7.7.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 174/1

(1)

Stabilitātes un izaugsmes paktā sākotnēji ietilpa Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (3), Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (4) un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu (5). Stabilitātes un izaugsmes pakts ir pierādījis savu lietderību fiskālās disciplīnas nostiprināšanā, tādējādi ievērojami veicinot makroekonomisko stabilitāti ar zemu inflāciju un zemām procentu likmēm, kas ir priekšnosacījums stabilai izaugsmei un darba vietu radīšanai.

(2)

Padome 2005. gada 20. martā pieņēma ziņojumu “Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”, kura mērķis ir fiskālās sistēmas pārvaldes un valstu atbildības uzlabošana, stiprinot pakta ekonomisko pamatu un efektivitāti, gan tā preventīvā, gan korektīvā aspektā, lai ilgtermiņā nodrošinātu valstu finanšu stabilitāti, veicinātu izaugsmi un izvairītos no pārmērīga apgrūtinājuma uzkraušanas nākamajām paaudzēm. Eiropadome šo ziņojumu apstiprināja savos 2005. gada 23. marta secinājumos (6), kur norādīts, ka ziņojums atjaunina un papildina Stabilitātes un izaugsmes paktu, no kā tas tagad ir sastāvdaļa.

(3)

Saskaņā ar Ekonomikas un finanšu padomes 2005. gada 20. marta ziņojumu, ko apstiprināja 2005. gada pavasara Eiropadome, dalībvalstis, Padome un Komisija atkārtoti apliecina to apņemšanos efektīvi un savlaicīgi īstenot Līgumu un Stabilitātes un izaugsmes paktu, izmantojot vienādranga atbalstu un vienādranga spiedienu, un cieši un konstruktīvi sadarboties ekonomiskās un fiskālās uzraudzības jomā, lai garantētu pakta noteiktību un efektivitāti.

(4)

Regula (EK) Nr. 1466/97 būtu jāgroza, lai pilnībā varētu piemērot panākto vienošanos par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošanu.

(5)

Stabilitātes un izaugsmes paktā ir noteikts dalībvalstu pienākums ievērot vidēja termiņa mērķi attiecībā uz budžeta stāvokli, kam jābūt “tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu”(CTBOIS). Ņemot vērā lielo ekonomikas un budžeta dažādību Savienībā, atsevišķām dalībvalstīm vajadzētu noteikt atšķirīgu vidējā termiņa mērķi, lai ņemtu vērā ekonomikas un budžeta stāvokļu un tendenču dažādību, kā arī fiskālo apdraudējumu valsts finanšu stabilitātei dažādību, tostarp arī saistībā ar gaidāmām demogrāfiskām izmaiņām. Vidējā termiņa budžeta mērķi var atšķirties no CTBOIS atsevišķām dalībvalstīm. Tādējādi eurozonas un ERM2 dalībvalstīm būtu noteikts katrai valstij pieskaņoto vidēja termiņa cikliski koriģēto mērķu diapazons, izņemot vienreizējus un pagaidu pasākumus.

(6)

Vajadzētu panākt simetriskāku pieeju fiskālai politikai attiecīgajā ekonomikas ciklā, to īstenojot ar pastiprinātu budžeta disciplīnu ekonomikas uzplaukuma periodos, lai izvairītos no procikliskas politikas un pakāpeniski sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi. Vidējā termiņa budžeta prasību stingrai ievērošanai vajadzētu ļaut dalībvalstīm pārvarēt parastās cikliskās svārstības, valsts budžeta deficītam nepārsniedzot 3 % no IKP atsauces vērtības, un nodrošināt būtiskus panākumus finansiālās noturības sasniegšanā. Ņemot šo vērā, tam vajadzētu pieļaut budžeta manevrēšanu, jo īpaši valsts ieguldījumu jomā.

(7)

Dalībvalstīm, kas vēl nav sasniegušas to vidēja termiņa budžeta mērķi, vajadzētu veikt pasākumus, lai to sasniegtu attiecīgajā ekonomikas ciklā. Lai sasniegtu to vidējā termiņa budžeta mērķi, eurozonas vai ERM2 dalībvalstīm vajadzētu veikt cikliski koriģētu ikgadēju minimālo korekciju, izņemot vienreizējus vai citus pagaidu pasākumus.

(8)

Lai Pakts būtu vairāk vērsts uz izaugsmes sekmēšanu, definējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai valstīm, kas šos mērķus vēl nav sasniegušas, kā arī ļaujot valstīm, kas tos ir sasniegušas, kādu laiku novirzīties no šā mērķa, vajadzētu ņemt vērā būtiskas strukturālas reformas, kas tieši un ilgtermiņā ietekmē izdevumu samazināšanu, tostarp palielinot izaugsmes potenciālu, un kam tādēļ ir pārbaudāma ietekme uz valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Lai nekavētu strukturālās reformas, kas nepārprotami uzlabo valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti, īpašu uzmanību vajadzētu pievērst pensiju reformām, ar ko ievieš vairāku pīlāru sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis, jo šīs reformas to īstenošanas laikposmā izraisa valsts finanšu stāvokļa īstermiņa pasliktināšanos.

(9)

Padomes veiktās stabilitātes un konverģences programmu pārbaudes termiņus vajadzētu pagarināt, lai būtu iespējams veikt rūpīgu stabilitātes un konverģences programmu izvērtējumu,

1)

Iekļauj šādu virsrakstu un pantu:

“1.A IEDAĻA

VIDĒJA TERMIŅA BUDŽETA MĒRĶI

2.a pants

Katrai dalībvalstij ir diferencēts vidēja termiņa mērķis attiecībā uz tās budžeta stāvokli. Šie katrai valstij pieskaņotie vidēja termiņa budžeta mērķi var novirzīties no prasības attiecībā uz stāvokli, kas ir tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Tajos paredz drošības rezervi, lai deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP atsauces vērtības; tajos nodrošina strauju virzību stabilitātes virzienā, un, ņemot to vērā, tajos atstāj manevra iespēju budžetam, it īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem.

Ņemot vērā minētos faktorus, dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas euro, un ERM2 dalībvalstīm katrai valstij pieskaņotos vidēja termiņa budžeta mērķus nosaka noteiktajā diapazonā starp – 1 % no IKP un līdzsvaru vai pārpalikumu cikliski koriģētā izteiksmē, izņemot vienreizējus un pagaidu pasākumus.

Īstenojot būtisku strukturālu reformu, dalībvalsts vidēja termiņa budžeta mērķi var pārskatīt, un jebkurā gadījumā to pārskata reizi četros gados.”;

2)

Regulas 3. panta 2. punktu ar šo groza šādi:

3)

Regulas 5. pantu groza šādi:

4)

Regulas 7. panta 2. punktu ar šo groza šādi:

5)

Regulas 9. pantu groza šādi:

6)

Visā regulā atsauces uz Līguma 103. un 109.c pantu aizstāj ar atsaucēm attiecīgi uz 99. un 114. pantu.