) līdz mazākā saistītā šķidruma kambara malai.

g)	Ievieto membrānas filtru zem rupjākā filtra turētāja filtra ieliktnī.

h)	Visbeidzot pievieno 7 g pepsīna. Lai novērstu pepsīna sadalīšanos, strikti jāievēro šī secība.

i)	Aizver reakcijas un šķidruma kambaru vākus.

j)	Izvēlas hidrolīzes laiku. Cūkām normālā kaušanas vecumā izmanto īsāku hidrolīzes laiku (5 minūtes), kamēr citus paraugus hidrolīze ilgāk (8 minūtes).

k)	Nospiežot homogenizatora starta pogu, automātiski sākas dozēšanas un hidrolīzes process, kuram seko filtrēšana. Pēc 10 līdz 13 minūtēm process ir pabeigts, un aparāts automātiski apstājas.

l)	Kad pārbaudīts, vai kambaris ir tukšs, atver reakcijas kambara vāku. Ja kambarī palikušas putas vai hidrolizāts, procedūru saskaņā ar V nodaļu atkārto.

II. Kāpuru noteikšana

a)	Noņem filtra turētāju un pārliek membrānas filtru uz priekšmeta stikliņu vai Petri trauciņu.

b)	Membrānas filtru pārbauda, izmantojot (stereo-) mikroskopu vai trihinelloskopu.

III. Tīrīšanas aprīkojums

Ja rezultāts ir pozitīvs, homogenizatoru reakcijas kambarī piepilda ar vārošu ūdeni uz divām trešdaļām. Parastu krāna ūdeni ielej savienotājā šķidruma kambarī, līdz tas sasniedz apakšējo sensoru. Tad notiek automātiskā tīrīšana. Attīra filtra tīrītāju un visu pārējo aprīkojumu, izmantojot, piemēram, formalīnu.

b)	Pēc tam, kad dienas darbs ir pabeigts, homogenizatora šķidruma kambari piepilda ar ūdeni un veic ikdienas standarta ciklu.

IV. Membrānu filtru izmantošana

Katru polikarbonāta membrānas filtru var izmantot ne vairāk kā piecas reizes. Pirms katras izmantošanas filtrs ir jāapgriež. Turklāt, filtrs katru reizi jāpārbauda, lai pamanītu bojājuma vietas, kuru dēļ filtrs būtu nepiemērots turpmākai izmantošanai.

V. Metode, kuru izmanto, ja hidrolīze nav notikusi līdz galam un nevar veikt filtrāciju.

Kad homogenizators ir beidzis automātisko ciklu saskaņā ar C 3 I, atver reakcijas kambara vāku un pārbauda, vai tajā ir palikušas putas vai šķidrums. Ja tas tā ir, jādara šādi:

a)	aizver apakšējo vārstu zem reakcijas kambara;

b)	noņem filtra turētāju un pārvieto membrānas filtru uz priekšmeta stikliņu vai Petri trauciņu;

c)	ievieto jaunu membrānas filtru filtra turētājā un pievieno filtra turētāju;

d)	piepilda homogenizatora šķidruma kambari ar ūdeni, līdz apakšējais sensors ir nosegts;

e)	veic automātisku tīrīšanas ciklu;

f)	pēc tīrīšanas cikla pabeigšanas atver reakcijas kambara vāku un pārbauda, vai tajā ir palicis šķidrums;

g)	ja kambaris ir tukšs, izņem filtra turētāju un ar pinceti pārliek membrānas filtru uz priekšmeta stikliņu vai Petri trauciņu;

h)	pārbauda divus membrānas filtrus saskaņā ar ii). Ja filtrus nevar pārbaudīt, saskaņā ar C 3 I atkārto visu hidrolīzes procesu ar ilgāku hidrolīzes laiku.

VI. Pozitīvs vai nenoteikts rezultāts

Ja rezultāts ir pozitīvs vai nenoteikts, piemēro I nodaļas 3. punkta III daļā paredzētos nosacījumus.

III NODAĻA

TRIHINELLOSKOPIJA

1. Aparatūra:

a)	kvēlspuldzes trihinelloskops ar 30 līdz 40 x un 80 līdz 100 x palielinājumu vai stereomikroskops ar regulējamas intensitātes gaismas avotu;

b)	kompresijas ierīce, kas ir spiediena glāze, kura sastāv no divām stikla plāksnēm (no kurām viena sadalīta vienādos laukos);

c)	mazas līkas šķēres;

d)	mazas ķirurģiskās knaiblītes;

e)	nazis paraugu ņemšanai;

f)	mazi sanumurēti trauciņi paraugu uzglabāšanai atsevišķi;

g)	pilināmā pipete;

h)	glāze etiķskābes un glāze kālija hidroksīda šķīduma pārkaļķošanās paspilgtināšanai un izžuvušas gaļas mīkstināšanai.

2. Paraugu savākšana

Veselu liemeņu gadījumā no katra dzīvnieka ņem vairākus rieksta lieluma paraugus.

a)	Mājas cūkām šos paraugus ņem no abām diafragmas kājiņām pie pārejas uz muskuļoto daļu.

b)	Mežacūku gaļas paraugus ņem no abām kājiņām pie pārejas uz muskuļoto daļu un papildu no žokļa, kājas apakšējās daļas muskuļiem, starpribu muskuļiem un mēles muskuļiem, kopumā sešus paraugus no katra atsevišķa dzīvnieka.

c)	Ja kādi noteikti muskuļi nav pieejami paraugu ņemšanai, no pieejamajiem muskuļiem ņem kopumā četrus paraugus.

d)	Gaļas gabalu gadījumā ņem četrus rieksta lieluma paraugus no šķērssvītroto muskuļu šķiedrām, ja iespējams bez taukiem, ņem no dažādām vietām, no katra gabala, pēc iespējas tuvu kauliem vai cīpslām.

3. Procedūra

a)	Kompresijas ierīcē saspiež 1,0 ± 0,1 g gaļas, kas atbilst 28 auzu graudiņu lieluma gabaliem. Ja nepieciešams, piepilda divas kompresijas ierīces, lai pārbaudītu 56 auzu graudiņu lieluma gabalus.

b)	Ja ir abas mājas cūkas diafragmas kājiņas, trihinellu pārbaudītājam no katra iepriekšminētā vesela liemeņa noņemtajiem paraugiem ir jānogriež 28 auzu graudiņu lieluma gabali, tātad kopā 56 gabaliņi.

c)	Ja ir tikai viena diafragmas kājiņa, tad ir jānogriež 56 gabaliņi no dažādām vietām un, ja iespējams, no vietas, kur ir pāreja uz cīpslaino daļu.

d)	Paraugus, kas ņemti no četriem pārējiem mežacūkas muskuļiem, katru sagriež septiņos auzu graudiņa lieluma gabaliņos, tātad kopā 28 papildu gabaliņos.

e)	Trihinellu pārbaudes veicējs saspiež 56 (vai 84) gabaliņus starp stikla plāksnēm tā, lai caur priekšmetstikliņiem ir skaidri salasāms uz priekšmetstikliņa uzdrukātais raksts.

f)	Ja pārbaudāmā gaļa ir izžuvusi un veca, preparāti pirms saspiešanas 10–20 minūtes ir jāmīkstina šķīdumā, kas sastāv no vienas daļas kālija hidroksīda un divām daļām ūdens.

g)	Katram paraugam, kas ņemts no gaļas gabala, trihinellu pārbaudes veicējs nogriež 14 auzu graudiņa lieluma gabaliņus, kopā tātad 56 gabaliņus.

h)	Mikroskopiskā pārbaude jāveic tā, lai katru preparātu lēni un rūpīgi izpētītu 30 līdz 40 kārtīgā palielinājumā.

i)	Ja trihinellskopijas pārbaude atklāj aizdomīgas zonas, tās ir jāpārbauda ar trihinelloskopa vislielāko (80 līdz 100 kārtēju) palielinājumu.

j)	Ja iznākums ir neskaidrs, pārbaude ir jāturpina ar turpmākiem paraugiem un priekšmetstikliņa preparātiem, kamēr tiek iegūta vajadzīgā informācija. Trihinelloskopijas pārbaude ir jāveic vismaz sešas minūtes.

k)	Pārbaudei noteiktais minimālais laiks neietver paraugu noņemšanai un preparātu sagatavošanai vajadzīgo laiku.

l)	Parasti trihinelloskopijas pārbaudes veicējam dienā nevajadzētu pārbaudīt vairāk par 840 gabaliem, kas atbilst 15 mājas cūku vai 10 savvaļas cūku pārbaudei.

IV PIELIKUMS

Detalizēti nosacījumi no trihinellas brīvām novietnēm un reģioniem ar nenozīmīgu trihinellu risku

Šā pielikuma izpratnē

“kontrolēti turēšanas apstākļi integrētā ražošanas sistēmā” nozīmē tādu lopkopību, kuras ietvaros cūkas visu laiku tiek turētas apstākļos, kurus kontrolē pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks attiecībā uz barošanu un turēšanu.

I NODAĻA

PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTO TIRGUS DALĪBNIEKU SAISTĪBAS

Lai pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks iegūtu no trihinellām brīvas novietnes statusu, ir jāizpilda šādas prasības.

a)	Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam jāveic visi profilaktiskie pasākumi attiecībā uz ēku celtniecību un uzturēšanu, lai novērstu grauzēju, jebkura veida zīdītāju un lielu gaļēdāju putnu iekļūšanu ēkās, kur tiek turēti mājdzīvnieki.

b)	Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam jāīsteno kaitēkļu apkarošanas programmas, it īpaši attiecībā uz grauzējiem, lai efektīvi novērstu cūku invadēšanu. Operatoram jāreģistrē programmas rezultāti un jādara tie pieejami kompetentajai iestādei.

c)	Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam jānodrošina, ka visa barība tiek ņemta no iestādes, kas ražo barību saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 183/2005 (1), kurā noteiktas barības higiēnas prasības.

d)	Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam barība sugām, par kurām ir aizdomas uz invāziju ar trihinellām, jāuzglabā noslēgtās tvertnēs vai citos konteineros, kuri nav pieejami grauzējiem. Visa pārējā barība ir iepriekš jākarsē vai jāsagatavo un jāuzglabā, kā noteikusi kompetenta iestāde.

e)	Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam jānodrošina beigto dzīvnieku savākšana likvidēšanai ar sanitāriem paņēmieniem 24 stundu laikā pēc nobeigšanās. Tomēr beigtos sivēnus var savākt un uzglabāt novietnē cieši noslēgtā konteinerā, kas paredzēts likvidēšanai.

f)	Ja novietnes tuvumā atrodas izgāztuve, pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam jāinformē kompetentā iestāde. Pēc tam kompetentajai iestādei jāizvērtē saistītie riski un jāizlemj, vai novietne atzīstama par brīvu no trihinellām.

g)	Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam jānodrošina, ka sivēni, kas nonāk novietnē no ārpuses, un iegādātas cūkas būtu dzimušas un audzētas kontrolētos apstākļos integrētās ražošanas sistēmās.

h)	Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam jānodrošina, ka cūkas tiek identificētas, lai varētu noteikt to izcelsmes novietni.

Pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks var ievest jaunus dzīvniekus novietnē tikai tad, ja tie:

i)	nāk no novietnes, kas oficiāli atzīta par brīvu no trihinellām, vai

ii)	tiem ir kompetentās iestādes eksporta valstī apstiprināts sertifikāts, kas apliecina, ka dzīvnieks ir no novietnes, kas atzīta par brīvu no trihinellām, vai

iii)	tiek turēti izolācijā, līdz Kopienas apstiprinātas laboratorijas seroloģiskais tests parāda negatīvu rezultātu. Paraugu ņemšana seroloģiskajam testam jāuzsāk tikai pēc tam, kad dzīvnieki novietnē bijuši četras nedēļas.

j)	Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam jānodrošina, ka neviena kaušanai paredzētā cūka nenokļūst ārā visā ražošanas periodā.

Pirmo dzīves nedēļu laikā pirms atšķiršanas no sivēnmātes pieļaujama atrašanās ārā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

i)	pēdējo 10 gadu laikā valstī mājdzīvniekiem nav konstatēta trihinellu invāzija;

ii)

pastāv ikgadēja uzraudzības programma savvaļas dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas uz invāziju ar trihinellām. Programmai jābūt balstītai uz riska izvērtējumu, un tā īstenojama vietā, kas epidemioloģiski attiecas uz novietnes, kas ir brīva no trihinellām, ģeogrāfisko novietojumu. Programmas ietvaros, pamatojoties uz iepriekšējiem atklājumiem, pārbauda attiecīgās uzņēmīgās sugas. Rezultātiem jāparāda trihinellu izplatība dzīvniekiem zem 0,5 %;

iii)	atrodoties ārā, dzīvniekiem jāatrodas pienācīgi iežogotās vietās;

iv)	tiek īstenota 11. pantā minētā monitoringa programma, un iesaistītajās novietnēs monitorings tiek veikts regulāri;

v)	visas sivēnmātes un kuiļi, kas novietnē tiek turēti vaislai, sistemātiski tiek pārbaudīti kautuvē, izmantojot I pielikuma I nodaļā aprakstīto noteikšanas references metodi vai kādu no līdzvērtīgām metodēm, kas aprakstītas I pielikuma II nodaļā, un

vi)	tiek veikti pasākumi, lai novērstu lielu gaļēdāju un visēdāju putnu (piemēram, kraukļu, maitu putnu) piekļuvi mājdzīvniekiem.

Pārtikas aprites ķēdē iesaistītajiem novietņu, kuras atzītas par brīvām no trihinellām, vadītājiem jāinformē kompetentā iestāde, ja kāda no A punktā minētajām prasībām vairs netiek izpildīta vai ir radušās citas izmaiņas, kas varētu ietekmēt no trihinellām brīvas novietnes statusu.

II NODAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU SAISTĪBAS

Kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās pēdējo 10 gadu laikā mājas cūkām ir konstatētas trihinellas, var atzīt novietni par brīvu no trihinellām, ja:

a)	pirms šāda atzinuma pieņemšanas 12 mēnešu laikā novietne pārbaudes nolūkos apmeklēta vismaz divas reizes, lai pārbaudītu tās atbilstību IV pielikuma I nodaļas A punkta prasībām, un

visām cūkām, kas nosūtītas kaušanai pēdējo 24 mēnešu laikā pirms šāda atzinuma veikšanas vai ilgākā laika periodā, ja kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu, ir veiktas pārbaudes, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka ir pārbaudīts pietiekams daudzums dzīvnieku no konkrētās novietnes, izmantojot kādu no parazītu noteikšanas metodēm, kas aprakstītas I pielikuma I un II nodaļā, un

c)	pārbaužu rezultāti bijuši negatīvi, un

uz risku balstīta pārraudzības programma savvaļas dzīvniekiem tiek īstenota vietās, kur savvaļas dzīvnieki un novietnes, kuras piesakās uz no trihinellām brīvu statusu, pastāv cieši līdzās; ar pārraudzības programmu optimizē parazītu noteikšanu, izmantojot vispiemērotākos uzņēmīgos dzīvniekus un noteikšanas tehnoloģijas, ņemot kā paraugus lielu skaitu dzīvnieku un tik daudz gaļas paraugu, cik vien nepieciešams; savvaļas dzīvniekiem noteikto parazītu sugas identificē Komisijas vai valsts references laboratorijā; Komisijas references laboratorija var palīdzēt sagatavot standartizētu protokolu savvaļas uzraudzības programmai. Šajā daļā norādīto prasību izpildei var izmantot arhīvu datus.

Kompetentās iestādes dalībvalstīs, kurās pēdējo 10 gadu laikā mājas cūkām nav konstatētas trihinellas, var atzīt novietni par brīvu no trihinellām, ja

izpildītas A punkta d) apakšpunkta prasības.

Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atzīt novietņu kategoriju par brīvu no trihinellām, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ir izpildītas visas IV pielikuma I nodaļas A punkta prasības ar izņēmumu attiecībā uz k) apakšpunktu, kuru nepiemēro, un

b)	valstī pēdējo 10 gadu laikā mājdzīvniekiem nav atklāta vietējas izcelsmes trihinellu invāzija, un šajā laikā veiktas nepārtrauktas pārbaudes kaujamajām cūkām, nodrošinot vismaz 95 % ticamības līmeni, ka, ja trihinellu izplatība pārsniegs 0,0001 %, jebkura šāda invāzija tiks atklāta, un

c)	jābūt pieejamam skaidram aprakstam par novietņu kategoriju, saimniekošanas veidu un audzējamo dzīvnieku veidu, un

d)	saskaņā ar IV pielikuma II nodaļas A punkta d) apakšpunktu savvaļas dzīvniekiem ir izveidota uz risku balstīta pārraudzības programma.

Papildus Direktīvas 2003/99/EK IV pielikumā noteiktajām prasībām sākotnējā ziņojumā un tam sekojošos ikgadējos ziņojumos Komisijai ietverama šāda informācija:

a)	inficēšanās gadījumu skaits ar trihinellām (svešas un vietējas izcelsmes) cilvēkiem, tostarp epidemioloģiskie dati;

trihinellu pārbaužu rezultāti mājas cūkām, kas nav audzētas kontrolētos apstākļos integrētās ražošanas sistēmās; rezultātos jāiekļauj invāzijas skarto dzīvnieku vecums un dzimums, vadības sistēmas veids, izmantotās diagnostikas metodes veids, invadētības ar parazītiem līmenis (ja ir zināms), un jebkura cita attiecīga papildu informācija;

c)	rezultāti par trihinellu pārbaudēm vaislas cūkām un kuiļiem; rezultātiem jāietver b) apakšpunktā minētā informācija;

d)	trihinellu pārbaužu rezultāti mežacūku, zirgu, medījumu un citu uzņēmīgo dzīvnieku liemeņos;

e)	11. pantā minēto seroloģisko testu rezultāti, ja Kopienas references laboratorija ir apstiprinājusi piemērotu testu;

f)	citi gadījumi, kad pastāv aizdomas uz svešas vai vietējas izcelsmes trihinellām, un visi attiecīgie laboratorijas rezultāti;

g)	visu pozitīvo rezultātu izklāsts un trihinellu sugas apstiprinājums, kas veikts Kopienas vai valsts references laboratorijā;

h)	dati iesniedzami Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes noteiktā formātā un saskaņā ar laika grafiku, kas noteikts ziņojumiem par zoonozēm;

i)	ziņojumiem attiecībā uz novietnēm vai novietņu kategorijām, kas atzītas par brīvām no trihinellām – informācija par šādu no trihinellām brīvu novietņu skaitu un rezultāti par no trihinellām brīvu novietņu pārbaudēm, tajā skaitā informācija par saimnieka kompetenci;

ziņojumos attiecībā uz reģioniem ar niecīgu risku jāietver:

i)	informācija par pārraudzības programmu, kas īstenota saskaņā ar 11. pantu, vai cita līdzvērtīga informācija;

ii)	informācija par uz risku balstītu pārraudzības programmu savvaļas dzīvniekiem, kas īstenota saskaņā ar iepriekš minēto A punkta d) apakšpunktu, vai cita līdzvērtīga informācija.

(1) OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.