12.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 267/1

(1)

Komisija 2005. gada 13. aprīlī ar Regulu (EK) Nr. 552/2005 (2) (“pagaidu regula”) noteica antidempinga pagaidu maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam Kopienā.

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšanas periods (“IP”) aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam. Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“aplūkojamais periods”).

(3)

Pēc antidempinga pagaidu maksājuma noteikšanas konkrētu ĶTR izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam vairākas ieinteresētās personas rakstveidā iesniedza savus komentārus. Personas, kuras to lūdza, saņēma iespēju paust savu viedokli mutiski.

(4)

Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem atzinumiem. Tika pārbaudīti personu iesniegtie rakstveida un mutiskie komentāri, un attiecīgā gadījumā pagaidu atzinumi tika atbilstīgi mainīti. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veiktas pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(5)

Pēc tam Komisija nodeva atklātībai visus būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā bija paredzējusi ierosināt noteikt galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēt summas, kuras ir garantētas kā pagaidu maksājums. Ieinteresētajām personām tika dots arī laiks, kurā tās varēja izteikt komentārus pēc šīs informācijas nodošanas atklātībai. Personu iesniegtie rakstveida un mutiskie komentāri tika izskatīti un attiecīgā gadījumā ņemti vērā galīgajos atzinumos.

(6)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 12. apsvērumā attiecīgais ražojums definēts kā ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros vismaz 80 % no magnija savienojumiem ir MgO, kas satur vai nesatur magnezītu, un kuru izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”), un kurus parasti deklarē ar KN kodiem ex 6815 91 00 un ex 6815 99 10. Vēlāk izmeklēšanā noskaidroja, ka ir likumīgas tiesības attiecīgā ražojuma importam izmantot arī KN kodu ex 6815 99 90.

(7)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka attiecīgais ražojums IP tika importēts arī ar KN kodiem ex 6815 10 10, ex 6902 10 00 un ex 6903 90 90 (līdz 2004. gada 1. janvārimex 6903 90 20). Taču KN kodi, kas ietilpst 69. nodaļā (keramikas izstrādājumi), būtu jāizmanto vienīgi apdedzinātiem izstrādājumiem, nevis attiecīgajam ražojumam, kas ir neapdedzināts. Turklāt KN kods 6815 10 10 attiecas uz ražojumiem, kuru īpašības pamatā nosaka ogleklis, bet attiecīgā ražojuma īpašības pamatā nosaka magnija oksīda saturs. Tādēļ attiecīgā ražojuma imports ar šiem kodiem uzskatāms par nepieņemamu. Lai turpmāk izvairītos no nepareizas klasifikācijas un nodrošinātu pareizu kodu izmantošanu, muitas iestādes ir brīdinātas īpašā riska informācijas lapā.

(8)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka paziņojumā par uzsākšanu minēti tikai KN kodi 6815 91 00 un 6815 99 10 un ka tādējādi izmeklēšanu nevar paplašināt, ietverot papildu kodus. Taču paziņojumā par uzsākšanu minētie KN kodi ir norādīti vienīgi informatīvos nolūkos un nav saistoši, turpretī ražojuma apraksts, īpaši tā fizikālās un ķīmiskās īpašības, ir svarīgas izmeklēšanas jomai. Tātad izmeklēšanā būtu jāaptver visi magnēzija ķieģeļu veidi, kuriem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un pamatā vienāds pielietojums neatkarīgi no to muitas klasifikācijas. Tādējādi izmeklēšanas joma nav paplašināta. Izmeklēšanā noskaidrots, ka attiecīgais ražojums būtu likumīgi jāeksportē ar KN kodiem ex 6815 91 00, ex 6815 99 10 un ex 6815 99 90. Tomēr, ja tika noskaidrots, ka attiecīgais ražojums ir nepareizi klasificēts ar citu KN kodu, arī šis ražojums tika iekļauts izmeklēšanā.

(9)

Tā kā nav citu komentāru par attiecīgā ražojuma un līdzīga ražojuma definīciju, secināts, ka attiecīgais ražojums ir ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros vismaz 80 % no magnija savienojumiem ir MgO, kas satur vai nesatur magnezītu, un kuru izcelsme ir ĶTR, un kurus deklarē ar KN kodiem ex 6815 91 00, ex 6815 99 10 un ex 6815 99 90. Tika apstiprināti arī atzinumi, kas minēti pagaidu regulas 13. līdz 16. apsvērumā.

(10)

Vispārējā metodika, kas tika izmantota, lai konstatētu, vai attiecīgā ražojuma imports Kopienā ir par dempinga cenām, aprakstīta pagaidu regulā. Ar šo tiek apstiprināta vispārējā metodika, kas konkrēti izklāstīta pagaidu regulas 35., 45. un 61. apsvērumā.

(11)

Kā minēts pagaidu regulas 28. apsvērumā, viens ražotājs eksportētājs neiesniedza pārliecinošus pierādījumus tam, ka uzņēmuma pamatlīdzekļi tika neatkarīgi novērtēti un atspoguļoti ar tirgus vērtību. Tas nepierādīja, ka, atspoguļojot visus izdevumus, ņemta vērā tirgus vērtība. Ražotājs eksportētājs tādus pašus apgalvojumus izteica pēc pagaidu regulas pieņemšanas. Lai gan ražotājs eksportētājs neievēroja pagarinātos termiņus, tas apgalvoja, ka ir sniedzis jaunus pierādījumus attiecībā uz pamatlīdzekļu novērtējumu un tādējādi ir pamats pārskatīt atteikumu piešķirt TER.

(12)

Būtu jāuzsver, ka minētais ražotājs eksportētājs neiesniedza pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā un tas būtu pietiekams iemesls noraidīt tā prasības. Taču saņemto dokumentu pārbaudē konstatēja, ka nav iesniegti jauni pierādījumi, kas apstiprinātu šos apgalvojumus. Tādējādi, pat ja šos dokumentus varētu ņemt vērā, tie neizmainītu pagaidu regulas atzinumus. Tādēļ ar šo tiek apstiprināts lēmums nepiešķirt TER šim ražotājam eksportētājam.

(13)

Līdzīgi divi citi ražotāji eksportētāji, kuriem nepiešķīra TER, vēlreiz pauda iebildumus, kas bija izteikti pagaidu posmā. Tomēr netika sniegti nekādi jauni pierādījumi, ar kuriem varētu pamatot izmaiņas lēmumā.

(14)

Tā kā nav citu komentāru, ar šo tiek apstiprināti atzinumi attiecībā uz TER, kas izklāstīti pagaidu regulas 17. līdz 28. apsvērumā.

(15)

Uzņēmumi, kuriem netika piešķirts AR, nesniedza jaunus pierādījumus, kas apliecinātu, ka tiem būtu jāpiešķir AR. Šā iemesla dēļ un tādēļ, ka nav citu komentāru, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 29. līdz 34. apsvērumā.

(16)

Kā norādīts pagaidu regulas 39. apsvērumā, Komisija vēlējās sadarboties ar 38 zināmiem ražotājiem visā pasaulē. Taču sadarboties piekrita tikai divi ASV ražotāji. Izmeklēšanā netika noskaidrots iemesls, kādēļ saņemtā un pārbaudītā informācija nebija piemērota šai procedūrai.

(17)

Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka ASV nav piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai ĶTR. Tās apgalvoja, ka ASV vietējā tirgū ir tikai 3 ražotāji, tāpēc nav pietiekamas konkurences. Kā minēts pagaidu regulas 40. apsvērumā, šajā ziņā jāatgādina, ka izmeklēšanā noskaidroja, ka ASV attiecīgā ražojuma tirgū, kurā darbojas vismaz trīs ražotāji, apmēram 30 piegādātāju, vairāk nekā 15 importētāji un apmēram 300 lietotāju, ir konkurence. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(18)

Tā kā šie apgalvojumi netika sīkāk pamatoti un nav citu komentāru par šo jautājumu, ar šo tiek apstiprināta ASV izraudzīšana par analogo valsti.

(19)

Daži ražotāji eksportētāji iebilda, ka galīgajos dempinga aprēķinos pieļautas pārrakstīšanās kļūdas. Eksportētāji arī izteica citus specifiskus apgalvojumus attiecībā uz jūras pārvadājumu frakta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, izvedmuitas papildu maksājumu un aprēķinos izmantoto kredītlikmi.

(20)

Pārbaudot šīs prasības, konstatēja, ka aprēķinos pieļautas vairākas pārrakstīšanās kļūdas. Tās tika izlabotas. Citas prasības attiecībā uz jūras pārvadājumu frakta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām un izvedmuitas maksājumu arī varēja pieņemt, ciktāl tās bija pamatotas. Tomēr visas citas prasības bija jānoraida.

(21)

Turpmāk minēto iemeslu dēļ dažas ieinteresētās personas uzskatīja, ka, izmantojot ASV, noteiktā normālā vērtība būtu jākoriģē, to pazeminot.

(22)

Pirmkārt, tika izteikts apgalvojums, ka ražotājiem Ķīnā ir citāda izmaksu struktūra, īpaši attiecībā uz noteiktām izmaksām, to skaitā darbaspēku un elektrību. Jāatzīmē, ka šī prasība nav būtiska normālās vērtības noteikšanas kontekstā analogā valstī, jo šāda izmaksu korekcija padarītu izmeklēšanu analogā valstī bezjēdzīgu un izraisītu to, ka normālā vērtība tiktu koriģēta tādu valstu līmenī, kas nav tirgus ekonomikas valstis. Turklāt šī prasība netika pamatota ar pierādījumiem. Tādēļ to vajadzēja noraidīt.

(23)

Otrkārt, tika izteikts iebildums, ka viens no abiem ražotājiem ASV, kas sadarbojās, ir saistīts ar uzņēmumu Kopienā, kas ir viens no sūdzības iesniedzējiem. Jāatgādina, ka normālā vērtība analogā valstī tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, kuru iesnieguši divi uzņēmumi ASV. Šo informāciju sīki analizēja un pārbaudīja uz vietas. Pamatojoties uz to, secināja, ka minētā viena uzņēmuma attiecības ar uzņēmumu, kas ir viens no sūdzības iesniedzējiem, neietekmēja tās informācijas ticamību, kura tika izmantota normālās vērtības noteikšanai. Izmeklēšanas laikā netika atklātas pazīmes, ka šīs attiecības ietekmētu normālo vērtību analogā valstī.

(24)

Visbeidzot, pēc pamatotām vairāku eksportētāju prasībām normālā vērtība tika koriģēta, to pazeminot, ievērojot šādus faktorus: i) atšķirības starp analogajā valstī ražotāju izmantoto izejvielu un ĶTR ražotāju izmantoto izejvielu kvalitāti; ii) augstākas transporta un citas izmaksas, un iii) importa izmaksas ASV ražotājiem saistībā ar šo izejvielu iepirkšanu. Konstatēja arī, ka dažādi ķieģeļu apstrādes veidi tika veikti ASV, nevis Ķīnā. Turklāt izmeklēšanā noskaidroja, ka korekcija attiecībā uz tirdzniecības līmeni arī bija pamatota.

(25)

Tā kā nav citu komentāru, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 42. un 43. apsvērums.

(26)

Pagaidu posmā normālā vērtība uzņēmumiem, kam piešķīra TER, tika noteikta katram magnēzija ķieģeļu veidam. Šos veidus varēja identificēt pēc produkta kontroles numura (PKN). Tomēr, lai noteiktu normālo vērtību, uzņēmumiem, kam bija piešķirts TER, tika izveidotas PKN grupas atkarībā no MgO satura.

(27)

Galīgajā posmā tika uzskatīts, ka vienādu attieksmi pret ražotājiem eksportētājiem, kam ir piešķirts TER, un citiem ražotājiem eksportētājiem, var nodrošināt, pilnveidojot metodiku. Attiecīgi, lai aprēķinātu normālo vērtību ražotājiem, kam bija piešķirts TER, tika izmantotas arī atkarībā no MgO izveidotās PKN grupas.

(28)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ir pieļautas kļūdas attiecībā uz saistīta importētāja tirdzniecības, vispārējām un administratīvajām (TVA) izmaksām un peļņu.

(29)

Pēc pārbaudes noskaidrojās, ka prasību attiecībā uz TVA izmaksām var pieņemt kā pārrakstīšanās kļūdu, kas radusies pagaidu posmā. Taču prasība attiecībā uz peļņas līmeni nebija pamatota, jo aprēķinos izmantotā līmeņa pamatā bija dati par nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem, kas tika pārbaudīti izmeklēšanas gaitā. Tādēļ prasība par peļņu tika noraidīta.

(30)

Vēl kāds ražotājs eksportētājs iebilda, ka peļņas normas, kas bija samazinātas ar to saistītajiem uzņēmumiem, ir pārmērīgas un kalpo kā pierādījums, ka faktiskā peļņa ir mazāka. Tika izteikta arī prasība, ka peļņa būtu jāsamazina tikai vienreiz pēdējam saistītajam tirgotājam, nevis starpposma saistītajiem tirgotājiem. Turklāt tas uzskatīja, ka eksporta PVN atskaitījuma aprēķinam vajadzētu būt balstītam uz izejvielu izmaksām, nevis uz preču eksporta cenu.

(31)

Pamatojoties uz jaunajiem iesniegtajiem pierādījumiem, saistīto tirgotāju peļņas norma tika koriģēta, ņemot vērā informāciju, ko sniedza citi nesaistīti tirgotāji. Tomēr prasība attiecībā uz eksporta PVN tika noraidīta, jo uzņēmums nesniedza pierādījumus, kas to pamatotu.

(32)

Viens ražotājs eksportētājs, kam bija piešķirts AR, pretēji savai nostājai pagaidu posmā ļoti vēlā izmeklēšanas posmā paziņoja, ka ir saistīts ar kādu importētāju Kopienā, un lūdza attiecīgi koriģēt tā dempinga starpību. Tas apgalvoja, ka tā dempinga starpība būtu jāaprēķina, pamatojoties uz it kā ar to saistītā importētāja tālākpārdošanas cenu. Lai gan ražotājs eksportētājs un importētājs Kopienā atzina, ka tiem nav nekādu juridisku saišu, kas skaidri pierādītu to attiecības, tie apgalvoja, ka ir uzskatāmi par saistītiem, jo abi uzņēmumi jau ilgi sadarbojas magnēzija ķieģeļu uzņēmējdarbībā.

(33)

Taču minētie uzņēmumi nesniedza nekādus jaunus pierādījumus, kas ļautu secināt, ka tie ir saistīti pamatregulas izpratnē. Turklāt Kopienas importētājam bija līdzīgas attiecības ar vēl kādu Ķīnas eksportētāju, taču tas nepieprasīja tādu pašu attieksmi pret šo eksportētāju. Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata mainīt pagaidu atzinumu, ka šie uzņēmumi nav saistīti. Tādēļ prasība tiek noraidīta.

(34)

Pagaidu posmā eksporta cenu uzņēmumiem, kam bija piešķirts TER, noteica PKN līmenī, bet uzņēmumiem, kam bija piešķirts AR, eksporta cenas noteikšanai tika izmantotas PKN grupas atkarībā no MgO. Galīgajā posmā Komisija pilnveidoja metodoloģiju, lai nodrošinātu konsekvenci, un izmantoja PKN grupas atkarībā no MgO arī eksporta cenas aprēķināšanai ražotājiem, kam bija piešķirts TER.

(35)

Tā kā nav citu komentāru, ar šo tiek apstiprināti pagaidu atzinumi, kas ietverti pagaidu regulas 59. līdz 60. apsvērumā.

(36)

Tā kā nav pamatotu prasību, ar šo tiek apstiprināti pagaidu atzinumi, kas aprakstīti pagaidu regulas 61. un 62. apsvērumā.

(37)

Noteiktās vidējās svērtās dempinga robežas, kuras izsaka procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(38)

Pateicoties jaunai informācijai par importa daudzumiem, sadarbības līmenis tika pārrēķināts un konstatēts, ka tas ir augstāks, nekā noteikts sākotnēji. Tomēr jāapstiprina, ka sadarbības līmenis bija zems.

(39)

Pagaidu posmā valsts vienoto dempinga starpību noteica lielākās starpības apmērā, kas noteikta ražotājiem, kuri sadarbojās. Tomēr galīgajā posmā valsts vienotās dempinga starpības aprēķina metodoloģiju pārskatīja atbilstīgi Komisijas pastāvīgajai praksei mazas sadarbības gadījumā. Tāpēc valsts vienoto dempinga starpību pārrēķināja kā vidējo svērto lielumu, ņemot vērā:

(40)

Attiecīgi valsts vienotā dempinga starpība galīgi tika noteikta 51,5 % līmenī.

(41)

Tā kā nav iesniegti nekādi jauni komentāri, ar šo tiek apstiprināti pagaidu atzinumi attiecībā uz kopējo Kopienas produkciju, kas izklāstīti pagaidu regulas 68. apsvērumā.

(42)

Vairākas ieinteresētās personas pretēji pagaidu regulas secinājumam paziņoja, ka Kopienas ražotājs RHI būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas. Šīs personas apgalvoja, ka RHI uzņēmējdarbība pamatā netiek veikta Kopienā un ka tā importa apjoms IP ir gandrīz tāds pats kā Refratechnik grupai (“Refratechnik”), kas ir no Kopienas ražošanas nozares definīcijas izslēgts ražotājs eksportētājs.

(43)

Pagaidu regulas 70. apsvērumā atgādināts, ka RHI lielākās ražotnes, kurās izgatavo attiecīgo ražojumu, tā vadība, kā arī pētniecības un attīstības centrs atrodas Kopienā. Tāpat tika noskaidrots, ka RHI ražošanas uzņēmums Kopienā un tā ražošanas uzņēmums Ķīnā juridiski ir atsevišķi uzņēmumi. Pat ja RHI ir pasaules mēroga grupa un tai ir ražotne ĶTR ar atsevišķas juridiskas personas statusu, lielāko daļu magnēzija ķieģeļu, kas tiek pārdoti Kopienas tirgū, tā ražo savās ražotnēs Kopienas teritorijā. Tā kā tikai neliela daļa no RHI pārdošanas apjoma ir importēta no ĶTR, šis uzņēmums nav pasargāts no importa dempinga, un ekonomiskais labums, ko tas var gūt no šāda importa, ja tāds vispār ir, ir minimāls. Tādēļ nav pamatojuma RHI izslēgšanai no Kopienas ražošanas nozares definīcijas.

(44)

Turklāt tika secināts, ka jebkādi salīdzinājumi ar Refratechnik situāciju nav atbilstīgi. Pirmkārt, tā kā Refratechnik nav sūdzības iesniedzējs un to arī neatbalsta, šo uzņēmumu nevarēja iekļaut Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Bez tam pretēji iepriekš tekstā apskatītajai RHI situācijai, lai gan Refratechnik importēja līdzīgus apjomus absolūtā izteiksmē, uzņēmuma pārdošanas apjomā Kopienā to daļa procentuāli bija daudz lielāka. Jāatgādina, ka: i) gandrīz puse Refratechnik pārdošanas apjoma Kopienas tirgū tiek ražota ĶTR; ii) ar attiecīgo produktu saistītā uzņēmējdarbība ir daļēji pārvietota uz ĶTR un iii) Refratechnik viennozīmīgi guva labumu no importētās produkcijas pārdošanas. Visu šo faktoru ziņā Refratechnik ievērojami atšķīrās no RHI. Šo iemeslu dēļ prasības bija jānoraida, un ar šo tiek apstiprināts, ka RHI ietilpst Kopienas ražošanas nozares definīcijā.

(45)

Tā kā nav iesniegti nekādi citi komentāri, ar šo tiek apstiprināta Kopienas ražošanas nozares definīcija, kas izklāstīta pagaidu regulas 69. līdz 78. apsvērumā.

(46)

Tā kā nav iesniegti nekādi komentāri, ar šo tiek apstiprināts Kopienas patēriņa aprēķins, kas izklāstīts pagaidu regulas 79. līdz 82. apsvērumā.

(47)

Tā kā nav iesniegti nekādi citi komentāri, ar šo tiek apstiprināti atzinumi par attiecīgā importa tirgus daļu, kas izklāstīti pagaidu regulas 83. un 84. apsvērumā.

(48)

Jāatgādina, ka tika salīdzinātas Kopienas ražotāju un attiecīgās valsts eksportētāju CIF cenas līdz Kopienas robežai, kā teikts pagaidu regulas 85. līdz 87. apsvērumā.

(49)

Ņemot vērā 86. apsvērumā aprakstīto pārskatīto samazinājuma normas metodoloģiju, tika atzīts, ka būtu lietderīgi līdzīgi pārskatīt arī cenu samazinājuma metodoloģiju. Pārskatītā cenu samazinājuma starpība ražotājiem eksportētājiem, kam bija piešķirts TER vai AR, bija no 13 % līdz 37 %. Vidējais cenu samazinājums tika aprēķināts 23,9 % apjomā.

(50)

Izņemot korekcijas, kas izdarītas, kā noteikts 49. apsvērumā, un, tā kā nav citu komentāru, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 85. līdz 87. apsvērums attiecībā uz importa cenām un cenu samazinājumu.

(51)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 111. apsvērumā provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

(52)

Vairākas ieinteresētās personas apšaubīja skaitļu interpretāciju saistībā ar Kopienas ražošanas nozares stāvokli, kas aprakstīts pagaidu regulas 88. līdz 111. apsvērumā. Tās norādīja, ka šie dati neliecina par būtisku kaitējumu. Šīs personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare gūst peļņu, ir konkurētspējīga un uzņēmējdarbības perspektīvas ir ļoti pozitīvas. No tā būtu jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums.

(53)

Jāuzsver, ka neviena ieinteresētā persona neapšaubīja datus, kas saistīti ar Kopienas ražošanas nozares stāvokli, bet gan to interpretāciju. Tik tiešām, raugoties tikai uz konkrētiem apjoma rādītājiem, piemēram, ražošanu, tirgus daļu vai pārdošanu Kopienas tirgū, atsevišķi no citiem rādītājiem, tie neliecina par ļoti negatīvu tendenci.

(54)

Taču jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozare aplūkojamajā periodā reaģēja uz importu par dempinga cenām, samazinot cenas, lai saglabātu savu pārdošanas apjomu Kopienas tirgū. Tas izraisīja lielu rentabilitātes kritumu. Šādos apstākļos zaudējumi jo īpaši atspoguļojas cenās un rentabilitātē.

(55)

Turklāt, analizējot Kopienas ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus no 2001. gada līdz IP, jāņem vērā, ka Kopienas ražošanas nozarē jau deviņdesmitajos gados bija veikta pārstrukturēšana, lai samazinātu jaudas pārpalikumus un veiktu racionalizāciju. Aplūkojamā perioda sākumā (2001. gads) Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija bija stabila, un tā guva atbilstīgu peļņu. Taču, kā liecina Kopienas tirdzniecības rentabilitātes būtiski lejupslīdošā tendence (pagaidu regulas 98. apsvērums) un krītošās vidējās pārdošanas cenas (pagaidu regulas 94. apsvērums), situācija ievērojami pasliktinājās laikposmā no 2001. gada līdz IP beigām.

(56)

Kas attiecas uz nedaudz uzlabojušos situāciju IP, jāatgādina, ka to panāca, vēl vairāk samazinot izmaksas, un ka uzlabotā situācija IP joprojām bija tālu no tāda līmeņa, kādu būtu bijis iespējams panākt, ja nebūtu importa par dempinga cenām (pagaidu regulas 99. apsvērums).

(57)

Tā kā nav iesniegti citi komentāri papildus iepriekš minētajam, ar šo tiek apstiprināti atzinumi par situāciju Kopienas ražošanas nozarē, kas izklāstīti pagaidu regulas 88. līdz 111. apsvērumā.

(58)

Ņemot vērā iepriekš minēto, un tā kā nav citu komentāru, tiek apstiprināts, ka Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

(59)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka importam nebija ietekmes uz Kopienas ražošanas nozari, jo aplūkojamajā periodā tirgus daļa un pārdošanas apjoms bija stabils. Taču tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums (58. apsvērums) un ka tā savu tirgus daļu varēja saglabāt, tikai ievērojami samazinot cenu, kas izraisīja rentabilitātes kritumu par 55 %. Tas notika vienlaicīgi ar importa pieaugumu. Jāatgādina, ka importa apjomi no ĶTR palielinājās apmēram par 150 % un to tirgus daļa aplūkojamajā periodā palielinājās par 118 %. Turklāt ĶTR importa cenas samazinājās par 22 %, un bija vērojams būtisks cenu samazinājums (49. apsvērums). Šo iemeslu dēļ un tādēļ, ka šī prasība netika vairāk pamatota, šis arguments bija jānoraida. Tā kā nav citu komentāru, ar šo tiek apstiprināti 113. apsvēruma atzinumi.

(60)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka tehniskais progress, kas ļāva ražot ķieģeļus ar ilgāku lietošanas laiku, tādējādi padarot tērauda ražošanas procesu efektīvāku, bija iemesls zaudējumiem, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, un ka šis iemesls nav pietiekami ņemts vērā pagaidu regulā.

(61)

Šai ziņā tiek atgādināts, ka, ņemot vērā lietotāju ražošanas nozares sniegto informāciju, magnēzija ķieģeļu izlietojums uz tonnu saražotā tērauda IP ir samazinājies par apmēram 2 % (pagaidu regulas 116. apsvērums). Turklāt tika konstatēts, ka aplūkojamajā periodā patēriņš bija stabils (pagaidu regulas 82. apsvērums). Pamatojoties uz šiem skaitļiem, jāsecina, ka tehniskais progress varēja radīt minimālu vai arī neradīt nekādu ietekmi uz situāciju Kopienas ražošanas nozarē. Tādēļ arguments būtu jānoraida.

(62)

Vēl viens faktors, kas varētu būt zaudējumu iemesls, ir dolāra (kuram ir piesaistīts Ķīnas RMB) kursa svārstības attiecībā pret euro kursu. Dolāra kurss attiecībā pret euro aplūkojamajā periodā samazinājās par apmēram 31 %.

(63)

Jāatgādina, ka dempings tika noteikts, salīdzinot visas cenas uz RMB pamata, tādēļ valūtas maiņas kurss neietekmēja noteikto dempinga starpību. Attiecībā uz zaudējumu robežu dolāra kursa kritums varēja veicināt attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu. Taču neatkarīgi no tā, vai valūtas kursa svārstības daļēji bija arī zemo cenu iemesls, Kopienas ražošanas nozares cenu un ražotāju eksportētāju cenu (sk. 49. apsvērumu) pilna starpība veido cenu samazinājuma līmeni, kas jāņem vērā. Kaitējuma apmērs šajā gadījumā liecina, ka dolāra kursa kritums diez vai varēja veicināt zaudējumus, ko cieta Kopienas ražošanas nozare.

(64)

Viena ieinteresētā persona iebilda, ka konstatēto kaitējumu rada RHI veiktais imports no ĶTR. Jāuzsver, ka RHI no ĶTR importēja 5 % no Kopienas pārdošanas kopapjoma (pagaidu regulas 121. apsvērums) un importētās preces tika pārdotas par cenām, kas ir salīdzināmas ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām Kopienā. Tādēļ tiek secināts, ka šis imports nav radījis konstatētos zaudējumus.

(65)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka zaudējumus radījusi ASV dolāra kursa svārstību izraisītais eksporta apjoma kritums un no tā izrietošā ražošanas apjoma samazināšana. Taču jāatgādina, ka aplūkojamajā periodā eksporta apjoms tikai nedaudz samazinājās un eksporta rentabilitāte bija lielāka nekā pārdošanas apjomi Kopienas tirgū (pagaidu regulas 122. apsvērums). Tādēļ maz ticams, ka šim eksportam būtu bijusi ievērojama negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares zaudējumiem.

(66)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka zaudējumus izraisījusi Kopienas ražošanas nozares nelabvēlīgā situācija, kas radusies tāpēc, ka magnēzija resursi galvenokārt atrodas ĶTR. Lai gan galvenās izejvielas raktuves tik tiešām atrodas ĶTR, radot ĶTR ražotājiem izmaksu un stratēģiskās priekšrocības, šādas atšķirības, kas izraisa izmaksu priekšrocības, jebkurā gadījumā ir ņemtas vērā cenu salīdzinājumos.

(67)

Tā kā nav citu komentāru par cēloņsakarību, ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas šajā jautājumā izklāstīti pagaidu regulas 112. līdz 124. apsvērumā.

(68)

Tā kā nav citu komentāru par Kopienas ražošanas nozares interesēm, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 125. līdz 129. apsvērumā.

(69)

Divi nesaistīti importētāji un viens saistīts importētājs pēc provizoriskās izziņošanas iesniedza iesniegumus. Vēl viens importētājs, kurš nesadarbojās procedūrā, arī iesniedza komentārus, iebilstot pret pagaidu pasākumiem tādēļ, ka tie negatīvi ietekmētu šā uzņēmuma apgrozījumu, darba vietas un rentabilitāti, jo attiecīgais ražojums veido ievērojamu daļu no tā uzņēmējdarbības. Šie četri uzņēmumi importētāji pārstāvēja apmēram 35 % no importa kopapjoma IP. Taču uzņēmumi nesniedza nekādus jaunus pierādījumus, kas varētu mainīt secinājumus par Kopienas interesēm, kā tas ir aprakstīts pagaidu regulā.

(70)

Citi argumenti, kurus iesnieguši importētāji un kuri sakrīt ar lietotāju iesniegtajiem argumentiem, ir aprakstīti 73. līdz 82. apsvērumā.

(71)

Tā kā nav citu komentāru, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas aprakstīti pagaidu regulas 130. līdz 132. apsvērumā.

(72)

Tā kā nav iesniegti citi komentāri par Kopienas piegādātāju interesēm, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas aprakstīti pagaidu regulas 133. apsvērumā.

(73)

Lielākā daļa lietotāju, importētāju un ražotāju eksportētāju atkārtoti pauda viedokli, ka pasākumi stiprinās tādu tirgus struktūru, kurā ir tikai daži nozīmīgi ražotāji, tādējādi samazinot konkurenci. Lai gan šajā jautājumā netika izteikti jauni argumenti, tika iesniegti daži papildmateriāli, kas pamato šo apgalvojumu.

(74)

Jāatgādina, ka IP Kopienas tirgus lielākajam ražotājam nebija lielākā tirgus daļa saistībā ar attiecīgo ražojumu (pagaidu regulas 141. apsvērums). Šo daļu aprēķināja, balstoties uz pārbaudītu informāciju. To apstrīdēja viena ieinteresētā persona, bet netika sniegti pārliecinoši pierādījumi, ka tirgus daļa būtu lielāka par iepriekš minēto skaitli. Turklāt neviena ieinteresētā persona nav sniegusi pārliecinošus pierādījumus, kas apstiprinātu pieņēmumu, ka nozīmīgo Kopienas tirgus dalībnieku rīcība būtu konkurenci ierobežojoša. Turklāt arī vairāki citi Kopienas ražotāji ražoja attiecīgo ražojumu. Tā kā nav citu komentāru, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas aprakstīti pagaidu regulas 140. un 141. apsvērumā.

(75)

Tika izteikts apgalvojums, ka pasākumi izraisīs attiecīgā ražojuma piedāvājuma trūkumu Kopienas tirgū, jo ražotāji eksportētāji šo pasākumu dēļ pārstās eksportēt uz Kopienu. Šis apgalvojums netika pamatots ar dokumentiem. Jāuzsver, ka, pateicoties pieejamo piegāžu avotu skaitam ĶTR un Kopienā, ir ļoti maz ticams, ka varētu rasties piedāvājuma trūkums. Tādēļ šis arguments ir nepamatots.

(76)

Tāpat tika apgalvots, ka izejvielu piegādātāji var būt spiesti samazināt eksporta apjomu uz Kopienu tādu faktoru dēļ kā elektroenerģijas piegādes pārtraukums ĶTR, kur atrodas lielākā daļa magnezīta izejvielu ieguves vietu. Tika apgalvots, ka tādēļ magnezīta cenas 2005. gadā sāka palielināties, izraisot izejvielas trūkumu Kopienas tirgū. Ir skaidrs, ka magnēzija ķieģeļu ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde no ĶTR var svārstīties atkarībā no iekšējiem faktoriem un var izraisīt magnezīta cenas kāpumu. Taču tas vienādi ietekmēs gan Kopienas ražotājus, kas izmanto Ķīnas izcelsmes magnezītu, gan magnēzija ķieģeļu ražotājus Ķīnā. Tādēļ šie argumenti nav svarīgi antidempinga pasākumu noteikšanas ietekmes novērtēšanai.

(77)

Lietotāju ražošanas nozare arī pauda bažas, ka pasākumi izraisīs būtisku magnēzija ķieģeļu izmaksu kāpumu un ka tas jāņem vērā, apsverot pasākumu izmaksu ietekmi uz tērauda rūpniecību. Taču tērauda ražošanas nozares pārstāvji kopumā neapstrīdēja to, ka magnēzija ķieģeļu izmaksas veido ievērojami mazāk par 1 % no to kopējām izmaksām (pagaidu regulas 143. apsvērums). Tomēr tie ierosināja apsvērt to, ka: i) tas ir stratēģiskas nozīmes ražojums; ii) tehnisks magnēzija ķieģeļu defekts var izraisīt būtiskas papildizmaksas; iii) cenas, visticamāk, ievērojami kāps citu faktoru ietekmē.

(78)

Pagaidu regulas 135. apsvērumā jau uzsvērts, ka ugunsizturīgie materiāli tērauda ražošanas nozarei ir stratēģiski svarīga izejviela, jo tērauds tiek apstrādāts konverteros, krāsnīs un kausos. Tādēļ ugunsizturīgo materiālu sliktā kvalitāte varētu radīt būtiskus zaudējumus, izraisot ražošanas apturēšanu, remontus un drošības problēmas. Tāpēc tērauda ražošanas nozarei būtiski svarīgs faktors ir pietiekama apjoma augstas kvalitātes piegādes, proti, izturīgi ķieģeļi, un tehniskais nodrošinājums.

(79)

Lai gan ir būtiski apsvērt, vai materiāls ir stratēģiski vai citādi svarīgs, tā izmaksas salīdzinājumā ar kopējām ražošanas izmaksām arī ir nozīmīgs jautājums Kopienas interešu analīzē. Tādēļ neapstrīdamais fakts, ka magnēzija ķieģeļu izmaksas ir mazākas par 1 % no tērauda ražošanas kopējām izmaksām, joprojām ir izšķirošs faktors.

(80)

Saistībā ar iepriekš teikto jāuzsver, ka antidempinga pasākumu mērķis ir nevis aizliegt importu, bet gan palielināt cenas līdz ilgtspējīgam, kaitējumu neradošam līmenim. Ņemot vērā pasākumu līmeni (ar vidējo svērto lielumu apmēram 20 %), kaitējumu neradošs imports no Ķīnas turpinās ienākt tirgū un nodrošinās pienācīgu konkurenci. Citas trešās valstis arī nodrošināja iespējamus piegādes avotus, pat ja IP laikā to apjoms bija zems.

(81)

Būtu arī jāatgādina, ka pasākumu nenoteikšana var radīt risku, ka attiecīgā ražojuma Kopienas ražošana ilgtermiņā tiks pārvietota uz ĶTR. Ņemot vērā nozīmīgu ražotāju trūkumu citās trešās valstīs un to, ka attiecīgais ražojums ir stratēģiski svarīgs tērauda ražošanai, šāda atkarība no ĶTR importa Kopienas tērauda ražošanas nozarei noteikti nav izdevīga. Šo pagaidu regulas apsvērumu (pagaidu regulas 138. apsvērums) apšaubīja viens importētājs un viens tērauda ražošanas uzņēmums. Taču lielākā daļa tērauda ražošanas nozares neiebilda pret to, ļaujot secināt, ka arī viņu interesēs ir, lai Kopienā pastāvētu dzīvotspējīga magnēzija ķieģeļu ražošana.

(82)

Tā kā nav iesniegti citi komentāri saistībā ar apgalvojumiem par tirgus struktūras izjaukšanu un palielinātām izmaksām, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 140. līdz 143. apsvērumā.

(83)

Tā kā nav iesniegti citi komentāri saistībā ar lietotāju interesēm, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 134. līdz 144. apsvērumā.

(84)

Ņemot vērā pagaidu regulā izdarītos secinājumus un dažādo personu iesniegumus, secināts, ka nav pamatotu iemeslu, kas liegtu noteikt galīgos antidempinga pasākumus ĶTR izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam. Ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 145. un 146. apsvērumā.

(85)

Pagaidu regulā kaitējuma novēršanas apjomu aprēķināja, izmantojot 5 PKN grupas atkarībā no MgO satura ķieģeļos. Šī metodoloģija pirmo reizi tika pieminēta aptaujas lapās, kas tika izsūtītas šīs izmeklēšanas sākumā, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt komentārus. Metodoloģijas koriģēšanu pieprasīja un izpētīja, kā aprakstīts 86. līdz 88. apsvērumā.

(86)

Pagaidu regulā veikta standarta korekcija CIF eksporta cenām, lai aptvertu izmaksas pēc importa veikšanas, importētāja izmaksas un tirdzniecības līmeni. Turpmāka izmeklēšana apliecināja, ka šīs korekcijas būtu jāpārskata, lai precīzi atspoguļotu izmaksas, kas saistītas ar katru pārdošanas kanālu. Aprēķinātās kaitējuma novēršanas starpības parādītas 90. apsvērumā.

(87)

Kāda lietotāju asociācija apgalvoja, ka aprēķinos nav ņemta vērā cenu starpība sveķiem vai darvai, ko izmanto kā saistvielu magnēzija ķieģeļiem. Patiešām – cena darvai, ko galvenokārt izmanto ražošanā Kopienā, ir zemāka nekā sveķu cena, tomēr ir pamats Kopienas ražotāju apgalvojumam, ka augstākas izmaksas nedaudz sarežģītākajam darvas ražošanas procesam izlīdzina šo starpību. Šajā izmeklēšanā nav sniegti pamatoti pierādījumi, lai noraidītu šos atzinumus. Tādēļ šī prasība tika noraidīta.

(88)

Turklāt viens lietotājs apgalvoja, ka PKN grupās, kas aprakstītas 85. apsvērumā, pastāv atšķirība starp ķieģeļiem, kas izmantoti konverteros, un ķieģeļiem, kas izmantoti kausos. Kopienas ražošanas nozare pārdeva procentuāli lielāku daudzumu konverteru ķieģeļu, kam ir augstāka cena, nekā ražotāji eksportētāji ĶTR. Lietotājs pauda viedokli, ka šis jautājums labāk jāatspoguļo cenu salīdzinājumos. Taču šī prasība nebija pamatota, jo nebija paskaidrots, kādas PKN grupas tas ietekmē un kādā mērā. Tādēļ šī prasība tika noraidīta.

(89)

Jāatgādina, ka kaitējumu neradošā cena tika aprēķināta, izmantojot peļņas normu 8 % apmērā. Šo skaitli neapstrīdēja neviena ieinteresētā persona, tādēļ tas tiek galīgi apstiprināts.

(90)

Galīgās vidējās svērtās kaitējuma starpības uzņēmumiem, kuriem nebija piešķirts ne AR, ne TER, ir šādas:

(91)

Pēc vairākām iepriekš minētajām normālās vērtības un eksporta cenu korekcijām, kaitējuma novēršanas apjoms, kas tika noteikts, ņemot vērā informāciju, ko sniedza uzņēmumi, kuri sadarbojās un kuriem nebija piešķirts ne TER, ne AR, un uzņēmumi, kuri nesadarbojās, bija 39,9 %.

(92)

Tā kā bez iepriekš minētajiem grozījumiem nav citu komentāru, ar šo tiek apstiprināta pagaidu regulas 147. līdz 152. apsvērumā aprakstītā metodoloģija.

(93)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgais antidempinga maksājums dempinga starpības līmenī vai kaitējuma starpības līmenī, kas tiek aprēķināta visos gadījumos, kad tā ir zemāka nekā konstatētā dempinga starpība.

(94)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgajiem maksājumiem vajadzētu būt šādiem:

(95)

Individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas aprakstītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas atzinumiem. Tādēļ tās atspoguļo situāciju, kādu izmeklēšanas gaitā konstatēja attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (pretēji “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamam valsts mēroga maksājumam) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts īpaši norādīto uzņēmumu izgatavoto ražojumu importam. Attiecībā uz importētiem ražojumiem, kurus ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav īpaši norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ietverot uzņēmumus, kuri ir saistīti ar īpaši norādītajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm un uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(96)

Jebkurš pieprasījums ar lūgumu piemērot individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai pārdošanas vienību izveides) būtu jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu atbilstīgo informāciju, īpaši par jebkādām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksportu, kas saistītas ar, piemēram, uzņēmuma nosaukuma maiņu vai ražošanas un pārdošanas vietu izmaiņām. Attiecīgā gadījumā Komisija, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, ierosinās grozīt regulu, atbilstīgi atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevišķām maksājumu likmēm.

(97)

Izmeklēšanas gaitā pieci ražotāji eksportētāji ĶTR pauda interesi piedāvāt saistības. Taču beigās tikai trīs ražotāji piedāvāja cenu saistības atbilstīgi pamatregulas 8. panta 1. punktam.

(98)

Viens no uzņēmumiem izmeklēšanā nebija sadarbojies. Tādēļ šis cenu saistību piedāvājums bija jānoraida.

(99)

Vēl kāds uzņēmums, kam piešķirts atsevišķs režīms, piedāvāja kopīgas cenu saistības ar kādu nesaistītu tirgotāju no Šveices. Kopīgas cenu saistības ar nesaistītu uzņēmumu parasti ir jānoraida, jo nesaistīta tirgotāja klātbūtne padara finanšu plūsmas kontroli nerealizējamu. Turklāt nesaistītais tirgotājs ir tieši vai netieši saistīts ar lielāko daļu tā klientu ES. Tas viss rada ļoti sarežģītu korporatīvo struktūru, kas neļautu efektīvi uzraudzīt finanšu plūsmas un līdz ar to – nobeigumā samaksātās cenas. Tādēļ šādas saistības tiek uzskatītas par neizpildāmām un neefektīvām. Tāpēc piedāvājums bija jānoraida.

(100)

Vēl kāds cits ražotājs eksportētājs, kam piešķirts atsevišķs režīms, kopā ar savu saistīto tirgotāju ĶTR piedāvāja kopīgas cenu saistības apvienojumā ar kvantitatīvu ierobežojumu. Tie ir piekrituši pārdot attiecīgo ražojumu ierobežotā daudzumā par tādu cenu, kas novērš kaitējumu radošā dempinga ietekmi, vai par augstākām cenām. Importa apjomiem, kas pārsniedz kvantitatīvo ierobežojumu, piemēros antidempinga maksājumu. Uzņēmumi arī sniegs Komisijai regulāru un sīku informāciju par savu eksportu uz Kopienu, lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt cenu saistības. Turklāt šo uzņēmumu pārdošanas struktūra ir tāda, ka pēc Komisijas domām risks, ka cenu saistības, par kurām ir noslēgta vienošanās, varētu neievērot, ir ierobežots.

(101)

Lai palīdzētu Komisijai efektīvi uzraudzīt to, vai uzņēmumi ievēro saistības, kad attiecīgajai muitas iestādei tiek iesniegta prasība laist brīvā apgrozībā, atbrīvojums no antidempinga maksājuma tiek nodrošināts ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta faktūra, kurā iekļauta vismaz pielikumā norādītā informācija. Šāds informācijas līmenis ir nepieciešams arī tādēļ, lai muitas iestādes varētu ar pietiekamu precizitāti pārliecināties, ka kravas atbilst tirdzniecības dokumentiem. Ja šāda faktūra netiek uzrādīta vai ja tā neatbilst ražojumam, kas uzrādīts muitā, piemērojama atbilstīgā antidempinga maksājuma likme.

(102)

Lai labāk garantētu cenu saistību efektīvu ievērošanu, importētāji būtu jāinformē, ka jebkura cenu saistību neievērošana var izraisīt antidempinga maksājuma piemērošanu par attiecīgajiem darījumiem ar atpakaļejošu datumu. Tādēļ ir jāīsteno tiesību normas, kas paredz, ka ik reizi, kad nav ievērots viens vai vairāki atbrīvojuma nosacījumi, rodas muitas parāds attiecīgā antidempinga maksājuma līmenī. Tādēļ muitas parāds rodas vienmēr, kad deklarētājs ir izlēmis laist preces brīvā apgrozībā, t. i., neiekasējot antidempinga maksājumu, un ir konstatēti viena vai vairāku cenu saistību nosacījumu pārkāpumi.

(103)

Pārkāpuma gadījumā var piedzīt antidempinga maksājumu ar noteikumu, ka Komisija ir atsaukusi savu piekrišanu cenu saistībām atbilstīgi pamatregulas 8. panta 9. punktam, atsaucoties uz attiecīgo darījumu un attiecīgā gadījumā deklarējot attiecīgo cenu saistību faktūru kā nederīgu. Tādēļ atbilstīgi pamatregulas 14. panta 7. punktam muitas iestādēm būtu nekavējoties jāinformē Komisija, ja atklātas pazīmes, ka nav ievērotas cenu saistības.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, cenu saistību piedāvājums tiek uzskatīts par pieņemamu, un attiecīgie uzņēmumi ir informēti par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, uz kuriem pamatojas lēmums par pieņemšanu.

(105)

Būtu jāuzsver, ka cenu saistību pārkāpuma vai atsacīšanās gadījumā, vai gadījumā, kad ir aizdomas par pārkāpumu, var noteikt antidempinga maksājumu atbilstīgi pamatregulas 8. panta 9. punktam un 10. pantam.

(106)

Ar Komisijas Lēmumu 2005/704/EK (4) tiek apstiprinātas iepriekš minētās cenu saistības.

(107)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apjomu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma apmēru, tiek uzskatīts par nepieciešamu iekasēt summas, kuras ir noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 552/2005 un garantētas kā pagaidu antidempinga maksājums tādā apmērā, kāds ir galīgi noteiktajam maksājumam. Ja galīgie maksājumi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, galīgi būtu jāiekasē tikai tā summa, kas ir garantēta pagaidu maksājuma apmērā,

—

tās ražojuši, transportējuši un faktūru izrakstījuši tieši minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā; un

—

šādām importa precēm ir pievienots derīgs uzņēmuma rēķins. Uzņēmuma rēķins ir faktūra, kurā iekļauta vismaz pielikumā minētā informācija un deklarācija;

—

deklarētās un muitai uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam uzņēmuma rēķinā.