I PIELIKUMS

RAKSTURLIELUMU APTVĒRUMS

1.   IKGADĒJĀ STATISTIKA PAR TĒRAUDA UN ČUGUNA LŪŽŅU BILANCI

Iepriekšējās piezīmes

Dalībvalstīm būs jāapkopo šāda veida informācija no visiem uzņēmumiem, kuros ražo dzelzi, tēraudu vai izstrādājumus, kas noteikti kā NACE 27.1. grupas 1.1. red. un kuri patērē un/vai ražo lūžņus. Pirmajam, 2003., pārskata gadam Komisija pieņems, ka aptvertais kopskaits ir attiecināms uz NACE 27.1. grupas 1. red. Ja daži uzņēmumi veido viena uzņēmuma daļu, ikvienam uzņēmumam jāaizpilda atsevišķa anketa. Ja uzņēmums ir vietējā mērogā iekļāvis tērauda lietuvi, tad tā jāuzskata par uzņēmuma sastāvdaļu. Vietējā mērogā iekļauti uzņēmumi ir tādi uzņēmumi, kas ir pakļauti vienai un tai pašai vadībai un atrodas vienā un tajā pašā vietā. Veidlapa ir piemērota velmētavām, kuras tieši pārvelmē tos izmantotos izstrādājumus, kas ne vienmēr tiek pielīdzināti lūžņiem. Visām dzelzs un tērauda liešanas rūpnīcām, kurām nav pašām savu resursu un tāpēc tiek iepirkti citu uzņēmumu lūžņi, jāaizpilda šis pārskats tādā pašā veidā kā ražotājiem. Dzelzs lietuves (kas ir vai nav iekļautas vietējā mērogā) un neiekļautas tērauda lietuves tiek izslēgtas, jo tās nav klasificētas NACE 27.1. grupā 1.1 red.

Par metāllūžņiem tiek uzskatīti:

—

ikviens dzelzs vai tērauda lūznis, kas rodas dzelzs vai tērauda ražošanas vai pārstādes laikā vai tiek atgūts no veciem dzelzs vai tērauda izstrādājumiem, kas ir piemēroti pārkausēšanai (tai skaitā iegādātie lūžņi, bet netiek iekļauti sadedzināti kalcinēti lējumi vai lējumi, kas tika pakļauti skābju iedarbībai),

—	kanāli un citi tērauda liešanas lūžņi (normāli vai lieti no augšas), tai skaitā tuneļi un vārti, pievadcauruļu atliekas, kas rodas tās lejot no augšas, utt., kā arī brāķi un defektīvi atlējumi, kas nav iekļauti ražošanā,

—	kausa aplikumi (izņemot no liešanas smilšu veidnēs).

No otras puses dzelzi saturošās atliekas, kas ir ievērojami notraipītas ar nemetālisku materiālu un kas rodas kausēšanas vai termiskās apstrādes vai mehāniskās apstrādes laikā, netiek uzskatīti par lūžņiem, piemēram:

—	domnas kanāli,

—	liešanas novadītāji, dzelzs liešanas šļaksti un citas atliekas, atliekas no liešanas veidnēm,

—	tērauda liešanas rūpnīcu izdedži,

—	plāva no atkārtotas sildīšanas kurtuvēm, velmēšanas un kalšanas,

—	konvertoru šļaksti,

—	svelmes caurules un deflektoru aplikumi un paliekas, kas rodas no liešanas smilšu veidnēs.

Tehniskie noteikumi

Kods:

1010

Nosaukums: Krājumi gada pirmajā dienā

Visu uzņēmumu, tai skaitā vietēji iekļauto darbību krājumiem, jābūt iekļautiem šajos kodos (tai skaitā tērauda lietuvju), izņemot tos krājumus, kas tiek glabāti dzelzs lietuvēs.

Kods:

1020

Nosaukums: Radušies uzņēmumā

Tiek iekļauti:

tērauda liešanas rūpnīcu un iekļautu tērauda lietuvju kanāli un citi liešanas lūžņi; tērauda liešanas vertikālie lietņi, siltināts uzliktnis. Iekļauti bojāti un brāķa atlējumi netiek ieskaitīti ražošanas apjomā,

procesa lūžņi ir tādi lūžņi, kas rodas pusapstrādātu metālu un velmētu izstrādājumu, tai skaitā līgumdarbu ražošanas laikā, kā arī atlējumu atliekas, defektīvi atlējumi un tērauda lējumi, kas ir noteikti kā defektīvi pēc kausēšanas uzņēmuma vai lietuves atstāšanas (t. i., pēc tam, kad tie tika iekļauti neapstrādāta vai lieta tērauda ražošanas apjomā). Iekļauj lūžņus, kas rodas vietējā mērogā iekļautās tērauda lietuvēs, kalvēs, cauruļu ražotnēs un stiepļu ražotnēs, kā arī aukstās velmētavās, metāla konstrukciju uzņēmumos un citās tērauda apstrādes nodaļās, izņemot dzelzs lietuves (skat. iepriekš minēto 1. vispārējo piezīmi). Velmētavu lūžņi, kas ir pārvelmēti pašu velmētavās, netiek uzskatīti par jauniem lūžņiem,

atgūti lūžņi ir tērauds un čuguns, kas rodas no veca uzņēmuma, mašinērijas un aparāta remonta un demontāžas, piem., atlējumu formas.

Kods:

1030

Nosaukums: Saņemti (1031 + 1032 + 1033)

Ar tirgotāja, kas darbojas kā starpnieks, palīdzību saņemti lūžņi ir atbilstoši izvietoti pie avotiem, kuru kodi ir 1031, 1032 un 1033.

Kuģa sagriešanas lūžņi no destrukcijas vietām Kopienā jāuzskata par iekšzemes un Kopienas metāllūžņiem.

Kods:

1031

Nosaukums: Saņemti no valsts iekšējiem avotiem

Šeit iekļauj saņemtus lūžņus no citiem uzņēmumiem vai tā paša uzņēmuma nodaļām tajā pašā valstī, tai skaitā domnām, tērauda uzņēmumiem, velmētavām, dzelzslietuvēm (tai skaitā iekļautām dzelzs lietuvēm). Jāiekļauj saņemtie lūžņi no citiem tērauda uzņēmumiem un no tādiem uzņēmumiem, kas neizgatavo vai neizmanto tēraudu, piemēram, šahtām.

Ir arī jāiekļauj saņemtie lūžņi no vietējā tirgus, kas tieši saņemti no netērauda uzņēmumiem, piemēram, tērauda vai dzelzs lietuvēm, cauruļu uzņēmumiem, kalvēm, celtniecības nozares, ieguves nozares, kuģu būvētavām, dzelzceļu uzņēmumiem, mašīnbūves rūpniecības un metāla ražošanas, utt.

Kods:

1032

Nosaukums: Saņemti no citām Kopienas dalībvalstīm

Tas veido lūžņu ieņēmumus no citām Kopienas dalībvalstīm.

Kods:

1033

Nosaukums: Saņemti no trešām valstīm

Tas veido lūžņu ieņēmumus no valstīm, kas nav ES (vai trešām) valstīm.

Kods:

1040

Nosaukums: Kopā pieejami (1010 + 1020 + 1030)

Lūžņu summa gada pirmajā dienā, kas rodas uzņēmumos un kā ieņēmumi.

Kods:

1050

Nosaukums: Kopējais patēriņš...

Kopējais patēriņš uzrāda kopējo metāllūžņu daudzumu, kas ir patērēts dzelzs ražošanai domnās, elektriskajās dzelzs ražošanas krāsnīs un arī plāvas uzņēmumos, kā arī kopējais lūžņu patēriņš, kas tika izmantots kopējā neapstrādāta tērauda ražošanas apjomā, iekļaujot īpašā čuguna lietņu izgatavošanu atkārtoti karburējot tēraudu un vietējā mērogā iekļautu tērauda lietuvju ražošanas apjomu.

Kods:

1051

Nosaukums: .... no tā elektriskajās krāsnīs

Lūžņu patēriņš tērauda ražošanā elektriskajās krāsnīs.

Kods:

1052

Nosaukums: .... no tā nerūsējošie lūžņi

Nerūsējošo lūžņu, kas satur 10,5 % vai vairāk hroma un ne vairāk kā 1,2 % oglekļa, patēriņš ar vai bez citiem sakausējuma elementiem.

Kods:

1060

Nosaukums: Piegādes

Jāreģistrē visas metāllūžņu piegādes, tai skaitā uz visām lietuvēm, pat tām, kas ir iekļautas vietējā mērogā.

Kods:

1070

Nosaukums: Krājumi gada pēdējā dienā (1040 – 1050 – 1060)

Visu uzņēmumu, tai skaitā vietēji iekļauto darbību krājumiem, jābūt iekļautiem šajos kodos (tai skaitā tērauda lietuvju), izņemot tos krājumus, kas tiek glabāti dzelzslietuvēs.

2.   KURINĀMĀ UN ENERĢIJAS PARĒRIŅŠ UN ELEKTROENERĢIJAS BILANCE TĒRAUDA RŪPNIECĪBĀ

Iepriekšējās piezīmes par uzņēmuma veidiem

Kravas sagatavošanas uzņēmumos ietilpst kravas sagatavošanas uzņēmumi un plāvas uzņēmumi.

Attiecībā uz domnām un elektriskajām dzelzs ražošanas krāsnīm jāņem vērā tikai tā kurināmā patēriņš, kas ir tieši ievietots vai izmantots krāsnīs koksa vietā, tātad (izņemot patēriņu karstas vilkmes krāsnīs) ventilatoros un citā papildu vilkmes krāsns aprīkojumā (jāievieto zem “citi uzņēmumi”).

Lietuvēs ietilpst tērauda lietuves un nepārtrauktās liešanas cehi.

Termoelektrostacijās ietilpst kurināmā un enerģijas patēriņš, kas tiek izmantots, lai ražotu visu elektrību uzņēmumos vai kopējās dažu tērauda liešanas rūpnīcu elektrostacijās. Skat. arī vispārējo piezīmi Nr. 2.

Dalībvalstīm būs jāapkopo šī informācija no visām tērauda un dzelzslietuvēm, kas ir noteiktas kā NACE 27.1. grupa 1.1. red., tai skaitā pārvelmētavām un tērauda nozares termoelektrostacijām, kuras izmanto vairākas rūpnīcas un uzņēmumi. Statistikas dēļ šīs elektrostacijas jāuzskata par NACE 27.1. grupas 1.1. red. tērauda liešanas rūpnīcām.

Kopējās tērauda rūpniecības termoelektrostacijas

Termoelektrostacijas, kas ir kopējas vairākām rūpnīcām vai tērauda uzņēmumiem, jāiekļauj kā viens lielums.

Apvienotajām tērauda rūpniecības elektrostacijām tieši jāatbilst pārskatam. Uzņēmumiem, kas izmanto šo elektrostaciju saražoto jaudu, nav jāiekļauj šos datus savās individuālajās atskaitēs, lai izvairītos no dublējošiem aprakstiem.

Tomēr tērauda liešanas rūpnīcām savos resursos jānorāda elektrības apjoms, kas saņemts no kopējām elektrostacijām kā visu (kods 3102) kopējo ieņēmumu no ārpuses summa.

Termoelektrostacijas, kas ir saistītas ar citām nozarēm, piem., ogļrūpniecību, netiek iekļautas.

Uzņēmumi, kas ražo elektrību un tvaiku

Šādi jaukti uzņēmumi jāņem vērā daļēji kā termoelektrostacijas. Jāiekļauj tikai tas kurināmā patēriņš, kas tiek izmantots elektroenerģijas ražošanai, t. i., izņemot tos daudzumus, kas tiek izmantoti siltumapgādei.

Enerģijas patēriņš

A daļā jāreģistrē tērauda un dzelzs liešanas uzņēmumu un to palīguzņēmumu, izņemot koksa krāšņu (domnu, plāvas uzņēmumu, vietējā mērogā iekļautu tērauda lietuvju, velmētavu, utt.), kurināmā un enerģijas patēriņš.

Jāiekļauj visu palīguzņēmumu patēriņš (piemēram, spēkstaciju un termocentrāles) pat tad, ja tās nedarbojas tikai tērauda un dzelzs liešanas uzņēmumiem.

Nav jāiekļauj čuguna un tērauda liešanas rūpnīcā iekļautus cehus, kuru darbības neaptver NACE 27.1. grupas 1.1. red.

A daļa:   Ikgadējā statistika par kurināmā un enerģijas patēriņu, kas iedalīta pēc uzņēmuma veida

Kods:

2010

Nosaukums: Cietais kurināmais (2011 + 2012)

Cietais kurināmais jāreģistrē saskaņā ar tā stāvokli saņemšanas brīdī.

Kods:

2011

Nosaukums: Kokss

Iekļauj koksu, puskoksu, naftas koksu un koksa smalkni.

Kods:

2012

Nosaukums: Pārējie cietie kurināmie

Iekļauj akmeņogles un uzkrājumus, brūnogles un briketes.

Kods:

2020

Nosaukums: Šķidrais kurināmais

Iekļauj visa šķidrā kurināmā patēriņu dzelzs un tērauda liešanas rūpnīcās un palīguzņēmumos, termoelektrostacijās, izņemot koksa krāsnīs.

Kods:

2030

Nosaukums: Gāze (2031 + 2032 + 2033 + 2034)

Fiksētajam patēriņam jābūt neto patēriņam, neskaitot zudumus un sadedzināto gāzi.

Gāzes patēriņš jāreģistrē gigadžoulos (1 gigadžouls = 109 džouli = 1 gigakalorija/4,186), kas ir balstīti uz katras gāzes zemāko kaloritātes vērtību (sausai gāzei 0° un 760 mm/Hg).

Kods:

2040

Nosaukums: Domnas gāzes ārējās piegādes

Ietilpst visas domnas gāzes ārējās piegādes valstij, iekļautajiem tērauda koksēšanas uzņēmumiem, citām tērauda liešanas rūpnīcām un citiem klientiem.

Kods:

2050

Nosaukums: Konvertora gāzes ārējās piegādes

Ietilpst visas konvertora gāzes ārējās piegādes valstij, iekļautajiem tērauda koksēšanas uzņēmumiem, citām tērauda liešanas rūpnīcām un citiem klientiem.

B daļa:   Ikgadējā statistika par elektroenerģijas bilanci tērauda rūpniecībā

Tehniskie noteikumi

Kods:

3100

Nosaukums: Resursi (3101 + 3102)

Skat. 3101 un 3102 tehniskos noteikumus.

Kods:

3101

Nosaukums: Bruto produkcija

Bruto produkcija attiecībā uz kopējo patēriņu termoelektrostacijās, kā ir ziņots A daļā par termoelektrostacijām.

Kods:

3102

Nosaukums: Ieņēmumi no ārpuses

No ārpuses saņemts no valsts tīkliem, citām valstīm, dzelzs un tērauda liešanas rūpnīcām (tai skaitā kopējām elektrostacijām), tērauda liešanas rūpnīcu koksa krāsnīm, vietējā mērogā iekļautajām nodaļām, utt.

Kods:

3200

Nosaukums: Izmantots

3200. ailītē minētajam kopējam skaitam ir jāatbilst 3100. ailītē minētajam.

Kods:

3210

Nosaukums: Uzņēmuma patēriņš (3211 + 3212 + 3213 + 3214 + 3215 + 3216 + 3217)

Iekļauj kopējo uzņēmuma patēriņu, iesk. ailītes (3211 + 3212 + 3213 + 3214 + 3215 + 3216 + 3217).

Kods:

3217

Nosaukums: Pārējie uzņēmumi

Attiecas uz uzņēmumu veidiem, kas ir konkretizēti A daļā.

Kods:

3220

Nosaukums: Piegādes ārpusei

Skat. kodu 3102.

Kods:

3230

Nosaukums: Zudumi

Iekļauj visus elektroenerģijas zudumus.

3.   PĒTĪJUMS PAR IEGULDĪJUMIEM DZELZS UN TĒRAUDA RŪPNIECĪBĀ (IZDEVUMI UN JAUDA)

A daļa:   Ikgadējā statistika par izdevumiem

Iepriekšējās piezīmes

Pat ja daži uzņēmumi veido tā paša uzņēmuma daļu, ikvienam uzņēmumam jāaizpilda atsevišķa anketa.

Ieguldījumu izdevumi ir pārskata periodā veiktie ieguldījumi materiālās lietās. Šeit ieskaita jaunus un līdz šim izmantotus materiālus ražošanas līdzekļus ar vairāk nekā gadu ilgu ekspluatācijas laiku neatkarīgi no tā, vai tie iepirkti no trešām personām vai saražoti pašu izmantošanai (t.i., materiālu ražošanas līdzekļu kapitalizētā produkcija), to skaitā arī nesaražotus materiālus ražošanas līdzekļus, piemēram, zemi. Kapitalizējamas preces ekspluatācijas laika slieksni var pagarināt saskaņā ar uzņēmuma grāmatvedības praksi, ja šī prakse prasa ilgāku gaidāmo ekspluatācijas laiku nekā iepriekš minētais viens gads.

Visus ieguldījumus novērtē pirms vērtības korekcijām un pirms realizācijas ieņēmumu atskaitīšanas. Nopirktās preces novērtē pēc pirkšanas cenas, t.i., ieskaita transporta un uzstādīšanas izmaksas, maksājumus, nodokļus un citas īpašuma tiesību nodošanas izmaksas. Pašu ražotās materiālās preces novērtē pēc ražošanas izmaksām. Neieskaita preces, kas iegūtas uzņēmumu pārstrukturēšanās procesā (piemēram, sakarā ar uzņēmumu apvienošanu, pārņemšanu, sašķelšanu, nodalīšanu). Sīko darbarīku pirkumus, ko nekapitalizē, ieskaita kārtējos izdevumos.

Ieskaita arī visus papildinājumus, grozījumus, uzlabojumus un remontus, kas paildzina ražošanas līdzekļu ekspluatācijas laiku vai palielina to ražošanas jaudu.

Neieskaita kārtējās uzturēšanas izmaksas, kā arī kārtējos izdevumus par ražošanas līdzekļiem, kas tiek lietoti saskaņā ar nomas un līzinga līgumiem.

Attiecībā uz ieguldījumu reģistrēšanu, ja rēķina piesūtīšana, preces piegāde, samaksa un pirmā izmantošana var notikt dažādos pārskata periodos, tiek ierosināts izmantot šādu metodi:

—

Ieguldījumus reģistrē tad, kad īpašuma tiesības pāriet uzņēmumam, kas plāno tos izmantot. Kapitalizēto produkciju reģistrē tad, kad tā ir saražota. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti identificējamos posmos, katra ieguldījumu daļa būtu jāreģistrē tajā pārskata periodā, kurā šie ieguldījumi veikti.

Praksē tas var nebūt iespējams un uzņēmuma grāmatvedības normu dēļ vajadzētu lietot šādus pielāgojumus šai metodei:

—	ieguldījumus reģistrē tajā pārskata periodā, kurā tie ir veikti,

—	ieguldījumus reģistrē tajā pārskata periodā, kurā tos sāk izmantot ražošanas procesā,

—	ieguldījumus reģistrē tajā pārskata periodā, kurā par tiem piesūta rēķinu,

—	ieguldījumus reģistrē tajā pārskata periodā, kurā tos apmaksā,

—	ieguldījumus nereģistrē bilancē. Tomēr bilancē vai darbības pārskata pielikumā parāda visu pamatlīdzekļu papildinājumus, to nodošanu un pārņemšanu, kā arī šo pamatlīdzekļu vērtības korekcijas.

Materiālas lietas uzņēmumu pārskatos uzskaita pie pamatlīdzekļiem postenī materiāli aktīvi.

Tehniskie noteikumi pēc uzņēmuma veida

Kods:

4010

Nosaukums: Koksēšanas uzņēmumi

Tajos ietilpst:

Krāsnis, tai skaitā koksa krāšņu akumulatori ar palīgaprīkojumu, piemēram, uzlādētāji, izgrūdēji, drupinātāji, utt., kā arī koksa mašīnas un dzesēšanas torņi.

Palīguzņēmumi.

Piezīme: Zem ikviena virsraksta ir iekļauts uzņēmums, ēkas un palīgaprīkojums.

Kods:

4020

Nosaukums: Kravu sagatavošanas uzņēmumi

Ietilpst dzelzs rūdas un šihtas sagatavošanas uzņēmumi.

Kods:

4030

Nosaukums: Dzelzs ražošanas un ferosakausējumu uzņēmumi (ieskaitot domnas)

Ietilpst elektriskās čuguna krāsnis, zemas šahtas tipa dzelzs ieguves krāsnis un pārējie pirms liešanas uzņēmumi, utt.

Kods:

4040

Nosaukums: Tērauda lietuves

AOD procesa, vakuuma un kausa apstrādes, utt., tiek uzskatītas par tādu apstrādes veidu, kas seko pēc gala procesa; saistītajiem ieguldījumu izdevumiem (tāpat kā visai produkcijai) jābūt iekļautiem tajā kategorijā, kas aptver atbilstošus gala procesus.

Ja uzņēmumi iekļauj (vai iekļaus) tērauda lietuves un maisītāju, izdevumiem par maisītāju jābūt iekļautiem ar atbilstošu kausēšanas cehu. Ja uzņēmumam nav lietuvju, šie izdevumi jāiekļauj pie domnu izdevumiem.

Kods:

4041

Nosaukums: no tiem elektriskās

Ietilpst EAF process neapstrādāta tērauda ražošanai ar elektriskajām (loka vai indukcijas) krāsnīm.

Kods:

4050

Nosaukums: Nepārtrauktās liešanas cehi

Attiecas uz nepārtrauktās liešanas plāksnēm, tērauda sagatavēm, stieņiem, sijām un neapstrādāta metāla caurulēm, izņemot augšējo un apakšējo daudzumu.

Kods:

4060

Nosaukums: Velmētavas (4061 + 4062 + 4063 + 4064)

Visos velmētavu veidos jāņem vērā ne tikai izdevumi attiecībā uz pašu velmētavu, bet arī tie izdevumi, kas attiecas uz uzņēmuma velmēšanas stāvu darbību augšupejošā virzienā (piemēram, starppārkarsēšanas krāsnis) un lejupejošā virzienā (piemēram, dzesēšanas iegultnes, grieznes). Zem virsraksta “Citi” (kods 4070) tiek iekļauti izdevumi attiecībā uz visu aprīkojumu, kas neiekļaujas īpašajā velmētavas kategorijā, neskaitot pārklāšanas iekārtas (alvošana, cinkošana, utt.), ir iekļaujamas ar kodu 4064.

Vieglas apstrādes velmētavu izdevumiem jābūt uzrādītiem ar kodu 4063 – plato slokšņu aukstā velmētava.

Kods:

4061

Nosaukums: Plakanie velmējumi

Ar šo kodu reģistrējami izdevumi par karstās velmēšanas plakano velmējumu velmētavām.

Kods:

4062

Nosaukums: Garie velmējumi

Ar šo kodu reģistrējami izdevumi par karstās velmēšanas garo velmējumu velmētavām.

Kods:

4063

Nosaukums: Plato slokšņu aukstās velmētavas

Ar šo kodu ir reģistrējami izdevumi, kas ir nepārtraukti vai pārtraukti, par plato slokšņu aukstajām velmētavām.

Kods:

4064

Nosaukums: Pārklāšanas iekārtas

Ar šo kodu reģistrējami izdevumi par pārklāšanas iekārtām (pārklāšanas līnijas).

Kods:

4070

Nosaukums: Pārējie uzņēmumi

Šis kods iekļauj:

visus elektrības, gāzes, ūdens, tvaika, gaisa un skābekļa centrālos uzņēmumus un izplatītājtīklus,

transportēšanas, tehnoloģijas cehus, laboratorijas un visas citas iekārtas, kas veido visa uzņēmuma daļu, bet nevar tikt klasificētas kā konkrēta sektora daļa,

tērauda sagatavju izveides, plākšņu un stieņu velmētavas, ja šie neizveidotie izstrādājumi nav nepārtraukta lējuma izstrādājumi un ir reģistrēti ar kodu 4050.

Kods:

4200

Nosaukums: no tiem piesārņojuma apkarošanai

Kapitālieguldījumu izdevumi par metodēm, tehnoloģijām, procesiem vai aprīkojumu, kas ir izveidoti, lai savāktu un noņemtu piesārņojumu un piesārņotājus (piem., emisijas gaisā, izplūdes gāzes vai cietos atkritumus) pēc to rašanās, novērstu to izplatīšanos un noteiktu piesārņojuma līmeni, kā arī apstrādātu un atbrīvotos no piesārņotājiem, kas rodas uzņēmuma darbības rezultātā.

Šajā iedaļā apkopota izdevumu summa par apkārtējās vides nozarēm: apkārtējā gaisa un klimata aizsardzību, notekūdeņu kontroli, atkritumu kontroli un citām apkārtējās vides aizsardzības darbībām. Pārējās apkārtējās vides aizsardzības darbības iekļauj augsnes, gruntsūdeņu un virsūdeņu aizsardzību un tīrīšanu; trokšņu un vibrācijas samazināšanu; bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzību; aizsardzību pret radiāciju; izpēti un attīstību; vispārējo apkārtējās vides pārvaldi un vadību; izglītību, apmācību un informāciju; darbības, kas virza uz nedalāmiem izdevumiem; un darbības, kas citur nav klasificētas.

Tiek iekļauti:

ieguldījumi noteiktās, nosakāmās sastāvdaļās, kas papildina pašreizējo aprīkojumu, kurš tika ieviests plūsmas līnijas beigās vai pilnīgi ārpus tās (end-of-pipe aprīkojums),

ieguldījumi aprīkojumā (piem., filtros vai atsevišķos tīrīšanas posmos), kas veido vai ekstrahē piesārņotājvielas no konveijeriem, ja šo pievienoto iekārtu noņemšana principā neietekmētu konveijera darbību.

Šo kapitālieguldījumu galvenā nozīme vai funkcija ir apkārtējās vides aizsardzība un tiem jāreģistrē kopējie izdevumi.

Pie izdevumiem jāreģistrē jebkāda izmaksu nobīžu kopsumma, kas radās no tirgus blakusproduktu izveides un realizācijas, iekrājumiem vai saņemtajām subsīdijām.

Iegādātās preces jānovērtē par iegādes cenu, izņemot atskaitāmo PVN un citus atskaitāmos nodokļus, kas ir tieši saistīti ar apgrozījumu.

Netiek iekļauta:

rīcība un darbības, kas sniedz ieguldījumu apkārtējā vidē, bet kas būtu veiktas, neskatoties uz apkārtējās vides aizsardzības apsvērumiem, tai skaitā pasākumi, kas, pirmkārt, sekmē veselību un drošību darba vietā un ražošanas drošību,

pasākumi, lai samazinātu piesārņojumu, kad izstrādājumi ir izmantoti vai nodoti lūžņos (izstrādājumu pielāgošana apkārtējai videi), ja vien apkārtējās vides politika un regulas nepaplašina ražotāja likumīgo atbildību arī par izstrādājumiem, kad tie tika izmantoti, radīto piesārņojumu ietveršanu vai izstrādājumu apkopes ietveršanu, kad tie kļūst par atkritumiem,

resursu izmantošana un saglabāšana (piem., ūdens apgāde vai enerģijas vai izejmateriālu ekonomija), ja vien primārais mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība. Piem., ja ar šīm darbībām cenšas ieviest nacionālo vai starptautisko apkārtējās vides politiku un tās netiek uzsāktas izmaksu samazināšanas dēļ.

B daļa:   Ikgadējā statistika par jaudu

Iepriekšējās piezīmes

Maksimālais iespējamais ražošanas apjoms ir tāds ražošanas apjoms, kuru uzņēmumi varēja saražot aplūkojamā gada laikā, ņemot vērā normālu vai paredzamu ekspluatācijas praksi, ekspluatācijas metodes un izstrādājumu dažādību. Tas saskaņā ar definīciju ir lielāks nekā pašreizējais ražošanas apjoms.

Izmaiņas MPP vispārēji attiecas:

—	uz ieguldītajām investīcijām, lai gan izdevumiem un izmaiņām nav obligāti jānotiek vienlaikus,

—

uz spēkā esošu vai plānotu pastāvīgu slēgšanu, nodošanu vai realizāciju. Maksimāli iespējamais ražošanas apjoms neattiecas uz jebkāda aprīkojuma daļas tehnisko vai pasē uzrādīto jaudu, bet ir balstīts uz vispārēju tehnisko uzņēmuma struktūru, ņemot vērā attiecības starp dažādām ražošanas apjoma pakāpēm, piem., starp tērauda liešanas rūpnīcām un domnām.

Maksimālais iespējamais ikgadējais ražošanas apjoms ir maksimālais ražošanas apjoms, kas var tikt sasniegts apspriežamā gada laikā parastos darba nosacījumos, ņemot vērā remontu, apkopi un parastas brīvdienas, ar gada sākumā pieejamo aprīkojumu, ņemot arī vērā aprīkojuma, kas sāks darboties, papildu ražošanas apjomu un pašreizējo aprīkojumu, kuram gada laikā noteikti jāsamazina ražošanas jauda. Ražošanas apjoma attīstība ir balstīta uz iespējamām apjoma izveides proporcijām katrai aplūkojamajai aprīkojuma daļai un pieņemot, ka izejmateriāli būs pieejami.

Vispārējās aprēķina metodes

Visas iekārtas, kas nav pastāvīgi slēgtas, jāiekļauj anketas atbildēs.

MPP aprēķins ir balstīts uz normālu ekspluatācijas nosacījumu pieņēmumu, tai skaitā:

—	normālu darbaspēka pieejamību, t. i., MPP netiek mainīts gadījumā, ja uzņēmums piemērojas svārstīgiem tirgus apstākļiem, uz laiku samazinot vai palielinot savu darbinieku skaitu,

—	normālu aprīkojuma pieejamību, t. i., reizēm jāpieļauj pārtrauces, apmaksātas brīvdienas, kārtējā apkope un, kur tas ir atbilstoši, elektrības sezonālā pieejamība (1),

—	normālu izejmateriālu pieejamību,

—

normālu daudzumu izdevumu, izejmateriālu, kā arī nepabeigtu izstrādājumu sadali (iekams nav konkretizēts citādi, “normāls” ir tāds, kas ir no iepriekšējā gada) dažādām iekārtām. Gadījumos, ja konkrētam uzņēmumam noteiktu apstākļu dēļ nepieciešamas izmaiņas šajā sadalījumā, tad šādas izmaiņas var tikt veiktas tikai tad, ja izejmateriāli vai nepabeigti izstrādājumi ir pieejami pietiekamā apjomā,

—	normāla izstrādājumu dažādību, tādu kā iepriekšējā gadā, ja vien netiek plānotas īpašas izmaiņas,

—	nav problēmu ar izstrādājumu realizāciju,

—	nav streiku vai aizliegumu,

—	nav tehnisku negadījumu vai uzņēmuma darbības traucējumu,

—	nav nopietnu pārtraukumu sakarā ar laika apstākļiem, piemēram, plūdiem.

Nodošana ekspluatācijā vai atsaukšana no ekspluatācijas

Gadījumos, ja uzņēmums apspriežamā gada laikā tiek nodots ekspluatācijā, slēgts, nodots vai pārdots, ir jāņem vērā datums, kurā kāds no minētajiem gadījumiem stājas spēkā vai līdz kuram tas bija spēkā, un jāaprēķina MPP proporcionāli mēnešu skaitam, kuros aprīkojumu ir paredzams izmantot. Jauna aprīkojuma, īpaši ļoti lielu sistēmu gadījumā, jābūt uzmanīgiem attiecībā uz izstrādes laikā sasniedzamo ražošanas apjomu; šo periodu var pagarināt par vairāk nekā dažiem gadiem.

1.   Tērauda liešanas rūpnīcas

—   Konvertoru tērauds: konvertoru tērauda gadījumā (piem., LD, OBM, utt.) jāņem vērā visas dzelzs un tērauda liešanas rūpnīcas kopā, t. i., tērauda liešanas rūpnīcu MPP var ierobežot karsta metāla pieejamība, šādos gadījumos tērauda liešanas rūpnīcu MPP jāaprēķina, balstoties uz pieejamo dzelzs apjoma, pieļaujot normālu dzelzs sadali attiecīgi starp tērauda liešanas rūpnīcām, lietuvēm, granulēšanas uzņēmumiem un realizāciju un normālu lūžņu daudzumu, kas nepieciešams 1 tonnai pabeigtu izstrādājumu.

—   Elektriskais tērauds: jāņem vērā parasti pieejamā elektroapgāde.

—   Vispārēji: dažos palīguzņēmumos var būt tehniskās nepilnības, kas var pieļaut, piemēram, tikai divu krāšņu no trijām paralēlu izmantošanu. (Cēlonis var būt tehniskās nepilnības skābekļa apgādē, iemērkšanas bedru, virszemes pārvietojamo celtņu tehniskās nepilnības, utt.). Tāpēc jāņem vērā ikviena lietuve ar visu papildu aprīkojumu, kas ietekmē tā izmantošanu.

2.   Velmētavas un pārklāšanas līnijas

Velmētavu un pārklāšanas līniju MPP jānosaka uz dažādu izstrādājumu pamata, t. i., uz konkrētu izstrādājumu izmēru un nodaļu fiksētu apjomu pamata. Ja uzņēmums neparedzētu tirgus apstākļu dēļ nespēj izveidot prognozi, jāizmanto iepriekšējā gada izstrādājumu apkopojums.

Turklāt MPP arī jānosaka uz velmētavā ielādētu nepabeigtu izstrādājumu normāla apjoma pamata.

Aprēķinot MPP jāņem vērā visā uzņēmumā pastāvošās risināmās un arvien problemātiskās nepilnības, piem., nepabeigtu izstrādājumu pieejamība, izstrādājuma apstrādes vai pabeigšanas jauda.

Nepabeigta tērauda iegāde var ļaut palielināt citādi saistītas velmētavas vai grupas MPP tikai tad, ja nepieciešamais nepabeigta tērauda apjoms ir varbūtēji pieejams tajā gadā, kad ir labi tirdzniecības apstākļi. Tas vispārēji norāda uz ilgtermiņa līgumiem vai skaidrām piegādes programmām.

Principā iekļautajos vai atsevišķos uzņēmumos jābūt līdzsvaram starp tērauda ražošanu un velmētu izstrādājumu ražošanu, pēc tam ņemot vērā normālu pieejamā tērauda sadali starp velmētavām, lietuvēm un nepabeigtiem izstrādājumiem cauruļu izgatavošanai vai kalšanai.

Tiktāl, cik tas attiecas uz pašreizējo ražošanas apjomu (kods ACP), pabeidzot ikvienu procesu un pirms ikvienas pārveides, pašreizējais ražošanas apjoms jāreģistrē uz bruto pamata.

Tajā jāiekļauj visi uzņēmumā izgatavotie izstrādājumi, neskatoties uz to, vai tie atrodas vai neatrodas uzņēmuma uzskaitē. Jo īpaši visus uz līguma pamata radītos izstrādājumus jāiekļauj tā uzņēmuma ražošanas apjomā, kur tie tika izgatavoti, nevis tā uzņēmuma ražošanas apjomā, kurš bija pasūtījis līgumdarbu. Tam būtu jāaptver visi izstrādājumi un īpašības (neleģētu un kausējuma pakāpes), iekļaujot izstrādājuma apjoma samazinājumus, bet ne tūlītējai pārkausēšanai, piemēram, nesākotnējie izstrādājumi, plākšņu un lokšņu griezuma beigas; izstrādājumi, kurus ieguva griežot velmētus vai daļēji velmētus tērauda izstrādājumus, vai neapstrādātus metālus, kuru defektīvais laukums tika noskrāpēts tūlītējai pārkausēšanai.

Datu nosūtīšana par pašreizējo ražošanas apjomu nav obligāta.

Ja daži uzņēmumi veido tā paša uzņēmuma daļu, ikvienam uzņēmumam jāaizpilda atsevišķa anketa.

Tehniskie noteikumi

Kods:

5010

Nosaukums: Kokss

Koksa krāšņu ražošanas jauda.

Kods:

5020

Nosaukums: Kravu sagatavošana

Visu plāvas granulu un citu uzņēmumu ražošanas jauda, kas ražo uzkrātus materiālus domnas uzpildei un tieši samazinātai porainajai dzelzij.

Kods:

5030

Nosaukums: Čuguns un ferosakausējumi

Visa dzelzs, spoguļa čuguna un augsta oglekļa satura feromangāna, ko iegūst no uzņēmumu domnām un elektriskajām dzelzs ražošanas krāsnīm, ražošanas jauda.

Kods:

5040

Nosaukums: Neapstrādāts tērauds

Kopējais neapstrādāta tērauda apjoms.

Kods:

5041

Nosaukums: no tā elektrotērauds

no tā neapstrādāts tērauds no elektriskajām (loka un indukcijas) krāsnīm.

Kods:

5042

Nosaukums: no tā nepārtrauktās liešanas tērauds

no tā nepārtrauktā lējuma plāksnes, tērauda sagataves, stieņi, sijas un neapstrādāta metāla caurules.

Kods:

5050

Nosaukums: Izstrādājumi, kas iegūti tieši, karsti velmējot (5051 + 5052)

Iekļauj kopējo karsti velmētu izstrādājumu apjomu.

Kods:

5051

Nosaukums: Plakanie velmējumi

Iekļauj kopējo karsti velmētu plakanu velmējumu apjomu.

Kods:

5052

Nosaukums: Garie velmējumi

Kopējais karsti velmētu garo velmējumu apjoms. Lai būtu ērtāk, šis kods arī iekļauj velmētu neapstrādātu cauruļu metālu, jo tās nevar tikt iekļautas nevienā citā koda grupā.

Kods:

5060

Nosaukums: Izstrādājumi, kas iegūti no karsti velmētiem izstrādājumiem

(Izņemot pārklātus izstrādājumus)

Izstrādājumi, kas iegūti no karsti velmētiem izstrādājumiem (izņemot pārklātus izstrādājumus). Šis kods iekļauj karstu šauru sloksni no karsti velmētas platas sloksnes, karstas plāksnes, kas ir nogrieztas no karsti velmētas platas sloksnes, auksti velmētiem plakanajiem velmējumiem loksnes vai spirāles formā.

Kods:

5061

Nosaukums: no tiem izstrādājumi, kas iegūti, auksti velmējot

no tā plakanie velmējumi (loksnes un sloksnes), kas iegūtas, auksti velmējot.

Kods:

5070

Nosaukums: Pārklāti izstrādājumi

Šis kods iekļauj taras tēraudus (skārdu, alvotu loksni un sloksni, ECCS), visi ir karsti iegremdēti vai elektrolīzes ceļā pārklāti ar metālu loksni, sloksni vai spirālēm (platām vai rievotām), kā arī visas loksnes, plāksnes un spirāles (platas vai rievotas) ir pārklātas ar organiskajiem pārklājumiem.

Šajā apskatā kodu definīcijas ir redzamas ar atsauci uz bijušo Eurostat ECSC anketu 2-61.

---

(1)  Pastāvīgas pārbaudes gadu laikā (piem., domnas) tomēr var tikt samazinātas līdz ikgadējam “vidējam” lielumam.

II PIELIKUMS

TEHNISKAIS FORMĀTS

1.   DATU FORMĀTS

Dati nosūtāmi kā ierakstu kopums, kura lielākā daļa raksturo datu raksturlielumus (valsti, gadu, ekonomisko darbību, utt.). Paši dati ir skaitlis, kuru var saistīt ar zīmēm un paskaidrojošām atsaucēm. Konfidenciāli dati jāsūta ar to īstajām vērtībām, kas ir ierakstītas vērtību lauciņā, bet pie pierakstiem jāpievieno zīmes, kas norāda konfidenciālo datu veidu.

2.   PIERAKSTU STRUKTŪRA

Pieraksti tiek veidoti no dažāda lieluma lauciņiem, kurus atdala ar semikoliem (;). Maksimāli iespējamais apjoms ir uzrādīts zemāk redzamajā tabulā. No kreisās uz labo pusi tie ir šādi:

Joma	Veids	Maksimālais apjoms	Vērtības
Sērija	A	3	Burtu un ciparu sēriju kods (skat. zemāk redzamo sarakstu).
Gads	A	4	Gads, kas tiek izteikts ar četrzīmju skaitli, piem., 2003.
Valsts	A	6	Valsts kods (skat. zemāk redzamo sarakstu).
Ražošanas apjoma veids	A	3	Lai atšķirtu maksimāli iespējamo ražošanas apjomu no pašreizējā ražošanas apjoma (izmanto tikai jaudas statistikai) vai atšķirtu uzņēmuma veidu (kravu sagatavošanas uzņēmumi, velmēšanas nodaļas, domnas un elektriskās čuguna kausēšanas krāsnis, termoelektrostacijas, lietuves, citi uzņēmumi) (izmantots tikai statistikai par kurināmā un enerģijas patēriņu).
Mainīgais	A	4	Mainīgs kods. Regulā (EK) Nr. 48/2004 par ikgadējo Kopienas statistikas apkopošanu par tērauda rūpniecību 2003. līdz 2009. pārskata gadā noteiktajiem kodiem ir 4 zīmes (skat. zemāk redzamo sarakstu).
Datu vērtība	N	12	Datu skaitliskā vērtība, kas tiek izteikta kā vesels skaitlis bez decimāldaļām.
Konfidencialitātes zīme	A	1	A, B, C, D norāda, ka dati ir konfidenciāli un to konfidencialitātes pamatojumu (skat. zemāk redzamo sarakstu). Tukša ailīte norāda to, ka dati nav konfidenciāli.
Pārsvars	N	3	Skaitliska vērtība, kas ir mazāka vai vienāda ar 100. Tas norāda viena vai divu uzņēmumu procentuālo pārsvaru, kuri nosaka datus un padara tos konfidenciālus. Vērtība tiek noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim: piem., 90,3 > 90; 94,50 > 95. Ja dati nav konfidenciāli, lauciņš paliek neaizpildīts. Šo lauciņu izmanto tikai tad, ja iepriekšējā lauciņā tika izmantotas B vai C konfidencialitātes zīmes.
Datu vērtību vienības	A	4	Kodi vienību noteikšanai.

3.   LAUCIŅU APRAKSTS

3.1.   Sēriju veids

Sēriju veids	Kods
Ikgadējā statistika par tērauda un čuguna lūžņu bilanci	S10
Gada statistika par kurināmā un enerģijas patēriņu atkarība no uzņēmuma veida	S2A
Ikgadējā statistika par elektroenerģijas bilanci tērauda rūpniecībā	S2B
Pētījums par ieguldījumiem dzelzs un tērauda rūpniecībā	S3A
Ikgadējā statistika par jaudu	S3B

3.2.   Valstis

Valsts	Kods
Beļģija	BE
Čehijas Republika	CZ
Dānija	DK
Vācija	DE
Igaunija	EE
Grieķija	GR
Spānija	ES
Francija	FR
Īrija	IE
Itālija	IT
Kipra	CY
Latvija	LV
Lietuva	LT
Luksemburga	LU
Ungārija	HU
Malta	MT
Nīderlande	NL
Austrija	AT
Portugāle	PT
Polija	PL
Slovēnija	SI
Slovākija	SK
Somija	FI
Zviedrija	SE
Apvienotā Karaliste	UK
Islande	IS
Lihtenšteina	LI
Norvēģija	NO
Šveice	CH

3.3.   Ražošanas apjoma veids vai uzņēmuma veids

Ražošanas apjoma veids	Kods
Maksimāli iespējamais ražošanas apjoms	MPP
Pašreizējais ražošanas apjoms (izvēles)	ACP
Uzņēmuma veids
Kravu sagatavošanas uzņēmumi	PLP
Velmēšanas nodaļas	RMD
Domnas un elektriskās čuguna kausēšanas krāsnis	FRN
Termoelektrostacijas	EGS
Lietuves	MLS
Citi uzņēmumi	OTH

3.4.   Mainīgie un vienības, kādos izteikti dati

Kods	Nosaukums	Vienība
	Tērauda un čuguna lūžņu bilance	metriskās tonnas
1010	Krājumi gada pirmajā dienā	metriskās tonnas
1020	Radušies uzņēmumā	metriskās tonnas
1030	Saņemtie (1031 + 1032 + 1033)	metriskās tonnas
1031	no valsts iekšējiem avotiem	metriskās tonnas
1032	no citām kopienas dalībvalstīm	metriskās tonnas
1033	no trešām valstīm	metriskās tonnas
1040	Kopā pieejami (1010 + 1020 + 1030)	metriskās tonnas
1050	Kopējais patēriņš...	metriskās tonnas
1051	.... no tā elektriskajās krāsnīs	metriskās tonnas
1052	.... no tā nerūsējošie lūžņi	metriskās tonnas
1060	Piegādes	metriskās tonnas
1070	Krājumi gada pēdējā dienā (1040 – 1050 – 1060)	metriskās tonnas
	Kurināmā un enerģijas patēriņš
2010	Cietais kurināmais (2011 + 2012)	metriskās tonnas
2011	Kokss	metriskās tonnas
2012	Pārējie cietie kurināmie	metriskās tonnas
2020	Šķidrais kurināmais	metriskās tonnas
2030	Gāze (2031 + 2032 + 2033 + 2034)	GJ
2031	Domnas gāze	GJ
2032	Koksa gāze	GJ
2033	Konvertora gāze	GJ
2034	Pārējās gāzes	GJ
2040	Domnas gāzes ārējās piegādes	GJ
2050	Konvertora gāzes ārējās piegādes	GJ
	Ikgadējā statistika par elektroenerģijas bilanci tērauda rūpniecībā	MWh
3100	Resursi (3101 + 3102)	MWh
3101	Bruto produkcija	MWh
3102	No ārpuses saņemts	MWh
3200	Izmantots (3210 + 3220 + 3230)	MWh
3210	Uzņēmuma patēriņš (3211 + 3212 + 3213 + 3214 + 3215 + 3216 + 3217)	MWh
3211	Plāvas uzņēmumi un šihtas sagatavošanas uzņēmumi	MWh
3212	Domnas un elektriskās čuguna kausēšanas krāsnis	MWh
3213	Elektriskās lietuves un nepārtrauktā liešana	MWh
3214	Pārējās lietuves un nepārtrauktā liešana	MWh
3215	Velmēšanas nodaļas	MWh
3216	Termoelektrostacijas	MWh
3217	Pārējie uzņēmumi	MWh
3220	Piegādes ārpusei	MWh
3230	Zudumi	MWh

Naudas vērtībām jābūt izteiktām tūkstošos euro euro zonas valstīm un nacionālās valūtas tūkstošos valstīm, kas neatrodas euro zonā.

Kods	Nosaukums	Vienība
	Ieguldījumu izdevumi dzelzs un tērauda rūpniecībā	Tūkstoši euro vai tūkstoši nacionālajā valūtā
4010	Koksēšanas uzņēmumi	KEUR vai KNC
4020	Kravu sagatavošanas uzņēmumi	KEUR vai KNC
4030	Dzelzs ražošanas un ferosakausējumu uzņēmumi (ieskaitot domnas)	KEUR vai KNC
4040	Tēraudlietuves	KEUR vai KNC
4041	no tām elektriskās	KEUR vai KNC
4050	Nepārtrauktās liešanas cehi	KEUR vai KNC
4060	Velmētavas (4061 + 4062 + 4063 + 4064)	KEUR vai KNC
4061	Plakanie velmējumi	KEUR vai KNC
4062	Garie velmējumi	KEUR vai KNC
4063	Plato slokšņu aukstās velmētavas	KEUR vai KNC
4064	Pārklāšanas iekārtas	KEUR vai KNC
4070	Pārējie uzņēmumi	KEUR vai KNC
4100	Pavisam kopā (4010 + 4020 + 4030 + 4040 + 4050 + 4060 + 4070)	KEUR vai KNC
4200	no tā piesārņojuma apkarošanai	KEUR vai KNC
	Maksimālais iespējamais ražošanas apjoms dzelzs un tērauda rūpniecībā (jauda)	1 000 tonnu gadā
5010	Kokss	1 000
5020	Kravu sagatavošana	1 000
5030	Čuguns un ferosakausējumi	1 000
5040	Neapstrādāts tērauds	1 000
5041	no tā elektrotērauds	1 000
5042	no tā nepārtrauktās liešanas tērauds	1 000
5050	Izstrādājumi, kas iegūti tieši, karsti velmējot (5051 + 5052)	1 000
5051	Plakanie velmējumi	1 000
5052	Garie velmējumi	1 000
5060	Izstrādājumi, kas iegūti no karsti velmētiem izstrādājumiem (izņemot pārklātus izstrādājumus)	1 000
5061	no tiem izstrādājumi, kas iegūti auksti velmējot	1 000
5070	Pārklāti izstrādājumi	1 000

3.5.   Konfidencialitātes zīmes

Dalībvalstīm tiek lūgts skaidri norādīt konfidenciālus datus, izmantojot zemāk redzamās zīmes:

Konfidencialitātes pamatojums	Zīme
Pārāk maz uzņēmumu	A
Dominē viena uzņēmuma dati	B
Dominē divu uzņēmumu dati	C
Konfidenciāli dati papildu konfidencialitātes dēļ	D

4.   PIERAKSTU PARAUGI

1. paraugs

S10;2003;DE;;1010;12345;;;MTON

Ciktāl tas attiecas uz ikgadējo statistiku par tērauda un čuguna lūžņu bilanci, Vācijā 1.1.2003 krājumos bija 12 345 metriskās tonnas. Šie dati nebija konfidenciāli.

2. paraugs

S3B;2003;SK;MPP;5010;12000;;;MTON

Ciktāl tas attiecas uz ikgadējo statistiku par jaudu, maksimāli iespējamais koksa ražošanas apjoms Slovākijā 2003. gadā bija 12 000 tonnu. Šie dati nebija konfidenciāli.

3. paraugs

S3B;2003;ES;ACP;5040;12000;B;95;MTON

Ciktāl tas attiecas uz ikgadējo statistiku par jaudu, pašreizējais iespējamais neapstrādātā tērauda ražošanas apjoms Spānijā 2003. gadā bija 12 000 tonnu. Šie dati bija konfidenciāli, jo viena uzņēmuma dati dominēja un bija 95 % no produkcijas apjoma.

5.   ELEKTRONISKAIS FORMĀTS

Dalībvalstīm ir jānodod Komisijai (Eurostat) šīs Regulas pieprasītie dati un metadati elektroniskā formātā, kas atbilst savstarpējam Komisijas (Eurostat) ieteiktajam datu apmaiņas standartam.