8.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/3

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1725/2003 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas joprojām bija spēkā 2002. gada 14. septembrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2003. gada 17. decembrī publicēja starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 32 Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana un sniegšana. Eiropas Komisija ar Komisijas 2004. gada 29. decembra Regulu (EK) Nr. 2237/2004 (3) pieņēma 32. SGS, ar kuriem nosaka principus, saskaņā ar kuriem finanšu instrumentus klasificē kā finanšu saistības vai kā pašu kapitālu.

(3)

Pēc divpusējām sarunām ar sadarbības partneru pārstāvjiem un saskaņā ar Komisijas pieprasījumu SGSP aicināja savu Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteju (SFPIK) sniegt pārskatītā 32. SGS interpretāciju, lai atvieglotu šā standarta piemērošanu.

(4)

2. SFPIK interpretācija Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti tika publicēta 2004. gada 25. novembrī. Interpretācijā precizēts, ka kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akciju klasifikācija kā finanšu saistības vai kā pašu kapitāls ir atkarīga no šo akciju raksturojuma, jo īpaši attiecībā uz to izpirkšanu. 2. SFPIK interpretācija stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā 32. SGS, kā tas jau norādīts Komisijas 2004. gada 29. decembra Regulas (EK) Nr. 2237/2004 3. apsvērumā, ar kuru pieņem 32. SGS.

(5)

Apspriešanās ar tehniskiem ekspertiem attiecīgajā jomā apstiprināja, ka 2. SFPIK interpretācija Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti atbilst pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1725/2003.

(7)

Šim grozījumam izņēmuma kārtā jāstājas spēkā uzņēmuma finanšu gadā, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai vēlākā datumā, tas ir, vajadzības gadījumā pirms šīs regulas publicēšanas. Šī piemērošana ar atpakaļejošu datumu izņēmuma kārtā ir pamatojama ar to, lai ļautu kooperatīviem sagatavot to pārskatus atbilstīgi 32. SGS, kā tas interpretēts 2. SFPIK interpretācijā, un attiecīgie uzņēmumi var jau likumīgi gaidīt šādu piemērošanu kopš 32. SGS pieņemšanas.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi atbilst Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumam,

—

32. SGS Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana un sniegšana (pārstrādāts 2003. gadā)

—

39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana (pārstrādāts 2003. gadā)

1.

Kooperatīvus un citus līdzīgus uzņēmumus personu grupas veido, lai sasniegtu kopīgus saimnieciskos vai sociālos mērķus. Valstu tiesību akti kooperatīvu parasti definē kā sabiedrību, kura tiecas veicināt tās dalībnieku ekonomisko attīstību, veicot kopīgu uzņēmējdarbību (pašpalīdzības princips). Dalībnieku līdzdalība kooperatīvā bieži vien izpaužas kā dalībnieku akcijas, vienības vai tamlīdzīgi instrumenti, un turpmāk tiks saukta par “dalībnieku akcijām”.

2.

32. SGS nosaka principus, saskaņā ar kuriem finanšu instrumentus klasificē kā finanšu saistības vai kā pašu kapitālu. Šie principi, it īpaši, attiecas uz tādu pārdodamu instrumentu klasifikāciju, kuri to turētājam sniedz iespēju šos instrumentus pārdot emitentam, par tiem saņemot naudas līdzekļus vai citu finanšu instrumentu. Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijām un tamlīdzīgiem instrumentiem šos principus piemērot ir sarežģīti. Daži Starptautisko grāmatvedības standartu padomes dalībnieki ir lūguši palīdzību, lai izprastu, kā 32. SGS principi ir piemērojami dalībnieku akcijām un līdzīgiem instrumentiem, kuriem ir noteiktas pazīmes, un apstākļus, kuros šīs pazīmes ietekmē instrumentu klasifikāciju kā finanšu saistības vai kā pašu kapitālu.

3.

Šī interpretācija ir piemērojama finanšu instrumentiem 32. SGS darbības jomas ietvaros, tai skaitā, finanšu instrumentiem, kuri emitēti kooperatīvo uzņēmumu dalībniekiem un kuri liecina par dalībnieku līdzdalības daļu uzņēmumā. Šī interpretācija nav piemērojama finanšu instrumentiem, par kuriem norēķināsies vai var norēķināties ar uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem.

4.

Daudziem finanšu instrumentiem, tai skaitā, dalībnieku akcijām, ir pašu kapitāla pazīmes, ieskaitot balsstiesības un tiesības piedalīties dividenžu sadalē. Daži finanšu instrumenti to turētājam sniedz tiesības pieprasīt izpirkšanu ar naudu vai citu finanšu instrumentu, bet tajos var būt ietverti vai arī uz tiem var attiekties ierobežojumi attiecībā uz to, vai šie finanšu instrumenti tiks izpirkti. Kā novērtēt šos izpirkšanas noteikumus, nosakot, vai finanšu instrumenti jāklasificē kā saistības vai kā pašu kapitāls?

5.

Finanšu instrumenta (tai skaitā, kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akciju) turētāja līgumiskās tiesības lūgt izpirkšanu pašas par sevi nenozīmē, ka finanšu instruments jāklasificē kā finanšu saistības. Uzņēmumam jāizvērtē visi finanšu instrumenta noteikumi un nosacījumi, lai noteiktu, vai tas klasificējams kā finanšu saistības vai kā pašu kapitāls. Šie noteikumi un nosacījumi ietver klasifikācijas dienā spēkā esošos piemērojamos vietējos tiesību aktus, noteikumus un uzņēmuma statūtus, bet neietver nākotnē sagaidāmos šo tiesību aktu, noteikumu vai statūtu grozījumus.

6.

Dalībnieku akcijas, kas tiktu klasificētas kā pašu kapitāls, ja dalībniekiem nebūtu tiesību lūgt to izpirkšanu, ir pašu kapitāls, ja piepildās viens no 7. vai 8. punktā aprakstītajiem nosacījumiem. Pieprasījuma noguldījumi, tai skaitā, norēķinu konti, depozītu konti un līdzīgi līgumi, kuri rodas, kad dalībnieki rīkojas kā klienti, ir uzņēmuma finanšu saistības.

7.

Dalībnieku akcijas ir uzskatāmas par pašu kapitālu, ja uzņēmumam ir beznosacījumu tiesības atteikt dalībnieku akciju izpirkšanu.

8.

Vietējā likumdošana, noteikumi vai uzņēmuma statūti var noteikt vairāku veidu aizliegumus attiecībā uz dalībnieku akciju izpirkšanu, piemēram, beznosacījumu aizliegumus vai aizliegumus, kuru pamatā ir likviditātes kritērijs. Ja vietējie tiesību akti, noteikumi vai uzņēmuma statūti nosaka izpirkšanas beznosacījumu aizliegumu, dalībnieku akcijas ir pašu kapitāls. Tomēr vietējā likumdošana, noteikumi vai uzņēmuma statūti, kas aizliedz izpirkšanu vienīgi tad, ja piepildās (vai nepiepildās) zināmi nosacījumi, piemēram, likviditātes ierobežojumi, nenosaka, ka dalībnieku akcijas ir pašu kapitāls.

9.

Beznosacījumu aizliegums var būt pilnīgs, ja ir aizliegta jebkāda veida izpirkšana. Beznosacījumu aizliegums var būt daļējs, ja tas aizliedz dalībnieku akciju izpirkšanu, ja izpirkšanas rezultātā dalībnieku akciju skaits vai dalībnieku iemaksātā akciju kapitāla summa nokristos zem noteikta līmeņa. Dalībnieku akcijas, kuras pārsniedz izpirkšanas aizliegumu, ir saistības, ja vien uzņēmumam nav beznosacījumu tiesības atteikt izpirkšanu, kā aprakstīts 7. punktā. Dažos gadījumos akciju skaits vai iemaksātā kapitāla summa, uz kuru attiecas izpirkšanas aizliegums, var pēc laika mainīties. Šādas izpirkšanas aizlieguma izmaiņas izraisa izmaiņas klasifikācijā starp finanšu saistībām un pašu kapitālu.

10.

Veicot sākotnējo izvērtējumu, uzņēmums novērtē savas izpirkšanas finanšu saistības pēc to patiesās vērtības. Ja dalībnieku akcijām ir izpirkšanas pazīme, uzņēmums izpirkšanas finanšu saistību patieso vērtību nosaka ne mazāku par maksimālo summu, kura izmaksājama saskaņā ar tā statūtu vai piemērojamo tiesību aktu izpirkšanas noteikumiem, diskontējot to atbilstoši pirmajai dienai, kad summas atmaksa varētu tikt pieprasīta (skatīt 3. piemēru).

11.

Kā noteikts 32. SGS 35. punktā, peļņas sadali kapitāla instrumentu turētājiem atzīst tieši pašu kapitālā, atskaitot no tās ienākuma nodokļa atvieglojumus. Procentu maksājumi, dividendes un cita veida atdeve attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus klasificē kā finanšu saistības, ir izmaksas neatkarīgi no tā, vai šīs izmaksātās summas juridiski tiek uzskatītas par dividendēm, procentu maksājumiem vai citiem maksājumiem.

12.

Pielikumā, kurš ir vienotās uzskaites neatņemama sastāvdaļa, ir sniegti piemēri par vienotās uzskaites piemērošanu.

13.

Kad izpirkšanas aizlieguma izmaiņas izraisa klasifikācijas maiņu no finanšu saistībām uz pašu kapitālu, uzņēmums atsevišķi norāda pārklasificēto summu, laiku un iemeslu.

14.

Šīs interpretācijas spēkā stāšanās datums un pārejas prasības ir tādas pašas, kā 32. SGS (pārstrādāts 2003. gadā). Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums šo interpretāciju piemēro pārskata periodam, kas sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tas šo faktu norāda. Šo interpretāciju piemēro retrospektīvi.

A1.

Šajā pielikumā ietverti septiņi SFPIK vienotās uzskaites piemērošanas piemēri. Piemēri nesastāda pilnīgu sarakstu; ir iespējami citi faktu modeļi. Katrā piemērā ir pieņemts, ka nav tādu citu apstākļu, kuri nav norādīti piemēra faktos un kuru dēļ finanšu instruments būtu jāklasificē kā finanšu saistības.

A2.

Uzņēmuma statūtos noteikts, ka izpirkšana ir vienīgi uzņēmuma lemšanas kompetencē. Statūti neparedz šīs kompetences turpmākus nosacījumus vai ierobežojumus. Uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē tas nekad nav atteicies izpirkt dalībnieku akcijas, lai gan tā valdei ir tiesības šādi rīkoties.

A3.

Uzņēmumam ir beznosacījumu tiesības atteikt izpirkšanu, un dalībnieku akcijas ir pašu kapitāls. 32. SGS nosaka klasifikācijas principus, kuri ir balstīti uz finanšu instrumenta noteikumiem, un atzīmē, ka pagātnē veikti emitenta ziņā esoši maksājumi, vai nodoms šādus maksājumus veikt neizraisa klasifikāciju par saistībām. 32. SGS AG26. punkts nosaka, ka:

Ja priekšrocību akcijas ir neizpērkamas, atbilstošu klasifikāciju nosaka citas tajās ietvertās tiesības. Klasifikācija pamatojas uz vienošanās būtības novērtējumu un finanšu saistību un pašu kapitāla instrumentu definīcijām. Ja peļņas sadale priekšrocību akciju turētājiem, vai nu kumulatīva vai nekumulatīva, ir emitenta ziņā, akcijas ir pašu kapitāla instrumenti. Priekšrocību akcijas klasifikāciju par pašu kapitāla instrumentu vai finanšu saistību neietekmē, piemēram:

A4.

Uzņēmuma statūtos noteikts, ka izpirkšana ir vienīgi uzņēmuma lemšanas kompetencē. Tomēr statūtos arī noteikts, ka izpirkšanas lūgums tiek apstiprināts automātiski, ja vien uzņēmums spēj veikt maksājumus, nepārkāpjot vietējos noteikumus attiecībā uz likviditāti un rezervēm.

A5.

Uzņēmumam nav beznosacījumu tiesību atteikt izpirkšanu, un dalībnieku akcijas ir finanšu saistības. Iepriekš aprakstītie ierobežojumi ir balstīti uz uzņēmuma spēju segt savas saistības. Tie ierobežo izpirkšanu vienīgi tad, ja uzņēmuma stāvoklis neatbilst likviditātes vai rezervju prasībām, un vienīgi tikmēr, kamēr šāda neatbilstība pastāv. Tādējādi, saskaņā ar 32. SGS noteiktajiem principiem ierobežojumi nav pietiekami, lai finanšu instrumentus klasificētu kā pašu kapitālu. 32. SGS AG25. punkts nosaka, ka:

Priekšrocību akcijas var tikt emitētas ar dažādām tiesībām. Nosakot, vai priekšrocību akcijas ir finanšu saistības vai pašu kapitāla instruments, emitents novērtē katrā konkrētā akcijā ietvertās tiesības, lai noteiktu, vai tām piemīt finanšu saistību pamatīpašības. Piemēram, priekšrocību akcijai, kura dod iespēju izpirkšanai noteiktā datumā vai pēc turētāja izvēles, ir finanšu saistības, jo emitentam ir pienākums nodot finanšu aktīvus akcijas turētājam. Emitenta iespējamā nespēja izpildīt pienākumu izpirkt priekšrocību akciju, kad līgumā tam ir noteikts to darīt, vai nu līdzekļu trūkuma, likumā noteiktu ierobežojumu vai nepietiekamas peļņas vai rezervju dēļ, neatbrīvo to no pienākuma. [Uzsvars pievienots]

A6.

Kooperatīvs uzņēmums saviem dalībniekiem iepriekš dažādos datumos un par dažādām summām ir emitējis akcijas:

Akcijas ir izpērkamas pēc pieprasījuma par summu, par kādu tās ir emitētas.

A7.

Uzņēmuma statūtos ir noteikts, ka kumulatīvā izpirkšana nevar pārsniegt 20 procentus no tā dalībnieku jebkad lielākā neapmaksāto akciju skaita. 20x2. gada 31. decembrī uzņēmumam ir 200 000 neapmaksātu akciju, kas ir augstākais dalībnieku jebkad neapmaksāto akciju skaits, un iepriekš akciju izpirkšana nav notikusi. 20x3. gada 1. janvārī uzņēmums veic grozījumus savos statūtos un palielina kumulatīvās izpirkšanas pieļaujamo līmeni līdz 25 procentiem no tās dalībnieku jebkad lielākā neapmaksāto akciju skaita.

A8.

Dalībnieku akcijas, kuras pārsniedz izpirkšanas aizliegumu, ir finanšu saistības. Kooperatīvais uzņēmums šīs finanšu saistības novērtē pēc to patiesās vērtības sākotnējās atzīšanas brīdī. Tā kā šīs akcijas ir izpērkamas pēc pieprasījuma, kooperatīvais uzņēmums šādu finanšu saistību patieso vērtību nosaka saskaņā ar 39. SGS 49. punktu, kurš nosaka, ka: “Finanšu saistību posteņa patiesā vērtība ar pieprasījuma pazīmēm (piemēram, pieprasījuma depozīts) nav mazāka kā pēc pieprasījuma izmaksājamā summa [..]” Līdz ar to kooperatīvais uzņēmums kā finanšu saistības klasificē maksimālo pēc pieprasījuma izmaksājamo summu saskaņā ar izpirkšanas noteikumiem.

A9.

20x1. gada 1. janvārī saskaņā ar izpirkšanas noteikumiem izmaksājamā maksimālā summa ir 20 000 akcijas par 10 NV katra, un līdz ar to uzņēmums 200 000 NV klasificē kā finanšu saistības un 800 000 NV kā pašu kapitālu. Tomēr 20x2. gada 1. janvārī, tā kā notiek jauna akciju emisija par 20 NV, maksimālā izmaksājamā summa saskaņā ar izpirkšanas noteikumiem palielinās līdz 40 000 akcijām par 20 NV. Papildu akciju emisija par 20 NV izraisa jaunas saistības, kuras to sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē pēc to patiesās vērtības. Pēc šo akciju emisijas saistības sastāda 20 procentus no kopējām emitētajām akcijām (200 000), kuras novērtētas par 20 NV, jeb 800 000 NV. Tādēļ jāatzīst papildu saistības 600 000 NV apmērā. Šajā piemērā guvumi vai zaudējumi netiek atzīti. Līdz ar to uzņēmums tagad klasificē 800 000 NV kā finanšu saistības un 2 200 000 NV kā pašu kapitālu. Šajā piemērā pieņemts, ka laikposmā no 20x1. gada 1. janvāra līdz 20x2. gada 31. decembrim šīs summas nemainās.

A10.

Pēc izmaiņām statūtos kooperatīvajam uzņēmumam var pieprasīt izpirkt maksimāli 25 procentus tā neapmaksāto akciju jeb maksimāli 50 000 akcijas par 20 NV. Līdz ar to 20x3. gada 1. janvārī kooperatīvais uzņēmums kā finanšu saistības klasificē summu 1 000 000 NV apmērā, kuru veido pēc izpirkšanas noteikumiem maksimālā pēc pieprasījuma izmaksājamā summa, kura noteikta saskaņā ar 39. SGS 49. punkta noteikumiem. Tādēļ tas 20x3. gada 1. janvārī pārnes 200 000 NV lielu summu no pašu kapitāla uz finanšu saistībām, 2 000 000 NV summu atstājot klasificētu kā pašu kapitāls. Šajā piemērā uzņēmums pārnešanas rezultātā neatzīst guvumus vai zaudējumus.

A11.

Kooperatīvu darbību reglamentējošie vietējie tiesību akti vai uzņēmuma statūta noteikumi liedz uzņēmumam izpirkt dalībnieku akcijas, ja to izpirkšanas rezultātā tas samazinātu dalībnieku akciju iemaksāto kapitālu zem 75 procentiem no dalībnieku akciju iemaksātā kapitāla lielākās summas. Konkrētam kooperatīvam lielākā summa ir 1 000 000 NV. Bilances datumā iemaksātā kapitāla atlikums ir 900 000 NV.

A12.

Šajā gadījumā 750 000 NV būtu jāklasificē kā pašu kapitāls, un 150 000 NV būtu jāklasificē kā finanšu saistības. Papildus iepriekš citētajiem punktiem 32. SGS 18. punkta (b) apakšpunkta daļa nosaka, ka:

… finanšu instruments, kas turētājam dod tiesības to pārdot emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu (“pārdodamais instruments”), ir finanšu saistības. Tas tā ir pat tad, ja naudas vai citu finanšu aktīvu summu nosaka, pamatojoties uz indeksu vai citu posteni, kam ir potenciāls palielināties vai samazināties, vai kad pārdodamā instrumenta juridiskā forma turētājam dod tiesības uz atlikušo līdzdalību emitenta aktīvos. Iespēja turētājam pārdot instrumentu emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu nozīmē, ka pārdodamais instruments atbilst finanšu saistību definīcijai.

A13.

Šajā piemērā aprakstītais izpirkšanas aizliegums atšķiras no ierobežojumiem, kuri aprakstīti 32. SGS 19. un AG25. punktā. Šie ierobežojumi attiecas uz uzņēmuma spēju apmaksāt finanšu saistību maksājamo summu, t.i. tie liedz saistību apmaksu vienīgi tad, ja piepildās norādītie nosacījumi. Turpretim šajā piemērā aprakstīts beznosacījumu aizliegums izpirkšanai, kuras apmērs pārsniedz norādītu summu, neatkarīgi no uzņēmuma spējas izpirkt dalībnieku akcijas (piemēram, ņemot vērā tā naudas resursus, peļņu vai sadalāmās rezerves). Faktiski izpirkšanas aizliegums liedz uzņēmumam veidot finanšu saistības, lai izpirktu summu, kas pārsniedz norādīto iemaksātā kapitāla summu. Tādēļ akciju daļa, uz kuru attiecināms izpirkšanas aizliegums, neveido finanšu saistības. Lai gan katra dalībnieka akcijas var izpirkt individuāli, daļu kopējo neapmaksāto akciju nevar izpirkt nekādos apstākļos, ja vien uzņēmums netiek likvidēts.

A14.

Šā piemēra fakti ir tādi paši, kādi noteikti 4. piemēram. Turklāt bilances datumā vietējā jurisdikcijā noteiktās likviditātes prasības liedz uzņēmumam izpirkt dalībnieku akcijas, ja vien tā rīcībā esošie naudas līdzekļi un īstermiņa ieguldījumi nepārsniedz kādu norādītu summu. Šo likviditātes prasību rezultātā bilances datumā uzņēmums dalībnieku akciju izpirkšanas mērķiem nevar izmaksāt vairāk par 50 000 NV.

A15.

Tāpat kā 4. piemērā, uzņēmums 750 000 NV klasificē kā pašu kapitālu un 150 000 NV kā finanšu saistības. Tā jārīkojas tādēļ, ka summa, kura klasificēta kā saistības, ir balstīta uz uzņēmuma beznosacījumu tiesībām atteikt izpirkšanu un nevis uz nosacītiem ierobežojumiem, kuri liedz izpirkšanu vienīgi tad, ja nepiepildās likviditātes vai citi nosacījumi, un vienīgi līdz nosacījumu piepildīšanās brīdim. Šajā gadījumā piemērojami 32. SGS 19. un AG25. punkta noteikumi.

A16.

Uzņēmuma statūti tam liedz izpirkt dalībnieku akcijas, izņemot tādā apmērā, kādā saņemti ieņēmumi no dalībnieku papildus akciju emisijas jauniem vai esošajiem dalībniekiem iepriekšējo trīs gadu gaitā. Akciju izpirkšanai, kuru dalībnieki ir pieprasījuši, izmantojami no dalībnieku akciju emisijas gūtie ieņēmumi. Trīs iepriekšējo gadu laikā ieņēmumi no dalībnieku akciju emisijas ir sastādījuši 12 000 NV, un dalībnieku akcijas nav izpirktas.

A17.

Uzņēmums 12 000 NV no dalībnieku akcijām klasificē kā finanšu saistības. Atbilstoši 4. piemērā aprakstītajiem slēdzieniem dalībnieku akcijas, uz kurām attiecas izpirkšanas beznosacījumu aizliegums, nav finanšu saistības. Šāds beznosacījumu aizliegums attiecas uz summu, kas ir vienāda ar ieņēmumiem no akcijām, kuras emitētas pirms iepriekšējiem trim gadiem, un līdz ar to šī summa klasificējama kā pašu kapitāls. Tomēr uz summu, kura ir vienāda ar ieņēmumiem no iepriekšējos trijos gados emitētajām akcijām, izpirkšanas beznosacījumu aizliegums neattiecas. Līdz ar to ieņēmumi no dalībnieku akciju emisijas iepriekšējos trijos gados sastāda finanšu saistības līdz brīdim, kad tos vairs nevar izmantot dalībnieku akciju izpirkšanai. Tā rezultātā uzņēmumam ir finanšu saistības, kuras ir vienādas ar ienākumiem no iepriekšējos trijos gados emitētajām akcijām, no kuriem atskaitīti šajā periodā notikušie izpirkšanas gadījumi.

A18.

Uzņēmums ir kooperatīva banka. Kooperatīvo banku darbību reglamentējošie vietējie tiesību akti nosaka, ka vismaz 50 procentiem uzņēmuma kopējo “neapmaksāto saistību” (noteikumos definēts termins, kurš ietver dalībnieku akciju kontus) jābūt dalībnieku iemaksātā kapitāla formā. Šī noteikuma rezultātā, ja visas kooperatīva neapmaksātās saistības ir dalībnieku akciju veidā, tas var izpirkt tās visas. 20x1. gada 31. decembrī uzņēmumam kopumā ir neapmaksātas saistības 200 000 NV apmērā, no kurām 125 000 NV sastāda dalībnieku akciju konti. Dalībnieku akciju kontu noteikumi to turētājam ļauj tās pēc pieprasījuma izpirkt, un uzņēmuma statūtos izpirkšanai ierobežojumi nav noteikti.

A19.

Šajā piemērā dalībnieku akcijas tiek klasificētas kā finanšu saistības. Izpirkšanas aizliegums ir līdzīgs ierobežojumiem, kuri aprakstīti 32. SGS 19. un AG25. punktā. Šis ierobežojums ir attiecināms uz uzņēmuma spēju apmaksāt finanšu saistību maksājamo summu, t.i. tie liedz saistību apmaksu vienīgi tad, ja piepildās norādītie nosacījumi. Tas nozīmē, ka uzņēmumam var pieprasīt izpirkt visu dalībnieku akciju apmēru (125 000 NV), ja tas ir apmaksājis visas citas savas saistības (75 000 NV). Līdz ar to izpirkšanas aizliegums neliedz uzņēmumam veidot finanšu saistības, lai izpirktu summu, kas pārsniedz norādīto dalībnieku akciju skaitu vai iemaksātā kapitāla summu. Tas ļauj uzņēmumam tikai atlikt izpirkšanu, līdz piepildās kāds apstāklis, t.i. līdz citu saistību atmaksas brīdim. Šajā piemērā uz dalībnieku akcijām nav attiecināms izpirkšanas beznosacījumu aizliegums, un līdz ar to tās klasificē kā finanšu saistības.