(1)

Saskaņā ar Padomes Regulu 3285/94 (2) un 519/94 (3) Komisija 2004. gada 6. martā uzsāka izmeklēšanu saistībā ar aizsardzības pasākumu noteikšanu saimniecībās audzētu lašu importam. 2005. gada 5. februārī Komisija ar Regulu (EK) Nr. 206/2005 (4) ieviesa galīgus aizsardzības pasākumus, kuri paredzēja tarifu kvotas, ko papildināja importa minimālās cenas noteikšana. Šie galīgie aizsardzības pasākumi ir spēkā no 2005. gada 6. februāra un tie ir pakāpeniski jāliberalizē to piemērošanas laikā. Komisija (2005. gada 23 aprīlis) ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 627/2005 (5) atcēla Komisijas Regulu (EK) Nr. 206/2005.

(2)

Vienlaikus ar aizsardzības izmeklēšanu 2004. gada 8. septembrī sūdzību par Norvēģijas izcelsmes saimniecībās audzētu lašu importu iesniedza EU Salmon Producers Group (turpmāk – “sūdzības iesniedzējs”), kas saražotā apjoma ziņā pārstāv lielāko daļu no Kopienas lašu audzētājiem.

(3)

Sūdzība ietvēra pierādījumus par minētā produkta dempingu un saistībā ar to radīto būtisko zaudējumu, kas tika uzskatīts par pietiekami lielu, lai būtu pamats uzsākt izmeklēšanu.

(4)

Izmeklēšana sākās 2004. gada 23. oktobrī, kad tika publicēts paziņojums par tā sākšanu (6).

(5)

Dempinga un zaudējuma izmeklēšana risinājās no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas posms” jeb “IP”). Lai ņemtu vērā tendences, kuras ir svarīgas zaudējuma novērtēšanā, Komisija analizēja datus, kas attiecas uz laiku no 2001. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. septembrim (“pārskata laika posms”). Posms, kurā tika iegūti dati par cenas pazemināšanu, pārdošanu par zemākām cenām un novērsts zaudējums, ir iepriekš minētais IP.

(6)

Komisija oficiāli informēja par izmeklēšanas uzsākšanu sūdzības iesniedzēju, Norvēģijas audzētājus, tirgotājus, importētājus, produkta piegādātājus un lietotājus, par kuriem bija zināms, ka tie ir ieinteresēti, kā arī attiecīgās asociācijas un Norvēģijas pārstāvjus. Ieinteresētajām pusēm bija piedāvāta iespēja paziņot savu viedokli rakstveidā un pieprasīt noklausīšanās procesu termiņā, kas bija minēts paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

(7)

Komisija izmeklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu un saistībā ar to radušos zaudējumu un lai noteiktu Kopienas intereses. Šajā nolūkā Komisija nosūtīja aptaujas anketas visām apzinātajām ieinteresētajām pusēm un visiem pārējiem eksportētājiem, kuri pieteicās attiecīgajos termiņos, kas minēti paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu. Saistībā ar šo faktu Komisiju sadarbojās un paziņoja savu viedokli šādām ieinteresētajām pusēm – 102 Norvēģijas eksportētājiem un tirgotājiem, 24 ražotājiem no Kopienas, vienai Kopienas ražotāju asociācijai, 15 importētājiem, produkta lietotājiem un pārstrādātājiem, četrām lietotāju asociācijām, vienai patērētāju asociācijai, diviem piegādātājiem. Pārbaudes veica turpmāk norādītajās uzņēmējsabiedrībās:

(8)

Uz noklausīšanos tika uzaicinātas visas ieinteresētās puses, kuras bija to prasījušas un kurām bija īpaši iemesli, lai tās noklausītos.

(9)

Paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu Komisija norādīja, ka, ievērojot attiecīgā produkta eksportētāju lielo skaitu, kāds ir Norvēģijā, un lielo šā produkta ražotāju skaitu, kāds ir Kopienā, izmeklēšanā bija paredzēts piemērot izlases veida pārbaudi.

(10)

Attiecīgais produkts ir saimniecībās audzēti laši (kas nav savvaļas laši), arī ar atdalītu fileju, svaigi, dzesināti vai saldēti. Definīcijā nav ietverti citi līdzīgi saimniecībās audzēti produkti – lielā (jūras) forele, biomasa (dzīvi laši), kā arī savvaļas lasis un tālāk apstrādāti produktu veidi, piemēram, kūpināts lasis.

(11)

Pašreiz produkts ir klasificējams saskaņā ar KN kodiem ex 0302 12 00 , ex 0303 11 00 , ex 0303 19 00 , ex 0303 22 00 , ex 0304 10 13 un ex 0304 20 13 , kas atbilst produkta dažādam noformējumam (svaiga vai dzesēta zivs, svaigas vai dzesētas filejas, saldēta zivs un saldētas filejas). Pamatojoties uz produkta fiziskajām īpašībām, tā ražošanas procesu un aizvietojamību no patērētāja viedokļa, tika konstatēts, ka visi saimniecībās audzēti laši ir viens un tas pats produkts. Dažādie noformējumi ir izmantojami vienam un tam pašam galīgajam lietojumam un savstarpēji ir viegli aizvietojami. Tādēļ uzsāktās izmeklēšanas izpratnē tie visi ir uzskatāmi par vienu produktu.

(12)

Izmeklēšana norādīja uz to, ka saimniecībās audzēti laši, ko šī Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienas teritorijā, kā arī saimniecībās audzēti laši, ko ražo un pārdod Norvēģijas vietējā tirgū, un saimniecībās audzēti laši, kas ievesti Kopienā no Norvēģijas, ir līdzīgi un tos izmanto vienādi.

(13)

Lai nonāktu pie šī konstatējuma, jo īpaši ir ņemti vērā šādi atzinumi:

(14)

Tādēļ provizoriski tika secināts, ka attiecīgajam produktam un saimniecībās audzētiem un Norvēģijas vietējā tirgū pārdotiem lašiem, kā arī šajā Kopienas ražošanas nozarē audzētiem un Kopienā pārdotiem lašiem ir vienas un tās pašas galvenās fiziskās īpašības un lietojums, tādēļ pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē tie ir uzskatāmi par līdzīgiem.

(15)

Lai gan lielākā daļa Norvēģijas saimniecībās audzētu lašu ražotāji pārdod attiecīgo produktu Kopienā, izmantojot tirgotāju pakalpojumus, dempingu varēja novērtēt ražotāju līmenī. Protams, izsekojot izmaiņām Norvēģijas lašu nozares struktūrā, tika konstatēts, ka lielākā daļa Norvēģijas saimniecībās audzētu lašu ražotāju attiecīgo produktu realizē tieši ES vai norāda, ka pārdošana notiek, izmantojot nesaistītu tirgotāju pakalpojumus un paredzot produkta realizēšanu ES tirgū. Tādēļ bija iespējams noteikt ražotāja līmenī gan normālo vērtību, gan eksporta cenu.

(16)

Paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu 5.1. iedaļas a) punktā ir norādīts, ka Komisija var lemt par paraugu atlases metodes izmantošanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Atbildot uz pieprasījumu saskaņā ar paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu 5.1. iedaļas a) punkta i) apakšpunktu, 102 uzņēmējsabiedrības noteiktajā termiņā ir iesniegušas pieprasīto informāciju. No tām 38 ir saimniecībās audzētu lašu ražotāji, kuri arī eksportē attiecīgo produktu uz ES (“ražotāji eksportētāji”). Pārdošana notiek tiešā veidā vai izmantojot nesaistītu tirgotāju pakalpojumus.

(17)

Ievērojot, ka lieta skar ļoti daudzas uzņēmējsabiedrības, tika nolemts izmantot paraugu atlases metodes noteikumus, un šim nolūkam, apspriežoties ar Norvēģijas iestādēm, tika izvēlētas uzņēmējsabiedrības, kuras uz ES eksportē lielākos apjomus. Dažus jautājumus ar Norvēģijas iestādēm nebija iespējams atrisināt, jo īpaši par to, ka paraugos nav iekļaujami daži eksportētāji, kuri uz ES attiecīgo produktu eksportē relatīvi mazos apjomos. Norvēģijas iestāžu pieprasījuma ievērošana nozīmētu to, ka netiek ņemts vērā paraugu atlases princips, t. i., pārbaudē ietvert tik daudz uzņēmējsabiedrības, cik attiecīgi atvēlētajā laikā ir iespējams veikt izmeklēšanu uzņēmējsabiedrībās ar lielākiem reprezentatīviem eksporta apjomiem. Tādēļ šīs prasības nebija iespējams ievērot. Atlases paraugos ir ietverti desmit lielākie Norvēģijas ražotāji eksportētāji, kas pārstāv gandrīz 80 % no visu ražotāju eksportētāju kopējā ES paredzētā eksporta apjoma.

(18)

Pēc pārbaudes izrādījās, ka, pamatojoties uz iesniegto informāciju, par divām paraugu atlasē ietvertajām uzņēmējsabiedrībām nebija iespējams secināt, ka saimniecībās audzēti laši ir pārdoti nesaistītām pusēm par cenām saskaņā ar tirgus apstākļiem. Šādos apstākļos provizoriski tiek secināts, ka, kamēr šīs uzņēmējsabiedrības nav sniegušas pietiekami daudz informācijas, tām nevajadzētu noteikt individuālu dempinga starpību, bet gan vajadzētu tām piešķirt to uzņēmējsabiedrību vidējo svērto dempinga starpību, no kuras varētu atvasināt individuālo dempinga starpību. Tomēr jānorāda uz to, ka Komisija turpinās pārbaudīt šo jautājumu izmeklēšanas galīgajā posmā un ka tā var atgriezties pie pieejamo faktu izmantošanas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, ja attiecīgās uzņēmējsabiedrības nesniegs vajadzīgo informāciju.

(19)

Lai noteiktu produkta normālo vērtību, Komisija vispirms attiecībā uz katru paraugu atlasē ietverto ražotāju noteica, vai tā kopējais vietējā tirgū pārdotais saimniecībās audzētu lašu apjoms ir reprezentatīvs, salīdzinot ar uzņēmējsabiedrības kopējo eksporta apjomu uz Kopienas valstīm. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par reprezentatīviem, ja katra ražotāja eksportētāja vietējā tirgū pārdotais kopapjoms ir bijis vismaz 5 % no kopējā uz Kopienas valstīm eksportētā apjoma.

(20)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem kopumā pārdotie apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi, Komisija turpmāk noteica, kāda veida vietējā tirgū pārdotie saimniecībās audzēti laši ir identiski vai tieši pielīdzināmi tiem, kurus pārdod eksportam uz Kopienas valstīm.

(21)

Par katru no šiem veidiem tika noteikts, vai to vietējā tirgū pārdotie apjomi ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta izpratnē. Vietējā tirgū pārdotie konkrētu produktu veida apjomi tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja IP laika posmā vietējā tirgū pārdotais šī produkta veida kopapjoms ir vismaz 5 % vai vairāk procentu no tāda salīdzināmā produkta veida pārdošanas kopapjoma, kas eksportēts uz Kopienas valstīm.

(22)

Tika arī pārbaudīts, vai katra attiecīgā produkta veida, kas pārdots vietējā tirgū, reprezentatīvos apjomus var uzskatīt par pārdotiem parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, šim nolūkam nosakot, kāda daļa no kopējiem attiecīgi pārdotajiem produktiem ir bijuši rentabli, kad šāda veida produkts ir pārdots neatkarīgiem klientiem.

(23)

Gadījumos, kad kāda saimniecībās audzētu lašu veida pārdošanas apjoms par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar ražošanas izmaksām vai tās pārsniedz, ir bijis lielāks par 80 % no šī lašu veida pārdošanas kopapjoma, un ja šī lašu veida vidējā svērtā cena ir bijusi vienāda ar ražošanas izmaksām vai tās pārsniegusi, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar faktisko cenu vietējā tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu, ievērojot šī veida visu pārdoto lašu cenas vietējā tirgū IP laika posmā neatkarīgi no tā, vai šādas pārdošanas bija rentablas vai nebija.

(24)

Ja kāda saimniecībās audzētu lašu veida rentablo pārdošanas gadījumu apjoms ir bijis vismaz 80 % no šī lašu veida kopējā pārdošanas apjoma vai ja šī lašu veida vidējā svērtā cena ir bijusi zemāka par ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar faktisko cenu vietējā tirgū, kuru savukārt aprēķināja kā vidējo svērto vienīgi no šī lašu veida rentablajiem pārdošanas gadījumiem, ja vien šādas pārdošanas apjoms bija 10 % vai vairāk no šī veida lašu pārdotā kopapjoma.

(25)

Visbeidzot, ja rentablās pārdošanas apjoms, pārdodot jebkura veida saimniecībās audzētus lašus, ir bijis mazāks par 10 % no šī veida lašu pārdošanas kopapjoma, tika uzskatīts, ka par vietējā tirgus cenu šī konkrētā veida laši ir pārdoti nepietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu atbilstošu pamatojumu tam, lai noteiktu normālo vērtību.

(26)

Kad nevarēja izmantot konkrēta tā lašu veida vietējā tirgus cenas, ko pārdod ražotājs eksportētājs, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu tika izmantota aprēķinātā normālā vērtība. Atbilstoši pamatregulas 2. panta 3. punkta prasībām normālā vērtība tika aprēķināta, pieskaitot eksportēto lašu veida izmaksas katra eksportētāja ražošanas izmaksu apmēram – vajadzības gadījumā šo apmēru koriģējot – samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu summu (“PVA”) un samērīgu peļņas normu. Lai to panāktu, Komisija pārbaudīja, vai datus par radītajām PVA izmaksām un realizēto peļņu vietējā tirgū katram attiecīgajam ražotājam eksportētājam var uzskatīt par ticamiem.

(27)

Faktiskā vietējā tirgū iegūtā peļņas norma tika uzskatīta par ticamu, kad attiecīgās uzņēmējsabiedrības pārdošanas kopapjomu vietējā tirgū varēja uzskatīt par reprezentatīvu, salīdzinot ar apjomiem, kas eksportēti uz Kopienas valstīm. Attiecībā uz uzņēmējsabiedrībām, kuru kopējie pārdošanas apjomi bija vispārīgi reprezentatīvi, peļņas normu noteica, pamatojoties uz vietējā tirgū pārdotajiem to lašu veidu apjomiem, kas pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Šim nolūkam tika izmatota metodika, kas izklāstīta 22. līdz 25. apsvērumā.

(28)

Ja tika konstatēta neatbilstība šiem kritērijiem, turpmāk Komisija apsvēra iespēju par citu uzņēmējsabiedrību vidējās svērtās peļņas normas izmantošanu, ja šīs uzņēmējsabiedrības reprezentēja pārdošanas apjomus parastā tirdzniecības apritē Norvēģijas tirgū, vai arī par faktisko apjomu piemērošanu saistībā ar ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē, kad attiecīgajā vietējā tirgū tiek pārdoti attiecīgās uzņēmējsabiedrības tādas pašas vispārīgas kategorijas produkti. Visbeidzot, ja nevienu no šīm metodēm nevarēja izmantot, tika noteikta peļņas norma vietējā tirgū saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(29)

Piecām uzņēmējsabiedrībām bija vispārējs reprezentatīvs pārdošanas apjoms, taču tika konstatēts, ka tikai uz vienu uzņēmējsabiedrību attiecas daži attiecīgā produkta veidi, turklāt uzņēmējsabiedrība šos produktus arī eksportēja un pārdeva vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Attiecībā uz pārējiem saimniecībās audzētu lašu veidiem, ko eksportēja šīs uzņēmējsabiedrības, normālo vērtību vajadzēja aprēķināt, izmantojot metodiku, kas paskaidrota 26. apsvērumā. Tika konstatēts, ka trīs uzņēmējsabiedrības nav atklājušas saimniecībās audzētu lašu vispārīgo pārdošanas apjomu vietējā tirgū. Tādēļ šo uzņēmējsabiedrību produkta normālo vērtību visiem attiecīgā produkta veidiem vajadzēja aprēķināt, izmantojot 26. apsvērumā paskaidroto metodiku.

(30)

Kā norādīts 29. apsvērumā, attiecībā uz vietējā tirgū iegūto peļņas normu tika konstatēts, ka tikai viens ražotājs eksportētājs nodarbojās ar saimniecībās audzētu lašu pārdošanu vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Tā kā šādus datus nevarēja uzskatīt par pietiekami reprezentatīviem, provizoriski tika pieņemts, ka tiek iegūta 8 % peļņa no apgrozījuma vietējā tirgū, kas atbilst 28. apsvērumā izklāstītajai metodikai. Tāda peļņas norma ir uzskatāma par minimālo līmeni, kas būtu sasniedzams dzīvotspējīgā nozarē. Turklāt ir jānorāda uz to, ka izmantotā vietējā tirgū gūtā peļņa atbilda tās uzņēmējsabiedrības līmenim, kas pārdeva produktu vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Iespējams, ka šāda peļņas norma arī ir absolūtais minimālais līmenis, ievērojot lielos laika un resursu ieguldījumus, kas nepieciešami lašu audzēšanai saimniecībās, jo no zivju mazuļu stadijas līdz realizējama produkta iegūšanai paiet trīs gadi. Komisija arī turpmāk apsvērs jautājumu par vietējā tirgū gūto peļņu, ievērojot lielo ieguldījumu apgrūtinājumu, kā arī pašreizējos banku pelņas procentus Norvēģijā, tādejādi galīgajā posmā Komisija var savu lēmumu pārskatīt.

(31)

Lai noteiktu samērīgu PVA izmaksu summu, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā provizoriski varētu izmantot uzņēmējsabiedrību īpašo informāciju, ko ir iesnieguši ražotāji eksportēji. Tomēr jānorāda uz to, ka vēl jānoskaidro un turpmāk jāpārbauda vairāki jautājumi, no kuriem ir atkarīga šīs metodes pielietojamība. Komisija šo jautājumu turpinās pārbaudīt un iespējams nolems par savas pieejas pārskatīšanu galīgajā posmā.

(32)

Visos gadījumos, kad attiecīgais produkts ir eksportēts uz Kopienu, pārdodot to neatkarīgiem klientiem, eksporta cena ir noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(33)

Kad pārdošana tika veikta, piedaloties saistītajam Kopienas importētājam, eksporta cena tika aprēķināta, pamatojoties uz importētāja noteikto otrreizējās pārdošanas cenu, ko maksā neatkarīgi klienti. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās saistītajai uzņēmējsabiedrībai posmā starp importu un otrreizējo pārdošanu, iekļaujot PVA izmaksu summu, kā arī pieņemamu 5 % peļņas normu par apgrozījumu, kas atbilst pamatregulas 2. panta 9. punktam.

(34)

Ja pārdošana eksportam notika, piedaloties saistītam tirgotājam Norvēģijā, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz otrreizējās pārdošanas cenu, ko maksāja pirmais neatkarīgais pircējs Kopienā.

(35)

Normālā vērtības un eksporta cenu salīdzinājums tika veikts, pamatojoties uz ražotāja noteiktām cenām. Lai nodrošinātu taisnīgas normālā vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, izdara pienācīgus atskaitījumus korekciju veidā par atšķirību faktoros, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Visos gadījumos tika veiktas atbilstošas korekcijas attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, kredītu, komisiju, maksājumiem par banku pakalpojumiem, iepakošanu, muitas nodokli un atlaidēm, ja šīs summas bija samērīgas, precīzi norādītas un pamatojās uz pārbaudītiem pierādījumiem. Korekcijas tika izdarītas arī tad, ja pārdošana eksportam notika ar saistītas Norvēģijas uzņēmējsabiedrības palīdzību, kā norādīts pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktā.

(36)

Astoņiem no paraugos ietvertajiem ražotājiem eksportētājiem bija iespējams aprēķināt individuālo dempinga starpību. Attiecībā uz šādām uzņēmējsabiedrībām vidējā svērtā apjoma normālā vērtība katram attiecīgā veida produktam, kas eksportēts uz Kopienas valstīm, tika salīdzināta ar attiecīgā veida produkta vidējā svērtā apjoma eksporta cenu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā. Ja ir saistītie ražotāji eksportētāji, tika aprēķināta provizoriskā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas un kas aprēķināta kā saistīto uzņēmējsabiedrību dempinga starpības vidējais svērtais apjoms, kurš atbilst Kopienas politikai attiecībā uz saistītiem ražotājiem eksportētājiem. Šajā izmeklēšanā šāds stāvoklis izveidojās saistībā ar divām uzņēmējsabiedrībām.

(37)

Uz pārējiem diviem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nebija iespējams veikt individuālu dempinga aprēķinu, kā izklāstīts 18. apsvērumā, arī tika attiecināta provizoriska dempinga starpība tādā līmenī, kas atbilst paraugā ietverto pušu provizoriski noteiktu individuālo dempinga starpību vidējam svērtajam apjomam.

(38)

Uz uzņēmējsabiedrībām, kuras sadarbojās ar Komisiju, bet nebija ietvertas paraugā un nebija saistītas ar nevienu no paraugos ietvertajām uzņēmējsabiedrībām, tika attiecināta provizoriska dempinga starpība tādā līmenī, kas atbilst paraugā ietverto pušu provizoriski noteiktajai individuālajai dempinga starpībai saistībā ar vidējo svērto apjomu, t. i., 25,1 %.

(39)

Uzņēmējsabiedrībām, kuras sadarbojās, bet kuras nebija ietvertas paraugā, un ir saistītas ar visām paraugā ietvertajām uzņēmējsabiedrībām, provizoriski tika piešķirta dempinga starpība tādā pašā līmenī, kā paraugā ietvertajām pusēm, ar kurām šīs uzņēmējsabiedrības ir saistītas.

(40)

Lai aprēķinātu atlikušo dempinga starpību, t. i., dempinga starpību Norvēģijas eksportētājiem, kuri nebija sadarbojušies vai nebija pieteikušies, Komisija vispirms noteica sadarbošanās līmeni. Attiecīgā Norvēģijas izcelsmes produkta kopējais imports, kas tika aprēķināts pamatojoties uz Eurostat datiem, tika salīdzināts ar faktiskajiem datiem, kuri saņemti no tiem Norvēģijas ražotājiem eksportētājiem, kas norādīja uz vēlēšanos par viņu ietveršanu paraugā. Pamatojoties uz to, tika noteikts, ka sadarbības līmenis ir augsts, jo tas aptver gandrīz 80 % no visa Norvēģijas saimniecībās audzētu lašu eksporta apjoma uz Kopienas valstīm.

(41)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka šīs uzņēmējsabiedrības nebija realizējušas mazāka līmeņa dempingu nekā paraugā ietvertās uzņēmējsabiedrības. Tādejādi atlikusī dempinga starpība tika pielīdzināta augstākajam individuāli realizētajam dempinga līmenim, kāds bija noteikts uzņēmējsabiedrībām, kuras sadarbojās. Pamatojoties uz to, atlikusī dempinga starpība provizoriski tika noteikta 44 % līmenī no CIF cenas uz Kopienas robežas.

(42)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ir noteiktas provizoriskas dempinga starpības, kuras aprēķinātas no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas.

(43)

IP laika posmā ar lašu audzēšanu saimniecībās Kopienā nodarbojās:

(44)

Vairāki citi ražotāji, kas ir saistīti ar Norvēģijas eksportētājiem vai importētājiem, pieteicās un pieprasīja viņus ietvert Kopienas produkcijas definīcijā. Šīs uzņēmējsabiedrības arī noteica sevi par Kopienas ražošanas nozari. Šāds pieprasījums tomēr tika noraidīts, pamatojoties uz pamatregulas 4. panta 1. punkta noteikumiem. Turklāt tika uzskatīts, ka šo saistīto ražotāju un dempinga produkta eksportētāju vai importētāju attiecības varētu būt tādas, kas liek attiecīgajiem ražotājiem rīkoties citādi nekā nesaistītiem ražotājiem. Tādēļ šo pārējo ražotāju apgrozījums netika ņemts vērā Kopienas produkcijas aprēķinos.

(45)

Izmeklēšana norādīja uz to, ka sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji IP laika posmā bija saražojuši aptuveni 20 000 tonnu lašu. Tas ir apmēram 90 % no visas paredzētās attiecīgās Kopienas produkcijas. Tajā ir iekļauta lielākā daļa no Kopienas produkcijas. Tādēļ sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji tiek uzskatīti par piederīgiem šai Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta izpratnē.

(46)

Tā kā saimniecībās audzētu lašu ražotāju skaits Kopienā ir liels, paraugu atlases metodes izmantošana bija paredzēta paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu saistībā ar zaudējuma novērtēšanu. Kopienas ražotāju atlase paraugam pamatojās uz lielāko produkcijas reprezentatīvo apjomu, ko saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pamatoti varētu izmeklēt noteiktajā laika posmā.

(47)

Pamatojoties uz Komisijai iesniegto informāciju, seši Kopienas ražotāji, kas uzskaitīti iepriekšminētajā 7. apsvērumā, sākotnēji bija izvēlēti paraugam un tika lūgti sniegt atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem. Tika veiktas pārbaudes šajās uzņēmējsabiedrībās. Izmeklēšana pierādīja, ka Celtic Atlantic Salmon Ltd nav audzējis lašus saimniecībās visā pārskata laika posmā un tādēļ nevar sniegt visus aptaujas anketā prasītos datus un informāciju. Celtic Atlantic Salmon Ltd tika reģistrēta kā uzņēmējsabiedrība 2004. gada janvārī pēc dažu kapitāla daļu iegādes no kādas lašu audzēšanas uzņēmējsabiedrības, kurā notika maksātnespējas administrēšana, un tā varēja sniegt datus tikai par IP. Tādēļ zaudējuma rādītāji, kas iztirzāti turpmāk sākot no 63. apsvēruma, ir noteikti, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko sniegušas piecas citas uzņēmējsabiedrības, kas uzskaitītas iepriekšminētajā 7. apsvērumā. Tomēr no Celtic Atlantic Salmon Ltd saņemtie dati ir izmantoti, lai aprēķinātu cenu samazinājumu un mērķa cenu samazinājumu.

(48)

Produkcijas pieaugums, ko kopsummā sasniedza pieci paraugam atlasīti Kopienas ražotāji, kuri pilnīgi sadarbojās izmeklēšanas procesā, IP laika posmā bija apmēram 8 300 tonnas jeb apmēram 37 % no aprēķinātā Kopienas produkcijas kopapjoma attiecībā uz saimniecībās audzētiem lašiem.

(49)

Zaudējuma analīze pamatojas uz: a) darbības zaudējuma rādītājiem – pārdošanas cenas, krājumi, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma, ieguldījumi, spēja piesaistīt kapitālu un darba samaksa, kas tika noteikti uz tās informācijas pamata, kura tika pārbaudīta parauga līmenī, un b) citiem zaudējuma rādītājiem, piemēram, produkcija, ražošanas jaudas, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, darba ražīgums un dempinga starpības lielums, un visi šie rādītāji tika noteikti uz to datu pamata, kas savākti šīs Kopienas ražošanas nozares līmenī kopumā.

(50)

Pārskata laika posmā Kopienā bija šāds patēriņš:

1. tabula

Kopienas patēriņš

(51)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz visu Kopienas ražotāju saražoto produkciju, tam pieskaitot importa apjomus no visām trešām valstīm un atskaitot Eiropas Kopienas eksporta apjomus. Visu Kopienā reģistrēto ražotāju produkcija tika noteikta, pamatojoties uz to valstu iesniegtajiem datiem, kurās atrodas ražotnes, piemēram, uz datiem no Īrijas, Apvienotās Karalistes un Francijas. Importa un eksporta apjomi ir iegūti no Eurostat datiem.

(52)

Ir jānorāda uz to, ka Kopienā lašu plaša audzēšana saimniecībās ir ierobežota un notiek tikai Apvienotajā Karalistē (Skotijā) un Īrijā. Bija nepieciešamas dažas korekcijas, lai Eurostat sniegtos neto svarus pārvērstu noapaļotos lielumos jeb “veselu zivju ekvivalentos” (WFE) (7), jo šajā nozarē ir parasts salīdzināšanai izmantot WFE. Tādēļ, ja nav norādīts citādi, rādītāji, kas attiecas uz svaigiem, dzesētiem un saldētiem lašiem, kas nav filejas, un uz svaigām, dzesinātām un saldētām lašu filejām, atkarībā no laša noformēšanas veida tika attiecīgi dalīti ar konversijas koeficientiem 0,90 vai 0,65, t. i., tika izmantoti lašu nozarē vispārpieņemtie konversijas koeficienti.

(53)

Iepriekš minētā tabula norāda uz to, ka patēriņš no 2001. gada līdz 2003. gadam ir palielinājies par 16 %. IP laika posmā patēriņš bija apmēram 2003. gada līmenī, kritums bija tikai par 0,5 %. Kopumā pārskata laika posmā patēriņa pieaugums bija 15 %.

(54)

Pārskata laika posmā importa apjomi no Norvēģijas, kā secināts no Eurostat datiem, izmantojot metodiku, kas aprakstīta 51. apsvērumā, veidojās šādi:

2. tabula

Attiecīgā importa apjoms

(55)

2. tabulā norādīts, ka pārskata laika posmā saimniecībās audzētu lašu imports no Norvēģijas ir palielinājies par 35 %. Laikā no 2001. gada līdz 2003. gadam importa pieaugums bija 31 %, un no 2003. gada līdz IP tas vēl palielinājās par 3 %. Citiem vārdiem sakot, kamēr patēriņš pārskata laika posmā palielinājās par gandrīz 80 000 tonnām, Norvēģijas eksportētāji varēja palielināt savus pārdošanas apjomus Kopienas tirgū par 93 000 tonnām, t. i., par lielāku apjomu nekā patēriņa kopējais pieaugums.

(56)

Norvēģijas ražotājiem eksportētājiem piederošā tirgus daļa veidojās, kā norādīts 3. tabulā:

3. tabula

Norvēģijas importa tirgus daļa

(57)

Līdzvērtīgi importam, arī Norvēģijas tirgus daļa pārskata laika posmā ir nepārtraukti palielinājusies. Kopumā tirgus daļa, kas atkarīga no importa apjomiem, pārskata laika posmā palielinājās par 17 % jeb par 8,6 procentu punktiem. Laika posmā no 2002. gada līdz IP palielinājums procenta punktu izteiksmē bija 6,1.

(58)

4. tabulā ir norādīta importa dempinga cenu attīstība, Kopienas tirgū pārdodot attiecīgo no Norvēģijas ievesto produktu:

4. tabula

Norvēģijas produkta importa dempinga vidējā cena (EUR/kg)

(59)

Pārskata laika posmā importa dempinga vidējā cena samazinājās par 16 %. Iepriekšminētā tabula arī norāda uz skaidri redzamu sakritību laika posmā no cenas krišanās, kad 2003. gadā cena strauji samazinājās, līdz importa dempinga pieaugumam Kopienas tirgū, par ko ir sniegti pierādījumi 54. apsvērumā.

(60)

Lai aprēķinātu cenu samazinājuma līmeni IP laika posmā, vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko noteica paraugam atlasīti šīs Kopienas ražošanas nozares ražotāji, tika salīdzinātas ar vidējām svērtām eksporta cenām, ko noteica paraugam atlasīti ražotāji eksportētāji ievešanai no Norvēģijas. Salīdzinājumā tika ietverti saimniecībās audzētu lašu salīdzinoši veidi vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, proti, posmā, kad produkts tiek pārdots pirmajam neatkarīgajam klientam. Pirms salīdzināšanas tika atskaitītas atlaides un rabati, un importa cenas tika fiksētas saskaņā ar CIF noteikumiem uz Kopienas robežas, cenas koriģējot saistībā ar muitas maksājumiem.

(61)

Tika ņemtas vērā cenas, kuras bija paraugā ietverto Kopienas ražošanas nozares ražotāju noteikto cenu līmenī, t. i., izņemot transporta izmaksas un ievērojot pārskatītās tirdzniecības līmeņus, kas ir uzskatāmi par salīdzināmiem ar attiecīgo importu. Attiecībā uz tiem paraugā ietvertajiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem, kuri pārdeva zivis tieši no saimniecības, atskaitot pārstrādātāju uzņēmumiem veikto samaksu, tika veikta augšupejoša korekcija, lai atspoguļotu pārstrādes un iepakošanas izmaksas un lai salīdzinātu cenas ar pārējo paraugā ietverto ražotāju noteiktajām cenām. Šāda korekcija tika veikta, pamatojoties uz pārējo paraugā ietverto ražotāju izmaksām par šīm darbībām vai pamatojoties uz faktisko samaksu, ko saņem pārstrādes uzņēmums.

(62)

Salīdzinājuma rezultāti, ievērojot vidējos svērtos apjomus, norādīja uz to, ka IP laika posmā attiecīgie Norvēģijas izcelsmes produkti ir pārdoti Kopienā par cenām, kas ir zemākas par šīm Kopienas ražošanas nozares cenām un, izsakot tās procentos, ir vidēji par apmēram 15 % zemākas nekā Kopienā noteiktās.

(63)

Atbilstoši pamatregulas 3. panta 5. punktam importa dempinga ietekme uz šo Kopienas ražošanas nozari tika analizēta, novērtējot visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē šīs Kopienas ražošanas nozares stāvokli pārskata laika posmā.

(64)

Produkcija, ražošanas jaudas un ražošanas jaudu izmantojums šajā Kopienas ražošanas nozarē kopumā veidojās, kā norādīts 5. tabulā:

5. tabula

Produkcija, ražošanas jaudas un ražošanas jaudu izmantojums

(65)

Produkcija šajā Kopienas ražošanas nozarē vispirms palielinājās par 14 % laikā no 2001. līdz 2002. gadam. Turpmāk tā samazinājās par 6 %, bet IP laika posmā atkal pieauga par 5 %, lai gan nesasniedza 2002. gada līmeni. Kā norādīts iepriekšminētajā 5. tabulā, pārskata laika posmā kopumā produkcijas apjoms palielinājās par 13 %.

(66)

Pārskata laika posmā ražošanas jauda palielinājās par 18 %. Vislielākais palielinājums (+13 %) bija vērojams 2003. gadā. Jānorāda uz to, ka Eiropas Kopienā saimniecībās audzētu lašu produkciju efektīvi ierobežo valdības izsniegtas licences, kas nosaka maksimālo dzīvo zivju daudzumu, ko var turēt ūdenī konkrētā vietā un laikā. Jaudas rādītāji ir norādīti teorētiskos jaudas rādītājos, kas pamatojas uz kopējo licencēs atļauto daudzumu, nevis uz zivju turēšanas tilpņu fizisko ietilpību un citiem ražošanas materiāliem, ko izmanto šī Kopienas ražošanas nozare. Tādēļ ir uzskatāms, ka jaudas skaitļiem šajā analīzē nav lielas nozīmes.

(67)

Jaudu izmantojums vispirms palielinājās par 13 % no 2001. līdz 2002. gadam, taču samazinājās 2003. gadā par apmēram 18 % un palika vairāk vai mazāk nemainīgs IP laika posmā.

(68)

Jānorāda uz to, ka saimniecībās audzēti laši šajā Kopienas ražošanas nozarē faktiski netiek uzkrāti, bet pēc gatavības sasniegšanas tiek nekavējoties pārdoti uzņēmumiem, kas darbojas nākamā posma tirgū. Tādēļ šķiet, ka krājumu novērtēšana nav atbilstošs faktors, pārbaudot ekonomikas stāvokli šajā Kopienas ražošanas nozarē.

(69)

Turpmāk norādītie rādītāji attiecas uz šīs Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomiem neatkarīgiem klientiem Kopienas tirgū.

6. tabula

Pārdošanas apjomi, tirgus daļa, vidējās cenas par pārdoto vienību EK

(70)

Šajā Kopienas ražošanas nozarē pārdotie apjomi no 2001. gada līdz IP ir palielinājušies par 13 %. Citiem vārdiem sakot, šī Kopienas ražošanas nozare ir spējusi palielināt savus pārdošanas apjomus par 2 300 tonnām. Šādam rādītājam Kopienā vajadzētu atspoguļoties kā patēriņa pieaugumam, kas šajā laika posmā bija 80 000 tonnas.

(71)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa pārskata laika posmā kopumā samazinājās par – 1 %. Pirmais pieaugums bija vērojams 2001. līdz 2002. gadā, bet tad šis rādītājs 2003. gadā strauji kritās, atkal pieauga IP laika posmā un turpmāk palika nedaudz zemāks par 2001. gada tirgus daļas rādītāju. Ievērojot to, ka šai Kopienas ražošanas nozarei ir neliela tirgus daļa, ir jānorāda tas, ka katram zaudējumam, pat vismazākajam, ir liela ietekme uz šo Kopienas ražošanas nozari.

(72)

Laika posmā no 2001. gada līdz IP vidējās pārdošanas cenas Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 6 %. Galvenais cenu samazinājums (– 13 procentu punkti) bija vērojams 2002. – 2003. gadā, taču no 2003. gada līdz IP iepriekšējais cenu līmenis zināmā mērā atjaunojās (+8 procentu punkti).

(73)

Pārskata laika posmā patēriņš Kopienā palielinājās par 15 %, un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi palielinājās par 13 %. Tomēr tajā pašā posmā Kopienā samazinājās pārdošanas cenas (– 6 %), kā arī Kopienas tirgus daļa (– 1 %). Vienlaikus imports no Norvēģijas palielinājās apmēram par 35 % un tirgus daļa palielinājās pat par 8,6 procenta punktiem importa dempingam par zemām cenām. Tas nozīmēja, ka pārskata laika posmā šī Kopienas ražošanas nozare pilnā apjomā nepiedalījās tirgus daļas pieaugumā.

(74)

Uz pārdošanas rentabilitāti EK norāda ienākums, kas iegūts, pārdodot saimniecībās audzētus lašus Kopienas tirgū. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 8. punktu ienākumu no kopējā kapitāla un naudas plūsmas vienīgi varētu noteikt šaurākās produktu grupas līmenī, kurā tika ietverts līdzīgs produkts. Šajā saistībā jānorāda uz to, ka saimnieciskajā darbībā ir vairāk nekā 95 % no saimniecībās audzētu lašu paraugā ietvertās šīs Kopienas ražošanas nozares.

(75)

Turklāt ienākums no ieguldījumiem ir aprēķināts, pamatojoties uz ienākumu no kopējā kapitāla, jo uzņēmumi, kas veido Kopienas ražošanas nozari, nodarbojas lielākoties vai pat vienīgi ar attiecīgā produkta ražošanu un tirdzniecību. Šīs izmeklēšanas nolūkiem ienākums no ieguldījumiem ir izteikts procentos, ko veido peļņa no ieguldījuma tīrās uzskaites vērtības:

7. tabula

Rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma

(76)

2001. gadā šīs Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte bija 7,2 %. Laikā no 2001. līdz 2002. gadam ražošanas nozare nebija rentabla, jo šis rādītājs samazinājās par 10,1 procenta punktiem. Kopš tā laika Kopienas ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem. Jānorāda uz to, ka stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās 2002. – 2003. gadā, kad zaudējumi sasniedza 6,2 % (jeb 3,3 procenta punktus). Stabilais lašu pieprasījums IP laika posmā deva iespēju Kopienas ražošanas nozarei nedaudz palielināt pārdošanas cenu un samazināt zaudējumus, kas tomēr bija ievērojami lieli (– 4 %). Visā pārskata laika posmā rentabilitāte samazinājās par 11,2 procenta punktiem.

(77)

Pārskata laika posmā ienākumam no ieguldījumiem un naudas plūsmai bija raksturīga tāda pati tendence kā rentabilitātei.

(78)

Pārskata laika posmā Kopienas ieguldījumi palielinājās. Pirmkārt tie samazinājās 2002. un 2003. gadā, bet pēc tam IP laikā palielinājās. Zināmā mērā šos ieguldījumus var izskaidrot ar stabilo pieprasījumu, kas bija raksturīgs pārskata laika posmā. Tika arī konstatēts, ka ievērojami liela daļa ieguldījumu bija paredzēta esošo ražošanas līdzekļu uzlabošanai vai to iekārtu aizvietošanai, kuru lietošanas cikls bija beidzies. Turklāt pēdējos gados Kopienas ražošanas nozare ir veltījusi lielas pūles konkurētspējas uzlabošanai tirgū. Ir veikti pasākumi darbības uzlabošanai un izmaksu samazināšanai palielinātas konkurences apstākļos, noslēdzot kopējas vienošanās, piemēram, par barības iepirkšanu, vai iesaistoties kopīgos mārketinga un pārdošanas pasākumos. Visbeidzot Kopienas ražošanas nozarē notiek konsolidēšanās. Kopienā ir ievērojami mainījusies saimniecībās audzētu lašu ražošanas nozares struktūra, kur vērojama saimniecību skaita samazināšanās tendence. Daudzi mazie ražotāji ir pārtraukuši darbību šajā ražošanas nozarē vai pārdevuši savas uzņēmējsabiedrības citiem ražotājiem, kuri ir veikuši tajās ieguldījumus.

(79)

Pārskata laika posmā tika konstatēts, ka šajā Kopienas ražošanas nozarē ir samazinājušās spējas piesaistīt kapitālu. Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu ir arī jāaplūko, ievērojot naudas plūsmas attīstību ražošanas nozarē, un IP laikā tā ir bijusi negatīva. Ir arī skaidrs, ka Kopienas ražošanas nozarē uzkrājušies zaudējumi un pārdošanas cenu līmenis pārskata laika posmā izpaudās ar negatīvu ietekmi, kad tika meklēti ārēji finanšu avoti.

(80)

No 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozarē (kopumā) par 4 % palielinājās nodarbinātība. Šis palielinājums tomēr notika 2001. līdz 2002. gadā (+ 7 %), un to var izskaidrot ar realizētās produkcijas pieaugumu pārskata laika posmā. Kā norādīts iepriekšminētajā tabulā, 2002. gadā sasniegtās nodarbinātības palielinājumu nebija iespējams saglabāt, jo to neļāva tirgus stāvoklis, un tādejādi 2003. gadā un IP laika posmā bija nodarbinātības samazinājums.

(81)

Lai gan nodarbinātība šajā Kopienas ražošanas nozarē nedaudz palielinājās, ražošanas nozare pārskata laika posmā spēja palielināt savu darba ražīgumu. Ievērojot ražošanas līmeni un nodarbinātības līmeni, darba ražīgums pārskata laika posmā palielinājās par 8 %.

(82)

Pārskata laika posmā darba samaksa bija jāsamazina par 19 %.

(83)

Jānorāda uz to, ka no 1997. gada septembra līdz 2003. gada maijam uz lielu daļu no Norvēģijas izcelsmes saimniecībās audzētu lašu importa attiecās cenu noteikumi, kas tika ieviesti saistībā ar tajā laikā spēkā esošajiem antidempinga un pretsubsidēšanas pasākumiem. 2001. gadā šī Kopienas ražošanas nozare bija rentabla, taču 2002. gadā daži Norvēģijas ražotāji eksportētāji šos cenu noteikumus pārkāpa, mazinot šī instrumenta efektivitāti un izraisot cenu krišanos. Pašreiz veiktā izmeklēšana norāda uz to, ka Norvēģijas ražotāju eksportētāju noteiktās cenas pēc 2001. gada ir samazinājušās par 16 %. Lielākā cenu samazināšanās bija vērojama no 2002. gada, kad tajā laikā spēkā esošo noteikumu pārkāpšana kļuva biežāka. Ievērojot šos lietas apstākļus, jāuzskata, ka stāvokļa normalizēšanās pēc agrākā dempinga nav bijusi iespējama.

(84)

Nevar uzskatīt, ka dempinga starpības faktiskais lielums, kurš ir bijis būtisks, ir maz ietekmējis šo Kopienas ražošanas nozari, ja ņemam vērā attiecīgā importa apjomus un cenas.

(85)

Izmeklēšana norāda uz to, ka no 2001. gada līdz IP attiecīgais produkts Kopienas tirgū ir importēts nepārtraukti un aizvien lielākos daudzumos un lielos apjomos (+35 %), jo īpaši no 2002. gada līdz 2003. gadam. Tajā pašā posmā šī produkta vidējās importa dempinga cenas ir nepārtraukti kritušās par 16 %, pie kam īpaši straujš kritums ir bijis 2002. līdz 2003. gadā, bet pēc tam cenas ir nemainīgi palikušas ļoti zemā līmenī. Ir konstatēts, ka pārskata laika posmā Norvēģijas tirgus daļa ir palielinājusies par 17 % jeb 8,6 procentu punktiem.

(86)

Tikko minēto rādītāju analīze norāda uz to, ka no 2001. gada līdz IP stāvoklis šajā Kopienas ražošanas nozarē ir pakāpeniski pasliktinājies. Lai gan daži faktori liecināja par pozitīvu tendenci pārskata laika posmā (produkcija, ražošanas jauda, pārdošanas apjomi), lielākā daļa rādītāju attīstījās ar negatīvu tendenci (pārdošanas cenas, tirgus daļa, rentabilitāte, naudas plūsma, ienākumi no kapitāla, darba samaksa).

(87)

Attiecībā uz ražošanas un pārdošanas apjomu pozitīvo attīstību tika konstatēts, ka šie pieaugumi deva iespēju Kopienas ražošanas nozarei tikai atgūt zaudētās tirgus daļas IP un saglabāt atgūto tirgus daļu. Tika uzskatīts, ka ražošanas jaudai ir ierobežota nozīme, jo jaudas rādītāji pamatojas uz teorētisku aprēķinu, izmantojot izsniegto licenču kopējo skaitu un nevis zivju saimniecības faktisko jaudu. Rezultātā šajā posmā jaudu izmantojums samazinājās no 49 % līdz 47 %, bet darba ražīgums palielinājās galvenokārt sakarā ar plašāku automatizācijas ieviešanu (+8 %). Pārskata laika posmā Kopienas ražošanas nozares tirgum bija raksturīgs stabils pieprasījums, jo patēriņš pieauga par 15 % jeb par 80 000 tonnām. Lai gan šī Kopienas ražošanas nozare spēja palielināt gan produkcijas, gan pārdošanas apjomus par 13 %, tai tikai izdevās saglabāt savu daļu tirgū. Tajā pašā laikā Norvēģijas eksportētāji spēja palielināt savus pārdošanas apjomus par 93 000 tonnām un iegūt ievērojamu tirgus daļu.

(88)

Turklāt Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu palielināšanās notika uz cenu krišanās rēķina. Tas ir novedis pie rentabilitātes samazināšanās, pozitīviem rādītājiem pārvēršoties par negatīviem (7,2 % 2001. gadā, bet – 2,9 %, – 6,2 % un – 4,0 % zaudējumi attiecīgi 2002., 2003. gadā un IP). Ienākumiem no ieguldījumiem un naudas plūsmai bija tāda pati tendence kā rentabilitātei. Pārskata laika posmā ir cietusi arī darba samaksa (– 19 %).

(89)

Ņemot vērā visus šos faktorus, provizorisks secinājums ir tāds, ka pamatregulas 3. panta izpratnē Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(90)

Lai provizoriski secinātu par to, vai ir cēloņsakarība starp importa dempingu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu vispirms pārbaudīja attiecīgās valsts importa dempinga ietekmi uz lietas apstākļiem šajā ražošanas nozarē.

(91)

Otrkārt, Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu pārbaudīja arī citus faktorus, kuri iespējams izraisījuši zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka neviens šo faktoru izraisīts zaudējums netiktu nepatiesi attiecināts uz importa dempingu. Izņemot importa dempingu, Komisija arī analizēja citus zināmos faktorus, kas varētu izraisīt zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka neviens iespējamais šo faktoru izraisītais zaudējums netiktu nepatiesi attiecināts uz importa dempingu.

(92)

Uz saistību starp Kopienai nodarīto zaudējumu un importa dempingu jo īpaši norāda šāda rādītāju attīstība – no 2001. gada līdz IP beigām saimniecībās audzētu Norvēģijas lašu importa apjoms Kopienas valstīs palielinājās par 35 % un tā tirgus daļa palielinājās līdz 59,6 %, kas nozīmē 8,6 procenta punktu guvumus uz Kopienas ražošanas nozares rēķina. Pārskata laika posmā cenas Norvēģijā samazinājās par 16 %.

(93)

Šī Norvēģijas importa attīstības tendence sakrita ar Kopienas ražotāju lieliem finansiāliem zaudējumiem. Faktiski Norvēģijas importa attīstības tendence sakrita ar ievērojamu Kopienas rūpniecības galveno ekonomisko rādītāju pasliktināšanos no 2001. gada līdz IP. No 2002. gada līdz IP, kad cenas produktiem no Norvēģijas samazinājās par aptuveni 13 %, pārdošanas cenas samazinājās par 5 %, un zaudējumi Kopienas ražošanas nozares tirgus daļā sasniedza 3 %. Tādejādi Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus IP, kā arī divus gadus pirms IP. Tā kā ir vispār pieņemts, ka imports no Norvēģijas, jo īpaši tā lielā apjoma dēļ, nosaka cenu saimniecībās audzētiem lašiem Kopienas tirgū, šie lietas apstākļi norāda uz to, ka Kopienas ražošanas nozare bijusi pakļauta spēcīgam cenas spiedienam, ko palielināja importa dempings Kopienas tirgū. Par turpmāku cenas spiedienu liecina arī pārdošana par zemāku cenu, ko praktizēja Norvēģijas ražotāji eksportētāji, kā arī šīs Kopienas ražošanas nozares cenas, kuru apmērs tika ievērojami samazināts IP laika posmā.

(94)

Imports no trešām valstīm, kas nav pārbaudīts šajā izmeklēšanā, norāda uz šādām attīstības tendencēm pārskata laika posmā:

11. tabula

Citu trešo valstu importa ietekme

(95)

Iepriekšminētā tabula norāda uz importa apjomu, tirgus daļu un vidējo cenu saimniecībās audzētiem importētajiem lašiem no visām valstīm, izņemot Norvēģiju, kā arī atsevišķi tradicionālajiem importētājiem, t.i., ASV, Kanāda, Čīle un Farēru salas.

(96)

Jāpiebilst, ka importa statistika neuzrāda datus atsevišķi par saimniecībās audzētiem lašiem un savvaļas lašiem. Taču, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, redzams, ka lielāko importa daļu no ASV un Kanādas veido savvaļas laši, tādēļ maz ticams, ka importam no šīm divām valstīm varētu būt nozīmīga ietekme uz lietas apstākļiem šajā Kopienas ražošanas nozarē.

(97)

Iepriekšminētā tabula arī norāda uz to, ka Čīles importa produktu cenas bija virs šīs Kopienas ražošanas nozares cenu līmeņa IP laika posmā un ka citu trešo valstu saimniecībās audzētu lašu cenas ievērojami atšķīrās. Farēru salu importa produktu cenas bija zemākas nekā Norvēģijas ražotāju eksportētāju noteiktās cenas, taču jāpiebilst, ka pārskata laika posmā importa apjoms no Čīles un Farēru salām ir samazinājies attiecīgi par 7 % un 8 %.

(98)

Ņemot vērā patēriņa attīstību un importa dempingu no Norvēģijas, ir jāaplūko šīs attīstības tendences. Kā norādīts iepriekš 51. apsvērumā, pārskata laika posmā patēriņš palielinājās par 15 % un IP ar nelielu samazināšanos par 0,5 % patēriņš palika apmēram 2003. gada līmenī. Kā paskaidrots iepriekš 55. apsvērumā, pārskata laika posmā importa apjoms no Norvēģijas palielinājās apmēram par 35 % un pieaugums no 2003. gada līdz IP sasniedza aptuveni 3,1 %.

(99)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski var secināt, ka imports Kopienā no citām trešām valstīm nevarētu būt noteicošais iemesls nodarītajam būtiskajam zaudējumam šajā Kopienas ražošanas nozarē.

(100)

Pārskatītajā posmā saimniecībās audzētā laša patēriņš Kopienas valstīs palielinājās par 15 % un sasniedza gandrīz 608 000 tonnas IP. Palielinot ražošanas un pārdošanas apjomu, Kopienas ražošanas nozare guva labumu no šā patēriņa palielināšanās. Tādēļ patēriņa attīstība nav uzskatāma par iemeslu nodarītajam zaudējumam Kopienas ražošanas nozarē.

(101)

Ir bijušas iebildes par to, ka Apvienotajā Karalistē iespējams ir bijis patēriņa kritums, un, ka tas radījis zaudējumu Kopienas ražotājiem. Taču Apvienotās Karalistes tirgu nevar izolēt no kopējā Kopienas tirgus, un jāņem vērā palielinātais patēriņa apjoms, kas Kopienas tirgū konstatēts pārskata laika posmā. Pieprasījuma pēc saimniecībās audzētiem lašiem samazināšanās atsevišķā Kopienas daļā, kamēr kopējais pieprasījums pieaug, nav uzskatāma par šīs Kopienas ražošanas nozares ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās iemeslu. Tādēļ provizoriski var secināt, ka izmaiņas patēriņa struktūrā nav nodarījušas būtisku zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(102)

Kopienas ražošanas nozares eksporta līmeņa svārstību ietekme arī tika pārbaudīta. Eksporta apjoms palielinājies par 15 %. Tā kā Kopienas tirgus nonāca grūtā stāvoklī, tad Kopienas ražošanas nozare centās palielināt eksporta apjomu, kas tomēr palielinājās tikai par apmēram 2 % no kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma. Tādēļ var provizoriski secināt, ka visas izmaiņas eksporta apjoma līmenī nenodarīja būtisku zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tādejādi jāatzīst, ka dati attiecībā uz peļņu pamatojas tikai uz datiem par Kopienas pārdošanas apjomu patērētājiem, kuri nav saistīti ar Kopienu.

(103)

Ir pārbaudīts tas, vai zaudējumu šai Kopienas ražošanas nozarei nodarījuši citi EK ražotāji, kuri saistīti ar Norvēģijas ražotājiem. Kā minēts 44. apsvērumā, pamatojoties uz pamatregulas 4. panta 1. punktu, šīs uzņēmējsabiedrības nav iekļautas Kopienas ražošanas nozares definīcijā.

(104)

Pieci Kopienas ražotāji, kas saistīti ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem, sniedza izsmeļošu atbildi uz aptaujas anketām. Šie ražotāji veidoja apmēram 54 % no citiem Kopienas ražotājiem, kas saitīti ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem.

13. tabula

Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un vidējās pārdošanas cenas tiem nesaistītajiem ražotāju patērētājiem EK, kas attiecas uz Norvēģijas ražotājiem/importētājiem

(105)

Iepriekš minētajā tabulā redzams, ka, pamatojoties uz aptaujas anketās sniegtajām atbildēm, piecu uzņēmējsabiedrību, kuras sadarbojās, pārdošanas apjoms pārskata laika posmā palielinājies par 6 % un ka cenas samazinājušās apmēram par 5 %, kas kopumā atbilst šai Kopienas ražošanas nozares attīstībai. Turklāt tika konstatēts, ka pārskata laika posmā to tirgus daļa samazinājās par aptuveni 1 procenta punktu, kas arī atbilst šīs Kopienas ražošanas nozares attīstības rādītājiem, un ka to pārdošanas cenas pārsniedza Norvēģijas ražotāju eksportētāju cenu līmeni (apmēram 5 % IP). Vienlaikus šajā laika posmā eksportētāji no Norvēģijas spēja palielināt pārdošanas apjomu par 93 000 tonnām un ieguva tirgus daļu. Tomēr atklājās, ka ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem saistīto EK ražotāju ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās iespējams nav bijusi pārāk izteikta, salīdzinot ar šīs Kopienas ražošanas nozares ekonomikas stāvokli.

(106)

Tādēļ provizoriski var uzskatīt, ka EK ražotāji, kas saistīti ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem, nav nekādā ziņā nodarījuši būtisku zaudējumu šai Kopienas ražošanas nozarei.

(107)

Viena ieinteresētā puse iebilda par to, ka paaugstināta zivju mirstība Īrijā un slimību uzliesmojumi Apvienotajā Karalistē un Īrijā 2002. un 2003. gadā varēja izraisīt ievērojamu ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanos. Taču tika konstatēts, ka šie faktori skāra nelielu skaitu saimniecību un tiem nevar būt jūtama ietekme uz kopējiem rādītājiem. Kā norādīts 64. un 69. apsvērumā, pārskata laika posmā palielinājās Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms. Tādēļ provizoriski var secināt, ka paaugstināta zivju mirstība nav izraisījusi būtisku zaudējumu.

(108)

Tika apgalvots par to, ka Norvēģijā šīs nozares ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Kopienas ražotājiem un ka šis fakts un Kopienas ražotāju nespēja samazināt ražošanas izmaksas, ir iemesls palielinātam importa apjomam un nopietnam kaitējumam. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts tas, ka Norvēģijā ir priekšrocības attiecībā uz dažām izmaksām (piemēram, reglamentētas izmaksas zāļu, pārtikas un vides jomā), bet Kopienas ražotājiem ir priekšrocības citās jomās (piemēram, nodarbinātības jomā). Vispārīgi tika norādīts uz to, ka Kopienas ražotājiem ir nopietni zaudējumi minētajā tirgū, vienlaicīgi zaudējumi ir arī Norvēģijas ražotājiem, par ko, inter alia, liecina Norvēģijas valdības dati un izmeklēšana dempinga lietā. Tādēļ provizoriski konstatē, ka apgalvojumam par to, ka Kopienas ražotāju darbība ir mazāk efektīva nekā Norvēģijas ražotāju darbība, nav pamatojuma un ka tas nav iemesls, lai izraisītu kaitējumu šai Kopienas ražošanas nozarei.

(109)

Viena ieinteresētā puse iebilda par to, ka reglamentētie ierobežojumi Apvienotajā Karalistē saistībā ar vides aizsardzības prasībām un zivju veselības standartiem, biomasu saskaņojumiem, medicīnas apstiprinājumu sistēmu un atrašanās vietas apstiprinājumiem ir iemesls tam, ka šīs Kopienas ražošanas nozares konkurētspēja samazinājusies un tā cietusi nopietnu zaudējumu. Taču šim apgalvojumam nav rasti pierādījumi, un šis apgalvojums nav turpmāk pierādīts, kā arī Apvienotās Karalistes uzņēmējsabiedrību pārbaudē nav iegūti nekādi rādītāji šajā ziņā. Tādā gadījumā šos faktorus nevar uzskatīt par attiecīgi pamatotiem faktoriem, kuru dēļ Kopienas ražotāji varētu ciest nopietnu zaudējumu. Tieši pretēji, varētu iebilst par to, ka stingrāki tiesību akti vides un sanitārajā jomā palielina produkta pievilcību mūsdienīga patērētāja skatījumā.

(110)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, provizoriski var secināt, ka ir cēloņsakarība starp importa dempingu un šai Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko zaudējumu. Šis secinājums pamatojas uz faktu par to, ka importa dempinga apjoms no Norvēģijas un tirgus daļas ievērojami palielinājušās, kas arī ievērojami samazināja cenas šajā Kopienas ražošanas nozarē. Turklāt vērojama pārsteidzoša sakritība laikā starp importa par dempinga cenām apjoma straujo pieaugumu un šīs Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, kas izraisīja zaudējumus šai Kopienas ražošanas nozarei.

(111)

Nav konstatēti citi faktori, kas būtu varējuši ievērojami ietekmēt stāvokli šajā Kopienas ražošanas nozarē. Provizoriski var arī secināt, ka imports Kopienā no trešām valstīm nevarētu būt noteicošais iemesls šai Kopienas ražošanas nozarei nodarītajam būtiskajam zaudējumam.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu tika pārbaudīts, vai neskatoties uz secinājumu par dempingu, kas izraisīja zaudējumu, nebija nepārvaramu iemeslu, kas varētu novest pie secinājuma, ka Kopienas interesēs nav ieviest antidempinga pasākumus pret importu no attiecīgās valsts. Kopienas interešu noteikšana pamatojās uz visu dažādo iesaistīto interešu, t.i., Kopienas ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju/pārstrādātāju/lietotāju, kā arī attiecīgā produkta patērētāju novērtējumu. Komisija nosūtīja aptaujas anketas tieši šīs Kopienas ražošanas nozares pārstāvjiem, EK ražotājiem, kas saistīti ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem, importētājiem, pārstrādātājiem, lietotājiem, attiecīgā produkta piegādātājiem un patērētāju organizācijai.

(113)

Kopienas ražošanas nozare cietusi zaudējumus saistībā ar saimniecībās audzētu lašu importu no Norvēģijas par pazeminātām cenām. Iespējamo antidempinga pasākumu ieviešanas mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci Kopienas tirgū starp šīs Kopienas ražošanas nozares pārstāvjiem un eksporta partneriem Norvēģijā. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarītā zaudējuma veidu, tiek uzskatīts, ka pasākumu neieviešanas gadījumā turpmāka stāvokļa pasliktināšanās šajā Kopienas ražošanas nozarē ir neizbēgama. Pasākumu neieviešana visdrīzāk radītu turpmāku zaudējumu, un vidējā termiņā iespējams izraisītu šīs ražošanas nozares izzušanu, ņemot vērā pārskata laika posmā konstatētos zaudējumus. Tādejādi, pamatojoties uz IP iegūtajiem datiem, šī Kopienas ražošanas nozare ir apdraudēta, ja vien pašreizējais zemais importa dempinga cenu līmenis netiks koriģēts. To pierāda pastāvīgi pienākošie ziņojumi par draudošajām bankrota procedūrām.

(114)

Jaunākajos gados šī Kopienas ražošanas nozare ir ļoti centusies uzlabot tās konkurētspēju šajā tirgū. Galvenie rajoni lašu audzēšanai Kopienā atrodas Skotijā un Īrijā, kur ir tam piemēroti apstākļi. Pēdējos gados lašu audzēšanas nozares struktūra Kopienas valstīs ievērojami izmainīta, un galvenā tendence ir saglabāt mazāku skaitu, taču lielākas uzņēmējsabiedrības. Vairākas mazākas uzņēmējsabiedrības ir vai nu pārtraukušas darbību, vai tikušas pārdotas citām Kopienas uzņēmējsabiedrībām, kas ieguldīja līdzekļus šajās ražotnēs. Vairākas šo Kopienas ražošanas nozari pārstāvošas uzņēmējsabiedrības ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu izmaksas, ņemot vērā pieaugošo konkurenci, piemēram, audzējot lašu mazuļus, uzlabojot barošanas aprīkojumu un vienojoties par kopīgu barības iegādi. Tas deva uzņēmējsabiedrībām iespēju palielināt pirktspēju attiecībā uz piegādātājiem. Vienlaicīgi vairākas šo Kopienas ražošanas nozari pārstāvošas uzņēmējsabiedrības vienojušās par kopīgu realizācijas un produkcijas pārdošanas režīmu. Tas nostiprinās viņu stāvokli tirgū.

(115)

Tomēr, ja ieviestu antidempinga pasākumus, atjaunotos godīgas tirdzniecības apstākļi un attaisnotos šīs Kopienas ražošanas nozares līdzšinējie centieni. Šādos apstākļos Kopienas ražošanas nozares uzņēmumi joprojām būtu dzīvotspējīgi saimniecībās audzētu lašu ražotāji. Galvenais pasākumu rezultāts būs zemo pārdošanas cenu izskaušana Kopienas valstīs. Tomēr, ņemot vērā citus piegādes avotus, Kopienas ražošanas nozarei ir ļoti ierobežotas iespējas palielināt cenas. Kopienas uzņēmējsabiedrības varētu atjaunot stāvokli, galvenokārt palielinot pārdošanas apjomu un attiecīgi palielinot apjomradītus ietaupījumus. Turklāt tādā gadījumā tiktu atgūta ieguldītāju uzticība šai uzņēmējdarbībai, un tirgus kļūtu stabils.

(116)

Tādējādi provizoriski var secināt, ka antidempinga pasākumu ieviešana atbilst Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(117)

Arī Kopienas ražotāju galveno piegādātāju (piemēram, lašu mazuļu un barības ražotāju) interesēs ir nodrošināt stipru un prognozējamu pieprasījumu to produkcijai par godīgu cenu, kas ļautu gūt samērīgu peļņu. Ja stāvoklis šajā Kopienas ražošanas nozarē neuzlabosies, tad daudziem lašu mazuļu ražotājiem būs jāsamazina pārdošanas apjoms un rentabilitāte, un dažos gadījumos to spēja turpināt tirdzniecību būs apdraudēta. Tas pats attiecas uz barības ražotājiem. Tādēļ antidempinga pasākumu ieviešana atbilst lašu mazuļu un barības ražotāju interesēm.

(118)

Lai novērtētu pasākumu ietekmi uz EK ražotājiem, kas saistīti ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem, uzņēmējsabiedrībām, kas nodarbojas ar attiecīgo produktu Kopienas tirgū, tika nosūtītas aptaujas anketas. Piecas uzņēmējsabiedrības sniedza izsmeļošas atbildes.

(119)

IP šīs uzņēmējsabiedrības ar lašu ražošanas nozari saistītās darbībās nodarbināja gandrīz 738 cilvēkus un to kopējais apgrozījums pārsniedza apmēram 250 miljonus EUR. Šie ražotāji vai nu neizteica savu viedokli vai bija pret pasākumu ieviešanu.

(120)

Kā norādīts 104. apsvērumā, arī šīs uzņēmējsabiedrības cieš no cenu pazemināšanās, ko izraisījuši Norvēģijas ražotāji eksportētāji. Atgādinām, ka sadarbojošies ražotāji, kuri saistīti ar eksportētājiem/importētājiem no Norvēģijas, palielināja pārdošanas apjomu par 6 % vai aptuveni 4 200 tonnām, bet tie tomēr zaudēja tirgus daļu. Vienlaikus eksportētāji no Norvēģijas spēja palielināt to pārdošanas apjomu par 93 000 tonnām un iegūt tirgus daļu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka antidempinga pasākumu ieviešana uzlabos ar Norvēģijas ražotājiem/importētājiem saistīto EK ražotāju ekonomisko stāvokli.

(121)

Tādēļ arī šo ražotāju interesēm atbilst antidempinga pasākumi, kas atjaunotu labvēlīgus apstākļus godīgai tirdzniecībai.

(122)

Lai novērtētu pasākumu ieviešanas vai neieviešanas ietekmi uz importētājiem un pārstrādātājiem, zināmajiem attiecīgā produkta importētājiem un ražotājiem Kopienas tirgū tika izsūtītas aptaujas anketas. Komisija arī informēja dažādas importētāju, pārstrādātāju un lietotāju organizācijas par izmeklēšanas uzsākšanu. Vairākas organizācijas izteica savu viedokli.

(123)

Tika konstatēts, ka importētāji un pārstrādātāji (lietotāji) parasti ir vieni un tā paši, un daudzi no tiem ir faktiski saistīti ar ražotājiem eksportētājiem ārpus Kopienas, jo īpaši Norvēģijā. Saņemtas izsmeļošas atbildes no 8 importētājiem/pārstrādātājiem/lietotājiem. Šīs uzņēmējsabiedrības pārstāvēja apmēram 9 % no kopējā importa apjoma no Norvēģijas IP un apmēram 6 % no patēriņa. Tādejādi viņu sniegtā informācija sniedz dažus rādītājus, lai gan precīzi nav skaidri zināms, vai viņi pilnībā pārstāv visu lietotāju viedokli.

(124)

Importētāji un pārstrādātāji uzsver, ka jebkāds cenu pieaugums palielinātu viņu izmaksas, samazinātu pārdošanas apjomu un rentabilitāti, un varētu novest pie darbavietu zuduma un pat ražotņu pārvietošanas. Viņi arī apgalvoja, ka nodarbinātības apjoms zivju pārstrādes nozarē ir lielāks nekā zivju audzēšanas nozarē, un atsevišķos gadījumos nodrošina nodarbinātību rajonos ar zemu nodarbinātības līmeni.

(125)

Šajā jomā konstatēts, ka importētājiem un pārstrādātājiem, iespējams, būtu jāmaksā augstāka cena, ja viņi turpinātu iepirkt Norvēģijas preces, jo tad viņiem būtu jāmaksā antidempinga maksājums. Tomēr viņiem nav jāsedz visas izmaksas saistībā ar cenu celšanos, jo visticamāk viņi zināmā mērā var dalīt izmaksas ar izplatītājiem un patērētājiem.

(126)

Pārstrādātāju galvenās izmaksas ir izejmateriāla cena un nodarbinātības izmaksas. Protams, izejmateriālu cenu pieaugums palielinātu pārstrādes izmaksas. Pamatojoties uz trim izsmeļošākajām atbildēm, ir konstatēts, ka saimniecībās audzēti laši ir apmēram 54 % no ražošanas kopējām izmaksām. Šie pārstrādātāji iepirka saimniecībās audzētus lašus IP gan Kopienas valstīs (apmēram 15 % no pirkumiem), gan Norvēģijā (apmēram 83 % no pirkumiem). Tādēļ izdarāms secinājums, ka apmēram 45 % no kopējām izmaksām būs maksājums. Saistībā ar to jānorāda, ka saskaņā ar importētāju un pārstrādātāju sniegto informāciju, izmaksas par izejmateriāliem pārskata laika posmā samazinājušās par 14 %. IP laika posmā tās bija par 9,1 procenta punktiem mazākas nekā 2001. gadā. Vienlaikus saskaņā ar viņu sniegto informāciju pārdošanas cena saglabājusies tāda pati kā 2002. gadā un 2003. gadā, bet samazinājusies, tuvojoties IP. Tomēr sadarbība starp lietotājiem šajā ziņā nav attīstīta, tādēļ empīriskais pamatojums ir ierobežots, un jāievēro piesardzība, izdarot secinājumus par lietotāju nozari kopumā. Ir arī jānorāda, ka vienīgi divas uzņēmējsabiedrības sniegušas informāciju par rentabilitāti.

(127)

Saskaņā ar aptaujas anketās sniegtajām atbildēm par nodarbinātību Kopienas zivju pārstrādes nozarē nodarbināti 3 400 darba ņēmēji, kaut gan tikai neliela daļa no tiem nodarbināti saimniecībās audzētu lašu pārstrādē. Nav konstatēti pierādījumi par to, ka iespējamie pasākumi būtu par iemeslu nodarbinātības līmeņa kritumam Kopienas valstīs.

(128)

Tādēļ zaudējumi, kurus visticamāk ciestu importētāji/pārstrādātāji/lietotāji, ja tādi rastos, nepārspēj to labumu, kāds rastos Kopienas ražotājiem antidempinga pasākumu dēļ, kas uzskatāmi par obligātu nepieciešamību, lai kompensētu nodarīto būtisko zaudējumu un nepieļautu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos attiecībā uz Kopienas ražotājiem. Turklāt jānorāda uz to, ka ir pieejami arī citi piegādes avoti no citām trešām valstīm.

(129)

Tā kā attiecīgais produkts ir patēriņa prece, Komisija informējusi dažādas patērētāju organizācijas par izmeklēšanas uzsākšanu. Viena organizācija sniegusi atbildi, ka laša labvēlīgā iedarbība ir plaši atzīta, un, ka mākslīga cenas paaugstināšana apgrūtinātu patērētājus attiecībā uz augstvērtīgas pārtikas iegādāšanos un mazinātu saimniecībās audzētu lašu importētāju, pārstrādātāju un mazumtirgotāju ekonomisko dzīvotspēju. Tika apgalvots, ka pasākumi varētu kavēt saldētu, saimniecībās audzētu lašu importēšanu un pārdošanu. Izskanēja bažas, ka cenu paaugstināšanās varētu apgrūtināt lašu iegādāšanos un ierobežot tirgus izaugsmi tajās dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IK) uz vienu cilvēku ir zemāks par vidējo.

(130)

Tiek uzskatīts, ka antidempinga pasākumu ieviešanas gadījumā, uzņēmējiem arī turpmāk būs pieejams neierobežots importa apjoms, taču par godīgu cenu. Turklāt, ņemot vērā starpības apmēru starp saimniecībās audzētu zivju un pārstrādāto lašu produktu mazumtirdzniecības cenu, tiek uzskatīts, ka pasākumi visticamāk būtiski neietekmēs mazumtirdzniecības cenas, jo maz ticams, ka visu cenas pieaugumu segs patērētāji. Tādēļ tiek uzskatīts, ka pasākumu ietekme uz patērētājiem būs minimāla. Turklāt cenas līmenis, kas izraisa zaudējumus, nav ilgtspējīgs vidējā vai ilgtermiņā. Tādēļ šķiet, ka patērētāju interesēs kopumā ir stabilas cenas un ilgtspējīgs tirgus.

(131)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktiem un apsvērumiem, provizoriski var secināt, ka nav nepārvaramu iemeslu antidempinga maksājumu neieviešanai.

(132)

Saskaņā ar provizoriskajiem secinājumiem attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, ieviešami provizoriskie pasākumi, lai nepieļautu turpmāku kaitējumu nodarīšanu šai Kopienas ražošanas nozarei importa dempinga dēļ.

(133)

Lai noteiktu provizorisko pasākumu līmeni, ņemti vērā gan konstatētā dempinga starpība, gan Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai nepieciešamā maksājuma apmērs.

(134)

Provizoriskie pasākumi jāievieš tādā līmenī, lai tie novērstu importa nodarīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu dempinga kaitējuma radītās sekas, tika ņemts vērā, ka pasākumiem jāļauj Kopienas ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un pirms maksājumiem gūt kopējo peļņu, kādu šāda veida nozare varētu pamatoti gūt šajā jomā normālos konkurences apstākļos, t.i., izpaliekot importa dempingam un pārdodot līdzīgu produktu Kopienas valstīs. Pamatojoties uz to, aprēķināta kaitējumu neizraisoša cena attiecīgajam Kopienas ražošanas nozares produktam. Kaitējumu neizraisošā provizoriskā cena aprēķināta, pieskaitot ražošanas izmaksām peļņas normu 7,2 % apmērā no apgrozījuma. Šo peļņas normu provizoriski noteica, pamatojoties uz 2001. gadā gūto peļņu, un tas ir stingri ierobežots peļņas minimums, ko šī Kopienas ražošanas nozare varētu gūt, ja nebūtu zaudējumus radoša dempinga. Pēc provizorisko pasākumu ieviešanas un ieinteresēto pušu atsauksmju saņemšanas šī jautājuma izmeklēšana turpināsies.

(135)

Tika noteikts nepieciešamais cenas pieaugums, pamatojoties uz salīdzinājumu starp vidējo svērto importa cenu, kāda noteikta dempinga cenu aprēķinos, un produktu, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū, vidējo cenu, kas nerada zaudējumus. Jebkura atšķirība, kas radās šī salīdzinājuma rezultātā, izteikta procentos no vidējās importa CIF vērtības.

(136)

Saskaņā ar iepriekš minēto tiek uzskatīts, ka provizorisks antidempinga maksājums jāievieš konstatētās dempinga starpības līmenī, bet saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tas nedrīkst pārsniegt iepriekš aprēķināto zaudējuma starpību.

(137)

Atsevišķu uzņēmējsabiedrību antidempinga maksājuma likme, kas noteikta šajā dokumentā, pamatojas uz pašreizējā izmeklēšanā iegūtajiem atzinumiem. Tādēļ tā atspoguļo izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz šīm uzņēmējsabiedrībām. Tādēļ šīs maksājuma likmes (pretēji valsts maksājumam, kas piemērojams “visām citām uzņēmējsabiedrībām”) ir piemērojamas vienīgi to produktu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojušas uzņēmējsabiedrības un tādejādi īpaši minētās juridiskās personas. Importa produkti, ko ražojušas visas uzņēmējsabiedrības, kuru nosaukumi un adreses nav īpaši minētas šī dokumenta rezolutīvajā daļā, tostarp juridiskās personas, kas saistītas ar īpaši minētajām uzņēmējsabiedrībām, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tām attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visām citām uzņēmējsabiedrībām”.

(138)

Jebkura prasība par šo atsevišķo uzņēmējsabiedrību antidempinga maksājumu likmes piemērošanu (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai jaunas ražošanas vai tirdzniecības juridiskās personas izveidošanas), jāiesniedz Komisijai (8) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši attiecībā uz izmaiņām uzņēmējsabiedrības darbībās, kas saistītas ar ražošanu, vietējo vai eksporta pārdošanu, kuras saistās, piemēram, ar tās nosaukuma maiņu vai izmaiņām tās ražošanas vai tirdzniecības juridiskās personas darbībā. Pēc vajadzības Komisija, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, atbilstoši izdarīs grozījumus regulā, atjaunojot to uzņēmējsabiedrību sarakstu, kas gūst labumu saistībā ar īpaši noteikto maksājuma likmi.

(139)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriskās maksājuma likmes ir šādas.

(140)

Pareizas administrēšanas interesēs jānosaka laika posms, kurā ieinteresētās puses, kas paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā laikā ir ziņojušas par sevi, var izteikt savu viedokli rakstveidā un pieprasīt noklausīšanos. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas mērķiem atzinumi par nodokļu piemērošanu ir provizoriski un tos var pārskatīt, nosakot galīgo maksājumu,